EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.9.2019

COM(2019) 423 final

2019/0199(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Starptautiskās konvencijas par preču robežkontroļu saskaņošanu Administratīvajā komitejā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ar Starptautisko konvenciju par preču robežkontroļu saskaņošanu (“Saskaņošanas konvencija”) izveidotajā Administratīvajā komitejā saistībā ar Saskaņošanas konvencijas 8. pielikuma 7. panta grozījumu paredzēto pieņemšanu par mehānisma ietvaros paredzētās ziņošanas biežumu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Starptautiskā konvencija par preču robežkontroļu saskaņošanu

Mērķis, kas izvirzīts Starptautiskajā konvencijā par preču robežkontroļu saskaņošanu, ir atvieglot un līdz ar to attīstīt starptautisko tirdzniecību, saskaņojot (ja tas ir lietderīgi) dažādās robežkontroles, ko piemēro preču pārvietošanai. Saskaņošanas konvencija, kas tika parakstīta Ženēvā 1982. gada 21. oktobrī, Kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 1984. gada 10. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 1262/84 1 , kura stājās spēkā 1987. gada 12. septembrī. Šai konvencijai pašlaik ir 58 līgumslēdzējas puses, ieskaitot Eiropas Savienību un tās dalībvalstis.

2.2.Administratīvā komiteja

Administratīvā komiteja darbojas Saskaņošanas konvencijas ietvaros. Tās uzdevums ir izvērtēt un pieņemt grozījumus Saskaņošanas konvencijā. Balsojumā par priekšlikumiem katrai valstij, kas ir līgumslēdzēja puse un ir pārstāvēta Administratīvās komitejas sesijā, ir viena balss.

Savienībai ir ekskluzīva kompetence muitas jomā, ko reglamentē Saskaņošanas konvencija. Savienībai kā reģionālai ekonomiskai organizācijai balsojumos ir tikai tik daudz balsu, cik to kopā ir Savienības dalībvalstīm, kuras ir Saskaņošanas konvencijas līgumslēdzējas puses. Tā kā šīs konvencijas līgumslēdzējas puses ir visas ES dalībvalstis, Savienībai ir 28 balsis.

Saskaņošanas konvencijas grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Lēmuma pieņemšanai vajadzīgais kvorums ir ne mazāk kā viena trešdaļa valstu, kuras ir puses.

2.3.Administratīvās komitejas paredzētais akts

Sagaidāms, ka Administratīvā komiteja savā divpadsmitajā sesijā pieņems lēmumu par ierosināto Saskaņošanas konvencijas grozījumu pieņemšanu (“paredzētais akts”).

Paredzētā akta mērķis ir samazināt biežumu, ar kādu mehānisma ietvaros jāziņo par to, kādi uzlabojumi panākti starptautiskajam autotransportam piemērojamajās robežšķērsošanas procedūrās. Patlaban katrai Saskaņošanas konvencijas līgumslēdzējai pusei ir jāaizpilda un ANO/EEK sekretariātam jānosūta anketas projekts par konvencijas 8. pielikuma īstenošanu (juridisko noteikumu publicēšana, infrastruktūra, piemērošana utt.). Ar paredzēto aktu tiks noteikts, ka ziņojumi jāiesniedz nevis reizi divos, bet reizi piecos gados, kas nozīmē, ka būs pietiekami daudz laika saturīgu rezultātu gūšanai.

Paredzētais akts pusēm būs saistošs saskaņā ar Saskaņošanas konvencijas 22. pantu. Minētais pants attiecas uz konvencijas ierosinātajiem grozījumiem, proti: “Jebkurš ierosinātais grozījums, par ko [pa]ziņo saskaņā ar iepriekšējo punktu, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā trīs mēnešus pēc 12 mēnešu termiņa beigšanās, kas noteikts no ierosinātā grozījuma paziņošanas dienas, ja šajā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pret ierosināto grozījumu nav saņēmis nekādus iebildumus ne no vienas valsts, kas ir līgumslēdzēja puse, vai ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijas, kas pati ir līgumslēdzēja puse un tādā gadījumā darbojas saskaņā ar šās konvencijas 16. panta 2. punkta nosacījumiem”.

3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja

Savienība atbalsta mērķi noteikt saprātīgu biežumu, ar kādu mehānisma ietvaros jāziņo par to, kādi uzlabojumi panākti starptautiskajam autotransportam piemērojamajās robežšķērsošanas procedūrās. Patlaban šie vispārējie apsekojumi notiek reizi divos gados, kas nozīmē, ka katrai līgumslēdzējai pusei (ieskaitot Eiropas Savienību) par progresu jāziņo ik pēc diviem gadiem. Pašreizējais ziņošanas biežums mehānisma ietvaros līgumslēdzējām pusēm rada lielu slogu, jo anketas aizpildīšanai valsts līmenī bieži vien ir nepieciešama starpministriju koordinācija starp muitas un transporta jomas iestādēm. Turklāt atbilstoši TIR Muitas ekspertu grupā ar dalībvalstīm notikušajām diskusijām un viedokļu saskaņošanu ir sagaidāms, ka, apsekojumus rīkojot reizi piecos gados, rezultāti būs līdzīgi.

Tāpēc tiek ierosināts, ka Savienība atbalsta priekšlikumu grozīt Saskaņošanas konvencijas 8. pielikuma 7. pantu, mehānisma ietvaros paredzētās ziņošanas periodu pagarinot no diviem uz pieciem gadiem.

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Administratīvajā komitejā, jo grozījumi būs Savienībai saistoši.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras locekle vai nolīguma puse 2 .

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Administratīvā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar kādu nolīgumu, šajā gadījumā ar Starptautisko konvenciju par preču robežkontroļu saskaņošanu.

Akts, ko Administratīvā komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām – Starptautiskās konvencijas par preču robežkontroļu saskaņošanu 22. pantu.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats ir galvenokārt atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta noteikta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, savukārt otrs ir mazāk nozīmīgs, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz muitas un ārējās tirdzniecības politiku.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā ar Administratīvās komitejas aktu tiks grozīts Starptautiskās konvencijas par preču robežkontroļu saskaņošanu 8. pielikums, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2019/0199 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Starptautiskās konvencijas par preču robežkontroļu saskaņošanu Administratīvajā komitejā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Starptautiskā konvencija par preču robežkontroļu saskaņošanu (“konvencija”), kas pieņemta 1982. gadā, tika apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1262/84 4 .

(2)Saskaņā ar konvencijas 22. pantu Administratīvā komiteja grozījumus var pieņemt ar klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.

(3)Paredzēts, ka Administratīvā komiteja savā divpadsmitajā sesijā pieņems 8. pielikuma 7. panta grozījumu.

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Administratīvajā komitejā, jo konvencijas grozījumi būs Savienībai saistoši.

(5)Savienība atbalsta konvencijas 8. pielikuma jauno 7. pantu, jo, samazinot biežumu, ar kādu mehānisma ietvaros jāziņo par to, kādi uzlabojumi panākti starptautiskajam autotransportam piemērojamajās robežšķērsošanas procedūrās, dalībvalstīm būs mazāk administratīvo formalitāšu.

(6)Tādējādi nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem konvencijas Administratīvajā komitejā, būtu jābalstās uz šim lēmumam pievienoto grozījumu projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Administratīvās komitejas divpadsmitajā vai kādā turpmākajā sesijā, ir šāda: atbalstīt šim lēmumam pievienoto grozījuma projektu.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minētā grozījuma projekta redakcionālās izmaiņas var saskaņot Savienības pārstāvis Administratīvajā komitejā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 126, 12.5.1984., 1. lpp.

(2)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.

(3)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(4)    OV L 126, 12.5.1984., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.9.2019

COM(2019) 423 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Starptautiskās konvencijas par preču robežkontroļu saskaņošanu Administratīvajā komitejā

PIELIKUMS

Grozījums Starptautiskajā konvencijā par preču robežkontroļu saskaņošanu

8. pielikuma 7. pants

Vārdus “divos gados” aizstāj ar vārdiem “piecos gados”.