52019PC0007

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.1.2019

COM(2019) 7 final

2019/0005(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā 1 ("Nolīgums") tika parakstīts 2000. gada 16. novembrī Briselē un stājās spēkā 2001. gada 10. maijā. Kopš tā laika Nolīgums saskaņā ar tā 12. pantu trīsreiz pagarināts – 2004. 2 , 2009. 3 un 2014. 4 gadā, katrreiz uz 5 gadiem.

Pašreizējais Nolīgums notek 2019. gada 20. februārī.

ES interesēs ir Nolīgumu pagarināt, lai arī turpmāk būtu atvieglināta sadarbība ar Krievijas Federāciju kopīgajās zinātnes un tehnikas prioritārajās jomās, kas dod labumu abām Pusēm.

ES apkārtnē Krievija ir pati svarīgākā zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas (ZTI) dalībniece, kura nav asociēta ar “Apvārsni 2020”. ES un Krievijas sadarbība ZTI tradicionāli bijusi ļoti aktīva, īpaši tādās jomās kā pētniecības infrastruktūra, transports un vide. 7. pamatprogrammā Krievija gan piedalījās kā visaktīvākā neasociētā trešā valsts, taču pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tās sadarbības līmenis ir krietni zemāks par tās potenciālu. Lielā mērā tam par iemeslu ir “Apvāršņa 2020” finansēšanas noteikumu maiņa, kuras dēļ tiesību subjekti no Krievijas (kā arī Brazīlijas, Indijas, Ķīnas un Meksikas) vairs nav automātiski tiesīgi saņemt finansējumu no ES, kā arī politiskie apstākļi.

Pēc dalības “Apvāršņa 2020” sadarbības projektos Krievija pašlaik ir 6. vietā starp visām neasociētajām valstīm. Bez tam viens no “Apvāršņa 2020” 2018.–2020. gada darba programmas mērķiem ir pastiprināt sadarbību ar Krieviju jomās, kurās ir abpusēja interese un kopīgs ieguvums. Sevišķi, papildus “Apvāršņa 2020” vispārējai atvērtībai subjektiem no visas pasaules, ieskaitot Krieviju, pastāv divas lielākas iniciatīvas divpusējai sadarbībai ar Krieviju – pētniecības infrastruktūrā un veselības aprūpē – un viena daudzpusējās sadarbības iniciatīva aeronautikā, kas aptver arī Krieviju.

Nolīguma pagarināšana atbilst ES pieejai, kuras pamatā ir pieci principi, pēc kuriem pārvaldīt ES pašreizējās attiecības ar Krieviju – par tiem vienojās ES Ārlietu padomē 2016. gada 14. martā un tos apstiprināja ES Ārlietu padomē 2018. gada 16. aprīlī. Jaudīgs rīks attiecībās ar Krieviju var būt zinātnes diplomātija, kas nodrošina pozitīvu sadarbības programmu un ir “maigās varas” avots, kurš var lieti noderēt, iedarbinot un atverot saziņas kanālus un vairojot vienas un otras sabiedrības savstarpēju uzticēšanos. Nolīgums nodrošina pamatu, uz kura nākamajos gados uzlabot cilvēku savstarpējos kontaktus un ZTI sadarbību ES stratēģisko interešu jomās, pretojoties intensitātes lejupslīdes tendencei dalībnieku no ES un Krievijas zinātniskajā sadarbībā. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi pagarināt Nolīgumu uz nākamo piecu gadu laikposmu.

ES un Krievijas Apvienotās zinātniskās un tehniskās sadarbības komitejas sanāksmē 2018. gada 28. septembrī Maskavā Puses minēja nodomu pagarināt Nolīgumu vēl uz pieciem gadiem, bez grozījumiem, atzīstot progresu ES un Krievijas sadarbības veicināšanā pētniecības un inovācijas sfērā.

Ar partneriem no Krievijas tika diskutēts un panākta vienošanās par to, ka pagarinātā Nolīguma saturs būs identisks pastāvošā Nolīguma saturam. Tas ES neradīs jaunas tiesības un pienākumus, taču paildzinās juridisko režīmu, kas ZTI sadarbības jomā Pušu starpā jau pastāv.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva pilnīgi pieskaņojas ES pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības stratēģijai 5 , kur Krievija ir viens no ES stratēģiskajiem partneriem pētniecībā un inovācijā. ES stratēģijā ir skaidri norādīta zinātnes un tehnoloģijas nolīgumu nozīme daudzgadu ceļvežu izveidē sadarbībai ar ārpussavienības valstīm un to īstenošanā. Ar šo Nolīgumu tiek arī īstenota ES starptautiskās sadarbības stratēģija pētniecībā un inovācijā, kas aicina padarīt ES pētniecības un inovācijas vidi starptautiskāku un atklātāku.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija apstiprina, ka sadarbība pētniecībā ir svarīgs ES ārlietu politikas aspekts, un sadarbību pētniecībā uzskata par sociālekonomisko saišu būtisku stiprinātāju.

Šī iniciatīva ievēro ES un Krievijas pašreizējo attiecību principus, par kuriem ES Ārlietu padome vienojās 2016. gada 14. martā un kuri 2018. gada 16. aprīlī ES Ārlietu padomē tika apstiprināti.

Komisija nodrošinās šā pagarinātā Nolīguma īstenošanas atbilstību ES ierobežojošajiem pasākumiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES pilnvaras darboties starptautiskajā arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā balstās uz LESD 186. pantu. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir paralēla kompetence zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomā. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ir vajadzīgi tikai cilvēkresursi un administratīvie resursi; tie aprakstīti tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Uz minēto apsvērumu pamata Komisija aicina Padomi:

- Savienības vārdā un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu apstiprināt Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu uz pieciem gadiem (t. i., no 20.2.2019. līdz 19.2.2024.),

- pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas paziņot Krievijas Federācijas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai pagarinātais Nolīgums varētu stāties spēkā.

2019/0005 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

1)Ar Lēmumu 2000/742/EK 6 Padome apstiprināja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (“Nolīgums”). Nolīgums tika parakstīts 2000. gada 16. novembrī Briselē un stājās spēkā 2001. gada 10. maijā.

2)Saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu Nolīgumu, kas sākotnēji noslēgts līdz 2002. gada 31. decembrim, var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties par jaunu piecu gadu periodu.

3)Ar Lēmumiem 2003/798/EK 7 , 2009/313/EK 8 un 2014/50/ES 9 Padome katru reizi apstiprināja Nolīguma pagarināšanu uz pieciem gadiem. Pašreizējais Nolīgums notek 2019. gada 20. februārī.

4)Abas Puses ir apstiprinājušas nodomu pagarināt Nolīgumu uz pieciem gadiem, neizdarot Nolīgumā nekādus grozījumus.

5)Darbības saskaņā ar Nolīgumu stingri ievēros nosacījumus un procedūras, kas paredzētas uz LESD 215. panta pamata pieņemtajos ierobežojošos pasākumos 10 .

6)Nolīguma pagarināšana ir jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā vēlreizēja pagarināšana uz pieciem gadiem.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas Savienības vārdā ir tiesīgas paziņot Krievijas Federācijas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas Nolīguma pagarināšanai saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas ABM/ABB struktūrā 11

Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp ģenerāldirektorātiem 12 RTD, AGRI, CLIMA, JRC, EAC, ENER, GROW, CNECT, MARE un MOVE.

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 4.1.

Šis lēmums ļaus abām Pusēm uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un apjomu, risinot globālas problēmas un veicinot savstarpēju piekļūšanu programmām un finansējumam.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Šis lēmums ļaus Savienībai un Krievijai gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas gūti notiekošajos sadarbības pasākumos. Tas ļaus dalīties konkrētās zināšanās un nodot zinātību, dodot labumu abu Pušu zinātnes aprindām, rūpniecībai un iedzīvotājiem.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisija regulāri uzraudzīs visas atbilstoši Nolīgumam īstenotās darbības, to vidū sadarbības pasākumus. Izvērtējumā citu starpā būs aptverti šādi jautājumi:

a) sadarbības rādītāji – analīze par Krievijas subjektu dalību ES finansētajās programmās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas līgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kur vien dati pieejami);

b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās piedalošos Krievijas subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām ārpussavienības valstīm un dalībvalstīm / pētniecības pamatprogrammas asociētajām valstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);

c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kas neietilpst attiecīgajās pētniecības finansēšanas programmās, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtēšana.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šis lēmums ļaus abām Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, tām gūstot savstarpēju labumu.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES un Krievijas Federācijas sadarbība pētniecībā un inovācijā pēdējos gados ir kļuvusi aizvien intensīvāka. ES iesaistīšanās ļauj pasākumus veikt lielākos apmēros un visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES vieglāk piekļūt Krievijas Federācijas radītai zinātniskajai informācijai un iesaistīties lielākā skaitā sadarbības pasākumu, tā nodrošinot papildu apmaiņu ar zināšanām un tehnoloģijām.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar Krievijas Federāciju, kas ir Savienības stratēģiskā partnere pētniecībā un inovācijā.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Nolīguma ar Krievijas Federāciju pagarināšana tiek uzskatīta par pilnīgi saskanīgu ar pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības vispārējo politisko satvaru (COM(2012) 497).

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☑ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 20.2.2019.–19.2.2024.

–☑ Finansiālā ietekme 20.2.2019.–19.2.2024.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–kam seko darbība pilnā apmērā.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 13

☑ Komisijas tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kam uzticēti valsts pārvaldes uzdevumi, tādā mērā, kādā šie subjekti sniedz pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ dalībvalsts privāttiesību subjektiem, kam uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas sniedz pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ personām, kam uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kas ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Ar Nolīguma 6. panta a) punktu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmēs regulāri tiks sekots Krievijas subjektu dalībai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos Nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Konstatētie riski

Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Nepiemēro.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Nepiemēro.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finansiālus līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, jo īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai darbības pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Savienība veiks finanšu revīzijas vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību aktiem atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta riska, uz ko tai var norādīt revidējamā persona. Turklāt, veicot pētniecības pasākumus, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.

Lai panāktu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.

Sevišķi līgumos būs jāparedz šādi aspekti:

- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;

- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96, Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999;

- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā;

- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem iekasēšanas rīkojumiem jābūt realizējamiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.

Bez tam Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) atbildīgais personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu kārtējo pārbaužu programmu. RTD ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas 14

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Izdevumu kategorija 1a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	Dif./nedif. 15	no EBTA valstīm 16	no kandidātvalstīm 17	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1a	08.01.05.01.	Nedif.	JĀ	JĀ	NĒ	NĒ
1a	08.01.05.03.	Nedif.	JĀ	JĀ	NĒ	NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY.]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

RTD ĢD			2019. gads 18	2020. gads	2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs: 08.01.05.01.	Saistības	(1)	0,050	0,060	0,060	0,060	0,060	0,010	0,300
	Maksājumi	(2)	0,050	0,060	0,060	0,060	0,060	0,010	0,300
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 19
Budžeta pozīcijas numurs: 08.01.05.03.		(3)	0,010	0,012	0,012	0,012	0,012	0,002	0,060
KOPĀ – RTD ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	0,060	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360
	Maksājumi	=2+2a +3	0,060	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,050	0,060	0,060	0,060	0,060	0,010	0,300
	Maksājumi	(5)	0,050	0,060	0,060	0,060	0,060	0,010	0,300
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,010	0,012	0,012	0,012	0,012	0,002	0,060
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <1.a> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	0,06	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360
	Maksājumi	=5+ 6	0,06	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

„Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2019. gads	2020. gads	2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
RTD ĢD
• Cilvēkresursi
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ RTD ĢD	Apropriācijas

KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2019. 20 gads	2020. gads	2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	0,06	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360
	Maksājumi	0,06	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 21

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 22 …

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādi:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019.
gads 23

2020.
gads

2021.
gads

2022.
gads

2023.
gads

2024.
gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 24 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,050	0,060	0,060	0,060	0,060	0,010	0,300
Pārējie administratīvie izdevumi	0,010	0,012	0,012	0,012	0,012	0,002	0,060
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,060	0,072	0,072	0,072	0,072	0,012	0,360

KOPĀ

0,060

0,072

0,012

0,360

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2019. gads	2020. gads	2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
XX 01 01 02 (Delegācijas)
08 01 05 01 (Netiešā pētniecība)		0,4	0,5	0,5	0,5	0,5	0,1
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 25
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 gg 26	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		0,4	0,5	0,5	0,5	0,5	0,1

XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Saskaņā ar Nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmju sagatavošana un rīkošana, kā arī Nolīguma darbības un īstenošanas vēlākā uzraudzīšana.

Aprēķini veikti proporcionāli Nolīguma darbības ilgumam.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai.

2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāpieņem.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ – līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir „piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) OV L 299, 28.11.2000., 15. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2003/798/EK (OV L 229, 18.11.2003., 20. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2009/313/EK (OV L 92, 4.4.2009., 3. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2014/50/ES (OV L 32, 1.2.2014., 1. lpp.).

(5) Uzlabot un koncentrēt ES starptautisko sadarbību pētniecībā un inovācijā. Stratēģiska pieeja, COM(2012) 497.

(6) Padomes 2000. gada 16. novembra Lēmums 2000/742/EK par Nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (OV L 299, 28.11.2000., 14. lpp.).

(7) Padomes 2003. gada 5. jūnija Lēmums 2003/798/EK par Nolīguma noslēgšanu, kura mērķis ir pagarināt Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (OV L 229, 18.11.2003., 20. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 30. marta Lēmums 2009/313/EK par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (OV L 92, 4.4.2009., 3. lpp.).

(9) Padomes 2014. gada 20. janvāra Lēmums 2014/50/EK par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (OV L 32, 1.2.2014., 1. lpp.).

(10) www.sanctionsmap.eu. Sankciju karte ir IT rīks, kurā uzskaitīti ierobežojošo pasākumu režīmi. Ierobežojošie pasākumi ir noteikti tiesību aktos, kas publicēti OV. Ja pastāv atšķirības, priekšroka ir OV.

(11) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(12) Salīdzinājumā ar “Apvārsni 2020” – ir pievienoti CLIMA ĢD un MARE ĢD, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (Horizon Europe), kas vēl jāpieņem.

(13) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(14) Apropriācijas 2021.–2024. gada laikposmam (daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam) un ar tām saistītais juridiskais pamats Eiropas Parlamentam un Padomei vēl tik jāpieņem, un 2019. gada budžeta projekts vēl jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai.

(15) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(16) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(17) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(18) 2019. gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Summas 2019. un 2024. gadam atbilst attiecīgi desmit mēnešiem un diviem mēnešiem.

(19) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(20) 2019. gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Summas 2019. un 2024. gadam atbilst attiecīgi desmit mēnešiem un diviem mēnešiem.

(21) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros u. tml.).

(22) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā

(23) 2019. gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Summas 2019. un 2024. gadam atbilst attiecīgi desmit mēnešiem un diviem mēnešiem.

(24) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(25) AC – līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki; END – norīkotie valstu eksperti; INT – aģentūras darbinieki; JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(26) Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

Choose the experimental features you want to try