EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.4.2019

JOIN(2019) 6 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienība, Latīņamerika un Karību jūras reģions: spēku apvienošana kopīgai nākotnei

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
“Eiropas Savienība, Latīņamerika un Karību jūras reģions: spēku apvienošana kopīgai nākotnei”

“Plašākā atlantiskajā telpā Savienība, balstoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, paplašinās sadarbību un veidos stiprākas partnerattiecības ar Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm.”

- Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija 1

1. Ievads

Ņemot vērā kopīgos vēstures punktus un daudzās kopīgās vērtības, Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAC) partnerība ir bijusi ilgstoša un auglīga. ES un LAC stratēģiskā partnerība tika izveidota 1999. gadā. Tās pamatā ir apņemšanās nodrošināt pamatbrīvības, ilgtspējīgu attīstību un spēcīgu, noteikumos balstītu starptautisku sistēmu. Jau vairāk nekā 20 gadus šī partnerība kalpo par platformu, kas sekmē savstarpēji izdevīgu sadarbību, virza pārmaiņas un attīsta jaunas idejas.

Pēdējās desmitgadēs ES un LAC valstis ir sasniegušas iepriekš neredzētu ekonomiskās un politiskās integrācijas līmeni. ES ir parakstījusi asociācijas, brīvās tirdzniecības vai politiskus un sadarbības nolīgumus ar 27 no 33 LAC valstīm 2 . ES un LAC valstīm bieži saskan nostāja Apvienoto Nāciju Organizācijā, un tās ir cieši sadarbojušās pie Parīzes nolīguma 3 un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 4 . Gandrīz seši miljoni cilvēku no ES un LAC valstīm dzīvo un strādā otrpus Atlantijas okeānam 5 , un vairāk nekā trešdaļa studentu no LAC valstīm, kuri studē ārzemēs, dara to ES.

Pastāv ciešas savstarpējas ekonomiskās saiknes. ES ir trešā lielākā LAC tirdzniecības partnere. Kopējais preču tirdzniecības apjoms palielinājās no 185,5 miljardiem EUR 2008. gadā līdz 225,4 miljardiem EUR 2018. gadā, un pakalpojumu tirdzniecības apjoms 2017. gadā sasniedza gandrīz 102 miljardus EUR. ES ir galvenais ieguldītājs LAC valstīs ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) 784,6 miljardu EUR apmērā 2017. gadā, un pēdējos gados ir būtiski palielinājies arī LAC ĀTI apjoms ES, 2017. gadā sasniedzot 273 miljardus EUR 6 .

ES ir bijusi lielākā attīstības palīdzības sniedzēja LAC (3,6 miljardi EUR divpusējo un reģionālo programmu dotāciju laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam) 7 , un pēdējos 20 gados ir piešķīrusi vairāk nekā 1,2 miljardus EUR lielu humāno palīdzību cilvēka izraisītu krīžu un dabas katastrofu upuriem. Eiropas Investīciju banka (EIB) veic ieguldījumus ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā LAC, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem – kopā 2014.–2018. gadā aizdoti 3,4 miljardi EUR 8 .

Tādējādi šajā paziņojumā ir ierosināts stiprināt ES politisko partnerību ar LAC. Tajā izklāstīta vīzija par abu reģionu spēcīgāku un modernizētu partnerību, kurā ņemta vērā mainīgā starptautiskā un reģionālā situācija. Tā mērķis ir norādīt skaidru ES ārējās darbības virzienu attiecībā uz LAC atbilstoši principiem, kas izklāstīti ES globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, Eiropas Konsensā par attīstību 9 , Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, paziņojumā “Tirdzniecība visiem” un sarunu norādēs attiecībā uz partnerības nolīgumu starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu 10 .

Pašreizējā ātri mainīgā ģeopolitiskā vide rada jaunus izaicinājumus un iespējas šai partnerībai, pastiprinot nepieciešamību pēc efektīvākas reģionālās un divpusējās sadarbības un modernām partnerattiecībām, kas koncentrējas uz tirdzniecību, ieguldījumiem un nozaru sadarbību. Šīs globālās pārmaiņas abos reģionos prasa vērienīgu un novatorisku pieeju, kas iet ārpus tradicionālajām līdzekļu devēja un saņēmēja attiecībām un atbilst garam, kas pausts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Kopš 2000. gada Ķīnas un LAC tirdzniecības apjoms ir pieaudzis no 10 miljardiem USD līdz 244 miljardiem USD 2017. gadā. Ķīna sacenšas ar ES kā otrā lielākā Latīņamerikas tirdzniecības partnere, un vispār ir kļuvusi par partneri, kuras nozīme reģionā arvien turpina pieaugt. Arī Amerikas Savienoto Valstu tradicionālā loma un ietekme šajā reģionā laika gaitā ir piedzīvojusi pārmaiņas.

Vienlaikus LAC reģionā ir sajūtamas jaunas vajadzības, piemēram, jāreaģē uz prasībām, ko izvirza digitāla un integrēta globālā tautsaimniecība, aktīvi jāaizsargā vide un jāsekmē izaugsme, līdztekus nodrošinot taisnīgus sociālos rezultātus, jānodrošina, ka ilgtermiņā turpinās demokrātijas nostiprināšana un ilgtspējīga attīstība.

ES, pateicoties tās reģionālās ekonomiskās integrācijas un savienojamības modelim, var būt nozīmīga LAC partnere šo problēmuzdevumu risināšanā. ES liek lietā visu iespējamo diplomātisko, humāno un ekonomisko atbalstu, lai palīdzētu novērst krīzes atsevišķās LAC valstīs, un savās attiecībās ar LAC turpinās veicināt demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu. Raugoties plašāk, ES un LAC vajadzētu sadarboties pie multilaterālisma un noteikumos balstītas globālās kārtības nosargāšanas, apvienojot spēkus, lai īstenotu vērienīgas programmas.

Šai partnerībai būtu jākoncentrējas uz četrām savstarpēji papildinošām prioritātēm: labklājība, demokrātija, noturība un efektīva globālā pārvaldība. Par katru no šīm prioritātēm paziņojumā norādītas vairākas jomas un konkrētas iniciatīvas, kam pievērsties virzībā uz minētajiem mērķiem, panākot stratēģiskāku un mērķtiecīgāku ES sadarbību ar šo reģionu.

2. Iestāšanās par mūsu kopīgajām vērtībām un interesēm

2.1. Uz labklājību vērsta partnerība

Lai atdzīvinātu valstu tautsaimniecības un atbalstītu izaugsmi, būs nepieciešama mērķtiecīga un apņēmīga rīcība. ES būtu jāturpina darboties partnerībā ar LAC reģionu, palīdzot tam atrisināt pastāvošās reģiona makroekonomiskās problēmas un līdztekus dažādot un modernizēt dažādos ekonomikas modeļus tā, lai tie būtu pielāgoti globalizētai ekonomikai. Lai rezultāti būtu noturīgi, spēki jāapvieno arī sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, pienācīgu darbvietu izveidē, globalizācijas regulēšanā tā, lai no tās iegūtu ikviens, un pārejā uz zaļu aprites ekonomiku.

Pamatojoties uz šiem principiem, ES būtu jāpastiprina sadarbība ar LAC partneriem turpmāk minētajās jomās.

Starpreģionu un reģionālās tirdzniecības un ieguldījumu veicināšana. ES prioritātei būtu jābūt sadarbībai attiecībā uz dažādo asociācijas, tirdzniecības un ekonomiskās partnerības nolīgumu sarunu pabeigšanu, ratifikāciju un pilnīgu īstenošanu. Būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu reģiona uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi. Būtu jāizmanto nolīgumu sniegtās iespējas, proti, efektīvāks publiskais iepirkums, labāka piekļuve tirgum, inovācija un konkurētspēja, reģionālā tirdzniecība un integrācija starptautiskajās piegādes ķēdēs. Intelektuālā īpašuma tiesību efektīva un līdzsvarota aizsardzība palielina pētnieciskās sadarbības iespējas un stimulē konkurētspēju un inovāciju. Paralēli tam tirdzniecības nolīgumiem būtu jāsekmē ilgtspējīga attīstība, cilvēktiesības un laba pārvaldība – ES būtu jāstrādā kopā ar LAC, lai stiprinātu esošajos nolīgumos iekļauto sociālo, darba un vides noteikumu īstenošanu saskaņā ar kopīgo apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un veicinātu globālo piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību.

Lai panāktu labvēlīgākus apstākļus ES un LAC tirdzniecības un ieguldījumu programmai, ES un LAC būtu kopīgi jāuzlabo pārredzamība, jo īpaši sarunās par jauniem vai pārskatītiem tirdzniecības nolīgumiem, un jāsekmē pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nolīgumu īstenošanā.

Nolīgumiem reizē būtu arī jākalpo par instrumentu, kas veicina regulējuma konverģenci sanitārajos un fitosanitārajos jautājumos. Tādējādi tiktu atvieglota preču tirdzniecība starp LAC un ES un atbalstīti augsti standarti pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un augu veselības jomā. Cīņā pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem notiekošās darbības pieejas “Viena veselība” ietvaros palīdzēs LAC pilnveidot un īstenot nacionālos šīs pieejas rīcības plānus šajā jomā.

ES būtu jāatbalsta integrācijas centieni LAC reģionā, lai palielinātu reģionālās tirdzniecības apjomu un veicinātu ieguldījumus, piemēram, būtu jāatbalsta Klusā okeāna valstu alianse, tostarp daloties pieredzē par netarifu tirdzniecības šķēršļu novēršanu un veicinot tiesību aktu tuvināšanu un saskaņošanu. Būtu jāturpina darbs, lai reformētu ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas sistēmu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā un izveidotu pastāvīgu daudzpusēju ieguldījumu tiesu. Turklāt ES ir gatava apsvērt iespēju noslēgt ieguldījumu aizsardzības nolīgumus ar galvenajiem partneriem. ES būtu jāmudina ratificēt un īstenot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, jo tas veicina pārrobežu tirdzniecību. ES arī būtu jāmudina partnerus pievienoties Nolīgumam par valsts iepirkumu.

Pārejas uz zaļu ekonomiku veicināšana. Abiem reģioniem būtu jābūt avangardā virzībā uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu. Īpaši daudzsološa ir sadarbība un savstarpēja mācīšanās saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģiju, resursu efektīvu izmantošanu un energoefektivitāti, kā arī aprites ekonomiku. ES pētījumi, tehnoloģijas un speciālās zināšanas, tostarp attiecībā uz privātā finansējuma piesaisti ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai 11 , varētu palīdzēt LAC atraisīt šā reģiona milzīgo potenciālu ilgtspējīgas ūdens, vēja, saules un ģeotermālās enerģijas jomā, reizē stiprinot enerģētisko noturību un radot darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas. Sadarbība augstas veiktspējas datošanas jomā varētu veicināt enerģētikas nozaru modernizāciju. Ņemot vērā to, ka Karību jūras salas ir īpaši neaizsargātas, ES būtu jāveicina iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” 12 ārējā dimensija un jāatbalsta un jāpiesaista ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijā un energoefektivitātē. Eiropas Investīciju banka varētu sekmēt šo pāreju, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu un atbilstošu tehnisko pieredzi.

Zilās ekonomikas sekmēšana. Ciešāka sadarbība zilās ekonomikas un ilgtspējīgas jūras resursu izmantošanas jomā (tostarp izveidojot aizsargājamās jūras teritorijas Dienvidu okeānā) radītu izaugsmei labvēlīgus apstākļus jo īpaši piekrastes un salu kopienās un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. Lai attīstītu valstu zilo ekonomiku un uzlabotu okeānu pārvaldību, svarīgi ir kopēji standarti un brīva piekļuve okeānu datiem.

Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana. Stabili un pierādījumos balstīti vides politikas virzieni un standarti ir būtiski ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes instrumenti. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš plastmasai, jūras piedrazojumam un ķīmisko vielu un atkritumu ilgtspējīgai pārvaldībai. Dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība var nodrošināt reģionu labklājību ilgtermiņā. Abas puses iegūtu no pastāvīga dialoga un sadarbības izejmateriālu jomā, lai ilgtspējīgā veidā apmierinātu šo izejmateriālu pieaugošo pieprasījumu. Digitālā Minerālu ieguves attīstības platforma, kas sāka darboties 2017. gadā, ir šīs sadarbības pamats. Abi reģioni varētu apvienot spēkus, lai veicinātu atbildīgas rūpniecības vērtību ķēdes nolūkā palīdzēt uzņēmumiem ievērot atbildīgas uzņēmējdarbības prakses standartus, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību.

Ilgtspējīgu un viedu pilsētu veicināšana. Tā kā abos reģionos lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētu teritorijās 13 , aizvien ir svarīgi veicināt ilgtspējīgas pilsētas un rīcību vietējā mērogā. ES un LAC var gūt labumu no pētījumu rezultātu un pieredzes apmaiņas ilgtspējīgas urbanizācijas jomā, piemēram, saistībā ar dabā balstītiem risinājumiem, mazoglekļa mobilitātes risinājumiem vai pilsētu ekosistēmu atjaunošanu. Varētu paplašināt sekmīgo pilsētu sadarbību ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā, piemēram, Pasaules mēru paktu.

Pienācīgu darbvietu un konkurencei atvērtas un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai un darba un vides standartu ievērošanai aizvien ir jābūt sadarbības prioritātei, jo īpaši, lai izpildītu Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas. Abi reģioni ir devuši savu artavu starptautisko darba standartu pieņemšanā, un tagad tiem būtu jāstrādā kopā, lai tos īstenotu, tostarp attiecībā uz biedrošanās brīvību un bērnu darba izskaušanu. ES veiksmīgo pieredzi dialogā ar sociālajiem partneriem varētu izplatīt, apmainoties ar paraugpraksi. Pāreja uz oficiālo ekonomiku ir liela problēma LAC, kur neoficiālas ir vairāk nekā 40 % no visām ar lauksaimniecību nesaistītajām darbvietām 14 .

Ciešākai sadarbībai būtu jāpalielina mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) produktivitāte. Konkrēti pasākumi šajā virzienā, kas nodrošina ieguvumus patērētājiem un ražotājiem abās pusēs, ietver starp ES un LAC noslēgto asociācijas, tirdzniecības un ekonomikas partnerības nolīgumu noteikumu pilnīgu izmantošanu. Abos reģionos būtu jāturpina kopīgais darbs, lai veicinātu starptautiski apstiprināto uzņēmumu sociālās atbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses standartu piemērošanu, ieskaitot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

Sadarbība šajā jomā turpinās notiekošo programmu sasniegumus, atbalstot komercizpēti, MMVU tīklus un jaunuzņēmumus abos reģionos. ES būtu arī jācenšas veicināt LAC reģiona MMVU un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sadarbību. LAC uzņēmumu kopas un tīkli varētu izmantot Eiropas Kopu sadarbības platformu.

Ieguldījumi zināšanās, inovācijā un cilvēkkapitālā. Abiem reģioniem būtu jāizmanto iespējas programmas “Apvārsnis 2020” un ierosinātās turpmākās programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, veicinot pētnieku mobilitāti, apmācību un karjeras attīstību Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros, atbalstot zinātnes izcilību un sekmējot kopējus risinājumus globālām problēmām kopējā pētniecības telpā. ES arī varētu dalīties savā pieredzē, kas gūta, sasaistot zinātni un privāto sektoru, pārnesot tehnoloģijas un idejas no pētnieciskās bāzes uz jaunuzņēmumiem un rūpniecību un veicinot pārdomātu specializāciju un inovācijas reģionālā līmenī.

ES ir gatava kopīgi rīkoties, lai attīstītu nepieciešamo cilvēkkapitālu atbilstoši ātri mainīgo tehnoloģiju, digitalizācijas un uzņēmējdarbības prasībām. Abiem reģioniem būtu jāturpina sadarboties augstākās izglītības jomā, iedvesmojoties no programmas Erasmus+, rīkojot vairāk apmaiņu augstākās izglītības jomā, pilnveidojot spējas un stiprinot reģionālo dialogu starp akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem. Reģioni varētu attīstīt ciešāku sadarbību arodizglītības un apmācības jomā, lai apmierinātu mainīgās globālās ekonomikas radīto prasmju pieprasījumu, un iesaistīties sadarbībā ar mērķi sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību stratēģiskās ekonomikas nozarēs, to dažādošanu un konkurētspēju.

Digitālās ekonomikas attīstīšana. Partnerībā centrāla loma būtu jāierāda sadarbībai digitālajā jomā, lai abu reģionu tautsaimniecībām palīdzētu pilnvērtīgi gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām, veicinot inovāciju un digitalizāciju.

Vadoties pēc ilgtermiņa vīzijas par digitālu vienoto tirgu LAC, būtu jāatbalsta regulējuma saskaņošana, tostarp attiecībā uz 5G, lietu internetu, mākslīgo intelektu, digitalizācijas tehnoloģiju standartizāciju, Eiropas globālajām satelītu navigācijas sistēmām un Copernicus un to rūpniecisko pielietojumu, kā arī ieguldījumiem ātrgaitas datu infrastruktūrā. ES digitālajam vienotajam tirgum ir modeļi, kas varētu būt interesanti LAC reģionam, piemēram, par datu drošību un elektronisko identifikāciju. Daudzsološas sadarbības jomas ir arī kiberdrošība, e-pārvaldība, e-komercija, tiešsaistes platformas, pārrobežu maksājumi un interneta pārvaldība. Bez tam ir svarīgi sekmēt konverģenci ES un LAC starpā attiecībā uz personas datu aizsardzību, lai tādējādi vēl vairāk atvieglotu datu plūsmas un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm.

Jauns zemūdens optiskās šķiedras kabelis, kas tiks ievilkts ar ES un privāto ieguldītāju atbalstu, savienos Latīņameriku un Eiropu un nodrošinās ātrgaitas platjoslas savienojamību, kas stimulēs uzņēmējdarbības, zinātnes un izglītības informācijas apmaiņu starp abiem reģioniem. Būtu jāizpēta iespējas, kā vēl uzlabot savienojamību Centrālamerikā un Karību jūras reģionā.

Savienotības palielināšana ar aviāciju un citiem transporta veidiem. Jauni vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ne tikai uzlabotu piekļuvi tirgum, bet arī radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas un nodrošinātu taisnīgus un pārredzamus tirgus apstākļus, kas balstās uz skaidra tiesiskā regulējuma. Šādi nolīgumi arī nodrošinātu vairāk savienojumu un labākas biļešu cenas, kā arī varētu atvieglot turpmāko sadarbību tādās jomās kā aviācijas drošums, aviācijas drošība, sociālie jautājumi un vide. Varētu apsvērt sadarbību attiecībā uz citiem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļa un jūras transports un ilgtspējīgas un intelektiskas pilsētu mobilitātes sistēmas.

Kosmosa tehnoloģiju izmantošana. Kosmoss ir sadarbības joma, kas paplašinās un kurā vēl ir neizmantots potenciāls. Šobrīd jau praktiski darbojas Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas Galileo un EGNOS. Saistītā vērtību ķēde spēj sniegt aktuālāko pieredzi, zinātību un tehnoloģijas, ar kurām var dalīties. Copernicus – ES Zemes novērošanas programma – arī var palīdzēt risināt sabiedrības problēmas no vides aizsardzības un klimata pārmaiņām līdz lauksaimniecībai un pilsētu attīstībai. Pamatojoties uz savstarpību, varētu pilnvērtīgi izmantot Copernicus sadarbības pasākumus 15 , kas nodrošina brīvu, pilnīgu un atvērtu piekļuvi datiem.

2.2. Partnerība demokrātijas atbalstam

Demokrātija un cilvēktiesības ir ES un LAC partnerības kodols. ES turpinās iestāties par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu attiecībās ar LAC. ES un LAC ir jāpaliek pie to vērtībām un jāreaģē uz iedzīvotāju vēlmi pēc efektīvākas un labas pārvaldības. ES ārpolitikā augsta prioritāte joprojām būs atbalsts demokrātiskām politiskajām sistēmām, kas nodrošina iedzīvotāju vēlmju izpildi. Ikvienas sabiedrības attīstību var pamatīgi apdraudēt tādi faktori kā trūkumi pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un dzimumu līdztiesības ziņā, korupcija vai sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības izpaušanās iegrožošana. Abi reģioni būtu ieguvēji no sadarbošanās tādās jomās kā spēcīgākas demokrātiskās institūcijas, stiprāks tiesiskums, lielāka publisko iestāžu pārredzamība un pārskatatbildība un cilvēktiesību labāka aizsardzība.

Tālab ES tās attiecībās ar LAC būtu jākoncentrējas uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

Cilvēktiesību ievērošanas veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot vārda un biedrošanās brīvībai; dzimumu līdztiesībai un meiteņu un sieviešu līdzdalībai; diskriminācijas novēršanai, tostarp minoritāšu, piemēram, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI), pirmiedzīvotāju un invalīdu nediskriminēšanai; bērniem un jauniešiem; ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, tostarp tiesībām uz zemi, ūdeni un sanitāriju, mājokli, un darba tiesībām; tiesu iestāžu objektivitātei un tiesu sistēmu efektivitātei; spīdzināšanas prakses izbeigšanai un nāvessoda likvidēšanai. Tāpēc ES būtu jāturpina cieši sadarboties ar attiecīgajām Amerikas valstu organizācijas un LAC valstu iestādēm, lai stiprinātu starptautisko cilvēktiesību režīmu.

Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība kā jebkuras demokrātiskas sistēmas stūrakmens un ierobežojumu un draudu novēršana saistībā ar pilsoniskās sabiedrības telpu, cilvēktiesību un vides aizstāvjiem, žurnālistiem un arodbiedrību pārstāvjiem. Tas cita starpā būtu jāpanāk, veicinot labvēlīgu tiesisko un politisko vidi, kas ļautu viņiem rīkoties brīvi un droši un paplašināt iespējas jēgpilni piedalīties lēmumu pieņemšanā un piekļūt informācijai un tiesībaizsardzībai tiesā.

Dzimumu līdztiesības veicināšana un iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm, tostarp sieviešu politisko, sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzība, izmantošana un veicināšana, un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana visās ES un LAC sadarbības jomās. Partnerībai primāri būtu jāpievēršas satraucošajam pret sievieti vērstās vardarbības apmēram, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta cita starpā iniciatīvā “Spotlight”, kuru ES un Apvienoto Nāciju Organizācija uzsāka 2018. gadā.

Ticamu, pārredzamu un iekļaujošu demokrātisko institūciju un vēlēšanu procesu nodrošināšana. ES būtu jāturpina piesaistīt vēlēšanu novērotājus un ekspertus, kas ierodas klātienē, un vajadzības gadījumā tā atbalstīs partneru vēlēšanu sistēmu stiprināšanu sadarbībā ar Amerikas valstu organizāciju. ES un LAC būtu jāpastiprina sadarbība un pieredzes apmaiņa visās šajās jomās, tostarp saistībā ar dezinformācijas radīto apdraudējumu.

Tiesiskuma konsolidēšana un cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Lai tiktu atjaunināti un modernizēti tiesību akti un stiprinātas uzraudzības iestādes, varētu dalīties ar pieredzi un tehniskajām iespējām. ES būtu jāstrādā kopā ar saviem LAC partneriem, lai veicinātu attiecīgo starptautisko nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu. Korupcija ir ES un LAC kopīga problēma, un vērienīgi korupcijas apkarošanas un pārredzamības noteikumi ir ietverti asociācijas nolīgumu ar Čīli un Meksiku modernizācijas procesā un sarunās ar Mercosur.

Efektīvu publisko iestāžu atbalstīšana, apvienojot centienus padarīt publiskās iestādes efektīvākas, palielināt iekšzemes ieņēmumus, veikt fiskālās reformas un nodrošināt sasniegumos balstītu civildienestu. Prioritārajām jomām būtu jābūt vietējo iestāžu pilnvaru nostiprināšanai, administrāciju modernizēšanai un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.

2.3. Uz noturību vērsta partnerība

Sociālo kohēziju pastāvīgi apdraud tādi faktori kā globalizācija, sociālā nevienlīdzība, strauja urbanizācija, klimata pārmaiņas, vides degradācija, dabas katastrofas, kas atkārtojas un pastiprinās, migrācijas plūsmas un piespiedu pārvietošana. Visi šie izaicinājumi rada īpašas problēmas neaizsargātākajām LAC valstīm. Attiecībā uz tiem starp abiem reģioniem varētu rīkot pieredzes un paraugprakses apmaiņu.

Lai saglabātu attīstības progresu, ES ierosina daudzpusīgu un pielāgotu pieeju valstu, sabiedrību un ekosistēmu noturības jautājuma risināšanai attiecībās starp abiem reģioniem. Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ES sadarbībā ar LAC būtu jākoncentrējas uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

Klimatnoturības programma, kuras mērķis ir pārvaldīt klimata riskus, galvenokārt mazās salu jaunattīstības valstīs Karību jūras reģionā, un veicināt ekosistēmiskas pieejas, atbalstot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Turpmākās sadarbības pamatā var būt programmas “EUROCLIMA+” 16 pieeja un EIB finansējums ieguldījumu projektiem, kas atbalsta rīcību klimata politikas jomā un vides aizsardzību.

Abiem reģioniem būtu jāgūst labums no tā, ka finanšu plūsmas tiek ievirzītas uz zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību, piemēram, veidojot sistēmu ieguldījumiem mazoglekļa tehnoloģijās.

Ļoti svarīga ir sadarbība ilgtspējīgu pārtikas sistēmu attīstības jomā. Pielāgošanās un mazināšanas pasākumu konsolidācijai lauksaimniecības nozarē aizvien būtu jābūt vienam no galvenajiem elementiem šajā jomā.

Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs var papildināt LAC pēckatastrofu palīdzību, mazinot katastrofu risku, tostarp veicinot Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam īstenošanu.

Vide un bioloģiskā daudzveidība. LAC ir 40 % pasaules bioloģiskās daudzveidības un 7 no 25 pasaules vietām ar lielāko vērtību bioloģiskās daudzveidības ziņā 17 . Bioloģiskās daudzveidības izzušana, neilgtspējīga ieguve, dabas resursu pārvaldība un zemes, mežu, ūdens un piekrastes vides degradācija ir kritiskas vides problēmas, kas būtiski ietekmē ekosistēmu pakalpojumus un neaizsargāto grupu, tostarp pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, labklājību. Preču pieprasījums pasaulē rada arvien lielāku spiedienu uz dabas resursiem un lielā apmērā izraisa atmežošanu un vides degradāciju, kas ietekmē iztikas līdzekļus un attīstību. Partnerībai būtu jāsekmē dabas resursu, tostarp zemes, mežu un ūdens, ilgtspējīga pārvaldība reģionos, kā arī ekosistēmu un ilgtspējīgu lauksaimniecības piegādes ķēžu saglabāšana. Tai būtu jāpalīdz īstenot ekosistēmu atjaunošanas īstermiņa rīcības plānu, kas pieņemts saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (1992. gads), Stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu 2011.–2020. gadam un bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kā arī citām starptautiskajām saistībām un daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā.

Cīņa pret nevienlīdzību. Pastāvīga nevienlīdzība kavē sociālo kohēziju, un tas izraisa iespēju un ekonomikas izaugsmes zudumu, noziedzību un vardarbību, kā arī samazina uzticēšanos iestādēm un, visbeidzot, vājina demokrātiju un tiesiskumu. GINI indekss Latīņamerikā turpināja samazināties no 0,543 2002. gadā līdz 0,466 2017. gadā, bet pēdējos gados samazināšanās ir palēninājusies 18 . 2017. gadā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits sasniedza 184 miljonus (30,2 % iedzīvotāju), bet galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits turpināja augt (62 miljoni jeb 10,2 % iedzīvotāju, augstākais rādītājs kopš 2008. gada) 19 . Turpmākajos gados atbilstoši kopējam mērķim veicināt sociālo kohēziju būtu jāizvērš ciešāks dialogs šajā jomā, ieskaitot paraugprakses apmaiņu.

Abiem reģioniem būtu jāuzlabo sadarbība saistībā ar taisnīgām un efektīvām nodokļu sistēmām un sociālo aizsardzību kā svarīgiem iekļaujošas ekonomikas izaugsmes veicināšanas un nevienlīdzības apkarošanas instrumentiem. Tās pamatā būtu augošā sadarbība labas fiskālās pārvaldības jomā, kurā ir liela apņemšanās novērst nodokļu krāpšanu, nemaksāšanu un apiešanu. Izmantojot tādas programmas kā “EuroSOCIAL”, abas puses varētu apmainīties ar pieredzi saistībā ar nodokļiem, pārdales politiku un sociālo pakalpojumu sniegšanu, tostarp gūt labumu no novatoriskiem pasākumiem LAC reģionā nodokļu saistību izpildes procesa digitalizācijas jomā. Būtu jāaktivizē abu reģionu dialogs par sociālo kohēziju. Abiem reģioniem būtu jāturpina sadarboties, lai nodrošinātu, ka turpmāk tiek īstenoti jaunie globālie standarti pārredzamības un informācijas apmaiņas un taisnīgas nodokļu piemērošanas jomā, kā arī minimālie standarti, kuri attiecas uz nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas 20 novēršanu.

Iedzīvotāju drošība un cīņa pret organizēto noziedzību. Abiem reģioniem būtu jāstiprina savstarpējais dialogs par iedzīvotāju drošību, kas ir mehānisms pieredzes apmaiņai un turpmākas sadarbības iespēju noteikšanai, tostarp saistībā ar organizētās noziedzības ietekmi uz iedzīvotājiem 21 . Šā dialoga pamatā varētu būt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) semināri par iedzīvotāju drošību un sekmīgās divpusējās un reģionālās sadarbības programmas narkotiku jomā (piemēram, Programma sadarbībai narkotiku politikas jomā COPOLAD, Kokaīna tirdzniecības maršruta programma) un starptautiskās organizētās noziedzības jomā (piemēram, EL PAcCTO). Turklāt, ņemot vērā problēmas apmēru, būtu jāīsteno praktiska sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm abos reģionos, kā arī tādām aģentūrām kā Eiropols, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas policijas savienība (AMERIPOL) un CARICOM Īstenošanas aģentūra noziedzības apkarošanas un drošības jomā (IMPACS). Būtu arī jāturpina sadarbība, lai novērstu tādus noziedzības stimulus kā nabadzība, sociālā atstumtība un dabas resursu nesaimnieciska pārvaldība.

Migrācija un mobilitāte. Ciešās saites starp ES un LAC nosaka cilvēki. Vienlaikus abi reģioni saskaras ar migrācijas radītajiem izaicinājumiem, un varētu gūt labumu no pieredzes un paraugprakses apmaiņas. Uz Dienvidamerikas tradicionālo migrācijas plūsmu fona izceļas Venecuēlas krīzes izraisītā iedzīvotāju emigrācija, kas ir Latīņamerikas nesenajā vēsturē lielākā plūsma – pašlaik ārpus dzimtenes dzīvo vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu 22 .

ES būtu jācenšas padziļināt abu reģionu dialogu un sadarbību migrācijas un mobilitātes jomā, īpaši lai novērstu neatbilstīgo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, palielinātu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, stiprinātu robežu pārvaldību, dokumentu drošību, migrantu integrāciju darba tirgos un sabiedrībā un aizsargātu grūtībās nonākušos cilvēkus. Pamatojoties uz attiecīgo pieredzi, abiem reģioniem būtu jāsadarbojas migrācijas un mobilitātes daudzpusējās pārvaldības jomā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros.

Institūciju noturība ir ārkārtīgi svarīgs faktors no labas politiskās un ekonomikas pārvaldības un tiesiskuma nodrošināšanas viedokļa. Noturība jāskata vairākos līmeņos: valsts, sabiedrības un kopienas. Pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība bieži vien ir tas līmenis, kurā noturība iesakņojas, lai tālāk augtu kopienas līmenī. ES būtu jāliek lietā sava paraugprakse attiecībā uz noturības veicināšanu un attiecīgi jāpastiprina nozaru politikas dialogs ar LAC valstīm.

Sadarbība kultūras jomā var palīdzēt padarīt ES un LAC kultūru daudzveidību un bagātīgo mantojumu par cilvēku attīstības un ekonomikas izaugsmes avotu. ES ierosina kultūras pieeju “cilvēks cilvēkam”, kas vērsta uz kultūras pakalpojumu sniedzējiem un veicina partnerību, kopražojumus un apmaiņu atbilstoši trim pamatnostādnēm: i) atbalsts kultūrai kā sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēkam; ii) atbalsts kultūrai un kultūru dialogam kā mierīgu starpkopienu attiecību veicinātājiem; iii) sadarbības stiprināšana kultūras mantojuma jomā. Tas arī palīdzēs izmantot abu reģionu milzīgo potenciālu kultūras un radošajās nozarēs, tostarp dizaina, digitālo pakalpojumu, modes, mūzikas un audiovizuālo mākslas veidu jomā.

2.4. Partnerības veidošana efektīvas globālās pārvaldības jomā

Svarīgam mērķim ES un LAC partnerībā aizvien būtu jābūt efektīvu daudzpusējo attiecību uzturēšanai, reofrmēšanai un stiprināšanai. Abos reģionos kopā ir aptuveni trešdaļa no visām ANO dalībvalstīm, liela daļa no divdesmit valstu grupas (G20) valstīm un divas trešdaļas ESAO dalībvalstu.

Lai veicinātu efektīvu globālo pārvaldību un turpinātu veidot un virzīt starptautisko programmu, ES un LAC varētu apvienot spēkus daudzpusējā līmenī, lai virzītos uz turpmāk minētajiem mērķiem.

Daudzpusējās sistēmas stiprināšana. ES un LAC būtu jāturpina atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus, kuru mērķis ir vispusīgi reformēt ANO sistēmu, tostarp Drošības padomi, kā arī no jauna aktivizēt Ģenerālo asambleju un Ekonomikas un sociālo lietu padomi. Arī turpmāk prioritāri būtu jāatbalsta Starptautiskā Krimināltiesa.

Padziļināta sadarbība miera un drošības jomā. Starpvalstu konfliktu pārvarēšanas vēsture padara ES un LAC par dabiskiem partneriem, kuri var sekmēt domstarpību mierīgu izšķiršanu un kopā strādāt pie mediācijas un samierināšanas procesu atbalsta. ES arī turpmāk būtu apņēmīgi jāatbalsta sadarbība miera nolīguma īstenošanā Kolumbijā.

LAC valstis ir arī bijušas visaktīvākās dalības pamatnolīgumu noslēgšanā, lai piedalītos ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijās (Čīle un Kolumbija) un atbalstītu dažas no tām (Brazīlija, Argentīna un Dominikānas Republika).

Būtu jāpastiprina sadarbība arī dažādos ar drošību saistītos jautājumos, tādos kā hibrīddraudi, kiberdrošība, drošības nozares reforma, robežu drošība, cilvēku tirdzniecība, organizētā noziedzība un ieroču nelikumīga tirdzniecība, kājnieku ieroči un vieglie ieroči, kā arī radikalizācijas un terorisma apkarošana. Ir jāturpina strādāt, lai īstenotu noslēguma dokumentu, kas pieņemts ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada speciālajā sesijā par pasaules mēroga narkotiku problēmu.

LAC valstu lēmums kļūt par zonu, kas brīva no kodolieročiem 23 , padara šo reģionu par svarīgu partneri Kodolieroču neizplatīšanas līguma mērķu īstenošanā un Ieroču tirdzniecības līguma ratifikācijā un īstenošanā.

Daudzpusējās klimata un vides pārvaldības uzlabošana. Pamatojoties uz ES un LAC lielo lomu Parīzes nolīguma pieņemšanā 2015. gadā, ir nepieciešami kopīgi pūliņi, lai nodrošinātu nolīguma efektīvu īstenošanu un pāreju uz tīru enerģiju visā pasaulē. Reģioniem būtu jāpiesaista partneri, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības krīzi, sadarbojoties nolūkā efektīvāk īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, un Stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu, kā arī izstrādāt pamatīgu bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada. Turpmākās starptautiskās sadarbības pamatā var būt pieredze, kas gūta tādās iniciatīvās kā Pasaules klimata pārmaiņu alianse 24 un ES stratēģiskās partnerības Parīzes nolīguma īstenošanai 25 .

Starptautiskās okeānu pārvaldības stiprināšana. Ciešāka sadarbība pie ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) un tās īstenošanas nolīgumu efektīvas īstenošanas radītu ilgtspējīgai okeānu pārvaldībai un zilajai ekonomikai nepieciešamos apstākļus. Būs svarīgi sadarboties pie starptautiskā juridiski saistoša instrumenta izstrādes saskaņā ar UNCLOS par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu. Ir nepieciešama padziļināta sadarbība okeānu jautājumos reģionālajās un daudzpusējās organizācijās, tostarp zivsaimniecības jautājumos, un jāatbalsta zinātniskās informācijas un ieteikumu izstrāde.

Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana. ES un LAC valstīm bija svarīga loma šā daudzpusējā manifesta par ilgtspējīgu attīstību izstrādē, un tām būtu arī jāvada tā īstenošana. Kā noteikts Adisabebas rīcības programmā, IAM sasniegšanai būtu pilnīgi jāizmanto visi pieejamie īstenošanas līdzekļi, tostarp publiskās un privātās iekšējās ieguldījumu plūsmas.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformēšana. Ņemot vērā starptautiskās protekcionisma tendences, būtu jādubulto kopīgie centieni saglabāt atvērtu, nediskriminējošu un noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kuras centrā ir spēcīga un labi funkcionējoša PTO, un tālab būtu jāstrādā pie tā, lai reformētu šīs organizācijas noteikumu izstrādes, uzraudzības un strīdu izšķiršanas funkcijas.

Pasaules makroekonomikas noturības stiprināšana. Lai nodrošinātu spēcīgu, ilgtspējīgu, līdzsvarotu un iekļaujošu izaugsmi visā pasaulē, ļoti svarīgi ir pastiprināt informācijas apmaiņu par makroekonomikas norisēm un atbilstošām politikas stratēģijām pasaulē un abos reģionos.

3. Pāreja no vīzijas pie rīcības

Pārejot no vīzijas pie rīcības, lai efektīvi īstenotu iepriekš iezīmēto programmu, ES un LAC būs jāpārstrādā sakaru veidošanas veidi. ES, vadoties pēc šajā paziņojumā iezīmētajām prioritātēm, nākamajos gados centīsies panākt stratēģiskāku pieeju LAC, uzlabojot veidu, kā tā sadarbojas ar šo reģionu politiskā ziņā un ar tirdzniecības saitēm un ieguldījumu un sadarbības instrumentiem.

3.1. Stratēģiskāka politiskā iesaiste

Eiropas ārējai rīcībai attiecībās ar LAC būtu jābalstās principiālā pragmatismā. Šajā partnerībā, ņemot vērā daudzējādās LAC reģiona reālijas, universāla pieeja neder. Partnervalstīm ir dažādas politikas prioritātes, vajadzības un resursi. Saglabājot pašreizējo daudzpusējās, abu reģionu, apakšreģionu un divpusējās sadarbības apmēru, ES būtu arī jācenšas padziļināt asociāciju ar ieinteresētajām reģionālajām grupām un valstīm, kuras vēlas un spēj palielināt iesaisti virzībā uz kopīgiem mērķiem.

ES politiskajam dialogam ar dažādām LAC valstīm un reģionālajām grupām būtu jāturpina virzīt ES un LAC attiecības. Dialogiem būtu jāpalīdz noteikt kopīgās prioritātes, intereses un jaunas sadarbības iespējas. Asociācijas nolīgumi, kuri ir noslēgti vai par kuriem notiek sarunas ar vairākām valstīm 26 , kā arī 2016. gadā parakstītais Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums ar Kubu ir veicinājuši politikas dialogus dažādās jomās, nodrošinot atbilstošu institucionālo satvaru, lai sekmētu sadarbību divpusējos un reģionālos jautājumos.

Kā prioritāte ES attiecībās ar LAC valstīm būtu jāsaglabā atbalsts reģionālajai integrācijai, ņemot vērā pārliecību un pieredzi, ka reģionāla integrācija sniedz lielākus drošības, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Tas ietver tādus starpreģionālus mehānismus kā CELAC, kā arī apakšreģionu struktūras, piemēram, Klusā okeāna valstu aliansi, Mercosur, Centrālamerikas Integrācijas sistēmu (SICA) un Karību valstu forumu (CARIFORUM) / Karību valstu kopienu (CARICOM).

ES un LAC partnerībai būtu jākļūst pamanāmākai pasaules līmenī un labāk jāaizsargā un jānodrošina vispārējie sabiedriski labumi, tostarp ar kopējām nostājām daudzpusējos forumos. Būtu jāpaplašina neformālās apspriešanās prakse starp ES un LAC valstīm pirms svarīgām starptautiskām konferencēm. Daudzpusējai sadarbībai būtu jākļūst par pastāvīgu pozīciju dialogos ar LAC partneriem visos līmeņos.

Arī politiska līdzdalība un apvienotas pieejas starp abiem reģioniem ir demokrātijas, miera un drošības veicināšanas un krīzes situāciju risināšanas instrumenti. Astoņdesmitajos gados Latīņamerika un Eiropa apvienoja spēkus Kontadoras grupā, lai veicinātu mieru Centrālamerikā, liekot pamatu Eskipulasas miera izlīgumiem. Starptautiskā Venecuēlas jautājumu kontaktgrupa ir vēl viens piemērs iniciatīvai, kurā abu reģionu pārstāvji iesaistās nolūkā veicināt politiskus, demokrātiskus un miermīlīgus risinājumus valsts krīzei, kuras ietekme ir jūtama krietni aiz pašas Venecuēlas robežām. Šīs kontaktgrupas pamatā ir ES un LAC kopējas vērtības un nepieciešamība reģionā aizstāvēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. Tā iemieso uz sadarbību un noteikumiem balstīto pieeju, kas ir ES ārpolitikas pamatprincips: sadarbībā ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem tā cenšas radīt apstākļus politiskam risinājumam ar brīvu un godīgu vēlēšanu palīdzību un nogādāt palīdzību atbilstoši humanitārajiem principiem. Turklāt ES ir gatava iesaistīties starptautiskajā darbā pie valsts iestāžu un ekonomikas atjaunošanas, kad būs atjaunota demokrātija. Būtu jāveicina uz daudzpusējiem un iekļaujošiem satvariem balstīta kopīga diplomātiskā rīcība, kas abu reģionu attiecībās kalpotu par instruments krīzes situāciju risināšanai.

Apzinoties, ka šodien pasaulē par ietekmi, ekonomisko klātbūtni vai pat politikas un sabiedrības modeļu izplatīšanu sacenšas dažādi starptautiskie spēlētāji, ES būtu jāizceļas ar tās vērtībās balstīto politiku un jāpopularizē savstarpējas papildināmības un abpusēja labuma loģika. Izslēdzoša starptautisko attiecību vīzija, kurā kāda ieguvums ir kāda cita zaudējums, kaitē abiem reģioniem. ES priekšlikums LAC reģionam balstās uz atvērtu reģionālismu un savstarpēji izdevīgiem risinājumiem.

ES, veicot savu ieguldījumu demokrātijas, labklājības un noturības veicināšanā un veidojot iekļaujošāku un saudzējošāku globalizāciju, būtu jāīsteno tāda atbildīga tirdzniecības un ieguldījumu politika attiecībās ar LAC, kas liek lietā tirdzniecības nolīgumus, lai īstenotu ES ekonomiskās intereses un aizsargātu starptautiskās vērtības, kuras ir ES un LAC partnerības pamatā.

3.3. Sadarbība, kas vērsta uz lielu ietekmi

Lai pārvērstu kopīgos mērķus rīcībā un palīdzētu atraisīt ES un LAC partnerības potenciālu, ES būtu jāstrādā ar LAC partneriem nolūkā īstenot šo ierosināto vispusīgo sadarbības satvaru. Satvaram būtu jāatbilst četrām galvenajām iepriekš minētajām prioritārajām jomām – labklājība, demokrātija, noturība un efektīva globālā pārvaldība –, turklāt ir nepieciešama izlēmīga rīcība kopīgo interešu sfērā, kur reģioni iesaistītos kā vienlīdzīgi partneri.

Šim jaunajam vispusīgajam satvaram būtu jābūt:

·pielāgotam, ņemot vērā dažādās faktiskās situācijas reģionos;

·spējīgam reaģēt uz politiskajām prioritātēm, palīdzot veicināt ES un LAC partnerības(-u) kopīgos mērķus un intereses atbilstoši politiskajiem dialogiem dažādos ES un LAC attiecību līmeņos un atbilstoši apspriedēm ar privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības grupām;

·vispusīgam – tādam, kurš paredz izmantot dažādas politikas jomas un instrumentus, lai reaģētu uz partnerības programmu, kas paplašinās, un problēmām, kas kļūst arvien sarežģītākas;

·saskaņotam, lai nodrošinātu, ka dažādi ES ārējās darbības politikas virzieni un instrumenti LAC sniedz ieguldījumu ES un LAC partnerības vispārējo mērķu sasniegšanā.

Sadarbība, kas atbalsta vispārējās Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu kopīgu starptautisko saistību īstenošanu, būs jaunā satvara būtisks komponents, kas aptvers vietējo, valsts, reģionālo un pasaules līmeni, kā arī pilsonisko sabiedrību. Šajā ziņā labs piemērs ir ilgtspējīgas attīstības dialogi, kas iedibināti saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti ar vairākām valstīm.

Strādājot Eiropas Konsensa par attīstību ietvaros, ES būtu jāturpina sadarboties ar LAC valstīm, kas ir atšķirīgā attīstības līmenī, pielietojot dažādākas un pielāgotākas pieejas, sevišķi pievēršoties valstīm, kurās vajadzības ir vislielākās, jo īpaši valstīm, kuras ir visneattīstītākās un kuras ir nestabilitātes un konflikta situācijās, jo tur ir viszemākais potenciāls piesaistīt finansējumu.

Atzīstot aizvien pastāvošo neaizsargātību un strukturālos ierobežojumus saistībā ar ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu daudzās valstīs ar vidējiem ienākumiem, ES būtu jācenšas nodrošināt savstarpējus ieguvumus no sadarbības un kopīga uzplaukuma. ES būtu attiecīgā gadījumā jāturpina mērķtiecīga attīstības sadarbība, kā arī jāturpina iesaistīties politikas dialogā un pieredzes un zināšanu apmaiņā par tādiem jautājumiem kā nabadzības izskaušana, pārvaldība, bēgļu krīzes un citi kopīgu interešu jautājumi.

Dialogos un sadarbības iniciatīvās par sabiedrisko kārtību un reformām tiks ņemta vērā partnervalstu dažādība, veicinātas savstarpējas intereses un noteiktas kopējas prioritātes un problēmas. ES arī atzīst to, ka ir svarīga attīstītāko LAC jaunattīstības valstu sadarbība ar citām jaunattīstības valstīm un ka šīm valstīm ir būtiska ietekme uz vispārējiem sabiedriskajiem labumiem un problēmām. Tā kā šīm valstīm ir mazāk nepieciešami vai nav nepieciešami palīdzības veidi ar atvieglotiem noteikumiem, ES būtu jāizstrādā novatoriski sadarbības veidi ar tām, lai veicinātu programmas 2030. gadam īstenošanu visā pasaulē.

Lai atbalstītu jauno sadarbības satvaru, ES būtu pilnīgi un papildinoši jāizmanto tai pieejamie instrumenti un programmas, vienlaikus ieviešot inovatīvus līdzekļus ES un LAC partnerības mērķu sasniegšanas veicināšanai. Īpaša nozīme būtu jāpiešķir:

·politikas dialogiem, kuros nosaka un virza ES un LAC kopējos mērķus saistībā ar iekšzemes reformām, divpusēju, reģionālu un daudzpusēju sadarbību;

·zināšanu un pieredzes apmaiņai par jautājumiem, kas interesē abas puses, tostarp sabiedrisko kārtību, iestāžu stiprināšanu un tiesisko vidi;

·publiskā un privātā finansējuma palielināšanai un piesaistīšanai, lai stimulētu ieguldījumus ar lielu ekonomisko, vides un sociālo atdevi, tostarp izmantojot jauktu finansējumu un atbalstu ieguldījumiem un īstenojot strukturētu dialogu, lai uzlabotu ieguldījumu apstākļus, koncentrējoties uz valstīm ar lielākajām vajadzībām;

·trīspusējai sadarbībai, kas piesaista un palielina sadarbības spējas, tostarp nolūkā sasniegt IAM.

Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu attīstības finansējuma iestādēm ir svarīga loma ilgtspējīgas attīstības finansēšanā LAC, ņemot vērā mazākas oficiālās attīstības palīdzības plūsmas.

Visbeidzot, ES un LAC sadarbība gūtu labumu no tās rīku pilnveides, pateicoties ārējo finansēšanas instrumentu vienkāršotajai arhitektūrai un lielākai elastībai, kas ļautu risināt problēmas un maksimāli palielināt abu reģionu partnerības iespējas.

3.3. Mūsu sabiedrība vadošajā pozīcijā

ES būtu jāturpina veicināt ciešas attiecības ar pilsonisko sabiedrību, domnīcām, pašvaldībām, uzņēmējdarbības nozari, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kultūras organizācijām, akadēmiskajām aprindām un jauniešiem. Šādi iegūtā informācija būtu jāiestrādā ES un LAC politiskajos un rīcībpolitikas dialogos, nodrošinot, ka tie ņem vērā abu reģionu iedzīvotāju sasāpējušos jautājumus. Sadarbības iniciatīvu pastāvīgam mērķim būtu jābūt pilsoniskās sabiedrības spējai efektīvi aizstāvēt savas intereses un veicināt valdības pārskatatbildību un pārredzamību. Šajā saistībā būtiska loma ir arī ES un LAC fondam.

ES un LAC politiskās iesaistes būtisks komponents ir parlamentārā dimensija. Arī turpmāk Eiropas Parlamentam un citām parlamentārajām struktūrām būtu konstruktīvi un aktīvi jāpiedalās abu reģionu partnerībā.

ES būtu jāturpina ciešā sadarbība ar reģionālajām un divreģionu organizācijām, piemēram, ANO Latīņamerikas un Karību jūras valstu Ekonomikas komisiju (ECLAC), Amerikas valstu organizāciju, Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu ģenerālsekretariātu, Itālijas un Latīņamerikas institūtu, Amerikas Attīstības banku un Latīņamerikas Attīstības banku.

4. Ceļā uz kopīgu programmu

Šajā paziņojumā ir izklāstīti vairāki priekšlikumi, kā stiprināt Eiropas Savienības un LAC partnerību. Tas ataino ES spēcīgo ieinteresētību padziļināt attiecības ar LAC valstīm un reģionālajām grupām un arī turpmāk palikt stabilai un uzticamai šā reģiona partnerei.

ES uzskata, ka partnerībai būtu stingrāk jāiestājas par vērtībām un svarīgajām interesēm – labklājību, demokrātiju, noturību un efektīvu globālo pārvaldību – un šajā saistībā labāk un mērķtiecīgāk jāizmanto dažādie ES un LAC attiecību aspekti. ES strādās pie tā, lai panāktu stratēģiskāku politisko iesaisti, palielinot centienus veidot partnerības ar tām valstīm vai reģionālajām grupām, kuras vēlas darīt vairāk kopējo mērķu labā. ES centīsies sekmēt noteikumos balstītu un progresīvu tirdzniecības un ieguldījumu politiku, sadarbojoties ar LAC, lai saglabātu un reformētu spēcīgo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Tā sadarbosies nolūkā īstenot pasākumus, kam būtu spēcīga ietekme kopējo prioritāšu jomās un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ziņā.

Vienlaikus ES un LAC partnerība pārsniedz tikai valdību līmeni. Saiknes starp abu reģionu iedzīvotājiem ir dinamiskākas nekā jebkad; tieši iedzīvotāji ir tie, kas met tiltus starp abiem reģioniem, kas darbojas zinātnes un inovācijas laukā, rada darbvietas un sauc pie atbildības lēmumu pieņēmējus. Ir jādara vairāk, lai palīdzētu viņiem realizēt potenciālu.

Rezultātā tiktu panākta koordinētāka un saskaņotāka ES ārējā darbība LAC reģionā, jo tiktu apvienoti spēki un resursi. Šis paziņojums tiks īstenots ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm, kuru dažādās saites ar LAC stiprina ES un LAC partnerības īpašo būtību. Kad vien iespējams, būtu jāparedz kopēja plānošana un iniciatīvas, lai padarītu Eiropas ārējo darbību efektīvāku.

Tāda ir ES vīzija attiecībā uz ES un LAC partnerību nākotnē. Dialogs ar LAC partneriem ļaus apvienot spēkus kopējas nākotnes labā.

Akronīmu saraksts

(1)

Kopīgs redzējums, kopīga rīcība – stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija (2016. gads).

(2)

Ar visām LAC valstīm, izņemot Argentīnu, Bolīviju, Brazīliju, Paragvaju, Urugvaju un Venecuēlu. Svarīgākie no tiem ir asociācijas nolīgumi ar Meksiku, Čīli un Centrālameriku, ekonomiskās partnerības nolīgums ar Karību valstu forumu (CARIFORUM) un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Kolumbiju, Peru un Ekvadoru.

(3)

Parīzes nolīgums (2015. gads).

(4)

“Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (2015. gads).

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2017. gada ziņojums par starptautisko migrāciju.

(6)

 Eurostat, 2019. gads. ES ieguldījumi LAC ir lielāki nekā ES ĀTI apjoms Ķīnā (176,1 miljards EUR, izņemot Honkongu), Indijā (76,7 miljardi EUR) un Krievijā (216,1 miljards EUR) kopā.

(7)

Pievēršoties tādām kritiski svarīgām jomām kā drošība un tiesiskums, vides ilgtspēja un klimata pārmaiņas, lauksaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku un uzturu, iekļaujoša ekonomikas izaugsme nodarbinātības veicināšanai, publisko finanšu pārvaldības reformēšana, publiskā sektora modernizēšana un reģionālā integrācija.

(8)

EIB gada pārskati ir pieejami vietnē http://www.eib.org/en/infocentre/publications/all/index.htm .

(9)

 Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, OV 2017/C 210/01.

(10)

“Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, COM(2015)0497; Norādes sarunām par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm, no otras puses, Padome (2018) 8094/18/ADD1. Šis paziņojums būtu jāskata, ņemot vērā arī jau esošos nolīgumus starp ES un atsevišķām LAC valstīm vai apakšreģioniem un nolīgumus, par kuriem notiek sarunas; tie aptver gandrīz visu reģionu un ir svarīgs instruments šajā paziņojumā izklāstītās vīzijas īstenošanai.

(11)

Saskaņā ar Komisijas Rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu. “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, COM(2018) 97.

(12)

Šī iniciatīva nodrošina ilgtermiņa satvaru, lai palīdzētu salām ražot savu ilgtspējīgo, zemu izmaksu enerģiju.

(13)

2018. gadā 81 % LAC iedzīvotāju un 74 % Eiropas iedzīvotāju dzīvoja pilsētu teritorijās. ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments (2018. gads), “Revision of World Urbanization Prospects”.

(14)

Saskaņā ar SDO datiem 2014. gadā neoficiālā nodarbinātība veidoja 46,8 % visas ar lauksaimniecību nesaistītās nodarbinātības. ES 27 valstīs 2012. gadā neoficiālās ekonomikas apmērs bija 18,4 %. Eiropas Komisija un ESAO (2017. gads), Policy Brief on Informal Entrepreneurship.

(15)

Jau parakstījusi Brazīlija, Čīle un Kolumbija.

(16)

 EUROCLIMA+ ir ES finansēta programma, kas atbalsta Parīzes nolīguma īstenošanu; http://euroclimaplus.org/ .

(17)

Amerikas Attīstības banka (2012. gads) “Leveraging opportunities for sustaining growth: IDB biodiversity platform for the Latin America and the Caribbean”.

(18)

 ECLAC (2018. gads), “Social Panorama of Latin America”.

(19)

 ECLAC, “Social Panorama of Latin America 2018”.

(20)

 Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana ir nodokļu apiešanas stratēģijas, kurās izmanto nepilnības un neatbilstības nodokļu noteikumos, lai mākslīgi novirzītu peļņu uz vietām ar zemiem vai nulles nodokļiem (ESAO).

(21)

Saskaņā ar deklarāciju, ko pieņēma CELAC un ES ārlietu ministru otrajā sanāksmē 2018. gada jūlijā, un 2014. gada Iedzīvotāju drošības stratēģiju.

(22)

 UNHCR (2019. g.).

(23)

Līgums par kodolieroču aizliegšanu (Tlatelolko līgums), spēkā kopš 1968. gada.

(24)

Pasaules klimata pārmaiņu alianse ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt neaizsargātākajām pasaules valstīm, tostarp mazām salu jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(25)

Šī programma palīdz virzīt Eiropas sadarbību klimata politikā ar pasaules lielākajām valstīm, īpaši koncentrējoties uz G20 un galvenokārt veicinot nacionāli noteikto devumu (NND) īstenošanu.

(26)

Meksika, Čīle, Centrālamerika, Mercosur.