EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.10.2019

COM(2019) 800 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par rezultātiem, kas iegūti to 31. panta 4. punktā izklāstīto uzdevumu atbilstības izvērtējumā, par kuriem tiek saņemts Savienības finansējums saskaņā ar 34. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

1.    Ievads

Būvizstrādājumu iekšējo tirgu reglamentē Būvizstrādājumu regula 1 (CPR). Tās mērķis ir panākt brīvu apriti CPR 8. panta 4. punkta nozīmē. CPR tiek pilnībā piemērota kopš 2013. gada jūlija.

Šajā ziņojumā ir analizēts, kā Eiropas Tehniskā novērtējuma organizācija (EOTA) ir īstenojusi uzdevumus, par kuriem tā ir saņēmusi ES dotācijas. Šajā sakarībā ir jānovērtē šo uzdevumu atbilstība, efektivitāte, lietderīgums, saskanība un ES pievienotā vērtība.

CPR 34. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Komisijai ir jāizvērtē tas, cik 31. panta 4. punktā aprakstītie uzdevumi, par kuriem tiek saņemts ES finansējums, atbilst ES rīcībpolitikām un tiesību aktu prasībām, un par šā izvērtējuma rezultātiem jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Šie uzdevumi ir uzticēti EOTA, kas ir tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija.

Pierādījumi šā ziņojuma vajadzībām ir iegūti no diviem galvenajiem avotiem:

1)EOTA sniegtā informācija un

2)ārējais pētījums “Supporting study for the evaluation of the relevance of EOTA tasks” (“EOTA uzdevumu atbilstības izvērtējuma pamatojošais pētījums”, turpmāk “pētījums”), ko pabeidza 2016. gada decembrī 2 .

EOTA informāciju iesniedza 2019. gada sākumā, un tā satur kvantitatīvus un statistikas datus par 2014.–2018. gadu.

Pētījums aptver periodu no 2011. gada aprīļa līdz 2015. gada beigām. Tajā analizēta pieejamā informācija, kā arī papildu dati, kas savākti no galvenajiem aktoriem un ieinteresētajām personām, kuri iesaistīti ar CPR izveidotajā sistēmā 3 . Pētījums norādīja uz vairākām nepilnībām, proti: i) relatīvi īss CPR piemērošanas periods (ko galvenokārt aizņēma galvenajām ieinteresētajām personām vajadzīgais pārejas process); ii) zemā datu konsekvences un salīdzināmības pakāpe; iii) apspriešanās ar ieinteresētajām personām zemā reprezentativitāte (ko noteica nevienmērīgā dalība). Neraugoties uz potenciālajiem trūkumiem, pētījums tomēr ļāva veikt sākotnējo novērtējumu.

2.    Situācijas izklāsts

2.1.    EOTA nozīme

EOTA ir tehniskā novērtējuma organizācija, ko saskaņā ar CPR 31. panta 1. punktu ir izveidojušas tehniskā novērtējuma iestādes (TNI).

Pārejā no iepriekšējās izstrādājumu apstiprināšanas sistēmas, ko paredzēja Būvizstrādājumu direktīva (CPD) 4 , uz jauno CPR ekspluatācijas īpašību novērtēšanas sistēmu EOTA tika uzticēta būtiska loma.

EOTA ražotājiem piedāvā alternatīvu ceļu, kā saņemt CE zīmi būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai nepilnīgi attiecas saskaņotie Eiropas standarti, ko izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN). Šādiem būvizstrādājumiem ražotāji var pieprasīt Eiropas tehnisko novērtējumu (ETA), uz kura pamata var izdot ekspluatācijas īpašību deklarāciju un piestiprināt CE zīmi, kā noteikts CPR 21. panta 1. punktā. Tika sagaidīts, ka šī alternatīvā iespēja vienkāršos un paātrinās inovatīvu izstrādājumu ienākšanu tirgū.

Eiropas tehniskos novērtējumus sagatavo TNI, balstoties uz Eiropas novērtējuma dokumentiem (EAD), kurus izstrādā EOTA, piemērojot CPR 19. pantu un ievērojot regulas II pielikumā noteiktās procedūras.

2.2.    EOTA mērķi un uzdevumi

EOTA mērķis, kā noteikts 31. pantā, ir koordinēt TNI.

Regulas 31. panta 4. punktā ir uzskaitīts EOTA veicamais minimums, proti, tā:

a)organizē TNI koordināciju un vajadzības gadījumā nodrošina sadarbību un apspriešanos ar citām iesaistītajām pusēm;

b)nodrošina, ka TNI apmainās ar paraugprakses piemēriem, lai veicinātu lielāku efektivitāti un uzlabotu pakalpojumu sniegšanu nozarei;

c)koordinē 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras piemērošanu, kā arī sniedz šim mērķim nepieciešamo atbalstu;

d)izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentus;

e)informē Komisiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas novērtējuma dokumentu sagatavošanu un 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras jebkādu interpretācijas aspektu, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, Komisijai ierosina uzlabojumus;

f)paziņo Komisijai un konkrētajai dalībvalstij par visiem novērojumiem attiecībā uz TNI, kas nepilda savus uzdevumus atbilstīgi 21. pantā un II pielikumā noteiktajai procedūrai; kā arī

g)nodrošina, ka pieņemtie Eiropas novērtējuma dokumenti un atsauces uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem ir publiski pieejamas.

EOTA pamatuzdevumi ir c) un d) apakšpunktā minētie uzdevumi, jo tie ir tieši saistīti ar EAD izstrādi. Uzdevumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, var uzskatīt par palīguzdevumiem, kas būtiski ietekmē nodevumu procesus un kvalitāti. Visbeidzot, e), f) un g) apakšpunktā minētos uzdevumus var uzskatīt par uzraudzības uzdevumiem.

Attiecībā uz EAD izstrādes un pieņemšanas procedūru (t. i., d) apakšpunkta uzdevums) CPR 20. panta 1. punktā ir noteiktas šādas prasības, proti, ka procedūra:

a)ir pārskatāma attiecīgajam ražotājam;

b)nosaka attiecīgus obligātus termiņus, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem;

c)pienācīgi ņem vērā komercnoslēpuma un konfidencialitātes aizsardzību;

d)ļauj piemērotā apjomā piedalīties Komisijai;

e)ir rentabla ražotājam; kā arī

f)nodrošina pietiekamu koleģialitāti un koordināciju starp TNI, kas izvirzītas saistībā ar attiecīgo izstrādājumu.

CPR 19. un 23. apsvērumā kā obligāta ir noteikta arī pārredzamība, konfidencialitāte, rentabilitāte un savlaicīgums, un šīs prasības ir atspoguļotas II pielikumā noteiktajā procedūrā, kas papildus paredz Komisijas iesaisti.

2.3.    EOTA struktūra

Kā noteikts 31. panta 2. punktā, EOTA darbojas Eiropas vispārējās interesēs. Organizācijā ietilpst 49 TNI, kas pārstāv 22 ES dalībvalstis (visas dalībvalstis, izņemot Bulgāriju, Grieķiju, Latviju, Maltu, Igauniju un Luksemburgu), divas EEZ un EBTA valstis (Norvēģija un Šveice) un Turciju 5 .

EOTA locekļi ir publiskās iestādes vai privātas struktūras, ko izraudzījušās iesaistīto valstu valdības. Dažas dalībvalstis ir izraudzījušās tikai vienu TNI, citas — vairākas. Dažās dalībvalstīs izraudzītā TNI atbild par tehniskajiem novērtējumiem un EAD izstrādi visās izstrādājumu jomās, savukārt citas dalībvalstis ir izraudzījušās TNI, kas specializējas vienā vai vairākās izstrādājumu jomās, kā noteikts CPR 29. panta 1. punktā un IV pielikumā.

Saskaņā ar EOTA statūtiem tai ir:

·valde (sekretariāta darbinieki un seši TNI pārstāvji, ko iecēlusi kopsapulce);

·kopsapulce (ko veido visi EOTA locekļi un valde); kā arī

·tehniskā valde.

EOTA kopsapulce un valde atbild par EOTA politikas un stratēģijas izstrādi.

EOTA ir arī sekretariāts 6 un ieinteresēto personu padomdevējgrupa 7 , kurā ir viens pārstāvis no katras svarīgākās grupas, kas pārstāv būvniecības nozares un EOTA valdes intereses. Ieinteresēto personu padomdevējgrupu nosaka un uzrauga EOTA valde; to vada EOTA priekšsēdētājs.

2.4.    EAD izstrādes process

2.4.1.    CPR II pielikumā noteiktā procedūra

Tāda būvizstrādājuma ražotājs, uz kuru neattiecas vai nepilnīgi attiecas saskaņots Eiropas standarts, var pieprasīt, lai tā izstrādājumiem izdod ETA. Šajā nolūkā ražotājam ir jāvēršas pie TNI. Pēc tam TNI saskaņā ar CPR 21. panta 1. punktu ir jānoskaidro, vai konkrēto izstrādājumu jau pilnībā vai daļēji aptver vai nu EAD, vai saskaņotais Eiropas standarts, un attiecīgi jāinformē ražotājs. Ja ir EAD, kas pilnībā aptver izstrādājumu, TNI uz šāda EAD pamata izdod ETA.

Ja ETA izdošanai ir vajadzīgs (jauns vai pārskatīts) EAD, tā TNI, kura pieprasījumu saņēmusi (“atbildīgā TNI” jeb “ATNI”), informē EOTA, slēdz līgumu ar ražotāju un šajā līgumā nosaka darba programmu EAD sagatavošanai (II pielikuma 2. punkts). EAD aptver būtiskāko raksturlielumu ekspluatācijas īpašību aspektus, ko ražotājs vēlas deklarēt.

Jauno vai pārskatīto EAD sagatavo TNI darba grupa sadarbībā ar ražotāju, un pēc tam to pieņem EOTA. Darba grupu vada ATNI, un tajā piedalās tās TNI, kuras pēc EOTA uzaicinājuma paudušas interesi piedalīties 8 . Par EAD izstrādi informē Eiropas Komisiju; izstrāde ir jāpabeidz 9 mēnešu laikā pēc ETA pieprasījuma saņemšanas (II pielikuma 3. un 4. punkts).

Pēc ražotāja informēšanas un ņemot vērā tā komentārus (ja tādi ir), EOTA oficiāli pieņem EAD projektu un iesniedz to Komisijai. Komisijai savi komentāri jāpaziņo 15 darbadienu laikā. EOTA pēc tam EAD projektu attiecīgi groza, un prezumēto galīgo EAD versiju nosūta ražotājam un Komisijai (II pielikuma 7. punkts). Šajā brīdī var izdot ETA.

Tiklīdz ATNI uz prezumētā galīgā EAD pamata izdod pirmo ETA, šo EAD, balstoties uz gūto pieredzi, pēc vajadzības koriģē. Tikai tad EOTA pieņem galīgo EAD versiju un nosūta tā kopiju Komisijai kopā ar nosaukuma tulkojumu visās oficiālajās ES valodās atsauces publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (II pielikuma 8. punkts).

Tiek izdots pirmais ETA, un izstrādājums uz šāda ETA pamata var saņemt CE zīmi, kamēr tiek gaidīta EAD atsauces publicēšana Oficiālajā Vēstnesī.

2.4.2.    CPD dokumentu izmantošana un pārveidošana

Pirms CPR stāšanās spēkā Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdeva saskaņā ar CPD.

Saskaņā ar CPD (9. pants) Eiropas tehnisko apstiprinājumu pamatā bija vai nu Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas (ETAG), vai vienota izpratne par apstiprināšanas procedūrām (CUAP) 9 . Eiropas tehnisko apstiprinājumu maksimālais derīgums bija 5 gadi 10 , kas nozīmēja, ka šādus dokumentus pēc 2018. gada 1. jūlija nedrīkstēja turpināt lietot (kā pamatu ekspluatācijas īpašību deklarācijas sagatavošanai).

Vienīgais veids, kā CUAP varēja pāriet no CPD uz CPR, bija EAD izstrāde, balstoties uz CUAP tehnisko saturu, ar nosacījumu, ka tas nebija novecojis. Uz CUAP pamata izdotie Eiropas tehniskie apstiprinājumi līdz 2018. gada 30. jūlijam bija jāaizstāj ar ETA, kas izdoti, balstoties uz EAD.

Attiecībā uz EAD 66. panta 3. punktā ir noteikts, ka ETAG “var izmantot kā” EAD, lai uz to pamata izdotu ETA saskaņā ar CPR, ciktāl šādās vadlīnijās ir visi elementi, kas vajadzīgi EAD saskaņā ar CPR 24. pantu, un ciktāl to tehniskais saturs nav novecojis. Tā kā CPR ietvaros ir izstrādātas jaunas novērtējuma metodes un kritēriji, ETAG ir novecojušas un pakāpeniski pārveidotas par EAD. Šobrīd līdz 2019. gada jūnijam ir pārveidotas un Oficiālajā Vēstnesī paziņotas 12 ETAG (ar visām to daļām), un 14 ETAG tiek veikta pārveidošana.

2.5.    EOTA finansējums

EOTA finansēšanas kārtība un finansējamie uzdevumi ir noteikti CPR.

Regulas 20. panta 2. punktā ir noteikts, ka “TNI kopā ar TNI organizāciju [t. i., EOTA] uzņemas visas izmaksas saistībā ar Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādi un pieņemšanu”. Saskaņā ar 31. panta 5. punktu “dalībvalstis nodrošina, ka TNI līdzdarbojas TNI organizācijā, sniedzot finanšu un cilvēkresursus”.

Tomēr, ņemot vērā EOTA nozīmi saskaņotajā būvizstrādājumu sistēmā, 31. panta 2. punktā ir noteikts, ka EOTA “uzskata par struktūru, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs 162. panta nozīmē Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam”.

Tādēļ “Savienības finansējumu var piešķirt TNI organizācijai 31. panta 4. punktā norādīto darbību īstenošanai” saskaņā ar CPR 32. un 33. pantu, 34. panta 1. punktu un 35. pantu.

Praksē tas nozīmē, ka EOTA finansējumu veido TNI kopīgas iemaksas un Eiropas Komisijas atbalsts un ka ražotāji nesedz nekādas EAD izstrādes un pieņemšanas izmaksas. Tomēr ražotāji maksā TNI par ETA izdošanu, un šīs maksas dažādām TNI var atšķirties.

EAD finansējumu EOTA dara pieejamu atbildīgajai TNI un iesaistītajām TNI.

3.    Galvenie konstatējumi

3.1.    EOTA darbības rezultāti

3.1.1.    Darbības

EOTA darbības dalās četros darba kopumos.

1. darba kopums. Sekretariāts. Šis kopums ir saistīts ar lielākajām izmaksām, ko rada darbinieku atalgojums. Sekretariāts koordinē un pēc vajadzības sniedz atbalstu procedūrās, kas noteiktas CPR 21. pantā un II pielikumā.

2. darba kopums ir saistīts ar EOTA struktūru un darba grupu sanāksmēm.

3. darba kopums ietver pamatdarbības, proti, EAD izstrādi. Pēdējos trīs gados tas ir veidojis 41 % no cilvēkdienām.

4. darba kopums ir saistīts ar atbalstu ekspertu pakalpojumiem un citām atbalsta darbībām. Tas veido minimālu daļu no kopējā cilvēkdienu skaita.

Visas šīs darbības ir saņēmušas ES līdzfinansējumu, kas sniegts kā dotācija EOTA.

1. tabula. EOTA budžetā plānotās darbības katrā darba kopumā, cilvēkdienās un procentos (2013.–2018. gads)

3.1.2.    EAD izstrāde

Uz 2018. gada 31. decembri EOTA bija pieņēmusi 324 EAD.

No tiem 217 bija paziņoti Oficiālajā Vēstnesī un pārējie 107 tiek apstrādāti paziņošanai.

No 217 paziņotajiem EAD 20 attiecas uz aizstātiem EAD (aizstāj iepriekš paziņotus EAD). Tāpēc Oficiālā Vēstneša 2018. gada pēdējā publikāciju piegājienā minēto EAD kopējais neto skaits ir 197. Pēdējos 3 gados Oficiālajā Vēstnesī gadā vidēji ir paziņots 61 EAD (par kuriem var uzskatīt, ka procedūra ir veikta pilnā mērā).

2. tabula. Pieņemto un paziņoto EAD skaits pa gadiem (2013.–2018. gads)

Paziņotos EAD var iedalīt divās kategorijās, proti, EAD, kas sagatavoti uz CPD balstītu dokumentu (ETAG vai CUAP 11 ) pārveidošanas rezultātā, vai jauni EAD. Lielākā daļa paziņoto EAD ir balstīti uz dokumentiem, kuri izstrādāti CPD laikā (57 %).

3. tabula. Paziņoto EAD tipoloģija pa gadiem (2015.–2018. gads)

Lielākā daļa no 93 jaunajiem EAD nav saistīta ar jauniem izstrādājumiem, kas ienāk tirgū, bet gan ar izstrādājumiem, uz kuriem jau attiecas (taču ne pilnā apjomā) esošs standarts vai EAD (nereti sagatavoti ETAG vai CUAP pārveidošanas rezultātā). Salīdzinājumā ar iepriekš esošajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām šie “jaunie” EAD ietver tikai vienu/divus papildu būtiskos raksturlielumus vai attiecas uz nedaudz plašāku piemērošanas jomu vai papildu paredzētajiem izmantojumiem 12 .

107 EAD, kas ir pieņemti, bet vēl nav paziņoti, ietver:

·EAD, kas gaida EOTA rīcību pēc Komisijas komentāru saņemšanas 13 ;

·EAD, kas gaida paziņošanu pēc galīgās pieņemšanas 14 ; kā arī

·EAD, ko Komisija noraidījusi kā neatbilstīgus 19. panta 1. punktam.

Dokumentu koriģēšana atbilstoši Komisijas komentāriem var aizņemt ilgu laiku, tāpēc daudzi dokumenti vēl nav pabeigti. EOTA pieņemtajiem EAD joprojām ir vajadzīgi daudzi Komisijas tehniskie un juridiskie komentāri. Šis ir iemesls, kāpēc ir palielinājies to EAD skaits, kurus EOTA pieņēmusi, bet kuri nav paziņoti.

EAD dalījumā pēc izstrādājumu jomas

Paziņotie EAD aptver tikai 28 no kopumā 36 izstrādājumu jomām (te ietilpst 35 jomas, kuras uzskaitītas CPR IV pielikumā 15 , kā arī vēl viena joma “Cits”, kas izriet no 29. panta 1. punkta).

1. attēls. Paziņotie EAD dalījumā pēc izstrādājumu jomas (virs 5 % no visiem EAD)

Aptuveni puse no visiem paziņotajiem EAD ir izstrādāti tikai četrās izstrādājumu jomās:

·14,2 % par stiprinājumiem (33. joma);

·13,2 % par siltumizolācijas izstrādājumiem; kompozītmateriālu izolācijas komplektiem/sistēmām (4. joma);

·10,1 % par metāla būvkonstrukcijām un palīgmateriāliem (20. joma); kā arī

·9,1 % par koka būvkonstrukcijas izstrādājumiem/daļām un palīgmateriāliem (13. joma).

Neviens EAD nav paziņots par šādām jomām: 10 (stacionārs ugunsdrošības aprīkojums); 11 (sanitārtehniskās iekārtas); 24 (pildvielas); 25 (celtniecības līmes); 27 (telpu apkures iekārtas); 30 (lokšņu stikla, profilēta stikla un stikla bloku izstrādājumi); 31 (elektrības, vadības un sakaru vadi).

EAD dalījumā pēc atbildīgās TNI

EAD kā “atbildīgā TNI” izstrādājušas divdesmit deviņas no 49 TNI. Divdesmit TNI nav izstrādājušas nevienu EAD un 23 nav izstrādājušas nevienu Oficiālajā Vēstnesī paziņotu EAD.

 EAD izstrādā ļoti mazs skaits TNI. Kā redzams tabulā, aptuveni 50 % no paziņoto EAD kopskaita ir izstrādājušas divas TNI. Tās ir DIBt 16 (Vācija), kas izstrādājusi 38 % no visiem paziņotajiem EAD, un OIB 17 (Austrija), kura izstrādājusi 13 % no tiem.

4. tabula. Pieņemto un paziņoto EAD skaits dalījumā pēc atbildīgajām TNI (2013.–2018. gads)
(izņemot TNI, kas nav izstrādājušas nevienu EAD)

74 % no visiem paziņotajiem EAD izstrādājušas sešas TNI, savukārt pārējos 26 % izstrādājušas 23 TNI.

Divdesmit TNI (40 % no visām TNI) nav izstrādājušas pilnīgi nevienu EAD.

3.1.3.    ETA izdošana

ETA izdod pēc ražotāju pieprasījuma, balstoties uz EAD.

Laikā no 2013. līdz 2018. gadam TNI ir izdevušas 6240 ETA. Izdoto ETA skaits gadu no gada ir palielinājies.

5. tabula. ETA skaits gadā (2013.–2018. gads)

CPR paredz, ka ETA principā balstās uz EAD. Kā paskaidrots 2.4.2. iedaļā, lai nodrošinātu pāreju no CPD uz CPR, ETA izdod, arī balstoties uz ETAG vai EAD, kas pārveido ETA, un uz EAD, kuri pārveido CUAP.

6. tabula. ETA skaits dalījumā pēc izdošanas pamata (2013.–2018. gads)

Kā redzams tabulā, 91 % no izdotajiem ETA balstīti uz dokumentiem, kuru saturs datējams ar CPD darbības laiku, un tikai 9 % ETA balstīti uz jauniem EAD. Kā minēts iepriekš, lielākā daļa ETA, kas balstīti uz jauniem EAD, neattiecas uz izstrādājumiem, kuri tirgū laisti pirmoreiz, bet gan drīzāk uz nelielām novirzēm no saskaņotajiem standartiem (vai citiem EAD).

Vairāk nekā viena trešdaļa no visiem ETA ir balstīta uz trīs dokumentiem (ETAG 001 par metāla enkurstiegrām betonam, ETAG 004 par ārējās siltumizolācijas kompozītsistēmām ar apmetumu un ETAG 026 par ugunsdzēšanas un ugunsgrēka lokalizācijas līdzekļiem). Ja pieskaita EAD 330232 (kas ir viens no trim EAD, ar ko pārveido ETAG 001), ETAG 005 par šķidrā veidā lietojamiem jumtu hidroizolācijas materiāliem un ETAG 015 par trīsdimensiju uzliktņiem ar caurumiem naglām, tad redzams, ka 50 % no izdotajiem ETA ir balstīti uz sešiem dokumentiem.

2. attēls. ETA dalījumā pēc pamatā esošā dokumenta (2013.–2018. gads)

Ņemot vērā, ka šie seši dokumenti aptver plašu izstrādājumu klāstu, un tā kā tie ir stabili, jo tie tiek nepārtraukti piemēroti kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, Komisija varētu piemērot CPR 19. panta 1. punktu, kas dod iespēju EAD izmantot par pamatu standartizācijas pieprasījumiem.

ETA dalījumā pēc izstrādājumu jomas

Ražotāji ir ieinteresēti ETA tikai dažās izstrādājumu jomās. Proti, divas trešdaļas no 6240 ETA attiecas tikai uz trim CPR IV pielikumā minētajām izstrādājumu jomām:

·33. joma — stiprinājumi (36 %);

·35. joma — ugunsdzēšanas, ugunsgrēka lokalizācijas un ugunsdrošības līdzekļi; liesmas slāpējoši līdzekļi (17 %); kā arī

·4. joma — siltumizolācijas izstrādājumi; kompozītmateriālu izolācijas komplekti/sistēmas (15 %).

Turklāt vairāk nekā 85 % no ETA, kas izdoti šajās trīs izstrādājumu jomās, balstīti uz ETAG vai EAD, ar ko pārveido ETAG.

3. attēls. ETA dalījumā pēc izstrādājumu jomas (2013.–2018. gads)

Ja ieskaita 3. jomu (izolācijas materiāli (plēves), tostarp šķidrā veidā lietojamie un komplekti); 34. jomu (būvkonstrukciju komplekti, vienības, saliekami būvkonstrukciju elementi) un 13. jomu (koka būvkonstrukcijas izstrādājumi/daļas un palīgmateriāli), 86 % no ETA veido sešas iepriekšējā tabulā izceltās jomas. Savukārt pārējās 30 jomas aptver tikai 14 %.

Tas varētu būt vēl viens iemesls, lai potenciāli piemērotu CPR 19. panta 4. punktu un sagatavotu standartizācijas pieprasījumu.

Neviens ETA nav izdots šādās izstrādājumu jomās (un attiecīgi Oficiālajā Vēstnesī nav paziņots neviens EDA): 11. joma (sanitārtehniskās iekārtas); 24. joma (pildvielas); 27. joma (telpu apkures iekārtas); 31. joma (elektrības, vadības un sakaru vadi).

ETA dalījumā pēc valsts

Kopš 2013. gada 26 % ETA izdevušas Vācijā esošās TNI, 14 % Čehijā esošās TNI un 12 % no ETA izdevušas Apvienotajā Karalistē esošās TNI. Šīs trīs valstis ir izdevušas pusi no visiem ETA.

Vācijas gadījumā ETA izdevusi viena TNI (DIBt). Čehijā ETA galvenokārt izdevusi galvenā TNI, proti, TZUS 18 . Savukārt Apvienotajā Karalistē aktīvi darbojas visas astoņas TNI.

4. attēls. Izdoto ETA skaits dalījumā pēc TNI (virs 50 uz TNI) 

Ražotāji, kuriem ir ETA, nāk no 66 dažādām pasaules valstīm. ETA turētāji no trešām valstīm pārstāv galvenokārt Kanādu (34), Indiju (24), Taivānu (24), ASV (21) un Apvienotos Arābu Emirātus (20). Atlikušajām 29 trešām valstīm ir mazāk par 15 ETA katrai.

Eiropas Savienībā ETA turētāja valsts (ražotājs) ne vienmēr sakrīt ar ETA izdevējvalsti (TNI). Piemēram, Čehijas uzņēmumu turējumā ir 3 % no ETA, taču Čehijas TNI ir izdevušas 14 % no ETA. Līdzīgā kārtā Apvienotās Karalistes uzņēmumu turējumā ir 7 % no ETA, taču Apvienotās Karalistes TNI ir izdevušas 12 %; Dānijas uzņēmumu turējumā ir 2 % no ETA, taču Dānijas TNI ir izdevušas 8 %. Savukārt Itālijas uzņēmumiem ir 8 % no ETA, taču Itālijas TNI ir izdevušas 2 % no ETA.

5. attēls. ETA dalījumā pēc izdevējas TNI valsts    6. attēls. ETA dalījumā pēc turētāja valsts

3.2.    Budžets

3.2.1. EOTA finansējuma resursi

Saskaņā ar CPR 33. pantu Eiropas Komisija ir EOTA nodrošinājusi darbības dotācijas, kas sedz būtisku daļu (40–50 %) no tās izmaksām, ietverot EAD izstrādes izmaksas.

7. tabula. EOTA finansējuma avoti, 2013.–2018. gads (EUR un ES finansējuma īpatsvars)

3.2.2. EAD izstrādes atlīdzināšana

EOTA pamatdarbība ir EAD izstrāde, un EOTA par to atlīdzina katrai ATNI. Kad EOTA pieņem EAD, atbildīgā TNI iesniedz apstiprinājumu EOTA sekretariātam par to, kuras TNI piedalījās izstrādē. Atbildīgās un iesaistītās TNI aizpilda tabulu ar laika un ceļa datiem, kas uzrāda darbības, par kurām pienākas atlīdzība no EOTA līdzekļiem. TNI savstarpēji vienojas par vidējo cilvēkdienu skaitu, kas vajadzīgs EAD izstrādei; tas var atšķirties atkarībā no tā, vai TNI ir atbildīgā vai iesaistītā TNI. Tomēr šis vidējais cilvēkdienu skaits neatbilst TNI reālā laika ieguldījumam tāda jauna EAD izstrādē, ko sagatavo, balstoties uz esošiem dokumentiem, un kam nav vajadzīgas jaunas novērtējuma metodes.

Organizētāji, projekta komandu 19 un citu iesaistīto grupu dalībnieki katrs iesniedz EOTA sekretariātam tabulu, kurā norāda cilvēkdienu skaitu un ceļa datus. Organizētāji sekretariātam iesniedz pārskata ceturksnī notikušo sanāksmju dalībnieku sarakstu.

Cilvēkdienas maksu EOTA aprēķina pēc attiecīgās TNI izcelsmes valsts, ņemot vērā Eurostat publicētos 2013. gada salīdzinošos cenu līmeņus.

Ceļa izdevumus atlīdzina:

·EOTA projekta komandu, darba grupu un citu EOTA grupu sanāksmju dalībniekiem;

·EOTA amatpersonām, kas piedalās EOTA struktūrvienību sanāksmēs;

·valdes locekļiem, kas piedalās valdes sanāksmēs; kā arī

·citu EOTA interesēs organizēto sanāksmju dalībniekiem (pēc valdes iepriekšējas piekrišanas).

Kad notiek projekta komandas vai darba grupas sanāksme, tiesības uz ceļa izdevumu atlīdzināšanu ir tikai vienai personai no katras TNI, ieskaitot jebkādus ekspertus, kas piedalās šīs TNI vārdā.

Nakšņošanas izmaksas un vietējo transportu sanāksmes vietā atlīdzina pēc vienotas likmes – 150 EUR par nakti. Aviobiļetes un vilcienu biļetes atlīdzina atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.

ATNI rēķinos ietvertā informācija par darba stundām, kas vajadzīgas EAD izstrādei, būtiski atšķiras. Tas neļauj pilnvērtīgi salīdzināt paveikto darbu un TNI izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumus, kā rezultātā trūkst pārredzamības, jo dažādu ATNI norādītās izmaksas par EAD izstrādi nav iespējams viegli salīdzināt un analizēt. Komisija kopā ar EOTA strādā pie lielākas pārredzamības un pārskatatbildības panākšanas attiecībā uz to, kā šīs izmaksas tiek atlīdzinātas, par pamatu ņemot katra EAD izstrādē (vai grozījumos) reāli ieguldīto laiku.

4.    EOTA uzdevumu izpildes izvērtējums

4.1.    Lietderīgums

Šajā iedaļā ir analizēts, kādā mērā EOTA pieeja ir veicinājusi būvizstrādājumu iekšējo tirgu un kādā mērā tā ir sasniegusi savus konkrētos mērķus. Tāpat ir apzināta plānotā un neplānotā ietekme.

4.1.1.    CPR 29. panta par TNI nozīmēšanu, uzraudzību un novērtēšanu un CPR 30. panta par TNI izvirzāmajām prasībām īstenošana

Pēc tam, kad CPR kļuva piemērojama visā pilnībā, pagāja laiks, līdz tika izveidotas TNI. Saskaņā ar 2018. gada 31. decembrī pieejamo informāciju TNI bija izraudzījusies 21 dalībvalsts un trīs valstis, kas nav ES valstis (Šveice, Norvēģija un Turcija). Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Maltā un Luksemburgā nav nevienas TNI, tāpēc šo valstu ražotājiem savi pieprasījumi jāadresē citās valstīs esošām TNI. Tas nepārprotami var ietekmēt šo ražotāju piekļuvi EOTA alternatīvajai pieejai, kaut vai tikai valodas dēļ. Tomēr šo septiņu valstu turējumā ir 150 ETA, izņemot Maltu, kuras turējumā nav neviena ETA 20 .

Visām TNI ir jāievēro IV pielikuma 2. tabulā noteiktās prasības, kas attiecas uz to kompetenci risku analizēšanā, tehnisko kritēriju izstrādē, novērtējuma metožu izstrādē, specifiskas ražošanas procesa kontroles noteikšanā, izstrādājumu novērtēšanā un vispārējā vadībā. Pēc tam, kad iesaistītā valsts izvirzījusi TNI, tās kompetenci verificē Komisija, izskatot informāciju, ko šī valsts ir sniegusi, atbildot uz desmit jautājumiem, kuri iekļauti 2015. gadā pieņemtajās TNI izvērtēšanas vadlīnijās 21 .

Svarīgi atzīmēt, ka galvenās aktīvās TNI (izņemot Vācijas DIBt un Austrijas OIB) ir arī paziņotās iestādes saskaņā ar CPR. Tas nozīmē, ka tām tirgū ir labāks stāvoklis, jo tās ražotājiem kalpo kā vienas pieturas aģentūra (izstrādājumam izdod ETA un pēc tam turpina veikt AVCP uzdevumus).

4.1.2.    CPR 31. panta par TNI koordināciju īstenošana

Balstoties galvenokārt uz intervijām ar TNI pārstāvjiem un ražotājiem, kas saviem izstrādājumiem ir saņēmuši ETA, pētījumā tika secināts, ka EOTA sasniedz CPR 31. panta 1. punktā izvirzīto mērķi un īsteno visus 31. panta 4. punktā minētos uzdevumus. Tomēr pētījumā arī atklājās, ka ir vajadzīgi uzlabojumi, it sevišķi TNI savstarpējās komunikācijas un sadarbības ziņā. Šķiet, ka ir radies zināms saspringums attiecībā uz to, kā nodrošināt savstarpēju TNI koordināciju un konkurenci, kas novedis pie TNI nodevumu pārklāšanās un dublēšanās. Pētījumā arī ieteikts labāk uzraudzīt laika grafikus (izpildes laikus) un precizēt lomas EOTA sistēmā.

4.1.3.    EAD kvalitāte

EAD saturs ir noteikts 24. pantā.

EOTA aizstāj līdzšinējo Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizāciju (ko izveidoja ar CPD), un, kā norādīts 2016. gada CPR īstenošanas ziņojumā 22 , lielākās grūtības EAD izstrādē un pieņemšanā EOTA sagādājusi paradigmas maiņa, proti, pāreja no “izstrādājuma apstiprināšanas”, ko paredzēja CPD, uz “ekspluatācijas īpašību novērtēšanu”, ko paredz CPR.

2013. gadā Komisija pieņēma Eiropas tehniskā novērtējuma formātu 23 , bet 2015. gadā EOTA un Komisija vienojās par EAD formātu. Rezultātā 2015. gada jūlijā Oficiālajā Vēstnesī pirmo reizi tika publicētas atsauces uz EAD. Tad 2016. gadā, balstoties uz šajos procesos gūto pieredzi, Komisija izstrādāja detalizētus norādījumus par EAD formātu. Tā rezultātā pabeigto un pēc tam Oficiālajā Vēstnesī paziņoto EAD skaits gadu no gada būtiski un pakāpeniski pieauga – no 14 EAD 2015. gadā līdz 63 EAD 2018. gadā.

Saskaņā ar pašreizējo sistēmu Komisija savus komentārus par EAD saturu sniedz tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi EOTA tehniskā valde (sk. 2.4.1. iedaļu). Komisija vidēji atklāj 30 problemātisku jautājumu, kuru dēļ EOTA iesniegtā EAD projektā jāizdara korekcijas. EOTA (konkrēti, TNI, kas izstrādā EAD) pieņem 90 % Komisijas komentāru, un tas liecina, ka Komisijai iesniegto dokumentu sākotnējā kvalitātes kontrole nav pietiekami stingra. Šī situācija rada aizvien lielākus kavējumus EAD paziņošanā, jo īpaši tāpēc, ka dažu problemātisko jautājumu (piemēram, precīzs tvērums, nevajadzīgas izstrādājumu identifikācijas klauzulas EAD, ražošanas procesa kontrole vai paziņoto iestāžu uzdevums) izlabošanai vajadzīgs ilgāks analīzes periods.

Komisija ir izstrādājusi kontrolsarakstu, kura mērķis ir uzlabot EOTA 7. posmā pieņemto EAD kvalitāti, un TNI šo kontrolsarakstu izmanto kopš 2019. gada jūnija.

Tomēr Komisijas komentāri ne vienmēr tiek sistemātiski iestrādāti pirms pirmā ETA izdošanas, kā rezultātā rodas situācijas, kad ir papildus jāpārskata EAD galīgā versija, un tas savukārt aizkavē paziņošanu.

4.1.4.    Koncentrēšanās uz konkrētām izstrādājumu jomām

EAD izstrāde koncentrējusies galvenokārt šādās izstrādājumu jomās:

·33. joma — stiprinājumi (paziņoti 29 EAD);

·4. joma — siltumizolācijas izstrādājumi un komplekti (paziņoti 26 EAD);

·20. joma — metāla būvkonstrukcijas un palīgmateriāli (paziņots 21 EAD);

·13. joma — koka būvkonstrukcijas izstrādājumi un palīgmateriāli (paziņoti 19 EAD);

·22. joma — jumtu segumi, virsgaismas logi, jumta logi, saistīti komplekti un palīgizstrādājumi (paziņoti 14 EAD); kā arī

·9. joma — nenesošo sienu konstrukcijas, apšuvums, hermetizētas stikla konstrukcijas (paziņoti 12 EAD).

Jāatzīmē, ka šīs izstrādājumu jomas ne vienmēr attiecas uz inovatīvākajiem izstrādājumiem. Šīs ir arī jomas, kurās CPD ietvaros izstrādāja attiecīgas ETAG, un daudzi no šiem EAD ir šo ETAG varianti.

Citās izstrādājumu jomās Oficiālajā Vēstnesī ir paziņots mazāk par 10 EAD, savukārt septiņām izstrādājumu saimēm nav paziņots neviens EAD.

4.1.5.    Koncentrēšanās uz konkrētām TNI

No 49 TNI tikai 29 ir saņēmušas ražotāju pieteikumus ar lūgumu sākt izstrādāt EAD.

Kā minēts iepriekš, ir tikai dažas TNI, kas ļoti aktīvi izstrādā EAD. Tās ir DIBt, OIB un ETA-DK 24 (vienīgās Vācijas, Austrijas un Dānijas TNI), kas ir izstrādājušas 59 % no visiem paziņotajiem EAD.

Savukārt 40 % TNI no ražotājiem nav saņēmušas nevienu pieteikumu.

Ir izveidojies zināms specializācijas līmenis. Dažās izstrādājumu jomās ir redzama viena galvenā TNI, kura piesaista lielāko daļu ražotāju pieprasījumu. Piemēram, 33. izstrādājumu jomā (stiprinājumi) DIBt izstrādājusi 25 no 40 EAD (63 %), savukārt atlikušos 37 % EAD šajā izstrādājumu jomā izstrādājušas sešas citas TNI.

Tāpat šķiet, ka ražotāji savus ETA pieprasījumus mēdz iesniegt tai TNI, kura izstrādājusi attiecīgo EAD; iespējams, to nosaka uzticēšanās. Tādēļ specializācija EAD līmenī atspoguļojas ETA līmenī, piemēram, DIBt, OIB un ETA-DK ir izdevušas 39 % no visiem ETA. Dānijas ETA-DK izstrādājusi 8 % EAD un izdevusi 8 % ETA, Austrijas OIB izstrādājusi 6 % EAD un izdevusi 6 %ETA.

Tas varētu liecināt, ka TNI, kuras izstrādā EAD, ir konkurences priekšrocības ETA tirgū.

Tomēr Vācija un Čehija šajā tendencē neiekļaujas. Lai gan Vācijas DIBt ir izstrādājusi 38 % EAD, Vācijas ražotāju turējumā ir tikai 26 % ETA, un vienu trešdaļu no tiem ir izdevušas TNI no citām valstīm; tas varētu liecināt, ka gadījumos, kad DIBt klientiem izmaksas jāsedz pašiem, viņi savus pieprasījumus mēdz adresēt citām TNI. Čehijas TZUS gadījumā atklājas pretējais, proti, tā izstrādājusi 5,6 % EAD, bet izdevusi 14 % ETA, kas parāda, ka TZUS, iespējams, piesaista klientus no citām valstīm ETA izdošanai.

4.1.6.    Uz iepriekšējām ETAG balstītu EAD un ETA koncentrācija

Kā minēts 3.1.3. iedaļā, ir vērojama izdoto ETA koncentrācija dažās izstrādājumu jomās; divas trešdaļas no 6240 ETA pieder vien trim jomām. Vairāk nekā 85 % no šajās trīs izstrādājumu jomās izdotajiem ETA ir balstīti uz ETAG, kuras izmantotas kā EAD, vai EAD, ar ko pārveido ETAG. Turklāt aptuveni 60 % no visiem izdotajiem ETA ir balstīti uz sešām ETAG 25 (ieskaitot to pārveidojumus par EAD).

Kā norādīts 2.4.2. iedaļā, ETAG un CUAP pārveide par EAD bija vajadzīga sakarā ar pāreju no CPD uz CPR un jauninājumiem novērtējuma metožu tehniskajā izstrādē. Šobrīd 91 % ETA, kas izdoti saskaņā ar CPR, ir balstīti uz dokumentiem no CPD laika.

4.1.7.    EAD un ETA proliferācija

Vairākos gadījumos viena veida izstrādājumiem (piemēram, savienotajām skrūvēm) tiek paralēli izstrādāti vairāki EAD. Ja šos paralēlos EAD ļautu pieņemt, tie radītu ievērojamus sarežģījumus konkurējošiem izstrādājumiem, kā arī viestu neskaidrību par deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un neizpratni izstrādājuma lietotājiem. Turklāt šāda EDA proliferācija nozīmē, ka netiek optimāli izmantoti EOTA un Komisijas finanšu resursi un cilvēkresursi.

Šāda pieeja reizēm ir attaisnojama ar konfidencialitātes noteikumiem, kas paredzēti CPR 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā un II pielikumā par komercnoslēpuma un konfidencialitātes aizsardzību. Tomēr pēc pieņemšanas EAD kļūst par saskaņotām tehniskajām specifikācijām, kam ir tieša Eiropas mēroga ietekme uz attiecīgo būvizstrādājumu konkurenci un tirdzniecību. Tādēļ konfidencialitātes noteikumi tiek ņemti vērā kopā ar citiem pamatprincipiem, citādi to akla piemērošana varētu radīt problēmas. Ar dalībvalstīm un EOTA šobrīd tiek apspriesti norādījumi par EAD izstrādes procedūru, kas nepieļautu to nepamatotu proliferāciju, vienlaikus nodrošinot konfidencialitātes aizsardzību.

24 % no visiem izdotajiem ETA (1490) ir balstīti uz vienām un tām pašām ETAG vadlīnijām (ETAG 001, ko izmanto kā EAD, un saistītie EAD pārveidojumi). Trīspadsmit EAD (vai ETAG, ko izmanto kā EAD) katrs ir bijis pamatā vairāk nekā 100 ETA, 49 EAD katrs ir bijis pamatā mazāk nekā 100 ETA, un pārējie katrs ir bijis pamatā mazāk nekā 10 ETA.

Turklāt uz dažiem šobrīd tirgū esošiem izstrādājumiem attiecas divi ETA; te kā piemēru var minēt inžekcijas sistēmu, kas ietilpst stiprinājumu izstrādājumu jomā (33. joma) un par ko pirmais ETA izdots, balstoties uz ETAG 001-5, ko izmanto kā EAD, un otrais — balstoties uz EAD 331522-00-0601 (tikai pieņemts), kam ir nedaudz atšķirīgs tvērums.

4.1.8.    Šķēršļi, ar ko saskaras MVU

Ražotājiem piedāvātā iespēja saņemt CE zīmi ar EOTA starpniecību prasa līdzekļus. Lai gan uzņēmumi nesedz nekādas ar EAD izstrādi saistītās izmaksas, tiem jāmaksā TNI par ETA izdošanu. Šī maksa var būt liela (24 000–36 000 EUR; sīkāku informāciju sk. 4.2.3. iedaļā par efektivitāti), un dažreiz pieprasījuma pieaugums tirgū nav tik liels, lai atgūtu ieguldītos līdzekļus. Turklāt ražotājam nav nekādas garantijas, ka EAD, uz kuru balstīts tā ETA, pēc cita ražotāja pieprasījuma ieviest izmaiņas kādā brīdī netiks aizstāts ar jaunāku redakciju, kas savukārt var radīt papildu izmaksas.

MVU nav viegli uzņemties šādas izmaksas un riskus, it sevišķi attiecībā uz EAD, ar ko pārveido ETAG, jo tie veido lielāko daļu no ETA un attiecīgi lielāko daļu no skartajiem ražotājiem.

Daži pētījuma ietvaros intervētie ražotāji norādīja, ka iespēju saņemt CE zīmi ar EOTA starpniecību varētu izmantot lielākie ražotāji, tādējādi gūstot konkurences priekšrocības pār konkurentiem 26 .

4.1.9.    EOTA un TNI sniegums EAD un ETA izdošanā

Eiropas tehniskā novērtējuma formātu pieņēma 2013. gada oktobrī, un EAD formāta izstrādi pabeidza 2015. gada martā. Neraugoties uz šiem agrīnajiem sasniegumiem, lielākā daļa EAD II pielikumā noteiktajos termiņos nav pabeigti.

Tiek izstrādāts IT rīks, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp EOTA un Komisiju (informētu par termiņiem, reģistrētu visus EAD izstrādes pabeigtos posmus, informētu par iespējamiem kavējumiem utt.) un lai automātiski atjauninātu NANDO datubāzi 27 , kad tiek publicēta EAD atsauce.

Saskaņā ar CPR II pielikumā noteikto procedūru un 4. panta 1. punktā noteikto beznosacījumu pienākumu ir gadījumi, kad varētu būt attaisnojama CE zīmes izdošana izstrādājumam, balstoties uz EAD, kas vēl nav paziņots. Likumdevēju mērķis bija dot iespēju koriģēt EAD projektu pēc pirmā ETA izdošanas un izvairīties no ETA procesu kavējumiem nākamajiem ražotājiem. Tomēr gadījumos, kad EAD tiek noraidīts un netiek paziņots, varētu apšaubīt ekspluatācijas īpašību deklarācijas un uz izdoto ETA balstītās CE zīmes derīgumu. Tas attiecas uz 70 ETA un 31 EAD (toskait 18 ETA, ko izdevušas sešas dažādas TNI, balstoties uz vienu pieņemtu EAD, kurš ir CUAP pārveidojums). Tas nozīmē, ka izstrādājumi ir saņēmuši CE zīmi un ir laisti tirgū, pamatojoties uz EAD, kam vēl nepieciešami papildu uzlabojumi, lai to varētu paziņot Oficiālajā Vēstnesī.

Turklāt, lai gan ražotājiem nav tieša juridiska pienākuma pēc EAD pārskatīšanas savu ETA un CE zīmi atjaunināt, parasti tirgus piespiež ražotājus to darīt. Turklāt, ja jauns EAD, kas aizstāj iepriekšējo EAD (vai pārveido ETAG), ietver būtiski atšķirīgas novērtēšanas metodes, rodas pienākums izdot jaunu ETA.

Pētījums vedina domāt, ka II pielikums ir jāpārskata, lai atspoguļotu faktisko atbildību un termiņus EAD izstrādei un paziņošanai Oficiālajā Vēstnesī 28 .

Tomēr par iemeslu tam, ka samērā liels skaits EAD ir noraidīti vai vēl nav paziņoti, ir galvenokārt tas, ka EOTA nav pienācīgas kvalitātes kontroles. Sagaidāms, ka EAD projektu kvalitāti un to paziņošanas ātrumu būtiski uzlabos iekšējās tehniskās un juridiskās spējas, ko EOTA ir apņēmusies izveidot, kā arī nesen pieņemtais kontrolsaraksts EAD kvalitātes pārbaudīšanai 7. posmā; tā rezultātā vajadzētu saīsināties arī termiņiem. Šādam uzlabojumam būtu arī liela nozīme EAD proliferācijas mazināšanā (sk. 4.1.7. iedaļu iepriekš).

4.2.    Efektivitāte

Šajā iedaļā tiek novērtēts, vai paredzētie rezultāti un ietekme ir panākti ar saprātīgām/samērīgām izmaksām.

4.2.1.    Izmaksas Komisijai

Komisijas izmaksas ietver ikgadēju dotāciju EOTA un izmaksas par Komisijas dienestu ieguldījumu EAD izstrādē, ko veido darbinieki un atbalsts (īpaši konsultanti). Šīs izmaksas ir saistītas tieši ar CPR, jo citi iekšējā tirgus tiesību akti neparedz šādu standartizācijas alternatīvu.

Kopš 2016. gada EOTA dotācija ir saglabājusies samērā stabila, proti, 550 000 EUR 2016. gadā, 570 000 EUR 2017. gadā 29 un 550 000 EUR 2018. gadā. 2016. gadā paziņoti 65 EAD, 2017. gadā — 70, bet 2018. gadā — 63, kas nozīmē, ka viens EAD indikatīvi izmaksājis no 8143 EUR 2017. gadā līdz 8730 EUR 2018. gadā. Kā jau minēts, EOTA budžets aptver četrus atšķirīgus darba kopumus, no kuriem vislielākās izmaksas rada sekretariāts, kam seko EAD izstrāde (2016.–2018. gadā 34–49 % budžeta līdzekļu), sanāksmes un atbalsta darbības.

Cilvēkresursi, ko Komisija nodarbina EOTA uzraudzībā, veido aptuveni 1,5 pilnslodzes ekv. Šis skaitlis nav mainījies, lai gan EOTA pieņemto EAD skaits kopš 2014. gada ir audzis (2014. gadā 24, bet 2018. gadā – 93) un neraugoties uz to, ka EOTA pieņemtajiem EAD joprojām ir nepieciešams liels skaits tehnisku un juridisku komentāru no Komisijas puses.

Attiecīgais Komisijas dienests ir arī noslēdzis līgumu ar konsultantu, kas pārbauda EOTA iesniegto EAD projektu kvalitāti un tādējādi samazina vajadzību nodarbināt iekšējos darbiniekus (šis atbalsts kopš 2014. gada ir izmaksājis 120 000 EUR gadā).

Pamatojošais pētījums ir parādījis, ka dotāciju līgums ir labāk jāsasaista ar CPR mērķiem un ka ir jāstiprina sistēmas, ar ko kontrolē EOTA finansējumu, EAD izstrādes finansējumu un TNI finansējumu.

Komisija ir lūgusi EOTA izstrādāt vienotu rēķinu izrakstīšanas sistēmu TNI, lai EOTA saņemtajos TNI rēķinos atspoguļotos katra EAD izstrādes reālās izmaksas. EOTA ir arī apņēmusies izmantot reālistiskāku un precīzāku shēmu, pēc kuras TNI atlīdzinās par EAD izstrādi/grozījumiem, balstoties uz reāli ieguldīto darbu katrā konkrētajā gadījumā.

4.2.2.    Ārējā efektivitāte

Runājot par rentabilitāti tiem ražotājiem, kas izmanto EOTA atbalstu, 22 no pētījuma ietvaros intervētajiem 26 ražotājiem (visi EOTA klienti) norādīja, ka komerciālie ieguvumi ir lielāki par atbilstības nodrošināšanas izmaksām lielā vai ļoti lielā mērā (12 gadījumos), vidējā mērā (četros gadījumos) vai mazā vai ļoti mazā mērā (četros gadījumos) 30 . Kopumā EOTA klienti uzskata, ka EAD un ETA izdošanas laiks varētu būt īsāks (atbildēs norādīts, ka EAD pieņemšana vidēji aizņem 16,3 mēnešus), un, neraugoties uz uzlabojumiem kopš CPD laika, viņi sūdzas par kavējumiem, kas liedz izstrādājumu laist tirgū. Tomēr, salīdzinot ar laiku, kas vajadzīgs saskaņota Eiropas standarta izstrādei, šis ir ļoti labs rādītājs.

Balstoties uz izstrādājumu apgrozījuma datiem, ko snieguši deviņi EOTA klienti, pētījumā tika konstatēts, ka finansiālie ieņēmumi no izstrādājumu tirdzniecības iekšējā tirgū pārsniedz ETA atbilstības izmaksas, ieguvumu un izmaksu attiecībai sasniedzot 443:1. Šis aprēķins balstīts uz izstrādājumu kopējiem ieņēmumiem, ko minētie deviņi ražotāji aplēsuši 157 miljonu EUR apmērā. Tomēr šīs izlases nelielais izmērs liek apšaubīt šādu kvantitatīvu rezultātu reprezentativitāti, un nav pieejami nekādi citi pierādījumi.

Runājot par kopējām izmaksām ražotājiem ETA saņemšanai, pētījumā tiek lēsts, ka tās veido 40 000–52 000 EUR 31 , un galvenās izmaksas veido TNI maksa, kas ir no 24 500 līdz 36 000 EUR (divi uzņēmumi norādīja 150 000 EUR lielu maksu vai pat lielāku) 32 .

No 35 ražotājiem (visi EOTA klienti), kam pētījuma ietvaros jautāja, vai tie vēlreiz nākotnē pieprasītu ETA, 26 ražotāji atbildēja apstiprinoši.

4.3.    Atbilstība

Atbilstība raksturo to, cik savstarpēji adekvāti ir EOTA pieejas mērķi (un EOTA un TNI mērķi) un ražotāju un tirgus vajadzības.

Lai gan CPR inovācijas nav konkrēti minētas kā EOTA mērķis, EAD procedūra ir vērsta uz inovatīviem vai jauniem izstrādājumiem, ko standartizācijas procesu ilguma dēļ nav iespējams aptvert ar saskaņotajiem standartiem. Komisijas dotāciju līgumos ir minēta EAD procedūras sagaidītā ietekme, proti, iespēja ražotājiem piestiprināt CE zīmi jauniem un nereti inovatīviem būvizstrādājumiem. EOTA statūtos ir noteikts, ka tās pienākumi ietver plašākas darbības, kas saistītas ar būvizstrādājumu pieejamības sekmēšanu un izmantošanu un inovatīvas būvniecības veicināšanu.

Kā atklājās pamatojošajā pētījumā, TNI un to klienti uzskata, ka EOTA ir nozīmīga. Viņi uzskata, ka, tā kā standartizācija neaptver visus izstrādājumus un nav piemērota visiem izstrādājumiem, EOTA pieeja ir it sevišķi piemērota pilnīgi jauniem un patiešām inovatīviem izstrādājumiem, kurus nereti izceļ kā EOTA darbību centrālo aspektu. No 26 TNI, kam jautāja, kādā mērā EOTA mērķi atbilst to vajadzībām, 19 atbildēja, ka “pilnībā” un četras — “lielākoties”. No 37 ražotājiem, kam uzdeva tādu pašu jautājumu, 20 atbildēja, ka “pilnībā” un 11 — “lielākoties”.

Tomēr nebija iespējams gūt nekādus pierādījumus, kas parādītu EOTA ietekmi uz inovāciju būvniecības nozarē.

EOTA pieeja relatīvi neaptver tik daudz būvizstrādājumu, cik aptver standartizācija. Izdoto ETA skaits ir ievērojami mazāks nekā tajā pašā periodā uz saskaņotu standartu pamata izdoto sertifikātu skaits. Lai gan uz 2018. gada 31. decembri bija 6240ETA, katru gadu izdoto sertifikātu skaits ir rēķināms miljonos.

Turklāt absolūts vairākums EAD nav izstrādāti pilnīgi jauniem un patiešām inovatīviem izstrādājumiem. Pat pētījumā iesaistītās TNI pauda šaubas par patiešām inovatīvu izstrādājumu skaitu; tās uzskata, ka uz šādiem izstrādājumiem attiecas mazāk nekā 9 % no EAD, kas izstrādāti jauniem izstrādājumiem, nevis no CPD laika dokumentiem (EAD, ar ko pārveido ETAG vai CUAP).

Realitātē ražotāji visbiežāk ETA pieteikumu iesniedz nolūkā piestiprināt CE zīmi izstrādājumiem, kurus plaši izmanto būvdarbos un kuriem, lai gan ir pieejams saskaņots standarts, ražotājs vēlas deklarēt kādu būtisko raksturlielumu vai paredzēto izmantojumu, kas nav aptverti saskaņotajā standartā. Tāpēc EOTA pieeju var uzskatīt par veidu, kā ražotāji iegūst tirgus priekšrocību, pateicoties CE zīmei uz saviem izstrādājumiem.

Kā norādīts iepriekš, vērojama tendence izstrādāt jaunus EAD tā vietā, lai grozītu esošos, kā rezultātā ir vairāki EAD ar ļoti līdzīgu tvērumu. Attiecīgi izstrādājumi tiek laisti tirgū ar divām ekspluatācijas īpašību deklarācijām, balstoties uz diviem ETA (piemēram, tādēļ, ka tie attiecas uz diviem atšķirīgiem paredzētajiem izmantojumiem), un tas noteikti nav EOTA alternatīvās pieejas mērķis.

Visbeidzot, pētījumā atklājās, ka EOTA pietiekami neuzsver atbalstu CE zīmes izvietošanai uz inovatīviem izstrādājumiem, kas liecina par nepieciešamību atbalstīt TNI un izstrādāt skaidrus norādījumus ražotājiem par EAD un inovācijām ar Eiropas tirdzniecības asociāciju starpniecību.

4.4.    Saskaņotība

Šajā iedaļā novērtēta EOTA sistēmas iekšējā saskaņotība un tās saskaņotība ar visu CPR sistēmu.

EOTA atbalsta koordināciju starp TNI, un iekšējo konsekvenci sevišķi palīdzējusi nodrošināt standarta EAD un standarta ETA izstrāde.

Tomēr stipri atšķiras dažādu TNI aktivitātes līmenis, un pētījumā secināts, ka saskaņotību varētu palielināt, izstrādājot paraugpraksi. Kā minēts iepriekš, TNI nepietiekamā savstarpējā sadarbība veicina EAD un ETA nepamatotu proliferāciju, kas negatīvi ietekmē lielāko daļu ražotāju un mulsina lietotājus.

Runājot par visas CPR sistēmas iekšējo saskaņotību, jānorāda, ka EOTA pieeja papildina CEN izstrādātos saskaņotos Eiropas standartus. Tomēr kopā ar šo analīzi jāņem vērā vairāki papildu apsvērumi.

Pirmkārt, netieši pierādījumi liecina, ka EOTA aktīvs izmantojums skaidrojams ar galvenās standartizācijas pieejas neoptimālu darbību, jo EOTA pieeja palīdz pārvarēt plaisu, ko radījusi pilnībā saskaņotu standartu neesība vai nepilnīgums, jo īpaši būvizstrādājumiem ar mazām tirgus daļām vai nestandarta izstrādājumiem, kā secināts pētījumā. To, domājams, apstiprina EAD un ETA skaita nepārtrauktais pieaugums un it sevišķi reizēm lielais tādu ETA skaits, kas izdoti uz viena un tā paša EAD pamata dažās konkrētās izstrādājumu jomās.

Otrkārt, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika izveidots šāds alternatīvs standartizācijas ceļš, bija vēlme nodrošināt inovatīvu būvizstrādājumu ātrāku nokļūšanu tirgū. Par to, ka EOTA pieeja netiek (vai tiek tikai nelielā mērā) izmantota, lai to atbalstītu, liecina tas, ka pārsvarā par pamatu tiek izmantoti dokumenti, kuru saturs ir no CPD laika, ETA koncentrācija dažās izstrādājumu jomās un novērotais revolucionāru inovatīvu izstrādājumu trūkums tādu izstrādājumu vidū, kam ir ETA.

Visbeidzot, EAD ar lielu skaitu ETA, kas ir izmantoti tirgū ilgu periodu (kā ETAG un EAD), liecina par stabilitāti, kam būtu jānoved pie attiecīga saskaņota standarta izstrādes.

Pamatojošajā pētījumā no 26 TNI, kam jautāja, vai tiktu panākta priekšrocība, ja dažus EAD pārstrādātu par saskaņotiem standartiem, 12 atbildēja “nē”, četras — “jā”, bet 10 — “nezinu”. No 39 ražotājiem, kuriem uzdeva to pašu jautājumu (visi EOTA klienti un tādi, kam ir vai kas ir pieprasījuši ETA), 11 atbildēja “jā”, 12 — “nē”, bet 16 — “nezinu” 33 .

4.5.    ES pievienotā vērtība

Lai novērtētu EOTA pieejas ES pievienoto vērtību, ir jāapsver, vai dalībvalstu līmeņa darbība būtu devusi līdzīgus vai labākus rezultātus un ietekmi.

Pētījums rāda, ka TNI lielākoties atzīst EOTA pievienoto vērtību savās darbībās, lai gan tās rosina šo pievienoto vērtību vairot, panākot lielāku lietderīgumu un efektivitāti.

Kas attiecas uz ES pievienoto vērtību, ko EOTA pieeja devusi CPR sistēmā, pētījuma ietvaros intervētie ražotāji nespēja sniegt pārliecinošu informāciju par izmaksām un laika grafikiem, ar ko būtu jārēķinās, ja tiktu izmantotas alternatīvas nacionālās procedūras. Taču, ja nebūtu šīs pieejas, tad tiktu izmantota savstarpējās atzīšanas iespēja. Ļoti iespējams, ka tas nozīmētu kavējumus un lielākas izmaksas, lai būvizstrādājumus varētu laist tirgū vairākās dalībvalstīs, un tas savukārt sarežģītu piekļuvi iekšējam tirgum. EOTA pieejas galvenā priekšrocība ir iespēja piešķirt CE zīmes izstrādājumiem pat tad, ja nav saskaņoto standartu.

Ražotāji ir arī norādījuši uz neparedzētiem ieguvumiem ārējā tirdzniecībā, kur CE zīme neatkarīgi no tā, vai tās pamatā ir saskaņotais standarts vai EAD, šķiet, tiek uzskatīta par kvalitātes zīmi. Tā tas ir, piemēram, tādu Eiropā ražotu stiprinājumu gadījumā (33. izstrādājumu joma), kuru ražotājiem ir konkurences priekšrocības pār konkurentiem no trešām valstīm.

Visbeidzot, vairākas trešās valstis dažas ETAG vai EAD 34 ir pieņēmušas kā savus tehniskos noteikumus, un tas Eiropas uzņēmumiem sniedz būtiskas konkurences priekšrocības starptautiskajā tirgū.

5. Secinājumi

Runājot par CPR 31. panta 4. punktā noteiktajiem septiņiem uzdevumiem, kas apskatīti šajā ziņojumā, pierādījumi liecina, ka neviens no uzdevumiem nav palicis neizpildīts 35 un ka ES finansiālais atbalsts ir pamatots.

Analizētajā periodā EOTA pieeja ir palīdzējusi pāriet no CPD uz CPR, nodrošinot vajadzīgo elastīgumu.

Tomēr ir konstatētas vairākas strukturālas problēmas:

·EOTA pieeju izmanto neliels skaits uzņēmumu, kas ražo būvizstrādājumus. Turklāt EOTA darbībām ir ļoti šaurs tvērums visos trīs aspektos (izstrādājumu jomas, ģeogrāfiskā izplatība un iesaistītās TNI), un nekas neliecina par situācijas uzlabošanos;

·lai gan EAD pieejas galvenais mērķis bija atvieglot inovatīvu izstrādājumu ātrāku nokļūšanu tirgū, lielākā daļa ETA neaptver inovatīvus izstrādājumus, bet gan tirgū jau esošus izstrādājumus;

·netieši pierādījumi arī liecina, ka EOTA pieejas popularitāte lielākoties skaidrojama ar standartizācijas sistēmas neoptimālo darbību. Dažus EAD pat var uzskatīt par standartiem, kas izstrādāti ar alternatīvām metodēm. Tas it sevišķi vērojams stiprinājumu jomā, kur vienas un tās pašas ETAG (kas šobrīd pārveidotas par EAD) ir pamatā 25 % visu ETA;

·EAD izstrādes izmaksas, kā arī ražotājiem piemērotās maksas par ETA saņemšanu ir lielas. Šis alternatīvais ceļš joprojām ir dārgs un grūti pieejams MVU.

Citas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi EOTA vadībā:

·TNI savstarpējā konkurence ir neliela, jo netiek nodotas zināšanas par novērtējumu veikšanu un nenotiek paraugprakses apmaiņa, un tas zināmā mērā ierobežo TNI iesaisti lielākā skaitā;

·procedūru koordinēšana saistībā ar EAD un ETA proliferāciju un nepietiekamas iekšējās EAD projektu kvalitātes pārbaudes noved pie vairākkārtējiem verifikācijas procesiem starp Komisiju un EOTA, tādējādi būtiski aizkavējot EAD galīgo pieņemšanu un paziņošanu Oficiālajā Vēstnesī.

Ja tiktu ierosināta CPR un būvizstrādājumiem piemērojamās saskaņošanas sistēmas pārskatīšana, būtu padziļināti jāanalizē EOTA un EOTA pieejas nozīme saistībā ar saskaņotajām tehniskajām specifikācijām, kas ir CPR centrālais elements, un jāpanāk atbilstība ar CPR izvērtējuma secinājumiem 36 .

Pielikums        Izstrādājumu jomas (avots: CPR IV pielikums)

(1)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

(2)

   Pētījums, ko veica BRE, ECORYS un Vito, pieejams: https://bookshop.europa.eu/en/supporting-study-for-the-evaluation-of-the-relevance-of-EOTA-tasks-pbET0115714/ .

(3)

   Intervijas ar 11 pārstāvjiem, 26 TNI un 45 uzņēmumiem (toskait 29 MVU), kā arī validēšanas darbseminārs ar ražotājiem, ražotāju asociācijām, TNI, dalībvalstīm un EOTA, kas norisinājās 2016. gada oktobrī.

(4)

   Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem, OV L 40, 11.2.1989., 12.–26. lpp.

(5)

   Avots: NANDO datubāze, skatīta 31.12.2018. Saraksts ir pieejams http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/nando/index.cfm?fuseaction=directive.notifiedbody&dir_id=33 .

(6)

   Sekretariātā strādā četri pilnslodzes ekvivalenta darbinieki: ģenerālsekretārs, projektu vadītājs, tehniskais asistents un sekretārs.

(7)

   Ieinteresēto personu padomdevējgrupa sanāk kopā reizi gadā vai vajadzības gadījumā jebkurā citā laikā un sniedz ieteikumus valdei par šādiem jautājumiem: EOTA nozīme CPR, EAD un ETA procesu īstenošanā, kvalitātes sistēmas un procedūras, kas veicina lielāku efektivitāti un uzlabo pakalpojumu sniegšanu nozarei, atgriezeniskā saite par TNI veiktajiem uzdevumiem, starptautisko un ieinteresēto personu atzīšana, partnerība ar citām organizācijām, kā arī juridiskā īstenojamība un finansiālā stabilitāte.

(8)

   Turpmāk “iesaistītās TNI”.

(9)

   CUAP jēdzienu izstrādāja EOTA iekšienē saskaņā ar CPD, lai nodrošinātu skaidru pamatu Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdošanai CPD 9. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos tad, ja apstiprinājumu nebija iespējams izdot, piemērojot ETAG.

(10)

   Saskaņā ar CPD 8. panta 4. punktu.

(11)

   Vienota izpratne par apstiprināšanas procedūru — CPD šāda jēdziena nebija, taču tas tika izstrādāts EOTA iekšienē, lai nodrošinātu skaidru pamatu Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdošanai CPD 9. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos tad, ja apstiprinājumu nebija iespējams izdot, piemērojot ETAG.

(12)

   Šis problēmjautājums ir sīkāk aplūkots iedaļā par atbilstību (sk. 4.3. iedaļu).

(13)

   II pielikuma procedūras 7. punkta c) apakšpunkts vai 8. punkts.

(14)

   8. punkta posms, kur nereti atklājas, ka nav ņemti vērā Komisijas komentāri, kā paredzēts 7. punkta c) apakšpunktā, un ka ir vajadzīgs papildu novērtējums.

(15)

   CPR IV pielikumā uzskaitītās izstrādājumu jomas ir pievienotas pielikumā.

(16)

   Deutsches Institut für Bautechnik.

(17)

   Österreichisches Institut für Bautechnik.

(18)

   Technický a zkušební ústav stavební Praha.

(19)

 Šīs komandas pārstāv darba grupu operacionālo līmeni.

(20)

   Grieķija: 63; Ungārija: 31; Latvija: 21; Igaunija: 20; Bulgārija: 11; Luksemburga: 4.

(21)

   Pieejams: https://www.EOTA.eu/ckfinder/userfiles/files/CPR%20Guidelines%20for%20the%20evaluation%20of%20TABs.pdf .

(22)

   Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, COM(2016) 445 final, 7.7.2016.

(23)

   Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1062/2013, OV L 289, 31.10.2013., 42.–43. lpp.; šā tiesību akta pamats ir CPR 26. panta 3. punkts.

(24)

   ETA-Denmark.

(25)

   ETAG 001, ETAG 004, ETAG 026, ETAG 005, ETAG 015, ETAG 029.

(26)

   Sk. pētījumu, 44. lpp.

(27)

   NANDO ir jaunās pieejas paziņoto un nozīmēto organizāciju informācijas sistēma, kas darbojas kā tīmekļvietne, kur ražotāji saviem izstrādājumiem var atrast paziņoto iestādi. NANDO izmanto arī EOTA vajadzībām, t. i., lai norādītu EAD, kas ir paziņoti Oficiālajā Vēstnesī, un dalībvalstu nozīmētās TNI.

(28)

   Sk. pētījumu, 82. lpp.

(29)

   Avots: EK finanšu pārredzamības sistēma http://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm .

(30)

 Pārējie divi respondenti nenorādīja, kādā mērā ieguvumi pārsniedz izmaksas.

(31)

   Zemākā novērtējuma pamatā ir to deviņu uzņēmumu izlase, kuri sniedza izstrādājumu apgrozījuma datus, bet augstākā novērtējuma pamatā ir intervijas ar 45 intervētajiem uzņēmumiem.

(32)

   Citas izmaksas veido pirmā gada revīzija rūpnīcā (vidēji 11 233 EUR) un cilvēkresursu ieguldījums (4822–6944 EUR).

(33)

   Sk. pētījumu, 58. lpp.

(34)

   Piemēram, ETAG 001 ir izmantotas par pamatu tehniskajām specifikācijām Austrālijā, Jaunzēlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.

(35)

   EOTA nav iesniegusi nevienu komentāru par to, ka kāda TNI nepildītu savus uzdevumus, un nav nekādu pierādījumu, ka tai būtu vajadzējis to darīt.

(36)

 Izvērtējums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, SWD(2019) 1770.