EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019DC0634

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 45. pants par informatīviem pasākumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku

COM/2019/634 final

Briselē, 17.12.2019

COM(2019) 634 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 45. pants par informatīviem pasākumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku


























{SWD(2019) 438 final}


I.IEVADS

Šajā ziņojumā aprakstīts, kā 2017. un 2018. gadā īstenoti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) saistīti informatīvie pasākumi, kas paredzēti 45. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 1 (turpmāk “regula”).

Regulas 45. panta 1. punkta pirmajā daļā norādīts, ka finansēto informatīvo pasākumu mērķis “ir palīdzēt skaidrot, īstenot un attīstīt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, izmantojot informācijas kampaņas, atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku teritorijās aktīvi darbojošās personas, popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt pilsoņiem to izprast”. Regulas 45. panta 2. punkta pēdējā daļā norādīts, ka šie pasākumi “arī dod ieguldījumu korporatīvās komunikācijas veicināšanā attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem”.

Finansētie informatīvie pasākumi ir iedalāmi divās galvenajās kategorijās:

-pasākumi, ko Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzfinansējuma (dotāciju) saņemšanai ierosinājušas trešo personu organizācijas,

-pēc Komisijas iniciatīvas veikti pasākumi, kurus Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē 100 % apmērā (tiešās darbības/publiskais iepirkums).

Saskaņā ar regulas 45. panta 5. punktu Eiropas Parlamentam un Padomei reizi divos gados tiek iesniegts ziņojums par regulā paredzēto informatīvo pasākumu īstenošanu. Šis ir astotais šāds ziņojums 2 .

Komisija 2017.–2018. gadā intensificēja korporatīvās komunikācijas aktivitātes, kuru pamatā ir desmit politiskās prioritātes, un īpaši pievērās investīcijām, ekonomikas izaugsmei un darbvietām. Lai finansētu komunikācijas prioritātes, kas pamatojas uz Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem, tika apvienoti resursi no dažādām izdevumu programmām. Šajā laikā Komisijas struktūrvienības, to vidū Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD), turpināja atbalstīt šīs korporatīvās pieejas īstenošanu. 2017. un 2018. gadā uzsāktās korporatīvās komunikācijas kampaņas bija izstrādātas, lai uzsvērtu to, kā ES strādā savu iedzīvotāju labā, kā tos iespēcina un aizsargā. Liela uzmanība tika pievērsta arī tam, kā palielināt sabiedrības informētību par pašreizējiem un gaidāmajiem problēmjautājumiem un par vajadzību veidot vienotāku, spēcīgāku un demokrātiskāku savienību.

Šī korporatīvās komunikācijas pieeja ieņem nozīmīgu lomu AGRI ĢD ārējās komunikācijas stratēģijā 2016.–2020. gadam. Šīs stratēģijas satvarā ikgadējos rīcības plānos tiek noteikti katru gadu veicamie informatīvie pasākumi.

Plašāka informācija par tiešajām un netiešajām darbībām ir atrodama Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam.

II.BUDŽETS

Budžets, kas informatīviem pasākumiem darīts pieejams budžeta pozīcijā 05 08 06 (sabiedrības izpratnes veicināšana par KLP), atbilstoši finansēšanas lēmumam sākotnēji bija 8 miljoni EUR 2017. gadā un 8 miljoni EUR 2018. gadā. Turklāt šajā periodā veikto Komisijas korporatīvās komunikācijas darbību satvarā 2017. gadā 8 480 000 EUR un 2018. gadā 8 700 000 EUR no AGRI ĢD tika līdzdeleģēti Komunikācijas ģenerāldirektorātam (COMM ĢD), kas atbild par Komisijas korporatīvo kampaņu pārvaldību.

Mērķiezīmētā budžeta sadalījums publiskajam iepirkumam (pēc Komisijas iniciatīvas veiktas darbības) un dotācijām (līdzfinansētas darbības) bija šāds:

2017. gads: publiskais iepirkums (4,5 miljoni EUR) (56,25 %), dotācijas (3,5 miljoni EUR) (43,75 %); 2018. gads: publiskais iepirkums (4 miljoni EUR) (50 %), dotācijas (4 miljoni EUR) (50 %).

2017. gada pasākumu izpilde sasniedza 98,3 % saistību izteiksmē un 90,2 % maksājumu izteiksmē.

2018. gada pasākumu izpilde sasniedza 99,9 % saistību izteiksmē; 2018. gada pasākumu maksājumu dati šā ziņojuma izstrādes laikā vēl nebija apkopoti, jo maksājumus var izdarīt līdz 2019. gada 31. decembrim.

III.FINANSĒTO DARBĪBU SADALĪJUMS

Tiešajās un netiešajās komunikācijas darbībās 2017. un 2018. gadā galvenokārt tika skarti jautājumi, kas saistīti ar kopējās lauksaimniecības politikas reformas un daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozarisko tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu. Šajā periodā tika izvērsti saskaņoti centieni, kuru mērķis bija visā ES palielināt ieinteresēto personu, politikas veidotāju un iedzīvotāju izpratni par KLP nākotni un panākt to lielāku iesaistīšanos. Turklāt tika pastiprināt centieni turpināt veidot sinerģiju ar dažādiem partneriem komunikācijas jomā – gan Komisijas dienestos un ar citām ES iestādēm, gan ar valsts iestādēm un citām ieinteresētajām personām.

Komisija 2017. gadā plaši apspriedās par KLP vienkāršošanu un modernizēšanu nolūkā palielināt tās devumu komisāru kolēģijas desmit politisko prioritāšu un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. 2017. gada pirmajā pusē notika plaša sabiedriskā apspriešana, kas rosināja ieinteresētās personas, to vidū ar lauksaimniecību nesaistītus aktorus, paust savu viedokli par KLP nākotni 3 . Šī sabiedriskā apspriešana guva plašu sabiedrības atsaucību, un tika saņemtas vairāk nekā 322 000 atbildes. Pēc tam Briselē 2017. gada 7. jūlijā notika nozīmīga ieinteresēto personu konference, kurā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku. Konferencē tika apspriestas idejas, kuras saistībā ar Komisijas gatavoto paziņojumu par KLP nākotni bija iesniegušas valsts un nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji.

2017. gada 29. novembrī tika pieņemts paziņojums “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” 4 . Informatīvie pasākumi, kas saistīti ar šo paziņojumu (un sekojošiem tiesību aktu priekšlikumiem), noritēja ar ievērojamu preses, sociālo un audiovizuālo mediju atbalstu. Turpmākajās dienās un mēnešos AGRI ĢD ar COMM ĢD, Komisijas pārstāvniecību dalībvalstīs, valstu iestāžu un ieinteresēto personu atbalstu rīkoja vairākas plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām personām paredzētas informatīvas sanāksmes nacionālā un reģionālā līmenī. Šo sanāksmju mērķis bija apspriest paziņojumā izvirzītās idejas par to, kā vislabāk izmantot iespējas, kuras Eiropas lauksaimniecību sagaida nākotnē, vienlaikus pievēršoties pašreizējiem un gaidāmajiem problēmjautājumiem, kuru vidū jāmin klimata pārmaiņas, cenu svārstīgums un vajadzība palīdzēt nozarei pielāgoties mainīgajai videi. Piecu mēnešu laikā tika noorganizēti teju 50 pasākumi, kuros piedalījās vairāk nekā 3300 dalībnieku – iedzīvotāji, ieinteresētās personas, augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēji un mediju pārstāvji –, kuriem pateicoties šie pasākumi ieguva plašāku rezonansi attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā. No dalībniekiem saņemtās atsauksmes liecināja, ka pasākumi ir bijuši noderīgi politikas veidotājiem, kuri gatavoja DFS nozarisko tiesību aktu priekšlikumus par KLP.

Galvenā 2018. gada politikas iniciatīva bija DFS paketes satvarā pieņemt tiesību aktu priekšlikumus par gaidāmo KLP, kas tika izdarīts 1. jūnijā 5 . Saistībā ar Komisijas vispārējo korporatīvo pieeju informēšanai par gaidāmo DFS, AGRI DĢ intensificēja centienus palielināt informētību par tiesību aktu priekšlikumiem. Tika rīkoti vairāki informatīvi pasākumi, ko vadīja lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs un AGRI ĢD amatpersonas dalībvalstīs. Informatīvos pasākumus papildināja kampaņa sociālajos medijos, plašas publikācijas presē un tiešsaistē un audiovizuāli materiāli.

Iedzīvotāji, ieinteresētās personas, lēmumu pieņēmēji un NVO ļoti atzinīgi novērtēja Komisijas pārstāvju vēlmi iesaistīties apspriešanā un dialogā. Prezentācijām bieži sekoja interaktīvas jautājumu un atbilžu sesijas. Laikā no 2018. gada jūnija līdz decembrim dalībvalstīs notika vairāk nekā astoņdesmit šādi pasākumi. Tajos piedalījās vairāk nekā 7000 personu, no kurām daudzas spēja radīt būtisku multiplikatora efektu savā dalībvalstī un reģionā (ministri, parlamentārieši, EP deputāti, vadošās ieinteresētās personas, NVO, amatpersonas, augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēji un mediji).

Šī pieredze palīdzēja labāk izprast Komisijas mērķus, kas izklāstīti DFS KLP priekšlikumos. Tas lieti noderēja virzībā uz Komisijas korporatīvās komunikācijas pieejā definētajiem vispārējiem mērķiem, kuru vidū ir iesaistīšanās dialogā ar pilsonisko sabiedrību un plašāku cilvēku loku par ES vērtībām un ES darbību ietekmi un viedokļu uzklausīšana.

Šajā laikā AGRI ĢD turpināja aktīvi piedalīties COMM ĢD izstrādātajās korporatīvās komunikācijas kampaņās, proti, #InvestEU, #EUandME, EU Protects. Turklāt AGRI ĢD sadarbojās ar COMM ĢD un citiem ģenerāldirektorātiem, plānojot eksperimentālu korporatīvo kampaņu lauku apvidos, kuru COMM ĢD uzsāka 2019. gadā.

1.    Dotācijas (līdzfinansēti informatīvie pasākumi, ko veic pēc trešo personu organizāciju iniciatīvas)

Regulas 45. pantā (“Informatīvi pasākumi”) paredzēti divu veidu pasākumi, kuri finansējami ar dotācijām, proti, gada darba programmas un citi īpaši pasākumi, ko sagatavo trešās personas. Īpaši informatīvie pasākumi ir laikā un telpā ierobežoti informatīvi pasākumi, kurus īsteno, pamatojoties uz vienotu budžetu. Šādi pasākumi var būt gan konferences, gan visaptverošas informācijas kampaņas, kas ietver dažāda veida informatīvās aktivitātes (piemēram, audiovizuālus materiālus, mediju pasākumus, konferences un darbseminārus) un tiek īstenotas dažādos reģionos un/vai dalībvalstīs. Gada darba programma ir divu līdz piecu īpašo informatīvo pasākumu kopums. Lai vienkāršotu dotāciju shēmu un panāktu dažādo komunikācijas darbību saskaņotību, 2017. un 2018. gadā (tāpat kā iepriekšējos gadus) tika nolemts līdzfinansējumu piešķirt tikai īpašiem informatīviem pasākumiem.

2017. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 6 atbalstīja informatīvas darbības, kuru mērķis bija parādīt, kā KLP veicina izaugsmi, nodarbinātību un dzīvotspējīgas lauku kopienas; kāda ir lauksaimniecības un mežsaimniecības loma pasākumos, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; kas ir ilgtspējīga lauksaimniecība un kā uzlabojas taisnīgums agropārtikas piegādes ķēdē. Papildus tam 2018. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus 7 liela uzmanība tika pievērsta tam, kā KLP veicina inovāciju un zināšanu apmaiņu, rosina jauniešus pievērsties zemkopībai un veicina veselīgas ēšanas paradumus.

Abos gados mērķauditorija bija plašāka sabiedrība (īpaši jaunieši pilsētvidē), kā arī lauksaimnieki un citas ieinteresētās personas, kas darbojas lauku apvidos.

Iepriekš minēto pasākumu līdzfinansējuma maksimālā likme ir 60 % no attiecināmajām izmaksām. 2017. gadā tika līdzfinansēti sešpadsmit pasākumi. 2018. gadā tika līdzfinansēti divdesmit pasākumi, tātad 2017. un 2018. gadā kopā tika līdzfinansēti 36 pasākumi (visi ar 60 % likmi).

2017. un 2018. gadā tika atbalstītas šādas darbības:

- medijiem un komunikāciju aģentūrām tika piešķirtas sešpadsmit dotācijas pasākumiem, kas valsts mērogā veicina informētību par lauksaimniecības un lauku apvidu nozīmi sabiedrībai kopumā. Šīs darbības nereti ietvēra pedagoģiskus elementus un pasākumus, kas veicināja izpratni par pārtiku un lauksaimniecību, uzsverot ES atbalsta lomu un gados jauno lauksaimnieku svarīgumu nozarei;

- atbalsts tika sniegts arī septiņām valsts mēroga darbībām, kuras vadīja lauksaimnieku asociācijas vai subjekti, kas cieši saistīti ar lauksaimniecības nozari;

- divas organizācijas, kas valsts līmenī darbojas vides jomā, saņēma atbalstu pasākumiem, kuri veicina izpratni par jautājumiem, kas saistīti, attiecīgi, ar ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību;

- atbalstu saņēma sešas mediju uzņēmumu ierosinātas darbības ar transnacionālu ievirzi un viena darbība, ko ierosinājusi vides NVO, kas darbojas ES līmenī; šajos pārrobežu pasākumos galvenais uzsvars tika likts uz ES iedzīvotāju informēšanu par KLP devumu viņu dzīvē;

- valsts līmenī atbalstu saņēma arī organizācija, kas popularizēja ar Eiropas pilsonību saistītu izglītību, pašvaldības padome, kas popularizēja vietējos tradicionālos lauksaimniecības produktus, un nacionāla asociācija, kas darbojas ūdens apgādes/apūdeņošanas jomā;

- visbeidzot, kā novatoriska koncepcija tika līdzfinansēts arī kooperatīvs, kas darbojas radošajā sfērā un ar mūzikas un mākslas pasākumu palīdzību veicina jauniešu un citu iedzīvotāju informētību par KLP.

Lauksaimniekiem, plašākai sabiedrībai un jauniešiem paredzētajos pasākumos, kuriem bieži bija izglītojoša ievirze, vienmēr tika izmantoti dažādi komunikācijas rīki (sociālie mediji, tiešsaistes platformas, drukātie un audiovizuālie materiāli).

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus mudināja dotāciju pieteikumu iesniedzējus labāk noteikt mērķauditoriju, labāk izplatīt informāciju un veiksmīgāk analizēt pasākumu ietekmi tieši un netieši uzrunāto personu skaita izteiksmē. Pieteikuma iesniedzējiem bija jāiesniedz detalizēts ierosināto pasākumu plāns, kas aptver projekta īstenošanu, vēstījuma nodošanu un iedarbīguma noteikšanu. Ir būtiski uzsvērt, ka ievērojams skaits līdzfinansēto darbību, pateicoties specializētās preses un mediju multiplikatora efektam, kā arī aizvien plašākai interneta un sociālo mediju izmantošanai informācijas izplatīšanā, sasniedza auditoriju, kas bija plašāka par pasākumu tiešajiem dalībniekiem.

Pieteikumi tika novērtēti, ņemot vērā stingrus atbalsttiesīguma, izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus, kas noteikti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Tie bija saskaņā ar Finanšu regulu 8 un atspoguļoja Komisijas mērķi panākt vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci starp pieteikumu iesniedzējiem 9 .

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots šim ziņojumam, sniedz detalizētu informāciju par pārskata periodā piešķirtajām dotācijām, arī par apstiprināto pieteikumu skaitu katrā dalībvalstī.

2.    Tiešas darbības/publiskais iepirkums (informatīvie pasākumi, ko veic pēc Komisijas iniciatīvas)

Tāpat kā agrāk, arī 2017. un 2018. gadā daudzi informatīvie pasākumi tika veikti pēc Komisijas iniciatīvas.

a) Mediju tīklošana

Līdzīgi kā iepriekš, ļoti svarīgs komunikācijas darbību uzdevums bija medijiem nodrošināt attiecīgu informāciju lietotājdraudzīgā formā un rīkot informatīvas sanāksmes par jaunākajiem notikumiem KLP un lauku attīstības jomā. Tāpat kā iepriekš tas nodrošināja ļoti būtisku rezonansi, sevišķi tāpēc, ka šajā periodā spēcīgi attīstījās sociālo mediju un interneta komunikācija. Žurnālistu un komunikācijas speciālistu platformas www.Ag-Press.eu nemitīgā attīstība un uzturēšana, kā arī AG-Press dalībniekiem paredzētu mācību braucienu un semināru organizēšana turpināja sekmēt ciešus kontaktus un informācijas apmaiņu ar žurnālistiem, kas specializējušies lauksaimniecības jautājumos, un ar medijiem, kas nav specializējušies šajā jomā. 2018. gada beigās AG-Press tīklā bija vairāk nekā 950 žurnālistu. Tīkls joprojām ir vērtīgs resurss Komisijai un noderīgs rīks tajā iesaistītajiem dalībniekiem. AGRI ĢD aktivitāte sociālajos medijos (Facebook, Twitter, Instagram) būtiski palielinājās, un tās auditorija strauji pieauga. Tas bija svarīgi, lai piesaistītu speciālistu uzmanību tīmekļa vietnei un tajā pieejamajai visaptverošajai informācijai un jaunākajām ziņām, kā arī sasniegtu plašāku sabiedrību.

Sešu mācību braucienu laikā 2017. un 2018. gadā žurnālistu grupām bija iespēja iepazīt nereti ļoti atšķirīgus lauksaimniecības apstākļus citos reģionos un dalībvalstīs. Aplūkotie jautājumi cita starpā bija konkurētspēja, ilgtspēja, precīzā lauksaimniecība, bioekonomika un paaudžu maiņa. Tikšanās ar lauksaimniekiem, lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem palīdzēja palielināt izpratni par problēmām un iespējām, kādas ir lauksaimniecībai dažādās dalībvalstīs un reģionos. Turklāt piecos semināros, kuros piedalījās ES politikas eksperti, žurnālisti guva dziļāku ieskatu ES rīcībpolitikas norisēs tādās jomās kā agropārtikas produktu tirdzniecība, KLP un pārtikas ķēde, kvalitātes politika un inovācijas nozarē, savukārt seminārā par KLP reformas priekšlikumiem piedalījās lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs un attiecīgie EP deputāti.

b) Ieinteresēto personu tīklošana – konferences

Ieinteresētās personas ir ļoti svarīgas informācijas nodrošinātājas lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos. Pārskata periodā konferences turpināja kalpot par nozīmīgu forumu apspriedēm un dialogam par politikas turpmāko attīstību. Kā minēts III iedaļā, ņemot vērā Komisijas politiskās prioritātes un plašo apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, tika pastiprināta ieinteresēto personu – citu ES iestāžu, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, ES un valstu sociāli profesionālās jomas pārstāvju un akadēmisko aprindu – iesaiste DFS nozarisko priekšlikumu sagatavošanā, kas ietvēra arī tādus jautājumus kā negodīgas tirdzniecības prakses apkarošana pārtikas apritē.

Nākotnes uzdevumi bija galvenā tēma arī AGRI ĢD ikgadējā vadošajā pasākumā – konferencē par ES lauksaimniecības perspektīvām. 2018. gada decembra konferencē, kuru atklāja lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, tika aplūkotas jaunākās tendences lauksaimniecības digitalizācijā un inovācijā. Tika apspriesta arī ES un Āfrikas sadarbība tirdzniecības un investīciju aspektā. Gan 2017., gan 2018. gadā konferencē liels uzsvars tika likts uz KLP modernizēšanu un darbu, kas kopā ar Kopīgo pētniecības centru veikts, lai prognozētu ES lauksaimniecības tirgu attīstību. Dalībnieku vidū bija ES iestāžu, valdību un starptautisku organizāciju pārstāvji, pārtikas piegādes ķēdē iesaistītās personas, tirgus eksperti, akadēmisko aprindu, domnīcu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

2018. gada novembrī Komisija un Austrija kā ES prezidējošā valsts Vīnē kopīgi organizēja pasākumu, kurā piedalījās Eiropas Parlaments un kurš bija veltīts augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstībai ES. Aptuveni 200 pieaicinātie eksperti, kas pārstāvēja lauksaimniecības barības un pārtikas ražošanas piegādes ķēdes, pētniecības un konsultāciju tīklus un nacionālās un reģionālās pārvaldes, apsprieda galvenos secinājumus Komisijas ziņojumā par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropas Savienībā, un to, kā pašreizējais un turpmākais politiskais regulējums varētu sekmēt augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Savienībā 10 .

Sadarbībā ar Starptautisko dabas aizsardzības savienību Briselē 2018. gada novembrī un decembrī tika organizētas divas apaļās galda sarunas par ierosināto jaunās KLP zaļināšanas struktūru. Starp ieinteresētajām personām, kas pārstāvēja lauksaimniecības un vides nozares, raisījās viedokļu apmaiņa par to, kā varētu īstenot tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko KLP.

Vēl viens nozīmīgs notikums bija Lauksaimniecības inovāciju samits Lisabonā 2017. gada oktobrī. Tā bija Portugāles konsorcija, Portugāles valdības, EIP-AGRI tīkla un Eiropas lauku attīstības tīkla kopīga iniciatīva. Vēl viena svarīga konference par ES lauksaimniecības pētniecību un inovāciju notika 2018. gada maijā, dodot vielu pārdomām par to, kā ieinteresētās personas iesaistīt nozarei nākotnē vajadzīgo Eiropas pētniecības un inovāciju pasākumu noteikšanā.

c) Plašai sabiedrībai domāti pasākumi

Dalība gadatirgos

Komisijas uzsvars uz ieklausīšanos pilsoniskajā sabiedrībā, iesaistīšanos dialogā ar to un sabiedrības izpratnes veicināšanu par ES kopumā, par tās lomu un vērtībām arī šajā periodā bija viens no galvenajiem aspektiem dalībai gadatirgos. AGRI ĢD aktīvāk vērsās pie iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām deviņos lauksaimniecības gadatirgos, kuru tēma bija “no lauka līdz galdam: ilgtspējīga pārtika mūsu nākotnei”. Tas bieži notika sadarbībā ar citiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem, to vidū SANTE ĢD, MARE ĢD un RTD ĢD, kā arī ar Komisijas pārstāvniecībām dalībvalstīs. Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra un vadošo dalībvalstu pārstāvju klātbūtne gadatirgos, piemēram, starptautiskajā “Zaļajā nedēļā” Berlīnē un izstādē “Salon de l'Agriculture” Parīzē, bieži izraisīja lielu interesi un tika plaši atspoguļota nacionālos un reģionālos medijos. Tika nodrošināta dalība lauksaimniecības gadatirgos arī vairākās citās dalībvalstīs.

Šajā laikā turpinājās centieni izveidot gadatirgiem pievilcīgus un iedarbīgus reklāmas materiālus un aktivitātes. Par šādu materiālu mērķauditoriju nereti tika izvēlētas ģimenes un skolēni.

Izglītojošs komplekts skolēniem

Šajā periodā tika pabeigts izglītojošais komplekts skolēniem vecumā no vienpadsmit līdz piecpadsmit gadiem (“izglītojošās atpūtas komplekts”), kas tika reklamēts un izplatīts ar Europe Direct informācijas centru un Komisijas pārstāvniecību dalībvalstīs starpniecību, kā arī ar digitālo un sociālo mediju kampaņas atbalstu.

Izglītojošā komplekta mērķis ir saistošā pedagoģiskā formā izskaidrot lauksaimnieka un viņa saimes lomu, viņu devumu sabiedrībai un problēmas, ar kurām viņi saskaras. Pateicoties centieniem popularizēt AGRI ĢD izglītojošos resursus 2018. gadā, attiecīgo AGRI ĢD tīmekļa lapu apmeklējums būtiski pieauga.

 

Sociālie mediji

Kā minēts iepriekš, AGRI ĢD konti sociālajos tīklos, kas šajā periodā ievērojami attīstījās, joprojām ir nozīmīgs rīks, ko var izmantot, lai palielinātu ieinteresēto personu, politikas veidotāju, žurnālistu un iedzīvotāju informētību par tēmu #FutureofCAP un veicinātu viņu iesaistīšanos. Piemēram, ar Instagram konta starpniecību var vērsties pie pilsētvides jauniešiem un informēt viņus par pārtiku un pārtikas ražošanu un tādā veidā uzsvērt priekšrocības, ko KLP sagādā visiem iedzīvotājiem.

Kopumā šajā periodā, pateicoties grafiskā dizaina, vizuālo un audiovizuālo materiālu plašākai izmantošanai, presē, tiešsaistē un sociālajos tīklos publicētie AGRI ĢD komunikācijas materiāli kļuva glītāki un pievilcīgāki.

Publikācijas

Pārskata periodā daudz uzmanības joprojām tika veltīts elektronisko publikāciju turpmākajai pilnveidošanai. Kā tas bijis iepriekš, vairākas publikācijas tika sagatavotas sadarbībā ar ES Publikāciju biroju un Infrastruktūras un loģistikas biroju Briselē (OIB). Jaunās publikācijas bija veltītas Eiropas kulinārajam mantojumam un rīcībpolitikas jautājumiem, to vidū ES sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem (sadarbībā ar SANTE ĢD). Tika sagatavotas arī faktu lapas, kurās īpaši tika skaidroti tiesību aktu priekšlikumi par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu.

Tīmekļvietne

Pārskata periodā Komisijas tīmekļvietne piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, tā kļuva ērtāk lietojama un interesantāka plašākai sabiedrībai. AGRI ĢD aktivitātes tiešsaistē galvenokārt saistījās ar digitālo pārveidi visos Komisijas dienestos un tīmekļa satura pārskatīšanu, kuras uzdevums bija to padarīt skaidrāku un piekļūstamāku visiem lietotājiem.

Tīmekļvietne joprojām bija svarīgs avots specializētai informācijai par lauksaimniecību un lauku attīstību. Tāpat kā agrāk tai bija nozīmīga loma arī ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības aptaujāšanā par politikas turpmāko virzību saistībā ar lauksaimniecību un lauku apvidiem.

Vidēji tīmekļa datplūsma pieauga par 30 %.

Apmeklētāji

Šajā laikā AGRI ĢD turpināja piedalīties informatīvās sesijās ar apmeklētāju grupām (to vidū ieinteresētajām personām, studentiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem), ko organizēja COMM ĢD Apmeklētāju centrs. Šo apmeklējumu mērķis bija izskaidrot un padziļināt izpratni par problēmām un iespējām, kas ES lauksaimniecību sagaida turpmākās DFS kontekstā.

Eirobarometrs

2017. gada decembrī 28 ES dalībvalstīs pēc AGRI ĢD pasūtījuma tika veikta īpaša Eirobarometra aptauja, kuras uzdevums bija noskaidrot sabiedrības viedokli par lauksaimniecību, lauku apvidiem un KLP. Vairāk nekā deviņi no desmit aptaujātajiem apgalvoja, ka lauksaimniecībai un lauku apvidiem ir svarīgi nākotnei. ES galvenajam mērķim lauksaimniecības un lauku politikas jomā vajadzētu būt drošas, veselīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana. Respondenti cita starpā mudināja aktīvāk rīkoties saistībā ar vidi un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos 11 .



IV.IZDEVUMU (SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU) SADALĪJUMS LĪDZFINANSĒTĀM DARBĪBĀM, KO VEIC PĒC TREŠO PERSONU INICIATĪVAS (DOTĀCIJAS), UN INFORMATĪVĀM DARBĪBĀM, KO VEIC PĒC KOMISIJAS INICIATĪVAS (PUBLISKAIS IEPIRKUMS) 12  

2017

2018

 

Dotācijas

Publiskais iepirkums

Kopā

Dotācijas

Publiskais iepirkums

Kopā

Sākotnēji paredzētais budžets

3 500 000

4 500 000

8 000 000

4 000 000

4 000 000

8 000 000

Saistības (EUR)

3 676 801,52

(**)

3 980 580,45

(**)

7 657 381,97

4 008 448,57

(**)

3 893 989,35

(**)

7 902 437,92

Saistības (%)

105,05 %

88,46 %

95,72 %

100,21 %

97,35 %

98,78 %

Maksājumi (EUR)

3 291 910,64

3 734 801,71

7 026 711,35

2 786 752,07

(*)

2 496 542,35

(*)

5 283 294,42

Izpildes un saistību attiecība (%)

89,53 %

93,83 %

91,76 %

69,52 %

64,11 %

66,868 %

(***)

* Maksājumi šiem pasākumiem turpinās, un tie vēl nav pabeigti.

** Pēc grozījuma AGRI ĢD 2017. un 2018. gada ārējās komunikācijas rīcības plānos.

*** Maksājumi par 2018. gada pasākumiem vēl turpinās.

Maksājumu summas parasti ir mazākas nekā sākotnējo saistību summas. Dotāciju gadījumā skaidrojums ir tāds, ka, pirmkārt, darbību galīgās izmaksas ir zemākas, nekā saņēmējs tās sākotnēji plānojis, un, otrkārt, ne visus saņēmēju deklarētos izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem. Pēc Komisijas iniciatīvas veikto darbību gadījumā maksājumu un saistību summas atšķiras tāpēc, ka saistības ir fiksētas, bet reālie izdevumi īstenošanas laikā panākto ietaupījumu un rentablāku pasākumu dēļ ir mazāki, nekā paredzēts.

V.SECINĀJUMI 

Pārskata periodā Komisija turpināja īstenot korporatīvās komunikācijas darbības, kuru pamatā bija tās desmit politiskās prioritātes, galveno uzmanību pievēršot ES devumam nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī taustāmiem labumiem, ko ES sagādā saviem iedzīvotājiem.

Saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku un lauku attīstību veikto informatīvo pasākumu mērķis bija vairot izpratni par to, kā politika ir sekmējusi ekonomikas izaugsmi un lauku apvidu dzīvotspēju, resursefektivitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī gādājusi par pārtikas nodrošinājumu Savienībā.

Šo periodu raksturoja aktīvi centieni informēt ES iedzīvotājus un ieinteresētās personas par DFS nozariskajos priekšlikumos atspoguļotajiem Komisijas apsvērumiem un iecerēm reaģēt uz nākotnes problēmām un iespējām ES lauksaimniecībā un lauku apvidos.

Šiem komunikācijas pasākumiem bija raksturīga ciešāka sadarbība starp Komisijas dienestiem, citām ES iestādēm un nacionālajām un reģionālajām iestādēm.

(1) Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) COM(2003) 235 final, 8.5.2003.; COM(2007) 324 galīgā redakcija, 13.6.2007.; COM(2009) 237 galīgā redakcija, 20.5.2009.; COM(2011) 294 galīgā redakcija, 25.5.2011.; COM(2013) 645 final, 20.9.2013.; COM(2016) 83 final, 23.2.2016; COM(2017) 777, final, 19.12.2017.
(3)   https://ec.europa.eu/agriculture/consultations/cap-modernising/2017_lv .
(4) COM(2017) 713 final, 29.11.2017.
(5)

 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, COM(2018) 392 final – 2018/0216(COD).

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013, COM(2018) 393 final – 2018/0217(COD).

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām COM(2018) 394 final/2.

(6) 2017. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016/C 401/09, 29.10.2016.
(7) 2018. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2017/C 339/07, 10.10.2017.
(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018.).
(9) Plašāka informācija par dotācijām ir atrodama arī vietnē Europa:  http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures_en .
(10) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/plants-and-plant-products/plant-products/cereals/development-plant-proteins_en.
(11)

  https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2161 .

(12) 17 180 000 EUR, kas 2017. un 2018. gadā līdzdeleģēti COMM ĢD korporatīvās komunikācijas aktivitātēm, šajā tabulā nav iekļauti.
Top