EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.4.2019

COM(2019) 164 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par EURES darbību laikposmā no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada jūnijam,













iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. pantā

Satura rādītājs

Kopsavilkums

1.Ievads

1.1.Kas ir EURES?

1.1.1.EURES pakalpojumi darba meklētājiem un darba devējiem

1.1.2.Divi pīlāri: EURES darbvietu mobilitātes portāls un cilvēku tīkls

1.1.3.EURES tīkla organizēšana

1.2.2016. gada regula

1.2.1.Kāpēc bija vajadzīga regulējuma reforma?

1.2.2.Reformas galvenie elementi un grafiks

2.Galvenās darbības EURES tīklā: 2016. gada janvāris – 2018. gada jūnijs

2.1.Darbības EURES dalībvalstīs

2.1.1.Vispārīgi atbalsta pakalpojumi darba ņēmējiem un darba devējiem

2.1.2.Īpaši atbalsta pakalpojumi

2.1.3.Resursi un pārvaldība

2.2.Eiropas Koordinācijas biroja (EKB) sniegtie horizontālā atbalsta pasākumi

2.2.1.Koordinācijas un pārvaldības atbalsts

2.2.2.EURES portāla pārvaldīšana un attīstība un saistītie IT pakalpojumi

2.2.3.Apmācības un profesionālā attīstība

2.2.4.Palīdzības dienests

2.2.5.Tīklošana, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās

2.2.6.Informācijas un komunikācijas pasākumi

2.2.7.Ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes analīze

2.2.8.Atbilstošas sadarbības un informācijas apkopošanas un izplatīšanas struktūras izstrāde attiecībā uz māceklību un stažēšanos

2.2.9.Finanšu resursi

3.Regulas īstenošana dalībvalstīs

3.1.Tīkla sastāvs un organizatoriski jautājumi

3.1.1.Regulas prasības

3.1.2.Īstenošana

3.1.3.Problēmas

3.2.Pārvaldība un mijiedarbība ar organizācijām ārpus EURES tīkla

3.2.1.Regulas prasības

3.2.2.Īstenošana

3.2.3.Problēmas

3.3.Tīkla paplašināšana

3.3.1.Regulas prasības

3.3.2.Īstenošana

3.3.3.Problēmas

3.4.Informācijas par brīvajām darbvietām un CV apmaiņa

3.4.1.Regulas prasības

3.4.2.Īstenošana

3.4.3.Problēmas

3.5.Atbalsta pakalpojumi

3.5.1.Regulas prasības

3.5.2.Īstenošana

3.5.3.Problēmas

3.6.Informācijas apmaiņa, plānošana un izpildes novērtēšana

3.6.1.Regulas prasības

3.6.2.Īstenošana

3.6.3.Problēmas

4.Kā Eiropas Komisija īsteno Regulu

4.1.1.Regulas prasības

4.1.2.Īstenošana

4.1.3.Problēmas

5.Secinājumi un ieteikumi

5.1.Secinājumi

5.2.Ieteikumi dalībvalstīm nākamajam pārskata periodam

5.3.Darbības, kuras jāturpina Eiropas Komisijai

Pielikums. Atbilstošie rādītāji

1.Ievads

1.1.Kas ir EURES?

EURES ir sadarbības tīkls, kurā piedalās Eiropas Komisija un citi dalībnieki un partneri (piem., valsts nodarbinātības dienesti (VND)) no visām ES valstīm, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices (turpmāk tekstā “EURES dalībvalstis”). Kopš savas darbības sākuma 1994. gadā EURES ir palīdzējis cilvēkiem gūt labumu no tā, ka tiek īstenots viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem — darba ņēmēju pārvietošanās brīvība. EURES sniedz unikālu informācijas un nodarbinātības pakalpojumu klāstu darba meklētājiem un darba devējiem, kuriem ir interese par nodarbinātības iespējām vai darba meklētāju pieņemšanu darbā visā Eiropā 1 .

Jaunā EURES regula — Regula (ES) 2016/589 — stājās spēkā 2016. gadā nolūkā izveidot plašāku un spēcīgāku tīklu, kurā ņem dalību Eiropas nodarbinātības dienesti — gan publiski, gan privāti —, lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu par darba tirgus aspektiem pārrobežu līmenī, atbalstot darbā iekārtošanu visā ES/EEZ teritorijā 2 . 

1.1.1.EURES pakalpojumi darba meklētājiem un darba devējiem

1.1.2.Divi pīlāri: EURES darbvietu mobilitātes portāls un cilvēku tīkls 

EURES veido svarīgu daļu darba tirgus atbalsta struktūrā, ko ES attīstījusi pēdējās desmitgadēs, lai uzlabotu ES sociālos un ekonomiskos rezultātus. Šajā tīklā lielākā uzmanība tiek pievērsta informācijas un norādījumu sniegšanai par darba piemeklēšanu un darbā iekārtošanu tiem, kuriem ir interese par strādāšanu citās EURES dalībvalstīs, un darba devējiem, kuri ir ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus no citām EURES dalībvalstīm. Tas sniedz savus pakalpojumus, izmantojot divus galvenos kanālus, kuri viens otru papildina, — EURES portālu un EURES darbinieku tīklu visā Eiropā.

1.1.2.1. EURES darbvietu mobilitātes portāls

EURES regulāri ir viena no piecām apmeklētākajām tīmekļa vietnēm domēnā europa.eu. Tikai 2017. gadā vien EURES tīmekļa vietne tika apmeklēta pavisam 14 880 000 reižu un skatīta 48 350 000 reižu. Katru dienu EURES darbvietu mobilitātes portālā ir pieejami aptuveni 3 miljoni darbvietu un 400 000 darba meklētāju CV 3 . Pārskata periodā šie rādītāji visās kategorijās pakāpeniski palielinājās. Laikposmā no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada jūnijam EURES portālā reģistrēto darba devēju skaits palielinājās par 30 % un darba meklētāju skaits — par 20 %.

EURES portāls nodrošina bezmaksas pašapkalpošanos darba meklētājiem un darba devējiem, kuri reģistrējas nolūkā atrast darbu vai kandidātu. Gan darba devēji, gan darba meklētāji var izveidot kontus, kas ļauj tiem izmantot portāla meklēšanas un piemeklēšanas funkcijas, izveidot un saglabāt meklēšanas profilus un saņemt paziņojumus par e-pasta vēstulēm.

1.1.2.2. EURES cilvēku tīkls

Tīkls, kurā ir vairāk nekā 1000 EURES darbinieku 4 no 32 EURES dalībvalstīm, sniedz pielāgotas karjeras un darbā pieņemšanas konsultācijas, atbalstu darba meklēšanā un pieņemšanā darbā un informāciju par attiecīgajiem noteikumiem, piemēram, par sociālo nodrošinājumu un nodokļu režīmu citās EURES dalībvalstīs, kā arī palīdzību pēc darbā pieņemšanas, piemēram, nodrošinot valodu kursus.

1.1.3.EURES tīkla organizēšana

Katra EURES dalībvalsts nosaka valsts koordinācijas biroju (VKB), kas parasti ir saistīts vai nu ar VND, vai Darba ministriju. Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (EMPL ĢD) ietvaros ir izveidots Eiropas Koordinācijas birojs (EKB), kas sniedz horizontālu atbalstu VKB. VKB un EKB kopā veido EURES tīkla Eiropas Koordinācijas grupu (EKG).

EURES dalībnieki un partneri ir organizācijas, kas veic operatīvas darbības EURES tīklā. EURES tīklā dalībniekiem ir jāveic visi tālāk minētie uzdevumi, savukārt partneriem ir jāveic vismaz viens no tiem:

·ir jāveic ieguldījums brīvo darbvietu krātuvē, iesniedzot datus EURES portālā un IT platformā;

·ir jāveic ieguldījums darba meklētāju profilu krātuvē, iesniedzot datus EURES portālā un IT platformā;

·ir jāsniedz atbalsta pakalpojumi tieši darba meklētājiem un darba devējiem.

1.2.2016. gada regula

1.2.1.Kāpēc bija vajadzīga regulējuma reforma?

Kopš sākotnējā Komisijas lēmuma, ar ko izveidoja EURES 5 , šis tīkls ir nepārtraukti reformēts, lai pielāgotu to pastāvīgi mainīgajam darba tirgum. Jaunā EURES regula (2016/589) nodrošina pamatu tīkla stiprināšanai, uzlabojot piekļuvi brīvajām darbvietām, sniedzot pamatu CV apmaiņai starp dalībnieku un partneru organizācijām un EURES portālu un sniedzot uzlabotu atbalstu darba meklētājiem un darba devējiem, kuri meklē pārrobežu iespējas.

Jaunās regulas mērķis ir uzlabot pārredzamību, palielinot EURES portālā reklamēto brīvo darbvietu skaitu, uzlabot brīvo darbvietu un CV piemeklēšanu tiešsaistē, sniegt darba meklētājiem un darba devējiem minimālo apstiprināto pakalpojumu kopumu un paplašināt digitālo nodarbinātības pakalpojumu klāstu EURES portālā.

1.2.2.Reformas galvenie elementi un grafiks 

Jauno regulu, kas stājās spēkā 2016. gada 12. maijā, papildina seši īstenošanas lēmumi 6 , kas nodrošina vienādu īstenošanu dalībvalstīs. Pirmie īstenošanas posmi bija VKB un VND kā EURES dalībnieku iecelšana, kā arī EKG izveide 2016. gadā.

Regulā 2018. gada 13. maijs bija noteikts kā termiņš EURES dalībvalstīm kopīgās apmaiņas sistēmas izvēršanai, lai varētu dalīties ar informāciju par visiem 7 darbvietu piedāvājumiem, tostarp māceklības un stažēšanās piedāvājumiem, ko dara pieejamus VND un citas EURES dalībnieku organizācijas EURES portālā, kā arī par CV — ar nosacījumu, ka darba meklētāji ir piekrituši nodot savus personas datus. Tas pats termiņš attiecās uz uzņemšanas sistēmu ieviešanu EURES dalībvalstīs, ļaujot tādām organizācijām kā privātie nodarbinātības dienesti vai trešās nozares organizācijas pievienoties EURES tīklam kā dalībniekiem vai partneriem. Visbeidzot, Regulā ir noteikts, ka pārskati par tīkla darbībām ir jāsagatavo 2018. un 2020. gadā un ex-post novērtējums ir jāiesniedz 2021. gadā.

2.Galvenās darbības EURES tīklā: 2016. gada janvāris – 2018. gada jūnijs

2.1.Darbības EURES dalībvalstīs

2.1.1.Vispārīgi atbalsta pakalpojumi darba ņēmējiem un darba devējiem

2.1.1.1. Piemeklēšanas un darbā iekārtošanas darbības

Visas EURES dalībvalstis sniedz darba meklētājiem un darba devējiem informāciju un atbalstu saistībā ar darbaspēka mobilitāti Eiropā un organizē darbā pieņemšanas pasākumus, īstenojot pastiprinātu sadarbību starp EURES birojiem.

EURES darbinieki piedāvā darba meklētājiem palīdzēt sagatavot CV un darba pieteikumus, bet darba devējiem palīdz izstrādāt prasības attiecībā uz darbvietām un sagatavot brīvo darbvietu aprakstus. Lai sniegtu šo pakalpojumu, EURES padomdevēji, piemēram, 2017. gadā visā tīklā sazinājās ar 696 514 darba meklētājiem un 111 636 darba devējiem 8 . Saskaņā ar EURES darbinieku saņemto informāciju, pateicoties viņu darbībām, piemēram, 2016. gadā visā EURES tīklā darbā tika iekārtoti aptuveni 30 000 darba meklētāju 9 . Pateicoties EURES regulas noteikumam par datu vākšanu (32. pants), turpmāk būs iespējams sagatavot precīzākus pārskatus.

Tiek organizēti darba piemeklēšanas pasākumi, lai darba devēji un darba meklētāji varētu satikties un lai veicinātu pieņemšanu darbā pāri robežām. Parasti tiek lūgts, lai EURES darbinieki no mērķa valstīm iesniegtu darba piedāvājumus un informāciju par dzīves un darba apstākļiem. EURES darbinieki var sniegt papildu atbalsta pakalpojumu darba devējiem, proti, pārbaudīt CV, lai iepriekš atlasītu dalībai intervijās (piem., “darba tikšanās” pasākumos) kandidātus, kuru prasmju kopums ir atbilstošs.

Īpašs darba piemeklēšanas pasākumu formāts ir Eiropas Darba dienas, kad darba devēji un darba meklētāji no vairākām EURES dalībvalstīm tiekas gan tiešsaistē, gan uz vietas. Piemēram, 2017. gadā organizētajos 24 pasākumos bija iesaistītas 17 valstis un piedalījās gandrīz 21 500 darba meklētāju, savukārt vairāk nekā 1100 uzņēmumi piedāvāja pāri par 10 000 darbvietu. 2018. gada pirmajā pusē notika 16 šādi pasākumi.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta EURES darbību un darba tirgus vajadzību sasaistīšanai, lai apmierinātu prioritārās nozaru vajadzības un vajadzību pēc noteiktām prasmēm. Lai novērstu šķēršļus mobilitātei ES/EEZ darba tirgus integrācijas kontekstā, daži EURES pasākumi, kas saistīti ar pieņemšanu darbā, ir vērsti uz konkrētu nozaru vajadzībām un iespējām, jo īpaši tad, ja ir atzīts, ka iespējamajā saņēmējā valstī ir darbaspēka trūkums, bet citā valstī — darbaspēka pārpalikums. Nozares, kurās lielākajā daļā valstu ir vajadzīgi darba piemeklēšanas un darbā iekārtošanas pasākumi, ir tūrisma un viesmīlības nozare 10 , — abās šajās jomās īpaši svarīgas ir svešvalodu zināšanas. Darba piemeklēšana ar EURES starpniecību lielā apmērā tiek veikta arī citās nozarēs, piemēram, transporta, veselības aizsardzības, būvniecības, inženierzinātņu un IKT nozarē, kā arī saistībā ar sezonas darbiem lauksaimniecībā. 

2.1.1.2. Informācija un norādījumi

Atbilstošā informācija par darba tirgu ir pieejama EURES portālā, kur EURES dalībvalstis regulāri 26 valodās atjaunina vispārīgo informāciju par savu darba tirgu un dzīves un darba apstākļiem. Turklāt vismaz 14 valstīm ir arī sava valsts EURES tīmekļa vietne, kur darba meklētāji un darba devēji var atrast ar darbaspēka mobilitāti saistītu informāciju, ko tie meklē, un daļa no šīs informācijas ir tulkota vairākās valodās.

Darba meklētājiem un darba devējiem paredzēto darbību piemēri saistībā ar informācijas un norādījumu sniegšanu EURES tīklā ir arī faktu lapas un digitālie risinājumi valstu EURES tīmekļa vietnēs par darba, veselības aizsardzības, administratīvo vai ar nodokļiem saistīto kārtību mērķa valstī. VKB organizē arī darbseminārus, piemēram, lai apmācītu darba meklētājus, kā savu CV iesniegt darba devējiem konkrētās valstīs. Līdzīgi atbalsts, ko EURES padomdevēji sniedz darba devējiem, parasti ir saistīts ar aprakstu sagatavošanu par brīvajām darbvietām nolūkā piesaistīt tādus darba ņēmējus no ārvalstīm, kuriem ir atbilstošas prasmes.

2.1.2.Īpaši atbalsta pakalpojumi

2.1.2.1. Atbalsta pakalpojumi pārrobežu reģionos

Saskaņā ar jauno EURES regulu EURES dalībnieki un partneri, kuri ir iesaistīti pārrobežu partnerībās (PRP) vai citās sadarbības un pakalpojumu struktūrās (tostarp ar organizācijām ārpus EURES tīkla), sniedz informāciju, kā arī darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas pakalpojumus, kas pielāgoti pārrobežu darba ņēmēju un darba devēju īpašajām prasībām un apstākļiem pārrobežu reģionos 11 .

Šīs PRP var pieteikties finansiālas palīdzības saņemšanai ikgadējā uzaicinājumā Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros 12 . EaSI atbalsts ir pieejams arī jaunu PRP izveidei vai jaunu inovatīvu pasākumu īstenošanai. 2016. gadā 12 PRP saņēma atbalstu no EaSI dotācijas, kas tika piešķirta iepriekšējā gadā. 2017. un 2018. gadā 9 PRP piedāvāja atbalsta un darbā iekārtošanas pakalpojumus pierobežas reģionos, balstoties uz iepriekšējos gados piešķirtajām EaSI dotācijām.

Atbalsta pakalpojumi, ko EURES piedāvā pārrobežu reģionos, ir daudzvalodu informācijas pakalpojumi un darba piedāvājumi. Šie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot fiziskus un (aizvien biežāk) virtuālus centralizētus (vienas pieturas aģentūras) risinājumus. Sniegtā informācija ir saistīta ar tādiem jautājumiem kā sociālā nodrošinājuma koordinēšana, ikdienas svārstsatiksmes noteikumi, kvalifikāciju atzīšana un nodokļi. Darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas darbību rezultātā gandrīz 4400 darba meklētāju ir atraduši darbu pāri robežai pēc tam, kad individuāli bija izmantojuši ar EURES saistītos pakalpojumus 2016. un 2017. gadā 13 .

2.1.2.2. Palīdzība pēc darbā pieņemšanas

Palīdzība pēc darbā pieņemšanas tiek nodrošināta ar mērķi garantēt mobilo darba ņēmēju labāko iespējamo integrāciju viņu jaunajos amatos. Lai gan vairums EURES dalībvalstu lielāko uzmanību pievērš informācijas sniegšanai darba ņēmējiem un darba devējiem pirms darba līguma parakstīšanas, dažas no tām organizē darbības arī pēc darbā pieņemšanas. Piemēram, Itālijas EURES izmanto turpmāko pasākumu datubāzi, lai nodrošinātu, ka darbā iekārtošana tiek veikta, pilnībā ievērojot piemērojamos darba standartus. 2016. gadā tika apstrādāti gandrīz 7000 pieprasījumi, ko iesnieguši darba ņēmēji, lūdzot izvērtēt viņu lietu 14 .

2.1.2.3. Atbalsts jauniešiem — māceklība un stažēšanās

Dažādas EURES tīkla ietvaros izstrādātas darbības un programmas ir paredzētas īpaši jauniešiem. Eiropadomes 2012. gada jūnija secinājumos 15 dalībvalstis un Komisija tika aicinātas turpināt attīstīt EURES portālu un pārbaudīt iespēju paplašināt to arī attiecībā uz māceklību un stažēšanos. Šajā nolūkā tagad EURES regula aptver arī māceklību un stažēšanos, jo ar veiksmīgajiem kandidātiem tiek dibinātas darba attiecības. Jau tagad EURES portālā tiek iekļauti šādas māceklības un stažēšanās piedāvājumi brīvo darbvietu apmaiņā, un pārskata perioda beigās bija pieejami 6567 māceklības piedāvājumi un 1859 stažēšanās piedāvājumi 16 .

Turklāt uzņēmumi un organizācijas informāciju par to, kādas iespējas viņi piedāvā jauniešiem, var publicēt tieši, izmantojot pašapkalpošanās iespēju EURES portāla Drop’pin@EURES sadaļā. Pašlaik pavisam 501 uzņēmums piedāvā 2092 iespējas 32 darbības jomās, sākot no inženierzinātnēm līdz personīgajām prasmēm un attīstībai 17 . EKB turpinās veicināt informācijas par māceklības un stažēšanās piedāvājumiem vākšanu un publicēšanu minētajā portālā. Pielāgotu specifikāciju izstrāde atvieglos iespēju ieinteresētajām personām karogot pašiem savus piedāvājumus un meklēt citu publicētos piedāvājumus. Paredzēts, ka šī jaunā funkcija tiks īstenota 2019. gadā.

2.1.2.4. Mērķtiecīgas mobilitātes shēmas saistībā ar EURES

EURES mērķis ir pievērsties arī īpašām darba meklētāju grupām un palīdzēt aizpildīt brīvās darbvietas konkrētās nozarēs. Šajā nolūkā ar EURES darbībām var vai nu papildināt ES finansētās mērķtiecīgās mobilitātes shēmas (MMS), vai arī tās var integrēt minētajās MMS shēmās, kuras tiek finansētas saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un kuru mērķis ir pārbaudīt inovatīvus veidus, kā atbalstīt pārrobežu darba mobilitāti vai apmierināt konkrētu mērķgrupu vajadzības.

Shēma “Tava pirmā EURES darbavieta” (TPED) sniedz atbalstu jauniešiem vecumā līdz 35 gadiem darba, māceklības vai stažēšanās vietas meklējumos Eiropas mērogā, kā arī darba devējiem, kas EURES dalībvalstīs meklē jauniešus, kuriem ir atbilstošas prasmes. Laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gada vidum 4 valstis (Francija, Vācija, Itālija un Zviedrija) vadīja projektus shēmā “Tava pirmā EURES darbavieta”. Ziņojumi liecina, ka, pirmkārt, tipisks darba meklētājs ir 23–26 gadus vecs jaunietis, kas ir ieguvis augstāko izglītību vai joprojām turpina mācīties, un ka, otrkārt, vairāk nekā puse (52 %) no darba meklētājiem laikā, kad notika iekārtošana darbā, bija bez darba. Vairāk nekā 80 % no tiem, kuri atrada darbu citā valstī, izmantojot šo shēmu, jau bija strādājuši savā mītnes valstī, savukārt tikai 28 % no tiem bija strādājuši ārvalstīs. Darba devēji ir gan lieli uzņēmumi, gan MVU.

Šajā periodā nozīmīgākās mērķa valstis bija Itālija, Īrija, Francija un Spānija. Galvenās uzņēmējas valstis un nozares ir šādas: Vācija — cilvēku veselības aizsardzības un sociālā darba jomā, Apvienotā Karaliste — izglītības jomā, Francija — IKT izvietošanas jomā 18 . Lai gan darbā tika iekārtotas vairāk nekā 3000 personas, laikposmā no 2016. gada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam tika sasniegti tikai 15–26 % no sākotnējiem darbā iekārtošanas mērķiem dažādās programmās 19 . Tomēr gandrīz 1200 personas tika iekārtotas darbā, izmantoja māceklības un stažēšanās iespējas tikai 2017. gada otrajā pusgadā vien 20 , un tas liecina, ka minētā shēma tika īstenota intensīvāk. Vairums jauniešu, kuri piedalījās šajā shēmā, tika nodarbināti ar parastu darba līgumu, un tikai daži izmantoja māceklības vai stažēšanās iespējas.

“Reactivate” ir ES iekšējā darbvietu mobilitātes shēma darba ņēmējiem no 35 gadu vecuma, kuriem ir grūti atrast darbu vai apmācības iespējas savā mītnes valstī un kuri vēlas pārcelties uz citu valsti. Tāpat kā shēmas “Tava pirmā EURES darbavieta” gadījumā — darba meklētāji, izmantojot “Reactivate” nodarbinātības pakalpojumu, var pieteikties dažādām finansiālā atbalsta formām. Pašlaik “Reactivate” projektus vada nodarbinātības dienesti 4 valstīs — Itālijā, Francijā, Polijā un Zviedrijā, iesaistot partnerus 13 valstīs. Neatkarīgi no tā, ka sākotnēji šī shēma tika īstenota lēni, tai ir ilgtermiņa potenciāls, ņemot vērā to, ka tādu gados vecāku ES darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, kuri pašlaik strādā dalībvalstī, kas nav viņu dzimšanas valsts, ir līdzīgs tam, kāds ir tāda paša vecuma darba ņēmējiem, kuri strādā valstī, kas ir viņu ir dzimšanas valsts 21 .

Arī Eiropas Solidaritātes korpusā ir darbaspēka mobilitātes dimensija ar mērķi radīt iespējas jauniešiem attīstīt savas prasmes un palielināt savas turpmākās izredzes darba tirgū, pateicoties darbam vai stažēšanās iespējai ārvalstīs. Pašlaik šīs shēmas ietvaros tiek īstenoti divi projekti — Francijas vadītais konsorcijs, kura mērķis ir nodrošināt darba un stažēšanās vietas 1000 personām, un Itālijas vadītais konsorcijs, kura mērķis ir līdz 2018. gada septembrim iekārtot darbā 400 personas. 

Tālāk dotajā tabulā ir sniegts pārskats par mērķtiecīgajām mobilitātes shēmām, kurā norādīti to finansējuma avoti, mērķgrupas un valstis, kas aktīvi piedalās minētajās shēmās.

Pārskats par mobilitātes shēmām, kas saistītas ar EURES

2.1.3.Resursi un pārvaldība

2.1.3.1. Cilvēkresursi

EURES darbinieki 23 strādā valsts vai reģionālos VND vai citās EURES dalībnieku vai partneru organizācijās. Viņi sniedz specializētas konsultācijas, norādījumus un palīdzību darba meklētājiem un darba devējiem. Kopējā EURES darbinieku skaita sadalījums pa valstīm 24 aptuveni ataino valstu darba tirgu izmēru, t. i., no 178 padomdevējiem Vācijā, 92 Spānijā un 55 Polijā līdz 20 Bulgārijā, 15 Nīderlandē, 7 Kiprā un 3 Igaunijā.

2.1.3.2. Finanšu resursi

Finanšu resursi, kas šā tīkla darbībai ir pieejami dažādās valstīs, ir būtiski atšķirīgi. Personāla izmaksas veido lielāko daļu no valsts finansējuma. Tomēr ir grūti noteikt konkrētas summas, jo EURES pakalpojumi galvenokārt ir bijuši daļa no valsts nodarbinātības dienestu piedāvātajiem pakalpojumiem. Vairumā gadījumu Eiropas Sociālais fonds (ESF) papildina valsts finansējumu saistībā ar darbā pieņemšanas, konsultāciju un norādījumu sniegšanas pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. Komisijas rīcībā nav informācijas par summām, kas piešķirtas EURES darbībām ESF ietvaros 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Ņemot vērā minētā fonda dalītās pārvaldības būtību, ES līmenī pieejamā informācija ir ierobežota līdz tam, kas ir apstiprināts ESF regulā 25 un jo īpaši Īstenošanas regulā (ES) Nr. 215/2014, kurā ir noteiktas intervenču kategorijas.

EKB organizētās horizontālās darbības tiek finansētas ar EURES apakšprogrammas starpniecību EaSI ietvaros 26 , kas veido arī daļu no EURES pakalpojumu sniedzēju darbības izmaksām Norvēģijā un Islandē. EaSI finansē arī īpašus pakalpojumus, piemēram, pielāgotu palīdzību mērķtiecīgās mobilitātes shēmās. To finanšu resursu sadalījums, kuri pārskata periodā EaSI ietvaros pieejami EURES, ir atspoguļots 2.2.9. sadaļā tālāk.

2.1.3.3. IT infrastruktūra

Visas dalībvalstis savu IT infrastruktūru vai nu jau ir pielāgojušas, vai pašlaik pielāgo tā, lai varētu paplašināt informācijas par brīvajām darbvietām un CV nodošanu EURES portālam, veicot šo darbu saistībā ar 2016. gada regulas īstenošanu.

Turklāt daudzas no šīm valstīm ir uzsākušas valsts iniciatīvas nolūkā uzlabot tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, daži VKB ir pieņēmuši pēc noklusējuma digitālu pieeju EURES pakalpojumu sniegšanai (Apvienotā Karaliste) un palielinājuši tehnoloģiju izmantošanu, lai piesaistītu, pieņemtu darbā un piemeklētu kandidātus, sniedzot e-mācību stundas par darba meklēšanu EURES valsts mājas lapā (Dānija). Tiek izstrādāta EURES aplikācija, kas ļauj darba devējiem vieglāk atrast pārrobežu darba ņēmējus Beļģijā un Nīderlandē 27 (EURES Scheldemond). Citi inovatīvu pieeju piemēri attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ir, piemēram, šādi: jauniešiem paredzētas tīmekļa vietnes izstrāde Beļģijā 28 ; cieša sadarbība ar programmas TPED IT daļu Kiprā; tiešsaistes kontrollapas ieviešana VND padomdevēju vajadzībām par EURES procedūrām Horvātijā; 38 tiešsaistes pakalpojumu izvēršana Francijā, kā arī tīmekļsemināru organizēšana, kas ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā nodrošināt “dzīvu” informāciju bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem.

2.1.3.4. Pārvaldība un ieinteresēto personu sadarbība

VKB lielu daļu no savām darbībām veic sadarbībā ar plašu ieinteresēto personu loku vietējā, reģionālā, valsts un pārrobežu līmenī. Tie ir sociālie partneri, citi Eiropas tīkli, profesionālās orientācijas dienesti, tirdzniecības kameras, par sociālo nodrošinājumu un nodokļiem atbildīgās iestādes u. c. Var norādīt, ka jo ciešāka sadarbība ar dalībniekiem uz vietas, jo veiksmīgākas ir kopīgi organizētās darbības, tāpēc ka to rezultātā ir vairāk gadījumu, kad veiksmīgi ir piemeklēti darba meklētāji un darba devēji.

2.1.3.5. Komunikācija EURES dalībvalstīs

Daļu no EURES komunikācijai paredzētā budžeta izmanto, lai atbalstītu EURES dalībvalstu komunikācijas darbības, tostarp lai finansētu EURES vizuālās identitātes uzlabošanu, sniegtu konsultācijas par sociālo plašsaziņas līdzekļu jautājumiem vai atbalstītu video uzņemšanu un pasākumus. Informētības uzlabošanas un komunikācijas darbības ir paredzētas dažādām auditorijām visā EURES tīklā. Daži VKB īsteno vispārīgas informācijas kampaņas (Igaunija), citi pievēršas konkrētām nozarēm (Islande), bet vēl citi lielāko uzmanību velta jauniešiem (Nīderlande). Sociālos plašsaziņas līdzekļus un mērķtiecīgas kampaņas aizvien biežāk izmanto, lai reklamētu EURES darbības līdzās VND tīmekļa vietnēm, piemēram, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Norvēģijā, Spānijā un Zviedrijā. EURES dalībnieku sociālo plašsaziņas līdzekļu kontiem ir aptuveni 120 000 sekotāju 29 .

Informatīvais materiāls darba devējiem un darba meklētājiem ir pielāgots, mērķtiecīgs un pieejams dažādās valodās. EURES tīkls 2017. gadā pieprasīja aptuveni 330 000 ar EURES saistīto materiālu kopiju, savukārt EURES ārējo apkārtrakstu saņēma gandrīz 700 000 abonentu. Inovatīvi komunikācijas pasākumi ir, piemēram, reģionālās pārrobežu partnerības organizēta informācijas diena vilcienā, kas kursē starp Nīderlandi un Vāciju, pārrobežu mobilitātes reklāma brīvdabas mūzikas festivālā, iknedēļas radio programmas pārraide par EURES un TV raidījums par darbaspēka mobilitāti Itālijā.

2.1.3.6. Darbību pārraudzība un novērtēšana

Jaunajā EURES regulā attiecībā uz EURES tīkla darbībām ir paredzēta uz rezultātu orientēta pieeja. Visā pārskata periodā galvenais ikgadējās darbības pārraudzības instruments bija plānošanas cikls. Šajā kontekstā katrs VKB ir paziņojis sava valsts EURES tīkla darbības iznākumus un rezultātus ikgadējā valsts darbības pārskatā salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti attiecīgajā valsts darba programmā (iepriekš saukta par rīcības plānu). Turklāt, izmantojot EURES padomdevēju ikmēneša ziņojumus, tiek pārraudzīti EURES pakalpojumi darba meklētājiem un darba devējiem, un ar EURES rādītāju izpildes novērtēšanas sistēmu (RINS) tiek konsekventi mērīta EURES tīkla rādītāju izpilde un darbības. No 2018. gada EURES darbību plānošana tiks pārraudzīta atbilstīgi apstiprinātam rādītāju kopumam 30 .

2.2.Eiropas Koordinācijas biroja (EKB) sniegtie horizontālā atbalsta pasākumi

2.2.1.Koordinācijas un pārvaldības atbalsts 

EKB organizē Eiropas Koordinācijas grupas darbu. Tas vada savas sanāksmes, kuras notiek regulāri, lai informētu par jaunākajiem notikumiem un ziņām tīklā un apspriestu tos, kā arī lai dalītos ar paraugpraksi un informētu par stāvokli Regulas īstenošanas procesā un IT sistēmu sadarbspēju. EKB arī uzrauga un veicina dažādus plānošanas cikla posmus un saskaņo VKB plānošanas, piezīmju sniegšanas un ziņošanas uzdevumus.

2.2.2.EURES portāla pārvaldīšana un attīstība un saistītie IT pakalpojumi 

EKB pārvalda EURES darbvietu mobilitātes portālu. Tas ir arī ieviesis jaunu sistēmu un procedūras, kas noteiktas ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu informācijas par brīvajām darbvietām un CV apmaiņu. 2017. gadā tika pieņemts standartu kopums attiecībā uz formātu, kādā sniedzama informācija par brīvajām darbvietām un CV, pamatojoties uz starptautiskajiem atvērtajiem standartiem cilvēkresursu jomā rūpniecības nozarē. EKB ir piedāvājis dalībvalstīm īpašus noklusējuma īstenošanas moduļus, tādējādi būtiski atvieglojot īstenošanas pasākumus, kas saistīti ar piedalīšanos jaunajā apmaiņas sistēmā. Pāreja uz jauno sistēmu EURES portālā notika 2018. gada pirmajā pusē. Ir ieviesti pārraudzības un palīdzības mehānismi saistībā ar tehnisko gatavību un datu kvalitāti.

2.2.3.Apmācības un profesionālā attīstība 

EKB nodrošina kopēju mācību programmu un profesionālo attīstību EURES dalībnieku un partneru darbiniekiem. Tas ietver EURES darbiniekiem paredzētas atjauninātas mācību programmas īstenošanu; EURES akadēmijas darbības uzsākšanu 2016. gadā, kas ietver visas apmācības darbības saskaņā ar EURES regulu nolūkā nodrošināt EURES darbiniekiem vajadzīgos instrumentus, kompetences un prasmes, lai viņi varētu izstrādāt darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas darbības. Valstu EURES tīkli ziņo, ka ir liela interese par ES līmeņa apmācību 31 .

Valsts līmenī EURES dalībnieki un partneri apmāca savus darbiniekus, lai nodrošinātu vienāda līmeņa pamatzināšanas par EURES. Jaunie darbinieki saņem dažāda veida sākotnējo apmācību (piem., klasē, tiešsaistē, darbvietā vai izmantojot pašmācības instrumentus) valsts līmenī, lai gūtu labāku priekšstatu par tīkla mērķiem, instrumentiem un stratēģijām no valsts perspektīvas. Šo valsts līmeņa apmācību sagatavo VKB, pamatojoties uz indikatīvajām pamatnostādnēm, instrumentiem un palīdzību, ko sniegusi EURES apmācības komanda.

2.2.4.Palīdzības dienests 

EKB nodrošina palīdzības dienesta funkciju visiem EURES portāla un tā pakalpojumu lietotājiem (t. i., darba meklētājiem, darba devējiem, EURES dalībnieku un partneru darbiniekiem, VKB un apmeklētājiem). Tā ietver atbildes uz visiem jautājumiem par pakalpojumiem, kas tiek sniegti EURES portālā, tostarp ekstraneta sadaļā, un Eiropas Darba dienu platformā. Jautājumus var iesniegt, izmantojot portāla tīmekļa veidlapu, piezvanot pa bezmaksas tālruņa numuru, kā arī izmantojot tērzēšanu tiešsaistē vai Skype. EURES palīdzības dienests 2017. gadā apstrādāja aptuveni 20 000 lietotāju jautājumus.

2.2.5.Tīklošana, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās 

EKB veicina tīklošanu, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu EURES tīklā. Papildus regulārajām EKG un citu ekspertu grupu sanāksmēm šajā periodā tika organizēti vairāki īpaši savstarpējas mācīšanās pasākumi. To mērķis ir ideju un paraugprakses apmaiņa starp VKB un sadarbības stiprināšana tīklā. Piemēram, 2018. gadā notika savstarpējas mācīšanās pasākums par EURES dalībnieku un partneru uzņemšanas sistēmu dizainu un ieviešanu un pasākums ar ārēju ekspertu piedalīšanos par paraugpraksi saistībā ar automatizētiem piemeklēšanas instrumentiem. Turklāt 2018. gada sākumā sāka darboties EURES ekstranets. Tā mērķis ir atbalstīt un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu visā EURES tīklā, izmantojot interaktīvas darba vietas un forumus.

2.2.6.Informācijas un komunikācijas pasākumi 

EKB atbalsta informācijas un komunikācijas pasākumus EURES tīklā, lai uzlabotu EURES atpazīstamību saskaņā ar EURES komunikācijas stratēģiju 2015.–2020. gadam. EKB gatavo mērķtiecīgas vadlīnijas attiecībā uz EURES dalībvalstu daudzgadu komunikācijas plāniem, un vienlaikus ir izveidota valsts komunikācijas ekspertu kopa nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un veicināt to. Turklāt EKB vada Eiropas Tiešsaistes darba dienu platformu un atbalsta vairāk nekā 30 pasākumu (tiešsaistes, klātienes vai abu minēto veidu) organizēšanu gadā, proti, darba dienas un darbā pieņemšanas pasākumus, kā arī ir šo pasākumu uzņēmējiestāde.

EURES sociālo plašsaziņas līdzekļu kontiem ir vairāk nekā 260 000 sekotāju Facebook, vairāk nekā 36 000 sekotāju Twitter un 28 000 sekotāju LinkedIn. EURES YouTube kanāls ir reorganizēts, lai atspoguļotu dažādas mērķgrupas un sniegtu skaidrāku video pārskatu. 2017. gadā notika pirmā EURES kampaņa sociālajos plašsaziņas līdzekļos. #YourCareerMove kampaņa bija paredzēta tam, lai uzlabotu informētību par EURES pakalpojumu klāstu un veicinātu sadarbību minētajā tīklā. Kampaņa saņēma aptuveni 10 miljonus skatījumu, 440 kontrolpārbaudes dalībnieki kampaņas laikā izveidoja EURES profilu (kas ir 4–5 reizes augstāks konversijas koeficients nekā vidēji sociālajos plašsaziņas līdzekļos), kā arī 85 % no VKB bija apmierināti ar kampaņas reklāmas instrumentiem. Šī kampaņa tika nominēta digitālās komunikācijas balvai 2018. gadā kategorijā “Iestādes”.

Kopš 2016. gada EKB ir publicējis 216 ziņas EURES portālā un 114 rakstus EURES ekstraneta portālā. EURES portāla rakstos ir izklāstīti to darba meklētāju un darba devēju veiksmes stāsti, kuri sadarbojās ar EURES, kā arī darbā pieņemšanas tendences un padomi saistībā ar darba meklēšanu un pieņemšanu darbā. Drop’pin@EURES publikācijas ir atjauninātas, un ir izstrādāta EURES lietotāja rokasgrāmata nolūkā izskaidrot izmaiņas, kas tika ieviestas ar jauno EURES regulu. Turklāt EKB ir sagatavojis jaunu apkārtrakstu un trīs lapu izdevumu par “Reactivate” shēmu.

EKB ir izstrādājis arī infografikas un EURES noformējuma rokasgrāmatu un atjauninājis grafiskās pamatnostādnes un rokasgrāmatu par ETDD pasākumu organizatoriem. EURES Ziņu un informācijas birojs (EZIB) ir pieņēmis jaunu satura stratēģiju, lai veicinātu savu publikāciju plānošanu un saskaņošanu ar sociālo plašsaziņas līdzekļu darbībām. Tika definēti ikmēneša temati un nosūtīti regulāri atjauninājumi un atgādinājumi, savukārt komunikācijas materiāls ir pieejams visā EURES tīklā jaunā ekstraneta komunikācijas telpā.

2.2.7.Ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes analīze

Komisija katru gadu publicē ziņojumu par darbaspēka mobilitāti, kurā ir iekļauta pamatinformācija par plūsmām un tendencēm Savienībā un EBTA valstīs, īpašu uzmanību pievēršot mobilo darba ņēmēju situācijai darba tirgū un ar dzimumu saistītajiem aspektiem 32 . Pamatojoties uz šo informāciju, katru gadu kopš 2017. gada tiek veikta analīze par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu darba tirgū un tā iemesliem EURES dalībvalstīs 33 .

2.2.8.Atbilstošas sadarbības un informācijas apkopošanas un izplatīšanas struktūras izstrāde attiecībā uz māceklību un stažēšanos

Kandidātu no citām valstīm piemeklēšana un iekārtošana māceklības un stažēšanās vietās ir sarežģīts un resursietilpīgs process, ņemot vērā lielās atšķirības starp institucionālajām struktūrām EURES dalībvalstīs. EKB veicina kopējas izpratnes veidošanu un atbilstošu atbalsta pasākumu izstrādi, sniedzot EURES portālā informāciju par minimālo prasību kopumu attiecībā uz datu kvalitāti un par māceklības un stažēšanās iespējām. Pašlaik EKB kopā ar dalībvalstīm izstrādā ieteikumus uzņēmējām organizācijām par procesu no piedāvājuma publicēšanas līdz māceklības vai stažēšanās perioda beigām, tostarp par piedāvājuma nodošanu un EURES dalībvalstu un partneru mijiedarbību ar organizācijām, kuras publicē piedāvājumus. Šie ieteikumi pēc apstiprināšanas tiks publicēti EURES portālā.

2.2.9.Finanšu resursi

EURES apakšprogramma programmas EaSI ietvaros piešķir finansējumu horizontālā atbalsta pasākumiem, piemēram, EURES darbvietu mobilitātes portāla izstrādei un uzturēšanai, kopīgai mācību programmai, komunikācijas, analītiskajām un tīkla darbībām, shēmai “Tava pirmā EURES darbavieta” un pārrobežu partnerībām.

Tālāk dotajā tabulā ir parādīts tā finansējuma indikatīvs sadalījums, kas faktiski piešķirts pēc iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām 34 .

3.Regulas īstenošana dalībvalstīs

Šajā sadaļā ir aprakstīts stāvoklis šīs regulas piemērošanas jomā EURES regulas dalībvalstīs, kā noteikts šīs regulas 33. panta otrajā daļā. Analīzes pamatā ir no VKB saņemtās atbildes uz aptaujas un atbilstības kontrollapas jautājumiem, kā arī cita Komisijai pieejamā informācija. Tabulā katras apakšsadaļas sākumā ir sniegts atbilstības kontrollapas kopsavilkums par Regulas īstenošanu. Ja ir paziņoti dati par (apakš)darbībām, tabulā ir norādīts minēto darbību kopējais rezultāts. Ja ir paziņoti dati par visām apakšdarbībām, ir attēlota zemākā vērtība. Ja dati par kādu apakšdarbību nav paziņoti, minētā darbība ir attēlota kā daļēji pabeigta.

* Dati ir paziņoti kā tādi, kas nav pieejami VKB, vai dati nav paziņoti.

3.1.Tīkla sastāvs un organizatoriski jautājumi 

3.1.1.Regulas prasības

Dalībvalstīm ir jāinformē EKB par saviem norīkotajiem VKB. Valsts nodarbinātības dienestam ir īpašs dalībnieka statuss katrā dalībvalstī. Minimālo kritēriju kopumā 35 ir izklāstītas saistības, kas jāizpilda VND kā EURES dalībniekiem. Lai izpildītu šo prasību, VND var savu saistību izpildi nodot ārpakalpojumā vai deleģēt organizācijām, kas ir to atbildībā, vai noslēgt īpašus nolīgumus ar minētajām organizācijām. Organizācijas, kuras bija valstu EURES tīklu dalībnieces pirms 2016. gada regulas stāšanās spēkā, var palikt partneres pārejas periodā, līdz tās iesniedz atkārtotu pieteikumu, lai kļūtu par EURES tīkla dalībniecēm vai partnerēm. VKB informē EKB par sava tīkla sastāvu pārejas periodā.

3.1.2.Īstenošana

Visas dalībvalstis ir norīkojušas savu VKB un pārstāvjus Eiropas Koordinācijas grupā un informējušas par to EKB. Par VND pienākumiem un izmaiņām tīklā, ko izraisījusi jaunā EURES regula, ir paziņots attiecīgajām iestādēm un partneru organizācijām visās dalībvalstīs. Tā rezultātā daži VKB ir mainījuši savu darbinieku struktūru un dažos gadījumos EURES tīklā ir notikušas izmaiņas, piemēram, reģionālie VND biroji ir kļuvuši par dalībniekiem un kopā ar VKB veido valsts EURES tīklu. Kā noteikts, VKB ir informējuši EKB par šīm izmaiņām valstu EURES tīklos un VKB struktūrā ar EURES palīdzības dienesta starpniecību. EURES pakalpojumi darba meklētājiem un darba devējiem — gan tiešsaistē, gan bezsaistē — tiek sniegti ar VND starpniecību. Vairākās dalībvalstīs EURES pakalpojumi ir pilnīgi integrēti VND pakalpojumos.

3.1.3.Problēmas

Dalībvalstis ziņo, ka, lai gan, īstenojot regulu, ir pieaudzis to uzdevumu skaits, par kuriem atbild VKB, ne vienmēr tam sekoja darbinieku skaita vai budžeta piešķīrumu pieaugums. Jo īpaši vienas personas VKB mazākās dalībvalstīs ziņo, ka saistībā ar jauno EURES regulu viņi saskaras ar lielu administratīvo slogu un ziņošanas pienākumiem. Jo īpaši paredzams, ka EURES tīkla paplašināšana, lai uzņemtu dalībniekus un partnerus, būtiski ietekmēs VKB pārvaldības vajadzības. Līdz ar tīkla paplašināšanos paplašinās arī VKB uzdevumi saistībā ar pārvaldīšanu un koordinēšanu, lai jaunie dalībnieki un partneri, kuri pieslēdzas kopīgajai IT platformai, izpildītu savas pārraudzības un ziņošanas prasības un lai tiktu nodrošināta EURES portālā izplatīto datu (informācijas par brīvajām darbvietām un CV) kvalitāte.

3.2.Pārvaldība un mijiedarbība ar organizācijām ārpus EURES tīkla

3.2.1.Regulas prasības

EURES tīkla galvenās organizācijas dalībvalstīs ir VND un citi EURES dalībnieki un partneri. Tomēr, lai tīkls varētu darboties, ir nepieciešama sadarbība ar vairākām citām organizācijām. Regulā kā viens no VKB pienākumiem ir noteikta sadarbības veicināšana ar attiecīgajām ieinteresētajām personām EURES tīkla kontekstā. Valstu EURES tīkliem ir jāsadarbojas arī ar citiem ES informācijas un konsultāciju dienestiem un tīkliem. Turklāt VKB būtu jāveicina regulārs dialogs ar sociālajiem partneriem EURES tīkla vajadzībām atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei. Lai darba meklētājiem un darba devējiem nodrošinātu piekļuvi informācijai par nodokļiem un jautājumiem saistībā ar darba līgumiem, pensijām, veselības apdrošināšanu un sociālo nodrošinājumu, kā arī par aktīviem darba tirgus pasākumiem, VKB ir arī jāizveido kontakti ar kompetentajām iestādēm valsts līmenī.

3.2.2.Īstenošana

Pirmā ieinteresēto personu grupa ir valsts līmeņa iestādes, kā arī — daudzās valstīs — sociālie partneri. Parasti informācija par EURES tiek izplatīta regulārās sanāksmēs un koordinācijas sesijās. Arī citas ieinteresēto personu organizācijas, kuras darbojas Eiropas darbaspēka mobilitātes jomā, piemēram, ES informācijas un konsultāciju dienesti, saņem informāciju par EURES un tiek regulāri aicinātas piedalīties EURES pasākumos vai to organizēšanā. Vairākas dalībvalstis ir pabeigušas kartēt savu ieinteresēto personu organizācijas, kuras ir ārpus EURES tīkla, savukārt citas dalībvalstis vēl turpina to darīt. Nākotnē dažas no šīm organizācijām var tikt uzaicinātas kļūt par dalībniecēm vai partnerēm. Kartēšana parāda arī to, kur tīklu var pastiprināt ar partnerībām, piemēram, ar māceklības un stažēšanās iespēju nodrošinātājiem, attiecībā uz kuriem pašlaik vairākās valstīs noteikumi nav pietiekami izstrādāti.

3.2.3.Problēmas

Dalībvalstis neziņoja par īpašām problēmām saistībā ar šo prasību kopumu.

3.3.Tīkla paplašināšana

3.3.1.Regulas prasības

Lai organizācijas varētu pievienoties EURES tīklam kā dalībnieces vai partneres, tās var uzņemt valstu uzņemšanas sistēmās, kas ir jāievieš katrai dalībvalstij, pamatojoties uz EURES regulā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem. Dalībvalstis var pievienot valsts kritērijus uzņemšanai, lai saglabātu kontroli pār jaunu dalībnieku un partneru akreditāciju atbilstīgi valsts prasībām un Regulai. Saskaņā ar EURES regulu un saistīto īstenošanas lēmumu visām dalībvalstīm ir jāievieš šāda uzņemšanas sistēma, arī tāpēc, lai pārraudzītu dalībnieku un partneru atbilstību, un ir jāinformē par to EKB 36 . Pirms 2018. gada maija, kad tika ieviesta uzņemšanas sistēma, lai paplašinātu tīklu, Regulā tika noteikts pārejas periods. Tas ļāva EURES tīkliem turpināt savu sadarbību ar partneru organizācijām, piemēram, pārrobežu partneriem, sagatavojot prasības dalībniekiem un partneriem saskaņā ar jauno EURES regulu.

3.3.2.Īstenošana

Visas dalībvalstis, izņemot vienu, ir norādījušas, ka ir sagatavojušas vai ieviesušas uzņemšanas sistēmu, bet tikai viena trešdaļa no šīm valstīm līdz 2018. gada jūlijam bija informējušas EKB par savām attiecīgajām sistēmām. Vairākās dalībvalstīs iespējamos dalībniekus un partnerus uzaicina piedalīties sanāksmēs un darbsemināros par EURES darbībām un par to, kā kļūt par dalībnieku vai partneri, savukārt citas dalībvalstis ir ieviesušas komunikācijas stratēģijas, lai sazinātos ar iespējamiem dalībniekiem un partneriem, informējot tos par EURES tīklu. Līdz 2018. gada jūlijam nebija uzņemts neviens jauns dalībnieks vai partneris, taču vairāki VKB ir paziņojuši par to, ka vērtē pieteikumus vai ir publicējuši uzaicinājumus iesniegt pieteikumus.

Dalībvalstis pārraudzīs savu dalībnieku un partneru atbilstību Regulai un ir vai nu ieviesušas atbilstošas sistēmas, vai gatavo mehānismu, lai to izdarītu. Atbilstība ietver datu paziņošanu un informācijas apmaiņu ar VKB, kas savukārt informē EKB.

3.3.3.Problēmas

Gandrīz puse dalībvalstu apgalvo, ka saskaras ar aizkavēšanos valsts likumdošanas procedūrā saistībā ar uzņemšanas sistēmas ieviešanu. Turklāt EURES paplašināšanas dēļ VKB ir jāpārvalda lielāks tīkls, lai nodrošinātu dalībnieku un partneru pievienošanu kopīgajai IT platformai un sadarbspēju ar to un lai garantētu tīklā un EURES portālā izplatīto un paziņoto datu un informācijas kvalitāti.

3.4.Informācijas par brīvajām darbvietām un CV apmaiņa

3.4.1.Regulas prasības

Pārredzama informācijas par brīvajām darbvietām, darba pieteikumu un CV apmaiņa ir viena no jaunās EURES regulas galvenajām iezīmēm. Regulā ir noteikts, ka visiem EURES dalībniekiem un partneriem ir jānodod EURES portālam informācija par savām publiski pieejamajām brīvajām darbvietām un ir jāsagatavojas datu apmaiņai par māceklību un stažēšanos. Paredzams, ka dalībvalstis apmainīsies arī ar informāciju par valsts praksi un jautājumiem, kas saistīti ar datiem. Visai datu apmaiņai ir jānotiek vienotā saskaņotā kanālā. Visiem būtu jāpiemēro tehniskie standarti, lai varētu darboties automatizētā piemeklēšana. Dalībvalstīm būtu jāpārrauga arī EURES dalībnieku un partneru pieteikumi un jānodrošina EURES atpazīstamība valsts līmenī.

3.4.2.Īstenošana

Dalībvalstis ir veikušas vajadzīgās korekcijas, lai varētu ieviest vienoto saskaņoto kanālu. Lai gan vairums dalībvalstu ir ievērojušas termiņu — 2018. gada maijs, kas tika noteikts attiecībā uz informācijas par brīvajām darbvietām apmaiņu, šķiet, ka CV apmaiņai ir vajadzīgs vairāk laika 37 . Informācija par māceklības un stažēšanās iespējām ar profesionālo sastāvdaļu ir nodota EURES portālam vairumā dalībvalstu kopā ar informāciju par citām brīvajām darbvietām. Vairākas dalībvalstis strādā, lai uzlabotu savus māceklības un stažēšanās piedāvājumus EURES, sazinoties ar to nodrošinātājiem un ieviešot sistēmu informācijas par brīvajām darbvietām vākšanai.

Nolūkā izstrādāt automatizētu piemeklēšanas instrumentu EURES portālā visas dalībvalstis EURES portālā pakāpeniski ievieš Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO). Šā pārskata sagatavošanas laikā vairumā dalībvalstu bija pabeigta vai turpinājās valstu klasifikācijas sistēmu analīze, kas parāda neatbilstības ESCO.

3.4.3.Problēmas

CV apmaiņa vēl aizvien ir “nepabeigts darbs” lielākajā daļā dalībvalstu. Līdz termiņam 2018. gada jūlijā darbu bija pabeigusi tikai viena dalībvalsts, un bija paredzēts, ka dažas citas valstis varēs pievienoties līdz 2018. gada beigām. Joprojām ir nepieciešamas tehniskas izmaiņas, lai pielāgotu IT sistēmas vienotajam saskaņotajam kanālam. Vēl viena problēma ir novecojusī IT infrastruktūra dažos reģionos, kas nespēj veikt darbības, kurām būtu jābūt integrēto koordinācijas mehānismu daļai. Nepietiekami cilvēku, finanšu vai IT resursi ir biežāk minētie iemesli, kāpēc kavējās plānoto ar IT saistīto darbību īstenošana valsts līmenī. Visbeidzot, dažas dalībvalstis ir paudušas bažas par personas datu aizsardzību un drošību, apmainoties EURES portālā ar informāciju par brīvajām darbvietām un CV. EKB ir pievērsies šai problēmai.

3.5.Atbalsta pakalpojumi

3.5.1.Regulas prasības

Dalībvalstīm ir jānodrošina EURES pakalpojumu nepārtrauktība, izmantojot savus VND, jāsniedz informācija un palīdzība darba meklētājiem un darba devējiem, kuri ir reģistrējušies EURES portālā, un jāpārrauga nākamo dalībnieku un partneru pieteikumi. Atbalsta pakalpojumi ir jāsniedz arī pārrobežu reģionos, un ir paredzēts, ka dalībvalstis iekļaus atbalstu mobilitātei savā valsts darba tirgus politikā.

3.5.2.Īstenošana

Gandrīz visas dalībvalstis ziņo, ka nodrošina darba meklētājiem un darba devējiem sniegto atbalsta pakalpojumu nepārtrauktību. Informācija par EURES ir pieejama visās VND tīmekļa vietnēs un attiecīgā gadījumā valstu EURES portālos. Kā viens no EURES atbalsta pakalpojumiem darba meklētājiem un darba devējiem tiek sniegti norādījumi, kā reģistrēties EURES portālā. Horvātijā tas tiek papildināts ar mācību video, kuros parādīts, kā lietot EURES portālu. Sīkāka informācija parasti ir pieejama tiešsaistē, jo īpaši par mērķtiecīgām mobilitātes shēmām. Vairākas dalībvalstis pauž uzskatu, ka informācija EURES portālā un VND tīmekļa vietnē būtu jāpadara vieglāk pieejama — ar dažiem klikšķiem.

Atbalsta pakalpojumi tiek sniegti arī pārrobežu reģionos, un 17 dalībvalstīs ir pabeigta vai tiek veikta to organizāciju noteikšana, kuras var sniegt atbalsta pakalpojumus pārrobežu reģionos, tostarp saistībā ar darba meklēšanu. Tomēr, lai izpildītu Regulas prasības, dažām dalībvalstīm ir jāuzlabo atbalsts, kas tiek sniegts darba meklējumos ārvalstīs, tostarp atverot aktīvā darba tirgus politiku, lai tajā iekļautu palīdzību darba meklējumos ārzemēs, un ļaujot nepilsoņiem izmantot šo pakalpojumu.

Katrā dalībvalstī darbiniekiem, kuri izskata EURES lietas, pēc tam, kad viņus ir pārbaudījis VKB, ir pilnīga piekļuve EURES portālam, tostarp informācijai par brīvajām darbvietām un CV. Viņi arī saņem informāciju un vadlīnijas par izskatīšanas procedūrām, kurās īpaša uzmanība ir pievērsta CV datu aizsardzības jautājumam, kurš, kā paziņojusi viena dalībvalsts, tiks iekļauts EURES padomdevēju apmācībā.

3.5.3.Problēmas

Dalībvalstis neziņoja par īpašām problēmām saistībā ar šo prasību kopumu.

3.6.Informācijas apmaiņa, plānošana un izpildes novērtēšana

3.6.1.Regulas prasības

Informācijas apmaiņa EURES tīklā par darbībām, stratēģijām un notikumiem ir pamats sadarbībai valstīs, starp valstīm un ar Eiropas Komisiju. Koordināciju visā EURES tīklā atbalsta informācijas apmaiņa starp attiecīgajiem darbiniekiem un struktūrām katrā dalībvalstī un atbilstoši iekšējās sadarbības nolīgumi. Ir ieviesti īpaši koordinācijas mehānismi katrai valstij, kas vajadzīgi Regulā prasītās informācijas vākšanai un paziņošanai VKB.

3.6.2.Īstenošana

Vairākās dalībvalstīs ir izstrādāta veidne vai tiešsaistes instruments, lai visas iesaistītās personas varētu vieglāk izpildīt savus ziņošanas pienākumus. Svarīgi, ka koordinācijas pūliņi vairākās dalībvalstīs ir pastiprinājuši sadarbību starp EURES darbiniekiem un VND darba devēju pakalpojumiem. Saistībā ar koordināciju, kas jānodrošina saskaņā ar Regulu, ir organizēti regulāri pasākumi un kopīgas sanāksmes ar visām ieinteresētajām personām valsts līmenī, tostarp uzņēmējdarbības forumi un pasākumi darba devējiem. Lai vairāk ieviestu tīklā zinātību, dažās dalībvalstīs VND iesaista partnerus, piemēram, māceklības un stažēšanās jautājumos.

Jomas, kurās dalībvalstis īsteno centienus ieviest informācijas apmaiņu, ir paplašinājušās, ietverot darbaspēka trūkumu un pārpalikumu valsts un nozaru darba tirgos, un tagad šos aspektus izskata 22 dalībvalstis. Šīs datu vākšanas rezultātā vairums dalībvalstu veic ieguldījumu kopīgā darba tirgus analīzē EURES vajadzībām, kā arī uzlabo darbību un valstu mērķtiecīgas sadarbības plānošanu.

EURES vispārējo sniegumu vērtē ar RINS, kurai EKB ir izveidojis ziņošanas instrumentu, ko izmanto visi VKB. Ņemot vērā pienācīgas ziņošanas pienākumu, vairākas dalībvalstis ir ieviesušas savas valsts datu vākšanas procedūras. Turklāt Regulā ir prasīts, lai VKB ziņotu par starpību starp to brīvo darbvietu skaitu, informācija par kurām ir nodota EURES portālam, un to brīvo darbvietu skaitu, informācija par kurām ir publiski pieejama VND, dalībniekiem un partneriem, kā arī par starpību starp to brīvo darbvietu skaitu, informācija par kurām ir nodota EURES portālam, un visu brīvo darbvietu skaitu valstī. Pēdējā minētajā gadījumā vairākas valstis ziņo, ka tām nav pieejami dati par brīvajām darbvietām valsts līmenī, jo šādi dati netiek vākti.

Saistībā ar plānošanas ciklu paredzams, ka sadarbību tīklā lielā mērā uzlabos salīdzinošās vērtēšanas un tādu veidņu uzlabošana, kurās dalībvalstis var aplūkot viena otras darba programmu nākamajam gadam un izteikt piezīmes par to.

3.6.3.Problēmas

Dalībvalstis ziņo par problēmām savākt un paziņot datus gan RINS, gan plānošanas cikla vajadzībām un ierosina veikt uzlabojumus. Kopumā visu datu vākšanas metožu saskaņošanas mērķis ir samazināt ziņošanas slogu VKB. Lai gan vairākām dalībvalstīm pašlaik nav nekādu grūtību, citas uzskata, ka ziņošanas pienākumu izpilde ir problemātiska. Piemēram, ne visām dalībvalstīm pašlaik ir pieejami vajadzīgie dati, lai tās varētu ziņot par katru RINS rādītāju. Paredzams, ka tiešsaistes ziņošanas instruments, kas ļauj veikt ar VND sistēmu saistītu datu automatizētu ieguvi, ierobežotu kļūdas, kas rodas, ziņojot manuāli. Lai uzlabotu paziņoto datu kvalitāti, ir vajadzīgi arī papildu norādījumi par to, kā lietot un salīdzināt dažādus datu avotus, piemēram, Eurostat un VND datus, valsts statistiku, datus, kas iegūti no IT sistēmām, kā arī no citu valstu ziņojumiem.

Būtiska problēma, kas saistīta ar pilnīga priekšstata iegūšanu par EURES darbības rezultātiem, ir darbā iekārtošanas datu vākšana, izmantojot EURES tīklu 38 . Līdz 2017. gadam EURES padomdevēji informāciju par darbā iekārtoto darba meklētāju skaitu sniedza brīvprātīgi (ziņoja aptuveni 50–60 % no visiem padomdevējiem). Turklāt pašus EURES padomdevējus darba meklētāji un darba devēji sistemātiski neinformē par darbā iekārtošanas gadījumiem.

4.Kā Eiropas Komisija īsteno Regulu 

Šajā sadaļā ir aprakstīts stāvoklis šīs regulas piemērošanas jomā ES līmenī, kā noteikts šīs regulas 33. panta otrajā daļā un apkopots tālāk dotajā atbilstības kontrollapā.

4.6.1.Regulas prasības

4.6.2.Īstenošana

EKB ir pabeidzis visas sagatavošanas un ar jauno EURES regulu saistītās darbības un sniedzis īstenošanas norādījumus EURES organizācijām valsts līmenī, piemēram, par apmācību, savstarpējas mācīšanās pasākumiem u. c. Tas ir veicis visas vajadzīgās darbības jaunas datu apmaiņas sistēmas ieviešanai.

EKB ir gatavs turpmāk uzlabot EURES ekstraneta lietderīgumu un iezīmes un piešķirt līdzekļus tīkla efektivitātes uzlabošanai, īstenojot pasākumus un darbseminārus, kā arī izstrādājot EURES komunikācijas instrumentus.

Attiecībā uz personāla apmācības pasākumiem — EKB ir pilnībā uzsācis savas EURES Akadēmijas darbu, kā arī izmanto ārējo ieinteresēto personu sagatavotās un centralizētās mācību programmas.

Lai ieviestu EURES pārraudzības ciklu, ir pabeigta ziņošanas veidņu sagatavošana un kopīga analīze. Šajā saistībā EKB turpina izstrādāt saskaņotu pieeju informācijai par darba tirgu, kas vajadzīga EURES. RINS ir pilnīgi ieviesta un sniegs darbības rezultātus 2018. pārskata gadā. RINS izvērtēšanas un pārraudzības metožu izvēršana vēl ir jāpabeidz.

Visbeidzot, EKB ir pabeidzis savu projektu, kura mērķis ir nodrošināt centralizētu palīdzības dienestu EURES portālā.

4.6.3.Problēmas

Attiecībā uz savstarpējas mācīšanās un informācijas apmaiņas par EURES dalībnieku un partneru uzņemšanas procedūrām ilgtermiņa satvaru — EKB atzīst, ka tas joprojām ir “nepabeigts darbs”.

5.Secinājumi un ieteikumi

5.1.Secinājumi

EURES regulā, kas stājās spēkā 2016. gada 12. maijā, paredzētā vērienīgā EURES reforma tuvojas noslēgumam, jo tās īstenošanas termiņš beidzās 2018. gada maijā. Īstenošanas process ir noticis problemātiskā vidē, ko ietekmē vairāki ārēji faktori, piemēram, valstu darbībām pieejamā finansiālā atbalsta izmaiņas un jaunas datu aizsardzības prasības. Tomēr vairums pienākumu gan Eiropas, gan valsts līmenī ir izpildīti vai tiek veiksmīgi pildīti, līdz tiks pilnīgi pabeigti. Tālāk dotajā sarakstā ir minēti daži pārskata periodā gūto sasniegumu piemēri:

·pieņemot 6 īstenošanas lēmumus saskaņā ar EURES regulu, ir ieviests pilnīgs tiesiskais regulējums;

·visas dalībvalstis ir iecēlušas VKB un norīkojušas VND kā EURES dalībniekus;

·EURES jau ir sācis darboties kā dinamiskāks tīkls, kurā ir vairāk dalībnieku, darbību un pakalpojumu un kurā ir pastiprināta komunikācija, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

·turpinās pāreja uz jaunu datu apmaiņas sistēmu attiecībā uz brīvajām darbvietām un CV, pamatojoties uz to, ka ir definēti jauni formāti un standarti;

·EURES ir kļuvis par zinātības centru saistībā ar jautājumiem par darbaspēka mobilitāti un par laboratoriju novatorisku mobilitātes projektu (mērķtiecīgu mobilitātes shēmu) īstenošanai;

·EURES portāls joprojām ir efektīvs Eiropas darbā iekārtošanas instruments;

·jaunajā regulā noteiktās pārraudzības un ziņošanas prasības ir izpildītas un ļaus pilnīgāk un saskaņotāk ziņot par EURES darbībām, tostarp par darbā iekārtošanu nākotnē.

Tomēr vēl aizvien ir vairākas problēmas, kuras ir jānovērš gan īsākā termiņā, gan ilgtermiņā. Lai reāli paplašinātu tīklu ar jauniem dalībniekiem un partneriem, visām dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas un pārredzamas uzņemšanas sistēmas un jādalās ar informāciju par uzņemtajām organizācijām visā tīklā. Visām dalībvalstīm ir pilnīgi jāievieš informācijas par brīvajām darbvietām un CV apmaiņas sistēma, vienlaikus nodrošinot, ka informācija par visām atbilstošajām brīvajām darbvietām un visi CV tiek savlaicīgi nosūtīti EURES portālam un ka ir ievēroti kopīgie kvalitātes standarti. Ilgtermiņā būs jānodrošina arī atbilstošas sinerģijas ar tādām līdzīgām vai papildinošām iniciatīvām kā Europass2 un vienotā digitālā vārteja.

Šie jautājumi tiks risināti kopā ar Eiropas Darba iestādes izveidi, kuru 2018. gada martā ierosināja Komisija un par ko Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada februārī panāca pagaidu vienošanos. Vidējā termiņā par EURES koordinēšanas darbībām būs atbildīga EDI, kuras pilna darbībspēja tiktu sasniegta 2024. gadā. Tas tiks panākts, oficiāli pārceļot EURES Eiropas Koordinācijas biroju (EKB) uz EDI.

Esot EDI paspārnē, EKB stiprinās EURES nozīmi taisnīgas mobilitātes nosacījumu sekmēšanā. Tādējādi tiks gūts labumu no ES darbaspēka mobilitātei veltītas visaptverošas darbības struktūras, kā arī no dažādu nozaru specializētām zināšanām, kas var sniegt idejas par turpmāk risināmiem jautājumiem vai inovatīvām politikas pieejām un rīkiem. Savukārt, EKB sniegs ieguldījumu iestādes darbībā, izmantojot savas zināšanas, tīklu un rīkus.

5.2.Ieteikumi dalībvalstīm nākamajam pārskata periodam

Pašlaik dalībvalstu prioritātes nākamajam pārskata periodam ir šādas: finansēšanas shēmas, dialogs un sadarbība, digitālās darbības, informācijas apmaiņa un pārraudzības un izvērtēšanas metodes.

Lai EURES tīkls un 2016. gadā veiktā reforma darbotos, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu VKB visus cilvēku un IKT resursus, kas vajadzīgi to uzdevumu izpildei, kā arī visiem VKB ir jāiekļaujas Regulā paredzētajos transponēšanas un īstenošanas periodos, vienlaikus ievērojot apstiprinātos ziņojumu iesniegšanas, pārraudzības un citu kopīgo tīkla uzdevumu izpildes datumus.

Dalībvalstu veikta ar EURES saistīto mobilitātes shēmu pārskatīšana un labāka integrācija — gan attiecībā uz finansēšanas mehānismu, gan plānošanu un kopīgu ziņošanu — labvēlīgi ietekmētu visu EURES tīklu un uzlabotu to EURES darbinieku uztveri, kuri veic administratīvos uzdevumus. Turklāt darbaspēka trūkuma un pārpalikuma noteikšana citās EURES dalībvalstīs ir nozīmīgs veids, kā atbalstīt kopīgu darbā pieņemšanas pasākumu izstrādi tīklā. Uzlabojumi ir iespējami, saskaņojot darbības un pastiprinot sadarbību starp valstīm ar savstarpēji papildinošu informāciju par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu.

Daži VKB ir norādījuši, ka tie pašreizējos apstākļos nevar pilnīgi garantēt to CV un brīvo darbvietu kvalitāti, datus par kuriem ir iesnieguši jaunie EURES dalībnieki un partneri. Tāpēc VKB būtu daudz ātrāk jāpieņem savas valsts IT sistēmas un jāvienojas par konkrētiem kvalitātes standartiem, lai uzlabotu datu nodošanu, ņemot vērā visas ES datu aizsardzības prasības. Arī dalībvalstīm būtu pilnīgi jāizmanto ar EURES saistītie dati, lai uzlabotu un papildinātu savus valsts pakalpojumus, piemēram, aktīvāk izmantojot EURES lietojumprogrammas saskarnes.

EURES tīkla paplašināšana ir jāveicina, VKB pieņemot piemērotas uzņemšanas sistēmas un ieviešot kopīgu uzvedības kodeksu, lai palielinātu EURES dalībnieku un partneru pašreizējo spektru. Turklāt dalībvalstīm ir jāstiprina sadarbība EURES tīklā (piem., ar citiem VKB, PRP, mērķtiecīgajām mobilitātes shēmām) un jāturpina uzrunāt pēc iespējas plašāku EURES ieinteresēto personu loku, piemēram, sociālos partnerus, apmācības un izglītības nodrošinātājus un citus ES informācijas un pakalpojumu tīklus.

Dalībvalstis tiek mudinātas pilnīgi izmantot sabiedrisko attiecību un informēšanas instrumentus un pamatnostādnes, kas paredzēti Eiropas līmenī, un saskaņot savas iekšējās un ārējās komunikācijas darbības saistībā ar EURES.

5.3.Darbības, kuras jāturpina Eiropas Komisijai 

Rādītāju izpildes novērtēšanas sistēmas pilnīga izvēršana un turpmāka analīze, kā arī citu EURES portāla uzlabotu iezīmju izstrāde būs EKB galvenās darbības jomas nākamajā pārskata periodā. EKB būtu jāturpina sniegt norādījumi un konsultācijas dalībvalstīm par Regulas prasību izpildi un būtu jāapspriež līdzekļi, ar kuriem var piemeklēt risinājumus dalībvalstu īpašajām situācijām vai administratīvajai kārtībai. Tas varētu ietvert lietotājam draudzīgākas EURES ekstraneta un ziņošanas veidņu elektroniskās versijas. Lietotājam draudzīgākas ziņošanas veidnes varētu ietvert, piemēram, iepriekš noteiktus laukus un nolaižamu sarakstu sadaļas, pamatojoties uz RINS rādītājiem. Tas nodrošinātu saskaņotību un samazinātu VKB administratīvo slogu, vienlaikus veicinot datu ieguvi un analīzi.

Nākamajā pārskata periodā kā EKB prioritāte būtu jāsaglabā uzņemšanas sistēmu saskaņošana un vadlīniju sagatavošana. VKB uzsver to, ka tie novērtē sadarbību ar EKB, jo īpaši gatavojot kopīgus dokumentus un savstarpējas mācīšanās pasākumus, un aicina turpināt šo labo praksi. Tomēr tiek sagaidīts, ka EKB sniegs lielāku atbalstu VKB, palielinot EURES atpazīstamību darba meklētāju un darba devēju vidū valsts līmenī. To varētu panākt, vēlreiz izveidojot informācijas un komunikācijas darba grupu, kurā VKB varētu apmainīties ar paraugpraksi. Vēl viens attīstības punkts ir sinerģijas un nepieciešamība samazināt pārklāšanos ar citām Komisijas iniciatīvām un ES tīkliem, jo īpaši EUROPASS2 un vienoto digitālo vārteju.

Pārrobežu darbību integrācija un sistemātiska informācija par PRP darbībām būtu lietderīga saistībā ar paraugprakses apmaiņu un darba tirgus analīzi pārrobežu reģionos. Kopumā sistemātiska informācijas apmaiņa joprojām ir nepietiekama vairākos PRP darbību aspektos un šis jautājums tiek risināts, izstrādājot PRP dokumentus. Pamatnostādnes pa to, kā vislabāk iekļaut PRP EURES tīklā un RINS, būtiski uzlabotu pārraudzības un datu apmaiņas kvalitāti.

Pielikums. Atbilstošie rādītāji

1. attēls. EURES padomdevēju skaits uz 100 000 iedzīvotāju darbspējīgā vecumā (20–64 gadi) 2017. gadā

Avots: EURES portāls — Vienotā tirgus rezultātu apkopojums par 2017. gadu.

2. attēls. EURES padomdevēju un līdzīgu darbinieku skaits ES līmenī 2017. gadā

Avots: EKB — Vienotā tirgus rezultātu apkopojums par 2017. gadu.

1. tabula. EURES portālā reģistrētie darba meklētāji

Avots: EURES rādītāju izpildes novērtēšanas sistēmas ziņojums par 2018. gada pirmo pusgadu un EURES portāls (atzīmēts ar “*”). 

3. attēls. Galvenās nosūtītājas valstis (no kurām izceļojuši vismaz 50 000 valstspiederīgo) un izmaiņas salīdzinājumā ar 2014. gadu

Avots: 2017. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

4. attēls. Mobilitātes ES iekšienē sastāvs sadalījumā pa dažādiem veidiem, ES-28 pilsoņi ES-28 valstīs 2016. gadā

Avots: 2017. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

5. attēls. Nesen pārcēlušos ES-28 iedzīvotāju un valstspiederīgo nodarbinātības līmenis sadalījumā pa nozarēm, ES-28 kopējais līmenis 2016. gadā

Avots: 2017. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē; ES 2016. gada darbaspēka apsekojuma rādītāji, “Milieu” aprēķins.

6. attēls. Brīvo darbvietu apmaiņas īstenošanas statuss dalībvalstīs (2018. gada jūnijs)

7. attēls. CV apmaiņas īstenošanas statuss dalībvalstīs (2018. gada jūnijs)

(1) Piezīme. Šajā pārskatā termini “darba ņēmēji” un “darbinieki” ir lietoti kā sinonīmi. Turklāt EURES regulā ir minēts šādi: “Tiesa uzskatīja, ka LESD 45. pantā minētā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ietver arī konkrētas tiesības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas Savienībā pārvietojas darba meklēšanas nolūkā. Tāpēc “darba ņēmēja” jēdziens šajā regulā būtu jāsaprot tā, ka tas attiecas arī uz darba meklētājiem — neatkarīgi no tā, vai viņi tobrīd ir stājušies darba tiesiskajās attiecībās.” (Regulas (ES) 2016/589 7. apsvērums.)

(2)  EURES tīkla mērķi ir noteikti Regulas (ES) 2016/589 6. pantā.

(3)  EURES portāls ir pieejams:  

(4) Šajā pārskatā “EURES darbinieki” ir darbinieki, kuri ir tieši vai netieši iesaistīti pakalpojumu sniegšanā un citās EURES tīkla darbībās saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589, kā arī tās īstenošanas pasākumos.

(5) Komisijas 1993. gada 22. oktobra Lēmums 93/569/EEK par to, kā īstenot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Kopienā, jo īpaši EURES (Eiropas nodarbinātības dienestu) tīkla kontekstā.

(6) Komisijas 2017. gada 11. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1255 par paraugu, kas izmantojams, lai aprakstītu valstu sistēmas un procedūras organizāciju uzņemšanai par EURES dalībniecēm un partnerēm. Komisijas 2017. gada 11. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1256 par paraugiem un procedūrām, ko izmanto, lai EURES tīklā Savienības līmenī apmainītos ar informāciju par valsts darba programmām.Komisijas 2017. gada 11. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1257 par tehniskajiem standartiem un formātiem, kas nepieciešami vienotai sistēmai, kura dotu iespēju EURES portālā piemeklēt brīvās darbvietas darba pieteikumiem un CV.Komisijas 2018. gada 2. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/170 par vienotām, detalizētām specifikācijām datu vākšanai un analīzei, lai uzraudzītu un izvērtētu EURES tīkla darbību. Komisijas 2018. gada 18. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1020 par Eiropas klasifikācijas prasmju, kompetenču un profesiju saraksta pieņemšanu un atjaunināšanu automātiskas piemeklēšanas vajadzībām, izmantojot EURES kopīgo IT platformu. Komisijas 2018. gada 18. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1021 ar ko pieņem tehniskos standartus un formātus, kuri nepieciešami automātiskai piemeklēšanai kopīgā IT platformā, izmantojot Eiropas klasifikāciju un valstu sistēmu un Eiropas klasifikācijas sadarbspēju.

(7) Dalībvalstis var izslēgt tādu darbvietu piedāvājumus, “kuras, ņemot vērā to veidu vai valsts noteikumus, ir pieejamas tikai konkrētās valsts pilsoņiem”, “ir saistītas ar tādām māceklības un stažēšanās kategorijām, kas ir vērstas galvenokārt uz mācīšanos un ir valsts izglītības sistēmas daļa vai tiek publiski finansētas kā daļa no dalībvalsts aktīvas darba tirgus politikas”, kā arī “citas brīvās darbvietas, kuras ir daļa no dalībvalsts aktīvas darba tirgus politikas”, kā noteikts Regulas (ES) 2016/589 17. pantā.

(8) Dati no 2017. gada EURES Vienotā tirgus rezultātu apkopojuma: http://ec.europa.eu/internal_market/scoreboard/_docs/2018/eures/2018-scoreboard-eures_en.pdf .

(9) Līdz 2017. gadam EURES padomdevēji informāciju par darbā iekārtoto darba meklētāju skaitu sniedza brīvprātīgi (ziņoja aptuveni 50–60 % no visiem padomdevējiem), savukārt pašus EURES padomdevējus darba meklētāji un darba devēji sistemātiski neinformē par darbā iekārtošanas gadījumiem.

(10)  EURES plānošanas cikls, valstu 2016. un 2017. gada darbības pārskatu novērtējums.

(11) Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 2016/589 3. panta 7) punktā.

(12) Dati un uzraudzības ziņojumi ir pieejami tikai par pārrobežu partnerībām, kas saņem finansējumu saskaņā ar EURES apakšprogrammu EaSI ietvaros. Informācijai — ES 2014. finanšu gadā to veiksmīgi izdarīja 11 PRP (VP/2014/011), 2015. finanšu gadā — 12 PRP (VP/2015/008), 2016. finanšu gadā — 10 PRP (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus VP/2016/005) un 2017. finanšu gadā — 9 PRP (VP/2017/006).

(13) Eiropas Komisija, EURES pārrobežu partnerības, Pirmais uzraudzības ziņojums (2016) un Otrais uzraudzības ziņojums (2017).

(14) Valsts darbības pārskats — Itālija, 2016.

(15) Eiropadomes Secinājumi, 2012. gada 28. un 29. jūnijs. Dokuments pieejams vietnē: http://europa.eu/rapid/press-release_DOC-12-8_lv.htm .

(16) Noteikts EURES portālā 2018. gada 23. augustā.

(17) Turpat.

(18) Eiropas Komisija, “Tava pirmā EURES darbavieta”, mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, 5. progresa uzraudzības ziņojums, 2017. gada jūlijs–decembris, publicēts 2018. gada jūlijā.

(19) Eiropas Komisija, “Tava pirmā EURES darbavieta”, mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, 4. progresa uzraudzības ziņojums, 2017. gada janvāris–jūnijs, publicēts 2017. gada decembrī.

(20) Eiropas Komisija, “Tava pirmā EURES darbavieta”, mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, 5. progresa uzraudzības ziņojums, 2017. gada jūlijs–decembris, publicēts 2018. gada jūlijā.

(21) Eiropas Komisija, shēmas “Reactivate” progresa uzraudzības ziņojums, 2018. gada februāris (projekts).

(22)  EURES portālā sniegtā informācija: https://ec.europa.eu/eures/public/lv/your-first-eures-job-emp (izgūta 2018. gada 2. augustā).

(23) Terminu “EURES padomdevējs” joprojām bieži izmanto EURES tīklā, lai gan tas vairs nav oficiāli atzīts termins, kopš stājās spēkā Regula (ES) 2016/589, kurā ir dota atsauce vienīgi uz “EURES darbiniekiem” kā EURES iesaistītu darbaspēku.

(24) Sīkāku informāciju skatīt pielikumā: 2. attēls. EURES padomdevēju un līdzīgu darbinieku skaits ES līmenī 2017. gadā.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006, 5. apsvērums un 3. panta a) punkta i) apakšpunkts.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, 20. panta b) apakšpunkts.

(27)   https://www.pzc.nl/zeeuws-vlaanderen/grensarbeiders-sneller-te-vinden-via-app~ae498da1/ .  

(28)   https://jeunes.leforem.be/ .

(29) Lai iegūtu labāku pārskatu par valstu EURES sociālajiem plašsaziņas līdzekļu kanāliem un to sasniedzamību, EKB katru gadu veic EURES sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālu kartēšanu.

(30) Komisijas 2018. gada 2. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/170 par vienotām, detalizētām specifikācijām datu vākšanai un analīzei, lai uzraudzītu un izvērtētu EURES tīkla darbību.

(31) Vienotā tirgus rezultātu apkopojums par 2017. gadu, http://ec.europa.eu/internal_market/scoreboard/performance_by_governance_tool/eures/index_en.htm (izgūts 2018. gada 2. augustā). EKB ziņo, ka “2017. gadā pavisam 696 dalībnieki piedalījās apmācībās uz vietas, 480 dalībnieki — tiešsaistes apmācībās, un 132 dalībnieki — konsolidētajā posmā, aptverot 30 valstis; 2018. gada pirmajā pusē bija plānotas apmācības klasē 360 dalībniekiem no 27 EURES dalībvalstīm. Apmācību piedāvājuma kvalitāti pārrauga, izvērtējot klientu atsauksmes. 2017. gadā tās liecināja, ka vairums dalībnieku uzskata, ka kursi ir lietderīgi un labi organizēti un to saturs ir piemērots.”

(32) Gada ziņojumi par darbaspēka mobilitāti ES 2016. un 2017. gadā ir pieejami ES grāmatnīcā.

(33) Ziņojums “Labour shortages and surpluses 2017” (“Darbaspēka trūkums un pārpalikums 2017. gadā”) ir pieejams ES grāmatnīcā.

(34)      Tabulā sniegtā informācija nav izsmeļoša, jo nav iekļautas dažas specifiskas budžeta pozīcijas, piemēram, atbalsts EEZ valstīm un sociālajiem partneriem (atkarībā no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus) un maksājumi par portāla mitināšanu.

(35) Regulas 2016/589 I pielikums. Kopējie minimālie kritēriji.

(36) Īstenošanas akts, kurā ir dota atsauce uz 11. panta 8. punktu par paraugu, kurā apraksta valsts sistēmu un procedūras, kā starp dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, vēl nav pieņemts.

(37) Sīkāku informāciju par īstenošanas statusu atsevišķās dalībvalstīs skatīt pielikuma 6. un 7. tabulā.

(38) Šis punkts bija arī konstatējums Eiropas Revīzijas palātas 6. īpašajā ziņojumā (2018), kas pieejams vietnē http://publications.europa.eu/webpub/eca/special-reports/eu-labour-mobility-6-2018/lv/ .

(39)

Pavisam 2016. gadā ES-28 valstīs bija 305 883 690 iedzīvotāji darbspējīgā vecumā.

(40) Skaitlis norāda uz kopējo PD A1 skaitu, ko izdevušas ES-28 dalībvalstis, atsaucoties uz Regulu 883/2004. PD A1 ir nepieciešami personām, kuras ir apdrošinātas dalībvalstī, kas nav (pagaidu) darbvietas dalībvalsts. PD A1 skaitam nav obligāti jābūt vienādam ar darbā norīkoto darba ņēmēju skaitu. Kopējais PD A1 skaits 2016. gadā bija aptuveni 2 miljoni, tostarp 1,6 miljoni, kas izdoti saskaņā ar 12. pantu (par nodarbināto un pašnodarbināto personu norīkošanu darbā), kā arī personām, kuras strādā divās vai vairāk dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 883/2004 13. pantu (620 185 PD A1) un citām kategorijām (44 538 PD A1). Jāņem vērā, ka pastāv atšķirības starp “norīkošanas” definīcijām Regulā (EK) Nr. 883/2004 un Regulā 96/71/EK (Darba ņēmēju norīkošanas direktīva).