1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (“Kompetenču centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (“Tīkls”), kā arī paredz noteikumus nacionālo koordinācijas centru izvirzīšanai un kiberdrošības kompetenču kopienas (“Kopiena”) izveidei. Kompetenču centrs un Tīkls veicina vispārējo noturību un informētību Savienībā par kiberdrošības apdraudējumiem, rūpīgi ņemot vērā ietekmi uz sabiedrību . [Gr. 45]

2.   Kompetenču centrs palīdz īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, kā arī ar Regulu Nr. XXX izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs].

3.   Kompetenču centrs atrodas [Briselē, Beļģijā]. [Gr. 46]

4.   Kompetenču centrs ir juridiska persona. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā. [Gr. 47]

1.   Kompetenču centrs un Tīkls palīdz Savienībai:

2.   Kompetenču centrs vajadzības gadījumā veic savus uzdevumus sadarbībā ar Nacionālo koordinācijas centru tīklu un kiberdrošības kompetenču kopienu.

1.   Ja Kompetenču centrs nodrošina finansējumu infrastruktūrām, spējām, produktiem vai risinājumiem procesiem saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu iepirkuma, dotāciju vai godalgu veidā, Kompetenču centra darba plānā var konkrēti precizēt: [Gr. 92]

2.   Tīkla locekļu, kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu vai citu trešo personu, kas pārstāv kiberdrošības produktu un risinājumu lietotājus, uzdevumā Kompetenču centrs var būt atbildīgs par attiecīgu kopējā iepirkuma darbību vispārējo izpildi, ieskaitot pirmskomercializācijas iepirkumus. Šajā nolūkā Kompetenču centram var palīdzēt viens vai vairāki nacionālie koordinācijas centri vai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi vai attiecīgie Eiropas digitālās inovācijas centri . [Gr. 96]

-1.     Katrā dalībvalstī izveido nacionālo koordinācijas centru. [Gr. 97]

1.   Līdz [datums] katra dalībvalsts izvirza subjektu, kas šīs regulas izpratnē darbosies kā nacionālais koordinācijas centrs, un par to paziņo Komisijai.

2.   Pamatojoties uz novērtējumu par šī subjekta atbilstību 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts pārsūtījusi informāciju par izvirzīšanu, Komisija pieņem lēmumu par subjekta akreditēšanu par nacionālo koordinācijas centru vai šādu izvirzīšanu noraida. Komisija publicē nacionālo koordinācijas centru sarakstu.

3.   Dalībvalstis jebkurā laikā var izvirzīt jaunu subjektu par nacionālo koordinācijas centru šīs regulas izpratnē. Uz jebkura jauna subjekta izvirzīšanu attiecas 1. un 2. punkts.

4.   Izvirzītie nacionālie koordinācijas centri, pildot savu pamatuzdevumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir spējīgi atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu. Tiem ir attīstīta vai arī tieši pieejama tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā, turklāt tie spēj efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru , akadēmisko un pētniecības kopienu un iedzīvotājiem. Komisija pieņem vadlīnijas, kurās sīkāk apraksta novērtēšanas procedūru un paskaidro kritēriju piemērošanu . [Gr. 98]

5.   Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar standarta līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanāsparedz ietver to pašu saskaņoto vispārīgo noteikumu kopumu, paredzot noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru un īpašus nosacījumus, kuri pielāgoti konkrētam nacionālajam koordinācijas centram . [Gr. 99]

5.a     Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot saskaņotus vispārējus nosacījumus attiecībā uz šā panta 5. punktā minēto līgumisko vienošanos, tostarp tās formātu. [Gr. 100]

6.   Nacionālo koordinācijas centru tīkls aptver visu dalībvalstu izvirzīto nacionālo koordinācijas centru kopums.

1.   Nacionālajiem koordinācijas centriem ir šādi uzdevumi:

2.   Finansiālu atbalstu trešajām personām f) apakšpunkta izpratnē var piešķirt jebkurā no Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 125. pantā norādītajiem veidiem, tai skaitā fiksētas summas veidā.

3.   Saistībā ar šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi nacionālie koordinācijas centri var saņemt Savienības dotācijas saskaņā ar Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 195. panta d) apakšpunktu.

4.   Vajadzības gadījumā nacionālie koordinācijas centri sadarbojas ar Tīkla starpniecību un saskaņo darbību ar attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem , lai veiktu 1. punkta a), b), c), e) un g) apakšpunktos 1. punktā minētos uzdevumus. [Gr. 110]

1.   Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo , apkopo, kopīgo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā un nodrošina tehnisko lietpratību . [Gr. 111]

2.   Kiberdrošības kompetenču kopienu veido pilsoniskā sabiedrība, industrija, akadēmiskās un bezpeļņas no pieprasījuma un no piedāvājuma puses , tostarp MVU, akadēmiskā un pētniecības kopiena, lietotāju asociācijas, individuālie eksperti, attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas un citas asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem kiberdrošības jomā . Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām, industriālajām , akadēmiskajām, pētniecības un sociālajām spējām un iespējām Kopienai savā darbībā jāiesaista nacionālie un iesaista nacionālos koordinācijas centri centrus, Eiropas digitālās inovācijas centrus , kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību , kā minēts šīs regulas 10. pantā . [Gr. 112]

3.   Tikai Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA) iedibināti subjekti un dzīvojošas privātpersonas var tikt akreditēti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. Pieteikuma iesniedzējiem jāapliecina , ka viņi var piedāvāt savu lietpratību kiberdrošības jautājumos vismaz vienā no šīm jomām: [Gr. 113]

4.   Kompetenču centrs akreditē subjektus vai privātpersonas , kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju saskaņotu novērtējumu, ko veic Kompetenču centrs, tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts vai kurā privātpersona ir rezidents . Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts vai privātpersona neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. Dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri cenšas panākt ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību Kopienā, aktīvi stimulējot mazāk pārstāvēto kategoriju, jo īpaši MVU, un privātpersonu grupu līdzdalību. [Gr. 117]

4.a     Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot šā panta 3. punktā paredzētos kritērijus pieteikuma iesniedzēju atlasei un minētajiem kritērijiem atbilstošo struktūru novērtēšanas un akreditēšanas procedūras, kā minēts šā panta 4. punktā. [Gr. 118]

5.   Kompetenču centrs akreditē attiecīgās Savienības struktūras, aģentūras un birojus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus pēc tam, kad ir veikts novērtējums par šo subjektu atbilstību 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas uzskata, ka subjekts neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā.

6.   Komisijas pārstāvji var piedalīties kopienas darbā.

1.    Lai nodrošinātu konsekvenci un papildināmību, Kompetenču centrs sadarbojas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp ENISA , ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības izpildaģentūru, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kā arī Eiropas Aizsardzības aģentūru attiecībā uz divējāda lietojuma projektiem, pakalpojumiem un kompetencēm . [Gr. 120]

2.   Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos iesniedz Komisijai iepriekšējai apstiprināšanai pieņem Valde pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma. [Gr. 121]

1.   Kompetenču centra locekļi ir Savienība, ko pārstāv Komisija, un dalībvalstis.

2.   Kompetenču centra struktūra veidota šādi:

1.   Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, pieci viens Eiropas Parlamenta pārstāvis kā novērotājs un četri Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā , turklāt jācenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru starp Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem . [Gr. 122]

2.   Katram Valdes loceklim ir aizstājējs, kurš attiecīgo personu pārstāv tās prombūtnes gadījumā.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tehnoloģiju kiberdrošības jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. [Gr. 123]

4.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt.

5.   Valdes locekļi darbojas Kompetenču centra interesēs, neatkarīgi un pārredzami ievērojot tā mērķus un pamatuzdevumu, identitāti, autonomiju un saskanību.

6.   Komisija Valde var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus un kopienas locekļus , kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs. [Gr. 124]

7.   ENISA un Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome Valdē ir pastāvīgs novērotājs Valdē. pastāvīgi novērotāji ar padomdevēja lomu un bez balsstiesībām. Valde īpaši ņem vērā pastāvīgo novērotāju paustos viedokļus. [Gr. 125]

1.   Valdei ir vispārēja atbildība par Kompetenču centra stratēģisko virzību un darbību, un Valde uzrauga tā pasākumu īstenošanu.

2.   Valde pieņem savu reglamentu. Šie noteikumi ietver īpašas procedūras, lai identificētu interešu konfliktus un izvairītos no tiem, kā arī nodrošinātu sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

3.   Valde pieņem vajadzīgos stratēģiskos lēmumus, jo īpaši:

1.   Valde ievēl Valdes priekšsēdētāju un Valdes priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus uz diviem gadiem , cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru . Valdes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu pēc Valdes lēmuma pieņemšanas var pagarināt vienu reizi. Savukārt, ja Valdes priekšsēdētāja vai Valdes priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj Valdes priekšsēdētāju, ja Valdes priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā. [Gr. 135]

2.   Valde rīko kārtējās sēdes vismaz trīsreiz gadā. Valde var rīkot ārkārtas sēdes pēc Komisijas, pēc trešdaļas visu Valdes locekļu, pēc Valdes priekšsēdētāja vai – savu uzdevumu izpildes ietvaros – pēc izpilddirektora pieprasījuma.

3.   Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi, taču izpilddirektoram nav balsstiesību. Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt citas personas piedalīties tās sēdēs novērotāja statusā. [Gr. 136]

4.   Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi pēc Valdes priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties Valdes sēdēs, taču tiem nav balsstiesību. [Gr. 137]

5.   Atbilstīgi Valdes reglamentam tās locekļiem un viņu aizstājējiem sēdēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

6.   Kompetenču centrs nodrošina Valdes sekretariātu.

1.   Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.

2.   Katrai iesaistītajai dalībvalstij ir viena balss.

3.   Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis; šis vairākums pārstāv vismaz 75 % no kopējām finansiālajām iemaksām Kompetenču centrā. Finansiālais ieguldījums tiek aprēķināts, pamatojoties uz 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem aprēķinātajiem izdevumiem, kurus ierosinājušas dalībvalstis, un pamatojoties uz ziņojumu par iesaistīto dalībvalstu ieguldījuma vērtību, atbilstoši 22. panta 5. punktam.

4.   Balsstiesības ir vienīgi Komisijas un iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem.

5.   Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā. [Gr. 138]

1.     Lēmumi, par kuriem jābalso, var attiekties uz:

2.     Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % visu tās locekļu balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis. Savienības balsstiesības pārstāv Komisija un tās nav dalāmas.

3.     Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, katra dalībvalsts ir pārstāvēta un ar vienādām balsstiesībām. Attiecībā uz atlikušajām balsīm, kas ir pieejamas līdz 100 %, Savienībai vajadzētu būt vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai.

4.     Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai jebkuru citu lēmumu, uz kuru neattiecas neviena cita 1. punkta kategorija, Savienībai ir vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai. Balsstiesības ir tikai finansētājām dalībvalstīm, un tās atbildīs valsts finansiālajai iemaksai.

5.     Ja priekšsēdētājs ir ievēlēts no dalībvalstu pārstāvjiem, priekšsēdētājs piedalās balsošanā kā savas dalībvalsts pārstāvis. [Gr. 139]

1.   Izpilddirektors ir persona, kam ir lietpratība un augsta reputācija Kompetenču centra darbības jomās.

2.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Kompetenču centra pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunktu.

3.   Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un, pārredzamas un nediskriminējošas atlases procedūras , iekļaujot nominācijas ar mērķi panākt dalībvalstu pārstāvju dzimumu līdzsvaru . [Gr. 140]

4.   Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Kompetenču centru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

5.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus. [Gr. 141]

6.   Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus piecus gadus. [Gr.142]

7.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts, nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amata vietu.

8.   Izpilddirektoru no amata atceļ tikai ar Valdes lēmumu, kas pieņemts pēc tās locekļu priekšlikuma vai pēc Komisijas priekšlikuma. [Gr. 143]

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par Kompetenču centra darbību un ikdienas pārvaldību, kā arī ir tā likumīgais pārstāvis. Izpilddirektors atskaitās Valdei un veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi saskaņā ar viņam piešķirtajām pilnvarām.

2.   Izpilddirektors neatkarīgi veic jo īpaši šādus uzdevumus:

1.   Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 16  25  locekļiem. Locekļus no kiberdrošības kompetenču Kopienas subjektu pārstāvju vai no tās individuālo locekļu vidus ieceļ Valde. Tiesības kandidēt ir tikai tādu subjektu pārstāvjiem, kurus nekontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, izņemot EEZ un EBTA valstis. Iecelšanu veic saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru. Valdes sastāvā cenšas panākt dzimumu līdzsvaru un iekļaut līdzsvarotu ieinteresēto personu grupu pārstāvību no industrijas, akadēmiskās kopienas un pilsoniskās sabiedrības . [Gr. 149]

2.   Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību, profesionālajiem pakalpojumiem vai profesionālo pakalpojumu vai to plašāku produktu piedāvāšanu, īstenošanu vai ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde. [Gr. 150]

3.   Valdes procedūras konsultatīvās padomes locekļu iecelšanai, kā arī konsultatīvās padomes darbības procedūras nosaka Kompetenču centra reglamentā un publisko.

4.   Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt.

5.   Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji var ENISA pārstāvjus uzaicina piedalīties Industriālās un zinātniskās piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to. Valde pēc vajadzības var pieaicināt papildu pārstāvjus no kopienas novērotāja, padomdevēja vai eksperta statusā, katru gadījumu izskatot atsevišķi. [Gr. 151]

1.   Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz divreiz trīsreiz gadā. [Gr. 152]

2.   Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome var ieteikt sniedz ieteikumus Valdei izveidot darba grupas, kuru kompetencē būtu īpaši ar Kompetenču centra darbību saistīti jautājumi , ja šie jautājumi skar 20. pantā minētos uzdevumus un kompetences jomas, un, ja tas nepieciešams, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi. [Gr. 153]

3.   Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome ievēl tās priekšsēdētāju.

4.   Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome pieņem savu reglamentu, ieskaitot to pārstāvju izvirzīšanu, kuri vajadzības gadījumā pārstāv konsultatīvo padomi, kā arī nosaka viņu pārstāvības ilgumu.

1.   Savienības ieguldījums Kompetenču centrā administratīvo un darbības izmaksu segšanai ietver:

2.   Savienības maksimālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas [Digitālās Eiropas programmai], īpašajai programmai, kura izveidota ar Lēmumu XXX un ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” , un Eiropas Aizsardzības fondam un citām programmām un projektiem, kas ir Kompetenču centra vai Tīkla darbības jomā . [Gr. 160]

3.   Kompetenču centrs īsteno [Digitālās Eiropas programmas] un [pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”] kiberdrošības darbības saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) XXX (18) [Finanšu regula] 62. panta c) punkta iv) apakšpunktu.

4.   Savienības finansiālais ieguldījums no programmas “Digitālā Eiropa” un programmas “Apvārsnis Eiropa” nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. Tās var segt no Eiropas Aizsardzības fonda finansiālā ieguldījuma . [Gr. 161]

1.   Iesaistītās dalībvalstis veic kopējās iemaksas Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai vismaz tādā pašā apmērā, kāds minēts šīs regulas 21. panta 1. punktā.

2.   Lai novērtētu 1. punktā, kā arī 23. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētās iemaksas, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo dalībvalstu ierastajai izmaksu uzskaites praksei, dalībvalstī piemērojamiem grāmatvedības standartiem un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apstiprina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā dalībvalsts. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, Kompetenču centrs pārbauda vērtēšanas metodi.

3.   Ja kāda no iesaistītajām dalībvalstīm nav izpildījusi savas finansiālā ieguldījuma saistības, izpilddirektors to fiksē rakstiski un nosaka pieņemamu laikposmu, kurā neizpilde jānovērš. Ja šāds stāvoklis minētajā termiņā netiek novērsts, izpilddirektors sasauc Valdes sēdi, lai lemtu, vai līdz pienākumu izpildei būtu jāatsauc attiecīgās iesaistītās dalībvalsts balsstiesības vai būtu jāveic kādi citi pasākumi. Saistības nepildošās dalībvalsts balsstiesības tiek atņemtas līdz saistību neizpildes novēršanai.

4.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas, vai veic tās tikai daļēji vai novēloti. Komisijas veiktā Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana pēc summas un ilguma ir proporcionāla dalībvalstu ieguldījuma izbeigšanai, samazināšanai vai apturēšanai. [Gr. 162]

5.   Iesaistītās dalībvalstis līdz katra gada 31. janvārim ziņo Valdei par 1. punktā minēto, katrā iepriekšējā finanšu gadā veikto ieguldījumu vērtību.

1.   Kompetenču centru kopīgi finansē Savienība un dalībvalstis, veicot finansiālās iemaksas, kuras maksā pa daļām, kā arī iemaksas, kas ietver izmaksas, kuras radušās nacionālajiem koordinācijas centriem un saņēmējiem, īstenojot darbības, kuru izmaksas Kompetenču centrs neatlīdzina.

2.   Kompetenču centra administratīvās izmaksas nepārsniedz [skaitlis] EUR, un tās tiek segtas ar finansiālu ieguldījumu, kas katru gadu tiek sadalīts vienādi starp Savienību un iesaistītajām dalībvalstīm. Ja daļa no administratīvo izmaksu segšanai paredzētā ieguldījuma netiek izmantota, to var novirzīt Kompetenču centra darbības izmaksu segšanai.

3.   Kompetenču centra darbības izmaksas sedz, izmantojot:

4.   Kompetenču centra resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šādas iemaksas:

5.   Jebkādi iesaistīto dalībvalstu Kompetenču centram veikto iemaksu nestie procenti uzskatāmi par tā ieņēmumiem.

6.   Visi Kompetenču centra resursi un tā pasākumi ir vērsti uz 4. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

7.   Kompetenču centram pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti tā mērķu sasniegšanai.

8.   Izņemot gadījumu, kad Kompetenču centrs tiek likvidēts, jebkuri izdevumus pārsniedzoši ieņēmumi netiek izmaksāti iesaistītajiem Kompetenču centra locekļiem.

8.a     Kompetenču centrs cieši sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, lai gūtu labumu no sinerģijām un attiecīgos gadījumos samazinātu administratīvās izmaksas. [Gr. 165]

1.   Katru gadu izpilddirektors izstrādā Kompetenču centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar štatu saraksta projektu nosūta Valdei. Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā. Kompetenču centra izdevumi ietver personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas. Administratīvajiem izdevumiem jābūt pēc iespējas mazākiem.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, katru gadu Valde sagatavo Kompetenču centra ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

3.   Līdz katra gada 31. janvārim Valde nosūta Komisijai 2. punktā minēto tāmi, kas ir daļa no vienotā programmdokumenta projekta.

4.   Pamatojoties uz minēto tāmi, Komisija Savienības budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas maksājama no vispārējā budžeta, un iesniedz tās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

5.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iemaksu apropriācijas Kompetenču centram.

6.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem Kompetenču centra štatu sarakstu.

7.   Valde kopā ar darba plānu pieņem Kompetenču centra budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā redakcijā. Vajadzības gadījumā Valde Kompetenču centra budžetu un darba plānu pielāgo saskaņā ar Savienības vispārējo budžetu.

1.   Izpilddirektors katru gadu ziņo Valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar Kompetenču centra finanšu noteikumiem.

2.   Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors apstiprināšanai iesniedz Valdei gada darbības pārskatu par Kompetenču centra paveikto iepriekšējā kalendārajā gadā, īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā pārskatā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

3.   Gada darbības pārskatu pēc tam, kad Valde to ir apstiprinājusi, dara publiski pieejamu.

1.   Kompetenču centrs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, regulārām un efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus. [Gr. 166]

2.   Kompetenču centrs piešķir Komisijas personālam un citām Komisijas, kā arī Revīzijas palātas pilnvarotajām personām piekļuvi objektiem un telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas nepieciešama revīziju veikšanai.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20) ar mērķi noteikt, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai līgumu, kas tieši vai netieši finansēts saskaņā ar šo regulu.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, jāsatur noteikumi, kas nepārprotami nosaka Komisijas, Kompetenču centra, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstoši to kompetencei veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu. Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ir vajadzīgs noslēgt publiskā iepirkuma līgumu vai piešķirt finansiālu atbalstu trešai personai, attiecīgajā līgumā vai dotācijas nolīgumā atbalsta saņēmējam uzliek pienākumu nodrošināt, lai katra iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptētu minētās Komisijas, Kompetenču centra, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras.

1.   Kompetenču centra personālam piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, atbilstoši Padomes Regulai (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (21) (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), kā arī noteikumus, kurus Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Valde attiecībā uz Kompetenču centra personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un pilnvaras, kas ar Nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

3.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, Valde pieņem lēmumu, kurā attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras piešķir izpilddirektoram un definē nosacījumus, kādos minēto deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

4.   Ārkārtas apstākļu spiesta, Valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkādu tā pilnvaru tālākdeleģēšanu. Šādā gadījumā Valde pati īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras vai deleģē tās kādam no tās locekļiem vai Kompetenču centra personāla darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

5.   Valde pieņem Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

6.   Personāla resursus nosaka Kompetenču centra štatu sarakstā, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, atbilstīgi tā gada budžetam.

7.   Kompetenču centra centrs savā personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Personālā ietilpst pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. [Gr. 167]

8.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz Kompetenču centrs.

1.   Kompetenču centrs var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citus darbiniekus, kuri netiek nodarbināti Kompetenču centrā.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu Kompetenču centrā.

1.   Regulas (ES) Nr. XXX [Digitālās Eiropas programma] 12. panta 7. punkts attiecas uz dalību visās Kompetenču centra finansētajās darbībās.

2.   Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētajām darbībām piemēro šādus īpašos drošības noteikumus:

1.   Kompetenču centrs savā darbībā nodrošina visaugstākā augsta līmeņa pārredzamību. [Gr. 169]

2.   Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas laicīgi saņemtu vispusīgu, atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz tā Kompetenču centra, Tīkla, Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes un kopienas darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 41. 42 . pantu. [Gr. 170]

3.   Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma drīkst atļaut ieinteresētajām personām novērot dažu Kompetenču centra pasākumu norisi.

4.   Kompetenču centrs savā reglamentā nosaka praktiskos pasākumus, lai īstenotu 1. un 2. punktā minētos pārredzamības noteikumus. Attiecībā uz darbībām, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, pienācīgi tiks ņemti vērā “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumā norādītie noteikumi.

1.   Neskarot 35. pantu, Kompetenču centrs neizpauž trešām personām informāciju, ko tas apstrādā vai saņem, ja par visu informāciju vai tās daļu ir izteikts pamatots pieprasījums to uzskatīt par konfidenciālu.

2.   Valdes locekļi, izpilddirektors, Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi, ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, un Kompetenču centra personāls ievēro konfidencialitātes prasības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu pat pēc tam, kad ir beiguši pildīt attiecīgos amata pienākumus.

3.   Pēc tam, kad saņemts Komisijas apstiprinājums, Kompetenču centra Valde pieņem Kompetenču centra drošības noteikumus, pamatojoties uz principiem un noteikumiem, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apstrādi un uzglabāšanu, kā izklāstīts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (22) un 2015/444 (23).

4.   Kompetenču centrs var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu ar tā uzdevumiem saistītās informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar saistītajām Savienības aģentūrām un struktūrām. Attiecībā uz jebkādu šajā nolūkā noslēgtu administratīvu vienošanos par ESKI koplietošanu vai, ja šāda vienošanās nepastāv, jebkādu ESKI ārkārtas ad hoc izpaušanu jābūt iepriekš saņemtam Komisijas apstiprinājumam.

1.   Kompetenču centrā glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Sešu mēnešu laikā pēc Kompetenču centra izveides Valde pieņem pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Kompetenču centrs pieņem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantam, var iesniegt sūdzību ombudam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu.

1.   Kompetenču centrs nodrošina, ka tā pasākumi, tostarp tie, ko pārvalda ar nacionālo koordinācijas centru un Tīkla starpniecību, tiek regulāri un sistemātiski pārraudzīti un periodiski izvērtēti. Kompetenču centrs nodrošina, ka datu vākšana programmu īstenošanas un rezultātu uzraudzībai norit efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi, un Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm tiek piemērotas samērīgas ziņošanas prasības. Izvērtējuma rezultātus publisko.

2.   Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par šīs regulas īstenošanu, bet ne vēlāk kā trīsarpus gadus pēc šīs regulas īstenošanas sākuma, Komisija veic Kompetenču centra starpposma izvērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par šo izvērtējumu un līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Kompetenču centrs un dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama šā ziņojuma sagatavošanai.

3.   Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus , efektivitāti un lietderību . Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu. [Gr. 171]

4.   Pamatojoties uz 2. punktā minētā starpposma izvērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar [22. panta 5. punktu] vai veikt jebkādas citas atbilstīgas darbības.

5.   Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ieguldījuma uzraudzība, izvērtēšana, pakāpeniska pārtraukšana un atjaunošana notiek atbilstoši “Apvārsnis Eiropa” regulas 8., 45. un 47. pantam, kā arī III pielikumam un apstiprinātajai īstenošanas kārtībai.

6.   Digitālās Eiropas programmas ieguldījuma uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana notiek atbilstoši Digitālās Eiropas programmas 24. un 25. pantam.

7.   Kompetenču centra likvidācijas gadījumā Komisija veic Kompetenču centra galīgo izvērtējumu sešu mēnešu laikā pēc tā likvidēšanas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas 46. pantā minētās likvidācijas procedūras uzsākšanas. Galīgā izvērtējuma rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.     Kompetenču centrs ir juridiska persona.

2.     Katrā dalībvalstī Kompetenču centram ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā. [Gr. 172]

1.   Kompetenču centra līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam.

2.   Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Kompetenču centrs saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījuši tā darbinieki.

3.   Visus Kompetenču centra veiktos maksājumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītās izmaksas un izdevumus uzskata par Kompetenču centra izdevumiem un sedz no centra līdzekļiem.

4.   Kompetenču centrs atbild vienīgi par savu pienākumu izpildi.

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība:

2.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula un citi Savienības tiesību akti, piemēro Kompetenču centra mītnes valsts tiesību aktus.

1.   Attiecībā uz Kompetenču centra parādiem locekļu finansiālā atbildība aprobežojas tikai ar ieguldījumu, ko tie jau snieguši administratīvo izmaksu segšanai.

2.   Kompetenču centrs noslēdz pienācīgus apdrošināšanas līgumus un uztur tos spēkā.

1.   Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018.

2.   Valde pieņem īstenošanas pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. xxx/2018 xx. panta 3. punktā. Valde var pieņemt papildu pasākumus, kas Kompetenču centram nepieciešami Regulas (ES) Nr. xxx/2018 piemērošanai.

1.   Komisija uzņemas atbildību par Kompetenču centra izveidi un darbības sākumu, līdz tas ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu. Komisija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veic visas nepieciešamās darbības, Kompetenču centra darbā iesaistot kompetentās struktūras.

2.   Panta 1. punkta nolūkā līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad Valde ir iecēlusi viņu amatā saskaņā ar 16. pantu, Komisija var iecelt pagaidu izpilddirektoru un pildīt izpilddirektoram noteiktos pienākumus, un ierobežotā skaitā viņam var palīdzēt Komisijas ierēdņi. Komisija var norīkot ierobežotu skaitu pagaidu ierēdņu.

3.   Pagaidu izpilddirektors var atļaut maksājumus, ko sedz no apropriācijām, kuras paredzētas Kompetenču centra gada budžetā, kad Valde to apstiprinājusi, kā arī slēgt nolīgumus, lēmumus un līgumus, ieskaitot darba līgumus pēc Kompetenču centra štatu saraksta pieņemšanas.

4.   Pagaidu izpilddirektors, vienojies ar Kompetenču centra izpilddirektoru un saņēmis Valdes apstiprinājumu, nosaka datumu, kurā Kompetenču centrs spēs izpildīt savu budžetu. No minētā datuma Komisija neuzņemas saistības un neveic maksājumus saistībā ar Kompetenču centra pasākumiem.

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.     Pilnvaras pieņemt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.     Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.     Saskaņā ar 6. panta 5.a punktu un 8. panta 4.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 180]

1.   Kompetenču centru izveido laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.

2.   Šī perioda beigās, ja vien, pārskatot šo regulu, nav nolemts citādi, tiek uzsākta likvidācijas procedūra. Likvidācijas procedūra tiek uzsākta automātiski, ja Savienība vai visas iesaistītās dalībvalstis izstājas no Kompetenču centra.

3.   Lai īstenotu Kompetenču centra likvidācijas procedūru, Valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas izpilda Valdes lēmumus.

4.   Likvidējot Kompetenču centru, tā aktīvus izmanto, lai segtu centra saistības un izdevumus, kas saistīti ar tā likvidāciju. Jebkurš pārpalikums tiek sadalīts starp Savienību un iesaistītajām dalībvalstīm proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam Kompetenču centrā. Jebkādu šādu Savienībai atdotu pārpalikumu atgriež Savienības budžetā.