(1)

Savienības vides, klimata un relevantā ▌enerģētikas rīcībpolitika un tiesību akti ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas vidiskas un klimatiskas problēmas, kas, ja tās netiks atrisinātas, radīs būtiskas negatīvas sekas Savienībai un tās iedzīvotāju labklājībai.

(2)

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gadam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (4), ir jaunākā no vairākām pēdējo 25 gadu Savienības programmām, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā tā izpelnījās pozitīvu vērtējumu (5), proti, līdz šim panāktais dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos novērtējumos. Tāpēc arī periodam, kas sākas 2021. gadā, vajadzētu izveidot vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) (“Programma LIFE ”).

(3)

Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas nosprausti vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, rīcībpolitikās, plānos un starptautiskos saistību instrumentos, Programmai LIFE taisnīgas pārejas sistēmas ietvaros vajadzētu palīdzēt pāriet uz ilgtspējīgu , energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu , klimatneitrālu un klimatnoturīgu ▌aprites ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt , atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes, un veselības kvalitāti un apturēt biodaudzveidības zaudēšanu, un biodaudzveidību atjaunot, tostarp atbalstot Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību un novēršot ekosistēmu degradāciju,  — vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot šos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta tādu vispārējo rīcības programmu īstenošana, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu, piemēram, 7. vides rīcības programma  (6).

(4)

Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, kas ļauj nodrošināt to ilgtermiņa pieejamību, ekosistēmu pakalpojumiem, to saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot prātā šos mērķus, Programmai LIFE vajadzētu atspoguļot solidaritātes principus, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.

(4a)

Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, visu Savienības rīcībpolitiku un darbību definēšanā un īstenošanā būtu jāiekļauj vides un klimata aizsardzības prasības. Tāpēc būtu jāveicina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības finansēšanas programmām, tostarp sekmējot tādu darbību finansēšanu, kas papildina stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus un atbalsta Programmas LIFE ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanu un atkārtošanu. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai projekta finansējuma saņēmējiem nepārklātos administratīvais darbs un netiktu uzlikts slogs, kas izriet no dažādos finanšu instrumentos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.

(5)

Programmai LIFE vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos ▌enerģijas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (7), Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (8), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (9) (“Parīzes klimata nolīgums”) un cita starpā ANO/EEK Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija), ANO/EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, ANO Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ANO Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un ANO Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

▌

(6a)

Savienība piešķir lielu nozīmi LIFE projektu rezultātu ilgtermiņa ilgtspējai un spējai nodrošināt un noturēt šos rezultātus pēc projektu īstenošanas, inter alia, ar projektu turpināšanu, atkārtošanu un/vai pārnesi.

(7)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu , klimatneitrālu un klimatnoturīgu aprites sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas sekmēs energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem īstenot Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu. Programmā LIFE būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(7a)

Projektiem saskaņā ar jauno Programmas LIFE apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju” būtu jākoncentrējas uz spēju veidošanas radīšanu un tādu zināšanu, prasmju, inovatīvu paņēmienu, metožu un risinājumu izplatīšanu, kuri ļauj panākt Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas mērķus attiecībā uz pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un lielāku energoefektivitāti. Tie parasti ir koordinācijas un atbalsta pasākumi, kuriem ir augsta ES pievienotā vērtība un kuru mērķis ir likvidēt tirgus šķēršļus, kas kavē sociāli ekonomisko pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, parasti iesaistot maza un vidēja lieluma ieinteresētās personas, vairākus dalībniekus, tostarp vietējās un reģionālās valsts iestādes, un bezpeļņas organizācijas. Šie pasākumi sniedz vairākus papildu ieguvumus, piemēram, novērš enerģētisko nabadzību, uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, samazina vietējos piesārņotājus, pateicoties energoefektivitātes uzlabojumiem un izkliedēto atjaunojamo energoresursu palielināšanai, kā arī veicina labvēlīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku un sociāli iekļaujošu izaugsmi.

(8)

Lai veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un Savienības starptautisko dekarbonizācijas saistību izpildi, ir jāpaātrina enerģētikas nozares pārveide . Programmas “Apvārsnis 2020” (10) satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta enerģētiku, efektivitāti un atjaunojamos energoresursus , būtu jāintegrē Programmas LIFE jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju” , jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviest jau pieejamās tehnoloģijas atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei , un tas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Programmā LIFE būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, kas ir iesaistītas pārejā uz tīru enerģiju. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā LIFE sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

(9)

Energoefektivitātes direktīvas  (11) grozījuma ietekmes novērtējumā  lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu EUR apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no mērķiem apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju” , kurā aptverta strauja atjaunojamo energoresursu izvēršana un energoefektivitātes palielināšana, ir veidot šādu projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tādējādi palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē , arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

( 9a)

Programma LIFE ir vienīgā programma, kas īpaši ir paredzēta darbībai vides un klimata jomā, un tāpēc tai ir ļoti svarīga loma Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas atbalstīšanā minētajās jomās.

(10)

Sinerģijai ar “Apvārsnis Eiropa” būtu jāveicina tas, ka “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā tiek apzināts un noteikts, kāda pētniecība un inovācija ir vajadzīga ES vides, klimata un enerģētikas problēmu risināšanai. Programmai LIFE arī turpmāk vajadzētu būt ES vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas un tiesību aktu īstenošanas katalizatoram, cita starpā pārņemot un izmantojot “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas rezultātus, un tai vajadzētu palīdzēt tos izvērst lielākā mērogā tad, kad tas var palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar vidi, klimatu vai enerģētikas pārkārtošanu . “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padome var palīdzēt lielākā mērogā izvērst un komercializēt jaunas, revolucionāras idejas, kas var nākt gaismā, īstenojot LIFE projektus. Līdzīgā kārtā būtu jāņem vērā arī sinerģija ar Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros.

(11)

Darbība, kurai Programmā LIFE piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, būtu jārevidē tikai vienreiz, šajā revīzijā aptverot visas attiecīgās programmas un attiecīgos piemērojamos noteikumus.

(12)

Komisijas jaunākais paziņojums par vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) paketi  (12) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju un iekļaušanu citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai LIFE vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj novērst horizontālas, sistēmiskas problēmas, kā arī EIR apzinātos īstenošanas nepilnību pamatcēloņus, un panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un pārskatīšanu, uzlabojot vides, klimata pārmaiņu un saistīto enerģētikas pārkārtošanas jautājumu pārvaldību, tostarp veicinot ieinteresēto personu iesaisti visos līmeņos , spēju veidošanu, komunikāciju un izpratni, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kuri liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(13)

Lai apturētu biodaudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju un vērstu šo tendenci pretējā virzienā, arī jūras ekosistēmās, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un novērtēšanai; jāatbalsta tādas rīcībpolitikas un tiesību akti kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (13), Padomes Direktīva 92/43/EEK (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (16), it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus , tādus kā efektīva pārvaldība , arī integrētas pieejas to prioritārās rīcības satvaru īstenošanai, kas sagatavoti uz Direktīvas 92/43/EEK pamata. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāseko saviem ar biodaudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tās varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos noteiktās izsekošanas prasības. Ar biodaudzveidību saistītajiem Savienības izdevumiem sekos, izmantojot īpašu marķieru kopu  (17).

(14)

Nesenie izvērtējumi un novērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums. Ievērojamu papildu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā var dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp [Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds]. Programma LIFE šādas integrējošas pieejas efektivitāti var vēl vairāk uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti Savienības dabas un biodaudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas veicināšanai, arī darbībām, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izstrādātajos prioritārās rīcības satvaros. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas relevanto dabas un biodaudzveidības mērķu integrēšanai citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka šo rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi. Dalībvalstis savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos var nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.

(15)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īstenojot 2011. gadā pieņemto BEST sagatavošanas darbību un pēc tam pieņemto BEST 2.0 Programmu un BEST RUP projektu, shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi un izšķirīgo lomu pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Komisija lēš, ka šajās teritorijās uz vietas īstenojamo projektu finansiālam atbalstam ik gadu ir vajadzīgi 8 miljoni EUR. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu ir augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Tāpēc ir lietderīgi ▌no Programmas LIFE finansēt mazas biodaudzveidībai paredzētas dotācijas , tostarp spēju veidošanas un katalītiskas darbības, gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(16)

Lai aizvien vairāk ieietos aprites ekonomika un resursefektivitāte , ir jāmaina pieeja materiālu un produktu, arī plastmasas, izstrādei, ražošanai, patēriņam, remontēšanai, atkārtotai lietošanai, reciklēšanai un likvidēšanai , pievēršoties visam produktu aprites ciklam . Programmai LIFE būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomikas modeli, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem (uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem), it sevišķi izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām un nacionālām situācijām pielāgotas paraugtehnoloģijas, paraugprakses un paraugrisinājumus, tostarp integrētas pieejas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai un atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanai. Atbalstot to, ka tiek īstenots Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” var īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.

(16a)

Lai Savienības pilsoņiem būtu laba veselība un lai viņi labi justos, būtiska nozīme ir augstam vides aizsardzības līmenim. Programmai būtu jāatbalsta Savienības mērķis ražot un izmantot ķīmiskās vielas tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, nolūkā sasniegt mērķi par netoksisku vidi Eiropas Savienībā. Programmai būtu arī jāatbalsta pasākumi Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK  (18) īstenošanas veicināšanai, lai nodrošinātu tādus trokšņu līmeņus, kas neizraisa būtisku negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēka veselībai.

(17)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un to nepakļautu riskam , vienlaikus stiprinot sinerģiju starp gaisa kvalitātes uzlabojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu . Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību , jo īpaši apgabalos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstam gaisa piesārņojuma līmenim . Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (19) uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(18)

Ar Direktīvu 2000/60/EK (20) tika izveidots Savienības virszemes ūdeņu, piekrastes ūdeņu, pārejas ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzības satvars. Minētās direktīvas mērķus atbalsta ▌ar labāku ūdens resursu rīcībpolitikas mērķu īstenošanu un integrēšanu citās politikas jomās. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, kas palīdz efektīvi īstenot Direktīvu 2000/60/EK un citus relevantus Savienības ūdens resursu jomas tiesību aktus, kas palīdz sasniegt labu stāvokli Savienības ūdensobjektos, izmantojot, izstrādājot un pārņemot paraugprakses, kā arī organizējot komplementāras darbības citās ES programmās vai piesaistot citus finansējuma avotus.

(19)

Viens no vispārējiem ES vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot jūras vidi. Ar Programmu LIFE vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt biodaudzveidību un jūras ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības satvariem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (21), veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Komisijas paziņojumu par stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši nolūkā risināt pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir jūras vides aizsardzība.

(20)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās enerģētikas pārkārtošanas lietās ▌, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli, un patērētāju iesaisti un jāpaplašina visu līmeņu ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā. Tāpēc ir lietderīgi, lai Programma atbalstītu plašu NVO loku, kā arī bezpeļņas organizāciju tīklus, kas īsteno vispārējas Savienības nozīmes mērķus un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata rīcības jomā, konkursa un pārredzamā veidā piešķirot dotācijas darbībām, lai šādām NVO, tīkliem un struktūrām palīdzētu efektīvi sekmēt Savienības politikas īstenošanu un veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākiem partneriem.

(21)

Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu Programmas LIFE apakšprogrammu transversālam mērķim, un Programmai LIFE vajadzētu palīdzēt izstrādāt un īstenot vides un klimata acquis un nodrošināt tā izpildi un ievērošanu, jo īpaši horizontālo vidiskās pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, ar ko tiktu īstenota Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (22).

(22)

Programmai LIFE tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz ilgtspējīgu , energoefektīvu, uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ▌aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.

(22a)

Ar Programmu paredzēts atbalstīt tādu metožu, pieeju un paraugprakses demonstrēšanu, ko var pārņemt un izvērst. Inovatīvi risinājumi sekmētu ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi apvidos, kuros notiek aktīvs darbs klimata, ūdens, augsnes, biodaudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šajā ziņā būtu jāuzsver sinerģija ar citām programmām un rīcībpolitikām, tādām kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai un ES Vides vadības un audita sistēma.

(23)

Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām (integrēšana). Tāpēc noteikti ir jāpastiprina integrēšanas centieni, lai nodrošinātu pārējo Savienības finansēšanas programmu ilgtspēju, ieguldījumu biodaudzveidībā un klimatnoturīgumā un lai visos Savienības instrumentos tiktu integrēti ilgtspēju nodrošinoši pasākumi. Programmas LIFE ietvaros izstrādātajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalītiska loma, būtu jāizmanto šo finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piem., valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģija.

(23a)

Stratēģisko dabas projektu un stratēģisko integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskiem aktoriem, uz kuriem attiecas Programmas mērķuzdevumi. Tāpēc saistībā ar projektu izstrādi, īstenošanu, novērtēšanu un uzraudzību būtu jāpiemēro pārredzamības un lēmumu publiskuma principi, jo īpaši gadījumā, ja notiek līdzekļu integrēšana vai iesaistīti vairāki finansējuma avoti.

(24)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir saskaņoti un vērienīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma LIFE palīdzēs klimata pasākumus pilnīgāk integrēt citās politikas jomās un panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 25 % ES budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā 2021.–2027. gada DFS periodā un ikgadējā 30 % mērķa sasniegšanā pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2027. gadā . Paredzams, ka programmas LIFE pasākumu ieguldījums klimatisko mērķu sasniegšanā būs 61 % no programmas LIFE kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas Programmas LIFE sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz novērtētas relevanto izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

(25)

Īstenojot programmu LIFE , pienācīga uzmanība būtu jāvelta tālāko reģionu stratēģijai (23), ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas.

(26)

Atbalstot Programmas LIFE īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar Programmas LIFE valstu kontaktpunktu (VKP) tīklu, lai stimulētu sadarbību ar mērķi uzlabot VKP pakalpojumus un darīt tos efektīvākus visā Eiropas Savienībā, kā arī lai palielinātu iesniegto priekšlikumu vispārējo kvalitāti, jāorganizē semināri un darbsemināri, jāpublicē sarakste ar Programmas LIFE ietvaros finansētajiem projektiem vai jāveic citas darbības , piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas , kas orientētas uz projektu rezultātu labāku izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā , tādējādi veicinot sadarbību un komunikāciju . Šādas darbības it sevišķi būtu jāorientē uz dalībvalstīm, kas apgūst maz līdzekļu, un ar tām būtu jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem vai ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos un vēl noritošos projektos tajā pašā jomā. Ir būtiski šādas komunikācijas un sadarbības darbības vērst uz reģionālām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām.

(26a)

Programmas LIFE projektu izvērtēšanas un piešķiršanas procesa kritērijs ir kvalitāte. Lai atvieglotu Programmas LIFE mērķu īstenošanu visā Savienībā un lai veicinātu projektu priekšlikumu kvalitāti, Programmā LIFE būtu jādara pieejams finansējums tehniskās palīdzības projektiem efektīvas dalības veicināšanai. Komisijai būtu jācenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai palielinātu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu. Daudzgadu darba programmā tiks izklāstītas specifikācijas par zemu efektīvu dalību un atbalsttiesīgām darbībām, un piešķiršanas kritērijiem attiecībā uz Programmu LIFE, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu pieteikumu iesniedzēju dalību un sekmīguma līmeni, cita starpā ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu, katras dalībvalsts Natura 2000 teritoriju kopplatību, kas izteikta kā proporcija no Natura 2000 teritoriju kopplatības, un katras dalībvalsts teritorijas proporcionālo daļu, ko aizņem Natura 2000 teritorijas. Atbalsttiesīgajām darbībām vajadzētu būt tādām, kuru mērķis ir uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti.

(27)

Lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm, ir izveidots Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes nodrošināšanas tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un ES Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE (24)), un tiem ir unikāla loma Savienības vides tiesību aktu izpildes panākšanā. Tie ievērojamā mērā palīdz panākt, ka Savienības vides tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti un to izpilde tiek panākta saskanīgi, izvairoties no konkurences izkropļojumiem, palīdz uzlabot vidisko inspekciju un tiesībaizsardzības mehānismu kvalitāti ar tīklu sistēmu gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī un nodrošina apmaiņu ar informāciju un pieredzi dažādos pārvaldes līmeņos, kā arī ar mācībām un detalizētām diskusijām par vides jautājumiem un izpildes panākšanas aspektiem, tostarp uzraudzības un atļauju piešķiršanas procesiem. Ņemot vērā to ieguldījumu Programmas LIFE mērķu sasniegšanā, ir lietderīgi atļaut dotācijas IMPEL, ENPE un EUFJE piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai arī turpmāk sniegtu atbalstu šo apvienību darbībām. Uzaicinājums var nebūt obligāts arī citos gadījumos, kas atbilst Finanšu regulas vispārīgajām prasībām, piem., attiecībā uz dalībvalstu ieceltām struktūrām, par kuru darbību tās atbild, ja attiecīgās dalībvalstis ir identificētas kā dotācijas labuma guvējas ar Savienības tiesību aktu.

(28)

Ir lietderīgi noteikt Programmas LIFE finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (25).

(28a)

Maksimālās līdzfinansējuma likmes būtu jānosaka tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu atbalsta līmeni Programmā LIFE. Lai ņemtu vērā vajadzīgo pielāgojamību, kas nepieciešama, lai reaģētu uz pašreizējo darbību un subjektu loku, konkrētas līdzfinansējuma likmes veicinās noteiktību, vienlaikus saglabājot zināmu elastību, ko piešķir atbilstoši konkrētajām vajadzībām vai prasībām. Uz konkrētajām līdzfinansējuma likmēm vienmēr būtu jāattiecina relevantās maksimālās līdzfinansējuma likmes.

(29)

Šai regulai ir piemērojami horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un konkrēti nosaka, kāda ir procedūra budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumiem, godalgām, netiešo izpildi, kā arī paredz finansiālo aktoru atbildības pārbaudes. Uz LESD 322. panta pamata pieņemtie noteikumi skar arī Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir neatņemams pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES līdzekļu izmantojuma priekšnoteikums.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ( Finanšu regula)  (26), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (27), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (28), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (29) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (30) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu , arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (31). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, ▌EPPO — attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 — un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(31)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošana ir viegli saprotama, un būtu jāveicina projekta izpildītāju darba īstena vienkāršošana.

(32)

Attiecīgā gadījumā Programmas LIFE rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai būtu jāizmanto arī InvestEU ▌finanšu instrumenti un budžeta garantijas, tostarp no Programmas LIFE piešķirtā summa, kā noteikts daudzgadu darba programmās Programmas LIFE ietvaros.

(33)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES (32) 94. pantu tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas LIFE noteikumiem un mērķiem un iespējamiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Šiem subjektiem Programmā LIFE būtu jāpiedalās galvenokārt ar apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” projektiem.

(34)

Programmai vajadzētu būt atvērtai trešām valstīm saskaņā ar Savienības un attiecīgo valstu nolīgumiem, kuros noteikti konkrētie to dalības nosacījumi.

(35)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar EEZ līgumu noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties arī uz citu tiesību instrumentu pamata. Regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasa piešķirt vajadzīgās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie varētu visaptveroši rīkoties savā kompetencē.

(36)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu Programma LIFE ir jāizvērtē, balstoties uz informāciju, kas iegūta, pateicoties konkrētām uzraudzības prasībām, reizē izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, it sevišķi dalībvalstīm. Šīs prasības attiecīgā gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats Programmas LIFE faktiskās ietekmes izvērtēšanai. Programmas LIFE pilnīgā ietekme veidojas no netiešiem, ilgtermiņa un grūti izmērāmiem ieguldījumiem virzībā uz visu Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu. Programmas LIFE uzraudzībai šajā regulā noteiktie tiešie iznākuma rādītāji un izsekošanas prasības būtu jāpapildina ar agregētiem konkrētiem projektu līmeņa rādītājiem, kas aprakstāmi daudzgadu darba programmās vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, cita starpā attiecībā uz Natura 2000 un dažu gaisa piesārņotāju emisijām.

(36a)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmu pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011  (33) . Ja Programmas LIFE komiteja nesniedz nekādu atzinumu par īstenošanas akta projektu, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta otro daļu īstenošanas akta projekts nebūtu jāpieņem.

(37)

Lai nodrošinātu, ka Programmas atbalsts un īstenošana ir saskanīga ar Savienības rīcībpolitikām un prioritātēm , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā grozīt rādītājus vai papildināt šo regulu attiecībā uz rādītājiem un izveidot uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu augsta līmeņa vides aizsardzībā un vērienīgā klimatiskā rīcībā, nodrošinot labu pārvaldību un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, un ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt Savienības vides, biodaudzveidības, klimata, aprites ekonomikas un relevanto atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tiesību aktu, stratēģiju, plānu vai starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1293/2013 būtu jāatceļ,