De toegang tot het recht van de Europese Unie
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">Meer informatie over de experimentele functies</a>
Kies de experimentele functies die u wilt uitproberen
EUR-Lex
De toegang tot het recht van de Europese Unie

Dit document is overgenomen van EUR-Lex

U bent hier
Gebruik aanhalingstekens om op "exacte woordcombinatie" te zoeken. Sluit uw zoekterm af met een asterisk (*) om op woorden te zoeken die met die zoekterm beginnen (omzettings*, 32019R*) Gebruik een vraagteken om op varianten van een zoekterm te zoeken, waarbij het vraagteken voor één willekeurig teken staat (met bo?g zoekt u bijvoorbeeld op boeg, boog en borg)
Zoektips
Meer zoekopties nodig? Gebruik het Uitgebreid zoeken

Document 52019AE5232

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”” (COM(2019) 650 final)

    EESC 2019/05232

    OV C 120, 14.4.2020, blz. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Datum document:
    19/02/2020; Balsojuma datums
    Datum stemming:
    19/02/2020
    Datumindiening:
    06/02/2020
    Auteur:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Bevoegd departement:
    EESC_ECO
    Rapporteur:
    Tommaso DI FAZIO
    Vorm:
    Atzinums
    Ambtstermijn:
    2015-2020
    Verslag:
    ECO/502, AVIS-SECTION 2019/5232 FIN
    zitting:
    550
    Verdrag:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Juridische basis:
    link
    link
    link
    Alle documenten waarin dit document wordt geciteerd
    Verwante besluiten van eerderedatum:
    Aangehaaldebesluiten:
    link

    14.4.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 120/1

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija””

    (COM(2019) 650 final)

    (2020/C 120/01)

    Ziņotājs:

    Tommaso DI FAZIO

    Apspriešanās

    Eiropas Komisija, 6.2.2020.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    4.2.2020.

    Pieņemts plenārsesijā

    19.2.2020.

    Plenārsesija Nr.

    550

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    120/1/3

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 EESK atzinīgi vērtē 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas pieeju, kura balstās uz četriem pamatpīlāriem – vidi, produktivitāti, stabilitāti un taisnīgumu. Jo īpaši Komiteja uzskata, ka uz vides ilgtspēju vērsts mērķis ir, kā tas pamatoti norādīts stratēģijā, absolūta atsauce, kas ļauj saliedēt visas sabiedrības lēmumus un centienus, kā arī līdzekļus, kurus tā varēs un gribēs nodrošināt, lai tiektos uz mērķiem, kas nosprausti līdz 2030. gadam, un vides neitralitāti – 2050. gadā. Šajā sakarā EESK iesaka paredzēt iespēju tos īstenot ātrāk, ja tas kļūst nepieciešams vides stāvokļa pasliktināšanās rādītāju dēļ.

    1.2.

    		 EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas stratēģiskajā redzējumā visās ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās ir iekļauti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) 2030. gadam, sekmējot Eiropas sociālo tirgus ekonomiku visu interesēs un nodrošinot izaugsmes ilgtspēju, iekļautību un konkurētspēju.

    1.3.

    		 EESK ir pārliecināta, ka ilgtspēja ir jebkuras veiksmīgas konkurētspējas stratēģijas vitāli svarīgs komponents un ka tāpēc Eiropai būtu jāpalielina tās ekonomikas virzītājspēku potenciāls, pasaules mērogā jānostiprina sava novatores pozīcija, kura pamatojas uz aprites ekonomikas modeli un pāreju uz jaunām, ilgtspējīgām attīstības paradigmām; tas radītu nākamās paaudzes tirdzniecības iespējas, kuras virza pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem.

    1.4.

    		 EESK atzinīgi vērtē izmaiņas, kas pieteiktas ikgadējā stratēģijā, lai pārvarētu pašreizējo domāšanu, kas vērsta uz īstermiņa un vidējā termiņa plānošanu un mērķiem, un beidzot sagatavot mērķtiecīgas ilgtermiņa stratēģijas; to prasa ieguldījumi, kas vajadzīgi vides ilgtspējas stratēģijas īstenošanai, izmantojot kompleksus integrētos enerģētikas un klimata plānus, kurus sagatavojušas dalībvalstis un apstiprinājusi Komisija.

    1.5.

    		 EESK mudina Komisiju šajā stratēģiskajā redzējumā iekļaut prasību ātri attīstīt sadarbspējīgus materiālos un nemateriālos viedos infrastruktūras tīklus, kas ir vajadzīgi aprīkota un saskaņota kontinentāla vienotā tirgus izveidei un ilgtspējīgai attīstībai ar mērķi nodrošināt harmonisku, taisnīgu un iekļaujošu attīstību.

    1.6.

    		 EESK atbalsta pamatnostādnes, kas izklāstītas ikgadējā stratēģijā par ieguldījumiem nemateriālajos izglītības, apmācības un prasmju pilnveidošanas sektoros, un uzskata, ka šīs pamatnostādnes ir neaizvietojamas un noteicošas. Tie ir ilgtermiņa un ļoti ilga termiņa ieguldījumi, lai pilnveidotu sabiedrību, tās kultūru un starptautisko konkurētspēju.

    1.7.

    		 EESK piekrīt pamatnostādnei par pētniecības un inovācijas attīstību un atbalsta to, tāpat kā šim mērķim paredzētā finansējuma palielināšanu, jo tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas ir stratēģiski svarīgi visas ES konkurētspējai starptautiskā līmenī. Tas jo īpaši attiecas uz sektoriem, kuriem raksturīga modernizācija un aizstāšana ar tīrām tehnoloģijām enerģētikas, transporta un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, kā arī katrā rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē, kur arvien plašāk tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, jo īpaši digitālās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un 5G tehnoloģija.

    1.8.

    		 EESK ir sarūgtināta par to, ka Komisijas paziņojumā gada izaugsmes pētījums Savienībā ir maz analizēts, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka “tuvākā laika ekonomiskās attīstības perspektīvas aizēno daudz nelabvēlīgāka ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija un liela nenoteiktība” un ka “ieguldījumi un potenciālā izaugsme joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni”. Šādu situāciju varētu arī ietekmēt nesaskaņots Brexit process. EESK uzskata, ka galvenā prioritāte ir ar strauju Eiropas IKP kāpumu atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi, galvenokārt vājākajās valstīs un reģionos, lai radītu labklājību un bagātību, kas ir būtiska stratēģijas atbalstam.

    1.9.

    		 Tomēr EESK atbalsta ikvienu ierosināto stratēģisko pamatnostādni, kas vērsta uz izaugsmi un iezīmē 2020. gada Eiropas pusgadu. Komiteja arī piekrīt par trūkumiem, kas norādīti saistībā ar katra mērķa sasniegšanu, jo īpaši – ar mērķi par ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu vides programmas; pašreizējā Stabilitātes pakta un tā stingro noteikumu darbības laikā šie trūkumi var apgrūtināt enerģētikas un klimata plānu vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Ļoti iespējams, ka vides atjaunošanas mērķus sasniegs tikai tās ES valstis, kuras izpilda Stabilitātes pakta prasības vai pat tās pārsniedz; tādējādi tas kavētu ES centienus sasniegt globālo mērķi, vienlaikus iegūstot daļēju rezultātu visai planētai un attālinoties no vēlmes panākt, ka visa ES kļūst par etalonu citām pasaules valstīm.

    1.10.

    		 Tāpēc EESK vēlas, lai tiek izskatīti un pieņemti ieguldījumu regulēšanas pasākumi, kas, ņemot vērā Stabilitātes pakta ierobežojumus vai izdarot izņēmumu no tiem un no noteikumiem par valsts atbalstu, ļautu visām valstīm veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu savus mērķus, kuri noteikti Komisijas apstiprinātajos integrētajos enerģētikas un klimata plānos.

    1.11.

    		 EESK atzinīgi vērtē 2020. gada izaugsmes stratēģijā iekļauto priekšlikumu izmantot visus finanšu līdzekļus un sviras, kas jau ir pieejami ar pašreizējiem instrumentiem, kuri paredzēti daudzgadu finanšu plānā 2021.–2027. gadam. Šis priekšlikums tika publiskots 2020. gada 15. janvārī prezentācijā Eiropas Parlamentā. Komiteja arī cer, ka tiks palielināti finanšu līdzekļi, ja tie būs nepieciešami mērķu sasniegšanai.

    1.12.

    		 EESK aicina nodrošināt, ka Komisija efektīvi un proaktīvi uzrauga rezultātus, kuri dažādām dalībvalstīm jāsasniedz atbilstoši saskaņotiem enerģētikas un klimata plāniem, stimulējot atbalsta pasākumus, kas palīdz risināt problēmas, tostarp finansiālās un metodoloģiskās problēmas, nevis tikai kritizēt.

    1.13.

    		 EESK piekrīt tam, ka ir jāstiprina finanšu sistēmas stabilitāte un noturība un jāpastiprina noteikumi, kas reglamentē finanšu tirgus, lai stiprinātu Eiropas valūtas starptautisko nozīmi un veiktu piesardzības pasākumus, pastiprinot makroprudenciālos noteikumus un citus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt dalībvalstu finanšu stabilitāti pret jebkādām turpmākām krīzēm, kas varētu rasties citur pasaulē un ietekmēt Eiropu globalizācijas rezultātā. Papildus notiekošajam banku un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanas procesam gaidāmajā ECB monetārās politikas stratēģiskajā pārskatīšanā (1) būtu vairāk jākoncentrējas uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu eurozonā un euro starptautiskās nozīmes stiprināšanu.

    1.14.

    		 EESK uzsver: 2020. gada izaugsmes stratēģijā svarīgi ir galveno uzmanību pievērst iedzīvotāju labklājībai, saglabājot un nostiprinot sociālos sasniegumus, kuriem pateicoties ES ir paraugs visai pasaulei.

    1.15.

    		 Attiecībā uz sociālo tiesību pamatpīlāru EESK atzinīgi vērtē to, ka minētās tiesības ir atkārtoti uzsvērtas 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā. EESK cer, ka Eiropas pusgada mērķos īpaša uzmanība tiks pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumam, jo īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām darbā, atalgojuma izlīdzināšanas panākšanu, darba vietas aizsardzību mātēm, tostarp lai apkarotu negatīvās demogrāfiskās tendences, kā arī būtisku uzlabojumu īstenošanu tiesību aktos par ģimenes aizsardzību, piemēram, pilnveidojot bērna kopšanas atvaļinājumus tēviem, kā arī labvēlīgas darba vides nodrošināšanu, lai novērstu jebkādu fizisku un psiholoģisku vardarbību pret sievietēm. Attiecībā uz dzimumu līdztiesību būtu jāievēro arī laulības šķiršanas tiesību aktu konsekventa un vienlīdzīga piemērošana tā, lai nodrošinātu, ka abiem laulātajiem vienmēr ir vienādas tiesības uz viņu nepilngadīgajiem bērniem.

    1.16.

    		 EESK uzskata, ka ES ir jāstiprina sava pozīcija starptautiskajā arēnā, lai saglabātu labklājību, drošību un vērtības, kas ir ES pamatā, un jāuzņemas vadošā loma pasaulē, atbalstot ANO IAM visaptverošu, pārliecinošu un saskaņotu īstenošanu un daudzpusēju pasaules kārtību, kas balstās uz noteikumiem un kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, vienlaikus apņēmīgi aizsargājot demokrātijas principus un planētu, tiesiskumu un pamattiesības.

    1.17.

    		 EESK ir pārliecināta, ka aprīkota un saliedēta vienotā tirgus izveide, kas koncentrētos uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, var sniegt būtisku ieguldījumu izaugsmē, ja tā ir vērsta uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un tai jābūt harmoniskas, iekļaujošas, atjaunotas, atjauninātas Eiropas integrācijas centrā, kura ir pielāgota pilnībā sadarbspējīga digitālā vienotā tirgus jaunajām tehnoloģijām un infrastruktūrām. Saistībā ar Eiropas zaļā kursa pāreju īpašs uzsvars un nozīme būtu jāpiešķir uz cilvēkiem orientētam uzņēmumu modelim, piemēram, sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

    1.18.

    		 EESK uzskata: līdztekus padziļinātai administratīvajai vienkāršošanai, plašam digitalizācijas procesam un intensīvai visu ieinteresēto personu spēju veidošanai ES un valstu līmenī vajag ieviest stiprāku vienotā tirgus pārvaldības infrastruktūru.

    1.19.

    		 EESK uzskata, ka ierosinātā stratēģiskā redzējuma īstenošana var saskarties ar riskiem un pretestību, ja nav jaunu pārvaldības mehānismu, kas iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī publiskā un privātā sektora dalībniekus vietējā un reģionālajā līmenī ļautu iesaistīt kā proaktīvus dalībniekus augšupējā procesā, kurā var paust viedokli un ietekmēt konkrētās vietējās vajadzības un problēmas.

    1.20.

    		 Tāpēc EESK iesaka dažādos līmeņos ieviest jaunas pārvaldības struktūras, kas varētu nodrošināt vietējo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos tādu taisnīgu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas atbilst reālajiem apstākļiem uz vietas.

    2.   Komisijas ierosinātā 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija

    2.1.

    		 Patlaban, šķiet, visi piekrīt tam, ka vajadzīga ir jauna globāla ilgtermiņa ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģija Eiropas nākotnei, ko papildinātu 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanas visaptverošs īstenošanas plāns un kas aptvertu visus aspektus, kuri ietekmē Eiropas sabiedrību un iedzīvotājus, uzņēmumus un vidi, kurā tie darbojas, rūpniecību un tās konkurētspēju, sākot ar ieguldījumiem un publiskajam iepirkumam, līdz pat tirdzniecībai, prasmēm, inovācijai un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam.

    2.2.

    		 Izstrādājot savu valsts politiku un stratēģijas, kas tiks iekļautas attiecīgajās stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās, dalībvalstīm būtu jāņem vērā prioritātes, kuras Komisija ir noteikusi dokumentā par gada izaugsmes pētījumu Eiropas Savienībā.

    2.3.

    		 Paziņojuma par 2020. gada izaugsmes pētījumu Eiropas Savienībā (2) mērķis ir izklāstīt Komisijas viedokli par politiskajām prioritātēm, kuras dalībvalstīm būtu jāņem vērā, izstrādājot savu ekonomikas politiku 2020. gadam, un tā pamatā ir ANO 2030. gada IAM integrācija ES politikā, jo īpaši:

    —

    vides ilgtspēja, produktivitātes pieaugums, taisnīgums un makroekonomiskā stabilitāte kā ES ekonomikas politikas jaunās paradigmas pīlāri turpmākajos gados,

    —

    nepieciešamība izstrādāt šo jauno izaugsmes paradigmu tā, lai efektīvi risinātu ilgtermiņa problēmas, kas pārveido Eiropas sabiedrību,

    —

    ES politiskās un ekonomiskās vadības izveide pasaules līmenī, balstoties uz jauno paradigmu kā potenciālās izaugsmes stimulu,

    —

    šādas politikas un strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu līdzsvarošana īstermiņā un ilgtermiņā: ieguvumu sadale un izmaksu ierobežošana mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām,

    —

    ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp dažādiem izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, tostarp lai ieguldītu “rekordlielas summas progresīvā pētniecībā un inovācijā” un apmācībā un jo īpaši “lai sasniegtu pašreizējos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus”,

    —

    ES budžeta 2021.–2027. gadam galvenā faktora optimizācija, lai īstenotu šādus politiskos mērķus: “pamatojoties uz esošajiem un jauniem mehānismiem, Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns nodrošinās investīcijas, kas nepieciešamas Eiropas zaļā kursa īstenošanai” un “taisnīgas pārejas mehānisms tiks piemērots visvairāk skartajiem reģioniem un nodrošinās, ka neviens netiek atstāts novārtā”,

    —

    pastiprināta ekonomikas pārvaldība, kas būtu nesaraujami saistīta ar demokrātisko pārskatatbildību: lielāka demokrātiskā pārskatatbildība Eiropas pusgada ietvaros un vispārīgāk – Komisijas nodoms turpināt dialogu ar dalībvalstīm un aicināt tās iesaistīt valstu parlamentus, sociālos partnerus un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas.

    2.4.

    		 Tagad iepriekš minētos mērķus ES un dalībvalstīm būtu jāiekļauj stratēģijā un īstenojamu pasākumu kopumā. Lai ilgtspēja būtu politikas un rīcības stūrakmens, ES iestādēm, dalībvalstīm un reģioniem būtu jāapvieno daudzveidīgie instrumenti, kas dotu iespēju piedalīties visiem iedzīvotājiem, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un ES ekonomikas konkurētspēju.

    2.5.

    		 EESK 2019. gada 30. oktobra rezolūcijā uzsvēra, ka “jārīkojas vienlaicīgi visos līmeņos un jārada darbības dinamika, lai risinātu steidzamus ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus” (3), un aicināja izstrādāt vispārēju ES ilgtspējas stratēģiju 2050. gadam, lai īstenotu ANO programmu 2030. gadam (4).

    2.6.

    		 Šajā rezolūcijā EESK arī uzsvēra: “Lai īstenotu šādu paradigmas maiņu, ir:

    —

    jāmaina pārvaldība, t. i., ir vajadzīgi speciāli pārvaldības mehānismi, kas ļautu ātrāk risināt steidzamas problēmas un sarežģītus jautājumus Šādu mehānismu uzdevums būtu sasaistīt ES un dalībvalstu līmeni, nevis aizstāt darbību kādā no tiem,

    —

    ilgtspējīgas attīstības mērķi jāintegrē Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās uzraudzības, kā arī budžeta plānošanas procesos;”

    —

    Lietderīgi būtu papildināt Eiropas pusgadu “ar jauniem, uzlabotiem, izmērāmiem un savstarpēji papildinošiem sociāliem, ekonomiskiem un vides rādītājiem, lai uzraudzītu un izsekotu visus Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektus un principus, kā arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus”.

    2.7.

    		 Ilgtspēja ir jebkuras veiksmīgas konkurētspējas stratēģijas vitāli svarīgs komponents, un Eiropai būtu jāpalielina tās ekonomikas virzītājspēku potenciāls, jāpastiprina pasaules mērogā sava novatores pozīcija, kura pamatojas uz aprites ekonomikas modeli, un jārada nākamās paaudzes tirdzniecības iespējas, kuras virza pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem. Noturīgs tirgus pieprasījuma pieaugums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem prasa konsekvenci starp politikas mērķiem, kas vērsti uz ilgtspēju.

    2.8.

    		 Atzinuma papildinājumā par 2019. gada izaugsmes pētījumu (5) EESK uzsvēra:

    —

    jāpalielina publiskie un privātie ieguldījumi, jo īpaši sociālajā un izglītības infrastruktūrā,

    —

    jānodrošina atbilstība ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam un ar enerģētikas pārkārtošanas un klimata plānu,

    —

    jāintensificē strukturālās reformas, jo īpaši attiecībā uz strukturālo nelīdzsvarotību un tekošā konta pārpalikumu,

    —

    līdzekļi jāizmanto materiālajiem, digitālajiem un vides ieguldījumiem, kā arī prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai,

    —

    sociālo tiesību aizsardzības centrālo lomu, kas jāiekļauj Eiropas pusgadā tādā pašā līmenī kā makroekonomiskie un budžeta mērķi,

    —

    ar nodokļiem ir jāveicina produktīvi ieguldījumi un izdevumi reālajā ekonomikā,

    —

    apspriešanos ar sociālajiem partneriem dažādos Eiropas pusgada īstenošanas posmos,

    —

    stratēģiski nozīmīgi labumi jāizslēdz no privatizācijas.

    2.9.

    		 Makroekonomikas līmenī “ir skaidri redzams, ka ir vajadzīga jauna Eiropas ekonomikas stratēģija – pozitīvs vēstījums ES ekonomikas turpmākai attīstībai pasaules kontekstā –, kuras palīdzētu uzlabot ES noturību pret ekonomikas satricinājumiem un sekmētu tās tautsaimniecības modeļa ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, tādējādi atjaunojot uzticēšanos, stabilitāti un vispārēju labklājību visu Eiropas iedzīvotāju vidū” (6).

    2.10.

    		 Jānodrošina “ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības samazināšana, augšupēja konverģence, ražīguma pieauguma nodrošināšana un konkurētspējas saglabāšana atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kuros iekļauti ne tikai ar IKP saistītie mērķi, labvēlīgi apstākļi uzņēmumiem un investīcijām, kvalitatīvas darbvietas un pienācīgs atalgojums, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, stabilas un uz ilgtspēju orientētas publiskās finanses, stabils finanšu sektors, kā arī līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana” (7).

    2.11.

    		 Uzskatīdama, ka ES reālas nākotnes pamatā var būt tikai stabila ekonomiskā bāze, kas apvienota ar spēcīgu sociālo dimensiju (8), EESK “ir konsekventi atbalstījusi augšupēju konverģenci un efektīvāku sociālo politiku gan ES, gan dalībvalstu līmenī (9)” un aicinājusi “izstrādāt skaidru un koordinētu ceļvedi, kurā būtu noteiktas pīlāra īstenošanas prioritātes, un panākt spēkā esošo sociālo tiesību un standartu ievērošanu”. “Ar jaunu Eiropas pusgada procesu, veicot sociālās nelīdzsvarotības uzraudzību, būtu jācenšas sasniegt sociālus mērķus, un būtu jāievieš jauni, izmērāmi rādītāji un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi sociālajā jomā” (10).

    2.12.

    		 Veicot pasākumus vienotā tirgus stiprināšanai, ir jāsekmē “dažādu tādu uzņēmumu veidu attīstībai piemērota konteksta izveide, kuri ir gatavi risināt problēmas, ar kādām sabiedrība saskaras”. “Ir jāapvieno un jāintegrē dažādi uzņēmējdarbības veidi, bet katra no attiecīgajām jomām ir pelnījusi pienācīgu likumdevēju uzmanību un publiskos ieguldījumus”, noraidot pieeju “viens risinājums visiem” (11).

    2.13.

    		 EESK uzsvēra, ka “pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu” un ka svarīgi ir, lai “šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības” (12) un dzīves kvalitāti.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    		 EESK uzskata, ka absolūta prioritāte ir ieteikt stiprināt tādas ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, kas rada jaunu un ilgstošu nodarbinātību un labklājību, kura vajadzīga ieguldījumu atbalstam, lai palielinātu aprites ekonomikas faktoru vispārējās produktivitātes pieaugumu, paātrinātu strukturālās reformas labākai pārvaldībai un lielākai pārskatatbildībai, jo īpaši digitālajā un vides jomā, kā arī attīstītu prasmes un kvalifikācijas un aizsargātu sociālās tiesības, kas nepieciešamas Eiropas zaļā kursa jaunās paradigmas ietvaros.

    3.2.

    		 Pārejai uz jaunu attīstības modeli jābūt balstītai uz konkurētspējīgu ilgtspēju kā Eiropas veiksmīgas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmeni; arī turpmāk šai ilgtspējai jābūt par vadošo principu, ar nosacījumu, ka tā aizsargās iedzīvotājus un reģionus no izmaksām, ko rada pārmaiņas, kuras neizbēgami rada ieguldījumi efektīvās un integrētās sociālās aizsardzības sistēmās.

    3.3.

    		 Finanšu krīze uzskatāmi pierādīja, cik svarīga ir stabilitāte un integrācija kapitāla un finanšu tirgos, kuru sadrumstalotība joprojām kavē uzņēmumu izaugsmi un ieguldījumus: vajadzētu veikt papildu pasākumus, jo īpaši finanšu nozarē, ar kuriem atjaunot uzticēšanos tirgum un uzticēšanos visās dalībvalstīs.

    3.4.

    		 ES ir vajadzīga jauna ekonomikas stratēģija, kas veicina nepārtrauktu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un piedāvā pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. EESK ir pārliecināta, ka aprīkota un saliedēta vienotā tirgus izveidei, kas koncentrētos uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, jābūt harmoniskas, iekļaujošas, atjaunotas, atjauninātas Eiropas integrācijas centrā, kura ir pielāgota pilnībā sadarbspējīga digitālā vienotā tirgus jaunajām tehnoloģijām un infrastruktūrām. Saistībā ar Eiropas zaļā kursa pāreju īpašs uzsvars un nozīme būtu jāpiešķir uz cilvēkiem orientētam uzņēmumu modelim, piemēram, sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

    3.5.

    		 EESK uzskata: līdztekus padziļinātai administratīvajai vienkāršošanai, plašam digitalizācijas procesam un intensīvai visu ieinteresēto personu spēju veidošanai ES un valstu līmenī vajag ieviest stiprāku vienotā tirgus pārvaldības infrastruktūru, proaktīvi integrējot iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, lai izvērstu vienkāršotas un lietotājiem draudzīgas koncepcijas un vienotā tirgus noteikumu savlaicīgu, pārredzamu un efektīvu ieviešanu un piemērošanu kā pamatu sekmīgai pārejai uz ekonomiskajā, vides un sociālajā aspektā digitālu, efektīvu, saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Eiropas Savienību.

    3.6.

    		 EESK uzsver līdz šim pausto par to, ka vajag “pēc iespējas ātrāk mazināt infrastruktūras, teritoriālo un kultūras digitālo plaisu, kas patlaban kavē ES ekonomisko un sociālo attīstību un rada dzīves apstākļu un iespēju nevienlīdzību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem” (13).

    3.7.

    		 EESK uzskata, ka bez jauniem pārvaldības mehānismiem, kas iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī publiskā un privātā sektora dalībniekus vietējā un reģionālajā līmenī ļautu iesaistīt kā proaktīvus dalībniekus augšupējā procesā, kurā var paust viedokli un ietekmēt konkrētas vietējās vajadzības un problēmas, ierosinātā stratēģiskā redzējuma īstenošana var saskarties ar riskiem un pretestību, kas var palēnināt īstenošanas procesu; Komiteja iesaka ES un valstu iestādēm ieviest jaunas pārvaldības struktūras, kas varētu nodrošināt vietējo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos tādu taisnīgu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas atbilst reālajiem apstākļiem uz vietas.

    Briselē, 2020. gada 19. februārī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Luca JAHIER

    (1)  Ievadruna, preses konference, ECB prezidente Christine Lagarde, 2019. gada 12. decembris.

    (2)  2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija (COM(2019) 650 final).

    (3)  EESK atzinums par pārdomu dokumentu “Rezolūcija par tematu “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejasieguldījums Eiropas Komisijas 2020. gada darba programmā un ne tikai”” (OV C 47, 11.2.2020., 1. lpp.).

    (4)  “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”.

    (5)  OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp.

    (6)  EESK 2019. gada 17. jūlija atzinums “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku” (OV C 353, 18.10.2019., 23. lpp.).

    (7)  EESK 2019. gada 17. jūlija atzinums “Jauns redzējums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu” (OV C 353, 18.10.2019., 32. lpp.).

    (8)  EESK 2017. gada 19. oktobra atzinums par tematu “Sociālās dimensijas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietekme uz ES nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.), 1.2. un 2.2. punkts.

    (9)  Piemēram, atzinumos “Efektīvu un uzticamu sociālās nodrošināšanas sistēmu principi” (OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.); “Sociālās dimensijas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietekme uz ES nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.) un “Priekšlikums Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai” (OV C 440, 6.12.2018., 135. lpp.).

    (10)  EESK 2019. gada 25. septembra atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlārs – sākotnējās īstenošanas novērtējums un ieteikumi nākotnei” (OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.).

    (11)  EESK 2019. gada 17. jūlija atzinums “Uzņēmējdarbību un inovāciju veicinoša vienotā tirgus stiprināšana” (OV C 353, 18.10.2019., 6. lpp.), 1.3. un 1.5. punkts.

    (12)  EESK 2019. gada 17. jūlija atzinums “Uzņēmējdarbību un inovāciju veicinoša vienotā tirgus stiprināšana” (OV C 353, 18.10.2019., 6. lpp.), 1.3. un 1.5. punkts.

    (13)  EESK 2017. gada 18. oktobra atzinums “Digitālais vienotais tirgus: vidusposma pārskats” (OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp.), 1.8. punkts.

    Naar boven