Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2018. gada ziņojums par konkurences politiku””

(COM(2019) 339 final)

(2020/C 97/08)

Ziņotājs:

Gerardo LARGHI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 15.10.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.11.2019.
Pieņemts plenārsesijā	11.12.2019.
Plenārsesija Nr.	548
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	197/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) 2018. gada ziņojumu par konkurences politiku, kurā ir izstrādāta pieeja nolūkā stiprināt vienoto tirgu, ekonomikas attīstību un sociālās politikas mērķus.

1.2.

Kā uzsvērts vairākos dokumentos, EESK uzskata, ka efektīva un uz principiem balstīta konkurences politika ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem un neaizstājams iekšējā tirgus īstenošanas instruments, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), sociālās tirgus ekonomikas veidošanai un sociālā pīlāra noteikumiem (1).

1.3.

EESK un Eiropas Savienībai šajā jautājumā ir jāuztur nepārtraukts dialogs ar citām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un jo īpaši ar patērētāju apvienībām.

1.4.

Tādēļ EESK uzskata, ka ir jānodrošina, lai atbalsta piešķiršana vienmēr būtu saistīta ar vislielāko pārredzamību attiecībā uz izmaksu uzlikšanu patērētājiem un lai patērētājiem būtu skaidra informācija par šādām izmaksām rēķinos (2). EESK atzinīgi vērtē Komisijas gatavību iejaukties vertikālajos un horizontālajos konkurences ierobežojumos, jo īpaši elektroniskās komercijas jomā, kurā konkurencei kaitējošas rīcības sekas ir jūtamas.

1.5.

Saistībā ar diskriminācijas praksi īpaša uzmanība būtu jāpievērš mākslīgajam intelektam (MI). Lai aizliegtu diskrimināciju, ko izraisa patērētāju profilēšana ar MI palīdzību, būtu jāpielāgo ES tiesību akti.

1.6.

Lielos datus var izmantot, lai vērstos pret patērētājiem, konkrēti, kaitējot viņu labjutībai, jo, profilējot patērētāju, tiek samazinātas viņa izvēles brīvības iespējas.

1.7.

EESK aicina nodrošināt, ka konkurences iestādēm būtu zināšanas, prasmes un resursi, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot īpašus tiesību aktus un novērst nopietnās konkurences problēmas, kuras kaitē patērētājiem.

1.8.

Attiecībā uz valsts atbalstu EESK atzinīgi vērtē to, ka kontroles pasākumu modernizācijas process ļāvis iestādēm koncentrēt uzmanību uz vissvarīgākajām un būtiskākajām lietām, arī izmantojot IT platformu Transparency Award Module (Atbalsta pārredzamības modulis).

1.9.

EESK uzsver vajadzību panākt saskaņotību starp vides politiku un valsts atbalsta politikas jomām. Jo īpaši Komiteja ņem vērā notiekošo vides aizsardzības un enerģētikas pamatnostādņu pārskatīšanu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas pamatnostādņu par valsts atbalstu mērķis ir nodrošināt brīvu konkurenci Eiropas enerģijas tirgū, izmantojot tehnoloģiju ziņā neitrālus konkursus, kas ir būtiski dažādu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ienākšanai un noturīgam un konkurētspējīgam Eiropas enerģētikas tirgum, kas nodrošinātu energoapgādes drošību. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt visaptverošu un ilgtermiņa stratēģiju, kas būtu pretstatā pieejai, kuras pamatā ir īstermiņa koriģējoši pasākumi, kas neveicina izaugsmi un darbvietu radīšanu konkrētākā un ilgtspējīgākā veidā. Šajā saistībā Komisijai būtu lietderīgi veikt salīdzinošu pētījumu par dažādiem apstrādes rūpniecības atbalsta plāniem, kas nesen pieņemti Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Korejā (3).

1.11.

Runājot par konkurenci ar uzņēmumiem ārpus ES, EESK prasa garantēt vienādus sociālos un vides noteikumus, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.12.

EESK uzsver: lai īstenotu brīvu sociālo tirgu, svarīga ir konkurences politika, kas nodrošina līdzsvaru starp darba ņēmēju un patērētāju sociālo un ekonomisko mērķu attīstību un konkurētspējīgas un efektīvas ražošanas struktūras saglabāšanu.

1.13.

EESK uzskata, ka iekšējā tirgus noteikumi, kas attiecas uz tiesībām uz brīvu pārvietošanos un apriti (gan, konkrēti, attiecībā uz cilvēkiem, gan arī uz pakalpojumiem, precēm, kapitālu), ir ES tiesību stūrakmeņi un ka ir jānodrošina darba ņēmēju norīkošana un brīva pakalpojumu aprite, lai novērstu jebkāda veida sociālo dempingu.

1.14.

Visbeidzot, EESK ir neizpratnē par to, ka izskatāmajā ziņojumā nav iekļauta atsauce uz strupceļu, kurā ir acīmredzami nonākušas Padomes un EP sarunas par kolektīvo rīcību priekšlikum “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” kontekstā, jo šī rīcība ir būtiska, lai pabeigtu to zaudējumu faktiskas atlīdzināšanas sistēmu, kas patērētājiem nodarīti, pārkāpjot pretmonopola noteikumus.

2.   2018. gada ziņojuma par konkurences politiku kopsavilkums

2.1.

2018. gada ziņojumā uzmanība ir pievērsta tādām jomām kā digitālā ekonomika, finanšu pakalpojumi, enerģētika un vide, lauksaimniecība un pārtikas nozare, transports un ražošana, kā arī tādiem jautājumiem kā pretmonopola normu decentralizēta piemērošana dalībvalstīs un plaša starptautiskā sadarbība.

2.2.

Komisijas ikdienas izpildes prakse balstās uz šādiem principiem: nediskriminācija, taisnīgums, pārredzamība, paredzamība, tiesības tikt uzklausītam un konfidencialitātes aizsardzība. Patērētāju labklājības aizsardzība ir skaidri noteikts EK konkurences tiesību intervences pasākumu mērķis.

2.3.

Digitālais laikmets rada jaunus uzdevumus konkurences tiesībās, piemēram, lielo datu, algoritmu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu.

2.4.

Eiropas Komisija ar mērķi “racionalizēt konkurences lietu procedūras” ir publicējusi atjauninātas pamatnostādnes uzņēmumiem par komercnoslēpumiem un citu konfidenciālu informāciju pretmonopola procedūrās, kā arī pamatnostādnes par konfidencialitātes loku izmantošanu.

2.5.

Uzņēmumu apbalvošana par sadarbību pretmonopola tiesvedībā ir izrādījusies efektīva, tādējādi palīdzot Komisijai palielināt savu lēmumu nozīmi un ietekmi un paātrinot izmeklēšanu.

2.6.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1 (“EKT+direktīva”) (4) ļauj dalībvalstu konkurences iestādēm efektīvāk īstenot ES konkurences noteikumus.

2.7.

Valsts atbalsta politikas modernizācija ir ļāvusi dalībvalstīm vieglāk īstenot pasākumus, kas veicina ieguldījumus, ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Valsts atbalsta pasākumu ātra īstenošana dalībvalstīs būtiski ietekmēja izmaksu samazināšanu mazāk kropļojošiem valsts pasākumiem.

2.8.

EK izlīguma procedūra ir ļāvusi ātrāk identificēt karteļus, atbrīvojot resursus citām izmeklēšanām un samazinot izmeklēšanas izmaksas. Turklāt uzņēmumi ir guvuši labumu no ātrākiem lēmumiem.

2.9.

2018. gada ziņojumā ir norādīti 2018. gadā (un iepriekšējos gados) pieņemtie lēmumi par karteļiem automobiļu nozarē un padziļinātas izmeklēšanas sākšanu saistībā ar automobiļu ražotāju iespējamo slepeno vienošanos attiecībā uz vieglajos automobiļos izmantoto izmešu samazināšanas sistēmu tehnoloģiju attīstību.

2.10.   Digitālā ekonomika

2.10.1.

Konkurences politika ir neatņemama funkcionējoša digitālā vienotā tirgus izveides daļa. Šajā ziņā ir jānovērš iespēja lielajiem interneta uzņēmumiem izmantot savu tirgus varu, lai vājinātu konkurenci un tādējādi arī inovāciju digitālajos tirgos.

2.10.2.

Tālākpārdošanas cenu saglabāšana e-komercijas platformās ir viens no visizplatītākajiem ierobežojumiem digitālajā ekonomikā. Šim nolūkam vairāk tiek izmantoti cenu noteikšanas algoritmi.

2.11.

Valsts atbalsts zaļajā ekonomikā sekmē ieguldījumus, kas vajadzīgi energoapgādes drošības garantēšanai, vienlaikus dekarbonizējot Eiropas enerģētikas sistēmu.

2.12.   Enerģētika

2.12.1.

Valsts atbalsta atļauju piešķiršana 2018. gadā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē ir rosinājusi dalībvalstis veicināt ilgtspējīgu enerģiju un kopumā samazināt elektroenerģijas sistēmas patērētāju izmaksas.

2.12.2.

Komisija ir norādījusi, ka valsts atbalsta pasākumi palīdzēs nodrošināt energoapgādes drošību, neizraisot cenu pieaugumu patērētājiem, ne arī kavējot elektroenerģijas plūsmu ārpus ES robežām.

2.12.3.

ES ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars tās energoresursu struktūrā, lai dažādotu gāzes piegādi, un jāveicina mērķtiecīgu ES un valstu tiesību aktu pieņemšana enerģētikas jomā.

2.13.   Konkurence vienotajā tirgū

2.13.1.

EK ir aizliegusi Siemens ierosināto Alstom iegādi. Lauksaimniecības pārtikas nozarē tā ir atļāvusi apvienoties Bayer un Monsanto, bet paredzot nosacījumus dažu aktīvu atsavināšanai. Tērauda tirgū tika apstiprināta ILVA iegāde, ko īsteno Arcelor Mittal, ar nosacījumiem par dažu aktīvu atsavināšanu. Plānotā Alstom iegāde, ko bija paredzējis veikt Siemens, ir apturēta, jo tā nodarītu kaitējumu konkurencei.

2.14.   Finanšu nozare

2.14.1.

Vispārējā nozares stabilizācija ir mazinājusi valsts budžeta intervences pasākumus valsts atbalsta gadījumos šajā nozarē. Tomēr dažās dalībvalstīs ieņēmumus nenesoši aizdevumi vēl nav izskausti.

2.15.   Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana nodokļu jomā

2.15.1.

Jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai uzņēmumi varētu konkurēt pēc spējām. Dalībvalstis nevar piedāvāt nodokļu priekšrocības daudznacionāliem uzņēmumiem, kaitējot MVU.

3.   Vispārīga informācija

3.1.

2018. gada ziņojumā ir izstrādāta pieeja, kuras mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, ekonomisko attīstību un sociālās politikas mērķus.

3.2.

Lai sasniegtu savienojamības mērķus, digitālās ekonomikas vajadzībām nākamajos desmit gados būs nepieciešami ievērojami ieguldījumi aptuveni 500 miljardu euro apmērā. Svarīgi ir ieviest nopietnu konkurences politiku, jo īpaši lauku un mazāk urbanizētās teritorijās.

3.3.

Digitālais laikmets rada jaunus uzdevumus konkurences tiesību jomā, piemēram, lielo datu, algoritmu, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu. Tāpēc ir jānovērš iespēja “tehnoloģiju milžiem” izmantot savu varu tirgū, lai vājinātu savus konkurentus. Konkurences iestādēm vajadzētu būt zināšanām, prasmēm un resursiem, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot īpašus tiesību aktus un novērst – pirms nav par vēlu – nopietnās konkurences problēmas, kuras kaitē patērētājiem.

3.4.

Īstenošanas pamatā vajadzētu būt arī proaktīvai informācijas apkopošanas instrumentu un nozaru pētījumu izmantošanai.

3.5.

Būtu jāizvairās no jebkādas kavēšanās noteikumu piemērošanā, proaktīvi izmantojot konkurences instrumentu kopumu (piemēram, pagaidu pasākumus) gadījumos, kad pastāv acīmredzams kaitējums konkurencei un patērētājiem.

3.6.

Būtiski ir pierādīšanas pienākumu pārnest uz uzņēmumiem, kas apvienojas digitālajos tirgos, lai tie varētu pierādīt, ka nolīgumi nekropļos konkurenci.

3.7.

Vajag rūpīgāk izvērtēt, vai operatori var bloķēt ienākšanu tirgū un tādējādi ierobežot patērētāju izvēles iespējas un informācijas plūsmu, kā arī manipulēt ar lietotāju uzvedību.

3.8.

Lai vērstu uzmanību uz konkurences problēmām, ko rada zināma prakse, svarīgi būtu izstrādāt norādījumus uzņēmumiem un palīdzēt tiem rīkoties atbilstoši tiesību aktiem.

3.9.

MI pašlaik ietekmē cenu politiku vai tās uzraudzību, radot ietekmi, kas ietver riskus. Algoritmi ļauj e-komercijas platformām kontrolēt un ierobežot mazumtirgotāju brīvību cenu politikā un konkurenci lielveikalu tīklos (ar negodīgu praksi, ko turpmāk nevar saglabāt).

3.10.

Tā pati parādība parādās tūrisma nozarē, kur tūrisma produktu pārdošanas platformas raksturo dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Ir četri galvenie pārdošanas tīkli, kuriem ir milzīga ietekme uz viesnīcām, mazajiem operatoriem un MVU.

3.11.

Saistībā ar diskriminācijas praksi īpaša uzmanība būtu jāpievērš MI. Lai aizliegtu diskrimināciju, ko izraisa profilēšana ar MI palīdzību, būtu jāpielāgo ES tiesību akti.

3.12.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu uzņēmumus, kuri izmanto algoritmus, uzskatīt par vienīgajiem atbildīgajiem par darbībām, kas no tiem izriet. Lielos datus var izmantot, lai vērstos pret patērētājiem, konkrēti, kaitējot viņu labjutībai, jo, pārmērīgi profilējot patērētāju, tiek samazinātas viņa izvēles iespējas.

3.13.

EESK uzskata, ka jautājums par lielo datu ietekmi uz konkurenci ir un kļūs arvien nozīmīgāks. Pārmērīgas iejaukšanās politika tomēr varētu mazināt inovācijas stimulus (t. i., labākus pakalpojumus un zemākas cenas, kas varētu būt atkarīgas no inovācijas tādās jomās kā produktu izplatīšana un iegādes platformas).

3.14.

Lielo datu radītās priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem var ļaut vadošajiem dalībniekiem ieņemt dominējošu stāvokli tirgū. Masveida analīzes metodes (datu tirdzniecība, tiešsaistes mārketings, modeļu atpazīšana, pieprasījuma novērtēšana, cenu optimizācija) var būt ekspluatācijas prakse.

3.15.

Saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju EK veiktajā izmeklēšanā ir atklājies, ka tālākpārdošanas cenu ierobežojumi līdz šim ir visizplatītākie konkurences ierobežojumi e-komercijas tirgos. EK pieņēma 2018. gadā vairākus lēmumus, ar kuriem uzņēmumiem tika uzlikti naudas sodi par tiešsaistes tālākpārdošanas cenu ierobežojumu noteikšanu, pārkāpjot ES konkurences noteikumus.

3.16.

Nodokļu jomā EESK atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija īstenojusi 2018. gadā. Tajā pašā laikā svarīgi ir, lai arī šajā jomā tiktu nodrošināta godīga konkurence starp dažādām valstīm. Uzmanība īpaši jāpievērš tax ruling (nodokļu nolēmumiem) un nelikumīgām konkurences priekšrocībām, kas iegūtas, noslēdzot nolīgumus starp dažām valstīm un liela mēroga tirgus dalībniekiem; šāda rīcība kropļo brīvo tirgu un nodara kaitējumu MVU, kā arī rada negodīgu konkurenci starp valstīm.

3.17.

Attiecībā uz enerģiju EESK norāda, ka dažās valstīs vēl nav nodrošināta mājsaimniecību rēķinu pilnīga un vispārēja pārredzamība. Nenodrošinot pārredzamību, tiek samazināta patērētāju iespēja izdarīt apzinātu izvēli un tiek veicināta status quo saglabāšana par labu lielajiem tirgus dalībniekiem.

3.18.

Lauksaimniecība un pārtikas nozare. Šajā nozarē svarīgi ir aizsargāt produktus ar Eiropas cilmes vietas nosaukumu. Sēklu un pesticīdu nozare ir būtiska lauksaimniekiem un patērētājiem, taču tā rada arī bažas, kas iet tālāk par patērētāju aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu un garantijām, ka tiek ievēroti noteikumi vides un klimata jomā.

3.19.

Attiecībā uz transportu EESK ierosina Komisijai pārbaudīt, vai un cik lielā mērā atbrīvojums no aviācijas degvielas nodokļa varētu būt nepamatots atbalsts aviosabiedrībām salīdzinājumā ar dzelzceļa transportu.

3.20.

Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un uzņēmumu apvienošanos, nepietiek atsaukties uz citu lielo pasaules mēroga dalībnieku konkurenci, īpaši, ja tie nāk no valstīm, kuras ir slēgtas ārvalstu uzņēmumu konkurencei. Šajā saistībā kā alternatīva uzņēmumu apvienošanai, kas vājina konkurenci, tiek ierosināts veikt darbības, kuru mērķis ir pārvarēt šķēršļus ienākšanai trešo valstu tirgos, piedāvāt spēcīgākus fiskālos stimulus pētniecībai un izstrādei un slēgt nolīgumus starp Eiropas ražotājiem, lai koordinētu eksporta un investīciju stratēģijas ārzemēs.

3.21.

Jebkurā gadījumā patērētāju aizsardzībai jābūt līdzsvarā ar atbalsta un veicināšanas darbībām inovatīviem uzņēmumiem un MVU (ar instrumentiem, kas nekaitē dinamiskai konkurencei tirgū); tas ir pamatnosacījums ceļā uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu un ražošanas sistēmas dinamisku ilgtspēju.

3.22.

Attiecībā uz darba tirgu un konkurences aizsardzību EESK uzskata, ka starp jautājumiem, kuros jāveic pasākumi, lai pašreizējā tirgū nodrošinātu uzņēmumu patiesi brīvu konkurenci, jāmin arī jautājums, kas attiecas uz tiesisko regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta sociālo pamattiesību ievērošana un darba ņēmēju brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite.

3.23.

Tas attiecas uz jebkāda veida sociālā dempinga (negodīgas konkurences atalgojuma un darba apstākļu ziņā, kas izraisa lejupejošu spirāli) novēršanu un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret darba ņēmējiem neatkarīgi no tā, kur tie strādā un no kurienes ieradušies, kā arī darba ņēmēju un uzņēmumu nediskriminēšanu darba izpildes vietā.

3.24.

Visbeidzot, EESK ar neizpratni konstatē, ka atšķirībā no visiem pēdējos gados izstrādātajiem Komisijas ziņojumiem pirmo reizi ne izskatāmajā ziņojumā, ne tam pievienotajā darba dokumentā (SWD(2019) 297 final) nav ne mazākās atsauces uz progresa trūkumu kolektīvās rīcības jomā, uz kuru neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (5) par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences tiesību pārkāpumiem; kolektīvā rīcība ir līdzeklis, kas veicina to zaudējumu faktisku atlīdzināšanu, kuri patērētājiem nodarīti, pārkāpjot pretmonopola noteikumus. Neizpratne ir vēl jo lielāka, ja ņem vērā EESK atzinumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” (6) par Komisijas priekšlikumu (7), kā arī Padomes lēmumu izslēgt jebkādu kolektīvo rīcību (8) no nesen pieņemtās direktīvas, kura, pēc EESK domām, tāpat bija acīmredzami nepietiekama.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Attiecībā uz digitalizāciju EESK piekrīt Komisijas lēmumam uzskatīt šo jomu par prioritāti un konkurences programmu 2021.–2027. gadam vērst uz uzdevumiem, kas saistīti ar lielo datu, algoritmu un MI izmantošanu. EESK aicina Eiropas Komisiju īstenot pēcpasākumus saistībā ar 2019. gada aprīļa ziņojumu “Konkurences politika digitālajā laikmetā”, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

4.1.1.

stratēģijas, kas jāīsteno, lai novērstu jebkādus konkurences un brīvā tirgus ierobežojumus, ko ieviesušas digitālās platformas, tostarp tirdzniecības un tūrisma nozarē;

4.1.2.

lietotāja-patērētāja reālas un pilnīgas zināšanas par personas datiem un personas datu pārvedamību no jebkuras platformas;

4.1.3.

jebkādas izslēgšanas formas apkarošana attiecībā uz uzņēmumiem, kurus dažas digitālās platformas uzskata par potenciāli bīstamiem to dominējošajam stāvoklim;

4.1.4.

brīvā tirgus saglabāšana, aizsargājot mazos jaunuzņēmumus, kuriem ir potenciāls tirgū, bet kurus bieži vien absorbē lielie digitālās nozares dalībnieki, kas tajos saskata bīstamus nākotnes konkurentus.

4.2.

EESK uzskata, ka to subjektu rīcībā, kas visos līmeņos ir uzticējuši vispārējas nozīmes uzdevumus digitālajām platformām, vajadzētu būt arī likumdošanas instrumentiem, kuri ļautu piekļūt šo platformu izmantotajiem algoritmiem un kontrolēt tos.

4.3.

EESK ierosina EK pastiprināt kontroles pasākumus attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošanu un aizsargāt Eiropas uzņēmumu brīvu piekļuvi pasaules tirgiem.

4.4.

Šajā nolūkā pasaules publiskā iepirkuma tirgos ir jāgarantē faktisks savstarpīgums.

---

(1)  LESD 7., 9., 11. un 12. pants.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(3)  OV C 197, 8.6.2018., 10. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu, (OV L 11, 14.1.2019., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.).

(6)  OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.

(7)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu, COM(2018) 184 final – 2018/0089 (COD).

(8)  Sk. 2019. gada 18. oktobra dokumentu PE-CONS 83/19.