EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.10.2018

COM(2018) 710 final

2018/0365(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2019. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, tiecas nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vidiskajos un sociālajos apstākļos. Svarīgs instruments šajā sakarībā ir ikgadēja zvejas iespēju noteikšana.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Melnajā jūrā 2019. gadā.

Attiecībā uz brētliņu priekšlikums pamatojas uz zinātnisko ieteikumu par autonomu kvotu, un tā mērķis ir saglabāt pašreizējo zvejas izraisītas zivju mirstības līmeni.

Attiecībā uz akmeņpleksti priekšlikums transponē kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotas, kas noteiktas GFCM Ieteikumā GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām 29. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Melnā jūra).

·Vispārīgais konteksts

·Priekšlikuma pamatojums ir izklāstīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2019. gadam [COM (2018) 452 final, 11.6.2018.].

·Zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 16. panta 1. punktu (ietver norādi uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (ietver norādi uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem).

Bulgārija un Rumānija Melnās jūras krājumus izmanto kopīgi ar trešām valstīm, piemēram, Turciju, Ukrainu, Gruziju un Krievijas Federāciju.

Līdz 2017. gadam reģionālā līmenī lēmumi par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) starp ES un trešām valstīm netika pieņemti. Lai palīdzētu nodrošināt KZP noteikumu piemērošanu, Eiropas Savienība kopš 2008. gada katru gadu nosaka autonomas kvotas akmeņplekstes un brētliņas krājumiem. Tomēr saskaņā ar GFCM 2017. gadā 41. gadskārtējā sesijā pieņemto Ieteikumu GFCM/41/2017/4 kopš 2018. gada akmeņplekstes zvejniecībām uz diviem gadiem (2018–2019) piemēro reģionālu KPN ar kvotu pagaidu iedalījumu; šie noteikumi ir transponēti ES regulā attiecībā uz Melno jūru.

Zvejniecības, kurās izmanto brētliņas krājumus, Melnās jūras piekrastes valstīm ir nozīmīgas sociālekonomiskā aspektā. Saskaņā ar oficiāli ziņotajiem izkrāvumiem, kas ietverti Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2017. gada ziņojumā par Melno jūru, ES valstu brētliņas izkrāvumu īpatsvars Melnajā jūrā 2014. gadā bija 4,5 %, 2015. gadā 3,12 % un 2016. gadā 2,93 % no kopējiem izkrāvumiem. Saskaņā ar GFCM 2017. gada sesijas ziņojumu brētliņas krājums Melnajā jūrā tiek izmantots ilgtspējīgi. Tomēr, lai brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā saglabātu, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis, t. i., 11 475 tonnas.

Zvejniecības, kurās izmanto akmeņplekstes krājumus, Melnās jūras piekrastes valstīm ir nozīmīgas sociālekonomiskā aspektā. Ieteikumā GFCM/41/2017/4 akmeņplekstei 2018. un 2019. gadam ir noteikta reģionālā KPN 644 tonnu apmērā, un kvotas uz laiku ir iedalītas visām Melnās jūras piekrastes valstīm. Ieteikums ietver pārskatīšanas klauzulu, kas dod iespēju 2018. gadā pārskatīt KPN un kvotas, ja zinātniskais ieteikums neapstiprinās, ka turpinās zvejas izraisītas mirstības konstruktīva attīstība. GFCM Melnās jūras darba grupas 7. gadskārtējā sanāksmē, kas norisēja 2018. gada 11.–13. jūlijā, tika apstiprināts, ka akmeņplekstes krājumā zvejas izraisītas mirstības konstruktīva attīstība turpinās. 2018. un 2019. gadā Savienībai tika iedalītas kvotas 114 tonnu apmērā. Šajā regulā būtu jāievieš akmeņplekstes KPN un kvotas, zvejas piepūles pārvaldība un zvejas dienu ierobežojums līdz 180 dienām gadā un patlaban piemērojamais divus mēnešus ilgais zvejas aizlieguma periods (no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam).

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 1 2. pantu ir ierosināts, ka tās 3. un 4. pantu nepiemēro krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, piemēro tajā paredzēto ikgadējo elastību.

·Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas un to sadalījums dalībvalstīm katru gadu tiek noteikts no jauna. Jaunākais tiesību akts šajā jomā ir Padomes 2017. gada 11. decembra Regula (ES) 2017/2360 2 , ar ko 2018. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā.

Papildus gada zvejas iespējām jāmin vairāki pasākumi, kas ir relevanti Melnās jūras zvejniecībām, uz kurām attiecas šis priekšlikums. Komisijas priekšlikums par nesen pieņemto GFCM ieteikumu transponēšanu tika pieņemts 2018. gada 22. martā 3 , un pašlaik tas tiek skatīts kopīgajā likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentā un Padomē. Jāatzīmē arī, ka, ņemot vērā ciešo saistību ar ikgadējām zvejas iespējām, šajā priekšlikumā ņemti vērā šādi elementi:

–minimālie saglabāšanas izmēri un minimālie linuma acs izmēri akmeņplekstes zvejniecībai Melnajā jūrā, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regulā (ES) Nr. 227/2013 4 , ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā;

–Ieteikums GFCM/37/2013/2, ar ko nosaka minimālos standartus zvejniecībām, kurās izmanto uz grunts nostiprinātus žaunu tīklus, attiecībā uz akmeņpleksti un vaļveidīgo saglabāšanu Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 37. sesijā (Splitā 2013. gada maijā);

–Ieteikums GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu nolūkā aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā 2015. gada maijā);

–Ieteikums GFCM/41/2017/4 par daudzgadu plānu akmeņplekstes zvejniecību pārvaldībai Melnajā jūrā (29. ĢAA), pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 41. sesijā (Budvā 2017. gada oktobrī);

–Bukarestes deklarācija 5 , kas apstiprināta GFCM organizētā augsta līmeņa sanāksmē par zvejniecību pārvaldību Melnajā jūrā 2016. gada oktobrī. Sanāksme pieņēma šo deklarāciju, kurā uzsvērta vajadzība pēc kopīgas un sadarbīgas piekrastes valstu pieejas Melnās jūras zvejniecību ilgtspējas uzlabošanā;

–Ministru Sofijas deklarācija 6 , kura parakstīta 2018. gada 7. jūnijā augsta līmeņa konferencē par Melnās jūras zvejniecībām un akvakultūru un kurā konkretizētas Bukarestes deklarācijā paustās apņemšanās, un ar kuru turpmākajiem 10 gadiem izveidots īpašs rīcības plāns zvejniecību ilgtspējai Melnajā jūrā;

–GFCM Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecību ilgtspējas vidusposma stratēģija (2017–2020) 7 , ar kuru cita starpā pieņēma vairākas darbības zvejniecību pārvaldības stiprināšanai daudzpusējā līmenī Melnajā jūrā;

–Bulgārija un Rumānija atbalstīja un aktīvi palīdzēja īstenot GFCM kontroles un inspekciju pilotprojektu attiecībā uz akmeņplekstes zvejniecībām, kas tika izveidots ar Ieteikumu GFCM/41/2017/4. GFCM pilotprojektu izstrādāja Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA), un Bulgārija un Rumānija aktīvi sadarbojās ar EFCA, atļaujot veikt kopīgās operācijas to attiecīgajās EEZ;

–saistības, ko Bulgārija un Rumānija 2017. gada decembrī saistībā ar 2018. gada zvejas iespēju regulu uzņēmās, lai uzlabotu akmeņplekstes un dzelkņu haizivs zvejniecību pārvaldību 2018. gadā, īstenojot pasākumus nolūkā uzlabot kontroli, apkarot NNN zveju un uzlabot datu vākšanu, tiek īstenotas efektīvi. Gan Bulgārija, gan Rumānija īstenojušas virkni darbību, kuru mērķis bija samazināt nedeklarētās nozvejas risku, reģistrējot visas akmeņplekstes un dzelkņu haizivs nozvejas (pat daudzumiem, kas mazāki par 50 kg), palielināt inspekciju skaitu (jūrā, tirgū, uz zemes, kopīgas inspekcijas), atbalstīt un vēl vairāk uzlabot zinātniskos ieteikumus attiecībā uz zvejniecībām un bioloģiskos datus par Melnās jūras krājumiem.

·Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātniskās organizācijas, ar kurām veikta apspriešanās, ir Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) darba grupa, kas atbild par Melno jūru (WGBS).

Savienība lūdz ZZTEK sniegt zinātnisko ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas. Jaunākais un stāvoklim atbilstošākais ieteikums, kas būs pieejams laikā, kad šis priekšlikums tiks apspriests Padomē, aptver Melnās jūras krājumus, kuriem ierosinātas kvotas.

Galvenais mērķis ir panākt un uzturēt krājumu apmēru, kas varētu nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts KZP pamatregulā, kuras 2. panta 2. punktā norādīts, ka minēto mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā Johannesburgā notikušā Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, izmantojot Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2019. gadam [COM (2018) 452 final, 11.6.2018.]. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošina ZZTEK. Visi ZZTEK ziņojumi ir pieejami MARE ĢD tīmekļa vietnē.

·Ietekmes novērtējums

Risku, ka akmeņplekstes krājuma populācijas atjaunošanās varētu tikt negatīvi ietekmēta, ES līmenī mazina uzskaites, kontroles un monitoringa papildpasākumi, ko Rumānija un Bulgārija ieviesušas un īstenojušas atbilstoši saistībām, kuras šīs dalībvalstis uzņēmās sakarā ar regulu, kas nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā 2018. gadā.

Daudzpusējā līmenī risku, ka krājuma populācijas atjaunošanās varētu tikt negatīvi ietekmēta, mazina vairākas jaunas darbības: 1) 7. jūnijā parakstītā Ministru Sofijas deklarācija, kas apliecina Melnās jūras piekrastes valstu apņemšanos kolektīvi rīkoties, pamatojoties uz konkrētu rīcības plānu Melnās jūras zvejniecību ilgtspējai, 2) GFCM reģionālā rīcības plāna par NNN zvejas apkarošanu pieņemšana GFCM 41. gadskārtējā sesijā un attiecīgi tā īstenošana, 3) GFCM projekta BlackSea4Fish īstenošana daudzpusējā līmenī, kas balstīta reģionālā sadarbībā zinātnisko datu, apsekojumu un novērtējumu jomā, 4) Melnās jūras (29. ĢAA) akmeņplekstes zvejniecību pārvaldības daudzgadu plāna pieņemšana GFCM 41. gadskārtējā sesijā un attiecīgi tā īstenošana. Plānā noteikta daudzpusēja kopējā pieļaujamā nozveja un tās pagaidu sadalījums Melnās jūras piekrastes valstīm 2018. un 2019. gadam. Būtisks daudzgadu pārvaldības plāna elements ir kopīgā kontroles un inspekciju pilotprojekta īstenošana jūrā. Plānā iestrādātās pārskatīšanas klauzulas dos iespēju pārskatīt KPN un kvotas, ja zinātniskais ieteikums neapstiprinās, ka turpinās zvejas izraisītas mirstības konstruktīva attīstība. Plānā arī paredzēts, ka līdz 2020. gadam tiks izstrādāta KPN pastāvīga sadalījuma shēma un pastāvīga inspekciju programma. Šis plāns palīdzēs reģionālā līmenī efektīvi apkarot NNN zvejas darbības un pienācīgi pārvaldīt akmeņplekstes krājumu.

Priekšlikumā ir atspoguļoti ne tikai īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāpielāgo līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.

Tāpēc priekšlikumā iestrādātās pieejas rezultātā vidējā termiņā zvejas piepūle varētu samazināties, toties ilgtermiņā tiks iegūtas stabilas vai pieaugošas kvotas. Paredzams, ka zvejas piepūles un zvejas iespēju pielāgošanas rezultātā saskaņā ar šo pieeju ilgtermiņā tiks panākta mazāka ietekme uz vidi. Zvejas darbību ilgtspēja ilgtermiņā palielināsies.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

·Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas zvejniecības, priekšlikumā ir noteikti nozvejas ierobežojumi, kas piemērojami Savienības zvejniecībām Melnajā jūrā.

·Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no KZP pamatregulas 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

·Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

·Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ:

kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt sava karoga kuģiem. Tāpēc dalībvalstis, kad tās izmanto tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlētajiem sociālajiem un ekonomiskajiem modeļiem.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

·Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Šis ir priekšlikums par zvejniecības pārvaldību, kurš pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2018/0365 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2019. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 8 paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām Melnajā jūrā un, attiecīgā gadījumā, jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā noteikts, ka zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 41. gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/40/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām 29. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Melnā jūra). Ieteikumā noteikta akmeņplekstes kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) diviem gadiem (2018–2019) un kvotu pagaidu sadalījums. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(5)Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(6)Kā norādīts ZZTEK sniegtajā zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis.

(7)Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 9 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas reģistrēšanu un zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(8)Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 10 2. pantu ir jānorāda krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus.

(9)Attiecībā uz akmeņplekstes krājumu būtu jāveic papildu saglabāšanas pasākumi. Paturot spēkā patlaban piemērojamo divus mēnešus ilgo zvejas aizlieguma periodu (no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam), krājums arī turpmāk tiks aizsargāts akmeņplekstes nārsta sezonā. Zvejas piepūles pārvaldība un zvejas dienu ierobežošana līdz 180 dienām gadā pozitīvi ietekmēs akmeņplekstes krājuma saglabāšanu.

(10)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, ir svarīgi attiecīgajās zvejniecībās Melnajā jūrā atļaut zveju no 2019. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(11)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu Savienības zvejas kuģiem, kas kuģo ar Bulgārijas un Rumānijas karogu, nosaka 2019. gada zvejas iespējas attiecībā uz šādiem krājumiem:

a) brētliņa (Sprattus sprattus) Melnajā jūrā;

b) akmeņplekste (Psetta maxima) Melnajā jūrā.

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas kuģo ar Bulgārijas un Rumānijas karogu un darbojas Melnajā jūrā.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija;

(b)“Melnā jūra” ir 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 11 I pielikumā;

(c)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

(d)“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

(e)“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

(f)“kopējā pieļaujamā nozveja” jeb KPN ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

(g)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

(h)“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

(i)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kurš pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

II NODAĻA
Zvejas iespējas

4. pants
Zvejas iespēju iedalījums

1. Savienības autonomā kvota attiecībā uz brētliņu, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos un Savienības zvejas kuģiem, šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants
Īpaši noteikumi par iedalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

(a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

(c)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants

Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kam atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā, neatkarīgi no to lielākā garuma nepārsniedz 180 zvejas dienas gadā.

III NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

7. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par daudzumiem, kas izkrauti no krājumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

8. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(2)    OV L 337, 19.12.2017., 1. lpp.

(3)    COM(2018) 143 final, 22.3.2018.

(4)    OV L 78, 20.3.2013., 1. lpp.

(5)    Sk. http://www.fao.org/gfcm/meetings/blackseaconference2016/en/.

(6)    Sk. https://ec.europa.eu/fisheries/black-sea-countries-pledge-promote-sustainable-fisheries-and-aquaculture_en.

(7)    Sk. http://www.fao.org/gfcm/reports/statutory-meetings/detail/en/c/454522/.

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(9)    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(10)    Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.10.2018

COM(2018) 710 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Regulai,

ar ko 2019. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā

PIELIKUMS

Šajā pielikumā tabulās ir noteikta KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.