EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.9.2018

COM(2018) 633 final

2016/0131(COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010




Eiropas Komisijas ieguldījums ES vadītāju sanāksmē FMT:ItalicZalcburgā 2018. gada 19. un 20. septembrī

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.GROZĪTĀ PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Grozītā priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma, kas seko Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumiem 1 . Komisija izsaka priekšlikumu nostiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzi un pārskatīt Atgriešanas direktīvu, grozot savu sākotnējo priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Šie priekšlikumi ir balstīti uz solidaritātes un atbildības principiem, un, pateicoties tiem, dalībvalstis varēs rēķināties ar Savienības neierobežotu atbalstu jauktu migrācijas plūsmu pārvaldīšanā, ātri izskatot (arī kontrolētajos centros) to trešo valstu valstspiederīgo lietas, kuri lūdz starptautisko aizsardzību vai nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.

Eiropadome savos secinājumos atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir balstīties uz visaptverošu pieeju migrācijai, un atzina, ka migrācija ir izaicinājums ne tikai vienai dalībvalstij, bet visai Eiropai. Šajā sakarā tā uzsvēra, ka Savienībai ir svarīgi pilnā mērā atbalstīt migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību. Dalībvalstis arī turpmāk dažādos forumos 2 ir atbalstījušas pamatprincipus, par kuriem panāca vienošanos Eiropadomes secinājumos, akcentēdamas to, ka jāpastiprina Eiropas solidaritātes instrumenti. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai jākļūst par reālu Eiropas solidaritātes piemēru, un tai jābūt spējīgai sasniegt tik vērienīgus mērķus, kādi nepieciešami, lai Eiropas Savienībai būtu produktīva un efektīva kopēja Eiropas patvēruma sistēma (“KEPS”).

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai jābūt spējīgai vajadzības gadījumā sniegt pilnu operatīvo atbalstu dalībvalstīm un pastiprināt dalībvalstu spēju tikt galā ar lielo skaitu patvēruma lietu administratīvajā procedūru posmā, kā arī izskatīt pārsūdzības patvēruma lietās. Šis grozītais priekšlikums regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru galvenokārt skar noteikumus par operatīvo un tehnisko palīdzību, lai gādātu, ka pēc dalībvalsts pieprasījuma aģentūra spēj sniegt vislielāko iespējamo atbalstu, izpildot visu vai daļēju starptautiskās aizsardzības administratīvo procedūru, palīdzot izpildīt vai izpildot procedūru, kur tiek noskaidrots, kura dalībvalsts atbild par konkrētā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, un palīdzot tiesām vai tribunāliem izskatīt pārsūdzības, neierobežojot dalībvalstu kompetenci pieņemt lēmumus par individuāliem pieteikumiem un pilnībā rēķinoties ar tiesu varas organizāciju katrā dalībvalstī un tiesu neatkarīgumu un objektivitāti. 

Sekojot Eiropadomes secinājumiem, Komisija izstrādāja reģionālas izsēdināšanas pasākumu un kontrolēto centru koncepciju un sadarbojas ar dalībvalstīm, attiecīgajām Savienības aģentūrām un citām ieinteresētajām personām, lai kopīgiem spēkiem un ar pilnu Savienības atbalstu šīs koncepcijas ieviestu. Šajā kontekstā un balstoties uz izmaiņām, kādas tiek ierosināts izdarīt Regulā par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, šī grozītā priekšlikuma mērķis ir arī pastiprināt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes savstarpējās sadarbības aspektus, lai ņemtu vērā Komisijas priekšlikumu par Regulas par Eiropas Robežu un krasta apsardzi grozīšanu, it īpaši attiecībā uz migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu karstajos punktos un kontrolētajos centros. Šajā sakarā Komisija apsver vajadzību nodrošināt sinerģiju starp starptautiskās aizsardzības un atgriešanas procedūrām, valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Savienības aģentūrām koordinējoties.

Šis grozītais priekšlikums ir jāskata saistībā ar iestāžu savstarpējām sarunām par Komisijas 2016. gada 4. maijā iesniegto priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par Regulas (ES) Nr. 439/2010 3 atcelšanu. Šo sarunu rezultātā Eiropas Parlaments un Padome 2017. gada 28. jūnijā noslēdza pagaidu vienošanos, kas, pēc Komisijas ieskatiem, jau ievērojami paplašinās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (“aģentūra”) pilnvaras salīdzinājumā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja tagadējām pilnvarām. Regulas par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru liktenis vēl nav izlemts, jo patlaban notiek diskusijas par visu KEPS reformu. Komisija ievēro starp Eiropas Parlamentu un Padomi 2017. gada 28. jūnijā panākto vienošanos un atzīst šī kompromisa pievienoto vērtību salīdzinot ar pašreizējo regulu. Komisija uzskata, ka šis grozītais priekšlikums būtu jāapspriež saistībā ar pašreizējām sarunām par KEPS reformu un jāskata kā šīs diskusijas papildinošs elements. Šim grozītajam priekšlikumam nekādā veidā nevajadzētu aizkavēt regulas par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru pieņemšanu.

Eiropadome arī uzsvēra, ka ātri jārod risinājums visai KEPS paketei, un uzskatīja, ka jāturpina darbs, lai šo paketi pēc iespējas ātrāk pabeigtu. Šā priekšlikuma mērķtiecīgie grozījumi, skatīti kopsakarā ar priekšlikumiem par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un Atgriešanas direktīvu, balstās uz visaptverošu pieeju, kas vajadzīga, lai sekmētu tādu vienošanos, kas rada samēru starp solidaritāti un atbildību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

2016. gada aprīlī, atsaucoties uz Eiropadomes aicinājumiem, 4 Komisija paziņoja, ka turpinās reformēt Savienības pašreizējo regulējumu, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku, un tā paša gada maijā un jūlijā iesniedza virkni priekšlikumu, kā reformēt KEPS. Minēto priekšlikumu vidū bija arī priekšlikums pieņemt regulu par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Šis grozītais priekšlikums papildina Komisijas sākotnējo priekšlikumu un saskan ar mērķi veidot iekšēju politiku, kas balstās uz līdzsvaru starp solidaritāti un atbildību, ievērojot Eiropadomes 2018. gada jūnija secinājumus. Palielinātais Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras atbalsts ir būtisks solidaritātes elements.

•Atbilstība pārējām Savienības politikas jomām

Priekšlikums saskan ar migrācijas labākas pārvaldības visaptverošo ilgtermiņa politiku, kuru Komisija izklāstījusi Eiropas programmā migrācijas jomā, kas Komisijas priekšsēdētāja Junkera politiskās pamatnostādnes pārvērš saskanīgās un savstarpēji nostiprinošās iniciatīvās, kuru pamatā ir četri pīlāri. Šie pīlāri ir neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšana, ārējo robežu nostiprināšana un dzīvību glābšana, spēcīga patvēruma politika un jauna likumīgas migrācijas politika. Šis priekšlikums turpina pildīt Eiropas programmu migrācijas jomā, konkrētāk – attiecībā uz mērķi stiprināt Eiropas Savienības patvēruma politiku, jo Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra nodrošinās pilnīgu un saskaņotu KEPS ieviešanu. Tas ņem vērā Eiropadomes 2018. gada jūnijā izteiktos aicinājumus balstīties uz visaptverošu pieeju migrācijai, kas ļauj efektīvāk kontrolēt Savienības ārējo robežu, pastiprina ārējo darbību un iekšējos aspektus, it īpaši tos, kas saistīti ar KEPS reformu.

Šajā priekšlikumā iekļautos noteikumus papildinās pārskatītā Finanšu pamatregula 5 attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām, arī pārskatītie noteikumi par šo aģentūru pārvaldību, kas attiecas uz krāpšanu, pārkāpumiem, interešu konflikta noteikumiem un iekšējo kontroli.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā tiesību akta priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 1. un 2. punkts.

•Subsidiaritāte

Šā priekšlikuma mērķi ir i) gādāt, lai dalībvalstis varētu saņemt lielāku aģentūras atbalstu, kas izpaudīsies arī kā aģentūras iesaistīšanās starptautiskās aizsardzības procedūras administratīvajā posmā un procedūrā, kas izmantojama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], lai tās varētu ātri un laikus izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kā rezultātā patvēruma un uzņemšanas sistēmas varētu darboties efektīvi un pienācīgi; ii) pastiprināt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes sadarbības elementus un iii) Komisijai uzticēt pienākumu ierosināt izpilddirektora vietnieka kandidātu sarakstu.

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

Tikai regula var nodrošināt tādu efektivitāti un vienveidību, kāda nepieciešama Savienības patvēruma tiesību piemērošanā. Turklāt, ņemot vērā, ka sākotnējais Komisijas priekšlikums attiecās uz regulu par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, šim grozītajam priekšlikumam ir piemērots tāds pats juridiskais instruments.

3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnībā ņemot vērā hartā atzītās pamattiesības, ieskaitot patvēruma tiesības (hartas 18. pants), aizsardzību no izraidīšanas (hartas 19. pants), tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (hartas 7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (hartas 8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (hartas 47. pants). Šajā priekšlikumā pilnībā ņemtas vērā bērna tiesības un bezspēcīgā stāvoklī esošu cilvēku īpašās vajadzības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums groza sākotnējo Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības aģentūru, palielinot aģentūras operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, jo īpaši sniedzot lielāku atbalstu starptautiskās aizsardzības procedūrā un Dublinas regulas īstenošanā. Turklāt priekšlikums ievieš iespēju plašāk izmantot migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. Tāpēc ir vajadzīgi papildu finanšu resursi, lai aģentūra varētu izvietot nepieciešamās patvēruma atbalsta vienības (no patvēruma ekspertiem un pagaidu personāla līdz mutiskajiem tulkiem), kā arī šajās darbībās vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un infrastruktūru.

Lūgtie papildu finanšu līdzekļi ir 55 miljoni euro katru gadu no 2019. līdz 2027. gadam. Kopējie finanšu līdzekļi, kas nepieciešami, lai aģentūra varētu pildīt savu misiju, kas izriet no ierosinātajām paplašinātajām pilnvarām, ir 320,8 miljoni euro no 2019. līdz 2020. gadam un 1,25 miljardi euro 2021.–2027. gada periodam.

Lai aģentūra varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, jaunas amata vietas nav paredzētas, salīdzinot ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu, kas paredzēja pakāpeniski palielināt aģentūras personālu līdz 500 pilnslodzes ekvivalentiem 2020. gadā, jo lielākā daļa jaunierosināto darbību paveiktu izvietotās papildu patvēruma atbalsta vienības.

Finansiālās vajadzības atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai, bet var būt vajadzīgs izmantot īpašos instrumentus, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Prasīto ES iemaksu 2021.–2027. gada periodam var finansēt robežās, kas noteiktas 2018. gada 2. maija priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu.

5.CITI ELEMENTI

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Šajā priekšlikumā, kas groza Komisijas sākotnējo priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, ir ņemtas vērā iestāžu sarunas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 28. jūnija pagaidu vienošanās. Pamatojoties uz šo pagaidu vienošanos, aģentūra varēs nodrošināt lielāku operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, it īpaši tām, kuras ir nesamērīgi noslogotas, t. sk. izveidos patvēruma reakcijas rezervi ar 500 dalībvalstu ekspertiem, kas nodrošinās ātru izvietošanu. Aģentūra var sniegt operatīvu un tehnisku palīdzību, arī atvieglot starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un palīdzēt dalībvalstīm izpildīt starptautiskās aizsardzības procedūru. Aģentūra varēs arī iejaukties dalībvalsts lietās, pamatojoties uz Padomes īstenošanas lēmumu, ja dalībvalsts patvēruma un uzņemšanas sistēma būs nesamērīgi noslogota ar ārkārtīgi lielu un steidzamu pieteikumu skaitu un ja tā nerīkosies vai rīkosies nepietiekami vai ja attiecīgā dalībvalsts nepildīs Komisijas ieteikumus, kas sniegti pēc uzraudzības. Tā kā aģentūras uzdevums būs regulāri uzraudzīt dalībvalstu operatīvo un tehnisko KEPS īstenošanu, lai novērstu vai apzinātu iespējamos trūkumus un sniegtu attiecīgu atbalstu, aģentūra uzlabos KEPS darbību.

Ar šo grozīto priekšlikumu Komisija ierosina mērķorientētus grozījumus, proti, aizstāt divus sākotnēji ierosinātos pantus: 16. pantu par operatīvo un tehnisko palīdzību un 21. pantu par migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Tā ierosina arī ieviest jaunu pantu, proti, 16.a pantu par lielāku palīdzību starptautiskās aizsardzības procedūrā un Dublinas procedūrā. Turklāt tiek ierosinātas izmaiņas 47. pantā attiecībā uz izpilddirektora vietnieka iecelšanu.

Kas attiecas uz 16. pantu par operatīvo un tehnisko palīdzību, ko aģentūra var sniegt dalībvalstīm, grozītajā priekšlikumā Komisija iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes pagaidu vienošanās tekstu. Tādējādi grozītajā priekšlikumā ir aptvertas visas situācijas un nosacījumi, kad aģentūra var sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību, proti, pēc dalībvalsts pieprasījuma, pēc aģentūras iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai balstoties uz Padomes īstenošanas lēmumu. Grozītajā priekšlikumā ir arī sīki aprakstīti uzdevumi, kurus aģentūra var pildīt, sniedzot operatīvo un tehnisko palīdzību. Tas attiecas uz uzdevumiem, kas norādīti pagaidu vienošanās 16. un 21. pantā. Turklāt 16. pantā norādītie uzdevumi ir pielāgoti tā, lai tiktu ņemta vērā 16.a panta ieviešana par lielāku palīdzību starptautiskās aizsardzības procedūrā un Dublinas procedūrā, kā arī izmaiņas 21. pantā par migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām.

Šā grozītā priekšlikuma centrā ir jaunais 16.a pants, kas dalībvalstij paredz iespēju pēc pieprasījuma saņemt lielāku aģentūras atbalstu, arī panākt, lai aģentūra iesaistītos visā starptautiskās aizsardzības procedūras un procedūras, kas ievērojama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], administratīvajā posmā vai tikai kādā šā posma daļā. Tā dalībvalstis varētu ātri un laikus izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un tas nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šo valstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Šajā sakarā aģentūra varētu pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma sagatavot lēmumus par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un šos lēmumus pārsūtīt valstu kompetentajām iestādēm, kuras tad pieņemtu lēmumus par individuāliem pieteikumiem un uzņemtos pilnu atbildību par attiecīgo pieteikumu. Aģentūra arī varētu atbalstīt dalībvalstis patvēruma lietu apelāciju izskatīšanā, cita starpā veicot juridisko izpēti, sagatavojot ziņojumus un analīzi un sniedzot citu juridisko atbalstu pēc tiesu vai tribunālu pieprasījuma, pilnībā ievērojot tiesu neatkarīgumu un objektivitāti.

Kas attiecas uz izmaiņām 21. pantā par migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, Komisija ierosina jaunu pantu, ar ko aizstāt sākotnējā priekšlikumā esošo pantu, lai panāktu saskaņu ar Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, kas tiek iesniegts kopā ar šo grozīto priekšlikumu. Komisija ierosina paplašināt migrācijas pārvaldības atbalsta vienību iesaistīšanu: tās tiktu izvietotas pēc dalībvalsts pieprasījuma, bet izvietošanas priekšnoteikums vairs nebūtu tikai nesamērīgas migrācijas problēmas. Līdz ar grozīto priekšlikumu Komisija atbild par koordinēšanu uz vietas, kā jau to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes pagaidu vienošanās, un par dalībvalstu pieprasījumu koordinēšanu un vajadzību izvērtēšanu. Tā tiktu nodrošināta attiecīgo Savienības aģentūru dažādo darbību saskaņotība un ietaupītos aģentūru un dalībvalstu resursi.

Kas attiecas uz 47. pantu, Komisija ierosina, ka atbildība par izpilddirektora vietnieka kandidātu sarakstu iesniegšanu aģentūras valdei būtu jāuzņemas Komisijai, nevis izpilddirektoram. Šādas izmaiņas, kuras Komisija jau bija ierosinājusi ar sākotnējo priekšlikumu, ir ieviestas tādēļ, lai panāktu saskaņotību ar izpilddirektora iecelšanas procedūru un tādējādi aģentūras pārvaldības regulējumu labāk salāgotu ar principiem, uz kuriem balstās kopējā pieeja Savienības decentralizētajām aģentūrām, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apstiprinājuši 2012. gada 12. jūlijā. Tās saskan arī ar pieeju, uz kuru Komisija balsta priekšlikumu regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

Atkarībā no tā, kā abi likumdevēji vienosies un kuras izmaiņas, ko Komisija ierosina šajā grozītajā priekšlikumā, tiks ieviestas, būs jāpanāk saskaņotība ar pārējiem ierosinātās regulas par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru pantiem, kas saistīti ar operatīvās un tehniskās palīdzības sniegšanas procedūru, patvēruma atbalsta vienību operatīvo plānu un izvietošanu, un ar datu aizsardzības noteikumiem, kā arī ar citiem saistītiem instrumentiem, jo īpaši ar priekšlikumiem par Patvēruma procedūras regulu un Dublinas regulu, un būs jāmaina pantu un apsvērumu numerācija.

2016/0131 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010




Eiropas Komisijas ieguldījums ES vadītāju sanāksmē Zalcburgā 2018. gada 19. un 20. septembrī

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)    pēc 20. apsvēruma iekļauj šādus apsvērumus:

“(1)2018. gada jūnijā Eiropadome atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir balstīties uz visaptverošu pieeju migrācijai, un atzina, ka migrācija ir izaicinājums ne tikai vienai dalībvalstij, bet visai Eiropai. Šajā sakarā tā uzsvēra, ka Savienībai ir svarīgi pilnā mērā atbalstīt migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību, it īpaši ar ātru izskatīšanu, lai tiem, kam nepieciešama aizsardzība, to saņemtu, un tie, kam tā nav nepieciešama, tiktu ātri atgriezti atpakaļ, arī caur kontrolētajiem centriem. Tāpēc Savienībai būtu jāspēj attiecīgajām dalībvalstīm sniegt pilnu finansiālo un operatīvo atbalstu ar attiecīgo Savienības aģentūru, t. sk. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, starpniecību.

(2)Šajā sakarā pēc dalībvalsts pieprasījuma aģentūrai būtu jāspēj sniegt pat vēl lielāku operatīvo un tehnisko palīdzību, izpildot visu vai daļēju starptautiskās aizsardzības procedūras administratīvo posmu un palīdzot procedūrā, kas izmantojama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], neskarot dalībvalstu kompetenci pieņemt lēmumus par individuāliem pieteikumiem.

(3)Aģentūras iesaistīšanās starptautiskās aizsardzības procedūrā un procedūrā, kas izmantojama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], garantētu, ka dalībvalstis saņem visu nepieciešamo atbalstu, lai varētu ātri un laikus izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kā rezultātā patvēruma un uzņemšanas sistēmas varētu darboties efektīvi un pienācīgi. Tālab aģentūrai būtu arī jāspēj palīdzēt valstu kompetentajām iestādēm procedūras administratīvajā posmā sagatavot lēmumus par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem. Šīm valstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj ņemt vērā lēmumprojektus, ko aģentūra sagatavojusi, neskarot šo iestāžu kompetenci pieņemt lēmumus par individuāliem pieteikumiem.

(4)Aģentūrai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas, lai efektīvi risinātu migrācijas problēmas, jo īpaši pie ārējām robežām, kur parasti ir raksturīgas lielas iekšupvērstas jauktas migrācijas plūsmas. Proti, abām aģentūrām būtu jāsaskaņo darbības un jāatbalsta dalībvalstis, lai atvieglotu starptautiskās aizsardzības un atgriešanas procedūru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikumi ir noraidīti vai kuri citādi nelikumīgi uzturas dalībvalstīs. Aģentūrai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas arī citās kopīgās operatīvajās darbībās, tādās kā kopīga riska analīze, statistikas datu vākšana, apmācība un atbalsts dalībvalstīm situatīvajā plānošanā.

(5)Dalībvalstīm būtu jāspēj rēķināties ar lielāku operatīvo un tehnisko palīdzību no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, jo īpaši karsto punktu zonās vai kontrolētajos centros. Migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām būtu jāsastāv no dalībvalstu ekspertu grupām, kuras izvieto aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropols vai citas attiecīgās Savienības aģentūras, kā arī no ekspertiem, kuri ir aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbinieki. Komisijai būtu jānodrošina nepieciešamā koordinācija vajadzību un uz vietas veicamo operāciju izvērtēšanā, jo īpaši ņemot vērā to, ka piedalās vairākas Savienības aģentūras un, iespējams, arī citas ieinteresētās personas.

(6)Šajā sakarā aģentūrai būtu jāspēj izvietot piemērotu infrastruktūru un tehnisko aprīkojumu, kas vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām, un palīdzēt kompetentajām valsts iestādēm, arī tiesu iestādēm.

(7)Karsto punktu zonās vai kontrolētajos centros dalībvalstīm savu attiecīgo pilnvaru un kompetences robežās būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, ievērojot Komisijas veikto koordināciju.

(8)Šādos gadījumos Savienības aģentūrām pēc dalībvalsts pieprasījuma atbilstoši Komisijas koordinācijai būtu jārīkojas, lai palīdzētu uzņēmējai dalībvalstij izpildīt ātras starptautiskās aizsardzības un/vai atgriešanas procedūras. Būtu jābūt iespējai ātri nošķirt trešo valstu valstspiederīgos, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no tiem, kam tāda aizsardzība nav nepieciešama, veikt drošības pārbaudes un izpildīt visu vai daļēju starptautiskās aizsardzības un/vai atgriešanas procedūru.

(9)Būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir iespēja lūgt aģentūru palīdzēt ne tikai valsts pārvaldes iestādēm, bet arī tiesām un tribunāliem, kas izskata patvēruma lietas, neskarot tiesu neatkarību un pilnībā rēķinoties ar tiesu varas organizāciju katrā dalībvalstī. Tālab, nosakot ekspertu profilu, aģentūrai būtu jāparedz tādu ekspertu profili, kuri ir neatkarīgi no valsts pārvaldes iestādēm un spēj palīdzēt tiesām un tribunāliem pēc to pieprasījuma cita starpā veikt juridisko izpēti, analīzi un sniegt citu juridisko atbalstu.”;

(2) pēc 42. apsvēruma iekļauj šādus apsvērumus:

“(1)Vēl viens šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis pēc to pieprasījuma un atbilstoši to vajadzībām var saņemt lielāku aģentūras atbalstu, citastarp aģentūra arī piedalītos starptautiskās aizsardzības procedūrā un procedūrā, kas izmantojama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], lai tās spētu ātri un laikus izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kā rezultātā patvēruma un uzņemšanas sistēmas varētu darboties efektīvi un pienācīgi, un pastiprināt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes savstarpējās sadarbības elementus.

(2)Ņemot vērā, ka dalībvalstis pašas minēto mērķi nevar sasniegt pietiekami labi un ka rīcības mēroga un tāpēc iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši LES 5. pantā aprakstītajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.”,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

3) Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Aģentūras sniegtā operatīvā un tehniskā palīdzība

1. Aģentūra sniedz operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm saskaņā ar šo nodaļu:

(a) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma aģentūrai attiecībā uz dalībvalsts pienākumu pildīšanu atbilstīgi KEPS;

(b) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma aģentūrai saskaņā ar 16.a pantu;

(c) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma aģentūrai, ja dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas;

(d) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma aģentūrai saskaņā ar 21. pantu;

(e) pēc aģentūras iniciatīvas, ja dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas un attiecīgā dalībvalsts iniciatīvai piekrīt;

(f) ja aģentūra sniedz operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 22. pantu.

2. Ierobežotu laiku Aģentūra, pilnībā ievērojot pamattiesības, rīko un koordinē piemērotu operatīvo un tehnisko palīdzību, kas var būt saistīta ar viena vai vairāku šādu operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanu:

(a) identificēt un reģistrēt trešo valstu valstspiederīgos, savākt viņu biometriskos datus un informēt viņus par šīm procedūrām, attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar citām Savienības aģentūrām;

(b) palīdzēt reģistrēt un pašai reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus;

(c)sniegt sākotnējo informāciju trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas pieprasīt starptautisko aizsardzību, un nosūtīt viņus uz kompetentajām valsts iestādēm;

(d) atvieglot palīdzēt izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kurus izskata kompetentās valsts iestādes, vai sniegt tām citu vajadzīgo palīdzību starptautiskās aizsardzības procedūrā, jo īpaši:

(i)    palīdzēt rīkot vai pašai rīkot interviju par pieņemamību un, ja piemērojams, interviju par pieteikuma būtību, un interviju, kurā tiek noskaidrota atbildīgā dalībvalsts;

(ii)    reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu automatizētajā sistēmā, kas norādīta Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula];

(c)    sniegt palīdzību kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

(iii)    palīdzēt sniegt informāciju pieteikumu iesniedzējiem par starptautiskās aizsardzības procedūru un attiecīgā gadījumā par uzņemšanas nosacījumiem; 

(iv)    palīdzēt sniegt informāciju par sadali un sniegt vajadzīgo palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, kuri varētu tikt iekļauti sadalē;

(e)    atvieglot dalībvalstu tehniskās sadarbības kopējās iniciatīvas, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu apstrādi;

(f)    konsultēt, un koordinēt palīdzēt koordinēt vai koordinēt dalībvalstu veikto uzņemšanas objektu izveidi vai nodrošināšanu, jo īpaši ārkārtas izmitināšanu, transportu un medicīnisko palīdzību;

(g)    palīdzēt veikt uzdevumus un pienākumus, kas norādīti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], arī veicot vai koordinējot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai saņēmēju sadali vai pārcelšanu Savienībā;

(h)    palīdzēt pildīt procedūras, kas izmantojamas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula];

   (i)    sniegt mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

(j)    palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās bērnu tiesības un bērnu aizsardzības garantijas, jo īpaši attiecībā uz bērniem bez pavadoņa; 

(k)    palīdzēt dalībvalstīm identificēt pieteikumu iesniedzējus, kam vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas vai īpaša uzņemšana, vai citas personas, kas ir bezpalīdzīgā stāvoklī, arī nepilngadīgos, kā arī nosūtīt šīs personas uz kompetentajām valsts iestādēm piemērotas palīdzības saņemšanai, balstoties uz valsts pasākumiem, un garantēt, lai attiecībā uz minētajiem pieteikumu iesniedzējiem tiktu veikti visi vajadzīgie aizsardzības pasākumi;

(l)    ja galīgais lēmums ir negatīvs, atbalstīt koordinēšanu starp attiecīgajām valsts iestādēm, lai pēc starptautiskās aizsardzības procedūras tiktu veiktas iespējamās atgriešanas procedūras;

(m)    sagatavot lēmumus par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, neierobežojot valsts kompetentās iestādes kompetenci pieņemt lēmumus par individuāliem pieteikumiem;

(n)    palīdzēt izskatīt apelācijas, cita starpā veicot juridisko izpēti, analīzi un sniedzot citu juridisko atbalstu;

(o)    piedalīties migrācijas pārvaldības atbalsta vienībāskarsto punktu zonās, kas minētas Regulā Nr. 2016/1624 21. pantā, cieši sadarbojoties ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām;

(p)    izvietot patvēruma atbalsta vienības;

(q)    vajadzības gadījumā ieteikt un izvietot piemērotu infrastruktūru un tehnisko aprīkojumu, kas vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām, un palīdzēt kompetentajām valsts iestādēm, arī tiesu iestādēm.

3.    Aģentūra finansē vai līdzfinansē 1. 2. punktā minētās darbības no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

4.    Izpilddirektors atbilstīgi operatīvajā plānā paredzētajai ziņošanas un izvērtēšanas shēmai izvērtē operatīvo un tehnisko pasākumu rezultātu un 60 dienu laikā no šo pasākumu pabeigšanas valdei nosūta detalizētus izvērtējuma ziņojumus kopā ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, kuru iekļauj 65. pantā minētajā gada darbības pārskatā.”;

4) iekļauj šādu jaunu 16.a pantu:

“16.a pants

Lielāka palīdzība starptautiskās aizsardzības procedūrā un Dublinas procedūrā

1. Dalībvalsts var aģentūrai lūgt lielāku palīdzību patvēruma politikas ieviešanā, arī KEPS pienākumu izpildē. Šim nolūkam aģentūra izvieto patvēruma atbalsta vienības, attiecīgā gadījumā tās veidojot arī no patvēruma reakcijas rezerves, lai:

a)tās pilnībā vai daļēji izpildītu starptautiskās aizsardzības procedūras administratīvo posmu atbilstoši Regulai (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula], neskarot dalībvalstu kompetenci pieņemt lēmumus par individuāliem pieteikumiem, un/vai

b)palīdzētu ātri ieviest vai izpildīt procedūras, kas izmantojamas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula], un/vai

c)palīdzētu izskatīt apelācijas saistībā ar procedūrām, kas minētas a) un b) apakšpunktā.

2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām patvēruma atbalsta vienību eksperti attiecīgā gadījumā:

a)sniedz informāciju pieteikumu iesniedzējiem par starptautiskās aizsardzības procedūru un, ja piemērojams, par uzņemšanas nosacījumiem;

b)reģistrē starptautiskās aizsardzības pieteikumus;

c)savāc biometriskos datus un tos pārsūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Eurodac regula] 10. pantu;

d)palīdz pieteikumu iesniedzējiem iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

e)nosaka, kādas īpašas procesuālas garantijas vai īpaša uzņemšana ir vajadzīga, un novērtē šīs vajadzības;

f)rīko interviju par pieņemamību un, ja piemērojams, interviju par pieteikuma būtību;

g)novērtē pierādījumus, kas saistīti ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem;

h)sagatavo lēmumus par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un pārsūta šos lēmumus kompetentajām valsts iestādēm, kuras būs atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par individuāliem pieteikumiem atbilstīgi pamatprincipiem un garantijām, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula];

i)ja galīgais lēmums ir negatīvs, atbalsta koordinēšanu starp attiecīgajām valsts iestādēm, lai pēc starptautiskās aizsardzības procedūras tiktu veiktas iespējamās atgriešanas procedūras.

3.Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām patvēruma atbalsta vienību eksperti attiecīgā gadījumā:

a)reģistrē starptautiskās aizsardzības pieteikumu automatizētajā sistēmā, kas norādīta Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula];

b)sniedz informāciju pieteikumu iesniedzējiem par procedūrām, kas izmantojamas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula];

c)rīko interviju, kurā tiek noskaidrota par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts;

d)uzmeklē ģimenes locekļus un piemeklē dalībvalsti, kura būs atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

e)nosaka, kuri pieteikumu iesniedzēji atbilst sadales vai pārcelšanas kritējiem;

f)atbalsta, veic vai koordinē starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju sadali vai pārcelšanu;

g)atbalsta vai izpilda procedūru, kurā tiek noskaidrots, kura dalībvalsts būs atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

h)atbalsta vai izpilda uzņemšanas procedūras un atpakaļuzņemšanas paziņojumus atbilstīgi Regulai (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].

4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām patvēruma atbalsta vienību eksperti attiecīgā gadījumā palīdz tiesām vai tribunāliem pēc to pieprasījuma, pilnībā ievērojot tiesu neatkarīgumu un objektivitāti, izskatīt apelācijas, cita starpā veicot juridisko izpēti, analīzi un sniedzot citu juridisko atbalstu. 

5.Aģentūra nodrošina attiecīgo dokumentu rakstisku tulkojumu, kā arī vajadzīgo mutisko tulkojumu.”;

5) Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības

1.Ja dalībvalsts prasa operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kas minētas Regulas Nr. XXX/XXX 17. pantā, vai ja migrācijas pārvaldības atbalsta vienības tiek norīkotas karsto punktu zonās, kā minēts Regulas Nr. XXX/XXX 18. pantā, tad izpilddirektors nodrošina aģentūras darbību koordināciju migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. 2.

2.Izpilddirektors pēc vajadzības sāk procedūru, lai saskaņā ar 17. un 18. pantu norīkotu patvēruma atbalsta vienības vai ekspertus no patvēruma intervences rezerves. Operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko sniedz patvēruma atbalsta vienības vai no patvēruma intervences rezerves piesaistītie eksperti migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās, var ietvert:

a) trešo valstu valstspiederīgo ekranēšanu, tostarp to identificēšanu, reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, pirkstu nospiedumu ņemšanu;

b) starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, šādu pieteikumu izskatīšanu;

c) informācijas sniegšanu par patvēruma procedūrām, tostarp pārcelšanu un specializētu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt.

1.Pēc dalībvalsts pieprasījuma, pēc aģentūras iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu var izvietot migrācijas pārvaldības atbalsta vienības šīs dalībvalsts tehnisko un operatīvo spēju pastiprināšanai.

2.Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības sastāv no patvēruma atbalsta vienībām, Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvā personāla un Eiropola vai citu attiecīgo Savienības aģentūru ekspertiem.

3.Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts Komisijai iesniedz pieprasījumu pēc migrācijas pārvaldības atbalsta vienību palīdzības un savu vajadzību novērtējumu. Komisija, balstoties uz minētās dalībvalsts vajadzību novērtējumu, pieprasījumu pārsūta aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropolam un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un nodrošina minētā novērtējuma vispārējo koordinēšanu.

4.Attiecīgās Savienības aģentūras atbilstīgi Komisijas veiktajai koordinācijai, novērtē dalībvalsts pieprasījumu pēc minēto vienību palīdzības un vajadzības, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus, pie kuriem pieder arī tehniskā aprīkojuma izvietošana, par ko jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

5.Komisija sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības aģentūrām nosaka sadarbības nosacījumus, ar kādiem tiks izvietotas migrācijas pārvaldības atbalsta vienības un tehniskais aprīkojums, un ir atbildīga par minēto vienību darbību koordinēšanu.

6. Šīs regulas 16. panta 2. punktā un 16.a pantā minētos uzdevumus var izpildīt patvēruma atbalsta vienības, kuras aģentūra piesaistījusi migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros.

7.Migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās vajadzības gadījumā iekļauj personālu ar specializētām zināšanām par bērnu aizsardzību, cilvēku tirdzniecību, pamattiesībām, dzimumu līdztiesību un aizsardzību pret vardarbību dzimuma dēļ.;

6) Regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants
Izpilddirektora vietnieks

1. Izpilddirektora vietnieks palīdz izpilddirektoram vadīt aģentūru un pildīt viņam uzticētos uzdevumus, kas minēti 46. panta 5. punktā. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.

2. Izpilddirektora vietnieku pēc izpilddirektora priekšlikuma ieceļ valde no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Izpilddirektora vietnieku ieceļ, ņemot vērā nopelnus un piemērotas administratīvā darba un vadības iemaņas, arī attiecīgu darba pieredzi migrācijas un patvēruma jomā. Izpilddirektora vietnieka amatam Komisija izvirza vismaz trīs kandidātus. Valde ir pilnvarota pagarināt izpilddirektora vietnieka pilnvaru laiku vai atbrīvot viņu no amata, lēmumu balstot uz izpilddirektora Komisijas priekšlikumu. Uz izpilddirektora vietnieku attiecas 45. panta 1., 4., 5., 7., 8. un 9. punkta noteikumi.”

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma pamatojums

1.6.Priekšlikuma ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un budžeta izdevumu pozīcija

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma ABM/ABB struktūrā 6  

1.3.Priekšlikuma būtība

◻ Priekšlikums attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7  

☑ Priekšlikums attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums attiecas uz darbību, kas pārveidota par jaunu darbību 

1.4.Mērķis

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskais mērķis, kuru plānots sasniegt ar šo priekšlikumu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Priekšlikuma ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums 

–◻ Priekšlikuma darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētais pārvaldības veids 8  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Konstatētie riski

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un budžeta izdevumu pozīcija

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

* EASO saņem iemaksas no Šengenas asociētajām valstīm.

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā

·Jauna budžeta pozīcija 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā nav vajadzīga, bet attiecīgi jāpārdēvē budžeta pozīcija 18 03 02.

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

No 2019. līdz 2027. gadam par 55 miljoniem EUR vairāk nekā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata redakcijā, kas pievienots Komisijas 2016. gada 4. maija priekšlikumam COM(2016) 271 final.

Minētās summas palielinājuma mērķis ir divkāršot ar operatīvo atbalstu saistītiem izdevumiem pieejamos līdzekļus (aģentūras budžeta pozīcija 33) šādām darbībām:

1) pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā, arī palielināts atbalsts starptautiskās aizsardzības procedūrā, lai panāktu laicīgu un ātru izskatīšanu, kā rezultātā efektīvi un pienācīgi var darboties patvēruma un uzņemšanas sistēmas, un palīdzētu dalībvalstīm Dublinas procedūrā;

2) pastiprinātas darbības, lai palīdzētu uzņēmējai dalībvalstij ātri izskatīt pieteikumus, pilnībā vai daļēji izpildot starptautiskās aizsardzības administratīvo procedūru, arī kontrolētajos centros, un lai palīdzētu tiesu iestādēm izskatīt apelācijas.

Nākamajos desmit gados visām ES valstīm ir gaidāmas aptuveni 500 000 lietu (patvēruma meklētāju) gadā (patlaban 2018. gadā pēc astoņiem mēnešiem ES ir saņemtas 382 000 patvēruma lietu). Sagaidāms, ka Grieķijai un Itālijai būs aptuveni 120 000 lietu gadā, 60 000 – Grieķijā un 60 000 – Itālijā. Grieķijas salās ir vidēji ap 15 000 izskatāmo patvēruma lietu. EASO patlaban nodarbojas tikai ar daļu no šīm salās saņemtajām lietām un sauszemē vēl nesniedz līdzīgu atbalstu, ko Grieķija lūdz. Vispārīgāk ņemot, atbalstam, ko EASO sniedz dalībvalstīm visu lietu izskatīšanā, patlaban ir ierobežota ietekme. Grozītās regulas mērķis ir paplašināt spēju un jomas, kur EASO var vēl atbalstīt dalībvalstis, it īpaši tās, kuras atrodas pierobežā (piemēram, Grieķiju un Itāliju), arī ar kontrolēto centru koncepciju, kā aicināts Eiropadomes 28. jūnija secinājumos.

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras apropriācijām

–◻ Priekšlikumam nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikumam ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam* (Saistību apropriācijas EUR)

* Šajā tabulā parādīti tikai darbības izdevumi 3. sadaļā    

Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam*

(Saistību apropriācijas EUR)

* Šajā tabulā parādīti tikai darbības izdevumi 3. sadaļā    

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikumam nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikumam ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

Prasītais aģentūras darbinieku skaits paliek tāds pats kā sākotnējā Komisijas 2016. gada 4. maija priekšlikumā, t. i., pakāpenisks palielinājums līdz 500 pilnslodzes ekvivalentiem 2020. gadā.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* Šajā tabulā parādīts personāls, kas jau prasīts Komisijas 2016. gada 4. maija priekšlikumā COM(2016) 271 final. Sākot no 2021. gada papildu personāls netiek prasīts.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–☑ Priekšlikumam ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks apmierinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai, bet var būt vajadzīga īpašu instrumentu izmantošana, kā noteikts daudzgadu finanšu shēmas regulā.

–◻ Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻ Pieņemot priekšlikumu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 12 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–◻ Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–☑ Priekšlikums paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ citus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz citiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    EUCO, 28.6.2018.

(2)    Vācijas un Francijas Mezebergas deklarācija par drošības un labklājības jomā pausto Eiropas solījumu atjaunošanu, 2018. gada 19. jūnijs.

(3)    COM(2016) 271 final.

(4)    EUCO, 19.2.2016.

(5)    [Atsauces tiks ieviestas pēc jaunās Finanšu pamatregulas (deleģētā akta) pieņemšanas; to paredzēts pieņemt līdz gada beigām.]

(6)    ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(7)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(8)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(9)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(10)    AC = līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūru darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(11)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(12)    Skatīt 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(13)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.