EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018PC0607
Proposal for a COUNCIL DECISION on the signing, on behalf of the European Union, of the Arrangement with the Kingdom of Norway, the Republic of Iceland, the Swiss Confederation and the Principality of Liechtenstein on the participation by those States in the European Agency for the operational management of large-scale IT systems in the area of freedom, security and justice
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
COM/2018/607 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.9.2018
COM(2018) 607 final
2018/0317(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 tika izveidota Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 1 , ko parasti dēvē par eu-LISA, lai nodrošinātu otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II), VISA informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldību, un, iespējams, citu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un to darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ja tā ir paredzēts attiecīgajos tiesību aktos, pamatojoties uz LESD 67. līdz 89. pantu. Komisija 2014. gada 31. jūlijā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos nodeva Aģentūrai eu-LISA tehnisko atbalstu atsevišķam drošam elektroniskās datu pārraides kanālam, kurš pazīstams kā DubliNet un izveidots saskaņā ar 18. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1560/2003, ko dalībvalstu kompetentās iestādes patvēruma jomā izmanto informācijas apmaiņai par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem. Pēc Regulas (ES) 2017/2226 2 stāšanās spēkā 2017. gada 29. decembrī Aģentūra kļuva atbildīga par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) izstrādi un darbības pārvaldību. Regulas (ES) Nr. 1077/2011 37. pantā ir noteikts šādi: “Saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.” 37. pantā minētās valstis ir Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina, kuras turpmāk tekstā tiek sauktas par “asociētajām valstīm”.
Asociēto valstu līdzdalība Aģentūras darbā ir nepieciešams solis, ņemot vērā to iesaistīšanos Šengenas acquis, kā arī ar Dublinas procesu un ar Eurodac saistītos pasākumus, kā arī to līdzdalību lielapjoma IT sistēmās, ko pārvalda Aģentūra. Pamatojoties uz to, Komisija 2012. gada 29. februārī iesniedza ieteikumu Padomei, lai pilnvarotu Komisiju sākt sarunas par vienošanos starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, no otras puses, par kārtību, kādā šīs valstis piedalās Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.
Komisija 2012. gada 24. jūlijā saņēma Padomes atļauju sākt sarunas ar Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu par vienošanos par kārtību, kādā minētās valstis piedalās Aģentūrā.
Sarunas notika ar visām asociētajām valstīm kopā. Notika vairākas sarunu kārtas. Asociētajām valstīm ar Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2016. gada 21. aprīļa vēstuli atgādināja, ka, pirms vienošanās varētu tikt parafēta, Norvēģijai un Šveicei būtu oficiāli jāpieņem Regula (ES) Nr. 1077/2011 attiecīgo asociācijas nolīgumu nozīmē. Šveice paziņoja Padomei, ka 2017. gada 11. aprīlī ir pabeigusi konstitucionālo prasību izpildi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1077/2011 pieņemšanu. Norvēģija paziņoja Padomei, ka 2017. gada 16. augustā ir pabeigusi konstitucionālo prasību izpildi attiecībā uz šīs regulas pieņemšanu. Pēc tam vienošanās projektā tika prasīts veikt pielāgojumus, lai cita starpā pielāgotu tekstu pēc IIS regulas stāšanās spēkā un lai ietvertu turpmākās sistēmas, kas saistītas ar Dublinas procesu.
Dalībvalstis informēja un ar tām apspriedās attiecīgajās Padomes darba grupās.
Vienošanās projekta galīgais teksts tika parafēts 2018. gada 15. jūnijā.
2.SARUNU REZULTĀTI
Komisija uzskata, ka mērķi, ko likumdevējs bija izvirzījis Regulas (ES) Nr. 1077/2011 37. pantā un Padome – sarunu norādēs, ir sasniegti un ka vienošanās projekts ir Savienībai pieņemams.
Vienošanās projekta galīgo saturu var apkopot šādi.
Vienošanās projektā ir paredzēta Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas pilnīga dalība Aģentūras darbībās [1. pants], pārstāvība Aģentūras valdē ar ierobežotām balsstiesībām attiecībā uz atsevišķiem lēmumiem [2. pants], pārstāvība Aģentūras padomdevēju grupā ar ierobežotām balsstiesībām attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 2. pantā [3. pants], Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ikgadējas finansiālās iemaksas Aģentūras budžetā attiecībā uz SIS, VIS, DubliNet un IIS par gada summu, kas aprēķināta saskaņā ar to IKP kā procentuālā daļa no visu Aģentūras darbā iesaistīto valstu IKP, un attiecībā uz Eurodac — par gada summu, ko veido noteikta procentuālā daļa (konkrēti noteikta katrai asociētajai valstij) no attiecīgajam budžeta gadam paredzētajām budžeta apropriācijām. [4. pants un I pielikums] Vienošanās projektā ir arī noteikts Aģentūras juridiskais statuss Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Lihtenšteinā [5. pants], Aģentūras atbildība attiecībā uz Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu [6. pants], Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas attiecībā uz Aģentūru atzīšana Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Lihtenšteinā [7. pants], Aģentūras privilēģijas un imunitāte Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Lihtenšteinā, kā arī Civildienesta noteikumu atkāpe, kas ļauj Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgos pieņemt darbā, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Aģentūru [9. pants]. Visbeidzot, vienošanās projektā ir iekļauti noteikumi par krāpšanas apkarošanu [10. pants], strīdu izšķiršanu [12. pants], stāšanos spēkā [14. pants] un spēkā esību un izbeigšanu [15. pants].
3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Šis Padomes lēmuma priekšlikums ir iesniegts, ievērojot LESD 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu saistībā ar LESD 218. panta 5. punktu.
Tas ir juridiskais instruments vienošanās parakstīšanai. Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. ES kompetence noslēgt šo vienošanos ir skaidri noteikta Regulas (ES) Nr. 1077/2011 37. pantā, kurā noteikts, ka “saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.” Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 5. punktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.
Vienošanās ļaus Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai piedalīties Aģentūras darbā ar ierobežotām balsstiesībām un nodrošinās atbilstošas finansiālās iemaksas Aģentūrai.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Vienošanās projekta 4. pantā un I pielikumā ir aprakstīti noteikumi, kas attiecas uz Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas ikgadējām finansiālajām iemaksām Aģentūras budžetā.
5.SECINĀJUMS
Ņemot vērā iepriekš minētos sarunu rezultātus, Komisija ierosina Padomei lemt par Vienošanās starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par minēto valstu līdzdalību Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā parakstīšanu Savienības vārdā un atļaut Padomes priekšsēdētājam iecelt attiecīgi pilnvarotu(-as) personu(-as) tās parakstīšanai Savienības vārdā.
2018/0317 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1077/2011 3 ir noteikts šādi: “Saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.”
(2)Padome 2012. gada 24. jūlijā atļāva Komisijai sākt sarunas ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par vienošanos par kārtību, kādā tā piedalās Aģentūrā (“Vienošanās”). Sarunas tika sekmīgi pabeigtas, vienošanos parafējot 2018. gada 15. jūnijā.
(3)Sarunu rezultātā pieņemtais vienošanās teksts ietver specifikācijas, kas vajadzīgas, lai Aģentūras darbā iesaistītu valstis, kuras ir asociētas ar Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.
(4)Vienošanās būtu jāparaksta.
(5)Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1077/2011 33. apsvērumā, Apvienotā Karaliste piedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā tai ir saistoša. Īrija lūdza piedalīties minētajā regulā pēc tās pieņemšanas saskaņā ar Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (Protokols par Šengenas acquis), un 21. protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas (ES) Nr. 1077/2011 37. pants, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā.
(6)Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1077/2011 32. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā. Ņemot vērā, ka šis lēmums, ciktāl tas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 4 un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI 5 , uz Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK 6 , un ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2226 7 , pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā Protokola 4. pantu sešu mēnešu laikposmā pēc šā lēmuma pieņemšanas izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos. Saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju 8 , Dānija paziņo Komisijai, vai tā īstenos šo lēmumu, ciktāl tas attiecas uz Eurodac un DubliNet,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Vienošanos starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ņemot vērā minētās vienošanās noslēgšanu 9 .
Parakstāmās vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt vienošanos.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.9.2018
COM(2018) 607 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
PIELIKUMS
VIENOŠANĀS
starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par šo valstu līdzdalību
Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
EIROPAS SAVIENĪBA,
no vienas puses, un
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk “Norvēģija”,
ISLANDES REPUBLIKA,
turpmāk “Islande”,
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
turpmāk “Šveice”, un
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
turpmāk “Lihtenšteina”,
no otras puses,
ņemot vērā nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome noslēdza ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 1 (turpmāk – “Šengenas asociācijas nolīgums ar Norvēģiju un Islandi”).
Ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā 2 (turpmāk – “Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju”).
Ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 3 (turpmāk – “Šengenas asociācijas nolīgums ar Šveici”).
Ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē 4 (turpmāk – “Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Šveici”).
Ņemot vērā Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 5 (turpmāk – ”Šengenas asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”).
Ņemot vērā Protokolu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicēi 6 (turpmāk – ”Dublinas/Eurodac asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”).
TĀ KĀ:
(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (turpmāk – “Regula”) Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 7 (turpmāk – “Aģentūra”),
(2)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju Regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II, VIS un IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē. Ciktāl Regula attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē.
(3)Attiecībā uz Šveici Regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II, VIS un IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici nozīmē. Ciktāl Regula attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici nozīmē.
(4)Attiecībā uz Lihtenšteinu Regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II, VIS un IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē. Ciktāl Regula attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē.
(5)Regulā noteikts, ka saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Dublinas procesu un Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finansiālajām iemaksām, personālu un balsstiesībām.
(6)Asociācijas nolīgumos nav aplūkoti aspekti, kas attiecas uz Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas iesaistīšanu Eiropas Savienības izveidoto jauno struktūru darbībā saistībā ar Šengenas un Eurodac pasākumu turpmāku pilnveidošanu, un daži jautājumi saistībā ar minēto iesaisti Aģentūras darbā būtu jārisina, noslēdzot papildu vienošanos starp nolīgumu līgumslēdzējām pusēm.
(7)Eurostat vairs nevāc datus par iekšzemes kopproduktu, tāpēc Norvēģijas un Islandes finansiālās iemaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iekšzemes kopprodukta rādītājiem, kā tas tiek darīts attiecībā uz Šveices un Lihtenšteinas iemaksām, neraugoties uz atsauci uz nacionālo kopproduktu, kas ietverta Šengenas asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju un Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju.
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
1. pants
Līdzdalības apmērs
Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina pilnībā piedalās Aģentūras darbībās, kā aprakstīts Regulā un saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.
2. pants
Valde
1.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir pārstāvētas Aģentūras valdē, kā noteikts Regulas 13. panta 5. punktā.
2.Attiecībā uz informācijas sistēmām, kurās tās piedalās, tām ir balsstiesības šādās jomās:
·attiecībā uz lēmumiem par testēšanu un tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz sistēmu un sakaru infrastruktūras attīstību un darbības pārvaldību;
·attiecībā uz lēmumiem par uzdevumiem, kas saistīti ar apmācību par SIS II, VIS Eurodac un IIS tehnisko izmantošanu saskaņā ar Regulas attiecīgi 3., 4., 5. un 5.a pantu, izņemot par kopējās pamatprogrammas izveidi;
·attiecībā uz lēmumiem par uzdevumiem, kas saistīti ar citu liela mēroga informācijas sistēmu tehniskās izmantošanas apmācību, saskaņā ar Regulas 6. pantu, izņemot par kopējās pamatprogrammas izveidi;
·attiecībā uz lēmumiem par ziņojumu pieņemšanu par SIS II, VIS un IIS tehnisko darbību saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta t) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par gada ziņojuma pieņemšanu par Eurodac centrālās sistēmas darbību saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta u) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par IIS izstrādes ziņojumu pieņemšanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta sa) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par statistikas publicēšanu saistībā ar SIS II saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta w) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par statistikas apkopošanu par Eurodac centrālās sistēmas darbu saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta x) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par IIS statistikas datu publicēšanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta xa) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kuras ir pilnvarotas tieši meklēt SIS II iekļautos datus, saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta y) apakšpunktu;
·attiecībā uz lēmumiem par tādu iestāžu saraksta gadskārtējo publicēšanu, kuras norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. panta 2. punktu, saskaņā ar Regulas 12. panta 1. punkta z) apakšpunktu;
·attiecībā uz tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 65. panta 2. punktā;
·attiecībā uz lēmumiem par ziņojumiem par citu lielapjoma IT sistēmu tehnisko darbību, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē;
·attiecībā uz lēmumiem par statistikas publicēšanu, kas saistīta ar citām lielapjoma IT sistēmām, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē;
·attiecībā uz lēmumiem par tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kurām ir piekļuve datiem, kas reģistrēti citās lielapjoma IT sistēmās, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē.
Ja iepriekšminētie lēmumi tiek pieņemti daudzgadu un/vai ikgadējās darba programmas kontekstā, balsošanas kārtība valdē nodrošina to, ka Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai ir balsstiesības.
3.Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai ir tiesības paust viedokli par visiem jautājumiem, par kuriem tām nav balsstiesību.
3. pants
Padomdevēju grupas
1.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir pārstāvētas Aģentūras padomdevēju grupās, kā noteikts Regulas 19. panta 2. punktā.
2.Tām ir balsstiesības attiecībā uz padomdevēju grupu atzinumiem par 2. pantā minētajiem lēmumiem.
3.Tām ir tiesības paust viedokli par visiem jautājumiem, par kuriem tām nav balsstiesību.
4. pants
Finansiālās iemaksas
1.Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas un Šveices individuālās iemaksas Aģentūras ieņēmumos attiecas tikai uz informācijas sistēmām, kurās attiecīgā valsts piedalās.
2.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz SIS II un VIS veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz nacionālo kopproduktu.
3.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz IIS veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz nacionālo kopproduktu.
4.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos attiecībā uz Eurodac par gada summu, ko aprēķina saskaņā ar I pielikumā aprakstīto formulu, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta pirmo daļu, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta pirmo daļu un Lihtenšteinas Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 6. pantu.
5.Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz DubliNet veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otro daļu un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otrajā daļā, un atkāpjoties no Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta otrās daļas, kas attiecas uz nacionālo kopproduktu.
6.Attiecībā uz Aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļu finansiālās iemaksas, kas minētas 2. un 4. punktā, ir jāveic no 2012. gada 1. decembra, kad Aģentūra uzņēmās pildīt savus pienākumus. Finansiālās iemaksas, kas minētas 5. punktā, ir jāveic no 2014. gada 31. jūlija, kad Aģentūrai tika nodots tehniskais atbalsts DubliNet darbības pārvaldībai. Finansiālās iemaksas, kas minētas 3. punktā, ir jāveic no 2017. gada 29. decembra, kad Aģentūra kļuva atbildīga par IIS izstrādi un darbības pārvaldību. Finansiālās iemaksas veic, sākot no nākamās dienas pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā, tostarp par summām, kas maksājamas par laikposmu no 2012. gada 1. decembra līdz tās spēkā stāšanās dienai.
Ciktāl tas attiecas uz Aģentūras budžeta 3. sadaļu, finansiālās iemaksas, kas minētas 2. un 4. punktā, ir jāveic no 2012. gada 1. decembra, finansiālās iemaksas, kas minētas 5. punktā, – no 2014. gada 31. jūlija, un finansiālās iemaksas, kas minētas 3. punktā, – no 2017. gada 29. decembra, pamatojoties uz attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem.
7.Ja jauns tiesību akts vai pasākums, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē paplašina Aģentūras pilnvaras, uzticot tai citu lielapjoma informācijas sistēmu izstrādi un/vai darbības pārvaldību, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz nacionālo kopproduktu.
8.Ja jauns tiesību akts vai pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē paplašina Aģentūras pilnvaras, uzticot tai citu lielapjoma informācijas sistēmu izstrādi un/vai darbības pārvaldību, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otro apakšpunktu un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punktā, un atkāpjoties no Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta, kas attiecas uz nacionālo kopproduktu.
9.Ja Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina jau ir veikušas iemaksas lielapjoma IT sistēmas izstrādē vai darbības pārvaldībā, izmantojot citus ES finansēšanas instrumentus, vai ja lielapjoma IT sistēmas izstrādi un/vai darbības pārvaldību finansē no nodevām vai citiem piešķirtiem ieņēmumiem, attiecīgi koriģē Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas attiecīgās iemaksas Aģentūrai.
5. pants
Juridiskais statuss
Aģentūrai ir juridiskas personas statuss saskaņā ar Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas tiesību aktiem, un šajās valstīs tai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.
6. pants
Atbildība
Aģentūras atbildību reglamentē Regulas 24. panta 1., 3. un 5. punkts.
7. pants
Eiropas Savienības Tiesa
Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina atzīst Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju pār Aģentūru, kā paredzēts Regulas 24. panta 2. un 4. punktā.
8. pants
Privilēģijas un imunitāte
Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz Aģentūru un tās darbiniekiem piemēro šīs vienošanās II pielikumā izklāstītos noteikumus, kas reglamentē privilēģijas un imunitāti un ir atvasināti no Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kā arī visus noteikumus attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto protokolu.
9. pants
Aģentūras darbinieki
1.Saskaņā ar Regulas 20. panta 1. punktu un 37. pantu uz Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Aģentūras darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus Eiropas Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus, un noteikumi, kurus Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas 20. panta 8. punktu.
2.Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Aģentūras izpilddirektors saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmusi Aģentūra, uz līguma pamata var nodarbināt Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.
3.Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgajiem Regulas 20. panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.
4.Tomēr Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgos nevar iecelt Aģentūras izpilddirektora amatā.
10. pants
Pārcelti ierēdņi un eksperti
Uz pārceltajiem ierēdņiem un ekspertiem attiecas šādi noteikumi.
i) atalgojumu, pabalstus un citus maksājumus, ko maksā Aģentūra, atbrīvo no valsts nodokļiem;
ii) uz laiku, kamēr uz viņiem attiecas tās valsts sociālā nodrošinājuma sistēma, no kuras tie norīkoti uz Aģentūru, tie ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām Aģentūras uzņēmēju valstu sociālā nodrošinājuma organizācijās. Tādējādi šajā laikā uz tiem neattiecas tās Aģentūras uzņēmējas valsts sociālā nodrošinājuma noteikumi, kurā tie strādā, ja vien tie brīvprātīgi nepiedalās šīs valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā.
Šā punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro attiecībā uz tiem ģimenes locekļiem, kas ir norīkoto ekspertu mājsaimniecības daļa, ja vien tos nenodarbina darba devējs, kas nav Aģentūra, vai tie saņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no Aģentūras uzņēmējas valsts.
11. pants
Krāpšanas apkarošana
1.Attiecībā uz Norvēģiju piemēro Regulas 35. pantā iekļautos noteikumus, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.
OLAF un Revīzijas palāta laikus informē Riksrevisjonen par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Norvēģijas iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Riksrevisjonen.
2.Attiecībā uz Islandi piemēro Regulas 35. pantā iekļautos noteikumus, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.
OLAF un Revīzijas palāta laikus informē Ríkisendurskoðun par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Islandes iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Ríkisendurskoðun.
3.Attiecībā uz Šveici III pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz Regulas 35. pantu par ES finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz Šveices dalībniekiem, kas iesaistīti Aģentūras darbībās.
4.Attiecībā uz Lihtenšteinu IV pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz Regulas 35. pantu par ES finanšu kontroli Lihtenšteinā attiecībā uz Lihtenšteinas dalībniekiem, kas iesaistīti Aģentūras darbībās.
12. pants
Strīdu izšķiršana
1.Strīdu gadījumā attiecībā uz šīs vienošanās piemērošanu attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj jauktās komitejas ministru līmenī darba kārtībā.
2.Jauktajai komitejai ir 90 dienas strīdus atrisināšanai, skaitot no dienas, kad tika pieņemta darba kārtība, kurā tika iekļauts šis strīdus jautājums.
3.Gadījumos, kad jauktā komiteja 2. punktā minētajā 90 dienu termiņā nevar atrisināt ar Šengenas jautājumiem saistītu strīdu, galīgā izlīguma panākšanai jāievēro nākamais trīsdesmit dienu termiņš. Ja galīgais izlīgums nav panākts, šo vienošanos attiecībā uz valsti, par kuru rodas strīds, izbeidz sešus mēnešus pēc trīsdesmit dienu termiņa beigām.
4.Gadījumos, kad apvienotā/jauktā komiteja 2. punktā minētajā deviņdesmit dienu termiņā nevar atrisināt ar Eurodac jautājumiem saistītu strīdu, galīgā izlīguma panākšanai jāievēro nākamais deviņdesmit dienu termiņš. Ja apvienotā/jauktā komiteja nav pieņēmusi lēmumu minētā laikposma beigās, šo vienošanos uzskata par izbeigtu attiecībā uz valsti, par kuru rodas strīds, beidzoties šā laikposma pēdējai dienai.
13. pants
Pielikumi
Šīs vienošanās pielikumi ir šīs vienošanās sastāvdaļa.
14. pants
Stāšanās spēkā
1.Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šīs vienošanās depozitārijs.
2.Eiropas Savienība, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina apstiprina šo vienošanos atbilstoši savām procedūrām.
3.Lai šī vienošanās stātos spēkā, ir vajadzīgs, lai Eiropas Savienība un vismaz viena vienošanās puse to apstiprina.
4.Šī vienošanās stājas spēkā attiecībā uz jebkuru šīs vienošanās pusi pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse apstiprinājuma dokumentu ir nodevusi depozitārijam.
15. pants
Spēkā esamība un izbeigšana
1.Šo vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.
2.Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Islande vai Norvēģija denonsē Šengenas asociācijas nolīgumu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar minētā nolīguma 8. panta 4. punktā, 11. panta 3. punktā vai 16. pantā aprakstītajām procedūrām. Tāpat tā zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā nolīguma 4. panta 7. punktā, 8. panta 3. punktā vai 15. pantā aprakstītajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju.
Šengenas Asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 17. pantā minētais nolīgums attiecas arī uz šīs vienošanās izbeigšanas sekām.
3.Attiecībā uz Šveici šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Šveice denonsē Šengenas asociācijas nolīgumu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 7. panta 4. punktā, 10. panta 3. punktā vai 17. pantā aprakstītajām procedūrām. Tāpat tā zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā nolīguma 4. panta 7. punktā, 7. panta 3. punktā vai 16. pantā aprakstītajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Šveici.
4.Attiecībā uz Lihtenšteinu šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Lihtenšteina denonsē Šengenas asociācijas protokolu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantā, 5. panta 4. punktā, 11. panta 1. punktā vai 11. panta 3. punktā aprakstītajām procedūrām. Tāpat tā zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā protokola 3. pantā, 5. panta 7. punktā, 11. panta 1. punktā vai 11. panta 3. punktā aprakstītajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas protokols ar Lihtenšteinu.
5.Šo vienošanos sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
I PIELIKUMS
Iemaksas aprēķināšanas formula
1.Regulas 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas finansiālās iemaksas Aģentūras ieņēmumos aprēķina šādi.
3. sadaļa
1.1.Attiecībā uz SIS II, VIS un IIS, kā arī citām liela mēroga informācijas sistēmām, ko Aģentūrai uztic ar tiesību aktu vai pasākumu, kas ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri paredzēti Šengenas asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīgumā ar Šveici un Šengenas asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu, visjaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), kas pieejami, n + 1 gadā gatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Lai aprēķinātu katras asociētās valsts iemaksu, iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā iepriekš minētajām sistēmām paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.
1.2.Attiecībā uz Eurodac katras asociētās valsts iemaksu veido ikgadēja summa, ko aprēķina, piemērojot fiksētu procentuālo daļu (Lihtenšteinai tā ir 0,071 %, Norvēģijai°– 4,995 %, Islandei – 0,1 % un Šveicei – 7,286 %) no attiecīgajām budžeta apropriācijām attiecīgajam budžeta gadam. Katras asociētās valsts iemaksu aprēķina n + 1 gadā un iegūst, reizinot fiksēto procentuālo daļu ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā Eurodac paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.
1.3.Attiecībā uz DubliNet, kā arī citām liela mēroga informācijas sistēmām, ko Aģentūrai uztic ar leģislatīvu aktu vai pasākumu, kuri paredzēti Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu, visjaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts IKP, kas pieejami, n + 1 gadā sagatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Lai aprēķinātu katras asociētās valsts iemaksu, iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā iepriekš minētajām sistēmām paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.
1. un 2. sadaļa
1.4.Katras asociētās valsts iemaksas aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļā attiecībā uz 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētajām sistēmām iegūst, dalot jaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts IKP, kas ir pieejami, n + 1 gadā gatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļā n gadā veiktajiem kopējiem maksājumiem par 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētajām sistēmām.
1.5.Ja Aģentūrai ir uzticētas kādas papildu lielapjoma IT sistēmas, kurās asociētās valstis nepiedalās, attiecīgi pārskata aprēķinu par asociēto valstu iemaksām 1. un 2. sadaļā.
2.Finansiālā iemaksa tiek veikta euro.
3.Katra asociētā valsts iemaksā savas finansiālās iemaksas ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru iemaksas maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, tiek maksāti procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par 3,5 procentpunktiem.
4.Ja Eiropas Savienība ir veikusi finansiālās iemaksas grozījumu un tas ir iekļauts Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 41. pantu 8 , katras asociētās valsts finansiālo iemaksu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu.
II PIELIKUMS
Privilēģijas un imunitāte
1.Aģentūras telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Aģentūras īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.
2.Aģentūras arhīvi ir neaizskarami.
3.Aģentūra, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
Uz precēm un pakalpojumiem, ko Aģentūrai tās oficiālai lietošanai eksportē no Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas, neattiecas nekādi netiešie nodokļi un nodokļi.
Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas Aģentūrai sniegti Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā tās oficiālai lietošanai, atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju vai atbrīvojumu no maksāšanas.
Attiecībā uz precēm, kas Aģentūrai nodrošinātas Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā tās oficiālai lietošanai, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir kā kompensāciju vai atbrīvojumu no maksāšanas.
Visus citus netiešos nodokļus, kas Aģentūrai jāmaksā Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā, atlīdzina ar kompensāciju vai atbrīvojot no maksāšanas.
Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā.
Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.
Noteikumi par atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā ir noteikti šā pielikuma papildinājumos. Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina paziņo Komisijai un Aģentūrai par jebkuru grozījumu attiecīgajā papildinājumā. Ja iespējams, šādu paziņojumu sniedz divus mēnešus pirms grozījumu stāšanās spēkā. Eiropas Komisija informē Savienības dalībvalstis par grozījumiem.
4.Aģentūra ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.
Aģentūra ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.
5.Katrā asociētajā valstī Aģentūras oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.
Aģentūras oficiālā sarakste un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.
6.Savienības dalībvalstu, kā arī Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas pārstāvjiem, kas piedalās Aģentūras darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.
7.Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas teritorijā un neatkarīgi no valstspiederības Padomes 1969. gada 25. marta Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 9 1. panta nozīmē Aģentūras darbiniekiem:
(a)saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju strīdos starp Aģentūru un darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;
(b) attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām.
8.Aģentūras darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Aģentūra, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru.
Aģentūras darbiniekus Padomes 1969. gada 25. marta Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 2. panta nozīmē atbrīvo no valsts, federālajiem, kantonu, reģionālajiem, pašvaldību un komunālajiem nodokļiem par algu, darba samaksu un atalgojumu, ko maksā Aģentūra. Attiecībā uz Šveici šo atbrīvojumu piešķir saskaņā ar tās valsts tiesību aktos noteiktajiem principiem.
Aģentūras darbiniekiem nav obligāti jābūt Norvēģijas, Islandes, Šveices vai Lihtenšteinas sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ja uz tiem jau attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma. Uz Aģentūras darbinieku ģimenes locekļiem, kas ir to mājsaimniecības daļa, attiecas ES Apvienotā veselības apdrošināšanas shēma ar noteikumu, ka viņus nenodarbina cits darba devējs, kas nav Aģentūra, un ar noteikumu, ka viņi nesaņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no kādas dalībvalsts vai no Norvēģijas, Islandes, Šveices vai Lihtenšteinas.
9.Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Norvēģiju, Islandi, Šveici vai Lihtenšteinu un Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Aģentūras darbiniekiem Padomes 1969. gada 25. marta Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 3. panta nozīmē, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Aģentūras dienestā, apmetas uz dzīvi tādā Savienības dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Aģentūras dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts vai Norvēģija, Islande, Šveice vai Lihtenšteina. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā noteikumā minēto personu aprūpē.
Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā Savienības dalībvalstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.
Piemērojot divus iepriekšējos punktus, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.
10.Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Aģentūras darbiniekiem piešķir vienīgi Aģentūras interesēs.
Aģentūras izpilddirektors atceļ imunitāti, kas piešķirta kādam no tās darbiniekiem, visos gadījumos, kad šāda imunitāte traucē tiesvedības norisi, un ja viņš uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Aģentūras vai Savienības interesēm.
11.Lai piemērotu šā pielikuma noteikumus, Aģentūra sadarbojas ar asociēto valstu vai dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.
II pielikuma 1. papildinājums
Norvēģijā:
atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju.
Lai saņemtu PVN kompensāciju, Norvēģijas nodokļu administrācijas nodokļu iestādes galvenajā nodaļā (Skatt Øst) jāiesniedz veidlapas, kas Norvēģijā paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.
Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un jebkādiem citiem netiešajiem nodokļiem piešķir kā kompensāciju. Piemēro tādu pašu procedūru kā attiecībā uz PVN kompensāciju.
II pielikuma 2. papildinājums
Islandē:
atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju.
Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 36 400 Islandes kronu (ar nodokli).
Lai saņemtu PVN kompensāciju, Islandes Iekšējo ieņēmumu direktorātā (Ríkisskattstjóri) jāiesniedz veidlapas, kas Islandē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.
Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un jebkādiem citiem netiešajiem nodokļiem piešķir kā kompensāciju. Piemēro tādu pašu procedūru kā attiecībā uz PVN kompensāciju.
II pielikuma 3. papildinājums
Šveicē:
atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam.
Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).
II pielikuma 4. papildinājums
Lihtenšteinā:
atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Lihtenšteinā paredzētas šim nolūkam.
Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).
III PIELIKUMS
Finanšu kontrole attiecībā uz Šveices dalībniekiem Aģentūras darbībās
1. pants
Tieša saziņa
Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai ES budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.
2. pants
Revīzijas
1.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 10 , Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 11 , un citiem šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.
2.Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā vienošanās minēto instrumentu īstenošanai.
3.Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.
4.Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.
5.Šveices Federālo revīzijas biroju iepriekš informē par revīzijām, ko veic Šveices teritorijā. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.
3. pants
Pārbaudes uz vietas
1.Šīs vienošanās ietvaros Eiropas Komisija (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, Šveices teritorijā, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses.
2.Pārbaudes un kontroli uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas dienestu vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm, kuras laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.
3.Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar OLAF.
4.Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF izmeklētājiem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.
5.Komisija pēc iespējas drīz ziņo Šveices Federālajam revīzijas dienestam vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā OLAF informē iepriekšminētās iestādes par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.
4. pants
Informācija un konsultācijas
1.Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkos Šveices kompetentās iestādes un ES regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.
2.Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šīs vienošanās tekstā minētos instrumentus.
5. pants
Konfidencialitāte
Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami ES iestādēm.
Šādu informāciju izpauž tikai tām personām ES iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.
6. pants
Administratīvie pasākumi un sodi
Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 12 , Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem 13 un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 14 .
7. pants
Atgūšana un izpilde
Aģentūras vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Šveicē. Izpildrakstu apstiprina Šveices valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Aģentūrai vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Šveices procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē izpildes lēmuma likumību.
Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem noteikumiem.
IV PIELIKUMS
Finanšu kontrole attiecībā uz Lihtenšteinas dalībniekiem Aģentūras darbībās
1. pants
Tieša saziņa
Aģentūra un Eiropas Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Lihtenšteinā un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai ES budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.
2. pants
Revīzijas
1.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 15 , Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 16 , un citiem šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem ar Lihtenšteinā dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.
2.Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šīs vienošanās tekstā minēto instrumentu īstenošanai.
3.Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.
4.Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.
5.Par Lihtenšteinas teritorijā veicamajām revīzijām iepriekš informē Lihtenšteinas Valsts revīzijas biroju. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.
3. pants
Pārbaudes uz vietas
1.Šīs vienošanās ietvaros Eiropas Komisija (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, Lihtenšteinas teritorijā, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses.
2.Inspekcijas un pārbaudes uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Lihtenšteinas Valsts revīzijas biroju vai citām kompetentām Valsts revīzijas biroja norādītām Lihtenšteinas iestādēm, kuras laikus informē par pārbaužu un inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Lihtenšteinas kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties inspekcijās un pārbaudēs uz vietas.
3.Ja attiecīgās Lihtenšteinas iestādes vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar OLAF.
4.Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Lihtenšteinas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF izmeklētājiem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.
5.Komisija pēc iespējas drīz ziņo Lihtenšteinas Valsts revīzijas dienestam vai citām kompetentām Lihtenšteinas Valsts revīzijas dienesta izraudzītām Lihtenšteinas iestādēm par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā OLAF informē iepriekšminētās iestādes par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.
4. pants
Informācija un konsultācijas
1.Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Lihtenšteinas kompetentās iestādes un ES regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.
2.Lihtenšteinas kompetentās iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Eiropas Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šīs vienošanās tekstā minētos instrumentus.
5. pants
Konfidencialitāte
Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Lihtenšteinas tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami ES iestādēm. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām ES iestādēs, dalībvalstīs vai Lihtenšteinā, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.
6. pants
Administratīvie pasākumi un sodi
Neskarot Lihtenšteinas krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 17 , Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem 18 un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 19 .
7. pants
Atgūšana un izpilde
Aģentūras vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Lihtenšteinā. Izpildrakstu izdod Lihtenšteinas valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Aģentūrai vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Lihtenšteinas procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē izpildes lēmuma likumību.
Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem noteikumiem.
