EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.6.2018

COM(2018) 462 final

2018/0245(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru izveido Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz FMT:ItalicEuratom līgumu

{SWD(2018) 337}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir sagatavots saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” 1 . Paziņojuma sadaļā “Kaimiņvalstis un pasaule” ir izklāstītas ES ārējās darbības programmu galvenās prioritātes un vispārējais budžeta satvars. Eiropas Kodoldrošuma instruments papildina šo satvaru ar darbībām, kas jāveic Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līguma) ietvaros.

Jaunā Eiropas Kodoldrošuma instrumenta mērķis ir veicināt efektīvu un lietderīgu kodoldrošuma standartu izveidošanu trešās valstīs saskaņā ar Euratom līguma 203. pantu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, Euratom Kopienā īstenojot kodoldrošuma pasākumus.

Neizplatīšanas režīms pēdējos gados nav palicis neapstrīdēts, tāpēc nedrīkst pārtraukt atbalstu starptautiskā regulējuma nostiprināšanai, lai nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Tas ir kodolgarantiju pamatuzdevums – novērst un atklāt kodolmateriālu novirzīšanu. Turklāt Savienība dažādos asociācijas un partnerattiecību nolīgumos (piemēram, ar Ukrainu) ir apņēmusies sniegt atbalstu attiecīgajām valstīm, tām savos valsts tiesību aktos iestrādājot acquis communautaire, tostarp kodolgarantijas.

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā ir ietverts finansēšanas instruments, kura darbības termiņš beigsies 2020. gada 31. decembrī un kurš bija paredzēts augsta līmeņa kodoldrošuma veicināšanai (Regula (Euratom) 237/2014, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā).

Saskaņā ar paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” 2 un šai regulai pievienotā ietekmes novērtējuma 3 secinājumiem lielāko daļu instrumentu būtu jāracionalizē, apvienojot vienā, plašākā instrumentā. Daļa no kodoldrošuma sadarbības darbībām, uz kurām pašlaik attiecas Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā, var neietilpt racionalizētā plašākā instrumenta darbības jomā, jo attiecībā uz tām ir jāievēro īpaša Euratom līguma 203. panta procedūra, kas nav saderīga ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (KASSSI) procedūru, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. un 212. pants.

Nesen notikusī ārējo instrumentu pārskatīšana un izvērtēšana 4 apliecināja pašreizējo instrumentu pievienoto vērtību un nozīmīgumu. Tomēr šajā procesā iezīmējās arī uzlabojumu iespējas, īpaši nepieciešamība vienkāršot darba veidu un ļaut ES elastīgāk reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem. Gūtā pieredze un augošās problēmas ir mudinājušas Komisiju iespēju robežās mainīt ārējo finansēšanas instrumentu struktūru.

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

•Atbilstība spēkā esošajiem politikas noteikumiem

Šis priekšlikums nodrošina satvaru, kurā būs iespējams īstenot ārējās darbības politiku un starptautiskās saistības.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Turklāt būtu jācenšas panākt sinerģiju ar citu ES programmu darbībām, lai vairotu apvienoto pūliņu ietekmi. Mijiedarbībai ar šādām programmām un to papildināmībai būtu jānodrošina spēcīgāka Savienības ietekme. Darbībām, ko finansē saskaņā ar šo priekšlikumu, jābūt saskaņotām un jāpapildina darbības, kuras veic saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu 5 , kas ietver ar kodoldrošumu saistītās darbības, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu III 6 , Lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām 7 , kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī nupat ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu 8 , kas neietilpst ES budžetā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma 203. pants.

•Subsidiaritāte

Savienība un Eiropas Atomenerģijas Kopiena (“Kopiena”) abas kopā ir visizdevīgākajā stāvoklī, lai dažādu iemeslu dēļ sniegtu ārējo palīdzību. Būdamas pārvalstiskas struktūras, tās izceļas ar politisko ietekmi un attiecīgu sviras efektu. Kopienas klātbūtne ar Savienības delegāciju starpniecību ir jūtama visā pasaulē, un tādējādi ir izveidojies plašs informācijas tīkls, kurā var uzzināt par norisēm visas pasaules valstīs. ES un Kopiena piedalās arī vairumā daudzpusējo procesu, kas tiecas risināt globālas problēmas. Tas ļauj ES un Kopienai allaž apzināties jaunas vajadzības un problēmas un līdz ar to attiecīgi pārdalīt resursus. Veidojas arvien lielāka papildināmība starp Kopienas un Savienības līmenī veiktajām darbībām un dalībvalstu veiktajām darbībām. Tas veicina dialogu un sadarbību ar partnervalstīm, kas arvien biežāk tiek virzīta, izmantojot kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm.

Savienība un Kopiena var arī papildināt dalībvalstu darbības, ja runa ir par potenciāli bīstamām situācijām vai īpaši dārgiem pasākumiem. Dažās jomās, kurās dalībvalstis nav aktīvas, Savienība un Kopiena joprojām ir galvenās (un dažkārt vienīgās) dalībnieces, kas iesaistās.

Euratom līgumā ir atsauce uz subsidiaritāti saistībā ar kodoldrošumu un kodolgarantiju darbībām, jo īpaši attiecībā uz to mērķu īstenošanu, kas ietverti minētā līguma II sadaļas 3. un 7. nodaļā. Saskaņā ar 10. nodaļu Kopiena šajā konkrētajā jomā arī cieši sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA).

Eiropas Savienībai un Kopienai ir ievērojama lietpratība šajā jomā, kura ir veidojusies saistībā ar Eiropas vēsturi, balstīdamās uz šīs jomas drošības pasākumiem Savienībā, un veiksmīgas politikas rezultātā. Tām ir atzīta starptautiska reputācija kodoldrošuma un kodolgarantiju jomā, kas jo īpaši izpaužas Eiropas Savienībā īstenotajās garantijās un atbalstā Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai.

ES un Kopiena var nodrošināt pievienoto vērtību, kuras pamatā ir caur tās instrumentiem novirzīto resursu apjoms, samērā elastīgie pārvaldības veidi un resursu paredzamība daudzgadu finanšu shēmas periodā.

•Proporcionalitāte

Ierosinātajā regulā atbilstīgi proporcionalitātes principam ir paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Viens no Euratom līguma mērķiem ir panākt augstu kodoldrošuma līmeni Savienībā. Tas būtu jāpanāk arī ārpus Savienības. Tā kā Euratom līgums nav nodrošinājis vajadzīgās pilnvaras, ir jāveic pienācīgi pasākumi, pamatojoties uz 203. pantu. Ierosinātā priekšlikuma veids ir regula, kas nodrošina tās vienotu piemērošanu, visa dokumenta saistošu raksturu un tiešu piemērošanu.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvi novērtējumi/esošo tiesību aktu piemērotības pārbaudes

Starpposma pārskatīšanas ziņojumā 9 , ko Komisija pieņēma par desmit ārējās finansēšanas instrumentiem 10 , ex post novērtējuma ziņojumos par makrofinansiālo palīdzību un vidusposma novērtējumā par Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu mandātu 11 tika secināts, ka ārējās finansēšanas instrumenti kopumā atbilst paredzētajam mērķim un ka rodas pozitīvas tendences attiecībā uz mērķu sasniegšanu. Ziņojumi liecina, ka ārējās finansēšanas instrumentiem vajag vairāk resursu, jo tie tiek izmantoti maksimālā apmērā.

Instrumentos nosaka darbības jomu, mērķus un procedūras, lai varētu īstenot politiku. Starpposma pārskatīšanas ziņojumā ir atzīts, ka to sniegtās iespējas ir piemērotas vairumam ES un Kopienas ārējās darbības vajadzību un mērķu. Taču tie būtu vērtīgāki, ja labāk atspoguļotu vairākas attīstības tendences, piemēram, jauno politikas satvaru, kas ietver Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un iekšpolitikas ārējās izpausmes. Turklāt lielāka uzmanība jāpievērš saiknei starp attīstību un drošību, kā arī miera un drošības mērķa vērienīgumam ārējās darbībās.

Ir vajadzīga saskanība starp instrumenta sastāvdaļām, dažādiem instrumentiem un līdzekļu devējiem. Kopumā starpposma pārskata ziņojumā ir ietverti visnotaļ dažādi konstatējumi par saskaņotību. Attiecībā uz instrumentu saskaņotību tika konstatēts, ka tā bija apmierinoša. Bija vērojama noteikta saskanība starp instrumentiem, taču programmu daudzveidība dažkārt noveda pie darbību pārklāšanās, jo īpaši sarežģītā sadarbībā ar progresīvākajām jaunattīstības valstīm. Turklāt ģeogrāfisko un tematisko pieeju mijiedarbība dažkārt ir izraisījusi nesaskanīgu reakciju valsts līmenī.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izstrādājot izvērtēšanas dokumentus, kas tika iekļauti starpposma pārskata ziņojumā, notika trīs apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Izvērtētāji veica apmēram tūkstoti strukturētu vai daļēji strukturētu interviju ar ES ierēdņiem un ES iestāžu, dalībvalstu un partnervalstu pārstāvjiem. Notika vairāki tehniski semināri, kuros dalībniekus no Eiropas Parlamenta, Padomes darba grupām, dalībvalstu komitejām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm iepazīstināja ar izvērtējumu projektiem, kurus pēc tam apsprieda. 2017. gadā notika atklāta sabiedriskā apspriešana 12 . Tās mērķis bija apkopot atsauksmes no ieinteresētajām personām par instrumentu izvērtējumos secināto un par ārējās finansēšanas instrumentu nākotni pēc 2020. gada 13 .

Tālāk apkopotas galvenās atziņas, kas izriet no apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Elastība: ieinteresētās personas piekrita, ka jaunajiem finansēšanas instrumentiem vajadzētu būt elastīgākiem, lai varētu labāk reaģēt uz neparedzētām problēmām un krīzēm. Jo īpaši tās uzsvēra, ka jāatvieglo līdzekļu pārvirzīšana starp dažādiem reģioniem un atbalsta veidiem. Tomēr tika arī uzsvērts, ka lielāka elastība nedrīkstētu mazināt prognozējamību un valstu atbildību un pieļaut mazāku koncentrēšanos uz ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Daži respondenti, apsverot elastības un prognozējamības nodrošināšanu, izteicās, ka vajadzīgas pietiekamas rezerves.

Saskaņotība: ieinteresētās personas uzskatīja, ka nepieciešams nodrošināt lielāku saskanību starp ES iekšpolitiku un ārpolitiku un starp pašiem ārējiem instrumentiem. Daži uzsvēra, ka jāpastiprina ģeogrāfisko un tematisko instrumentu savstarpējā papildināmība un sinerģija. Citi apgalvoja, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi ir vispiemērotākais pamats, uz kura balstoties varētu uzlabot iekšpolitikas un ārpolitikas saskanību. Vairums ieteica ES uzņemties vadošo lomu, uzlabojot papildināmību starp dažādām ieinteresētajām personām gan ES, gan ārpus tās.

Daži respondenti uzsvēra pārklāšanās risku, kas izpaužas kā vienu un to pašu politikas mērķu finansēšana, izmantojot vairākus instrumentus. Respondenti arī aicināja skaidri nodalīt instrumentus, tomēr uzsverot, ka ģeogrāfiskajās un tematiskajās programmās jāizmanto priekšrocības, ko rada starpnozaru sinerģija un savstarpējās saiknes.

Papildināmība: attiecībā uz turpmāko instrumentu struktūru ieinteresētās personas piekrita, ka ģeogrāfisko un tematisko programmu apvienojums dod labus rezultātus. Tās uzsvēra, ka ģeogrāfiski strukturēti instrumenti ir vērtīgi tāpēc, ka spēj apmierināt partnervalstu īpašās vajadzības, pielāgodamies to situācijai. Tā kā partnervalstu problēmas un vajadzības ir visai daudzveidīgas, tam ir ļoti liela nozīme. Ieinteresētās personas arī atzinīgi novērtēja globālu, mērķtiecīgu intervenci, ko piedāvā tādi instrumenti kā Partnerības instruments un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments.

Vienkāršošana: ES tika aktīvi mudināta vēl vairāk vienkāršot instrumentu vispārējo struktūru. ES arī jāturpina centieni vienkāršot apgrūtinošās administratīvās un finansiālās procedūras. Pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes uzsvēra, ka pašlaik spēkā esošās procedūras un noteikumi ievērojami ietekmē to spēju vairāk iesaistīties attīstības sadarbībā.

Sviras efekts: ieinteresētās personas piekrita, ka inovatīviem finanšu instrumentiem var būt svarīga nozīme, lai ES ārējai palīdzībai piesaistītu publisko un privāto finansējumu. Atzinīgi tika vērtēti nesen īstenotā izvērtējuma par finansējuma apvienošanu 14 pozitīvie secinājumi par šādu instrumentu sviras efektu un finansiālo papildināmību. Tomēr respondenti no pilsoniskās sabiedrības aprindām ir pauduši bažas par privātā sektora prioritātēm, kuras partnervalstīs gūst virsroku pār nabadzības samazināšanas mērķiem.

Tā kā kodoldrošums, tostarp kodolgarantijas, ietilpst Euratom līguma darbības jomā, šis priekšlikums nevar piedāvāt risinājumu ieinteresēto personu paustajām bažām. Tomēr tiks nodrošināta saskaņotība un papildināmība ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, reaģējot uz vienu no galvenajiem ieinteresēto personu raižu avotiem, un tas tiks darīts, īstenojot arī darbības kodolenerģijas jomā, kas papildina tā plašākos mērķus, galvenokārt saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības politiku par labu veselības, lauksaimniecības, rūpniecības un sociālajiem projektiem, kuri risina jautājumus, kas saistīti ar kodolnegadījumu sekām.

•Neatkarīgu ekspertu atzinums

Starpposma pārskata ziņojums un ar to saistītie dienestu darba dokumenti lielā mērā tika balstīti uz neatkarīgu novērtējuma ziņojumu kopumu, kas tika veikti no 2016. līdz 2017. gadam (katram instrumentam atbilst savs novērtējums). Vienlaikus tika sagatavots arī neatkarīgs ziņojums par to ārējās darbības instrumentu kopumu, uz kuriem attiecās vidusposma pārskata ziņojums, ņemot vērā to īstenošanā gūtās galvenās atziņas un pieredzi 15 .

Papildus šiem nesenajiem ziņojumiem ESAO Attīstības palīdzības komitejas 2012. gadā veica ES attīstības sadarbības salīdzinošu izvērtēšanu 16 , kurā nāca klajā ar vairākiem ieteikumiem par Savienības ārējo finansēšanas instrumentu struktūru, noteikumiem un procedūrām. Piemēram, ESAO aicināja ES vēl vairāk vienkāršot un modernizēt sadarbību, samazinot budžeta posteņu skaitu, pieskaņojot Attīstības sadarbības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda noteikumus, racionalizējot apstiprināšanas procedūras un uzlabojot saskaņotību starp reģionālajām un tematiskajām programmām. ES tika aicināta rīkoties efektīvāk, savlaicīgāk un elastīgāk gan programmas līmenī, gan instrumentu kopuma mērogā. Tas it īpaši bija vajadzīgs nestabilās situācijās un krīzes gadījumos, kad, pēc ESAO uzskatiem, bija iespējami būtiski uzlabojumi.

•Ietekmes novērtējums

Komisija 2018. gadā veica ietekmes novērtējumu 17 attiecībā uz 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ārējās darbības pozīciju “Globālā Eiropa”, galveno uzmanību pievēršot ārējās darbības jomā ierosinātām būtiskām izmaiņām, tostarp attiecībā uz vairāku instrumentu racionalizāciju, apvienojot tos vienā, plašākā instrumentā, un to darbību iekļaušanu ES budžetā, kuras pašlaik finansē no Eiropas Attīstības fonda.

Ietekmes novērtējumā arī tika secināts, ka vairumu instrumentu, izņemot pavisam specifiskos, kā humāno palīdzību, kurai ir svarīgs neitralitātes princips, varētu apvienot vienā instrumentā, proti, tā varētu rīkoties ar Kopējās īstenošanas regulu, Attīstības sadarbības instrumentu, Eiropas Attīstības fondu, Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, ārējo aizdevumu mandātu, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, Garantiju fondu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā 18 un Partnerības instrumentu. Nošķirtiem vajadzētu palikt Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam, humānajai palīdzībai, kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžetam, aizjūras zemēm un teritorijām, tostarp Grenlandei, ES civilās aizsardzības mehānismam, ES palīdzības brīvprātīgo programmai, atbalstam Kipras turku kopienai, rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos un jaunajam Eiropas Miera nodrošināšanas fondam.

Kā norādīja Komisija 19 un kā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā apliecināja partneru atsauksmes, ārējās finansēšanas instrumentu pašreizējā struktūra ir pārāk sarežģīta. Vairāku instrumentu apvienošana vienā, plašākā instrumentā nodrošinātu iespēju racionalizēt to pārvaldības un uzraudzības sistēmas un tādējādi samazināt administratīvo slogu visām ieinteresētajām personām. Pateicoties vienkāršotai uzraudzības sistēmai, attiecīgās iestādes iegūtu labāku, visaptverošāku pārskatu par ES ārējiem izdevumiem.

Plašāks instruments nodrošinātu ģeogrāfiski un tematiski visaptverošu pieeju, veicinot dažādu politikas jomu īstenošanu pārreģionālā, globālā daudznozaru veidā. ES veicinātu saskaņotu reakciju un sinerģiju, sadalot tematisko un ģeogrāfisko kopumu.

Regulējuma kontroles padome 2018. gada 25. aprīlī izskatīja ietekmes novērtējumu un pieņēma pozitīvu atzinumu ar atrunām 20 par to, ka novērtējums būtu jāpielāgo, lai tajā iekļautu minētās padomes ieteikumus par konkrētiem aspektiem. Līdz ar to novērtējums tika pārstrādāts, lai:

–sniegtu plašāku informāciju par jaunā instrumenta pārvaldības struktūru, tostarp informāciju par lēmumu pieņemšanas procedūrām,

–sīkāk izskaidrotu vairākus jautājumus par finansēšanu, tostarp finansēšanas pamatscenāriju, reģionu un tematisko jomu norobežošanu un Eiropas Attīstības fonda līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī

–izklāstītu, kā darbosies turpmākās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas.

Regulējuma kontroles padomes atzinums un ar to saistītās ietekmes novērtējuma izmaiņas sīkāk ir aprakstīti ietekmes novērtējuma 1. pielikumā.

•Vienkāršošana

Viena no Komisijas daudzgadu finanšu shēmas prioritātēm ir vienkāršot savu normatīvo vidi.

Vairāku instrumentu apvienošana vienā, plašākā instrumentā nodrošinās iespēju racionalizēt pārvaldības un uzraudzības sistēmas un tādējādi samazinās administratīvo slogu ES iestādēm un dalībvalstīm. Diskusijas vairāk pievērstos politiskajiem mērķiem un darbam ar ārējiem partneriem, nevis koncentrētos uz atšķirīgajiem plānošanas procesiem. Turklāt darbībām, kas saņem kumulatīvu finansējumu no dažādām Savienības programmām, revīziju veiks tikai vienreiz, aptverot visas iesaistītās programmas un tām piemērojamos attiecīgos noteikumus. Tādējādi darbības kodolenerģijas jomā būs daļa no jaunā KASSSI, un šis instruments, kas tiks īstenots saskaņā ar KASSSI principiem, attieksies tikai uz tiem kodoldrošuma pasākumiem, kuriem nepieciešams īpašs Euratom juridiskais pamats.

Noteikumu saskaņošanas ziņā jaunais instruments, pārņemdams Kopējās īstenošanas regulas noteikumus, iegūs saskaņotu principu kopumu, kas attieksies uz visām tā sastāvdaļām, un būs vieglāk saprotams partneriem un izpildītājiem. Tie tiks vai nu atsaukti, vai pielāgoti šai regulai, kurā saglabātas atsauces uz KASSSI konsekvences un vienkāršības labad.

•Pamattiesības

ES balstās uz stingru apņemšanos veicināt un aizsargāt pamattiesības, cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tā aktīvi atbalsta šo tiesību un principu ievērošanu savās robežās, kā arī, iesaistīdamās attiecībās ar trešām valstīm.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maija paziņojumā 21 ierosināja piešķirt Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam 2021.–2027. gada laikposmā 89 500 000 000 EUR (pašreizējās cenās), no kuriem 300 000 000 EUR (pašreizējās cenās) piešķirs šim instrumentam, lai papildinātu darbības kodolenerģijas jomā, uz kurām attiecas Euratom līgums.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija regulāri uzraudzīs savas darbības un pārraudzīs progresu saistībā ar gūtajiem rezultātiem. Komisija veiks starpposma un galīgo izvērtēšanu saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma 22 22. un 23. punktu, kur trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas novērtējumiem būtu jānodrošina pamats, uz kura novērtēt turpmākās rīcības iespējas. Izvērtēšanā noteiks instrumenta ietekmi uz vietas, pamatojoties uz attiecīgajiem rādītājiem un analizējot to, cik lielā mērā instrumentu var uzskatīt par piemērotu, efektīvu un lietderīgu un vai tas nodrošina pietiekamu ES pievienoto vērtību un ir saskanīgs ar citām ES politikas jomām. Izvērtējumos ņems vērā gūto pieredzi, lai apzinātu problēmas vai iespējas uzlabot darbības vai to rezultātus un vairotu to ietekmi.

Izvērtējumu secinājumus kopā ar apsvērumiem paziņos Padomei un Eiropas Parlamentam.

Progresu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītājiem, kas atbilst priekšlikuma mērķiem. Komisija, sākot no 2022. gada, nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas mērķu sasniegšanu.

Izvērtējumus veiks laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

•Ģeogrāfiskā darbības joma un trešo valstu līdzdalība

Ierosinātajai regulai ir pasaules mēroga ģeogrāfiskā darbības joma.

Izvēloties partnerus ārpus Savienības, Komisija var nolemt sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, partnervalstīm vai trešo valstu subjektiem, kad kāda konkrēta darbība tiek īstenota netiešā pārvaldībā, ja tas ir Savienības un konkrētās darbības interesēs, ievērojot Finanšu regulas noteikumus un nosacījumus. Šādu izvēli vajadzētu paust ar Komisijas lēmumu.

•Priekšlikuma noteikumi

I SADAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

II SADAĻA. INSTRUMENTA ĪSTENOŠANA

III SADAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

2018/0245 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru izveido Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 23 ,

tā kā:

(1)Savienībai būtu jāatbalsta un jāveicina Savienības vērtības un intereses visā pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējo darbību mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā.

(2)Lai īstenotu jauno starptautisko regulējumu, kas izveidots ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ES globālo stratēģiju un konsensu, Regula Nr. .../.... (KASSSI) tiecas vairot Savienības ārējās darbības efektivitāti un nodrošināt tās saskaņotību, izmantojot racionalizētu instrumentu, kas uzlabos dažādu ārējās darbības politikas virzienu īstenošanu.

(3)Šīs programmas, kuras nosaukums ir “Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu”, mērķim vajadzētu būt veicināt efektīvu un rezultatīvu kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un efektīvu un rezultatīvu kodolgarantiju piemērošanu trešās valstīs, balstoties uz Savienībā veiktajās darbībās gūto pieredzi.

(4)Šī regula ir daļa no regulējuma, kas paredzēts sadarbības plānošanai, un tai būtu jāpapildina saskaņā ar [KASSSI regulu] finansētie kodolenerģijas sadarbības pasākumi.

(5)Dalībvalstis ir parakstījušas Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un tā papildu protokolu.

(6)Kopienai saskaņā ar Euratom līguma 10. nodaļu būtu jāturpina cieši sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) attiecībā uz kodoldrošumu un kodolgarantijām, lai sekmētu II sadaļas 3. un 7. nodaļas mērķu sasniegšanu.

(7)Šajā instrumentā būtu jāparedz darbības minēto mērķu atbalstam, un tam būtu jāturpina darbības, kuras iepriekš guva atbalstu no Regulas (Euratom) Nr. 237/2014 24  saistībā ar kodoldrošumu un kodolgarantijām trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kas grasās pievienoties ES, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs.

(8)Šo regulu vajadzētu īstenot, balstoties uz apspriešanos – attiecīgā gadījumā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm – un dialogu ar partnervalstīm.

(9)Kad vien tas ir iespējams un lietderīgi, Kopienas ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jānovērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem, katrai konkrētajai valstij paredzētiem izmērāmiem rādītājiem, kuri pielāgoti instrumenta īpatnībām un mērķiem un kuru pamatā, vēlams, ir partnervalsts rezultātu sistēma.

(10)Savienībai un Kopienai būtu jācenšas pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai apvienotie intervences pasākumi būtu pēc iespējas ietekmīgāki un ar tiem varētu sasniegtu kopēju mērķi, šai regulai vajadzētu pieļaut finansējuma apvienošanu ar citām Savienības programmām, ciktāl ieguldījums nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

(11)Šajā regulā ir noteikts šā instrumenta finansējums, un tā summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir finanšu atsauces summa atbilstīgi 18. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 25 .

(12)Regulā (ES) Nr. .../.... (KASSSI) ietvertajiem noteikumiem un procedūrām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas uz šīs regulas īstenošanu, un šajā regulā ietvertajiem īstenošanas noteikumiem būtu jāatbilst Regulas (ES) Nr. .../... (KASSSI) īstenošanas noteikumiem.

(13)Šai regulai būtu jāpiemēro horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Euratom līguma 106. panta a) punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā, un tie jo īpaši nosaka procedūru, kā tiek izveidots un izpildīts budžets, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, finansiālu palīdzību, budžeta atbalstu, trasta fondus, finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Euratom līguma 106. panta a) punktu un Līguma par ES darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs un trešās valstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, tā ka tiesiskuma ievērošana ir būtiska pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma efektīvai apgūšanai.

(14)Šīs regulas finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā saistībā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(15)Gada vai daudzgadu rīcības plāniem un pasākumiem vajadzētu būt darba programmām saskaņā ar Finanšu regulu. Gada vai daudzgadu rīcības plāni sastāv no vienā dokumentā sagrupētu pasākumu kopuma.

(16)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 26 , Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 27 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 28 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 29 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot efektīvus un samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, ieskaitot krāpšanas gadījumus, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, vajadzības gadījumā izmantojot administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 30 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas; šā iemesla dēļ nolīgumos ar trešām valstīm un teritorijām un ar starptautiskām organizācijām, kā arī līgumos vai nolīgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, būtu jāietver noteikumi, kas skaidri pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci, turklāt nodrošinot, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības finansējuma īstenošanā.

(17)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas attiecīgo noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 31 .

(18)Padomes Lēmuma 2010/427/ES 32 9. pantā minētās atsauces uz Savienības instrumentiem būtu jālasa kā atsauces uz šo regulu un tajā minētajām regulām. Komisijai būtu jānodrošina, ka šī regula tiek īstenota saskaņā ar EĀDD funkcijām, kā paredzēts minētajā lēmumā.

(19)Turpmāk paredzētajās darbībās stingri jāievēro nosacījumi un procedūras, kas izklāstītas Savienības ierobežojošos pasākumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu “Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu”.

Tajā ir izklāstīti šīs programmas mērķi, budžets 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants
Mērķi

1.Šīs regulas mērķis ir papildināt tos kodolenerģijas sadarbības pasākumus, ko finansē saskaņā ar [KASSSI regulu], lai jo īpaši atbalstītu augsta līmeņa kodoldrošību, pretradiācijas aizsardzību un piemērotu efektīvas un iedarbīgas kodolgarantijas trešās valstīs, pamatojoties uz Kopienā veiktām darbībām un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

2.Saskaņā ar 1. punktu šī regula jo īpaši tiecas:

(a)veicināt efektīva kodoldrošuma kultūru un īstenot visaugstākos kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus, kā arī nepārtraukti uzlabot kodoldrošumu;

(b)nodrošināt atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kodoliekārtu un bijušo kodolobjektu dezekspluatāciju un atveseļošanu;

(c)izveidot efektīvas un lietderīgas kodolgarantiju sistēmas.

3. pants
Saskaņotība, konsekvence un papildināmība

1.Īstenojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, sinerģiju un papildināmību ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI, citām Savienības ārējās darbības programmām, citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī saskaņotību ar politiku attīstības jomā.

2.Saskaņā ar šo regulu izveidotās darbības attiecīgā gadījumā var saņemt ieguldījumu no citām Savienības programmām, ja šāds ieguldījums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Šī regula var nodrošināt ieguldījumu arī saskaņā ar citām Savienības programmām izveidotām darbībām, ja ieguldījums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos piemērojamo noteikumu kopumu nosaka darba programmā, kas aptver minētās darbības.

4. pants
Budžets

Šīs regulas īstenošanai piešķirtais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 300 miljoni EUR pašreizējās cenās.

5. pants
Politikas satvars

Šīs regulas īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, kas veido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, samitos pieņemtas deklarācijas vai secinājumi pēc augstākā līmeņa sanāksmēm ar partnervalstīm, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi.

II SADAĻA
REGULAS ĪSTENOŠANA

6. pants

Daudzgadu indikatīvās programmas

1.Šajā regulā paredzēto Kopienas sadarbību īsteno, pamatojoties uz daudzgadu indikatīvajām programmām.

2.Daudzgadu indikatīvo programmu nolūks ir nodrošināt saskaņotu sistēmu sadarbības veidošanai starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm vai reģioniem atbilstīgi Kopienas vispārējam mērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai, pamatojoties uz 5. pantā minēto politikas satvaru.

3.Daudzgadu indikatīvās programmas ir vispārējais sadarbības pamats, un tajās nosaka Kopienas mērķus šīs regulas aptvertajai sadarbībai, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un attiecīgo trešo valstu darbības. Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda arī sadarbības pievienoto vērtību un to, kā izvairīties no dublēšanās ar citām programmām un iniciatīvām, jo īpaši tām, ko īsteno starptautiskas organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākie līdzekļu devēji.

4.Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās finansējuma jomas, konkrētus mērķus, gaidāmos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katram mērķim.

5.Daudzgadu indikatīvās programmas balstās uz dialogu ar partnervalstīm vai reģioniem.

6.Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisija, ievērojot to pašu procedūru, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina minētās indikatīvās programmas.

7. pants

Rīcības plāni un pasākumi

1.Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus, kuru pamatā ir daudzgadu indikatīvā programma. Komisija var pieņemt arī īpašus pasākumus un atbalsta pasākumus.

Rīcības plānos un individuālajos pasākumos katrai rīcībai norāda sasniedzamos mērķus, gaidāmos rezultātus un galvenās darbības, īstenošanas metodes, budžetu un saistītos atbalsta izdevumus.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā individuālu pasākumu pirms daudzgadu indikatīvās programmas pieņemšanas vai pēc tam.

Neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību, apstākļu vai saistību gadījumā Komisija var pieņemt īpašus pasākumus.

2.Rīcības plānus un pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kurus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Šā panta 2. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

(a)rīcības plāniem, individuāliem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;

(b)īpašiem pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;

(c)tehniskiem grozījumiem, ja šādi grozījumi būtiski neietekmē attiecīgā rīcības plāna vai pasākuma mērķus, piemēram:

(i) nemaina izpildes metodi;

(ii) nepārdala līdzekļus starp rīcības plānā ietvertajām darbībām;

(iii) nepalielina un nesamazina rīcības plānu un pasākumu budžetu par vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta, nepārsniedzot 10 miljonus EUR;

Daudzgadu rīcības plāniem un pasākumiem 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta iii) punktā minētās robežvērtības attiecas uz katru gadu.

Rīcības plānus, pasākumus un tehniskos grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo attiecīgajai 12. pantā minētajai komitejai.

4.    Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kad Kopienai nepieciešams ātri reaģēt, Komisija pieņem vai groza rīcības plānus vai pasākumus, izmantojot nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto procedūru.

8. pants
Atbalsta pasākumi

1.No Savienības finansējuma var segt atbalsta izdevumus, kas vajadzīgi instrumenta īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai, tostarp administratīvā atbalsta izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas šādai īstenošanai, kā arī programmai nepieciešamā administratīvā atbalsta izdevumus, kas rodas galvenajā mītnē, un saskaņā ar šo regulu finansētu darbību, tostarp informācijas un komunikācijas pasākumu, un korporatīvo informācijas tehnoloģiju sistēmu pārvaldīšanai.

2.Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai 6. pantā minētajos pasākumos, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Atbalsta pasākumiem piešķirtais Savienības finansējums var aptvert:

(a)pētījumus, sanāksmes, informēšanu, izpratnes veicināšanu, mācības, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu, publicēšanas darbības un citus administratīvos vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi darbību, tostarp faktu vākšanas misiju vai algotu ārējo ekspertu darba plānošanai un pārvaldīšanai;

(b)izdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju un korporatīvās komunikācijas izstrādi un Savienības politisko prioritāšu redzamības nodrošināšanu.

9. pants
Sadarbības metodes

Finansējumu saskaņā ar šo instrumentu īsteno Komisija, kā noteikts Finanšu regulā, vai nu rīkodamās tiešā veidā pati, vai netiešā veidā ar jebkura Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītā subjekta starpniecību.

10. pants
ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.Savienības finansējumu var nodrošināt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši:

(a)dotācijas;

(b)pakalpojumu vai piegāžu iepirkuma līgumus;

(c)ārējo ekspertu atalgošanu;

(d)finansējuma apvienošanu.

2.Šajā regulā paredzēto atbalstu var īstenot arī saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami ārējās darbības garantijai, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI, un tas var nodrošināt līdzekļus ārējās darbības garantijai. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI izveidotā ārējās darbības garantija nodrošina atbalstu arī darbībām, kuru pamatā ir Padomes Lēmums 77/270/Euratom 33 .

Uzkrājumu likme ārējās darbības garantijas operācijās, kuras saņem ieguldījumu no šīs regulas, ir 9 %.

3.Uzkrājumu likmes pārskata reizi trijos gados, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

11. pants
Atbalsttiesīgās personas un tiesību subjekti

1.Publiskā iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās, kas attiecas uz saskaņā ar šo regulu finansētām darbībām, var piedalīties starptautiskas organizācijas un visi tiesību subjekti, kas ir šādu valstu vai teritoriju valstspiederīgie vai – juridisku personu gadījumā – tajās faktiski veic uzņēmējdarbību:

(a)dalībvalstis, saņēmēji, kas minēti Regulā (ES) IPA III, un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses;

(b)partnervalstis, kas atrodas Regulas (ES) KASSSI kaimiņattiecību zonā;

(c)jaunattīstības valstis un teritorijas, kas iekļautas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, kuru publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja, un kas nav G-20 grupas locekles, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kas definētas Padomes Lēmumā.../... (ES);

(d)jaunattīstības valstis, kas iekļautas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā un kas ir G-20 valstu grupas locekles, un citas valstis un teritorijas, ja attiecīgā procedūra norit saistībā ar darbību, kurā tās piedalās un kuru finansē Savienība saskaņā ar šo regulu;

(e)valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējam finansējumam – šādu piekļuvi var piešķirt uz ierobežotu laiku (vismaz vienu gadu), kad vien valsts ar līdzvērtīgiem noteikumiem par atbalsttiesīgiem atzīst tiesību subjektus gan no Savienības, gan no valstīm, kas uzskatāmas par atbalsttiesīgām saskaņā ar šo regulu; Komisija lemj par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu pēc apspriešanās ar attiecīgo saņēmēju valsti vai attiecīgajām saņēmējām valstīm;

(f)Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis attiecībā uz līgumiem, ko īsteno kādā no vismazāk attīstītajām valstīm vai lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, kuras iekļauts oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā;

(g)citas trešās valstis, kurās darbības notiek atbilstīgi īpašajām daudzgadu indikatīvajām programmām, rīcības plāniem vai pasākumiem.

2.Visas piegādes un visi materiāli, ko finansē saskaņā ar šo regulu, drīkst būt no 1. punktā norādītajām valstīm saskaņā ar tajā precizētajiem nosacījumiem

3.Šajā pantā izklāstītie noteikumi neattiecas uz fiziskām personām, kuras ir darba attiecībās vai cita veida likumīgās līgumattiecībās ar atbalsttiesīgu darbuzņēmēju vai attiecīgā gadījumā apakšuzņēmēju, un nerada ierobežojumus attiecībā uz šo fizisko personu valstspiederību.

4.Darbībām, kuru kopīgajā līdzfinansēšanā piedalās kāds tiesību subjekts vai kuras īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar tiesību subjektiem, kā minēts Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā, piemēro arī šo subjektu attiecināmības kritērijus.

5.Ja līdzekļu devēji nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai to dara, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro attiecināmības kritērijus, kas ietverti trasta fonda izveides aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar līdzekļu devēju.

6.Darbībās, kas tiek finansētas saskaņā ar šo regulu un citu Savienības programmu, par atbalsttiesīgiem uzskata subjektus, kuri ir atbalsttiesīgi saskaņā ar jebkuru no minētajām programmām.

7.Šajā pantā izklāstītos attiecināmības kritērijus var ierobežot, precizējot pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai veidu, vai piegāžu un materiālu izcelsmi, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai.

8.Pretendentus, pieteikuma iesniedzējus un kandidātus no valstīm, kuras nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgiem, ja ir steidzama nepieciešamība vai attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos nav pieejami pakalpojumi, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecināmības noteikumu piemērošana darbības īstenošanu padarītu neiespējamu vai to pārmērīgi apgrūtinātu.

9.Lai sekmētu vietējās kapacitātes, tirgu un pirkumu izmantošanu, priekšroka tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos pārējos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgajiem minētās regulas noteikumiem.

12. pants
Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1.Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana notiek saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI 31. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, 32. un 36. pantu.

2.Šīs regulas mērķa sasniegšanu mēra pēc šādiem rādītājiem:

(a)sagatavoto, ieviesto un/vai pārskatīto tiesību aktu un normatīvo aktu skaits un

(b)visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem atbilstošu iekārtu projekta, koncepcijas vai priekšizpētes pētījumu skaits.

III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants
Komiteja

1.Komisijai palīdz Kodoldrošuma komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

14. pants
Informācija, komunikācija, publicitāte un atkāpe no redzamības prasībām

Informācijas, komunikācijas un publicitātes darbības, kas saistītas ar 3. pantā minēto mērķi, un atkāpe no redzamības prasībām tiek īstenotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI 36. un 37. pantu.

15. pants
EĀDD klauzula

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

16. pants
Pārejas noteikumi

1.No šīs regulas finansējuma var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai pāreju uz šo regulu nodrošinātu darbībām, kas pieņemtas pirms tās stāšanās spēkā, jo īpaši darbībām, kuras reglamentē Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014.

2.No šīs regulas finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar jebkura šīs regulas pēctecības akta sagatavošanu.

3.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 6. pantā paredzēto izdevumu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu.

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

Ārējā darbība

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 34  

◻ spēkā esošas darbības turpināšanu 

☑ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šīs regulas mērķis ir papildināt tos kodolenerģijas sadarbības pasākumus, ko finansē saskaņā ar [KASSSI regulu], lai jo īpaši atbalstītu augsta līmeņa kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un piemērotu efektīvas un iedarbīgas kodolgarantijas trešās valstīs, pamatojoties uz Kopienā veiktām darbībām un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas Savienībai un Kopienai ir ievērojama lietpratība šajā jomā, kura ir veidojusies Eiropas vēstures ietekmē, balstoties uz šīs jomas drošības pasākumiem Savienībā un veiksmīgu politiku. Tai ir atzīta starptautiska reputācija kodoldrošuma jomā, tostarp attiecībā uz kodolgarantijām, kas jo īpaši izpaužas Eiropas Savienībā īstenotajās garantijās un atbalstā Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai.

ES un Kopiena var nodrošināt pievienoto vērtību, kuras pamatā ir caur tās instrumentiem novirzīto resursu apjoms, samērā elastīgie pārvaldības veidi un resursu paredzamība daudzgadu finanšu shēmas periodā.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Starpposma pārskatīšanas ziņojumā 35 , ko Komisija pieņēma par desmit ārējās finansēšanas instrumentiem 36 , ex post novērtējuma ziņojumos par makrofinansiālo palīdzību un starpposma pārskatīšanas ziņojumā attiecībā uz Eiropas Investīciju bankai piešķirto ES garantiju 37 tika secināts, ka ārējās finansēšanas instrumenti kopumā atbilst paredzētajam mērķim un ka rodas pozitīvas tendences attiecībā uz mērķu sasniegšanu. Ziņojumi liecina, ka ārējās finansēšanas instrumentiem vajag vairāk resursu, jo tie tiek izmantoti maksimālā apmērā.

Instrumentos nosaka darbības jomu, mērķus un procedūras, lai varētu īstenot politiku. Starpposma pārskatīšanas ziņojums liecina, ka to sniegtās iespējas nodrošina atbilstību lielākajai daļai ES ārējās darbības vajadzību un mērķu. Taču tie būtu vērtīgāki, ja labāk atspoguļotu vairākas attīstības tendences, piemēram, jauno politikas satvaru, kas kopumā ietver Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, migrācijas/bēgļu krīzi un iekšpolitikas ārējās izpausmes.

Starpposma pārskatīšanas ziņojumā ir norādīts, ka ir vērojamas pozitīvas tendences saistībā ar rezultātu sasniegšanu. Tomēr tika konstatētas grūtības izmērīt sasniegumus. Bieži vien bija pieejama visai ierobežota informācija par instrumentos minētajām uzraudzības sistēmām. Trūka datu (tostarp atskaites punktu), lai izmērītu, vai instrumentu īstenošanas pašreizējās ievirzes ļaus sasniegt to mērķus (īpaši augstākā līmeņa mērķus), turklāt nebija skaidrs, kā daudzi ārējie faktori (piemēram, partnervalstu politika un citi līdzekļu devēji) ietekmē mērķu sasniegšanu.

Lai gan kopumā organizatoriskais sniegums tika atzīts par efektīvu, atsevišķi dalībnieki uzskatīja, ka dažu instrumentu īstenošana administratīvā ziņā ir apgrūtinoša. Reizēm izskanēja viedoklis, ka Komisija vairāk koncentrējoties uz procesu, nevis politikas mērķiem un rezultātiem.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Īstenojot šo regulu, tiks nodrošināta atbilstība citām ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām ES politikas jomām, kā arī politikas saskaņotība attīstībai 38 . Kā norādīts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā visu politikas jomu ietekme uz ilgtspējīgu attīstību visos līmeņos – valsts mērogā, ES mērogā, citu valstu un pasaules mērogā.

Turklāt būtu jācenšas panākt sinerģiju ar citu ES programmu darbībām, lai vairotu apvienoto intervences pasākumu ietekmi.

Darbībām, ko finansē saskaņā ar šo priekšlikumu, jābūt saskaņotām un jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu III, Lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī nesen ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu 39 , kas neietilpst ES budžetā.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2021. gada.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 40  

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–☑    ko veic izpildaģentūras.

◻Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–☑ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–☑ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–☑ publisko tiesību subjektiem;

–☑ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–☑ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–☑ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēmās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem. Tajās ir iesaistīti gan Komisijas darbinieki, gan īstenošanas partneri un ārējie eksperti.

Uzdevumu vadītāji delegācijās un galvenajā mītnē pastāvīgi uzrauga projektu un programmu īstenošanu, izmantojot informāciju, ko regulāros ziņojumos snieguši īstenošanas partneri, un, ja iespējams, veicot apmeklējumus uz vietas. Iekšējā uzraudzība sniedz vērtīgu informāciju par progresu; tā palīdz vadītājiem konstatēt jau radušās un potenciāli iespējamās problēmas un novērst tās.

Turklāt tiek slēgti līgumi ar neatkarīgiem ārējiem ekspertiem, lai novērtētu ES ārējo darbību rezultātus, izmantojot trīs dažādas sistēmas. Šie novērtējumi veicina pārskatatbildību un uzlabo joprojām notiekošos intervences pasākumus; tajos, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, arī tiek sniegti ieteikumi, kā veidot turpmāko politiku un pasākumus. Šādās sistēmās parasti izmanto starptautiski atzītus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas vērtēšanas kritērijus, starp kuriem ir (potenciālā) ietekme. Piemēram, attiecībā uz attīstības sadarbību projekta līmenī galvenajā mītnē tiek īstenota uz rezultātiem vērsta uzraudzības (ROM) sistēma, kas sniedz īsu un koncentrētu ieskatu par izvēlētā pasākumu parauga kvalitāti. Neatkarīgi ROM eksperti, izmantojot izteikti strukturētu, standartizētu metodiku, novērtē projekta veikumu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas kritērijiem un sniedz ieteikumus, kā turpmāk uzlabot īstenošanu.

Projekta līmeņa novērtējumi, kurus galvenokārt vada par projektu atbildīgā ES delegācija, piedāvā sīkāku un padziļinātāku analīzi un palīdz projektu vadītājiem uzlabot vēl notiekošos, kā arī sagatavot turpmākos intervences pasākumus. Neatkarīgi ārējie eksperti, kuriem ir zināšanas par konkrētu tematu un ģeogrāfisko apgabalu, tiek nolīgti, lai veiktu analīzi un savāktu atsauksmes un faktus no visām ieinteresētajām personām, jo īpaši no gala saņēmējiem. Vēl Komisija veic savu politikas jomu stratēģiskus izvērtējumus, sākot ar plānošanu un stratēģiju un beidzot ar intervences pasākumu īstenošanu konkrētā nozarē (piemēram, veselības vai izglītības nozarē), valstī vai reģionā, vai attiecībā uz konkrētu instrumentu. Šiem izvērtējumiem ir būtiska nozīme politikas formulēšanā un instrumentu un projektu izstrādē. Visi izvērtējumi tiek publicēti Komisijas tīmekļa vietnē, un konstatējumu kopsavilkums tiek iekļauts Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedzamajā gada ziņojumā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-s)

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Pārvaldības veidi

Attiecībā uz pārvaldības veidiem nav paredzētas vērienīgas izmaiņas, un pieredze, ko Komisijas dienesti un īstenošanas dalībnieki ieguvuši, īstenojot iepriekšējās programmas, veicinās labākus rezultātus nākotnē. Partnervalstis vēl pielāgojas esošajam tiesiskajam regulējumam, un INSC programmu īstenošana ir tikai sākusies; tāpēc būtu jānodrošina maksimāla nepārtrauktība.

Lai labāk sasniegtu regulas mērķus, saskaņā ar šo regulu finansējamās darbības tiešā pārvaldībā īstenos Komisija no galvenās mītnes un/vai no Savienības delegācijām, kā arī netiešā pārvaldībā jebkurš no jaunās Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem subjektiem.

Attiecībā uz netiešo pārvaldību jaunās Finanšu regulas 154. pantā ir noteikts, ka šādiem subjektiem ir jānodrošina ES finanšu interešu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs tiešai pārvaldībai. Tiks veikts subjektu sistēmu un procedūru ex ante novērtējums saskaņā ar proporcionalitātes principu un pienācīgi ņemot vērā darbības būtību un iesaistītos finanšu riskus. Ja to prasa īstenošana vai ir izteiktas atrunas gada darbības ziņojumos, tiks izstrādāti un īstenoti rīcības plāni ar īpašiem ietekmes mazināšanas pasākumiem. Turklāt īstenošanu var papildināt ar attiecīgiem uzraudzības pasākumiem, ko noteikusi Komisija.

Instruments paredz, ka netiešu pārvaldību var uzticēt arī partnervalstīm vai to ieceltām struktūrām. Šādai partnervalsts īstenotai netiešajai pārvaldībai var būt dažādas deleģēšanas pakāpes: daļēja deleģēšana, kad Komisija saglabā ex ante kontroli pār partnervalsts lēmumiem un izpilda maksājumus partnervalsts vārdā – tādā gadījumā saskaņā ar jaunās Finanšu regulas 154. panta 6. punkta b) apakšpunktu nav nepieciešams ex ante pīlāra novērtējums –, vai pilnīga deleģēšana, kad partnervalsts pēc ex ante pīlāra novērtējuma var īstenot darbību, izmantojot savas novērtētās sistēmas un procedūras, Komisijai neveicot ex ante kontroli pār partnervalsts īstenoto darbību.

Iekšējās kontroles uzbūve

Iekšējais kontroles/pārvaldības process ir izstrādāts tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārliecināties, ka ir sasniegti darbību efektivitātes un lietderības mērķi, kā arī pārliecināties par finanšu pārskatu ticamību un atbilstību attiecīgajiem tiesību aktu un procesuālajiem noteikumiem.

Efektivitāte un lietderīgums

Lai nodrošinātu savu darbību efektivitāti un lietderību (un mazinātu augsto riska līmeni ārējās palīdzības vidē), papildus visiem Komisijas mēroga stratēģiskās politikas un plānošanas procesa elementiem, iekšējās revīzijas videi un citām Komisijas iekšējās kontroles satvara prasībām īstenotājdienesti arī turpmāk visos savos instrumentos izmantos individuāli izstrādātu atbalsta pārvaldības sistēmu, kurā ietilpst šādi elementi:

–    lielākās ārējās palīdzības daļas pārvaldības nodošana uz vietas esošajām Savienības delegācijām;

–    skaidra un formalizēta finanšu atbildība (no deleģētā kredītrīkotāja (ģenerāldirektora)), ko pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs (direktors) no galvenās mītnes deleģē tālāk delegācijas vadītājam;

–    regulāra ziņojumu sniegšana no Savienības delegācijām galvenajai mītnei (ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi), tostarp delegācijas vadītāja apstiprinātas ikgadējās ticamības deklarācijas sniegšana;

–    pamatīgas mācību programmas nodrošināšana galvenās mītnes un ES delegāciju darbiniekiem;

–    būtisks galvenās mītnes nodrošināts atbalsts delegācijām un norādījumi (tostarp internetā);

–    regulāri uzraudzības apmeklējumi delegācijās ik pēc 3–6 gadiem;

–    projekta un programmas cikla pārvaldības metodika, tostarp kvalitatīvi atbalsta instrumenti pasākuma izstrādei, tā īstenošanas paņēmienam, finansēšanas mehānismam, pārvaldības sistēmai, novērtēšanai un īstenošanā iesaistīto partneru atlasei u. c. vajadzībām; efektīvai īstenošanai vajadzīgie programmas un projekta pārvaldības, uzraudzības un ziņošanas instrumenti, tostarp regulāra projektu ārējā uzraudzība, ko veic projekta īstenošanas vietā, un būtiski izvērtēšanas un revīzijas elementi. Tiks meklētas vienkāršošanas iespējas, paplašinot vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu un savstarpēji paļaujoties uz partnerorganizāciju revīzijas darbu. Tiks turpināta diferencēta riska kontroles pieeja, ņemot vērā pamatā esošos riskus.

Finanšu pārskati un grāmatvedība

Īstenotājdienesti arī turpmāk ievēros visaugstākos grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu standartus, izmantojot Komisijas uzkrājumu grāmatvedības uzskaites sistēmu (ABAC), kā arī konkrētos ārējā atbalsta instrumentus, piemēram, kopējo RELEX informācijas sistēmu (CRIS) un tās pēcteci (OPSYS).

Atbilstības kontroles paņēmieni, ko piemēro, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktu un procesuālajiem noteikumiem, ir izklāstīti 2.3. punktā (krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi).

2.2.2.Informācija par konstatētajiem riskiem un iekšējo kontroles sistēmu(-ām), kas izveidotas, lai tos mazinātu

Šajā instrumentā izklāstītās sadarbības operatīvajai videi ir raksturīgi tādi riski kā instrumenta mērķu nesasniegšana, nepietiekami optimāla finanšu pārvaldība un/vai neatbilstība piemērojamiem noteikumiem (likumības un pareizības kļūdu veidā), kas saistīti ar:

–    ekonomisku/politisku nestabilitāti un/vai dabas katastrofu, kas var apgrūtināt un aizkavēt intervences pasākumu plānošanu un īstenošanu, jo īpaši nestabilās valstīs;

–    institucionālās un administratīvās spējas trūkumu partnervalstīs, kas var apgrūtināt un aizkavēt intervences pasākumu izstrādi un īstenošanu;

–    projektu un programmu ģeogrāfisku izkliedētību (kad aptuveni tiek ietvertas daudzas valstis/teritorijas/reģioni), kas var radīt ar loģistiku/resursiem saistītas uzraudzības problēmas, jo īpaši uz vietas veiktos darbību pēcpasākumos;

–    iespējamo partneru/saņēmēju dažādību un to atšķirīgajām iekšējās kontroles struktūrām un spējām, kas var sadrumstalot resursus, kuri Komisijai pieejami pasākumu īstenošanas atbalstīšanai un uzraudzībai, un tādējādi samazināt to efektivitāti un lietderību;

–    nepietiekami kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem par ārējās palīdzības īstenošanas rezultātiem un ietekmi partnervalstīs, kas var mazināt Komisijas spēju ziņot un atbildēt par rezultātiem.

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības aplēse (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtība”) un paredzamais kļūdas riska līmenis (maksājuma un darbības beigu datumā).

Iekšējās kontroles/pārvaldības izmaksas sasniedz apmēram 4 % no paredzamās vidējās gada summas 12,78 miljardu EUR apmērā, kas ir plānotā kopējo (darbības + administratīvo) izdevumu portfeļa saistību summa, kuru 2021.–2027. gadā finansē no ES vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fonda. Šis kontroles izmaksu aprēķins attiecas tikai uz Komisijas izmaksām, neieskaitot dalībvalstis vai pilnvarotos subjektus. Pilnvarotie subjekti līdzekļu administrēšanai var ieturēt līdz 7 %, ko daļēji var izmantot kontroles vajadzībām.

Šajās pārvaldības izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas rodas saistībā ar galvenās mītnes un delegāciju darbiniekiem, infrastruktūru, komandējumiem, mācībām, uzraudzību, izvērtēšanu un revīzijas līgumiem (arī saņēmēju noslēgtajiem).

Laika gaitā varētu pakāpeniski samazināt pārvaldības/darbības pasākumu attiecību atbilstīgi uzlabotiem un vienkāršotiem jaunā instrumenta noteikumiem, ņemot vērā izmaiņas, kas tiks ieviestas saskaņā ar jauno Finanšu regulu. Galvenie pārvaldības izmaksu ieguvumi izpaužas kā politikas mērķu izpilde, efektīva un lietderīga resursu izmantošana, stingru preventīvo rentabilitātes pasākumu īstenošana un citas pārbaudes, kas paredzētas, lai nodrošinātu likumīgu un regulāru līdzekļu izmantošanu.

Pārvaldības pasākumu un atbilstības pārbaužu veids un ievirze attiecībā uz šo budžeta portfeli tiks uzlaboti arī turpmāk, tomēr šīs izmaksas kopumā ir nepieciešamas, lai efektīvi un lietderīgi sasniegtu šo instrumentu mērķus, pieļaujot mazāko iespējamo neatbilstības risku (nepārsniedzot 2 % atlikušo kļūdu). Šie riski ir ievērojami mazāki par riskiem, kas saistīti ar iekšējās kontroles atcelšanu vai apjoma samazināšanu šajā jomā ar augstu riska pakāpi.

Paredzamais riska līmenis, kas saistīts ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem

Instrumenta noteikumu ievērošanas mērķis ir saglabāt līdzšinējo neatbilstības riska līmeni (kļūdas rādītāju), kas ir vispārējais “tīrais” atlikušo kļūdu līmenis (par pamatu ņemot daudzgadu bāzi pēc visu plānoto kontroles pasākumu un korekciju īstenošanas noslēgtajos līgumos), kurš ir mazāks nekā 2 %. Līdz šim tas ir nozīmējis, ka paredzamais kļūdas līmenis tādā darījumu izlasē, ko Eiropas Revīzijas palāta katru gadu izveido pēc nejaušības principa ikgadējās ticamības deklarācijas vajadzībām, tradicionāli ietilpst 2–5 % diapazonā. Komisija uzskata, ka tas ir zemākais neatbilstības riska līmenis, ko ir iespējams sasniegt šajā augsta riska vidē, ņemot vērā atbilstības pārbaužu radīto administratīvo slogu un nosacījumu par atbilstības kontroles rentabilitāti. Ja tiek konstatēti trūkumi, tiks īstenoti mērķtiecīgi korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu minimālu kļūdas rādītāju.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Ņemot vērā augsta riska vidi, sistēmās ir jāņem vērā iespējamā atbilstības kļūdu (pārkāpumu) rašanās darījumos un jāizstrādā augsta līmeņa novēršanas, atklāšanas un labošanas mehānismi, ko piemēro iespējami savlaicīgi maksājumu veikšanas procesā. Praksē tas nozīmē, ka atbilstības kontroles pasākumos vislielākais uzsvars tiks likts uz būtiskām ārējo revidentu un Komisijas personāla daudzgadu perspektīvā īstenotām ex ante pārbaudēm uz vietas pirms projektu galīgo maksājumu veikšanas (kamēr vēl tiek veiktas atsevišķas ex post revīzijas), un tas lielā mērā pārsniedz Finanšu regulā paredzēto finanšu aizsargmehānismu prasības. Atbilstības nodrošināšanas sistēmu cita starpā veido šādi būtiskie elementi:

Preventīvie pasākumi

- obligātā pamatapmācība palīdzības pārvaldības darbiniekiem un revidentiem par krāpšanas problemātiku;

- norādījumu, tostarp tādu pašreizējo procedūru rokasgrāmatas kā DEVCO ģenerāldirektorāta atbilstošo vadlīniju un finanšu vadības instrumentu kopuma (īstenošanas partneriem) sniegšana, arī internetā;

- ex ante novērtēšana, lai nodrošinātu, ka struktūrās, kas pārvalda attiecīgos līdzekļus kopīgas un decentralizētas pārvaldības ietvaros, tiek īstenoti pienācīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, lai novērstu un atklātu krāpšanu Savienības līdzekļu pārvaldībā;

- partnervalstī pieejamo krāpšanas apkarošanas mehānismu ex ante pārbaude, ko īsteno budžeta finansējuma saņemšanai paredzēto valsts finanšu pārvaldības atbilstīguma kritēriju izvērtēšanas procesā (t. i., aktīva apņemšanās apkarot krāpšanu un korupciju, atbilstošas inspekcijas iestādes, pietiekama tiesu jauda un produktīvi reaģēšanas un sankciju mehānismi);

Atklāšanas un koriģēšanas pasākumi

- ex ante darījumu pārbaudes, ko veic Komisijas dienesti;

- revīzijas un apstiprinājumpārbaudes (gan obligātās, gan atkarībā no riska veiktās), tostarp iesaistot Eiropas Revīzijas palātu;

- retrospektīvās pārbaudes (pamatojoties uz risku) un līdzekļu atgūšana;

- ES finansējuma pārtraukšana smagos krāpšanas gadījumos, tostarp liela apmēra korupcijas gadījumos, līdz brīdim, kad iestādes ir veikušas pienācīgus pasākumus, lai labotu šādu krāpšanu un novērstu tās atkārtošanos;

- EDES (Agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēma);

- līguma darbības apturēšana/izbeigšana;

- izslēgšanas procedūra.

Attiecīgo dienestu krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kas regulāri tiek pārskatītas, vajadzības gadījumā pielāgos pēc tam, kad būs publicēta Komisijas jaunā krāpšanas apkarošanas stratēģijas (CAFS) versija, lai cita starpā nodrošinātu, ka:

- sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu izlietošanai trešās valstīs, ļauj izgūt pietiekamus datus, lai tos varētu izmantot krāpšanas riska pārvaldībā (piemēram, dubultās finansēšanas novēršanai);

- vajadzības gadījumā ir iespējams izveidot sadarbības grupas un piemērotus IT rīkus, kas paredzēti krāpšanas gadījumu analizēšanai ārējā atbalsta jomā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem 46

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (līdz trim zīmēm aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    ◻    pašu resursus

–    ◻    citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

(1)    COM(2018) 321 final.

(2)    COM(2018) 092 final.

(3)    SWD(2018) 337.

(4)     https://ec.europa.eu/europeaid/mid-term-review-report-external-financing-instruments_en  

(5)    Regula COM(2018) 460 final – priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.

(6)    COM(2018) 465 final – priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

(7)    COM(2018) 461 final – priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Lēmums par aizjūras asociāciju”).

(8)    C(2018) 3800 final – Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu.

(9)    Starpposma pārskatīšanas ziņojums COM(2017) 720 final ir balstīts uz desmit dienestu darba dokumentiem, kuri katrs attiecās uz savu instrumentu (skatīt turpmāk sniegto sarakstu) un kuru pamatā savukārt bija desmit neatkarīgi izvērtējumi. Starpposma ziņojums, dienestu darba dokumenti un neatkarīgie izvērtējumi ir atrodami šeit: https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en

(10)    Šie 10 instrumenti bija Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas Attīstības fonds (EAF), Eiropas Kaimiņattiecību instruments (EKI), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR), Partnerības instruments (PI), Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC), Lēmums par Grenlandi (LG) un kopējā īstenošanas regula (CIR).

(11)     http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52016DC0584  

(12)     https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en

(13)    Plašāku informāciju par sabiedrisko apspriešanu skatīt https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en .

(14)    Skatīt https://ec.europa.eu/europeaid/evaluation-blending_en .

(15)    Skatīt https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en .

(16)     http://www.oecd.org/dac/peer-reviews/europeanunion2012dacpeerreviewmainfindingsandrecommendations.htm  

(17)    SWD(2018) 337.    Vieta atsaucei.

(18)    Izņemot darbības kodolenerģijas jomā, attiecībā uz kurām jāievēro Euratom līguma 203. panta īpašā procedūra.

(19)    Proti, 2017. gada jūnija “Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni” un Komisijas 2018. gada februāra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)    Vieta atsaucei.

(21)    COM(2018) 321, 2.5.2018.

(22)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

(23)    Vieta atsaucei uz atzinumu.

(24)    Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 237/2014, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.).

(25)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(27)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(28)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(29)    OV L 283, 31.10.2017., C , , 1. lpp. .

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32)    Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(33)    Padomes 1977. gada 29. marta Lēmums 77/270/Euratom, ar ko Komisiju pilnvaro piešķirt Euratom aizdevumus, lai veicinātu kodolelektrostaciju finansēšanu (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.).

(34)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(35)    Starpposma pārskatīšanas ziņojums COM(2017) 720 final ir balstīts uz desmit dienestu darba dokumentiem, kuri katrs attiecās uz savu instrumentu (skatīt turpmāk sniegto sarakstu) un kuru pamatā savukārt bija desmit neatkarīgi izvērtējumi. Starpposma ziņojums, dienestu darba dokumenti un neatkarīgie izvērtējumi ir atrodami šeit: https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en

(36)    Šie 10 instrumenti bija šādi: Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas Attīstības fonds (EAF), Eiropas Kaimiņattiecību instruments (EKI), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR), Partnerības instruments (PI), Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC), Lēmums par Grenlandi (LG) un kopējā īstenošanas regula (CIR).

(37)     http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52016DC0584

(38)     https://ec.europa.eu/europeaid/policies/policy-coherence-development_en

(39)    C(2018) 3800 final – Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu.

(40)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(41)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(42)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(43)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(44)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(45)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46)    ES delegācijās resursi tiks izmantoti saskaņā ar noteikumiem, kurus paredz 2010. gada 20. decembra pakalpojumu līmeņa vienošanās starp Komisiju un EĀDD.

(47)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(48)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(49)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.