—

ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)01194),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu un 46. panta 5. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 5. septembra Deleģēto regulu (ES) 2017/118, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā (2),

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 3. punktu,

A.

tā kā saskaņā ar 1. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (3), dalībvalstīm prasa līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegt labu vides stāvokli, savukārt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktā ir prasīts, lai šā mērķa sasniegšanā tiktu izmantota KZP;

B.

tā kā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) secinājumos, kas pievienoti tās attiecīgajam zinātniskajam ieteikumam (4), ir paudusi bažas par aizsargājamām sugām un dzīvotnēm piemērojamo ierosināto pasākumu efektivitāti un jūras gultnes integritāti; tā kā šīs bažas nav pilnībā atspoguļotas pašlaik izskatāmās deleģētās regulas apsvērumos;

C.

tā kā ZZTEK savā zinātniskajā ieteikumā ir arī atzīmējusi, ka rādītāji, kuri attiecas uz konkrēto zvejas darbību un uz kuriem ir balstīti ierosinātie pasākumi, ir no 2010.–2012. gada un līdz ar to varētu būt novecojuši;

D.

tā kā nenoteiktais skaits kuģu, uz kuriem attiektos Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/118 3.b, 3.c un 3.e pantā ietvertie daļējie pagaidu izņēmumi, kā to paredz grozījumi pašlaik izskatāmajā deleģētajā regulā, varētu būtiski ietekmēt ierosināto pasākumu efektivitāti;

E.

tā kā ir jāprecizē Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/118 2. panta 2. punktā ietvertā definīcija “jūras gultni ietekmējoši alternatīvi zvejas rīki”, kas grozīta ar pašlaik izskatāmo deleģēto regulu; tā kā gadījumā, ja tā attiecas uz zveju ar elektroimpulsa trali, šāda definīcija būtu pretrunā sarunu mandātam, ko Parlaments pieņēma 2018. gada 16. janvārī (5) parastajā likumdošanas procedūrā attiecībā uz to, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (6);

F.

tā kā ierosinātie “jūras gultni ietekmējoši alternatīvi zvejas rīki”varētu radīt daudz lielāku ietekmi nekā citi rīki, kas daļēji ir aizliegti (dāņu un skotu vadi),

G.

tā kā ierosinātā deleģētā akta pārskatīšanas un ziņošanas klauzula neattiecas uz jaunierosinātajiem apgabaliem un to pārvaldību, un līdz ar to nav iespējams pārredzami novērtēt pasākumu efektivitāti — jo īpaši attiecībā uz jūras gultni ietekmējošiem alternatīviem zvejas rīkiem, kuru testēšana tikko sākta,

1.

2.

3.

4.