—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON-87427-7 × MON-89Ø34-3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D054771-02),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 16. janvāra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts;

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 28. jūnijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 1. augustā (3),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085 – COD(2017)0035),

—

ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2013. gada 13. septembrī uzņēmums Monsanto Europe S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Beļģijas kompetentajai iestādei pieteikumu, lūdzot atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 vai sastāv no tās un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai kā jebkuru citu kukurūzu, izņemot kultivēšanu;

B.

tā kā pieteikumā bija paredzēts citiem nolūkiem, ne pārtikai un barībai, izmantot visu trīs ĢM kukurūzas MON 87427 × MON 89034 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijas;

C.

tā kā ĢM kukurūza MON 87427 × MON 89034 × NK603 satur divus gēnus, kas nodrošina rezistenci pret glifosātu, un sintezē Cry1A.105 un Cry2Ab2 proteīnus, kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem;

D.

tā kā 2017. gada 28. jūnijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2017. gada 1. augustā šis atzinums ir publicēts (5);

E.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.

tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju (6); tā kā viskritiskākajās piezīmēs cita starpā ir norādīts, ka sastāva analīzē nav izvērtētas nedz papildu herbicīdu atliekas, nedz to metabolīti; ka secinājumu par riskiem, kas saistīti ar ĢM organismu (ĢMO) izmantošanu cilvēku pārtikā un dzīvnieku barībā, izdarīt nevar, ņemot vērā bažas, ko rada (ne tikai) pētījumi, kuri liecina, ka ar MON 89034 barotām pelēm urīnpūslī biežāk veidojas akmeņi; ka ir vajadzīga papildu informācija, lai pabeigtu riska novērtējumu, un ka nevar izdarīt secinājumus par to, kāda kopumā varētu būt attiecīgās pārtikas un/vai barības subhroniskā ietekme (90 dienu pētījums nav veikts), ilgtermiņa ietekme, ietekme uz reproduktīvo sistēmu un ietekme uz attīstību;

G.

tā kā vienas dalībvalsts kompetentā iestāde ir vērsusi uzmanību uz to, ka 16 graudu beigupunktos (7) un 2 stiebru beigupunktos (8) ir konstatētas statistiski būtiskas atšķirības starp ĢM kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (apstrādātu ar glifosātu) un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru, ka graudu beigupunktos (42) ir konstatētas statistiski vēl būtiskākas atšķirības starp ĢM kukurūzu, kas nav apstrādāta ar glifosātu, un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru un ka nopietnas bažas cilvēka un dzīvnieku veselībai rada būtiska vitamīnu un minerālvielu satura samazināšanās kultūraugos, jo pasaules mērogā aktuāla ir B tipa nepilnvērtīga uztura problēma;

H.

tā kā neatkarīgā pētījumā (9) ir konstatēts — ņemot vērā statistiskās atšķirības, var prezumēt, ka daudzu sastāva un bioloģisko īpašību ziņā ĢM kukurūza būtiski atšķiras no sava komparatora, un ka pat tad, ja, vērtējot izmaiņas kā izolētus datus, bažas par drošumu, iespējams, neradās, kopējo ļoti nopietnas ietekmes faktoru skaitu būtu vajadzējis uzskatīt par sākumpunktu sīkākai izpētei; tā kā EFSA sīkāku izpēti neveica;

I.

tā kā no pieteikuma iesniedzēja nav saņemti eksperimentu dati par MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijām; tā kā pēc ekstrapolācijas, kurai izmantoti eksperimentu dati, kas sniegti par citām modifikācijas gadījumu kombinācijām un transformācijas gadījumiem, EFSA ĢMO ekspertu grupa prognozē, ka abas minētās modifikācijas gadījumu kombinācijas varētu būt tikpat drošas kā izvērtētie kukurūzas transformācijas gadījumi (MON 89034 × NK603 un MON 87427 × MON 89034 × NK603), tomēr nav izvērtēta ekstrapolācijas nenoteiktība; tā kā šī trūkuma dēļ var izrādīties, ka vairs nav spēkā vispārīgais slēdziens, pie kura EFSA nonākusi savā atzinumā, un šīs trūkums, iespējams, nozīmē arī to, ka nav ievēroti 2018. gada janvārī publicētie EFSA norādījumi par nenoteiktības analīzi zinātniskos pētījumos (10); tā kā par atļaujas piešķiršanu nevajadzētu lemt, ja nav pamatīgi izanalizēti eksperimentu dati par katru modifikācijas gadījumu kombināciju vairākiem transformācijas gadījumiem;

J.

tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa konstatēja, ka plānā, kas vides monitoringam pēc laišanas tirgū no pieteikuma iesniedzēja ir saņemts attiecībā uz trijiem kukurūzas transformācijas gadījumiem, nav noteikumu, kuri būtu piemērojami divām modifikācijas gadījumu kombinācijām MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603, un tāpēc ieteica pieteikuma iesniedzējam savu plānu attiecīgi pārstrādāt; tā kā no pieteikuma iesniedzēja saņemtais monitoringa plāns liecina, ka šis ieteikums nav ņemts vērā (11);

K.

tā kā viens no galvenajiem vairāku transformācijas gadījumu mērķiem ir palielināt auga noturību pret glifosātu (gan NK603, gan MON 87427 sintezē EPSPS fermentus, kas piešķir noturību pret glifosātu); tā kā līdz ar to var prognozēt, ka augs ar glifosātu tiks apstrādāts lielākās devās un vairākas reizes, kas savukārt ne vien palielinās atlieku īpatsvaru ražā, bet var arī ietekmēt augu sastāvu un to agronomiskās īpašības; tā kā šis faktors riska novērtējumā nav analizēts; tā kā EFSA atzinumā nav arī analizētas atliekas no apsmidzināšanas ar glifosātu;

L.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu; tā kā Parlaments ir izveidojis īpašu komiteju jautājumos par Savienības atļaujas piešķiršanu pesticīdiem un tā palīdzēs noskaidrot, vai pie secinājumiem par glifosāta kancerogenitāti Savienības aģentūras nav nonākušas nepieļaujamas uzņēmumu ietekmes rezultātā;

M.

tā kā EFSA pesticīdu ekspertu grupa uzskata, ka, pamatojoties uz datiem, kas ir saņemti līdz šim, nevar izdarīt secinājumus par to, cik drošas ir atliekas no ģenētiski modificētu kultūraugu apsmidzināšanas ar glifosāta preparātiem (12); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto glifosāta izsmidzināšanas tirdzniecības preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu (13); tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā tomēr ir iespējams, ka problemātiskas piedevas un maisījumus vēl arvien ir atļauts izmantot valstīs, kur šī ĢM kukurūza tiek kultivēta;

N.

tā kā importēta ĢM kukurūza Savienībā plaši tiek izmantota dzīvnieku barībai; tā kā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā ir konstatēts, ka glifosātam grūsnu sivēnmāšu barībā, iespējams, ir sakars ar to, ka sivēnmātēm biežāk dzimst sivēni ar smagām iedzimtām anomālijām (14);

O.

tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt tika izstrādāti tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem;

P.

tā kā noturību pret insektiem vairākos transformācijas gadījumos nodrošina MON 89034, kas sintezē Bt proteīnus (Cry1A.105 un Cry2Ab2), kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem (piem., Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis)); tā kā saistībā ar EFSA veikto riska novērtējumu īstenots neatkarīgs pētījums liecina, ka atliekas no glifosāta arī būtu vajadzējis ņemt vērā kā vienlīdz spēcīgu stresa faktoru, jo vairāku stresa faktoru vienlaicīgas iedarbības ietekme uz šūnām un organismiem var būt ļoti nozīmīga Bt toksīnu iedarbības efektam (15); tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem (16); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

Q.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2018. gada 16. janvārī balsojot nolēma atzinumu nesniegt; tā kā 14 dalībvalstis balsoja “pret”, savukārt “par” balsoja vien 11 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,75 % no Savienības iedzīvotāju skaita, un trīs dalībvalstis balsojot atturējās;

R.

tā kā Komisija ne reizi vien ir paudusi nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalstu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker ir paudis nožēlu par šādu nedemokrātisku praksi (17);

S.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (18), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

T.

tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā ir norādīts, ka Komisija, ciktāl vien iespējams, darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā dominējošai nostājai, kas pret īstenošanas akta piemērotību varētu rasties pārsūdzības komitejā, un jo īpaši tādos sensitīvos jautājumos kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

—

Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).

—

Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).

—

Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).

—

Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).

—

Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).

—

Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).

—

Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).

—

Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0377).

—

Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0378).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0396).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0397).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0398).