a)

turpināt un papildināt TAXE 1 un TAXE 2 īpašās komitejas iesākto darbu, jo īpaši pievēršoties tam, lai dalībvalstis, Komisija un/vai Padome efektīvi īstenotu iepriekšminētajās Parlamenta 2015. gada 25. novembra un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijās izklāstītos ieteikumus un novērtētu šo ieteikumu ietekmi;

b)

turpināt un papildināt PANA izmeklēšanas komitejas iesākto darbu, jo īpaši pievēršoties tam, lai dalībvalstis, Komisija un/vai Padome efektīvi īstenotu iepriekšminētajā 2017. gada 13. decembra ieteikumā izklāstītos ieteikumus un novērtētu to ietekmi;

c)

sekot tam, cik rezultatīvi dalībvalstis pārtrauc piekopt nodokļu prakses, kas ļauj īstenot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kaitē vienotā tirgus pareizai darbībai, kā tas norādīts iepriekšminētajās 2015. gada 25. novembra un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijās un 2017. gada 13. decembra ieteikumā;

d)

balstoties uz Paradīzes dokumentiem, novērtēt, kā tika apieti ES PVN noteikumi, un plašāk novērtēt to, kādu ietekmi Savienībā atstāj krāpšana PVN jomā un administratīvās sadarbības noteikumi; analizēt, kā dalībvalstis un Eurofisc apmainās ar informāciju un kāda ir to sadarbības politika;

e)

dot ieguldījumu notiekošajās diskusijās par digitālās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem;

f)

novērtēt dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas (piemēram, programmas “pilsonība par veiktajiem ieguldījumiem”);

g)

cieši sekot darbam, ko Komisija un dalībvalstis veic starptautiskajās iestādēs, cita starpā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, G20, ANO un Finanšu darbību darba grupā (FATF), un to ieguldījumam šajā procesā, vienlaikus pilnībā ievērojot Ekonomikas un monetārā komiteja kompetenci nodokļu jautājumos;

h)

piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar tās darbu, un veidot nepieciešamos kontaktus un organizēt uzklausīšanas, tajā iesaistot starptautiskās un Eiropas iestādes (tostarp Uzņēmējdarbības nodokļu rīcības kodeksa jautājumu grupu), valstu iestādes un forumus, dalībvalstu un trešo valstu parlamentus un valdības, kā arī zinātnes aprindu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, tostarp sociālos partnerus, turklāt cieši sadarbojoties ar pastāvīgajām komitejām; un to darīt, efektīvi izmantojot Parlamenta resursus;

i)

analizēt un novērtēt, cik lielā mērā trešās valstis ir iesaistītas nodokļu apiešanas praksēs, tostarp šādu prakšu ietekmi uz jaunattīstības valstīm; uzraudzīt, kā šajā jomā uzlabojas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un kādas nepilnības vēl pastāv, īpašu uzmanību pievēršot atkarīgajām teritorijām un aizjūras teritorijām;

j)

novērtēt Komisijas veikto novērtējumu un izvērtēšanas procesu, saskaņā ar kuru valstis tiek iekļautas Direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu minētajā deleģētajā aktā kā augsta riska trešās valstis;

k)

novērtēt metodiku, valstu izvērtēšanu un ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (ES nodokļu oāžu melnais saraksts) ietekmi, valstu svītrošanu no šā saraksta un pret sarakstā iekļautajām valstīm pieņemtās sankcijas;

l)

izvērtēt, kādu ietekmi rada dalībvalstu noslēgtie divpusējie nodokļu līgumi;

m)

sagatavot attiecīgus ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem,