EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.12.2018

COM(2018) 838 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par valstu regulatīvajām iestādēm adresētām vadlīnijām attiecībā uz paku pārrobežu tarifu pārredzamību un novērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/644 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1263

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par valstu regulatīvajām iestādēm adresētām vadlīnijām attiecībā uz paku pārrobežu tarifu pārredzamību un novērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/644 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1263

I.Ievads

Regulas (ES) 2018/644 par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem 1 (“regula”) ietekme lielā mērā būs atkarīga no valstu regulatīvo iestāžu spējas savākt informāciju un veikt vajadzīgās turpinājuma darbības (jo īpaši tarifu novērtēšanu saskaņā ar 6. pantu). Tādējādi regulas mērķu sasniegšanā būtiska nozīme būs valsts regulatīvo iestāžu paveiktajam darbam. Tāpēc šā paziņojuma pamatā likts Eiropas Pasta pakalpojumu regulatoru grupas (ERGP) pienesums 2 .

Šis paziņojums ietver norādījumus par to, kā izmantot veidlapas, kas (pamatojoties uz regulas 4. pantu) noteiktas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1263, ar ko izveido veidlapas, ar kurām paku piegādes pakalpojumu sniedzēji iesniedz informāciju 3 , un par to, kā īpaši izveidotā elektroniskā datubāzē sniedzama informācija Komisijai saskaņā ar regulas 5. panta 2. punktu. Paziņojumā papildus ietverti metodiski norādījumi par Regulas (ES) 2018/644 6. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem elementiem, kas jāizmanto, lai novērtētu vienas vienības paku pārrobežu tarifus. Turklāt sniegti norādījumi par minēto tarifu identificēšanā izmantojamo objektīvo pirmsnovērtējuma filtru. Tas darīts saskaņā ar regulas 6. panta 1. punktu, kas prasa iepriekš identificēt novērtējamos tarifus. Šāda iepriekšēja identificēšana samazinās administratīvo slogu valsts regulatīvajām iestādēm un paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības.

II.Informācijas sniegšana

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1263 II pielikumā ir veidlapas informācijas iesniegšanai, ko paku piegādes pakalpojumu sniedzēji veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/644 4. pantu.

Minētās īstenošanas regulas II pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. tabulā atsevišķi nodalīti paziņojumi par pakām, kas ir “Nolīgtas ar sūtītāju” un “Apstrādātas cita pakalpojumu sniedzēja vārdā”. Šāds dalījums vajadzīgs, lai novērstu paku divkāršu uzskaitīšanu.

Kad paku piegādes pakalpojumu sniedzēji ziņo par ienākošo paku skaitu/apgrozījumu, tiem jānošķir pakas, par kurām ir tieši nolīgts ar nosūtītāju ārvalstī (citā dalībvalstī vai trešā valstī), un pakas, kuras saņemtas no cita paku piegādes pakalpojumu sniedzēja ārvalstīs, kuram ir tiešs līgums ar nosūtītāju.

Šā paziņojuma pielikumā doti praktiski informācijas paziņošanas piemēri pēc dažādiem komerciāliem/operacionāliem scenārijiem.

Pārskats par ES/EEZ un ārvalstu pakām ir vajadzīgs tādēļ, lai iegūtu precīzu priekšstatu par tirgu, jo īpaši par relatīvo importa/eksporta apjomu. Vēl jo vairāk tas nepieciešams, ņemot vērā neseno e-komercijas pieaugumu ar valstīm ārpus ES un EEZ. Šāds pārskats vajadzīgs arī tādēļ, lai novērtētu importa/eksporta ietekmi uz dažādajiem pasta piegādes ķēdes posmiem.

III.Pārrobežu tarifu pārredzamība

Saskaņā ar regulas 5. panta 1. un 2. punktu un pielikumu paku piegādes pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir pienākums paziņot informāciju, tās dalībvalsts regulatīvajai iestādei, kurā tie veic uzņēmējdarbību, iesniedz to tarifu publisko sarakstu, kuri katra kalendārā gada 1. janvārī piemērojami vienas vienības pasta sūtījumiem iekšzemē un ES. Šajā sarakstā jāiekļauj tarifi, ko piemēro līdz 15 veidu standarta, ierakstītiem un izsekojamiem pasta sūtījumiem dažādās svara kategorijās no 500 g līdz 5 kg.

Paku piegādes pakalpojumu sniedzējam cenu dati valsts regulatīvajām iestādēm jānosūta līdz katra kalendārā gada 31. janvārim. Savukārt valsts regulatīvajām iestādēm saņemtā informācija līdz katra kalendārā gada 28. februārim jānosūta Komisijai. Komisijai līdz katra kalendārā gada 31. martam visi saņemtie publiskie tarifi jāpublicē īpašā tīmekļvietnē.

Informācija par regulas pielikumā minētajiem pasta sūtījumiem

Maksimālie pasta sūtījumu izmēri, kas uzskaitīti regulas pielikuma a) līdz i) punktā (vēstuļpasta produkti), atbilst attiecīgajiem izmēriem, kas noteikti Pasaules Pasta savienības konvencijā 4 . Sūtījumi, kas uzskaitīti j) līdz o) punktā (pakas), nedrīkst būt mazāki par vēstuļpasta produktiem noteikto vienīgo mazāko izmēru, proti, 20 mm.

Ja paku piegādes pakalpojumu sniedzējs atkarībā no galamērķa dalībvalsts piemēro atšķirīgus ES iekšējos tarifus, paku piegādes pakalpojumu sniedzējam atsevišķi jāiesniedz katrai dalībvalstij piemērojamie tarifi.

Ja kādā no kategorijām, kuras minētas Regulas (ES) 2018/644 pielikuma a) līdz o) punktā, ietilpst vairāku veidu pasta sūtījumi, jānorāda tikai viens sūtījums, proti, tas, kuram piemēro zemāko tarifu. Lai šo tarifu noteiktu, paku piegādes pakalpojumu sniedzējam principā būtu kvalitātes (resp., maršrutēšanas laika) aspektā jāsalīdzina dažādu vienas kategorijas pasta sūtījumu tarifi, neņemot vērā pakalpojumus, kam ir atšķirīga ģeogrāfiskā pieejamība vai izplatība (piemēram, pasta sūtījumu var veikt tikai uz kādu ļoti konkrētu vietu galamērķa dalībvalstī).

Universālā pakalpojuma sniedzējiem jānorāda produkti, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības un kurus principā var pakļaut novērtējumam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/644 6. pantu. Pakalpojuma sniedzēji norāda arī tādu papildu informāciju par šajā kategorijā iekļautajiem produktiem kā: i) produkta komercnosaukums, lai to varētu identificēt, ii) produktspecifiskas īpašības (to vidū arī forma) un iii) informācija par iespējamiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, kas saistīti ar produkta piegādi.

Datu vākšanas procedūra

Lai samazinātu administratīvo slogu valsts regulatīvajām iestādēm un paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, Regula (ES) 2018/644 ierosina sniedzamās informācijas nosūtīšanu elektroniski.

Lai minētos mērķus izpildītu, Komisija ir izstrādājusi tīmekļbāzētu lietotni, ar kuras palīdzību valsts regulatīvās iestādes var tai nosūtīt regulas 5. panta 2. punktā prasīto informāciju. Turklāt, lai palīdzētu valstu regulatīvajām iestādēm šīs informācijas vākšanā no pakalpojuma sniedzējiem, minētajā lietotnē arī pakalpojuma sniedzēji var nosūtīt informāciju valsts regulatīvajām iestādēm.

Tīmekļbāzētajai lietotnei tālab ir divi moduļi: viens datu iesniegšanai saskaņā ar 5. panta 1. punktu, bet otrs – datu iesniegšanai saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Pirmais lietotnes modulis ļauj paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem (to vidū universālā pakalpojuma sniedzējiem) iesniegt valsts regulatīvajai iestādei to tarifu publisko sarakstu, kurus piemēro piedāvātajiem pakalpojumiem, kas atbilst regulas pielikumā norādītajām 15 kategorijām.

Otrais lietotnes modulis ļauj valsts regulatīvajai iestādei šos datus nosūtīt Komisijai. Ikvienai valsts regulatīvajai iestādei pirms saņemto datu iesniegšanas Komisijai ir iespēja tos pārbaudīt un apstiprināt.

Ja valsts regulatīvās iestādes pieņemto lēmumu dēļ paku piegādes pakalpojumu sniedzēji informāciju valsts regulatīvajai iestādei sūta, izmantojot citus līdzekļus, šai iestādei saņemtie tarifu dati pašai jāievada tīmekļbāzētajā lietotnē un jāiesniedz Komisijai.

IV.Vienas vienības paku pārrobežu tarifu novērtēšana

1.Pirmsnovērtējuma filtrs

Tarifu identificēšana

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu valsts regulatīvā iestāde katram pielikumā minētajam vienas vienības pasta sūtījumam identificē paku pārrobežu tarifus, uz kuriem attiecas universālā pasta pakalpojuma saistības un kurus valsts regulatīvās iestādes ieskatā ir objektīvi nepieciešams novērtēt. Ievērojot proporcionalitātes principu, regulā šim nolūkam ierosināts izmantot objektīvu pirmsnovērtējuma filtru.

Pirmsnovērtējuma filtrs paredzēts, lai samazinātu administratīvo slogu valsts regulatīvajai iestādei un paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības, jo šis filtrs regulas 6. panta 2. un 3. punktā prasīto novērtējumu koncentrē uz ierobežotu skaitu tarifu. Pirmsnovērtējuma filtrs jāizmanto arī tādēļ, lai būtu ievērots proporcionalitātes princips. Filtrs nav jāizmanto, lai aizstātu vai dublētu 6. panta 2. un 3. punktā paredzēto padziļināto novērtējumu. Filtrs nekādā gadījumā nav jāizmanto, lai pieņemtu lēmumu par to, vai tarifi ir “nepamatoti augsti”, jo šādu spriedumu var izdarīt tikai pēc pilna novērtējuma veikšanas saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktu. Tā vietā filtra pielietošanai vajadzētu dot objektīvas norādes par to tarifu diapazonu, kurus, pirmkārt, var viegli identificēt, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama saskaņā ar 5. pantu, un, otrkārt, kuri bez visaptverošāka novērtējuma šķiet nepamatoti augsti.

ES mēroga salīdzināmības un taisnīguma nodrošināšana

Dažādu filtru izmantošana novestu pie nevienāda novērtējuma procesa, un tas ietekmētu novērtējuma rezultātu salīdzināmību. Tomēr papildus tarifiem, kas identificēti saskaņā ar ES mērogā salīdzināmu filtru, valsts regulatīvās iestādes var novērtēt arī citus tarifus. Šādā gadījumā valsts regulatīvā iestāde to var darīt pēc pašas iniciatīvas (piemēram, pamatojoties uz zināšanām, kas nav iegūtas saskaņā ar 5. pantu) vai pēc papildu pirmsnovērtējuma filtra piemērošanas.

Elastīgs un pielāgojams filtrs, kas ņem vērā tirgus pārmaiņas

Lai iepriekš minētos mērķus varētu sasniegt, valsts regulatīvo iestāžu izmantotajā filtrā 5 jāsarindo visu dalībvalstu pārrobežu tarifi katrā no 15 vienas vienības sūtījumu kategorijām, kas uzskaitītas regulas pielikumā. Šāda filtra priekšrocība ir tā, ka tiek izveidots attiecīgo tarifu ES mēroga salīdzinājums, kas valstu regulatīvajām iestādēm būs pieejams tīmekļbāzētajā Komisijas lietotnē 6 . Turklāt tas ir vienkāršs un skaidrs. Tas nepaļaujas uz izmaksām (vai to aizstājējiem), kas ir daļa no novērtēšanas procesa. Lai panāktu patiesu un taisnīgu salīdzinājumu, tarifi Komisijas tīmekļvietnē būtu jākoriģē, ņemot vērā pirktspējas paritāti saskaņā ar Eurostat. Lai neitralizētu ar fiksētu procentuālo daļu saistīto neelastīgumu, ir lietderīgi noteikt 25 % līdz 5 % diapazonu augstākajiem katras kategorijas tarifiem, pirmajos divos gados sākot ar augstāko vērtību (t. i., 25 %) un pēc tam to pakāpeniski samazinot. Vēlāk procentuālā daļa, kas jāņem vērā šajā filtrā, būtu jānosaka ciešā Komisijas, valstu regulatīvo iestāžu un ERGP sadarbībā.

2.Metodika, kas izmantojama, lai novērtētu vienas vienības paku pārrobežu tarifus (6. panta 2.  un 3. punkts)

Regulas 6. panta 2. punktā ir noteikti četri elementi, kas valstu regulatīvajām iestādēm īpaši jāņem vērā, veicot tādu vienas vienības paku pārrobežu tarifu novērtēšanu, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības. Starp elementiem nav hierarhiskas saistības, tāpēc novērtējumā jāaplūko visi elementi, ņemot vērā konkrētos nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajos punktos. Regulas 6. panta 3. punktā ir noteikti divi fakultatīvi elementi, kas jāizmanto šajā novērtējumā.

(a)Iekšzemes un jebkādi citi attiecīgi salīdzināmu paku piegādes pakalpojumu tarifi izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī

Salīdzināmi paku (citiem vārdiem sakot, produktu 7 ) piegādes pakalpojumi principā būs attiecīgie universālā pakalpojuma produkti galamērķa valstī. Tomēr varētu būt lietderīgi pārbaudīt, vai ir citi paku piegādes pakalpojumi, kurus var salīdzināt ar novērtējamiem produktiem. Vienas vienības pasta sūtījumu tarifi parasti lielā mērā ir atkarīgi no pakalpojuma kvalitātes un citām produkta īpašībām. Tādējādi produktam, ko izmanto tarifu novērtēšanai, jābūt vai nu identiskam, vai iespējami līdzīgākam, it īpaši kvalitātes un citu īpašību ziņā.

Valsts regulatīvajai iestādei papildus tādu pasta sūtījumu tarifiem, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības, novērtējumā jāņem vērā arī citi paku piegādes pakalpojumu sniedzēju pasta sūtījumi, uz kuriem neattiecas universālā pakalpojuma saistības. Lai šādus sūtījumus varētu ņemt vērā, būs svarīgi iepriekš iegūt informāciju par produkta konkrētajām īpašībām un informāciju par pakalpojuma kvalitāti (piemēram, apdrošināšana/atbildība, piegādes ātrums, garantētais vai vidējais ceļā pavadītais laiks, teritoriālais pārklājums), lai pārliecinātos, ka pakalpojumi ir savstarpēji aizstājami tirgus apstākļos.

Var gadīties, ka nav pietiekamas informācijas, kas apliecinātu, ka šādi produkti no lietotāja viedokļa ir pietiekami aizvietojami ar vērtējamiem produktiem (ņemot vērā pakalpojumu īpašības, arī visas pievienotās vērtības iezīmes, kā arī paredzēto lietojumu un cenu). Šādā gadījumā salīdzinājums veicams tikai attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības.

Šī diagramma atspoguļo, kādus potenciālos aspektus var ņemt vērā salīdzinājumā; ar sarkanu krāsu ir atzīmēts novērtējamais sūtījums, ar oranžu – primārie iespējami salīdzināmie pakalpojumi, ar zaļu – sekundārie iespējami salīdzināmie pakalpojumi.

Tāpēc, veicot salīdzinājumu ar novērtējamo tarifu (tarifiem), jāņem vērā šādi tarifi:

·pirmkārt, summa, ko veido universālā pakalpojuma sniedzēja iekšzemes tarifs izcelsmes dalībvalstī un universālā pakalpojuma sniedzēja iekšzemes tarifs galamērķa dalībvalstī (primārais salīdzinājums);

·otrkārt, summa, ko veido universālā pakalpojuma sniedzēja iekšzemes tarifs izcelsmes dalībvalstī un attiecīgā konkurenta, kas sniedz aizvietojamus pakalpojumus 8 (sk. iepriekš), iekšzemes tarifs galamērķa dalībvalstī (sekundārais salīdzinājums).

Turklāt novērtējumā jāņem vērā arī tas, ka tarifu noteikšanā tiek izmantoti dažādi principi. Universālā pasta pakalpojuma tarifi tiek noteikti saskaņā ar pienākumu ievērot Pasta pakalpojumu direktīvas 9 12. pantā noteiktos principus. Tas nozīmē, ka šiem tarifiem jābūt orientētiem uz izmaksām, pieņemamiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem.

Ja novērtējumā konstatē būtiskas atšķirības starp vērtējamo tarifu un iekšzemes tarifu summu vai salīdzināmu pārrobežu tarifu summu, būs svarīgi jo īpaši novērtēt attiecīgā pakalpojuma pamatā esošās izmaksas.

(b) Vienota tarifa piemērošana divām vai vairākām dalībvalstīm

Vienota tarifa piemērošanu pašu par sevi var uzskatīt par likumīgu atkāpi no principa par orientēšanos uz izmaksām, jo šāda iespēja ir paredzēta Pasta pakalpojumu direktīvas 12. panta trešajā ievilkumā. Šajā ziņā regulā ir iekļauta atsauce uz faktu, ka vienotas likmes pārrobežu piegādes uz divām vai vairākām dalībvalstīm var būt svarīgas reģionālās un sociālās kohēzijas aizsardzībai. Tāpēc valsts regulatīvajām iestādēm jāņem vērā, ka var būt pamatota neatbilstība starp konkrētā pakalpojuma izmaksām (t. i., pasta sūtījuma, kas tiek sūtīts uz konkrētu galamērķi, pamatā esošajām izmaksām) un pakalpojuma tarifu. Šādos gadījumos starp dažādiem galamērķiem un līdz ar to starp sūtījumiem ar atšķirīgām izmaksu struktūrām zināmā mērā tiek veikta vidējo rādītāju noteikšana 10 .

Praksē lielākā daļa universālā pakalpojuma sniedzēju iekasē vienotu unificētu tarifu par vēstulēm un bieži arī par pakām, kas tiek sūtītas uz visām pārējām dalībvalstīm. Dažiem universālā pakalpojuma sniedzējiem ir arī vairāki vienoti tarifi, kas parasti ir saistīti ar ģeogrāfisko tuvumu (piemēram, kaimiņos esošās ES dalībvalstis/pārējā ES; divi vai trīs reģioni). Tikai nedaudziem universālā pakalpojuma sniedzējiem ir vairāk atšķirīgu vai diferencētāku tarifu attiecībā uz visām dalībvalstīm 11 .

(c) Divpusēji apjomi, īpašas pārvadāšanas vai apstrādes izmaksas, citas svarīgas izmaksas un pakalpojumu kvalitātes standarti

Regulas 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie elementi ir saistīti ar izmaksām plašā nozīmē, un tās ir galvenais aspekts, uz kuru būtu jāpamatojas valsts regulatīvās iestādes novērtējumam. Saraksts nav izsmeļošs, un tas aptver visu veidu iespējamās izmaksas (skatīt “citas izmaksas” turpmāk tekstā).

Šajā ziņā sākotnējais (un, iespējams, galvenais) attiecīgās informācijas avots būs universālā pakalpojuma sniedzēja izmaksu uzskaites sistēma, kas izveidota saskaņā ar Pasta pakalpojumu direktīvas 14. pantu (un sniedz, piemēram, informāciju par apjomu un izmaksām par katru pakalpojumu). Informāciju par izmaksām var salīdzināt ar Regulas (ES) 2018/644 pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem tikai tad, ja izmaksu informācija ir sadalīta pa atsevišķiem produktiem un tiek uzskaitīta atsevišķi. Ja no šā avota attiecīgā detalizētā informācija nav pieejama, valsts regulatīvajai iestādei jāizmanto regulas 6. panta 5. punktā paredzētās pilnvaras pieprasīt attiecīgo informāciju.

Apjoms uz konkrēto dalībvalsti ietekmēs vienības izmaksas. Ja apjomi būs lieli, iespējams, tiks iegūti apjomradīti ietaupījumi. Ja apjomi būs mazi, iespējams, ka šādi apjomradīti ietaupījumi nepastāv (un līdz ar to vienības izmaksas būs augstākas). Apjomi jāmēra, pamatojoties uz novērtējamā pakalpojuma un – attiecīgā gadījumā – citu vienlaicīgi veiktu pakalpojumu paku skaitu. Piemēram, pat ja no dalībvalsts A dalībvalstī B ir ļoti maz konkrētā pakalpojuma sūtījumu, joprojām var būt viena vai vairāku pakalpojumu sūtījumi, kurus pārvadā vienlaicīgi un kuri varētu radīt apjomradītus ietaupījumus un tādējādi samazināt vienības izmaksas. Ja detalizēti dati par apjomiem nav pieejami, valsts regulatīvajai iestādei ir jāveic apjoma aplēse. Šo apjoma aplēsi varētu balstīt uz, piemēram, datiem par ieņēmumiem.

Transporta izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no izvēlētā pārvadājuma veida. Piemēram, gaisa pārvadājumu izmaksas (kas var būt vienīgā pieejamā iespēja salu dalībvalstīm) varētu būt augstākas nekā sauszemes (arī dzelzceļa) pārvadājumu izmaksas. Obligātie pakalpojumu kvalitātes standarti 12 var arī tieši ietekmēt konkrēta pārvadājumu veida izmantošanu (tas jo īpaši attiecas uz tāliem pārvadājumiem).

Apstrādes izmaksas regulas pielikumā iekļautajiem dažādajiem sūtījumiem var ievērojami atšķirties, jo vēstuļu šķirošana parasti ir automatizēta. Citus sūtījumus, it īpaši konkrētu veidu pakas, bieži vien apstrādā manuāli. Tas šiem sūtījumiem var radīt lielākas darbaspēka izmaksas.

Jāņem vērā arī citas izmaksas. Viens no šādu izmaksu veidiem ir galatarifu likmes. Kā noteikts Pasaules Pasta savienības (UPU) pieņemtajos attiecīgajos noteikumos, termins “galatarifi” aptver gan galamaksu 13 (ko piemēro vēstuļu pasta sūtījumiem), gan ienākošo sūtījumu iekšzemes apstrādes tarifus 14 (ko piemēro pakām). Šajā ziņā paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem būtu uzliekams pienākums iesniegt valsts regulatīvajai iestādei vērtējamā tarifa konkrētos galatarifus.

Turklāt var būt citas ar konkrēto (divvirzienu) maršrutu saistītas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar izplatīšanu uz salas vai piegādi uz mazapdzīvotiem apgabaliem un kalnu apgabaliem.

(d)Piemērojamo pārrobežu tarifu iespējamā ietekme uz individuālajiem lietotājiem un pakalpojumus izmantojošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, arī tādiem, kas atrodas attālās vai mazapdzīvotās teritorijās, kā arī lietotājiem ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja iespējams, neradot nesamērīgu slogu

Novērtējamā pārrobežu tarifa iespējamā ietekme jāizvērtē no lietotāja viedokļa (jo īpaši pieejamības un cenas pieņemamības aspektā). Tāpēc šādu tarifu ietekmei nevajadzētu būt tikai hipotētiskai. Lai uzskatītu, ka attiecīgie tarifi faktiski ietekmē lietotājus, kuri uzskatāmi par neaizsargātiem, ir jābūt pamatojumam (piemēram, pētījumiem).

(e)Vai uz tarifiem attiecas īpaša cenu regulēšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem

Saskaņā ar ERGP ziņojumu par tarifu regulējumu sarūkošo apjomu apstākļos 15 , dažādās dalībvalstīs pastāv atšķirīgi cenu regulēšanas veidi. Tarifu regulēšanā priekšroka tiek dota cenas maksimuma regulēšanai vai atsevišķo cenu kontrolei. Tomēr cenas maksimuma regulējums vai atsevišķo cenu kontrole būtu lietderīga tikai tad, ja tarifam, kas attiecas uz konkrēto regulas pielikumā paredzēto sūtījumu, piemēro īpašu, individuālu cenas kontroli (t. i., katra atsevišķa pakalpojuma līmenī piemēro principu par orientēšanos uz izmaksām).

Lai noteiktu, vai pastāv objektīvs iemesls uzskatīt, ka pārrobežu tarifs potenciāli ir nesamērīgi augsts (sk. IV.1. punktu iepriekš), valsts regulatīvajai iestādei jāizmanto informācija, kas savākta tarifa regulēšanas procesā.

(f)Dominējoša tirgus stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas noteikta saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem

Otrais neobligātais elements, ko valsts regulatīvā iestāde var ņemt vērā, ir iepriekšējās konkurences noteikumu izpildes panākšanas darbības. Piemēram, var būt gadījumi, kad konkurences iestāde iepriekš ir konstatējusi, ka, sniedzot pārrobežu sūtījumu piegādes pakalpojumus, universālā pakalpojuma sniedzējs ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli tirgū. Novērtēšanas procesā šāds konkurences iestādes konstatējums būtu galvenokārt aktuāls tad, ja dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ietver galalietotāju izmantošanu (piemēram, nosakot pārmērīgas cenas), nevis konkurenta izspiešanu no tirgus (tādos gadījumos kā, piemēram, t.s. plēsonīgo cenu noteikšana vai peļņas normas samazināšana [margin squeezing].

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa Regula (ES) 2018/644 par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (OV L 112, 2.5.2018.).

(2)

Dokuments ERGP (18) 36 jeb materiāls Komisijas vadlīnijām saistībā ar 6. pantu.

(3)

Komisijas 2018. gada 20. septembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1263, ar ko atbilstoši Regulai (ES) 2018/644 izveido veidlapas, ar kurām paku piegādes pakalpojumu sniedzēji iesniedz informāciju (OV L 238, 21.9.2018.).

(4)

 UPU Konvencijas 17. pants (17-104, 1.1).

(5)

Šeit ņemts vērā no ERGP saņemtais materiāls; sk. ERGP (18) 36.

(6)

Ar funkciju, kas ļauj aprēķināt novērtējamos tarifus.

(7)

Produkta jēdziens šajās vadlīnijās ir tāds pats kā jēdziens “pasta sūtījums”, kas minēts 2. panta 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

(8)

Ņemiet vērā, ka tas var būt īpaši svarīgi gadījumos, kad universālā pakalpojuma sniedzējs izcelsmes dalībvalstī ir noslēdzis piegādes līgumu ar universālā pakalpojuma sniedzēja konkurentu galamērķa dalībvalstī un tādējādi var apiet divu universālā pakalpojuma sniedzēju tradicionālo pārrobežu piegādes vērtības ķēdi.

(9)

Direktīva 97/67/EK.

(10)

Vidējo rādītāju noteikšana var būt atšķirīga atkarībā no tā, vai tā attiecas uz visiem galamērķiem/sūtījumiem, vai arī tā ir koncentrēta uz ierobežotu skaitu dalībvalstu.

(11)

Sīkākai informācijai sk. ERGP (18) 36, 6.–7. lpp.

(12)

Daži no regulas pielikumā iekļautajiem pasta sūtījumiem atbilst Kopienas iekšējā pārrobežu pasta kvalitātes standartiem, kas izklāstīti Pasta pakalpojumu direktīvas II pielikumā. Dažkārt šie kvalitātes standarti var būt pat stingrāki par dažām iekšzemes kvalitātes prasībām.

(13)

 UPU konvencijas 29. pants.

(14)

 UPU konvencijas 35. un 36. pants.

(15)

 ERGP ziņojums (14) 22 par tarifu regulēšanu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.12.2018

COM(2018) 838 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par valstu regulatīvajām iestādēm adresētām vadlīnijām attiecībā uz paku pārrobežu tarifu pārredzamību un novērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/644 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1263