EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.10.2018

COM(2018) 705 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par SFPS fonda, FMT:ItalicEFRAG un FMT:ItalicPIOB darbībām 2017. gadā

1.Ziņojuma mērķis un joma

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 1 , ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/827 2 , Komisija sagatavo gada pārskatu par programmas atbalsta saņēmēju darbībām.

Minētās Savienības programmas mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgus efektīvai darbībai, atbalstot kvalitatīvu starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu pārredzamu un neatkarīgu izstrādi.

Tādējādi šajā ziņojumā aplūkotas Starptautisko Finanšu pārskatu standartu (SFPS) fonda, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupas (European Financial Reporting Advisory Group — EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes (Public Interest Oversight Board — PIOB) darbības 2017. gadā. Tomēr, ja tas šķitis lietderīgi, šajā ziņojumā ir minēti arī vairāki 2018. gada notikumi.

2.SFPS fonds

2.1.SFPS darbību pārskats

1.1.1.Standartu noteikšana

Pārskats par Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (International Accounting Standards Board — IASB) standartu noteikšanas darbībām, tostarp Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas (SFPSIK) darbu, un pašreizējām apstiprināšanas procedūrām, ir sniegts šā ziņojuma 1. papildinājumā.

1.1.2.Pētniecības projekti

Pēc apspriešanas, kas notika 2015. gadā, IASB 2017.–2021. gada darba plāna mērķis ir uzlabot un atbalstīt pašreizējos standartus, veicināt labāku komunikāciju un atbalstīt ieviešanu. Komunikācijas uzlabošanas projekta ietvaros 2017. gadā IASB publicēja diskusiju dokumentu — dokumenta projektu un prakses nostādnes, kas paredzēti, lai stiprinātu informācijas atklāšanas atbilstību, īpašu uzmanību pievēršot būtiskumam. Pētniecības projekti par diskonta likmi (“Discount rate”) un akciju maksājumiem (“Share-based payments”) tika pabeigti, neizdarot būtiskus grozījumus spēkā esošajos standartos. Atbilstīgi tās Pienācīga procesa rokasgrāmatā noteiktajai prasībai IASB sāka arī pēcīstenošanas pārbaudi attiecībā uz 13. SFPS “Patiesās vērtības noteikšana”, kas ir spēkā no 2013. gada 1. janvāra, lai apsvērtu un ņemtu vērā īstenošanas problēmas.

Turklāt tika publicēti pieci dokumentu projekti attiecībā uz grozījumiem ar šauru darbības jomu. Eiropas Savienības (ES) nodrošinātais finansējums attiecas arī uz projektu, kas paredzēts, lai laicīgi atjaunotu SFPS taksonomiju, ko izmanto par pamatu Eiropas vienotajam elektroniskajam formātam.

1.1.3.Pārskatītās konceptuālās pamatnostādnes

IASB 2018. gada martā publicēja pārskatītās finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālās pamatnostādnes. Pašlaik tās neietilpst apstiprināšanas procedūras darbības jomā, kas attiecas vienīgi uz SFPS standartiem un to interpretācijām. Pārskatītās konceptuālās pamatnostādnes papildina spēkā esošos standartus un ir paredzētas, lai palīdzētu saprast un interpretēt SFPS standartus. Pārskatītajās pamatnostādnēs paskaidrots, ka sniegtajai informācijai bútu jāpalīdz lietotājiem novērtēt vadībai uzticēto uzņēmuma saimniecisko resursu pārvaldību. Tajās arī norādīts, ka piesardzības prasības, kas definētas kā piesardzīga rīcība, izdarot spriedumus nenoteiktības apstākļos, sekmē finanšu pārskatu uzticamību, taču tām nevajadzētu būt par pamatu nepareizām ziņām, kuras rodas no asimetriska režīma starp aktīviem un pasīviem.

Pārskatītajās pamatnostādnēs nav atsauces uz jēdzienu “ticamība”, tajās teikts, ka kompromiss jāatrod starp jēdzieniem “nozīmīgums” un “atspoguļojuma uzticamība”. Tādējādi aktīvu un pasīvu definīcija ir grozīta uz nākotnē sagaidāmo saimniecisko labumu iespējamību. Tas var paplašināt to saimniecisko darījumu darbības jomu, kuri iekļauti finanšu pārskatos, ievērojot kompromisu starp nozīmīgumu un nenoteiktību.

2.2.Vispārējie principi, saskaņā ar kuriem izstrādāti jaunie standarti

1.1.4.Vispārējie principi

IASB prasības attiecībā uz procesa pareizu norisi ir izklāstītas Pienācīga procesa rokasgrāmatā. To piemērošanu praksē pārrauga speciāla pilnvaroto komiteja, kas pazīstama kā Procesa pareizas norises pārraudzības komiteja (Due Process Oversight Committee — DPOC). Galvenie principi ietver:

•pārredzamību — tehniskās sanāksmes ir atvērtas sabiedrībai, sanāksmju protokoli un IASB izskatītā tehniskā dokumentācija ir darīti pieejami fonda tīmekļvietnē ( https://www.ifrs.org/ );

•pilnīgu un godīgu apspriešanu — jebkura priekšlikuma obligātajos pasākumos iekļauj vismaz vienu publisku sanāksmi un sabiedrisko apspriešanu. Padomei, pamatojoties uz principu “ievēro vai paskaidro”, jāapsver arī papildu apspriešanas, piemēram, diskusiju dokumentu publicēšana, padomdevēju grupu izveide, atklātu uzklausīšanu organizēšana vai praktisko darbu veikšana. IASB saņemtās komentāru vēstules tiek publiskotas;

•pārskatatbildību — padomei jāveic savu jauno prasību seku izvērtējums, ietverot gan finanšu pārskatu sagatavošanas ieguvumus salīdzināmības, nozīmīguma un lietderības ziņā, gan izmaksas, kas radušās gan to sagatavotājiem, gan lietotājiem. Jauno standartu pamatā ir secinājumu pamatojums, kurā izskaidrota lēmumu un to atbilžu būtība, kas sniegtas uz sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem komentāriem.

Procesa pareizas norises pārraudzības komiteja 2017. gada novembrī nolēma veikt Pienācīga procesa rokasgrāmatas pārskatīšanu, kuru paredzēts pabeigt līdz 2020. gadam. Šīs pārskatīšanas darbības joma ietver seku izvērtējuma procesa norišu atspoguļošanu pēc apspriešanās ar SFPS konsultatīvo padomi.

SFPS fonds 2017. gadā pasūtīja ārēju pētījumu, lai uzzinātu ieinteresēto personu viedokli par sevi. Rezultāti atklāja, ka fonds tiek augsti vērtēts par tā neatkarību un pārredzamību, taču dažādi viedokļi pastāv attiecībā uz līdzsvaru starp pienācīga procesa reaģētspēju un ilgumu.

1.1.5.Pienācīgs process, seku izvērtējums un konkrēti apsvērumi par darījumdarbības modeļiem, saimniecisku darījumu sekām, sarežģītību, tuvredzību un svārstīgumu

Galvenais standarts, kas izdots 2017. gadā, ir 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”. Tā pamatā bija 2007. gada diskusiju dokuments, kam sekoja divi dokumenta projekti, kuri publicēti 2010. un 2013. gadā. IASB organizēja arī četras pārbaudes kārtas. Pēdējā ārējā pārskatīšanā 2016. gadā bija iesaistīti divpadsmit dalībnieki no apdrošināšanas nozares, un tās mērķis bija atklāt interpretācijas problēmas un ar darbu saistītās grūtības, ko rada sešas standartā paredzētas specifiskas prasības.

Uzraudzības padome 2017. gada februārī uzsvēra, ka jauno standartu pamatā vajadzētu būt vispusīgam seku izvērtējumam. 17. SFPS seku izvērtējums tika publicēts 2017. gada maijā kopā ar galīgo standartu. Lai gan Eiropas Komisija atzinīgi vērtē šo publikāciju, tā arī uzskata, ka IASB standartu noteikšanas procesā seku izvērtējumu būtu labāk integrēt sistemātiski, tādējādi nosakot standarta iznākumu, nevis publicējot “ad hoc” seku izvērtējumu standartu noteikšanas procesa beigās. Seku izvērtējumā bija uzsvērts, ka prasības izmantot pašreizējos pieņēmumus un laicīgi atzīt paredzētos zaudējumus uzlabotu pārredzamību, savukārt 17. SFPS nodrošinātās iespējas ļautu apdrošinātājiem sniegt pārskatus par aktīviem un pasīviem atbilstīgi to darījumdarbības modelim. Tika uzskatīts, ka šī konsekvence pašreizējās noteikšanas metodes piemērošanā gan aktīviem, gan pasīviem mazinās bažas par tuvredzību un svārstīgumu. Seku izvērtējums liecināja, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksas varētu būt būtiskas, taču ievērojami atšķirties dažādās jurisdikcijās, atspoguļojot valstu līdzšinējo prakšu daudzveidību, tostarp to, vai valstu vispārpieņemtajās grāmatvedības praksēs pašlaik ir paredzēts izmantot patieso vērtību vai pašreizējās cenas. Ņemot vērā sarežģītību, darbības atvieglošanai attiecībā uz īstermiņa līgumiem tika atļauta vienkāršota pieeja. Seku izvērtējumā tika ņemta vērā arī mijiedarbība starp 17. SFPS un Maksātspējas II tiesisko regulējumu. Tajā tika arī secināts, ka 17. SFPS paredzētās papildu prasības attiecībā uz darbības pārskatu sagatavošanu varētu likt apdrošinātājiem izstrādāt papildu sistēmas. Attiecībā uz to, kā tiek ietekmēti apdrošināšanas tirgi, seku izvērtējumā tika secināts, ka uzlabotā pārredzamība varētu nodrošināt labāku informāciju un netieši veicināt izmaiņas cenu noteikšanā vai ražojuma konstrukcijā, taču nekāda tieša ietekme netika konstatēta.

Kopumā publicēšana ir būtisks uzlabojums IASB pienācīgajā procesā. Tomēr to seku izvērtējums, ko standarts rada apdrošināšanas tirgū, joprojām lielā mērā balstās uz pieņēmumu, ka grāmatvedības standarti ir neitrāli un “neietekmē uzņēmuma pamatā esošo saimniecisko situāciju”. Turklāt seku izvērtējums attiecībā uz apdrošināšanas tirgu ir kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs. Tādējādi faktiskā ietekme uz saimnieciskiem darījumiem ES var nebūt pilnībā skaidra.

Eiropas Komisija 2017. gadā iesniedza Uzraudzības padomei diskusiju dokumentu, lai kopumā uzlabotu IASB ietekmes novērtēšanas metodiku. Turpmākais dialogs par ietekmes novērtējuma uzlabošanu tika iekļauts Uzraudzības padomes 2018. gada darba plānā.

2.3.Pārvaldība, integritāte un pārskatatbildība

1.1.6.Pārskats

SFPS fondu pārvalda padome, kurā darbojas 22 pilnvarotie 3 , kas ir kolektīvi atbildīgi par vispārēju pārraudzību un IASB locekļu iecelšanu. Pilnvarotie 2017. gadā tikās trīs reizes. Pilnvaroto iecelšana ir pakļauta proporcionālam sadalījumam pēc ģeogrāfiskās izcelsmes, un to iepriekš apstiprina Uzraudzības padome, kas paredzēta saiknes nodrošināšanai ar valsts iestādēm. Eiropas Komisija ir Uzraudzības padomes locekle. Uzraudzības padome 2017. gadā tikās vienu reizi. IASB ir 14 locekļi, ko ieceļ pilnvarotie, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskā līdzsvara prasības. IASB locekļus ieceļ uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi. IASB ir atbildīga par standartu noteikšanu. Tā 2017. gadā ir organizējusi 11 padomes sanāksmes. Pilnvarotie ieceļ arī 14 SFPSIK locekļus, kuru uzdevums ir interpretēt SFPS standartu piemērošanu un sniegt norādes par finanšu pārskatu sagatavošanas jautājumiem. Turklāt SFPS konsultatīvā padome nodrošina forumu organizāciju un privātpersonu dalībai. Pilnvarotie ieceļ tās locekļus, kas apspriežas ar padomi par lēmumiem, kuri attiecas uz lieliem projektiem.

1.1.7.Pārredzamības noteikumi

Padomes un interpretācijas komitejas sanāksmes ir atvērtas sabiedrībai, to darba kārtība tiek publicēta un sanāksmes pārraidītas tīmeklī.

Ja SFPS fonda locekļi tiekas ar ieinteresētajām personām ārpus Pienācīga procesa rokasgrāmatas ietvara, šāda tikšanās netiek oficiāli reģistrēta.

1.1.8.Ieinteresēto personu pārstāvība

Pilnvaroto īstenotās struktūras un efektivitātes pārskatīšanas ietvaros, ko SFPS fonds veic ik pēc pieciem gadiem, tiek organizēta sabiedriskā apspriešana. Pēdējā sabiedriskā apspriešana tika sākta 2015. gadā. Šīs apspriešanas mērķis bija gūt atsauksmes par pilnvaroto ģeogrāfisko sadalījumu. Dažas ieinteresētās personas, tostarp Eiropas Komisija, apgalvoja, ka pilnvaroto dalībai jāatspoguļo SFPS pieņemšanas saistības un fondam piešķirtā finansējuma relatīvā daļa. Tomēr pilnvarotie atkārtoti apstiprināja, ka dalībai Pilnvaroto padomē un IASB jābūt pārstāvētai pasaules kapitāla tirgos un jāievēro ģeogrāfiskā līdzsvara prasības, lai saglabātu līdzvērtīgu pārstāvību Āzijas un Okeānijas, Eiropas un Amerikas starpā.

Tādējādi 2016. gada decembrī pilnvaroto ģeogrāfisko sadalījumu grozīja tikai nedaudz, apvienojot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kategorijas vienā kategorijā “Amerikas” un palielinot to pilnvaroto skaitu, kas iecelti, neievērojot ģeogrāfiskā sadalījuma principu, no 2 līdz 3. Turklāt padomes locekļu skaits tika samazināts no 16 līdz 14.

SFPS konsultatīvo padomi 2017. gada 31. decembrī veidoja 43 organizācijas ar 49 atsevišķiem locekļiem. Eiropas Komisija piedalās kā novērotājs.

Sanāksmē, kas notika 2017. gada novembrī, Pilnvaroto padome pagarināja Mišela Pradas (Michel Prada) pilnvaru termiņu Pilnvaroto padomes priekšsēdētāja amatā, ilgākais, par vienu gadu līdz viņa amata pārņēmēja iecelšanai. Citādi priekšsēdētāja M. Pradas pilnvaru termiņš būtu beidzies 2017. gada 31. decembrī.

1.1.9.Pārskatatbildība attiecībā pret Eiropas Parlamentu

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/827 4 Eiropas Parlamentā jāiesniedz pilnīgs pārskats par SFPS izstrādi. Ikgadējā viedokļu apmaiņa starp Eiropas Parlamenta ECON komiteju, IASB priekšsēdētāju Hansu Hogervorstu (Hans Hoogervorst) un SFPS fonda Pilnvaroto padomes priekšsēdētāju Mišelu Pradu notika 2017. gada 26. janvārī. ECON komiteja 2018. gada 19. un 20. martā organizēja arī ikgadējo viedokļu apmaiņu, kad tika apspriests jautājums par IASB iesaistīšanos nodokļu pārskatu sagatavošanā par katru valsti. Hanss Hogervorsts norādīja, ka IASB lūgs Uzraudzības padomei paust viedokli.

1.1.10.Interešu konfliktu novēršana

SFPS fonda pilnvarotos ieceļ uz trīs gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi, un tiem ir jāapņemas darboties sabiedrības interesēs. Pēc Uzraudzības padomes pieprasījuma izstrādā interešu konfliktu politiku, lai novērstu to, ka pilnvarotais varētu nākt no tās pašas organizācijas, no kuras nāk Uzraudzības padomes loceklis.

Tikai trīs IASB locekļi var strādāt nepilnu slodzi. SFPS fonda statūtos paredzēts, ka pilnas slodzes padomes locekļiem ir jāizbeidz visas darba attiecības un saistības, kas varētu ietekmēt to neatkarību. Nav atļauta ne darba devēja organizēta norīkošana, ne atgriešanās pie bijušā darba devēja.

1.1.11.Finansējuma sadalījums

SFPS fonds 2017. gadā no Eiropas Savienības saņēma 4,6 miljonus EUR lielu dotāciju, kas veido 16,5 % no kopējā saņemtā finansējuma. Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros šo summu var pārskatīt katru gadu.

Lai gan paziņotās iemaksas no ieinteresētajām personām 2017. gadā bija pieaugušas par 4,2 %, pēc tam, kad tika ņemta vērā valūtas kursa svārstību ietekme, izrādījās, ka tās samazinājušās par 2 %. Jo īpaši iemaksas ir samazinājušas Saūda Arābija (-100 %), Nigērija (-100 %), Brazīlija (-34 %) un Amerikas Savienotās Valstis (-25 %). Tādējādi, lai gan Amerikas veido 27 % no pilnvaroto dalības, tās maksā tikai 6 % no kopējām iemaksām.

SFPS fonds ziņoja, ka neto peļņa ir 8,7 miljoni GBP. Kopējais nesadalītais aktīvais saldo 2017. gada 31. decembrī sasniedza 31,5 miljonus GBP. Galvenie iemaksu veicēji fondā ir norādīti 2. papildinājumā.

3.EFRAG

3.1.EFRAG darbības pārskats

1.1.12.Apstiprinājuma ieteikums un ietekmes novērtējums

EFRAG sniedz ieteikumu Eiropas Komisijai par to, vai jauni vai pārskatīti SFPS standarti atbilst Eiropas interesēm starptautisko standartu noteikšanas procesā. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “piesardzība”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu un jāvairo Eiropas sabiedriskais labums. Ietekmes novērtējums tagad veido būtisku daļu no EFRAG apstiprināšanas darba, vērtējot, vai standarts vairo Eiropas sabiedrisko labumu.

Apstiprinājuma ieteikumam par 16. SFPS “Noma” 2017. gadā EFRAG sava paplašinātā sabiedriskā labuma pilnvarojuma ietvaros veica pirmo visaptverošo ietekmes (ietekmes uz ekonomiku un rīcību) izvērtējumu, kura pamatā bija rūpīgi izstrādāts makroekonomiskās ietekmes novērtējums. Šis izvērtējums ir izmantots kā izmēģinājuma paraugs, uz kura pamata pilnveidotas EFRAG ietekmes novērtēšanas spējas. EFRAG pabeidza arī apstiprinājuma ieteikumu par 9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošanu kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” (4. SFPS grozījumi). Riska dēļ, ka var tikt atstāta neparedzēta negatīva ietekme uz Eiropas konkurētspēju, Komisija ierosināja Eiropas papildu finansējumu, kas paplašina 9. SFPS atlikšanas iespējas finanšu konglomerātiem, kuri neatbilst IASB pārsvara kritērijam.

Eiropas Komisija 2017. gada oktobrī pieprasīja EFRAG sagatavot līdz 2018. gada beigām apstiprinājuma ieteikumu arī par 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”. Pieprasījumā Komisija, apspriedusies ar Grāmatvedību regulējošo komiteju (Accounting Regulatory Committee — ARC), norādīja uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, tostarp jautājumu par Eiropas sabiedrisko labumu, kas jāanalizē EFRAG. Jo īpaši tika pieprasīts izvērtēt potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, konkurētspēju un Eiropas apdrošināšanas tirgu. EFRAG sāka apstiprinājuma ieteikuma sagatavošanas darbu 2017. gadā, taču lielākā daļa darba tiks veikta 2018. gadā.

Svarīgs ietekmes izvērtējuma elements ir detalizēta gadījumu izpēte par paredzamo 17. SFPS ietekmi uz Eiropas apdrošināšanas grupu izlasi. Citi ietekmes izvērtējuma pamatā esošie elementi ietver lietotāju detalizētu informēšanu, pašreizējo tendenču izpēti apdrošināšanas nozarē un vienkāršotu gadījumu izpēti, kas vērsta uz mazākiem un vidējiem apdrošinātājiem, kuri nepiedalās detalizētajā gadījumu izpētē. EFRAG plāno publicēt sava apstiprinājuma ieteikuma projektu sabiedriskajai apspriešanai 2018. gada septembrī.

EFRAG 2017. gadā piedalījās IASB rīkotajā apspriešanas procesā un pēc visu IASB priekšlikumu (dokumentu projektu un diskusiju dokumentu) sabiedriskās apspriešanas publiskoja komentāru vēstules.

1.1.13.Citi tehnisku ieteikumu pieprasījumi

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par 9. SFPS pieņemšanu Komisija 2017. gada maijā pieprasīja EFRAG tehnisko ieteikumu par 9. SFPS “Finanšu instrumenti” paredzētajām prasībām attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu uzskaiti ilgtermiņa ieguldījumu aspektā.

Pirmajā posmā EFRAG tika aicināta savākt kvantitatīvus datus par ilgtermiņa ieguldītāju turējumā esošo pašu kapitāla instrumentu pašreizējo apmēru, to grāmatvedības klasifikāciju un jauno prasību iespējamo ietekmi uz to rīcību, lai izvērtētu, vai prasības varētu negatīvi ietekmēt ilgtermiņa ieguldījumus.

Otrajā posmā EFRAG tika aicināta izanalizēt iespējamās alternatīvas 9. SFPS prasībām par to pašu kapitāla instrumentu neapgrozīšanu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. EFRAG 2017. gada jūlijā sāka sabiedrisku apspriešanu, lai savāktu kvantitatīvus datus, un pilnvaroja Eiropas akadēmisko grupu veikt akadēmiskās literatūras pārskatu. EFRAG publicēja ziņojumu par projekta pirmo posmu 2018. gada janvārī.

1.1.14.Pētniecības pasākumi

EFRAG pētnieciskā darba temati tika atlasīti, ņemot vērā 2015. gada sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Sabiedriskā apspriešana sniedza ieskatu Eiropas dalīborganizāciju pētniecības prioritātēs. EFRAG publicēs jaunu pētniecības programmas apspriežu dokumentu 2018. gada otrajā ceturksnī. EFRAG ir stingri apņēmusies veikt uz pierādījumiem balstītu pētniecību. Savu 2017. gada pētniecības pasākumu ietvaros EFRAG publicēja pētījumu par dinamiska riska pārvaldību, kurā noskaidrots, kā bankas pārvalda procentu likmju risku (“Dynamic Risk Management — How do banks manage interest rate risk?”), un diskusiju dokumentu par nemateriālās vērtības samazinājuma pārbaudi un tās uzlabošanas veidiem (“Goodwill Impairment Test: Can it be improved?”).

EFRAG ir aktīvi iesaistījusies arī pētniecības projektos par darījumiem, kas nav saistīti ar līdzvērtīgu apmaiņu, pensiju hibrīdplānu grāmatvedību un pašreizējo procentu likmju vides ietekmi.

3.2.Pārvaldība, pārredzamība un publiskā pārskatatbildība

1.1.15.Pārvaldības reforma pēc Filipa Meistada (Philippe Maystadt) ziņojuma ieteikumiem

Ar EFRAG pārvaldības reformu, kas īstenota 2014. gada 31. oktobrī, tika nostiprināts šīs organizācijas darbības pamatojums un pārstāvība un izveidots stabilāks process ES dalības nodrošināšanai IASB standartu noteikšanas procesā. Pārvaldības reforma tika pabeigta 2016. gada jūlijā, EFRAG dalībnieku pilnsapulcē oficiāli ieceļot bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Žanu Polu Gozesu (Jean-Paul Gauzès) — kuru izvirzīja Komisija un apstiprināja Eiropas Parlaments un Padome — EFRAG padomes priekšsēdētāja amatā.

Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritušas būt par oficiāliem novērotājiem ar tiesībām uzstāties EFRAG padomē. To devums ir rūpīgi ņemts vērā, nosakot EFRAG nostāju, un tās ir būtiski sekmējušas EFRAG ietekmes izvērtējuma sagatavošanu, jo īpaši finanšu stabilitātes jomā.

EFRAG padome visus savus secinājumus 2017. gadā pieņēma vienprātīgi — bez vajadzības veikt balsošanu. 2017. gadā notika pirmā EFRAG padomes locekļu rotācija un tika iecelti jauni padomes locekļi. Saskaņā ar F. Meistada ziņojumu novērotāja vieta tika izveidota Eiropas organizācijām, kas pārstāv privātos ieguldītājus (“tiešos lietotājus”).

EFRAG padome katru gadu EFRAG dalībnieku pilnsapulces pārraudzībā izvērtē savu locekļu darbības rezultātus un lietderību. 2017. gada izvērtēšana aptvēra dažādus stratēģijas, pārvaldības un darbības jautājumus. Tā liecināja, ka kopumā jaunā pārvaldības struktūra ir darbojusies labi un līdz ar to ir palielinājusies uzticība organizācijai. Tika pieņemti vairāki ieteikumi, lai vēl vairāk uzlabotu EFRAG turpmāko darbību lietderību.

EFRAG publicē gada pārskatu, kas nodrošina pilnīgu pārredzamību par tās pārvaldības un finanšu struktūru un galvenajām darbībām attiecīgajā gadā. 2017. gada pārskats 5 tika publicēts 2018. gada 21. martā.

EFRAG iekšējos noteikumos ir izklāstītas prasības attiecībā uz interešu konfliktiem, un EFRAG padome ir izstrādājusi padomes locekļiem paredzētu interešu konfliktu politiku, kas publicēta EFRAG tīmekļvietnē. Šīs politikas mērķis ir nodrošināt uzticību EFRAG kā organizācijai, kas strādā Eiropas sabiedrības interesēs. Šāda politika ir paredzēta, lai izvairītos no situācijām, kurās var rasties interešu konflikti vai priekšstati par interešu konfliktiem, kas varētu būt par pamatu lēmumiem vai darbībām, kuri kopumā nav Eiropas sabiedrības interesēs vai rada priekšstatu, ka EFRAG ir rīkojusies nepareizi. EFRAG padomes locekļi un personāls katru gadu paraksta deklarācijas.

Visbeidzot, 2017. gada otrajā pusē tika veikta neatkarīga EFRAG atpazīstamības un lietderības revīzija. Ziņojumā, kas publicēts 2018. gada martā, tika izklāstīts pašreizējais skatījums uz organizācijas stiprajām pusēm un jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Kopumā ziņojumā tika apstiprināta EFRAG darba augstā kvalitāte, vienlaikus norādot, ka atpazīstamība ir viena no tām jomām, kurās jāveic uzlabojumi, un ka ir jāiesaistās plašākā diskusijā par korporatīvo pārskatu sagatavošanu. Īstenojot EFRAG komunikācijas stratēģiju, komunikācijas grupa EFRAG padomes priekšsēdētāja vadībā turpinās uzlabot uzticību EFRAG un vairot tās atpazīstamību.

1.1.16.Pārredzamības noteikumi

EFRAG kopš savas izveides un pēc iepriekš minētās reformas ir ieviesusi pārredzamu, publisku un pienācīgu procesu, kas laika gaitā ir pilnveidots. Šis pienācīgais process dod iespēju visām dalīborganizācijām no Eiropas paust savu nostāju, lai EFRAG to izskatītu; šāds process nodrošina, ka EFRAG nostājas noteikšanā tiek ņemta vērā Eiropā pastāvošā grāmatvedības un ekonomikas modeļu un uzskatu dažādība. Tas bija svarīgi, lai nodrošinātu, ka jaunie SFPS standarti atbilst Eiropas vajadzībām.

Piemēram, tās pienācīgā procesa ietvaros EFRAG 1) publicēja nostājas projektus sabiedriskās apspriešanas vajadzībām, 2) veica testēšanas pasākumus uz vietas un citu veidu seku izvērtējumus, 3) organizēja informēšanas pasākumus (daži no kuriem ir īpaši paredzēti finanšu pārskatu lietotājiem) un 4) veica speciālus apsekojumus.

EFRAG veicināja arī uz pierādījumiem balstītu standartu noteikšanu, veicot kvantitatīvus pētījumus, kas nodrošināja informāciju diskusijai 6 par EFRAG komentāru vēstulēm un apstiprinājuma ieteikumu. Kvantitatīvie pētījumi pakāpeniski kļūst par aizvien svarīgāku EFRAG pētnieciskā darba daļu.

EFRAG padomes, EFRAG tehnisko ekspertu grupas (EFRAG TEG) un EFRAG standartu noteicēju konsultatīvā foruma (EFRAG SNKF) sanāksmes tagad ir publiskas, un šo sanāksmju darba kārtība un kopsavilkumi tiek publicēti EFRAG tīmekļvietnē. Turklāt publiski pieejami ir EFRAG padomes sanāksmēm un, sākot no 2017. gada janvāra, EFRAG TEG un EFRAG SNKF sanāksmēm paredzētie darba palīgmateriāli. Kopš 2018. gada marta šīs publiskās sanāksmes tiek pārraidītas tīmeklī, ļaujot ieinteresētajām personām vērot diskusijas ne tikai reālā laikā, bet arī pēc tam, kad sanāksmes ir notikušas. EFRAG TEG diskusiju pamatā ir informācija, kas saņemta no EFRAG SNKF un EFRAG specializētajām darba grupām.

1.1.17.EFRAG pārvaldības struktūras plaša pārstāvība un publiskā pārskatatbildība

Informācija, kas saņemta no EFRAG lietotāju komitejas, ir būtiska EFRAG darbam. Šīs lietotāju komitejas, kā arī EFRAG padomes un EFRAG TEG sastāva dažādība gan ģeogrāfiskā, gan profesionālā ziņā nodrošina, ka EFRAG pienācīgi ņem vērā visus dažādos skatpunktus.

Tomēr, lai gan šo darbību kopējie rezultāti bija ļoti pozitīvi, joprojām ir daži iebildumi pret spēju aptvert visus Eiropas ieinteresēto personu viedokļu aspektus. EFRAG izpētīs veidus, kā tā varētu vēl aktīvāk apzināt to ieinteresēto personu atsauksmes, kuras ir mazāk cieši iesaistītas EFRAG darbā, taču kuras tas ietekmē, vai to ieinteresēto personu grupu atsauksmes, kas ir ārpus EFRAG tiešās ietekmes.

1.1.18.Eiropas Parlamenta un Padomes iesaistīšanās agrīnā posmā

EFRAG ir uzlabojusi arī attiecības ar Eiropas Parlamentu un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta ECON SFPS pastāvīgo grupu, kuru vada Eiropas Parlamenta deputāts Teodors Stolojans (Theodor Stolojan). Sanāksmes ļauj Eiropas Parlamentam nodrošināt informāciju EFRAG darbībām un saņemt atjauninātu informāciju par EFRAG galvenajām darbībām visos standartu noteikšanas procesa posmos.

SFPS grupa 2017. gada martā tikās ar EFRAG, lai apspriestu EFRAG apstiprinājuma ieteikumu par 16. SFPS “Noma” un EFRAG turpmāko apstiprinājuma ieteikuma procesu attiecībā uz 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”. EFRAG informēja arī par savu darbu saistībā ar Eiropas viedokļa apspriešanu starptautiskā līmenī. EFRAG tika aicināta arī uz SFPS grupas 2017. gada oktobra sanāksmi, lai tā sniegtu jaunāko informāciju par EFRAG centieniem sniegt apstiprinājuma ieteikumu par 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, Stolojana ziņojuma īstenošanu un darbu, kas paveikts pēc 9. SFPS “Finanšu instrumenti” apstiprināšanas. Šajās sanāksmēs EFRAG jautāja SFPS grupai, kā tā varētu palīdzēt veicināt to, ka Parlaments jau agrīnā posmā iesaistās EFRAG apstiprinājuma ieteikuma sagatavošanā attiecībā uz 17. SFPS.

Turklāt Eiropas Komisija uzaicināja EFRAG apmeklēt ARC sanāksmes, kurās ir dalībvalstu pārstāvji, un EFRAG katrā sanāksmē informēja par notiekošo apstiprināšanas darbu un citām tēmām. Tas ļāva ARC un EFRAG tieši apmainīties ar viedokļiem un laicīgi sniegt informāciju. ARC apsprieda Komisijas pieprasījumu projektus attiecībā uz apstiprinājuma ieteikumu, lai nodrošinātu, ka tiek atrisināti visi jautājumi, kas attiecas uz dalībvalstīm.

Tas, ka informācija no Parlamenta un ARC ir saņemta agrīnā posmā, ir ļāvis EFRAG savā komentāru vēstules projektā vai apstiprinājuma ieteikuma projektā iekļaut attiecīgus jautājumus sabiedriskai apspriešanai.

1.1.19.EFRAG finansēšanas struktūras dažādošana un līdzsvarošana

EFRAG ir publiski un privāti finansēta organizācija, kas strādā Eiropas sabiedrības interesēs. EFRAG juridiskā forma ir AISBL (Beļģijas starptautiskā bezpeļņas organizācija). EFRAG dalīborganizācijas ir astoņas Eiropas ieinteresēto personu organizācijas un deviņas valstu organizācijas.

Lai vēl vairāk stiprinātu finanšu struktūru un paplašinātu savu dalībnieku loku, EFRAG 2017. gada martā publicēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Spānijas Valsts standartu noteicējs (Instituto de Auditoria Contabilidad y de Cuentas — ICAC) pievienojās EFRAG kā valsts organizācija 2017. gada oktobrī, lai stiprinātu EFRAG saikni ar Spānijas finanšu pārskatu sagatavošanas kopienu. EFRAG turpinās darbu, ko tā veic, lai paplašinātu savu dalībnieku loku un nodrošinātu plašāku ģeogrāfisko pārstāvību.

Papildus skaidrās naudas līdzekļiem EFRAG saņem mantiskus ieguldījumus, ko veic EFRAG TEG, EFRAG padomes, darba grupu un padomdevēju grupu locekļi, kā arī ieguldījumus bezmaksas norīkojumu veidā.

Dalīborganizāciju skaidras naudas iemaksu sadalījums ir norādīts 3. papildinājumā.

4.PIOB

4.1.Darbības pārskats

PIOB pārrauga standarta noteikšanu grāmatvežu revīzijas, ētikas un izglītības jomā. Attiecīgie standarti ir starptautiskie revīzijas standarti (SRS), grāmatvežu ētikas standarti un starptautiskie izglītības standarti (SIS). Standartu noteikšanas struktūra tika ieviesta pēc uzticības zuduma kapitāla tirgiem, ko iezīmēja uzņēmuma Enron afēra un auditorkompānijas Arthur Andersen sabrukums. Īpaši svarīgi ir SRS, kurus tieši vai netieši izmanto vairums apstiprināto revidentu.

PIOB vispārējais uzdevums ir pārliecināties, ka minētie standarti tiek izstrādāti atbilstīgi sabiedrības interesēm. Komisija ir izvirzījusi divus no 10 PIOB locekļiem.

PIOB apstiprina standartu noteikšanas padomju locekļu izvirzīšanu, saskaņo to stratēģijas un darba plānus, uzrauga standartu izstrādi un pārbauda, vai visi sabiedriskajās apspriešanās minētie elementi ir pienācīgi ņemti vērā. Vajadzības gadījumā PIOB iesaka pasākumus, lai nodrošinātu, ka standarti faktiski atbilst sabiedrības interesēm.

PIOB 2017. gadā ir regulāri sazinājusies ar standartu noteikšanas padomēm, kuras ir tās pārraudzībā (Starptautisko Revīzijas un apliecinājuma standartu padomi (International Auditing and Assurance Standards Board — IAASB), Starptautisko Grāmatvedības izglītības standartu padomi (International Accounting Education Standards Board — IAESB) un Starptautisko Grāmatvežu ētikas standartu padomi (International Ethics Standards Board for Accountants — IESBA)), to trijām konsultatīvajām padomdevēju grupām, Atbilstības padomdevēju grupu, Izvirzīšanas komiteju un IFAC vadību.

PIOB 2017. gadā ir organizējusi arī divus informēšanas pasākumus. Pirmais pasākums, kura nosaukums bija “Globālā revīzijas pārraudzība — izpratnes atšķirību saskaņošana” (“Global Audit Oversight: Reconciling the Perception Gap”), notika 9. februārī Ņūdeli, Indijā, un to vadīja Indijas Sertificēto grāmatvežu institūts (Institute of Chartered Accountants of India — ICAI). Otrais pasākums bija diskusija par tehnoloģiju ietekmi uz revīziju, kas tika organizēta 30. jūnijā Madridē. PIOB kopā ar Uzraudzības grupu ir devusi ieguldījumu arī sabiedrības interešu sistēmas izveidē, kuras mērķis ir nodrošināt labāku mehānismu, ar ko novērtēt, kā tiek piesaistīta sabiedrības interese visā standartu noteikšanas procesā.

4.2.Pārvaldība un pārskatatbildība

PIOB locekļus ieceļ Uzraudzības grupa, kas ir tieši atbildīga par vispārējās pārvaldības pasākumiem starptautisko revīzijas, apliecinājuma, ētikas un izglītības standartu jomā. Uzraudzības grupa, kuras locekle ir Eiropas Komisija, uzrauga, kā PIOB veic savus sabiedrības interešu uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz PIOB standartu noteikšanas procesa pārraudzību.

Uzraudzības grupa 2017. gada 9. novembrī nodeva sabiedriskai apspriešanai dokumentu, kurā izklāstīta ar starptautisko revīziju saistītu standartu noteikšanas padomju pārvaldības un pārraudzības stiprināšana sabiedrības interesēs (“Strengthening the governance and oversight of the international audit-related standard-setting boards in the public interest” 7 ). Uzraudzības grupa saņēma 179 atbildes un 2018. gada 31. maijā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (International Organisation of Securities Commissions — IOSCO) tīmekļa vietnē 8 publicēja atsauksmju kopsavilkumu, kas liecina par ieinteresēto personu vidū pastāvošu plašu atbalstu reformai, kura paredzēta, lai palielinātu pārskatatbildību un pārredzamību ar revīziju saistītu standartu noteikšanā. Visas ieinteresēto personu grupas atbalsta arī sabiedrības interešu sistēmu, kas ir ietverta visā standartu noteikšanas procesā. Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm un nākamajiem informēšanas pasākumiem, Uzraudzības grupa 2018. gada beigās plāno publicēt balto grāmatu par turpmāko pārvaldības struktūru. Sabiedrības interešu sistēma, kas izstrādāta sadarbībā ar PIOB, būs viena no tās galvenajiem elementiem.

Baltajā grāmatā tiks ietverti arī jautājumi par nākamajā pārvaldības modelī paredzēto PIOB struktūru un uzdevumiem. Kopumā respondenti atbalsta stingru un neatkarīgu pārraudzību un ir ierosinājuši uzticēt PIOB papildu uzdevumus (piemēram, stratēģisko plānu apstiprināšanu).

4.3.2017. gada norises finansējuma dažādošanas jomā

PIOB finansējums tiek veidots tā, lai saglabātu tās faktisko neatkarību un priekšstatu par tās neatkarību. Šā sabiedrības interešu mērķa sasniegšanā stabilu finansējuma avotu pareiza dažādošana palīdzētu ne tikai saglabāt finansējuma nepārtrauktību, bet arī garantēt PIOB neatkarību. Finansējuma avotu dažādošanas nozīmīgums tika atzīts jau Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants — IFAC) 2003. gada reformā, kas ir pamats pašreizējai starptautisko standartu noteikšanas sistēmai, kuras daļa ir arī PIOB.

Kopš PIOB izveides 2005. gadā līdz pat 2010. gadam, kad darbību sāka Kopienas finansējuma programma, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 716/2009/EK, tās vienīgā finansētāja bija IFAC (izņemot dažus mantiskus ieguldījumus, ko veica Spānija (PIOB darba vieta ir Madridē)).

Līdzekļi, kas attiecīgajā gadā saņemti no IFAC, veido maksimālo garantēto iemaksu, kura PIOB ir pieejama neatkarīgi no jebkādām papildu darbībām no IFAC puses. Ar iemaksām, ko veic nevis IFAC, bet citas organizācijas, tiek aizstāta un tādējādi samazināta IFAC iemaksa attiecīgajā gadā. Optimālā gadījumā IFAC finansējuma daļai būtu jābūt mazāk nekā pusei no PIOB gada izdevumu kopsummas.

Laikposmā no 2010. gada līdz 2016. gadam veiktās ES iemaksas rosināja arī vairākus citus potenciālos līdzekļu devējus veikt savas iemaksas. 2016. gadā PIOB ienākumi bija 1 563 565 EUR. IFAC nodrošināja 914 758 EUR, kas ir 58,50 % no kopsummas.

2017. gadā ES iemaksas bija 325 000 EUR, kas ir 20,37% no kopsummas. IFAC nodrošināja 1 059 807 EUR, kas ir 66,45 % no kopsummas. Citu organizāciju skaidras naudas iemaksu sadalījums ir norādīts 4. papildinājumā.

Regulas 9. panta 5. punktā ir noteikts, ka, ja attiecīgajā gadā IFAC finansējums pārsniedz divas trešdaļas no PIOB kopējā gada finansējuma, Komisija ierosina attiecīgajā gadā ierobežot tās gada iemaksas, lai summa nepārsniegtu 300 000 EUR. 2017. gadā (tāpat kā 2014.–2016. gadā) tas nav noticis. Tādējādi — tā kā IFAC finansējums nav sasniedzis regulā noteikto izšķirošo robežvērtību (66,66 %) — Komisijai nav jāpārskata savas 2017. gadā veiktās iemaksas PIOB budžetā.

5.Secinājums

Savienības finansējuma programma 2017. gadā joprojām ir pilnībā aktuāla saistībā ar ES centieniem izveidot kapitāla tirgu savienību un saglabāt finanšu stabilitāti. Visi trīs finansējuma saņēmēji (EFRAG, SFPS fonds un PIOB) pildīja savu uzdevumu aizstāvēt Eiropas sabiedrības intereses un saglabāt būtisku nozīmi iekšējā tirgus darbībā.

Tomēr, lai gan īstenošanas kārtības ziņā šo darbību kopējie rezultāti bija pozitīvi, šķiet, ka ir iespējams veikt uzlabojumus. Komisija 2018. gadā sadarbosies ar atbalsta saņēmējiem, lai nodrošinātu (vēl) augstākus pārredzamības standartus, jo īpaši attiecībā uz to, lai izveidotu obligātus pārredzamības reģistrus par sanāksmēm ar ārējām ieinteresētajām personām.

Attiecībā uz EFRAG Komisija ir atzinīgi novērtējusi visaptverošo seku izvērtējumu, kas sagatavots saistībā ar EFRAG apstiprinājuma ieteikumu par jaunajiem vai pārskatītajiem SFPS standartiem. Komisija mudina EFRAG turpināt attīstīt savas spējas šajā jomā, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātie SFPS standarti atbilst Eiropas vajadzībām.

Attiecībā uz SFPS fondu Komisija kā Uzraudzības padomes locekle ir sākusi dialogu ar pilnvarotajiem un IASB, lai uzlabotu seku izvērtējuma metodoloģiju, jo īpaši darbības jomas, termiņa un metodes ziņā. Tas jo īpaši ietvers uzraudzību, kas attiecas uz pilnvaroto veikto SFPS Pienācīga procesa rokasgrāmatas pārskatīšanu, kuru paredzēts pabeigt līdz 2020. gadam. Turklāt pilnvaroto 2015. gadā īstenotās struktūras un efektivitātes pārskatīšanas ietvaros kapitāla tirgu nozīme tika apstiprināta kā vispārējs kritērijs ieinteresēto personu pārstāvībai Pilnvaroto padomē. Pilnvarotie uzņemas atbildību par fonda finansējumu 9 , kura pamatā ir brīvprātīgas valstu iemaksas, ko parasti aprēķina procentos no kopējā iekšzemes kopprodukta, izmantojot jaunākos Starptautiskā Valūtas fonda datus. Tomēr 2017. gada iemaksu sadalījums pēc valstīm atspoguļo pieaugošo atšķirību starp pārstāvību Pilnvaroto padomē un finanšu iemaksām no “viņu” valstīm. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir jāpārskata pilnvaroto iecelšanas piemērotība un atbilstība, kā paredzēts Uzraudzības padomes 2018. gada darba plānā, lai cieši uzraudzītu to valstu centienus, kas pašlaik neveic paredzētās iemaksas.

Revīzijas jomā PIOB ir izšķiroša nozīme tādas sabiedrības interešu sistēmas izveidē, kura būtu jāietver visā standartu noteikšanas procesā. Ņemot vērā Uzraudzības grupas sākto reformas procesu, turpmākajos gados PIOB struktūra un uzdevumi varētu mainīties. Tomēr neatkarīga pārraudzība nenovēršami arī būs viens no galvenajiem jebkura turpmākā modeļa elementiem. Turklāt tikmēr būtu jāturpina centieni dažādot PIOB finansējumu.

1. papildinājums. SFPS darbību kopsavilkums 2017. gadā

2. papildinājums. SFPS fonda 2017. gada finansējuma sadalījums

Avots: SFPS fonds

3. papildinājums. EFRAG 2017. gada finansējuma sadalījums

Avots: EFRAG

4. papildinājums

PIOB budžeta dažādošana

PIOB 2012. gadā ciešā sadarbībā ar Uzraudzības grupu un IFAC veica līdzekļu piesaistes pasākumus. Tā rezultātā 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017. gadā PIOB izdevās dažādot finansējuma bāzi, kas ietver ne tikai IFAC, bet arī citus finansējuma avotus. PIOB 2017. gadā saņēma iemaksas 1 594 836 EUR apmērā no šādiem finanšu devējiem:

·Starptautiskā Grāmatvežu federācija: 1 059 807 EUR

·Eiropas Komisija: 325 000 EUR

·Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO): 100 000 EUR

·Finanšu pārskatu padome: 40 000 EUR

·Abu Dabī Pārskatatbildības iestāde: 35 000 EUR

·Starptautisko norēķinu banka: 35 000 EUR

·Procentu ienākumi: 29 EUR

2017. gada iemaksas

(1)

OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.

(2)

OV L 129, 19.5.2017., 24. lpp.

(3)

2018. gada 1. janvārī.

(4)

7. apsvērums.

(5)

  http://www.efrag.org/About/AnnualReports.

(6)

Piemēram, par EFRAG sekretariāta dokumentu attiecībā uz 16. SFPS (“IFRS 16: Quantitative Assessments of Accounting Impacts”), kvantitatīvo pētījumu par nemateriālo vērtību un tās samazinājumu (“What do we really know about goodwill and impairment?”) un EFRAG ziņojumu par konstatējumiem, kas izdarīti pētniecības projekta pirmajā posmā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu samazinājumu un apgrozību (“Equity Instruments: Impairment and Recycling”).

(7)

https://www.iosco.org/.

(8)

  https://www.iosco.org/about/monitoring_group/pdf/2018-05-31-Monitoring-Group-Summary-of-Feedback.pdf.

(9)

SFPS fonda statūtu 13. panta a) punkts.