EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2018

COM(2018) 448 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā
Gada kopsavilkuma ziņojums par 2016. gadu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā
Gada kopsavilkuma ziņojums par 2016. gadu

1.    Ievads

Eiropas Savienība (ES) 2005. gadā pieņēma 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 1 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (turpmāk “FLEGT regula”), un tā bija daļa no centieniem īstenot 2003. gada ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) 2 . 2008. gadā Komisija pieņēma arī īstenošanas Regulu (EK) Nr. 1024/2008 3 , ar ko nosaka sīki izstrādātus FLEGT regulas īstenošanas pasākumus.

FLEGT regula nosaka noteikumus par to, kā, noslēdzot brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus (VPA) ar kokmateriālu ražotājvalstīm, īstenojama FLEGT licencēšanas sistēma, kā arī prasību, ka koksnes izstrādājumus, kuru izcelsme ir FLEGT partnervalstīs, importēt ES drīkst vienīgi tad, ja uz tiem attiecas FLEGT licence.

FLEGT licencēšanas sistēma kļuva darbotiesspējīga 2016. gada 15. novembrī, un FLEGT licencēšana sākās Indonēzijā. Indonēzija bija vienīgā FLEGT partnervalsts, kurā 2016. gadā darbojās šāda sistēma.

FLEGT regulas 8. panta 3. punktā noteikts, ka Komisijai, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis saskaņā ar 8. panta 1. punktu sniegušas gada ziņojumos par iepriekšējo kalendāro gadu, ir jāsagatavo gada apkopojuma ziņojums, kas jādara publiski pieejams.

Lai dalībvalstīm atvieglotu ziņošanu, Komisija saskaņā ar 8. panta 2. punktu ir izstrādājusi ziņojuma formu. Minētā forma tika saskaņota ar dalībvalstīm FLEGT ekspertu grupā. Lai atvieglotu FLEGT licencēšanas sistēmas uzraudzību, šī forma aptver ne vien datus, kas prasīti 8. panta 1. punktā, bet arī svarīgu informāciju par dalībvalstu galvenajiem pienākumiem, kas noteikti FLEGT regulā (piem., norīkotā kompetentā iestāde vai iestādes, sodi), kā arī informāciju par FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanas praktiskajiem aspektiem.

Šajā ziņojumā ir analizēti pirmie gada ziņojumi, ko dalībvalstis iesniegušas par FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu 2016. gadā, un tas aptver laikposmu no 2016. gada 15. novembra līdz 31. decembrim. Analīzē sniegta informācija par to, kā FLEGT regula tiek īstenota visā ES, un izklāstīti secinājumi un nākamie soļi.

Detalizētāku analīzi par valstu ziņojumiem Komisijai sagatavojis konsultants UNEP-WCMC. Tajā ir sniegta sīkāka informācija, un tā ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē 4 .

2.Pamatinformācija

Nelikumīga mežizstrāde ir izplatīta problēma, kas rada nopietnas bažas starptautiskā mērogā. Tai ir postoša ietekme uz dažiem no vērtīgākajiem atlikušajiem pasaules meža masīviem, kā arī uz cilvēkiem, kas tajos dzīvo un izmanto meža resursus. Tā veicina tropu mežu izciršanu un meža degradāciju, kas, iespējams, rada 7–14 % 5 no kopējām cilvēka darbības izraisītajām CO2 emisijām; tā apdraud bioloģisko daudzveidību un kavē meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nelabvēlīgi ietekmē nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstības ilgtspēju, kā arī apdraud to tirgus dalībnieku komerciālo dzīvotspēju, kuri darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

2003. gada FLEGT rīcības plānā ir izklāstīta ES atbilde uz jautājumu, kā, uzlabojot meža pārvaldību, stiprinot tiesību aktu izpildes nodrošināšanu un sekmējot tirdzniecību ar likumīgi iegūtiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, iespējams apkarot nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību.

FLEGT licencēšanas sistēma, kas izveidota ar mērķi nodrošināt to, ka no šajā sistēmā iesaistītajām valstīm tiek eksportēti tikai likumīgi izstrādāti kokmateriāli, ir viens no galvenajiem FLEGT rīcības plāna elementiem. FLEGT licencēšanas sistēma tiek īstenota, noslēdzot VPA ar kokmateriālu ražotājvalstīm.

Saskaņā ar FLEGT VPA eksportētājas valstis izstrādā sistēmas, kas ļauj verificēt uz ES eksportējamo kokmateriālu likumību, un licencēšanas sistēmu, kas ļauj pārliecināties par to, ka ES importētie kokmateriāli ir iegūti saskaņā ar partnervalsts tiesību aktu prasībām, kas izklāstītas attiecīgajā FLEGT VPA.

FLEGT licencēšanas sistēmas izstrādājumu tvērumā ietilpst pamatsaraksts ar obligātajiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti FLEGT regulas II pielikumā, kā arī valstij specifiski papildu izstrādājumi, kas jāuzskaita III pielikumā (atbilstoši izstrādājumu tvērumam, kas saskaņots attiecīgajā VPA).

Patlaban ir noslēgti 6 VPA – ar Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku, Ganu, Indonēziju, Libēriju un Kongo Republiku. Turpinās sarunas ar vēl 9 partnervalstīm, proti, ar Kongo Demokrātisko Republiku, Kotdivuāru, Gabonu, Gajānu, Hondurasu, Laosu, Malaiziju, Taizemi un Vjetnamu.

FLEGT VPA starp ES un Indonēziju stājās spēkā 2014. gada 1. maijā 6 . Tas nodrošina satvaru, iestādes un sistēmas, kas vajadzīgas FLEGT licencēšanas sistēmai Indonēzijā. Tas nosaka piegādes ķēdes kontroles, tiesiskās atbilstības satvaru un prasības, kā veicama neatkarīga revīzija attiecībā uz sistēmu, ko sauc par Kokmateriālu likumības nodrošināšanas sistēmu (TLAS) jeb indonēziešu valodā “Sistem Verificasi Legalitas Kayu (SVLK)”.

Pēc tam, kad Indonēzijas TLAS saņēma pozitīvu kopīgu novērtējumu, Indonēzija kļuva par pirmo valsti, kurā darbojas FLEGT licencēšanas sistēma (no 2016. gada 15. novembra). Saskaņā ar FLEGT regulas 10. panta 1. punktu un 10. panta 3. punktu lēmums sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību Indonēzijā lika ar Komisijas deleģēto regulu 7 grozīt FLEGT regulas I un III pielikumu, lai Indonēziju un tās Licencēšanas informācijas vienību (LIU) iekļautu I pielikumā dotajā sarakstā “Partnervalstis un to norīkotās licenču izdevējas iestādes” un FLEGT licencēšanas sistēmas aptvertos izstrādājumus – III pielikumā dotajā sarakstā “Koksnes izstrādājumi, kuriem FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro vienīgi saistībā ar attiecīgajām partnervalstīm”. Tas attiecas uz lielāko daļu izstrādājumu, kas ietilpst ES Kokmateriālu regulas 8 darbības jomā, kā arī uz mēbelēm, koksnes kurināmo, koka darbarīkiem, koka iepakojuma materiālu, namdaru un būvgaldnieku darinājumiem, celulozi, papīru un papīra izstrādājumiem, virtuves un galda piederumiem, kā arī uz papildu izstrādājumiem, kas uzskaitīti Indonēzijas un ES VPA I pielikumā 9 . No Indonēzijā ieviestās FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošanas jomas ir izslēgti divi izstrādājumu veidi: 1) rotangpalmas un bambusa izstrādājumi un 2) papīrs, kas izgatavots no nekoksnes vai reciklētām izejvielām. Turklāt jāpiebilst, ka daudzus izstrādājumus (piem., apaļkokus), kuri principā ietilpst FLEGT licencēšanas sistēmas darbības jomā, aizliedz eksportēt Indonēzijas tiesību akti un saskaņā ar VPA 4. pantu tiem nevar izdot FLEGT licenci, tāpēc tos nevar importēt ES.

Lai atvieglotu FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu ES, Komisija ir izstrādājusi IT sistēmu, kas paredzēta tam, lai dalībvalstis varētu elektroniski apstrādāt FLEGT licences. Tās nosaukums ir FLEGIT/TRACES 10 , un tā tiek izmantota arī kā FLEGT licenču centrālais repozitorijs. Lai palīdzētu muitas iestādēm faktiski pildīt to pienākumus saskaņā ar FLEGT regulu, Komisija 2014. gadā publicēja arī dokumentu “Muita un FLEGT īstenošanas vadlīnijas” 11 . Turklāt, lai tirgus dalībniekiem un FLEGT kompetentajām iestādēm sniegtu relevantu informāciju par FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu, tika izveidots FLEGT Licencēšanas informācijas punkts ( www.flegtlicence.org ). Visbeidzot, saskaņā ar īstenošanas Regulas (EK) Nr. 1024/2008 3. panta 2. punktu Komisija ir darījusi dalībvalstīm zināmus Indonēzijas norīkoto licencēšanas iestāžu nosaukumus un citas relevantas ziņas par tām un nodrošinājusi autentiskus katras licencēšanas iestādes zīmogu un parakstu paraugus un Indonēzijas izmantotās FLEGT licences veidnes paraugu.

3.FLEGT gada ziņojumu analīze

Saskaņā ar FLEGT regulas 8. pantu dalībvalstīm līdz 30. aprīlim ir jāiesniedz gada ziņojumi 12 par FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. Dalībvalstu iesniegtie gada ziņojumi 13 ir svarīgs mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var uzraudzīt FLEGT regulas īstenošanu. Tie nodrošina arī pamatu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām un atvieglo izmaiņu, tendenču, nepilnību vai problēmu, kā arī iespējamo risinājumu apzināšanu.

Šis gada kopsavilkuma ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar 8. panta 3. punktu, pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas savos gada ziņojumos par 2016. gadu, kuri aptver laikposmu no 2016. gada 15. novembra līdz 31. decembrim; 15 dalībvalstis ziņojumus iesniedza noteiktajā termiņā, bet 13 dalībvalstis tos iesniedza pēc termiņa beigām.

4.Pašreizējais īstenošanas stāvoklis

FLEGT regula uzliek dalībvalstīm pienākumu norīkot kompetento iestādi vai iestādes un noteikt iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, lai nodrošinātu regulas izpildi. Valstu ziņojumi sniedz pārskatu par īstenošanas stāvokli valstīs, un ar to palīdzību var novērtēt konsekvences līmeni, kāds sasniegts dalībvalstīs.

4.1. Kompetento iestāžu norīkošana

Saskaņā ar FLEGT regulas 7. panta 1. punktu visas dalībvalstis ir norīkojušas kompetento iestādi vai iestādes 14 , un visas ziņojumu iesniegušās dalībvalstis, izņemot vienu (Portugāli), ir sniegušas informāciju par tiesību aktiem, ar kuriem kompetentās iestādes norīkotas.

7 dalībvalstīs par FLEGT licencēšanas kompetento iestādi vai tās daļu ir izraudzīta muitas iestāde, savukārt 21 dalībvalstī muitas iestādes un kompetentās iestādes darbojas atsevišķi. Svarīgi ir tas, ka šajās dalībvalstīs ir izveidoti mehānismi, kas nodrošina minēto iestāžu spēju rezultatīvi sadarboties FLEGT licenču apstrādē, un kompetentā iestāde var deleģēt attiecīgus uzdevumus muitai un saņemt informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai FLEGT licence atbilst konkrētajam sūtījumam. Šāda deleģēšanas iespēja ir izveidota visās minētajās dalībvalstīs, izņemot vienu (Beļģiju). Tomēr dažas dalībvalstis ziņojumos norādījušas, ka sadarbība starp dažādām iestādēm vēl būtu jāuzlabo.

4.2. Importēto kokmateriālu daudzums un attiecīgais FLEGT licenču skaits

Saskaņā ar FLEGT regulas 8. panta 1. punktu dalībvalstīm par iepriekšējo kalendāro gadu ir jāsniedz šāda informācija:

(a)koksnes izstrādājumu daudzums, kas importēts dalībvalstī saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, par katru harmonizētās sistēmas (HS) pozīciju, kas minēta II un III pielikumā, un par katru partnervalsti;

(b)saņemto FLEGT licenču skaits 15 , par katru HS pozīciju, kas minēta II un III pielikumā, un par katru partnervalsti;

(c)to gadījumu skaits, kad piemērots 6. panta 1. punkts, kā arī attiecīgo koksnes izstrādājumu daudzums 16 .

Jāpiebilst, ka dalībvalstis, acīmredzot, ir atšķirīgi interpretējušas to, kāda informācija par licenču skaitu un par daudzumiem ir jāziņo saskaņā ar minēto punktu.

Licenču skaits

2016. gadā 16 no 28 dalībvalstīm saņēma FLEGT licences, un šo licenču skaits dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs (1. attēls). Kopumā tika ziņots par 591 licences saņemšanu.

Dažas dalībvalstis ziņoja par katru licenci atsevišķi un izcēla tās licences, kurās bija iekļauti vairāki harmonizētās sistēmas (HS) preču kodi. Citas dalībvalstis ziņoja sadalījumā pa HS kodiem, apvienojot dažādās licencēs iekļautos daudzumus. Tā kā otrās minētās pieejas dēļ dažas licences tika uzskaitītas divreiz, dalībvalstīm tika lūgts apstiprināt 2016. gadā saņemto licenču kopskaitu; visas attiecīgās dalībvalstis atsaucās uz lūgumu un kopskaitu apstiprināja.

1. attēls. 2016. gadā saņemto FLEGT licenču skaits

Importētie daudzumi

Dalībvalstis ziņoja par importu, kura apjoms pārskata periodā pārsniedza 13 600 tonnu kokmateriālu ar FLEGT licenci. Galvenās importēto izstrādājumu kategorijas 17 bija mēbeles (HS 9403), papīra izstrādājumi (HS 4802), namdaru un būvgaldnieku kokmateriāli (HS 4418), saplāksnis un tamlīdzīgi izstrādājumi (HS 4412) un kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu (HS 4409) (2. attēls). Galvenās šo izstrādājumu importētājas dalībvalstis ir parādītas 3. attēlā.

2. attēls. FLEGT licenci saņēmušo izstrādājumu imports (apjoms svara izteiksmē (kg)) no Indonēzijas uz ES 2016. gadā, norādīts sadalījumā pa HS kodiem (pilnu HS kodu aprakstu sk. A pielikumā)

3. attēls.    ES dalībvalstis, kas 2016. gadā bijušas 6 lielāko FLEGT licencēto izstrādājumu grupu galvenās importētājas no Indonēzijas Eiropas Savienībā; apjoms norādīts svara izteiksmē (kg) (pilnu HS kodu aprakstu sk. A pielikumā)

Dažas dalībvalstis ziņojumus iesniedza, pamatojoties uz daudzumiem, kas norādīti FLEGT licencēs, bet citas ziņoja, pamatojoties uz muitas deklarācijās norādītajiem daudzumiem 18 . Tā kā FLEGT licencēs norādītie daudzumi un muitas deklarācijās norādītie daudzumi dažādu iemeslu dēļ var zināmā mērā atšķirties, šo dažādo pieeju pielietošanas rezultātā dati ne vienmēr ir salīdzināmi. Saskaņā ar pirmo minēto pieeju 2016. gada nogalē apstiprinātajās licencēs norādītie daudzumi tika ieskaitīti 2016. gada importa kopējā apjomā (“gada beigu tirdzniecība”), pat ja sūtījums tika atmuitots tikai 2017. gadā, savukārt otrās minētās pieejas gadījumā attiecīgie daudzumi tika ieskaitīti 2017. gada apjomā. FLEGT regulas 8. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāziņo par koksnes izstrādājumu daudzumu, kas importēts; šķiet, ka nesakritības ziņojumos ir izraisījusi atšķirīgā regulas un ziņojuma veidnes interpretācija.

Sūtījumi bez FLEGT licences

Visiem attiecīgajiem sūtījumiem no Indonēzijas 2016. gadā bija derīga FLEGT licence, un neviena dalībvalsts nepiemēroja FLEGT regulas 6. panta 1. punktu, t. i., netika uzlikti nekādi sodi vai veiktas citas darbības saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

4.3. Turpmāka sūtījumu verifikācija

Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 4. punktu kompetentās iestādes, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lemj par to, vai ir vajadzīga turpmāka sūtījumu pārbaude jeb verifikācija. Noteikumi, saskaņā ar kuriem iestādēm ir jāveic turpmākas FLEGT licenci saņēmušu sūtījumu verifikācijas, ja un kad tas ir vajadzīgs (B pielikuma 1. tabula), ir izstrādāti 17 dalībvalstīs. Dalībvalstis ziņoja, ka tās izmanto vairākus riska kritērijus, lai noteiktu, vai ir vajadzīga sūtījuma turpmāka verifikācija, arī gadījumos, kad FLEGT licencē sniegtā informācija nesakrīt ar informāciju, kas norādīta citos dokumentos, piemēram, rēķinā, pavadzīmē un muitošanas dokumentos (B pielikuma 1. tabula).

Mehānismus, kas ekspertiem atvieglo kokmateriālu identificēšanu, ir izveidojušas 12 dalībvalstis, un vēl 3 dalībvalstis ziņojumos norādījušas, ka šādi mehānismi tiek veidoti; 10 dalībvalstīs nekādi mehānismi nav izveidoti, bet 3 dalībvalstis nav sniegušas attiecīgu informāciju.

Attiecībā uz 591 FLEGT licences aptverto sūtījumu, par ko tika ziņots kā par importētu ES 2016. gadā, FLEGT sūtījumu fiziskās pārbaudes veica 3 dalībvalstis – Kipra (3 pārbaudes), Itālija (8 pārbaudes) un Apvienotā Karaliste (1 pārbaude). No pārējām dalībvalstīm 23 apstiprināja, ka fiziskas pārbaudes netika veiktas, bet 2 dalībvalstis (Rumānija un Slovēnija) nenorādīja, vai ir veikušas fiziskas pārbaudes.

4.4. Nodevas par FLEGT licenču apstrādi

Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 6. punktu dalībvalstis var iekasēt nodevas par FLEGT licenču apstrādi. 5 dalībvalstis ziņoja, ka ir iekasējušas nodevas, kuru apmērs sniedzas no aptuveni EUR 11 līdz EUR 390 19 , savukārt 23 dalībvalstis ziņoja, ka patlaban šādas nodevas neiekasē 20 (B pielikuma 2. tabula).

4.5. Sodi

FLEGT regulas 5. panta 8. punktā noteikts: “Katra dalībvalsts nosaka sodus, ko piemēro gadījumos, ja ir pārkāpta šī regula. Sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.” Neviena dalībvalsts nav ziņojusi, ka 2016. gadā būtu piemērojusi sodu par FLEGT regulas pārkāpumiem.

Informācija par potenciālo sodu diapazonu bija iekļauta 19 dalībvalstu ziņojumos. Par pārējām 9 dalībvalstīm informācija tika iegūta, tieši sazinoties ar kompetentajām iestādēm. 6 dalībvalstis informēja, ka ir noteikušas administratīvos sodus, 8 ziņoja, ka var saukt pie kriminālatbildības, bet 14 valstis ziņoja, ka var piemērot abus soda veidus. Iespējamo naudassodu apmērs sniedzas no tik mazas summas kā EUR 30 līdz tik lielai kā EUR 24 miljoni, un ir apstiprināts, ka 16 dalībvalstīs pārkāpuma gadījumā var piemērot cietumsodu (B pielikuma 3. tabula).

Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 7. punktu muitas iestādes var apturēt koksnes izstrādājumu laišanu apgrozībā vai aizturēt koksnes izstrādājumus, ja ir pamats uzskatīt, ka licence varētu būt nederīga, un 25 dalībvalstis ir ziņojušas, ka tās var izņemt koksnes izstrādājumus (4. attēls). Kipra, Portugāle, Slovākija, Vācija un Zviedrija ir norādījušas, ka konfiscētās preces tiek realizētas vienā vai vairākos šādos veidos: pārdodot vai iznīcinot sūtījumu, vai nosūtot to atpakaļ uz izcelsmes valsti. Itālijā konfiscētās preces drīkst izmantot izglītojošiem vai zinātniskiem mērķiem, pārdot publiskā izsolē vai iznīcināt.

4. attēls. A) To dalībvalstu skaits, kurās iespējama koksnes preču konfiskācija; B) informācija par to, kāda iestāde ir atbildīga par izņemto preču realizāciju 21 .

4.6. Īstenošanas grūtības

Dalībvalstis ziņoja arī par dažām tehniskām problēmām un grūtībām dažu FLEGT licenču verifikācijā, saistībā ar kurām ir vajadzīga turpmāka verifikācija un sazināšanās ar Indonēzijas iestādēm, lai iegūtu papildu informāciju. Jo īpaši tas attiecās uz dažiem gadījumiem, kad FLEGT licencēs norādītā informācija nesakrita ar muitas deklarācijās norādīto informāciju (piem., atšķīrās HS kodi, nesakrita svars vai tilpums, atšķīrās koku sugas utt.), un šīs nesakritības bija saistītas, piemēram, ar kļūdām FLEGT licences aizpildīšanā, atšķirīgiem dalībvalstu un Indonēzijas muitas iestāžu viedokļiem par dažu preču pareizu klasificēšanu vai pēdējā brīža izmaiņām dažu sūtījumu sastāvā, kuras nebija pareizi atspoguļotas FLEGT licencē. Turklāt tika secināts, ka savlaicīga informācijas apmaiņa starp ES un Indonēzijas iestādēm ir jautājums, pie kura vēl jāstrādā.

5. Secinājumi

Šis pirmais ziņojums aptver ierobežotu laikposmu (no 2016. gada 15. novembra līdz 31. decembrim) un ierobežotu FLEGT licenču skaitu (591). Tomēr tas liecina, ka Komisija un dalībvalstis ir veikušas visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu FLEGT licencēšanas sistēmu, tostarp norīkojušas kompetentās iestādes, izstrādājušas mehānismus sadarbībai ar muitas iestādēm, kad tas nepieciešams, un pieņēmušas noteikumus par sodiem, kas piemērojami FLEGT regulas pārkāpumu gadījumos.

Dalībvalstu paziņotā informācija liecina, ka visiem attiecīgajiem sūtījumiem no Indonēzijas bija pienācīgi izdotas FLEGT licences un ka nebija neviena gadījuma, kad tiktu piemēroti sodi vai citi izpildes pasākumi attiecībā uz sūtījumiem bez FLEGT licences.

Ņemot vērā to, ka FLEGT licencēšanas sistēma pirmo reizi sāka darboties 2016. gadā un privātā sektora tirgus dalībniekiem un iestādēm tā bija jaunums gan ES, gan Indonēzijā, var secināt, ka šīs sistēmas īstenošana ir sekmējusies raiti. Tomēr dalībvalstis ir konstatējušas īstenošanas grūtības, kas jo īpaši saistītas ar gadījumiem, kad informācija FLEGT licencēs atšķiras no informācijas muitas deklarācijās, kā arī ar savlaicīgu saziņu ar Indonēzijas iestādēm.

6. Nākamie soļi

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās darbu pie FLEGT regulas konsekventas piemērošanas visā ES teritorijā, tostarp izstrādās papildu vadlīniju dokumentus vai vajadzības gadījumā pārskatīs dokumentu “Muita un FLEGT īstenošanas vadlīnijas”, lai ņemtu vērā jaunāko pieredzi. Turklāt Komisija turpinās strādāt pie FLEGIT/TRACES IT sistēmas uzlabošanas un datu apmaiņas jomā sadarboties ar dalībvalstīm, kas izstrādājušas savas valsts sistēmas.

Līdztekus Komisija turpinās cieši sadarboties ar Indonēzijas iestādēm, lai risinātu iepriekš norādītās problēmas un grūtības, un šis darbs būs daļa no plašākas diskusijas par ES un Indonēzijas FLEGT VPA īstenošanu un tā ietekmes uzraudzību. Komisija turpinās kopā ar Indonēziju meklēt iespējas integrēt attiecīgās IT sistēmas un ilgtermiņā pāriet uz pilnībā elektronisku licencēšanas sistēmu.

Nodevas, ko dalībvalstis noteikušas par FLEGT licenču apstrādi, apmēra ziņā būtiski atšķiras, un tas var būt izskaidrojams ar atšķirīgām FLEGT licenču apstrādes administratīvajām izmaksām vai atšķirīgām saistītās darba slodzes aplēsēm. Komisija rosinās dalībvalstu diskusijas par šo tematu.

Visbeidzot, šis pirmais ziņojums ir ļāvis apzināt vairākus aspektus, kuros ir jāuzlabo ziņošanas forma. Tāpēc ziņošanas forma 2018. gadam tiks pārskatīta, lai skaidrāk noteiktu, kāda informācija dalībvalstīm ir jāiesniedz saskaņā ar FLEGT regulas 8. pantu.

A pielikums

Harmonizētās sistēmas (HS) kodi FLEGT izstrādājumiem, kas importēti 2016. gadā

B pielikums

1. tabula. Noteikumi un kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir vajadzīgas sūtījumu papildu pārbaudes

2. tabula. Aptuvenais nodevas apmērs un aprēķina bāze dalībvalstīs, kuras no importētājiem iekasē maksu par FLEGT licenču apstrādi

* Somija no 2018. gada 1. janvāra ir samazinājusi šīs nodevas apmēru līdz EUR 70 par vienu FLEGT licenci.

3. tabula. Pārskats par sodiem, ko valsts var piemērot par FLEGT regulas pārkāpumiem

*    Informācija, ko dalībvalstis nebija norādījušas tieši, bet kas izsecināta no atbildēm, ir norādīta kvadrātiekavās “[...]”.

**    Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai iesniegta 2014. gadā, un/vai turpmākiem skaidrojumiem, kas saņemti tieši no kompetentajām iestādēm.

(1)

   OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

(2)

   COM(2003)0251 galīgā redakcija.

(3)

   OV L 277, 18.10.2008., 23. lpp.

(4)

    http://ec.europa.eu/environment/forests/flegt.htm .

(5)

    https://ec.europa.eu/jrc/en/news/reporting-greenhouse-gas-emissions-deforestation-and-forest-degradation-pan-tropical-biomass-maps .

(6)

   Papildu informācija par ES un Indonēzijas VPA ir pieejama OV L 150, 20.5.2014., 252. lpp. un OV L 213, 12.8.2015., 11. lpp.

(7)

   OV L 223, 18.8.2016., 1. lpp.

(8)

   OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(9)

   OV L 187, 15.7.2015., 30. lpp.

(10)

   FLEGIT/TRACES ir tīmekļa lietojumprogramma, kas ir TRACES NT sistēmas (TRAde Control and Expert System, New Technology) sastāvdaļa, un ES importētāji un to pārstāvji, dalībvalstu FLEGT kompetentās iestādes un ES muitas iestādes to var izmantot, lai ātri un droši elektroniski verificētu un pārvaldītu FLEGT licences. Divdesmit viena (21) dalībvalsts izmanto FLEGIT, bet 4 dalībvalstis (Bulgārija, Lietuva, Latvija un Luksemburga) elektronisku sistēmu patlaban neizmanto. Trīs (3) dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Spānija) ir izveidojušas pašas savas sistēmas FLEGT licenču elektroniskai pārvaldībai. Nākotnē visas valstu sistēmas ir paredzēts savienot ar FLEGIT.

(11)

   OV C 389, 4.11.2014., 2. lpp.

(12)

   Izmantojot ziņojuma formu, kuru Komisija izstrādājusi saskaņā ar FLEGT regulas 8. panta 2. punktu.

(13)

    http://ec.europa.eu/environment/forests/flegt.htm .

(14)

   Sk. http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/list_competent_authorities_flegt.pdf .

(15)

   T. i., to licenču skaits, kas iesniegtas kompetentajai iestādei.

(16)

   T. i., rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem gadījumos, kad sūtījumiem nav FLEGT licences.

(17)

   Francija un Apvienotā Karaliste ziņoja, ka saņēmušas arī licences par izstrādājumiem ar HS kodu 4420 (4420.10 rotājumi), kuri VPA piemērošanas jomā neietilpst un kuriem FLEGT licence nav vajadzīga.

(18)

   Itālijas gadījumā nav skaidrs, vai paziņotie daudzumi pamatojas uz faktiski importētajiem vai licencēs norādītajiem daudzumiem, lai gan ticamāks šķiet otrais pieņēmums.

(19)

   Somija no 2018. gada 1. janvāra ir samazinājusi nodevas apmēru līdz EUR 70 par vienu FLEGT licenci.

(20)

   Beļģija ziņoja, ka patlaban apsver iespēju ieviest nodevu aptuveni EUR 50 apmērā par vienu licenci.

(21)

   Dažās dalībvalstīs par izņemto preču realizāciju ir atbildīgas vairākas iestādes.