EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.4.2018

COM(2018) 219 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare

{SWD(2018) 236 final}
{SWD(2018) 237 final}

Dinamiska un konkurētspējīga mazumtirdzniecības nozare ir svarīga kā patērētājiem, tā uzņēmumiem un līdz ar to visai ES tautsaimniecībai kopumā. Tā kā mazumtirdzniecībā darbojas ārkārtīgi liels skaits uzņēmumu un tā rada daudz darbvietu, kā arī dod ieguldījumu ES pievienotajā vērtībā, tā ir ļoti svarīgs instruments ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes kāpināšanā 1 . 

Vajadzība reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tehnikas progresu ir piespiedusi nozari īsā laikposmā pārkārtoties un aktīvi sekmēt inovāciju un produktivitāti.

ES mājsaimniecību tēriņi par mazumtirgotāju izplatītajām precēm veido vienu trešdaļu no to budžeta. Tā kā mazumtirdzniecības nozare nosaka cenas, produktu piedāvājumu un kvalitāti, tā ietekmē ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Tie 3,6 miljoni uzņēmumu (galvenokārt MVU), kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, sadarbojas ar citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, vairumtirgotājiem un produktu ražotājiem, kā arī ar transporta, loģistikas un citu komercpakalpojumu sniedzējiem. Sekmīga mazumtirdzniecības nozares darbība radīs blakusietekmi, kas pozitīvi atsauksies visā tautsaimniecībā.

Vienotais tirgus mazumtirgotājiem dod iespēju piekļūt aptuveni 500 miljoniem potenciālo patērētāju. Tomēr tam ir vajadzīgs labvēlīgs darījumdarbības un regulatīvais satvars, kas spēj apmierināt gan tiešsaistes, gan nesaistes mazumtirgotāju vajadzības un kas palīdz reaģēt uz pārbaudījumiem, ar ko mazumtirdzniecības nozare saskaras globālā mērogā 2 .

Straujā e-komercijas izaugsme nozari ir piespiedusi pārkārtoties. E-komercija lielākajai daļai ES iedzīvotāju ir kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu. Tas nozarei nozīmē gan jaunas izdevības, gan pārbaudījumus. Daudzkanālu mazumtirdzniecības attīstīšanās un robežu izzušana starp nesaistes (tirdzniecība fiziskās telpās) un tiešsaistes (e-komercija) tirdzniecību nozarē veicina konkurenci un mudina uz inovāciju. Tomēr pārrobežu e-komercijai ES joprojām ir vajadzīgi daudzi pilnveidojumi. Turklāt ne visi uzņēmumi spēj viegli pāriet uz jaunajiem darījumdarbības modeļiem — tirdzniecību tiešsaistē vēl nav uzsākuši 80 % mazumtirgotāju. Īpaši grūti pielāgoties ir daudziem mazajiem mazumtirgotājiem.

Lai vienotais tirgus dotu gaidītos rezultātus ir pienācīgi jārīkojas valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Vairākas dalībvalstis Eiropas pusgada kontekstā jau ir veikušas reformas ar mērķi mazumtirgotājiem uzlabot regulatīvo vidi 3 .

Tomēr ES mazumtirdzniecības nozares produktivitāte atpaliek no citām nozarēm un ir mazāk dinamiska nekā citās līdzīgās tautsaimniecībās 4 . Mazumtirdzniecība ir arī mazāk rentabla nekā citas nozares. Nozares rezultativitāti negatīvi ietekmē augošais regulatīvais slogs. Mazumtirgotājiem jānodrošina atbilstība arvien daudzveidīgākam un nereti kompleksam tiesiskajam regulējumam, kas noteikts valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Šādu stingru noteikumu rezultātā mazumtirdzniecības tirgi zaudē dinamiskumu, jo tajos reti ienāk jauni mazumtirdzniecības uzņēmumi vai izbeidz darboties esošie uzņēmumi, un samazinās nodarbinātības izredzes 5 .

Avots:    pašu aprēķini, kuru pamatā ir informācija, kas savākta no dalībvalstīm un Eurostat, kā arī iegūta specializētos pētījumos 6 .

Mūsdienīgai mazumtirdzniecības nozarei ir vajadzīgas lielākas investīcijas un darījumdarbībai labvēlīga vide. Investīciju plāns Eiropai palīdz vēl vairāk padziļināt vienoto tirgu, likvidējot šķēršļus investīcijām, veicinot lielāku regulatīvo paredzamību un mazinot pārmērīgu regulējumu.

Ar digitālā vienotā tirgus stratēģijas 7 īstenošanu Komisija vienoto tirgu centās pielāgot digitālajam laikmetam. Pārrobežu e-komercijas kāpināšana bija viens no galvenajiem mērķiem. Mazumtirgotājiem sekmīgi darboties tiešsaistē palīdzēs Komisijas priekšlikumi par ģeogrāfisko bloķēšanu 8 , par paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem 9 , par PVN sistēmas modernizāciju 10 un par digitālo līgumu noteikumiem 11 , kā arī gaidāmā iniciatīva par tiešsaistes platformām 12 . Komisija ir ierosinājusi arī pasākumus, kas nodrošinās taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā 13 un maksājumu karšu shēmu un maksājumu apstrādes struktūru neatkarīgumu 14 .

Jaunuzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, paveras jaunas izdevības. Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvas 15 mērķis ir novērst šķēršļus, kas kavē minēto uzņēmumu izaugsmi vienotajā tirgū, un šajā nolūkā tā centīsies pavērt labākas komercizdevības un atvieglot piekļuvi finansējumam.

Jaunajā prasmju programmā Eiropai 16 ir ierosināti vairāki pasākumi, kas ES iedzīvotājiem, kuriem ir vajadzīgās prasmes, palīdzēs tikt galā ar strauji mainīgās globālās ekonomikas izaicinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarē ir vajadzīgas digitālā laikmeta diktētas prasmes. Papildus programma “Erasmus+” paver jaunas ilgtermiņa māceklības iespējas ārvalstīs dažādās tautsaimniecības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības nozarei īpaši svarīgs ir vienotais preču tirgus. 2017. gada decembrī Komisija iesniedza divus tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir atvieglot uzņēmumu, jo īpaši MVU, iespējas pārdot savus produktus visā ES 17 , un pastiprināt kontroli, lai novērstu nedrošu produktu pārdošanu ES patērētājiem 18 . Papildus Komisija iesniedza priekšlikumu ar mērķi likvidēt galvenos ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai 19 . Komisija arī turpina darbu, kas aizsākts ar iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu patērētājiem un uzņēmumiem 20 .

Pakalpojumu direktīva mazumtirgotājiem atvieglo mazumtirdzniecības punktu izveidi dalībvalstīs. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) spriedumā Visser lietā 21 apstiprināja, ka mazumtirdzniecība ir pakalpojums un uz to ir attiecināma Pakalpojumu direktīva 22 . Šī direktīva nodrošina, ka ir aizliegtas dažas ļoti ierobežojošas tirgus piekļuves prasības, savukārt dažas citas ir atļautas tikai tad, ja tās nav diskriminējošas un ir samērīgas un attaisnojamas ar leģitīmu sabiedriskās politikas mērķi. Šajā sakarā direktīvas mērķis ir arī nodrošināt efektīvas, objektīvas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj piekļūt tirgum saprātīgā laika periodā. Līdzīgas prasības ir noteiktas arī Līgumā par Eiropas Savienības darbību gadījumos, kas neietilpst Pakalpojumu direktīvas darbības jomā, piemēram, darbības ierobežojumu gadījumos.

Eiropadome uzsvēra, ka vienotā tirgus darbībai ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināta spēkā esošo tiesību aktu izpilde 23 . Īstenodamas Pakalpojumu direktīvu, dalībvalstis pakalpojumu tiesiskajā regulējumā izdarīja vairākas korekcijas. Pilnīga ES noteikumu izpilde uzlabotu mazumtirdzniecības regulatīvo vidi un ļautu uzņēmumiem (un līdz ar to arī patērētājiem) gūt labumu no vienotā tirgus.

Vienotā tirgus stratēģijā kā būtiski šķēršļi sekmīgākai mazumtirdzniecības darbībai minēti ierobežojumi mazumtirdzniecības punktu izveidei un ierobežojumi, kas skar ikdienas mazumtirdzniecības darbības. Komisija apņēmās, ka tā “izklāstīs labāko praksi, lai veicinātu mazumtirdzniecības uzņēmumu dibināšanu un samazinātu darbības ierobežojumus vienotajā tirgū [..], [un tā kalpos kā] norādījumi par dalībvalstu reformām un [darīs iespējamu] prioritāšu noteikšanu attiecībā uz noteikumu izpildes politiku mazumtirdzniecības nozarē” 24 .

Šā paziņojuma mērķis ir palīdzēt atraisīt mazumtirdzniecības nozarei piemītošo potenciālu ES tautsaimniecībā, apzinot labāko praksi. Šie labākās prakses piemēri sekmēs mazumtirdzniecības nozares konkurētspēju, taču tie neapdraudēs sabiedriskās kārtības mērķus, ko tiecas sasniegt dalībvalstis. Kā uzsvērusi Eiropadome, ES ir jāturpina strādāt pie nākotnē dzīvotspējīga vienotā tirgus, kas atbilst digitālā laikmeta vajadzībām 25 . Mazumtirdzniecības nozare arvien vairāk izmanto daudzkanālu izplatīšanas tīklu, un sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies. Vairākas digitālā vienotā tirgus iniciatīvas cenšas nodrošināt, lai tiešsaistes mazumtirgotāji varētu sekmīgi tirgoties pārrobežu mērogā. Šis paziņojums vairāk pievēršas ierobežojumiem, kas aktuālāki nesaistes mazumtirgotājiem.

Vienotā tirgus 25. gadadienā 26 mums ne tikai vajadzētu priecāties par panākto, bet arī pārdomāt nākotnē darāmo. Tāpēc mums vajadzētu pievērsties mazumtirdzniecības nozarei un analizēt to. Laikā, kad e-komercija mazumtirdzniecības nozarē pieprasa pārkārtojumus, ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāpalīdz nozarei saglabāt konkurētspēju.

Mazumtirgotāji saskaras ar daudziem lielākiem un mazākiem ierobežojumiem, kas skar veikalu izveidi (piem., veikala lieluma un atrašanās vietas ierobežojumi vai procedūra īpašas atļaujas saņemšanai) un tirdzniecības darbības (piem., ierobežojumi attiecībā uz darbalaiku, noieta veicināšanas pasākumiem un izplatīšanas kanāliem un piegādes avotiem, kā arī nodokļi). Daudzu šo ierobežojumu pamatā var būt leģitīmi sabiedriskās politikas mērķi, tomēr to savairošanās var radīt nesamērīgus šķēršļus jaunpienācējiem un līdz ar to negatīvi ietekmēt nozares produktivitāti. Mazumtirgotāji uzsver, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt uz nākotni orientētam un elastīgam, lai uzņēmumi varētu ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem 27 .

Ierobežojumu mazināšana pozitīvi ietekmē tirgus darbību 28 . Mazāk ierobežojoša regulatīvā vide mudina uzņēmumus ienākt tirgū lielākā skaitā, izmantot tās sniegtās izdevības un sekmīgi darboties. Mazumtirgotājiem ir lielākas iespējas investēt nolūkotajā veikala atrašanās vietā un formātā, kā arī labāk reaģēt uz vietējo patērētāju vajadzībām. Kopā ar plaukstošo e-komerciju tas uzlabo konkurenci un palīdz uzņēmumiem kļūt efektīvākiem un inovatīvākiem.

Rezultātā aug nozares produktivitāte, un no tā labumu gūst arī patērētāji. Patērētājiem ir pieejami daudzveidīgāki, inovatīvāki un kvalitatīvāki produkti un pakalpojumi, turklāt, ļoti iespējams, par zemākām cenām 29 . Spēcīgāka mazumtirdzniecības nozare var piedāvāt plašākas nodarbinātības iespējas. Vairāk un labākas darbvietas rastos ne tikai mazumtirdzniecībā, bet arī tādos palīgpakalpojumu sektoros kā transports, uzglabāšana un loģistika.

Komisija ir izstrādājusi mazumtirdzniecības ierobežotības indikatoru, kas ilustrē dažādos ierobežojumus mazumtirdzniecības punktu izveidē un veikalu ikdienas darbībā 30 . Tā komponentes atspoguļo to, cik komplekss un dažāds ir dalībvalstīs ieviestais tiesiskais regulējums. Kopumā šis indikators ļauj gūt pārskatu par faktisko situāciju, un tas rāda, ka ierobežotība visā ES izpaužas ļoti dažādi. Visās dalībvalstīs ir konstatējami gan veikalu izveides, gan darbības ierobežojumi. Tomēr ievērojami atšķiras tas, kam ierobežojumi konkrēti tiek piemēroti, kā arī ierobežotības līmenis. Šis līmenis dažās dalībvalstīs var būt pat piecas reizes lielāks nekā citās dalībvalstīs. Vismazāk ierobežojošajos tiesiskajos regulējumos ir noteikti tikai dažu veidu ierobežojumi, savukārt visierobežojošākajos sastopami pat 12 dažādu veidu ierobežojumi 31 . Tas ietekmē vidi, kurā notiek mazumtirdzniecības darījumi.

Mazumtirdzniecības nozares regulējums ir galvenokārt dalībvalstu pārziņā. Tomēr dalībvalstu ieviestajiem noteikumiem ir jāatbilst ES tiesību aktiem, un minētie noteikumi nedrīkst nepamatoti ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus. Šā iemesla dēļ daži ierobežojumi ir aizliegti, bet citos gadījumos tie var palikt spēkā vai tikt ieviesti, kamēr vien tie nav diskriminējoši, ir samērīgi un attaisnojami ar likumīgiem sabiedriskās politikas mērķiem. Mazāk ierobežojoša regulatīvā vide sekmētu nozares konkurētspēju. Šajā sakarā būtu jāņem vērā, ka to būtības dēļ darījumdarbības veikšanas un darbības noteikumi galvenokārt skar nesaistes mazumtirgotājus. Turklāt viens ierobežojums neizslēdz citu, tāpēc dalībvalstīm vajadzētu pievērst uzmanību to kumulatīvajai ietekmei.

Jaunu veikalu atvēršana ir veids, kā mazumtirgotāji piekļūst tirgum. Attīstoties daudzkanālu mazumtirdzniecībai, mazumtirgotājiem ir svarīgi, lai tie varētu īstenot konsekventu tirgus piekļuves stratēģiju ar pārstāvību gan tiešsaistē, gan nesaistē. Turklāt būtu jānodrošina, ka šāda piekļuve tirgum ir iespējama saprātīgā termiņā un bez nepamatotiem vai nesamērīgiem šķēršļiem. Savlaicīga un ātra piekļuve tirgum ir galvenais jautājums, kas uztrauc mazumtirgotājus. Viņi ir norūpējušies par jaunu veikalu atrašanās vietas ierobežojumiem, produktiem piemērojamiem nosacījumiem, kā arī vispārēju tiesiskās noteiktības trūkumu. Mazumtirgotāji norāda, ka mazumtirdzniecības punktu izveides procedūras ir pārāk ilgas, pārāk sarežģītas un ļoti nenoteiktas 32 .

Mazumtirdzniecības punktu izveides ierobežojumi rada nozīmīgus šķēršļus ienākšanai tirgū, un uz tiem ir atkārtoti norādīts Eiropas pusgada kontekstā 33 .

Mazumtirdzniecības punktu izveides nosacījumi

Mazumtirdzniecības punktu izveide tiek regulēta visās dalībvalstīs. Ļoti bieži mazumtirdzniecības punktu izveide tiek regulēta reģionālā un/vai vietējā līmenī, un tas nozīmē, ka mazumtirgotājiem ir jāievēro ļoti daudzveidīgi noteikumi.

Pakalpojumu direktīva, kura kodificē Tiesas judikatūru par brīvību veikt uzņēmējdarbību, aizliedz konkrētas prasības, piemēram, ekonomisko vajadzību izpēti 34 . Šajā kategorijā ietilpst informācijas pieprasījumi, kas paredz piedāvājuma (piem., esošo veikalu skaita, veidu un formātu) novērtēšanu vai tirgus pieprasījuma (piem., pirktspējas vai mājsaimniecību patēriņa) mērīšanu konkrētajā zonā, kurā plānots veikt uzņēmējdarbību. ES likumdevējs šādas prasības ir aizliedzis, jo ar tām īsteno tikai ekonomiskas intereses vai arī tās var aizstāt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Daudzas dalībvalstis, īstenodamas Pakalpojumu direktīvu, pārskatīja savus uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus un svītroja prasības veikt ekonomisko novērtējumu 35 . Tomēr prasība iegūt ekonomisku informāciju joprojām dažās dalībvalstīs pastāv vai nu tiesību aktos, vai praksē.

Mazumtirdzniecības veikalu izveides noteikumu pamatā ir pilsētu un lauku plānošanas apsvērumi, kuru mērķis bieži vien ir saglabāt pilsētu centru dzīvīgumu vai aizsargāt vidi. Piemēram, šie noteikumi var ierobežot uzņēmējdarbības veikšanu pilsētu nomalēs. Arī Komisija iestājas par šiem mērķiem kā tādiem, un ES pilsētprogrammas 36 ietvaros tā kopā ar dalībvalstīm, pilsētām un citām ieinteresētajām personām cenšas veicināt pilsētām draudzīgākas, iedarbīgākas un efektīvākas rīcībpolitikas un sekmēt teritoriālo kohēziju 37 . Taču vienlaikus dalībvalstīm šo mērķu sasniegšanā jāievēro samērīguma princips.

Tiesa ir apstiprinājusi 38 , ka Pakalpojumu direktīva attiecas uz mazumtirdzniecības punktu izveidi neatkarīgi no tā, kādā veidā dalībvalstis to reglamentē, piemēram, ar atļauju izsniegšanu vai pilsētu un lauku plānošanu. Tiesa apstiprināja, ka Pakalpojumu direktīva ļauj pienācīgi ņemt vērā sabiedriskās politikas mērķus un ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tiek sasniegti likumīgi sabiedriskās politikas mērķi. Tomēr, lai šajā ziņā nodrošinātu saderīgumu ar Pakalpojumu direktīvu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka mazumtirdzniecības punktu izveidei piemērojamās regulatīvās prasības ir ne tikai pamatotas ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas saistīts ar sabiedrības interesēm, bet ir arī samērīgas.

Samērīgums ir svarīgs vienotā tirgus brīvību elements. Samērīgumam mazumtirdzniecībā ir būtiska loma. Pakalpojumu direktīva nosaka, ka mazumtirgotājiem nedrīkst uzlikt nesamērīgus ierobežojumus. Tas attiecas uz dažām prasībām, kas konkrēti minētas Pakalpojumu direktīvā, tostarp teritoriālajiem ierobežojumiem 39 . Kā piemēru var minēt ļoti detalizētus teritoriālos plānus, kuros norādīts, kādu veidu preces drīkst pārdot 40 . Visser spriedumā Tiesa atgādināja, ka dalībvalstīm saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu 41 ir pienākums izskatīt savus noteikumus un praksi, lai pārbaudītu mazumtirdzniecības punktu izveidei piemēroto teritoriālo ierobežojumu samērīgumu 42 .

Pakalpojumu sektorā plašākā izpratnē Komisija iesniedza priekšlikumu direktīvai par samērības novērtējumu reglamentēto profesiju jomā 43 . Tāpat arī Komisijas priekšlikums par paziņošanas procedūru attiecībā uz dažiem Pakalpojumu direktīvā minētajiem ierobežojumiem 44 paredz strukturētu un vienotu pieeju attiecībā uz samērīgumu.

Dalībvalstis, nosakot lieluma robežvērtības, mazumtirdzniecības punktu izveides projektiem bieži piemēro atšķirīgus noteikumus atkarībā no plānotā mazumtirdzniecības veikala lieluma 45 . Tas var novest pie mākslīgi radītas mazumtirdzniecības vides, jo tiek ietekmēts atvērto veikalu formāts un lielums 46 , kas beigu beigās ietekmē produktivitāti.

Uzturēt dzīvību pilsētu centros ir likumīgs sabiedriskās politikas mērķis, kas uztrauc valsts, reģionālās un vietējās iestādes, turklāt tukšo veikalu skaits aug. Lai šo problēmu risinātu, dažas iestādes ierobežojumus mazumtirdzniecības punktu izveidei piemēro zonās ārpus pilsētas centra. Ja šie ierobežojumi tiek piemēroti, tiem jābūt pamatotiem un samērīgiem. Šajā kontekstā attiecīgajām valstu iestādēm vajadzētu apsvērt visaptverošāku rīcībpolitiku, kas neietver tikai mazumtirdzniecībai specifiskus noteikumus. Tām vajadzētu ņemt vērā arī e-komercijas ietekmi un mainīgos patērētāju iepirkšanās paradumus, kas abi var ietekmēt mazumtirgotāju klātbūtni pilsētu centros.

Mazumtirdzniecības punkta izveides procedūra

Vienkāršas, pārredzamas un efektīvas izveides procedūras (jeb mazāka birokrātija) paver mazumtirdzniecības nozarei iespējas uzlabot produktivitāti. Atklātās sabiedriskās apspriešanas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību racionalizēt izveides procesu, procedūras padarīt pārredzamākas un sekmīgāk un sistemātiskāk izmantot tiešsaistes procedūras. Piekļuves atvieglošanai vajadzētu izmantot digitālās tehnoloģijas 47 . ES ir izstrādājusi E-pārvaldes rīcības plānu 48 , kura mērķis ir paātrināt valdību digitalizēšanos, lai saziņa starp uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm būtu pārredzamāka, ātrāka un lētāka.

Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai visi, kas vēlas izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, jo sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, varētu atrast sev noderīgu un precīzu informāciju par tiesību aktos noteiktajām prasībām un procedūrām tādā formātā, kas ir viegli saprotams, kā arī ir jānodrošina, lai administratīvās procedūras būtu pieejamas un izpildāmas tiešsaistē. Lai labāk apmierinātu šīs vajadzības, Komisija ir nākusi klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas paredz izveidot vienotu digitālo vārteju 49 .

Praksē mazumtirgotāji, kas tirgojas fiziskos veikalos, joprojām saskaras ar būtiskiem kavējumiem, ko rada daudzie procesuālie šķēršļi 50 . Šādi kavējumi negatīvi ietekmē projekta (kas varbūt izstrādāts konkrētiem tirgus apstākļiem) uzsākšanu un dzīvotspēju un rada ievērojamas izmaksas.

Jau ar pilnīgu Pakalpojumu direktīvas īstenošanu vien tiktu realizēta vērienīga administratīvās vienkāršošanas un sadarbības programma 51 . Ņemot vērā spriedumu Visser lietā, dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt, vai administratīvā vienkāršošana mazumtirdzniecības nozarē ir bijusi pietiekami vērienīga vai arī ir jāpieliek vairāk pūļu. Direktīvā dalībvalstīm prasīts izveidot vienotus kontaktpunktus, dot iespēju veikt procedūras attālināti un ar elektroniskiem līdzekļiem un gādāt par to, lai informācija par valstī piemērotajām prasībām un procedūrām būtu viegli pieejama. Pieteikumi jāizskata pēc iespējas ātrāk. Nozare un publiskās iestādes būtu ieguvējas, ja mazumtirdzniecības punktu izveides procedūras būtu efektīvākas un pārredzamākas un aizņemtu mazāk laika.

Papildus noteikumiem, kas regulē mazumtirdzniecības veikalu izveidi, mazumtirgotājiem jāievēro arī vairāki noteikumi, kas regulē to ikdienas darbu (piemēram, noteikumi par darbalaiku, noieta veicināšanas pasākumiem, izplatīšanas kanāliem un piegādes avotiem).

Darbības ierobežojumi bieži vien ir ieviesti, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, aizsargāt darbiniekus, patērētājus, vidi un sabiedrības veselību. E-komercija ir izmainījusi patērētāju iepirkšanās paradumus (patērētāji ir pieraduši iepirkties jebkurā laikā, jebkurā vietā, tostarp pāri robežām) 53 . Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt un vajadzības gadījumā modernizēt savu tiesisko regulējumu, attiecīgā gadījumā iedvesmojoties no labi strādājošiem un tirgotājus mazāk apgrūtinošiem risinājumiem, kas ieviesti citās dalībvalstīs.

Darbības ierobežojumi visbiežāk skar galvenokārt fiziskos veikalos strādājošos mazumtirgotājus 54 . Piemēram, ņemot vērā tiešsaistes mazumtirgotāju specifiku, uz tiem neattiecas veikala darbalaika ierobežojumi vai mazumtirdzniecības nodokļi, kurus piemēro pēc tirdzniecības vietas lieluma. Tāpēc, lai tiešsaistes un nesaistes tirgotājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskajām iestādēm vajadzētu novērtēt to, cik samērīgi un efektīvi ir darbības ierobežojumi, kuri ierobežo fizisko veikalu darbību.

Darbības ierobežojumi uzņēmumiem var kļūt par ievērojamu slogu un ietekmēt to produktivitāti; uz tiem ir vairākkārt norādīts Eiropas pusgada kontekstā 55 .

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana mazumtirdzniecībā

Fiziskos veikalos strādājošajiem mazumtirgotājiem ir jāņem vērā jaunie patēriņa paradumi un attiecīgi jāpielāgo sava komercstratēģija 56 . Mazajiem mazumtirgotājiem varētu būt grūti pielāgoties digitālā laikmeta tirgum. Tehnoloģiju apguve tiem ne vienmēr ir viegla, un parasti tiem ir mazāk resursu, zināšanu un iespēju sagatavot un īstenot strukturālas pārmaiņas.

Dalībvalstīs, kurās ir noteikumi par akcijām un atlaidēm, patērētāji parasti var gūt labumu no akcijām un atlaidēm, ko piedāvā tiešsaistes veikali dalībvalstīs ar elastīgākiem noteikumiem (piem., valstīs, kur nav stingri noteiktu sezonas izpārdošanas periodu vai kur nav aizliegts preces pārdot zem pašizmaksas) 57 .

E-komercija ļauj patērētājiem tiešsaistē iegādāties produktus, kuru tirdzniecībai nesaistē dažas dalībvalstis pieprasa īpašus izplatīšanas kanālus 58 . Tas var novest pie tā, ka nesaistes un tiešsaistes mazumtirgotājiem tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi.

Noteikumi, kas ir izstrādāti galvenokārt mazumtirdzniecībai nesaistē, ierobežo mazumtirgotāju iespējas pielāgoties un reaģēt uz pārmaiņām, ko ieviesusi e-komercija. Viens piemērs ir veikalu darbalaika ierobežojumi. Šie ierobežojumi bieži tikuši ieviesti, lai aizsargātu darbiniekus, kā arī MVU, kuri ne vienmēr var atļauties algot pietiekamu skaitu darbinieku, lai strādātu ilgāku darbalaiku. Šie jautājumi būtu jārisina, vienlaikus palīdzot nesaistes mazumtirgotājiem pielāgoties jaunajiem patērētāju ieradumiem.

Esošos mazumtirdzniecībai specifiskos nodokļus un nodevas, kuru pamatā ir tirdzniecības vietas lielums, piemēro tikai fiziskajiem veikaliem, un tas šos veikalus var nostādīt nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiešsaistes veikaliem un citiem uzņēmumiem.

Taisnīgu un efektīvu piegādes ķēžu nodrošināšana

Ar mazumtirgotāju starpniecību patērētāji bauda vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. ES vienotais tirgus ļauj mazumtirgotājiem iegādāties produktus jebkurā vietā ES. Tas palielina efektivitāti, var sekmēt produktivitāti un samazina izmaksas, un galu galā ieguvēji ir patērētāji. Vienotais tirgus ir palīdzējis palielināt pieejamo produktu izvēli. Regulatīvie šķēršļi, kas ierobežo iespēju iegūt produktus pāri robežām, draud sadrumstalot vienoto tirgu un ir pretrunā ar Līgumā noteikto preču brīvas aprites principu.

ES un dalībvalstu līmenī tiek lūkots veicināt līdzsvarotas piegādes ķēdēs, lai samazinātu ietekmi uz vidi un veicinātu ilgtspējīgu patēriņu. ES jau ir veikusi pasākumus plastmasas atkritumu problēmas risināšanai 59 . Savā 2018. gada janvāra stratēģijā par plastmasu aprites ekonomikā 60 Komisija plāno turpināt iesākto darbu šajā jautājumā. Komisija arī ierosina pasākumus pret pārtikas atkritumiem 61 . Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas arī noteikumus, kuru mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi, jo īpaši pārtikas piegādes ķēdē. Komisija atbalsta šos centienus, tostarp ar priekšlikumu direktīvai par negodīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas piegādes ķēdē 62 . Tomēr ir svarīgi, lai piegādātājiem un mazumtirgotājiem netiktu likti šķēršļi abpusēji izdevīgai sadarbībai.

Komisija ir informēta arī par teritoriāliem piegāžu ierobežojumiem, ko uzlikuši privātie tirgus dalībnieki un kas varētu ierobežot mazumtirgotāju iespējas brīvi izvēlēties, no kā un kur iegādāties produktus, un tas savukārt negatīvi ietekmē vienoto tirgu 63 . Šķiet, ka dažos gadījumos mazumtirgotājiem, kas darbojas vienā dalībvalstī un strādā ar starptautisku piegādātāju, nav dota iespēja izvēlēties, no kuras piegādātāja struktūras iegādāties preces, un tā vietā tiem ir jāizmanto meitasuzņēmums kādā konkrētā valstī. Ar tādiem pašiem šķēršļiem mazumtirgotāji saskaras tad, ja piegādātājs neļauj neatkarīgajiem vairumtirgotājiem piegādāt tā produktus pāri robežām, — tas noved pie tirgus noslēgtības vai tirgus sadalīšanas pa valstu robežām. Ja piegādātājam, kas uzliek teritoriālus piegādes ierobežojumus, ir dominējošais stāvoklis vai ja šos ierobežojumus piemēro sakarā ar vienošanos starp piegādātāju un neatkarīgu vairumtirgotāju, dažos gadījumos šādus ierobežojumus saskaņā ar konkurences tiesībām var atzīt par konkurenci kropļojošu darbību un uzlikt sankcijas. Tomēr tas nestrādā gadījumos, kad vertikāli integrētie piegādātāji šādus norādījumus dod saviem meitasuzņēmumiem. Pašlaik daži piegādātāji izmanto faktu, ka konkurences noteikumi šādās situācijās nav piemērojami 64 .  

Teritoriālās piegādes ierobežojumi veicina tirgus sadalīšanos segmentos, ierobežo konkurenci un var novest pie būtiskām atšķirībām starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām vai patērētājiem piedāvāto produktu klāstu ES teritorijā 65 .

Šāda rīcība būtu jānovērš, lai mazumtirgotāji varētu paralēli importēt visus produktus, kas tiem ļautu vienoto tirgu vēl vairāk pietuvināt Eiropas patērētājiem. Komisija turpinās vākt faktus par to, kā šāda prakse ietekmē vienoto tirgu. Ja piegādātāji brīvprātīgi neizdarīs izmaiņas pieejā un situācija paliks nemainīga, iespējams, būs nepieciešami papildu pasākumi.

Nodrošināt atbilstību noteikumiem — tas maksā, un radušās atbilstības nodrošināšanas izmaksas var sasniegt 0,4 % līdz 6 % no mazumtirgotāja gada apgrozījuma 66 . Mikrouzņēmumiem tas ir īpaši smags slogs 67 .

Respondenti, kuri piedalījās atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, norādīja uz jomām, kurās varētu veikt uzlabojumus: darījumdarbības informācijas ziņošana, izmaiņu paziņošana, inspekcijas 68 , samērīgāki naudas sodi un sankcijas.

Komisija pēdējos gados ir paudusi stingru apņemšanos veicināt labāka regulējuma principus gan ES, gan dalībvalstu līmenī 69 . Papildus dalībvalstīm vajadzētu pārbaudīt, vai to valsts noteikumi ir mērķorientēti, uz pierādījumiem balstīti un skaidri formulēti. Vienkāršāki noteikumi, labāka izpratne par nozares specifiku un rīcībpolitisks atbalsts palīdzētu mazumtirdzniecības nozarei kļūt elastīgai un inovatīvai 70 .

Lai sekmētu tādu mazumtirdzniecības nozares attīstību, kuras centrā ir patērētāju intereses, ir vajadzīga plaša pieeja: jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina, ka tas ir piemērots daudzkanālu vidē, kā arī jāsamazina pārlieku apgrūtinošie un dārgie pasākumi un procedūras, kas mazumtirgotājiem jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem.

Lai ES mazumtirdzniecības nozare atbilstu 21. gadsimta prasībām, ir vajadzīgs labi funkcionējošs vienotais tirgus un moderna regulatīvā vide. Šajā paziņojumā izklāstītās juridiskās norādes un paraugprakses piemēri palīdzēs dalībvalstīm īstenot reformas, kas vērstas uz atvērtāka, integrētāka un konkurētspējīgāka mazumtirdzniecības tirgus izveidi, bet kas neapdraud leģitīmu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu.

Mazāki ierobežojumi mazumtirdzniecības nozarē papildus pozitīvi ietekmētu arī citas tautsaimniecības nozares, jo īpaši ražošanas augšposmos. Efektīvāka mazumtirdzniecības nozare un zemākas patēriņa cenas palielinās pieprasījumu un palīdzēs augšposma ražotājus pievērst inovatīvāku produktu ražošanai.

E-komercijas uzplaukums mazumtirdzniecības nozarei, kā arī patērētājiem piedāvā vēl nebijušas iespējas, taču ierobežojumi, ar ko sastopas fiziskos veikalos strādājošie mazumtirgotāji, neļauj tiem pielāgoties izmaiņām patērētāju paradumos. Patērētāji, kas iepērkas tiešsaistē, ir pieraduši iepirkties jebkurā laikā un vietā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka, izstrādājot un īstenojot attiecīgos noteikumus, valsts, reģionālās un vietējās iestādes ņem vērā to, ka turpmākajos gados daudzkanālu mazumtirdzniecība saglabās savu lomu nozarē.

Šajā paziņojumā sniegtās juridiskās norādes un paraugprakses piemēri palīdzēs publiskajām iestādēm izvērtēt savu tiesisko regulējumu un apzināt mazāk ierobežojošus pasākumus. Dalībvalstīm jāturpina izvērtēt spēkā esošos un ierosinātos pasākumus mazumtirdzniecības nozarē, lai nodrošinātu, ka tie ir nediskriminējoši, pienācīgi pamatoti un samērīgi. Jāraugās, lai šie pasākumi būtu lietderīgi nosprausto sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanai, palīdzētu samērīgā veidā risināt pilsētattīstības problēmas un būtu piemēroti strauji mainīgajai mazumtirdzniecības videi. Šajā novērtējumā vajadzētu piedalīties arī valstu konkurences iestādēm.

Lai novērtētu dalībvalstu centienus samazināt mazumtirdzniecības ierobežojumus, tiks izmantots mazumtirdzniecības ierobežotības indikators, kas kalpos kā dinamisks monitoringa rīks, taču centienu novērtējumā tiks ņemti vērā arī pamatoti sabiedriskās politikas mērķi (piem., sabiedrības veselība) un šādu reformu ietekme uz tirgus rādītājiem, tostarp produktivitāti, cenām, inovāciju, kā arī blakusietekme citās nozarēs.

Komisija turpinās uzraudzīt izmaiņas attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, kā arī tendences mazumtirdzniecības nozarē. Izdarītie konstatējumi tiks ņemti vērā Komisijas ekonomiskajā analīzē, ko tā veic Eiropas pusgada ietvaros. Šāda uzraudzība arī palīdzēs Komisijai noteikt prioritātes izpildes nodrošināšanas politikā, ko tā īsteno mazumtirdzniecības nozarē.

Vispārējā mazumtirdzniecības nozares rīcībpolitiskā satvara uzlabošanai ir vajadzīga sekmīga partnerība starp attiecīgajiem ES un dalībvalstu aktoriem visos līmeņos. Komisija turpinās veidot dialogu starp ES iestādēm un valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem, lai pārspriestu nozares nākotni.

(1)

 Mazumtirdzniecība ir lielākā nozare ES nefinanšu darījumdarbības ekonomikā, mērot pēc nodarbināto personu un uzņēmumu skaita, un tā rada 4,5 % no Eiropas tautsaimniecības pievienotās vērtības un nodrošina 8,6 % darbvietu ES; Eurostat, 2014. gads.

(2)

2017. gadā ES tiešsaistē iepirkās 68 % interneta lietotāju (jeb 81 % iedzīvotāju). 33 % no tiešsaistes pircējiem iegādājās preces no pārdevējiem citās dalībvalstīs, bet 23 % – no trešo valstu pārdevējiem. Avots: Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss 2018. gadā.

(3)

Šādas reformas ir notikušas, piem., Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Somijā un Spānijā.

(4)

Piem., Kanādā, Japānā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

(5)

Sk. analīzi šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018) 236.

(6)

Stāvokli 2017. gadā atspoguļo mazumtirdzniecības ierobežotības indikatora dati. Dažos gadījumos, kad pēc 2017. gada decembra notikušas nozīmīgas izmaiņas, informācija ir atjaunināta un ņemta vērā rezultātos. Analīzes veikšanas laikā jaunākie pieejamie Eurostat dati bija par 2015. gadu.

(7)

 Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai, COM(2015) 192 final.

(8)

2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302 par ģeogrāfisko bloķēšanu.

(9)

Regula par paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem [stāsies spēkā 2018. gada maijā].

(10)

Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā.

(11)

Priekšlikums direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem, COM(2015) 634 final; grozīts priekšlikums direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem, COM(2017) 637 final.

(12)

 Termiņa vidusposma pārskats par digitālā vienotā tirgus stratēģiju, (COM(2017) 228 final.

(13)

 Taisnīga un efektīva nodokļu sistēma Eiropas Savienībā digitālajam vienotajam tirgum, COM(2017) 547 final.

(14)

2017. gada 4. oktobra Regula (ES) 2018/72, kas papildina Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem.

(15)

 Eiropas topošie līderi... jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva, COM(2016) 733 final.

(16)

 Jaunā prasmju programma Eiropai, COM(2016) 381 final.

(17)

Priekšlikums regulai par preču savstarpēju atzīšanu, COM (2017) 796.

(18)

  Priekšlikums regulai par atbilstību un izpildi , COM (2017) 795.

(19)

Grozīts priekšlikums direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem, COM(2017) 637 final.

(20)

 Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss, COM(2018) 183.

(21)

Nesenais 2018. gada 30. janvāra spriedums Visser lietā, C-31/16, 97. punkts.

(22)

2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva).

(23)

Eiropadomes secinājumi par darbvietām, izaugsmi un konkurētspēju, 2018. gada 22. marts.

(24)

 Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, COM(2015) 550 final.

(25)

Eiropadomes secinājumi par darbvietām, izaugsmi un konkurētspēju, 2018. gada 22. marts.

(26)

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un Padomes prezidentūras kopīgs paziņojums par godu vienotā tirgus 25. gadadienai, 2018. gada 20. marts.

(27)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(28)

Sk. analīzi šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018) 236.

(29)

Komisijas pētījumi, kuru pamatā ir ESAO produktu tirgus ierobežotības indikators, liecina, ka ESAO indeksa samazinājums par vienu punktu nozīmētu cenu līmeņa samazinājumu 7 % apmērā (Eiropas Komisija, Background documents for the European Semester (2018), The EU retail sector).

(30)

Par pamatu izmantojot ESAO produktu tirgus regulējuma (PMR) indeksa metodiku, Komisija mazumtirdzniecības ierobežotības indikatora (RRI) ietvaros regulatīvo stāvokli dalībvalstīs novērtēja, piešķirot punktus vairākos būtiskos aspektos. Katram aspektam piešķirtās vērtības var būt no 0 līdz 6, kur 0 punktu nozīmē vismazāk ierobežojošu regulējumu, bet 6 — visierobežojošāko regulējumu. Informācija, kas ir rezultātu pamatā, ir savākta un verificēta, apspriežoties ar dalībvalstīm. Arī RRI metodika ar Pakalpojumu direktīvas ekspertu grupas starpniecību ir apspriesta ar dalībvalstīm. Sīkāku informāciju skatīt pielikumā un šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018) 236.

(31)

Pirmais mazumtirdzniecības ierobežotības indikatora pīlārs aptver ar mazumtirdzniecības punktu izveidi saistītus specifiskus nosacījumus (lieluma robežvērtības, atrašanās vietai specifiski noteikumi, vietējās plānošanas prasību detalizētības līmenis, vajadzība pēc ekonomiskajiem datiem), kā arī procedūras (vajadzīgo atļauju un ietekmes novērtējumu skaits, iesaistīto vienību skaits, procedūru ilgums un mazumtirdzniecības punktu izveides lēmumu publicēšana). Otrais pīlārs atspoguļo darbības ierobežojumus, piem., ierobežojumus attiecībā uz veikalu darbalaiku, dažu produktu izplatīšanas kanāliem, attiecībā uz konkrētiem produktiem, noieta veicināšanu, kā arī aptver mazumtirdzniecībai specifiskus nodokļus un nodevas un produktu piegādes avotus. Šis indikators sniedz faktisku pārskatu par ierobežojumiem dalībvalstīs. Noteikumi par konkrētu produktu (piem., alkohola, tabakas izstrādājumu un bezrecepšu zāļu) izplatīšanas kanāliem ir iekļauti, lai gūtu pilnīgāku pārskatu par ierobežotības pakāpi. Šo noteikumu iekļaušana neskar veselības un sociālās politikas mērķus, ko tiecas sasniegt dalībvalstis. Komisijai rūp šo mērķu sasniegšana, un tā ir izstrādājusi īpašas rīcībpolitikas un tiesību aktus, konkrēti, tabakas tirdzniecības un reklāmas ierobežošanai un augstu zāļu kvalitātes un drošuma standartu nodrošināšanai. Tā arī atbalsta dalībvalstu rīcībpolitikas alkohola radīta kaitējuma mazināšanai.

(32)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(33)

Bažas par mazumtirdzniecības punktu izveidi ierobežojošiem noteikumiem ir paustas valstīm adresētajos ieteikumos, un konkrēti ieteikumos Beļģijai, Dānijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai, Somijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai.

(34)

Pakalpojumu direktīvas 14. panta 5. punkts aizliedz saimniecisku pārbaudi [ekonomisku izpēti], kas par priekšnoteikumu atļaujas piešķiršanai izvirza pierādījumu par saimnieciskas [ekonomiskas] vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību, darbības potenciālās vai pašreizējās saimnieciskās ietekmes izvērtējumu vai darbības piemērotības izvērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde.

(35)

Ekonomisko vajadzību izpētes prasība ir atcelta Beļģijā, Francijā, Luksemburgā, Itālijā, Nīderlandē, Rumānijā un attiecīgajos reģionos Spānijā. Sk. Paziņojumam par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu SWD(2012) 148 final. 

(36)

Uzsākta 2016. gada maijā ar Amsterdamas paktu .

(37)

  https://ec.europa.eu/futurium/en/urban-agenda-eu/what-urban-agenda-eu .

(38)

2018. gada 30. janvāra spriedums Visser lietā, C-31/16, 124. punkts.

(39)

Pakalpojumu direktīvas 15. pants.

(40)

Šādas prasības samazina spēju reaģēt uz mainīgu pieprasījumu un var ierobežot jaunu mazumtirdzniecības punktu izveidi brīvās komerctelpās, un tas ir pretrunā argumentam, kuru bieži min kā pamatojumu veikalu atrašanās vietu regulēšanai.

(41)

Pakalpojumu direktīvas 15. panta 3. punkts.

(42)

2018. gada 30. janvāra spriedums Visser lietā, C-31/16, 130. punkts.

(43)

Priekšlikums direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas, COM (2016) 822 final.

(44)

Priekšlikums direktīvai, ar ko nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru, COM(2016) 821 final.

(45)

Piemēram, Francijā, lai atvērtu veikalu, kura platība pārsniedz 1000 m², ir nepieciešama īpaša atļauja. Vācijā šis slieksnis ir 800 m², turpretī Ungārijā — 400 m².

(46)

Sk. šim paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu SWD(2018) 236.

(47)

Pakalpojumu direktīvas 8. pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai visas procedūras un formalitātes saistībā ar piekļuvi pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu varētu viegli veikt no attāluma un elektroniski attiecīgajā vienotajā kontaktpunktā un ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(48)

ES E-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam, COM (2016) 179.

(49)

Priekšlikums regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem, COM(2017) 256 final. 

(50)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(51)

 Pakalpojumu direktīvas 5. līdz 8. pants, kas attiecas uz procedūru vienkāršošanu, vienoto kontaktpunktu izveidi, tiesībām uz informāciju un procedūru elektronisku veikšanu.

(52)

Pakalpojumu direktīvas 13. panta 3. punkts.

(53)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(54)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(55)

Uz mazumtirdzniecības darbības ierobežojošiem noteikumiem ir norādīts valstīm adresētajos ieteikumos, un konkrēti ieteikumos Austrijai, Beļģijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai, Portugālei, Somijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai.

(56)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237.

(57)

Pakalpojumu direktīvas 20. pants aizliedz pakalpojumu saņēmēju diskrimināciju pēc viņu valstspiederības vai dzīvesvietas. 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302 par ģeogrāfisko bloķēšanu gādā par to, lai nebūtu diskriminācijas attiecībā uz piekļuvi cenu, pārdošanas un maksāšanas nosacījumiem, pērkot preces un pakalpojumus tīmekļa vietnē, kas atrodas citā dalībvalstī.

(58)

Piemēram, dažās dalībvalstīs bezrecepšu zāles drīkst tirgot tikai aptiekās. Dalībvalstis un Eiropas Savienība ir ieviesušas tiesību normas, kas attiecas uz bezrecepšu zāļu mazumtirdzniecību tiešsaistē un nesaistē, ņemot vērā to īpašo stāvokli (piem., farmaceita lomu pacientu konsultēšanā, patēriņa kontroli, viltotas zāles).

(59)

2015. gada 29. aprīļa Direktīva (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

(60)

Komisijas paziņojums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”, COM(2018) 28 final.

(61)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, COM(2015) 595 final.

(62)

COM(2018) 173.

(63)

Komisijas dienestu darba dokuments “Public Consultation on Retail regulations in a multi-channel environment – Synopsis Report”, SWD(2018) 237. Šādus ierobežojumus varētu arī kvalificēt kā Pakalpojumu direktīvas 20. pantā minētā nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo ar tiem tirgus tiek sadalīts pēc valstspiederības vai dzīvesvietas.

(64)

2022. gada 31. maijā beigs darboties Komisijas regula, kas attiecas uz atbrīvojumu piešķiršanu atsevišķām vertikālo vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (2010. gada 20. aprīļa Regula (ES) Nr. 330/2010 par LESD 101. panta 3. punkta piemērošanu). Pirms darbības termiņa atjaunošanas tā būs jāpārskata. Vienlaikus būs jāpārskata arī Komisijas vadlīnijas par vertikālajiem ierobežojumiem. Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula ļauj klientiem baudīt tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro klientiem piegādes vietā, piem., ja viņi paši organizē preču saņemšanu. Tomēr tā neattiecas uz pirkumiem tālākpārdošanai un nebūtu piemērojama, ja par piegādes līgumu tiek noslēgta individuāla vienošanās.

(65)

Projekta stadijā esošajā dokumentā “Towards a HLF Code of Good Practice in addressing ‘dual quality food’”, kurā apkopoti Pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanas augsta līmeņa foruma iekšējā tirgus apakšgrupas 2017. gada decembra ideju ģenerēšanas sesijā izdarītie secinājumi, Eiropas Komisija ir aicināta novērtēt, cik lielā mērā t. s. teritoriālie piegādes ierobežojumi ietekmē patērētājiem pieejamo izvēli. Domājams, ka galīgā redakcija tiks apstiprināta 2018. gada decembrī.

(66)

Atšķirības starp valstīm — sk. LE Europe, Spark Legal Network and Consultancy, VVA Consulting, Operational restrictions in the retail sector, 2018 (pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts pētījums).

(67)

Vidēji ES mikromazumtirgotāji ar regulējumu saistītajiem administratīvajiem uzdevumiem un aprīkojumam tērē līdzekļus, kas līdzvērtīgi 3,3 % no to apgrozījuma, savukārt maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem šie tēriņi veido 0,4 %.

(68)

Laba inspekciju prakse var palīdzēt ekonomikas izaugsmei un uzplaukumam, bet vāji sagatavotas inspekcijas uzņēmumiem rada lielu slogu, kas kavē ekonomisko izaugsmi, J. Monk, Reform of regulatory enforcement and inspections in OECD countries.

(69)

Komisijas paziņojums “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”, COM(2015) 215 final. Mazumtirdzniecības gadījumā MVU testa izmantošana ietekmes novērtēšanā ir jo īpaši svarīga.

(70)

Eiropas Komisija, Mazumtirdzniecības konkurētspējas jautājumu augsta līmeņa grupa, Report of the preparatory working group on innovation, 2015; https://ec.europa.eu/growth/single-market/services/retail_en.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.4.2018

COM(2018) 219 final

PIELIKUMS

[dokumentam]

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare

{SWD(2018) 236 final}
{SWD(2018) 237 final}

Avots: pašu aprēķini, kuru pamatā ir informācija, kas savākta no dalībvalstīm, kā arī iegūta specializētos pētījumos.