EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.1.2018

COM(2018) 6 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par to, kā dalībvalstis īsteno Padomes Direktīvu 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli
Otrais ziņojums

{SWD(2018) 4 final}

Satura rādītājs

1.Ievads

1.1.Tiesiskais regulējums

1.2.Pārvadājumu pārraudzības un kontroles vispārīgie principi

2.Vispārīgo noteikumu īstenošana

2.1.Direktīvas transponēšana

2.2.Pārvadājumu uzraudzības un kontroles standarta dokuments

2.3.Kompetentās iestādes

3.Novērojumi par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem un tendences šajā jomā

3.1.Vispārīga informācija par pārvadājumiem

3.2.Imports uz Kopienu, eksports no Kopienas un tranzīts caur Kopienu

3.3.Papildu pasākumi pēc pirmā Komisijas ziņojuma

4.Secinājumi

1.Ievads

Ar Padomes Direktīvu 2006/117/Euratom 1 ir noteikta radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu uzraudzības un kontroles Kopienas sistēma, lai garantētu adekvātu aizsardzību iedzīvotājiem. Tā nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis tiek informētas par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem to teritorijā vai caur to, un tām ir pienākums dot piekrišanu vai pamatoti atteikties dot piekrišanu šo pārvadājumu veikšanai. Minētā direktīva papildina Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom 2 , kurā galvenā uzmanība pievērsta radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas ilgtermiņa apsaimniekošanas politikai un ar to saistītajiem pienākumiem.

Šis ir Komisijas otrais ziņojums par Padomes Direktīvas 2006/117/Euratom īstenošanu, kurā sniegts pārskats par attiecīgajiem pārvadājumiem un saistītajiem aspektiem. Tajā sniegta informācija, kas papildina Komisijas ziņojumu par Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 3 īstenošanu.

Visās ES dalībvalstīs rodas radioaktīvie atkritumi, ko rada dažādas iekārtas (piem., kodolelektrostacijas, pētniecības reaktori) un darbības, piemēram, radioaktīvo izotopu izmantošana medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā un izglītībā. Saskaņā ar definīciju “radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvi materiāli gāzveida, šķidrā vai cietā formā, kurus nav paredzējusi izmantot izcelsmes vai galamērķa valsts vai fiziska vai juridiska persona, kā lēmumam ir piekritušas šīs valstis, un kurus kā radioaktīvos atkritumus saskaņā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts normatīvajiem aktiem kontrolē regulatīvā iestāde.

Turklāt kodolenerģijas un pētniecības reaktoru darbības rezultātā rodas arī lietotā kodoldegviela. Saskaņā ar definīciju “lietotā kodoldegviela” ir reaktora aktīvajā zonā apstarota kodoldegviela, kas no tās pastāvīgi izņemta. To var uzskatīt gan par izmantojamu resursu, ko var pārstrādāt, gan paredzēt galīgai apglabāšanai, neparedzot tālāku izmantošanu un apstrādājot kā radioaktīvos atkritumus.

Kad lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi ir radušies, tos pirms iespējamās pārstrādes vai apstrādes un apglabāšanas uzglabā. No vietām, kur šie materiāli tika radīti vai apsaimniekoti, lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek transportēti, galvenokārt pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūru, kā arī dažos gadījumos pa gaisu.

ES dalībvalstu teritorijā regulāri notiek radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas imports, eksports un tranzīts. Šādu materiālu pārvietošana, ko dēvē arī par pārvadājumiem, notiek vairumā dalībvalstu neatkarīgi no to kodolprogrammu mēroga.

Pašlaik 16 dalībvalstīm 4 to teritorijā ir kodolenerģijas reaktori, no tiem reaktori, kas darbojas, ir izvietoti 14 dalībvalstīs. Turklāt 20 dalībvalstis 5 ES izmantoja vai joprojām izmanto pētniecības reaktorus. Dažas dalībvalstis lietoto kodoldegvielu pārvadā pārstrādei ES vai uz trešām valstīm. Vairums dalībvalstu, kurās ir pētniecības reaktori, līdz 2020. gadam ir iecerējušas lietoto kodoldegvielu nogādāt atpakaļ tās piegādātājam (ASV vai Krievijas Federācijai), lai gan attiecībā uz vairākiem apmācības un pētniecības reaktoriem vēl ir jāizstrādā lietotās kodoldegvielas ilgtermiņa apsaimniekošanas plāns (piem., attiecībā uz tās apglabāšanu). Radioaktīvie atkritumi ES teritorijā un ārpus tās daudzkārt ir transportēti arī tāpēc, lai, veicot apstrādi (piem., kausēšanu, sadedzināšanu), pirms uzglabāšanas un/vai apglabāšanas samazinātu to daudzumu.

Saskaņā ar 20. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 2006/117/Euratom dalībvalstīm no 2011. gada 25. decembra ik pēc trim gadiem ir jāziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu. Tāpēc otro ziņojumu iesniegšanas termiņš bija 2014. gada 25. decembris.

6 7 8 Visas dalībvalstis iesniedza otro valsts ziņojumu par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem savā teritorijā 2012.–2014. gadā, bet Horvātija iesniedza pirmo ziņojumu. Šajā otrajā ziņojumu iesniegšanas kārtā bija vērojami būtiski kavējumi, jo tikai trīs dalībvalstis ziņojumus iesniedza laikā (pārējās tos iesniedza ar dažāda ilguma aizkavēšanos).

9 10 Pamatojoties uz valstu ziņojumiem un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un apstiprināšanas šajā komitejā Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 20. panta 2. punktu ir sagatavojusi šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Tā pamatā ir visu dalībvalstu ziņojumi, un tas papildina Komisijas pirmo ziņojumu par 2008.–2011. gadu, kas tika sniegts 2013. gadā.

Ziņošanas nolūks ir sniegt pārskatu par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem Kopienā; par jaunākajām tendencēm un problēmām lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu importa, eksporta un tranzīta jomā, par ziņojumiem attiecībā uz atteiktiem un nenotikušiem pārvadājumiem, kā arī par ierosinātajiem pasākumiem.

Sīkāka informācija par direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018)4. Šā ziņojuma nobeigumā ir izcelti temati, kuriem jāpievērš papildu uzmanība.

1.1.Tiesiskais regulējums 

Radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas droša un atbildīga apsaimniekošana, tostarp šo materiālu droša pārvadāšana dalībvalstu teritorijā un ārpus tās, ir juridiska prasība. Šī prasība izriet gan no starptautiskajiem, gan ES tiesību aktiem.

Starptautiskā līmenī galvenais atsauces dokuments šajā jomā ir Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencija (tālāk tekstā “Kopējā konvencija”) 11 . Citu noteikumu starpā Kopējā konvencijā līgumslēdzējām pusēm ir uzlikti pienākumi attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārrobežu pārvietojumu (importa, eksporta un tranzīta) drošību. Tās 27. pantā ir noteikts, ka katrai līgumslēdzējai pusei, kas iesaistīta pārrobežu pārvietojumos, ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādus pārvietojumus uzsāk saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem un svarīgiem saistošajiem starptautiskiem dokumentiem. Kopš Komisijas pirmā ziņojuma par Direktīvas 2006/117/Euratom īstenošanu par Kopējās konvencijas līgumslēdzēju pusi ir kļuvusi Malta, tātad tagad visas 28 ES dalībvalstis ir šīs konvencijas 12 līgumslēdzējas puses, tādējādi pierādot dalībvalstu apņemšanos nodrošināt augstu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošības līmeni no to rašanās brīža līdz apglabāšanai.

ES līmenī 2013. gadā pēc pirmā Komisijas ziņojuma par Direktīvas 2006/117/Euratom īstenošanu tika pārskatīta Padomes Direktīva 96/29/Euratom par drošības pamatstandartiem, saglabājot vispārējo mērķi — uzlabot aizsardzību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, kas rodas arī pārvadājot lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus. Ar pārskatīto Direktīvu 96/29/Euratom (jaunā Direktīva 2013/59/Euratom 13 ) atceļ piecu ES direktīvu noteikumus, tostarp Direktīvu 2003/122/Euratom attiecībā uz slēgtiem augstas radioaktivitātes starojuma avotiem 14 , un apkopo tos vienā tiesību aktā. Jaunajā direktīvā, kas dalībvalstīm jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim, ir noteikti arī saskaņoti atbrīvojuma kritēriji un vispārēji atbrīvojuma līmeņi, ko piemēro, lai materiālus varētu atbrīvot no regulatīvās kontroles. Attiecībā uz dabā sastopamiem radioaktīvajiem materiāliem (tālāk tekstā “NORM”) Direktīvas 2013/59/Euratom piemērošanas joma ir paplašināta, lai iekļautu cilvēku darbības, kas ietver dabisku starojuma avotu klātbūtni, tostarp tādu materiālu pārstrādi, kuros ir dabā sastopamie radionuklīdi (NORM). Direktīvā noteikts, ka aizsardzība pret dabiskajiem starojuma avotiem būtu nevis jāapskata atsevišķā daļā, bet gan pilnībā jāintegrē vispārējās prasībās. Proti, nozares, kurās pārstrādā materiālus, kas satur dabā sastopamus radionuklīdus, attiecībā uz kuriem ir jāpiemēro regulatīvā kontrole, būtu jāpārvalda, ievērojot tādu pašu regulējumu kā citās jomās 15 . Direktīvā (23. pantā) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāapzina tās praktisko darbību kategorijas vai veidi, kurās izmanto NORM un kas izraisa darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu, kuru nevar neņemt vērā no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa. To rūpniecības nozaru saraksts, kurās izmanto dabā sastopamus radioaktīvus materiālus un kuras identifikācijas procesā ir jāņem vērā papildus urāna ieguves un smalcināšanas nozarei, ir dots Direktīvas 2013/59/Euratom VI pielikumā. Ja dalībvalsts NORM atkritumus deklarē kā radioaktīvos atkritumus, par to pārvadājumiem ir jāziņo saskaņā ar Direktīvas 2006/117/Euratom 20. pantu.

Šā visaptverošā ES kodoldrošības un radiācijas drošības satvara piemērošanas jomā Direktīvā 2006/117/Euratom īpaša uzmanība ir pievērsta civilajās iekārtās un darbībās radīto radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu atļauju piešķiršanas regulatīvajiem un procesuālajiem aspektiem. Direktīvu piemēro, ja:

·lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu izcelsmes valsts, galamērķa valsts vai jebkura tranzīta valsts ir ES dalībvalsts;

·lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu daudzums un koncentrācija vienā pārvadājumā (sūtījumā) pārsniedz līmeņus, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom 16 (kas nesen aizstāta ar Direktīvu 2013/59/Euratom) 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

1.2.Pārvadājumu pārraudzības un kontroles vispārīgie principi 

Saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom katra dalībvalsts saglabā pilnīgu atbildību par savas politikas izvēli attiecībā uz savā jurisdikcijā esošu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu, un tas var ietvert lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu eksportu vai šādu materiālu importu (piem., pārstrādei) tās teritorijā.

17 Direktīvas 2006/117/Euratom 17. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstīm radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzībai un kontrolei ir jāizmanto standarta dokuments. Ja šādus materiālus paredzēts transportēt uz trešām valstīm, dalībvalstīm ir jāpiemēro arī attiecībā uz pārvadājumiem noteiktie kritēriji, kā noteikts direktīvas 16. panta 2. punktā un Komisijas Ieteikumā.

Ja pārvadājumu nevar pabeigt vai nav ievēroti pārvadājuma nosacījumi, ko paredz šī direktīva, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgo radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas turētājs tos paņem atpakaļ, ja vien nevar veikt alternatīvus drošus pasākumus. Šīs kompetentās iestādes nodrošina, ka vajadzības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic drošību uzlabojošus pasākumus. Šādā gadījumā turētājs 18 ir atbildīgs par to izmaksu segšanu, kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt (direktīvas 12. pants).

Atteikumi piešķirt atļauju lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadāšanai i) ir jāpamato, balstoties uz direktīvā noteiktajiem kritērijiem; ii) tiem nevajadzētu būt patvaļīgiem; un iii) tie būtu jāpamato ar attiecīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskiem tiesību aktiem. Dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz eksportu vai atteikumiem ir jāatbilst noteikumiem, kas definēti Kopējā konvencijā un direktīvas 16. pantā, kurā noteikts, ka radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu aizliegts eksportēt uz galamērķi, kas atrodas uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma, uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm vai uz trešo valsti, kurai nav pietiekamu resursu, lai droši apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu.

Papildus ziņojumiem Komisijai, kas jāiesniedz ik pēc 3 gadiem (kā noteikts Direktīvas 2006/117/Euratom 20. panta 1. punktā), dalībvalstis:

·katru gadu ziņo Komisijai un Padomdevējai komitejai par jebkādiem neatļautiem pārvadājumiem uz trešo valsti, kurā nav pietiekamu tehnisko un administratīvo resursu un reglamentētas struktūras, lai droši apsaimniekotu lietoto kodoldegvielu un/vai radioaktīvos atkritumus (direktīvas 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts);

·nosūta Komisijai kompetentās(-o) iestādes(-žu) kontaktinformāciju un visu informāciju, kas vajadzīga ātrai saziņai (direktīvas 18. pants).

2.Vispārīgo noteikumu īstenošana 

2.1.Direktīvas transponēšana

Pārskata periodā no 2012. līdz 2014. gadam Horvātija iestājās ES (2013. gada 1. jūlijā) un transponēja direktīvu.

Tāpēc tagad direktīvu ir transponējušas visas 28 dalībvalstis.

2.2.Pārvadājumu uzraudzības un kontroles standarta dokuments

19 Standarta dokumentā (kas ar Komisijas lēmumu tika izveidots 2008. gadā un grozīts 2011. gadā) ir iekļautas šādas veidlapas:

·pieteikums lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvadājumu atļaujas saņemšanai;

·apstiprinājums par pieteikuma saņemšanu — trūkstošās informācijas par lietoto kodoldegvielu vai radioaktīvajiem atkritumiem pieprasījums;

·iesaistīto kompetento iestāžu atteikums vai piekrišana radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājumam;

·radioaktīvo atkritumu kravas apraksts un iepakojumu saraksts;

·apstiprinājums par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājuma saņemšanu;

·lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājuma atļauja.

Dažas dalībvalstis ierosināja veikt standarta dokumenta papildu uzlabojumus. Piemēram, tika ierosināts precizēt paskaidrojumu piezīmes un pievienot standarta dokumentam īpašu sadaļu, kurā būtu dotas mijnorādes uz iepriekšējo atļauju/piekrišanu, — gadījumos, kad pārvadājuma pieteikums ir saistīts ar minētajā iepriekšējā pārvadājumā radušos atlikumu repatriāciju. Tas atvieglotu uzraudzību un nodrošinātu revīzijas izsekojamību no izejošajiem pārvadājumiem apstrādei/pārstrādei līdz radīto atkritumu un blakusproduktu pārvadājumu(-iem). Turklāt tika norādīts, ka ir jāsaskaņo informācijas prasības standarta dokumenta B-1. daļā “Pieteikums lietotās kodoldegvielas pārvadājuma(-u) atļaujas saņemšanai”, kurā nav iekļauta norāde par lietotās kodoldegvielas radioaktivitātes līmeņiem, un B-5. daļā “Lietotās kodoldegvielas kravas apraksts un iepakojumu saraksts” (kur šī informācija tiek prasīta).

Komisija izskatīs šos ierosinājumus.

2.3.Kompetentās iestādes

20 No 2017. gada jūlija visas dalībvalstis ir iesniegušas atjauninātu informāciju par savām kompetentajām iestādēm direktīvas 5. panta 13) apakšpunkta nozīmē, un tā ir iekļauta Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018)4.

21 Atbilstīgi Direktīvas 2006/117/Euratom 19. panta prasībai un Ieteikumam par drošu un efektīvu sistēmu, kā pārsūtīt ar direktīvas noteikumiem saistītos dokumentus un informāciju, dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: .

3.Novērojumi par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem un tendences šajā jomā

Laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam vairums dalībvalstu par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem savā teritorijā ziņoja, izmantojot nesaistošu veidni un norādot tajā informāciju par: i) direktīvas īstenošanu un ii) lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu importu, eksportu un tranzītu.

Kopumā tika konstatēts, ka atšķirīgi ir gan dalībvalstu ziņojumu formāti, gan arī šajos ziņojumos Komisijai sniegtās informācijas detalizācijas pakāpe un kvalitāte. Piemēram:

·dalībvalstu ziņojumos lietotie termini attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem ne vienmēr atbilda terminiem, kas definēti direktīvā un Lēmumā 2008/312/Euratom (piem., imports uz Kopienu, eksports no Kopienas, tranzīts Kopienas teritorijā, atļauja, piekrišana);

·turklāt informācijā, ko dalībvalstis sniedza ziņojumos, ne vienmēr bija iekļauti precīzi dati par pārvadājumiem vai arī nebija nošķirti lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumi;

·divu dalībvalstu ziņojumos, kas attiecas uz 48 % no kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumu atļauju skaita, zināmā mērā bija dots tikai kopsavilkums, nesniedzot pietiekami sīku aprakstu par pārvadājumiem, kā prasīts ziņošanas veidnē;

·dažu dalībvalstu ziņojumos ir vērojamas neatbilstības attiecībā uz pārvadājumu atļaujām.

Šā otrā ziņojuma kontekstā Komisijai netika ziņots par atpakaļnosūtīšanu, kas saistīta ar nedeklarētu radioaktīvo atkritumu neatļautiem pārvadājumiem (kā noteikts 4. pantā); par nepabeigtiem pārvadājumiem (kā noteikts 12. pantā); par eksportēšanas aizliegumu, kas atbilstu direktīvas 16. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem. Tika ziņots tikai par diviem atteikumiem piešķirt atļauju tāpēc, ka metāllūžņi bija piesārņoti, un par vienu gadījumu, kad par pārvadājumu tika sniegta nepilnīga informācija. Visos minētajos atteikumu gadījumos iesaistītās dalībvalstis problēmas atrisināja.

Sīkāka informācija par dalībvalstu pārvadājumiem ir izklāstīta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD (2018)4. 

3.1.Vispārīga informācija par pārvadājumiem

Ar Direktīvu 2006/117/Euratom izveido sistēmu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem starp dalībvalstīm, kurus drīkst veikt tikai tad, ja ir saņemta visu iesaistīto dalībvalstu (arī tranzīta dalībvalstu) kompetento iestāžu iepriekšēja apzināta piekrišana.

Laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam 20 dalībvalstis ziņoja par atļautiem pārvadājumiem direktīvas piemērošanas jomā. Dalībvalstis ziņoja, ka ir izdotas 400 atļaujas 22 , tostarp 192 atļaujas, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts, un 208 piekrišanas 23 lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumu veikšanai. Piecās 24 no 20 dalībvalstīm, kas iesniedza ziņojumus, ir izdoti 74 % no visām 192 atļaujām, par kurām tika ziņots 2012.–2014. gadā.

Jāpiemin arī, ka 81 % (157) no visām izdotajām atļaujām attiecas uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem, 17 % (32) — uz lietoto kodoldegvielu, un 2 % atļauju ir izdotas attiecībā uz materiāliem, kas nav radioaktīvie atkritumi vai lietotā kodoldegviela. Iepriekšējā pārskata periodā 74 % atļauju tika izdotas attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem un pārējie 26 % — attiecībā uz lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem.

Komisija norāda, ka kopējais atļauju skaits ir palielinājies (par 15 %), salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2008–2011), kad 14 dalībvalstis izsniedza 161 atļauju direktīvas piemērošanas jomā.

3.2.    Imports uz Kopienu, eksports no Kopienas un tranzīts caur Kopienu

Pārskata periodā no 2012. līdz 2014. gadam lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumu visvairāk tika veikti starp dalībvalstīm un tikai apmēram 17 % no visiem pārrobežu pārvadājumiem bija imports uz Kopienu un eksports no Kopienas.

Proti, 11 dalībvalstis 25 ziņoja par 30 atļaujām, kas izdotas par radioaktīvo atkritumu un/vai lietotās kodoldegvielas eksportu uz trešām valstīm — Krieviju (47 %), ASV (30 %), Šveici un Japānu (uz katru — 10 %) un Norvēģiju (3 %).

Divdesmit no 30 atļaujām, kas izdotas eksportam no Kopienas (t. i., 67 %), attiecās uz lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem. Visi lietotās kodoldegvielas eksporta gadījumi, par kuriem tika ziņots, izņemot vienu, attiecās uz pārstrādi; savukārt vienā gadījumā tika ziņots par lietotās kodoldegvielas eksportu saistībā ar pētniecības darbībām.

Iepriekšējā pārskata periodā (2008–2011) deviņas dalībvalstis bija piešķīrušas 29 eksporta atļaujas un 59 % no atļaujām veikt eksportu no Kopienas attiecās uz lietotās kodoldegvielas eksportu, un tas liecina, ka ir palielinājies to dalībvalstu skaits, kuras eksportē lietoto kodoldegvielu un/vai radioaktīvos atkritumus. Lai gan nedaudz ir palielinājies kopējais lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu eksporta atļauju skaits, Komisija konstatē, ka kopš 2011. gada kopumā ir samazinājies lietotās kodoldegvielas eksporta atļauju skaits.

Piecas dalībvalstis ziņoja par radioaktīvo atkritumu eksportu nogādāšanai atpakaļ uz izcelsmes valsti un apstrādei trešās valstīs, un tās kopā ir deviņas atļaujas veikt eksportu no Kopienas.

Trīs dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Francija un Zviedrija) ziņoja par radioaktīvo atkritumu / lietotās kodoldegvielas importu, toties netika ziņots par lietotās kodoldegvielas un/vai radioaktīvo atkritumu tranzītu caur Kopienu šajā periodā.

3.3.    Papildu pasākumi pēc pirmā Komisijas ziņojuma

Pēc dalībvalstu pirmo ziņojumu saņemšanas par Direktīvas 2006/117/Euratom īstenošanu tika konstatēti divi jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, kā sīkāk izklāstīts Komisijas ziņojumā COM(2013) 240 final. 

·Tika norādīts, ka tas, ka ES nepastāv saskaņojums attiecībā uz radioaktīvo atkritumu drošības normām, var radīt iespēju, ka materiāli, kas satur radioaktīvās vielas, tiek atbrīvoti no uzraudzības vienā dalībvalstī, bet vēl arvien var tikt uzskatīti par radioaktīvajiem atkritumiem citā dalībvalstī.

Tā kā dalībvalstīm līdz 2018. gada februārim ir jātransponē Direktīva 2013/59/Euratom par drošības pamatstandartiem, ir sagaidāms, ka vispārējie atbrīvojuma kritēriji un saskaņoto vispārējo atbrīvojuma līmeņu kopums dalībvalstīs būs vairāk saskaņots. Ir svarīgi norādīt, ka dalībvalstis tomēr drīkst definēt īpašus atbrīvojuma līmeņus, ievērojot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojuma kritērijus.

·Tādu atkritumu pārrobežu pārvadājumi, kuri satur NORM un kuri nav radušies no atļautas prakses, kas definēta Direktīvā 96/29/Euratom, ir izslēgti ne vien no Direktīvas 2006/117/Euratom 26 darbības jomas, bet arī no Direktīvas 2006/21/EK 27 par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu darbības jomas.

Direktīvas 2013/59/Euratom darbības joma ir paplašināta, lai iekļautu visas cilvēku darbības, kas ietver dabisku starojuma avotu klātbūtni, tostarp tādu materiālu pārstrādi, kuros ir dabā sastopamie radionuklīdi (NORM). Tāpēc no juridiskā viedokļa visi atkritumi, kuru sastāvā ir NORM, kuriem ir vajadzīga regulatīvā kontrole un kuri ir klasificēti kā radioaktīvie atkritumi 28 , ir Direktīvas 2006/117/Euratom darbības jomā.

Lai nodrošinātu gan Direktīvas 2006/117/Euratom, gan Direktīvas 2013/59/Euratom sekmīgu īstenošanu un atrisinātu iepriekš minētās problēmas, Komisija 2016. gadā uzsāka pētījumu 29 . Šā pētījuma mērķis ir pārskatīt dalībvalstu pašreizējo praksi attiecībā uz atbrīvojuma līmeņu piemērošanu un dabiskas izcelsmes radioaktīvos materiālus saturošu radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem, lai varētu labāk apzināt dalībvalstu praksi, problēmas, veiksmīgus piemērus par šādu materiālu pārvadājumiem jaunajā ES tiesiskajā regulējumā, kā arī to, vai ir vajadzīgi jauni ES tiesību akti un/vai iniciatīvas šajā jomā.

4.Secinājumi

Pašreizējais ES tiesiskais regulējums, ko veido Direktīva 2006/117/Euratom, jaunā Direktīva 2013/59/Euratom un Direktīva 2011/70/Euratom, nodrošina visaptverošu juridisko pamatu, lai garantētu darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, tostarp veicot lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumus.

Dalībvalstis ziņoja par pārvadājumiem saskaņā ar radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzības un kontroles valstu sistēmām. Šajās sistēmās ir noteikts, ka radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvietojumus drīkst veikt tikai tad, ja ir saņemta visu iesaistīto dalībvalstu (arī tranzīta dalībvalstu) kompetento iestāžu iepriekšēja apzināta piekrišana, un ja, veicot importu uz Kopienu, eksportu no Kopienas un tranzītu caur Kopienu, tiek izmantots standarta dokuments.

Pašreizējā pārskata periodā dalībvalstis nav ziņojušas par nepabeigtiem pārvadājumiem saistībā ar radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvietošanu. Tika ziņots par diviem atteikumiem gadījumos, kad radioaktīvais materiāls nebija deklarēts kā radioaktīvie atkritumi un kad nebija sniegta pietiekama informācija, taču iesaistītās dalībvalstis šīs problēmas atrisināja.

Vairums dalībvalstu valsts ziņojumus par šo periodu iesniedza novēloti, un tajos tika sniegta atšķirīgas detalizācijas pakāpes informācija, kā arī bija vērojama atšķirīga pieeja attiecībā uz ziņošanu par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem.

Komisija pienācīgi izvērtēs šajā ziņojumā izklāstītos secinājumus un apsvērs vai veiks vajadzīgos pasākumus, lai:

·uzlabotu Direktīvā 2006/117/Euratom minēto standarta dokumentu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzībai un kontrolei, ņemot vērā dalībvalstu sniegtās atsauksmes un Padomdevējas komitejas ieteikumus;

·atbalstītu dalībvalstis nolūkā saskaņot valstu ziņošanu par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem (direktīvas 20. pants), tādējādi beidzot uzlabojot arī konsekvences un detalizācijas pakāpi Komisijas nākamajos ziņojumos Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Turklāt Komisija veiks attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz secinājumiem, kas tiks izdarīti pašlaik notiekošajā pārskata pētījumā par esošo situāciju attiecībā uz radioaktīvo materiālu pārvadājumiem ES dalībvalstīs. Pētījums tiek veikts arī par dabā sastopamu radionuklīdu saturošu atkritumu pārvadājumiem un atbrīvojuma līmeņu piemērošanu, lai apzinātu konkrētas darbības, kas vajadzīgas pārvadājumu uzlabošanai ES un dalībvalstu līmenī, uzlabotu pārredzamību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos.

Komisija rūpīgi uzraudzīs direktīvas un noteikto pasākumu īstenošanu, lai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošinātu, ka ziņojumi par nākamo pārskata periodu — 2015.–2017. gadu — tiek iesniegti laikus (dalībvalstu ziņojumi ir jāiesniedz līdz 2017. gada 25. decembrim).

(1)

     Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīva 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli, OV L 337, 5.12.2006., 21.–32. lpp.

(2)      Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai, OV L 199, 2.8.2011., 48.–56. lpp.

(3)      Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom īstenošanas progresu un pārskats par esošajiem un prognozētajiem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas krājumiem Kopienas teritorijā, COM(2017) 236 final, 15.5.2017.

(4)      Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (Lietuva un Itālija savus kodolenerģijas reaktorus ir slēgušas).

(5)      Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(6)      Horvātija iestājās Eiropas Savienībā 2013. gada 1. jūlijā.

(7)      Dānija, Lietuva un Rumānija.

(8)      Kavējums līdz 6 mēnešiem: Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija; 6–12 mēnešos: Austrija, Beļģija, Francija, Horvātija, Īrija, Kipra, Malta, Nīderlande, Spānija, Ungārija un Vācija; vēlāk nekā pēc 1 gada: Itālija.

(9)      Padomdevēja komiteja tika izveidota 2007. gadā atbilstoši direktīvas 21. pantam.

(10)

     COM(2013) 240 final, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Padomes Direktīvas 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli īstenošanu dalībvalstīs, 25.4.2013., un SWD(2013) 150 final.

(11)      Kopējā konvencija stājās spēkā 2001. gada 18. jūnijā. To piemēro attiecībā uz lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, kas rodas civilo kodolreaktoru un citu iekārtu ekspluatācijā, un attiecībā uz militārajās vai aizsardzības programmās lietoto degvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, ja un kad šādi materiāli tiek nodoti ilgstošai lietošanai un apsaimniekošanai tieši civilajās programmās, vai gadījumos, kad līgumslēdzēja puse deklarē, ka attiecībā uz šo lietoto degvielu vai radioaktīvajiem atkritumiem ir piemērojama šī konvencija. Konvenciju piemēro arī attiecībā uz šķidro vai gāzveida radioaktīvo materiālu plānotu un kontrolētu izkliedēšanu vidē no uzraudzībai pakļautām kodoliekārtām.

(12)      No 2016. gada 26. septembra šai Konvencijai ir 73 līgumslēdzējas puses (http://www.iaea.org/Publications/Documents/Conventions/jointconv_status.pdf).

(13)      Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom, OV L 13, 17.1.2014., 1.–73. lpp.

(14)

     Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli, OV L 346, 31.12.2003., 57.–64. lpp.

(15)      Saskaņā ar direktīvas 4. panta 65. punktā doto definīciju “praktiska darbība” ir “cilvēku darbība, kas var palielināt indivīdu apstarošanu ar jonizējošo starojumu no starojuma avota un kas tiek pārvaldīta kā plānota apstarošanas situācija”.

(16)

     Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām, OV L 159, 29.6.1996., 1.–114. lpp.

(17)

     Komisijas 2008. gada 4. decembra Ieteikums par kritērijiem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas eksportam uz trešām valstīm (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 7570) (2008/956/Euratom).

(18)

     “Turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pirms radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājuma saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīga par šiem materiāliem un paredz nogādāt tos saņēmējam.

(19)

     Komisijas 2008. gada 5. marta Lēmums, ar ko izveido Padomes Direktīvā 2006/117/Euratom minēto standarta dokumentu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzībai un kontrolei (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 793), (2008/312/Euratom), OV L 107, 17.4.2008., 32.–59. lpp.

(20)      Saskaņā ar Direktīvas 2006/117/Euratom 5. panta 13) apakšpunktā doto definīciju “kompetentās iestādes” ir “jebkuras iestādes, kuras saskaņā ar izcelsmes, tranzīta vai galamērķa valstu normatīvajiem aktiem pilnvarotas ieviest radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzības un kontroles sistēmu”.

(21)

     Komisijas 2009. gada 7. jūlija Ieteikums par drošu un efektīvu sistēmu ar Padomes Direktīvas 2006/117/Euratom noteikumiem saistītu dokumentu un informācijas pārsūtīšanai, OV L 177, 8.7.2009., 5. un 6. lpp.

(22)      Lai gan direktīvā nav definēts termins “apstiprinājums” un ir skaidri minēti tikai termini izcelsmes dalībvalsts “atļauja”, tranzīta un galamērķa dalībvalstu “piekrišana” un “atteikums”, dalībvalstu iesniegtajos valsts ziņojumos ne vienmēr ir nošķirti jēdzieni “atļauja” un “piekrišana”. Tāpēc šajā Komisijas ziņojumā termins “apstiprinājums” ir lietots, ietverot abus jēdzienus — “atļauja” un “piekrišana”.

(23)

     Saskaņā ar 9. pantu — ne vēlāk kā divus mēnešus pēc apstiprinājuma par saņemšanu visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu piekrišanu vai nosacījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai dotu piekrišanu, vai par atteikšanos dot piekrišanu.

(24)      Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Vācija un Zviedrija.

(25)      Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Itālija, Polija, Rumānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(26)      Sk. Direktīvas 2006/117/Euratom 1. panta 5. punktu.

(27)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK, OV L 102, 11.4.2006., 15.–33. lpp.

(28)

     “Radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvi materiāli gāzveida, šķidrā vai cietā formā, kurus nav paredzējusi izmantot izcelsmes vai galamērķa valsts vai fiziska vai juridiska persona, kā lēmumam ir piekritušas šīs valstis, un kurus kā radioaktīvos atkritumus saskaņā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts normatīvajiem aktiem kontrolē regulatīvā iestāde (Direktīvas 2006/117/Euratom 5. panta 1) apakšpunkts).

(29)      Pārskats par esošo situāciju attiecībā uz radioaktīvo materiālu pārvadājumiem ES dalībvalstīs.