EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.1.2018

COM(2018) 3 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulas (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK, starpposma izvērtēšana

{SWD(2018) 3 final}

1.Ievads

Eiropas Komisija pašlaik izvērtē to, kāda veida budžets ir nepieciešams nākotnes Eiropai 1 . Savienības budžeta efektīva un pienācīga izmantošana, tostarp dalībvalstīs, ir galvenais faktors, kas sekmē ES pilsoņu uzticēšanos, kā arī atbalsta Eiropas projekta stiprās puses un pievienoto vērtību. Programma Hercule atbilst šim rīcības plānam, jo tā ir īpaši paredzēta ES finanšu interešu aizsardzībai.

Pašreizējā programma Hercule III, kuru pārvalda Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas darbojas Komisijas ietvaros, tika izveidota ar Regulu Nr. 250/2014 2 (“Regula”). Programmas vispārējais mērķis ir “Savienības finanšu interešu aizsardzība, tādējādi stiprinot Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinot nodokļu maksātāju līdzekļu aizsardzību” 3 , savukārt konkrētais mērķis ir “novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” 4 .

Regulā ir noteikta prasība, ka Komisijai ir jāveic programmas starpposma izvērtēšana (13. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Komisijas dienesti sagatavoja Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD) par programmas Hercule III starpposma izvērtējumu, kurā ietverti detalizēti izvērtējuma konstatējumi. Tā kā Regulā ir noteikta prasība, ka novērtējumam ir jābūt neatkarīgam, SWD sagatavošanā tika izmantots ārēja līgumslēdzēja veikts pētījums. Izvērtējuma detalizētie konstatējumi un izmantotā metodika ir izklāstīti SWD.

Ņemot vērā Regulas 13. panta prasības un Komisijas labāka regulējuma programmu, izvērtējums attiecas uz sešām jomām: visu programmas mērķu būtiskums; programmas iekšējais un ārējais saskanīgums ar citām ES intervencēm; mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas efektivitāte; resursu izmantošanas efektivitāte; programmas pievienotā vērtība Eiropas Savienībai; ilgtspējība, t. i., programmas Hercule III pasākumu ietekme pēc to pabeigšanas. Izvērtējums skar arī programmas ieguldījumu saistībā ar Savienības prioritātēm — gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Izvērtējumā aptvertais laikposms ir programmas Hercule III septiņus gadus ilgā darbības perioda pirmā puse — no 2014. gada 1. janvāra (datums, kad Regula stājās spēkā) līdz 2017. gada jūnijam.

2.Programmas Hercule III galvenie elementi

Programmas Hercule III īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētais finansējums ir EUR 104,9 miljoni. Struktūras, kas ir tiesīgas saņemt programmas finansējumu 5 , ir dalībvalstu valsts vai reģionālās pārvaldes iestādes, pētniecības un izglītības iestādes, kā arī bezpeļņas vienības.

Programma tiek īstenota, pamatojoties uz ikgadējiem cikliem, atbilstoši Komisijas pieņemtajām gada darba programmām. Programma Hercule III sniedz finansiālu atbalstu šādām darbībām: i) tehniskā palīdzība (vismaz 70 % no programmas budžeta) tādiem pasākumiem kā tehnisko iekārtu un informācijas tehnoloģiju rīku iegāde, atbalsts pārrobežu sadarbībai un kopīgu operāciju veicināšana, darbinieku apmaiņa un datubāzu izstrāde un to pieejamības nodrošināšana dalībvalstīm un OLAF, ii) mācības (ne vairāk kā 25 % no programmas budžeta) saistībā ar tādiem pasākumiem kā konferences un semināri, lai veiktu pārrobežu pieredzes un labākās prakses apmaiņu, apmācībai digitālās kriminālistikas jomā un īpaši nozīmīgu pētniecības darbību un pētījumu attīstībai, un iii) jebkura cita darbība programmas ietvaros (ne vairāk kā 5 % no budžeta). Programma nodrošina finansiālu atbalstu dotāciju un publiskā iepirkuma līgumu veidā un kā to izmaksu atlīdzinājumu, kādas dalībniekiem rodas, piedaloties programmas darbībās.

3.Starpposma izvērtēšanas metodika

Lai sagatavotu starpposma izvērtējumu, Komisijas dienesti galvenokārt izmantoja ārēja līgumslēdzēja veiktu pētījumu, kā arī ietekmes novērtējumu, kas veikts ar programmu saistīta tiesību akta priekšlikuma izstrādes laikā, Komisijas sagatavoto iepriekšējās programmas Hercule izvērtējumu, Hercule III gada darba programmas un Komisijas sagatavotos gada pārskatus par programmas īstenošanu, kas pievienoti Komisijas gada ziņojumam par Savienības finanšu interešu aizsardzību 6 .

Starpposma izvērtēšana tika sākta 2016. gada jūnijā. Lai atbalstītu izvērtēšanas procesu, tika izveidota Komisijas dienestu Starpdienestu vadības grupa (ISSG). Tā pārskatīja ceļvedi, ārējā līguma darba uzdevumus, kā arī sākotnējos un noslēguma faktiskā darba ziņojumus. ISSG arī aktīvi iesaistījās SWD sagatavošanā.

Starpposma izvērtējums aptver programmas Hercule III ietvaros atbalstītās intervences, kā arī sagatavošanas un īstenošanas darbības, ko saistībā ar šīm intervencēm veikušas ieinteresētās personas. Tas aptver arī tos iespējamo finansējuma saņēmēju iesniegtos dotāciju pieteikumus, kas tika noraidīti.

Ārējā pētījumā tika izmantoti primārie datu avoti, lai gūtu atbildes uz izvērtējuma jautājumiem, un tās tika apkopotas, veicot i) pārrunas ar ES un valstu civildienesta ierēdņiem, kā arī labuma guvējiem no programmas ietvaros finansētajām darbībām, un ii) tiešsaistes aptaujas ar finansējuma ieguvējiem, noraidīto pieteikumu iesniedzējiem, programmas ietvaros finansēto pasākumu dalībniekiem, kā arī programmas ietvaros iegādāto pakalpojumu lietotājiem. Tika izmantoti arī sekundārie dati, piemēram, no publiski pieejamiem avotiem (piem., Hercule III gada darba programmas) un dati par iesniegtajiem pieteikumiem dotāciju saņemšanai un piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām un dotācijām, kā arī finansējuma saņēmēju iesniegtie galīgie ziņojumi.

Ārējais pētījums bija saistīts ar dažiem ierobežojumiem laika ziņā, galvenokārt saistībā ar programmas normālo dzīves ciklu. To atspoguļo instrumenti, kurus varēja izmantot ārējais vērtētājs, kuram bija jāpaļaujas galvenokārt uz finansējuma saņēmēju, pieteikuma iesniedzēju, dalībnieku un Komisijas darbinieku pausto viedokli. Tas skaidrojams ar to, ka datu apkopošanas un interviju laikā, t. .i., galvenokārt 2017. gadā, bija pieejami salīdzinoši nedaudz rezultātu 7 . Šis ierobežojums bija īpaši jūtams attiecībā uz tehniskās palīdzības darbībām. Tomēr, tā kā intervējamās personas veido lielu programmas ieinteresēto personu izlasi, var uzskatīt, ka ārējā pētījuma rezultāti ir pietiekami uzticami.

4.Starpposma izvērtējuma galvenie konstatējumi

Iemesli, kāpēc tika izvirzīts Komisijas priekšlikums par programmu Hercule III, joprojām pastāv, — jo īpaši krāpšana, kas skar ES finanšu intereses. Šajā kontekstā ārējais pētījums liecina, ka programmas konkrētie un darbības mērķi, kā arī tās ietvaros paredzētās darbības joprojām ir būtiskas. Intervētie finansējuma saņēmēji uzskata, ka atbalstītā tehniskā palīdzība un mācību pasākumi ir būtiski. Tika konstatēts, ka saistībā ar mērķu sasniegšanu ES finanšu interešu aizsardzības jomā daži īpaši pasākumi bija mazāk būtiski, piemēram, konfiscēto cigarešu un citu viltoto preču uzglabāšanas un iznīcināšanas pakalpojumu iegāde vai zinātnisku publikāciju finansēšana. Šis konstatējums galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka minētās darbības attiecas uz šauru iespējamo dalībnieku grupu, tāpēc vairākums dalībnieku nesaskata to svarīgumu.

Daži finansējuma saņēmēji iesniedza nedaudzus priekšlikumus par iespējamiem papildu darbības mērķiem, kas varētu uzlabot programmas svarīgumu, jo īpaši šādās jomās: pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, sadarbība ar partneriem ārpus ES, kā arī tehnoloģiskie jauninājumi. Ārējā pētījuma ietvaros netika pārbaudīts, cik lielā mērā šos priekšlikumus atbalsta pārējās ieinteresētās personas. Tāpēc to vērtība ir ierobežota. Tomēr tie atbilst Komisijas pieredzei saistībā ar programmas īstenošanu un darbības virzienam, kurā Komisija sākusi programmas pārvaldību dažos pēdējos gados.

Izvērtējums parādīja, ka tika nodrošināts programmas iekšējais un ārējais saskanīgums. Ārējā pētījumā tika konstatēts, ka iekšējais saskanīgums galvenokārt tiek nodrošināts, sadalot budžeta piešķīrumus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam starp dažādām darbību kategorijām. Turklāt Komisija atlases posmā izskata pieteikumus, lai novērstu arī iespējamo pārklāšanos un atkārtošanos. Ārējo saskanīgumu ar citām Komisijas izdevumu programmām nodrošina Komisijas iekšējās apspriešanās mehānismi, jo īpaši gada darba programmas izstrādes un dotāciju pieteikumu atlases posmā, un galvenokārt ņemot vērā mērķus, darbību veidus, dalībniekus un finansējuma saņēmējus atbilstoši tiesību aktiem, ar kuriem izveidotas dažādas izdevumu programmas. Šie iekšējās apspriešanās mehānismi ļauj izvairīties no dublēšanās un pārklāšanās ar citām Komisijas programmām, piemēram, muitas programmu vai iekšējās drošības programmām, kā arī stiprināt esošās un noteikt jaunas sinerģijas.

Izvērtējumā tika konstatēts, ka programma ir bijusi lietderīga. Programma finansēja darbības, kas pēc sava rakstura uzskatāmi uzlaboja ES finanšu interešu aizsardzību (piem., finansējot skenerus kontrabandas preču atklāšanai vai atbalstot mācības digitālās kriminālistikas jomā valstu dienestiem, kas atbild par tādu gadījumu izmeklēšanu, kuri ir saistīti ar ES finanšu interesēm).

Attiecībā uz mācībām — ārējā pētījumā tika secināts, pamatojoties uz darbību galīgajiem ziņojumiem un finansējuma saņēmēju aptaujām, ka tika sasniegti rezultāti, kas galvenokārt atbilda gaidāmajam iznākumam. Tomēr tika konstatēts, ka tikai dažu darbību ietvaros tika veikta darbinieku apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm vai tika īstenota starptautiska līdzdalība.

Attiecībā uz tehnisko palīdzību — izvērtējuma veikšanas laiks, t. i., programmas dzīves cikla sākumā, apgrūtināja iespēju vairāk pamatot iepriekš minēto konstatējumu, ka programma ir lietderīga.

Daudzo ārējo faktoru vidū, kuri traucē programmas mērķu sasniegšanu, par svarīgāko ir uzskatāma krāpnieku spēja “ātri pielāgoties jauniem apstākļiem ES līmenī, darboties pārrobežu mērogā un izmantot vājākās vietas ārējās robežās”. Šādi ārējie faktori parasti kaitē ES finanšu interesēm, un ir vajadzīgi pastāvīgi valsts pārvaldes iestāžu centieni, lai apkarotu un novērstu krāpšanu. Šos centienus, ciktāl iespējams, atbalsta programmas Hercule III darbības.

Izvērtējums apliecināja programmas kopējo efektivitāti gan attiecībā uz mācībām, gan tehniskās palīdzības darbībām. Konkrētāk, ievērojams vairākums programmas ieinteresēto personu uzskata, ka pieteikumu iesniegšanas process nav pārāk apgrūtinošs. Daži pieteikuma iesniedzēji ierosināja mazināt slogu, ko rada pieteikuma iesniegšanas un ziņošanas process, piemēram, samazinot pieprasītās informācijas apjomu vai palielinot IT rīku izmantošanu pieteikuma iesniegšanas procesā. Vairums šo priekšlikumu pašlaik tiek izskatīti, un Komisija 2017. gadā sāka izmantot elektronisko pārvaldības sistēmu dotāciju pieteikumu iesniegšanai, apstrādei un pārvaldībai programmas ietvaros. Elektroniskā pārvaldības sistēma nodrošināja vairākus uzlabojumus, piemēram, visa pieteikumu iesniegšanas procesa digitalizāciju un elektronisko parakstu izmantošanas ieviešanu. Paredzams, ka elektroniskā sistēma ievērojami samazinās administratīvo slogu un jo īpaši ar pieteikumu iesniegšanu saistīto laiku un patērētos resursus.

Izvērtējums apliecināja programmas ES pievienoto vērtību. Ieinteresētās personas gandrīz vienbalsīgi atzina programmas pievienoto vērtību un tās būtisko ieguldījumu, lai nodrošinātu ieguvumus. Vairums ieinteresēto personu arī uzskata, ka programmas izpildes rezultātā panāktie ieguvumi netiktu īstenoti bez atbalsta, ko sniedz programma Hercule III vai līdzvērtīgs ES finansējums. Šīs darbības ļāva labāk aizsargāt Savienības ārējās robežas. Programma veicina pārrobežu sadarbību, jo īpaši informācijas un labākās prakses pārrobežu apmaiņu. Izvērtējumā arī tika konstatēts, ka, pateicoties programmas pārredzamības un ziņošanas prasībām, uzlabojas finansējuma saņēmēju plānošanas, uzraudzības un kvalitātes standarti, kā arī finansējuma saņēmēju finanšu pārvaldības kvalitāte kopumā.

Izvērtējumā tika secināts, ka programma ir ilgtspējīga. Finansējuma saņēmēji vienprātīgi uzskata, ka programmas ietvaros finansētās darbības turpinās nodrošināt ieguvumus arī pēc to pabeigšanas. Tas bija īpaši būtiski attiecībā uz tehniskās palīdzības darbībām, kuru gadījumā iekārtu izvietošana turpinās nodrošināt rezultātus pēc darbības beigām. Tas attiecās arī uz mācībām, kuru gadījumā finansējuma saņēmēji galvenokārt pozitīvi vērtēja ilgtermiņa ietekmi, ko rada tīklošana, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņa. Tomēr ievērojams skaits finansējuma saņēmēju norādīja, ka viņi pārtrauktu darbības, kas tika finansētas programmas ietvaros, ja programma tiktu izbeigta. Šis konstatējums liecina, ka programmas pārtraukšana ietekmētu Savienības finanšu interešu vispārējo aizsardzību.

Izvērtējumā tika konstatēts, ka programmas Hercule III ieguldījums saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas paredzēta stratēģijā “Eiropa 2020”, ir netiešs. Ieņēmumu daļā tā veicina vajadzīgo finanšu līdzekļu nodrošināšanu iniciatīvām, kas uzsāktas, lai sasniegtu stratēģijas mērķus, un izdevumu daļā tā palīdz nodrošināt, ka šie resursi netiek novirzīti citiem mērķiem. Turklāt labāka ES ārējo robežu aizsardzība, ko atbalsta programma, veicina līdzvērtīgu apstākļu radīšanu ES uzņēmumiem un to konkurentiem, kas izveidoti trešās valstīs, — un tas tiek uzskatīts par vēl vienu nozīmīgu faktoru, lai varētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

5.Turpmākā virzība

Starpposma izvērtējums apliecināja, ka programma Hercule III pašreizējā formā un šajā īstenošanas posmā pamatā ir izpildījusi savu uzdevumu. Ir pierādījies, ka tā ir būtiska, ir ieviesti mehānismi tās saskanīguma nodrošināšanai, un tā ir lietderīga un efektīva. Šādas programmas esamība ES līmenī nepārprotami nodrošina pievienoto vērtību, un tika atzīts, ka programmas darbības galvenokārt ir ilgtspējīgas.

Ārējā izvērtēšanas procesa laikā tika sniegti daži priekšlikumi par iespējamiem jauniem mērķiem un darbībām turpmākai programmas virzībai. Ņemot vērā ierobežojumu, ka ārējā pētījuma ietvaros netika pārbaudīts, ciktāl šos priekšlikumus atbalsta vairums ieinteresēto personu, Komisijas dienesti tos varētu izmantot, pārdomājot programmas dzīves ciklu nākamajiem trim gadiem, jo īpaši šādās jomās: dalībvalstu pārrobežu sadarbība, sadarbība ar partneriem ārpus ES, kā arī tehnoloģiskie jauninājumi. Šie priekšlikumi arī tiks izmantoti plašākā apspriešanā par atbalstu krāpšanas apkarošanas darbībām saistībā ar gatavošanos nākamās daudzgadu finanšu shēmas izstrādei laikposmam pēc 2020. gada.

(1)

     Eiropas Komisija, Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni, COM(2017) 358, 2017. gada 28. jūnijs.

(2)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014.).

(3)

     Regulas (ES) Nr. 250/2014 3. pants.

(4)

     Regulas (ES) Nr. 250/2014 4. pants.

(5)

     Regulas (ES) Nr. 250/2014 6. pants.

(6)

     Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu. 2016. gada ziņojums, COM(2017) 383 final.

(7)

     Pirmie rezultāti tika saņemti 2016. gada vidū.