Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE2993

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES” (COM(2018) 447 final – 2018/0236 (COD))

    EESC 2018/02993

    OV C 62, 15.2.2019, p. 51–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    17/10/2018; Balsojuma datums
    Date of vote:
    17/10/2018
    Date lodged:
    12/07/2018
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    EESC_INT
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    AVIS-SECTION 2018/2993 FIN, INT/861
    Session:
    538
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    15.2.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 62/51

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES”

    (COM(2018) 447 final – 2018/0236 (COD))

    (2019/C 62/08)

    Ziņotājs:

    Raymond HENCKS

    Apspriešanās

    Eiropas Komisija, 12.7.2018.

    Padome, 13.7.2018.

    Juridiskais pamats

    LESD 304. pants

     

     

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    2.10.2018.

    Pieņemts plenārsesijā

    17.10.2018.

    Plenārsesija Nr.

    538

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    189/3/2

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Ar savām kosmosa programmām tā veicina dažu nozīmīgu pasaules problēmu risinājumus, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, drošību un iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu, vienlaikus saglabājot savu suverenitāti un stratēģisko neatkarību attiecībā pret citām kosmosa lielvarām.

    1.2.

    		 EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt neatkarīgai kosmosa lielvarai. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ES piešķir mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, “galveno atsauces summu” 16 miljardu euro apmērā, kas, pēc EESK domām, veido minimālo finanšu līdzekļu apjomu. EESK atkārtoti prasa kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi.

    1.3.

    		 Attiecībā uz Eiropas kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atzinīgi vērtē to, ka papildus programmas divu izcilāko paraugu – Galileo un Copernicus – pastāvīgai attīstībai ES piešķir Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras pret risku, ko rada neskaitāmie, ap Zemi riņķojošie kosmosa atkritumi. Komiteja ir gandarīta arī par jauno iniciatīvu attiecībā uz valdības satelītsakaru sistēmu (GOVSATCOM), kas atbilst vajadzībām pēc drošiem ES satelītsakariem.

    1.4.

    		 Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par priekšrocībām, ko sabiedrībai un ekonomikai rada Kopienas darbības kosmosā. Komiteja ierosina veikt atbilstīgu kampaņu, lai iedzīvotāji apzinās pievienoto vērtību ES kosmosa darbībām, kas ir kļuvušas būtiski nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, kā arī rada priekšrocības viņu drošībai.

    1.5.

    		 Turklāt vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

    1.6.

    		 Starptautiskā līmenī ES kosmosa nozarei ir ļoti spēcīga konkurence, ņemot vērā to, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tirgū ārpus ES tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

    1.7.

    		 Ja Eiropa, saskaroties ar kosmisko nesējraķešu augošo skaitu un ar spēcīgu konkurenci, vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas konkurētspējīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un raķešu palaišanas infrastruktūras.

    1.8.

    		 EESK uzskata, ka futūristiskais projekts dabas resursu ieguvei un atgūšanai ārpus Zemes orbītas (space mining), kurā viena dalībvalsts jau ir uzņēmusies vadību, ir pelnījis, lai ES ciešāk seko līdzi tā attīstībai nepārprotamas ES pievienotās vērtības saglabāšanas nolūkā.

    2.   Ievads

    2.1.

    		 Kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem ES ir veidojusi no citām kosmosa lielvarām neatkarīgu Kopienas kosmosa politiku, jo īpaši izstrādājot programmas un pielietojumus tādās galvenajās rūpniecības nozarēs kā komunikāciju tehnoloģijas, drošība, ārkārtas situāciju pakalpojumi, navigācijas sistēmas, informācija, pasākumu pārraide, klimata pārmaiņas, meteoroloģiskās prognozes utt.

    2.2.

    		 ES sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) ir arī plašs satelītu tīkls un pašai sava piekļuve kosmosam no Francijas Gviānas, izmantojot Eiropas kosmiskās nesējraķetes. Savukārt EKA dalībvalstīm (1) ir pašām savas kosmosa aģentūras un savas programmas, pētniecības centri, iekārtas uz zemes un būtiskas rūpnieciskās spējas. Kopumā tieši tās veido kosmosa iniciatīvas, kuras pēc tam pārņem ES vai EKA.

    2.3.

    		 ES jo īpaši iesaistās, izstrādājot, pilnībā finansējot un izmantojot turpmāk minētās kosmosa programmas, par kurām tā uzņemas vispārēju atbildību attiecībā uz to īstenošanu, tostarp drošības jomā:

    —

    Galileo ir pirmā augstas precizitātes radionavigācijas un satelīta pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civiliem mērķiem un tiek bez maksas piedāvāta lietotājiem,

    —

    Copernicus sniedz Zemes novērošanas datus sešās jomās: zemes, jūras vides, atmosfēras un klimata pārmaiņu uzraudzība, kā arī ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība,

    —

    EGNOS ir 3 satelītu sistēma Eiropas mērogā, kas uzlabo esošo globālo radionavigācijas satelītu sistēmu raidīto signālu kvalitāti un sniedz precīzākus ģeolokācijas datus,

    —

    SST (space surveillance and tracking jeb Zemei tuvo kosmisko objektu novērošana un uzraudzība) ir kosmosa uzraudzības sistēma, kas Zemes orbītā novēro aptuveni 780 000 kosmosa atkritumu,

    —

    GOVSATCOM ir valdību telesakaru (civilo un militāro) sistēma, kas izmanto satelītu un ir atzīta kā viens no ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas elementiem.

    2.4.

    		 Kosmosa infrastruktūras izstrādi un ieviešanu Komisija pašlaik ir deleģējusi EKA, kas ir atbildīga par Galileo infrastruktūras ieviešanu, savukārt Prāgā esošās ES aģentūras (Eiropas GNSS aģentūra – GSA) pienākums ir sekmēt Galileo iekļūšanu tirgū. EKA pārvalda arī daļu no Copernicus darbībām.

    2.5.

    		 Eiropas kosmosa nozare nodarbina vairāk nekā 231 000 personu, tostarp 41 333 personas kosmisko aparātu un iekārtu ražošanā, un rada pievienoto vērtību, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm 2017. gadā bija no 53 līdz 62 miljardiem euro.

    3.   Komisijas priekšlikums

    3.1.

    		 Ierosinātā kosmosa programma atbilst rūpnieciskajai stratēģijai, ko savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā izklāstīja priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker, kā arī Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumam “Kosmosa stratēģija Eiropai”.

    3.2.

    		 Dokumenti

    —

    Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju (Galileo un EGNOS),

    —

    Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus,

    —

    Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, un

    —

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru,

    tiek atcelti un aizstāti ar šajā atzinumā izskatāmo regulu, ar kuru izveido kopējus noteikumus visiem programmas komponentiem un kurā jo īpaši analizētas ir budžeta iemaksas un mehānismi, finanšu noteikumi, publiskais iepirkums, pārvaldība un drošība. Minētajā regulā paredzēti arī atsevišķi noteikumi par katru no šiem komponentiem.

    3.3.

    		 Eiropas GNSS aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) jaunas paaudzes īstenošanu, kļūst par Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru, kuras uzdevums ir sekmēt programmu, jo īpaši attiecībā uz drošību, komunikācijas un veicināšanas pasākumiem, kā arī Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu komercializāciju.

    3.4.

    		 Jaunās kosmosa programmas mērķis ir:

    —

    sniegt kvalitatīvus, aktuālus un – vajadzības gadījumā – drošus datus, informāciju un kosmosa pakalpojumus,

    —

    maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus,

    —

    stiprināt ES un tās dalībvalstu drošību,

    —

    veicināt ES kā vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā.

    3.5.

    		 Regulas priekšlikumā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam noteikts kopējais budžeta piešķīrums visām ES darbībām kosmosa jomā, tostarp pētniecībai, 16 miljardu euro apmērā (atšķirībā no 12,6 miljardiem euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam). Šis finanšu piešķīrums veido galveno atsauces summu saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un ir sadalīts šādi:

    —

    Galileo + EGNOS9,7 miljardi,

    —

    Copernicus5,8 miljardi,

    —

    SST/GOVSATCOM0,5 miljardi.

    3.6.

    		 Jaunajā regulā skatīti arī dažādi sadarbības un partnerības veidi starp ieinteresētajām personām, kā arī attiecības ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

    3.7.

    		 Komisija katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par kosmosa programmas īstenošanu, pamatojoties uz veikuma rādītājiem, kas vēl ir jānosaka.

    3.8.

    		 Turklāt programma tiks izvērtēta vismaz reizi četros gados. Novērtējumu secinājumi kopā ar Komisijas apsvērumiem jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī EESK un Reģionu komitejai.

    4.   Vispārīgas piezīmes

    4.1.

    		 Vispirms ir jāatzīst, ka ES var lepoties ar to, ka ir savlaicīgi izstrādājusi pati savu kosmosa politiku un pašlaik var būt neatkarīga no citām kosmosa lielvarām, tostarp to, kura agrāk tika uzskatīta par uzticamu partneri, taču nu ir kļuvusi neprognozējama.

    4.2.

    		 EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt nozīmīgai un neatkarīgai kosmosa lielvarai un to, ka tā piešķir līdzekļus savu tehnisko priekšrocību nostiprināšanai. Kosmoss ir nozare, kurā ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Nav iespējama vērienīga kosmosa politika bez atbilstoša budžeta.

    4.3.

    		 Tāpēc var tikai atzinīgi vērtēt to, ka ar regulas projektu plānots piešķirt ES tās mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, programmas finansējumu 16 miljardu euro apmērā, kas veido minimālo galveno atsauces summu. Tas nozīmē, ka Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas visā programmas laikā neatkāpties no šīs summas par vairāk nekā 10 % (izņemot ārkārtas situācijas). Tomēr EESK atkārtoti prasa kopā ar EIB apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi tādās jomās kā nanosatelīti, miniaturizētas piedziņas sistēmas, satelītu ekspluatācijas laika pagarināšana, Zemes novērošanas lietojumi utt.

    4.4.

    		 Turklāt kosmosa pētniecību un inovāciju, kas noteikti ir jāpastiprina, ja ES vēlas saglabāt progresa līderes pozīcija, var finansēt ar programmu “Apvārsnis Eiropa” darba programmas “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros, kurai piešķirts budžets 13,5 miljardu euro apmērā.

    4.5.

    		 Šajā saistība var tikai atbalstīt faktu, ka Apvienotā Karaliste arī pēc aiziešanas no ES plāno turpināt dalību Eiropas kosmosa programmā. Taču EESK ir sarūgtināta par to, ka tikai 20 no pašreizējām 28 ES dalībvalstīm ir EKA locekles.

    4.6.

    		 Attiecībā uz kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atbalsta to, ka jaunajos lietojumos un jaunajos pakalpojumos ņemtas vērā attīstības tendences autonomu vieglo automobiļu, dronu, robotu un lietu interneta (Galileo) jomā un cilvēces interesēs uzsvērta klimata pārmaiņu uzraudzība (piemēram, CO2 un siltumnīcefekta gāzes antropogēno emisiju uzraudzība), zemes izmantošana lauksaimniecības atbalstam, polāro apgabalu novērošana, mežu un ūdens resursu apsaimniekošana un nelielu objektu (piemēram, kuģu) konstatēšana nelikumīgas tirdzniecības uzraudzībai (Copernicus).

    4.7.

    		 EESK arī atbalsta priekšlikumu piešķirt Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras un Zemi pret kosmosa riskiem, kā arī jaunu darbību ieviešanu, lai novērotu kosmosa atkritumus, no saules aktivitātes izrietošas ārkārtējas meteoroloģiskās parādības kosmosā, kā arī asteroīdus un komētas (Zemei tuvos objektus). Jautājums par kosmosā esošajiem atkritumiem tieši skar vairāk nekā 60 valstis, kurām ir satelīti un kuras pašlaik tos izmanto. Šāda kosmosa uzraudzība patiešām ir būtiski svarīga, ņemot vērā risku radīt kaitējumu galvenajām infrastruktūrām, kas nosaka cilvēku ikdienas dzīvi, un izraisīt pārtraukumus pakalpojumos, neērtības un ar tām saistītos ekonomiskos zaudējumus.

    4.8.

    		 Jaunā iniciatīva attiecībā uz GOVSATCOM sistēmu sniedz risinājumus Eiropas vajadzībām pēc drošiem satelītsakariem (robežu uzraudzība, jūras kopiena, policijas uzdevumi, civilā aizsardzība, humānā palīdzība, ES ārējā darbība utt.); tā ļaus palielināt drošību un Eiropas neatkarību turpmākajās drošu telekomunikāciju sistēmās un pakalpojumos, un EESK to var tikai atbalstīt.

    4.9.

    		 Tāpēc Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par kosmosa radītajām priekšrocībām sabiedrībai un ekonomikai. Daudzi iedzīvotāji neapzinās, ka tad, kad viņi, piemēram, izmanto savu mobilo tālruni, viedtālruni vai navigācijas sistēmas, skatās satelīta televīziju, ceļo pa zemes, jūras vai gaisa ceļiem vai izņem naudu no bankomāta, viņi izmanto kosmosa pakalpojumus. Tāpēc ar piemērotu informēšanas kampaņu ir jāgādā par to, lai iedzīvotāji apzinātos, ka Eiropas darbības kosmosa jomā ir būtiski svarīgas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus un rada priekšrocības viņu drošībai.

    4.10.

    		 Tāpat vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

    4.11.

    		 Kā norāda Komisija, kosmosa nozare saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar tās nepietiekamo spēju pieņemt darbā piemērotu personālu. EESK uzskata, ka kosmosa zinātne būtu jāiekļauj izglītības sistēmā un būtu jāveicina dalībvalstu augstskolu izpratne par nepieciešamību piedāvāt kosmosa inženierijas maģistra grādu.

    4.12.

    		 Starptautiskā līmenī Eiropas kosmosa nozarei būs jārisina ļoti spēcīgas konkurences problēma, ņemot vērā, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Lielie Eiropas dalībnieki savas darbības lielākoties veic ārpus Eiropas. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

    4.13.

    		 Kā norāda Komisija, kosmoss ir daļa no globālās vērtību ķēdes, kuru skar ievērojamas pārmaiņas, kas paplašina kosmosa nozares tradicionālās robežas. Tā sauktais “jaunais kosmoss” (New Space –komerciālais kosmosa tehnoloģiju sektors) rada apvērsumu kosmosa nozarē ne tikai no tehnoloģiju, bet arī no darījumdarbības modeļa aspekta. Tāpēc ļoti svarīgi ir, ka ES aktīvi atbalstītu visu kosmosa nozari, jo īpaši pētniecību un izstrādi, jaunuzņēmumus un biznesa inkubatorus, kas darbojas šajā nozarē. EESK ir sarūgtināta, ka izskatāmajā regulā Komisija tikai paziņo, ka kosmosa programma atbalsta uzņēmumu sadarbību kosmosa centru veidā, kuri valsts un reģionālā līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, neko nenorādot par šādu centru darbību un finansējumu.

    Šāds “jaunā kosmosa” projekts varētu ietvert kosmosa resursu ekonomikas (space mining) izvēršanu ar mērķi iegūt un atgūt dabas resursus ārpus Zemes orbītas. Piemēram, asteroīdi var saturēt niķeli, platīnu, dzelzi un kobaltu. NASA ir novērtējusi asteroīdu joslas (kas ietver vairāk nekā miljonu asteroīdu starp Marsu un Jupiteru) vērtību 700 kvintiljonu dolāru apmērā. Šos resursus varētu vai nu nogādāt uz Zemes, vai izmantot kosmosā kā satelītu enerģiju vai arī bāžu būvēšanai, no kurām varētu veikt tālāku kosmosa izpēti.

    4.14.

    		 Luksemburga ir otrā valsts pasaulē pēc ASV, kura ir noteikusi tiesisko regulējumu (ko daži apstrīd), ar kuru ļauj pētīt un komerciāli izmantot kosmosa resursus. Arī EIB ir iesaistījusies projektā kā padomdevēja, tāpat kā EKA, kura plāno sniegt atzinumus un norādījumus, izmantojot savu dienestu finanšu konsultācijām inovācijas jomā.

    4.15.

    		 EESK uzskata, ka Savienībai no tehnoloģiskā, finansiālā un juridiskā aspekta būtu ciešāk jāiesaistās pētniecībā par kosmosa resursu ekonomiku (space mining) un jāraugās, ka projekts saglabātu nepārprotamu ES vērtību, ņemot vērā to, ka tajā jau ir iesaistījušās citas amerikāņu, arābu vai Āzijas organizācijas vai uzņēmumi.

    4.16.

    		 Ja Eiropa vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. Atkārtoti izmantojamas vadāmas raķetes ir īpaši daudzsološs progress, kas samazinās izmaksas un rotācijas laiku starp palaišanas reizēm. Komerciālajā tirgū konkurence ir spēcīga un dažkārt negodīga. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un palaišanas infrastruktūras, ievērojot būtiski svarīgo aspektu saglabāt Eiropas neatkarību piekļuvē kosmosam.

    4.17.

    		 Pat ja saskaņā ar LESD visām dalībvalstīm ir kompetence noteikt vispārējas nozīmes pakalpojumus, tas nekādā mērā neatceļ ES kompetences savā līmenī noteikt šādus pakalpojumus, ja tas šķiet nepieciešams, lai īstenotu ES mērķus. EESK aicina Kopienas iestādes atzīt vispārējas nozīmes Kopienas pakalpojumu esamību un nepieciešamību jomās, kurās ES rīcība ir efektīvāka, lai sasniegtu tās mērķus, kā tas nepārprotami ir kosmosa nozares gadījumā.

    Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Luca JAHIER

    (1)  EKA ir 22 dalībvalstis. EKA valdē ir pārstāvētas valstu struktūras, kas ir atbildīgas par kosmosu šādās valstīs: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Kanāda arī piedalās valdē, kā arī dažos projektos sadarbības nolīguma ietvaros. Slovēnija ir asociētā locekle. Sadarbības nolīgumu ar EKA ir noslēgušas šādas septiņas citas ES dalībvalstis: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva un Slovākija.

    Top