52018AE2791

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018AE2791 - EN

Document 52018AE2791

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu” (COM(2018) 375 final – 2018/0196(COD))

EESC 2018/02791

OV C 62, 15.2.2019, p. 83–89 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:: 17/10/2018; Balsojuma datums
Date of vote:: 17/10/2018
Date lodged:: 11/06/2018

Author:: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:: EESC_ECO
Form:: Atzinums
Term of office:: 2015-2020
Internal reference:: AVIS-SECTION 2018/2791 FIN, ECO/461
Session:: 538

Procedure number:

Link

European Parliament - Legislative observatory

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

Link

Select all documents mentioning this document

Earlier related instruments:

52018PC0375 ESC Opinion

Instruments cited:

Link

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Directory code:

HTML

PDF

Official Journal

15.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/83

(COM(2018) 375 final – 2018/0196(COD))

(2019/C 62/13)

Ziņotājs:

Stefano MALLIA

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Eiropadome, 19.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 177. un 304. pants un 322. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	111/0/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Kohēzijas politika ir viens no taustāmākajiem ES politikas virzieniem, kas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tāpēc EESK stingri iebilst pret Komisijas priekšlikumu samazināt ES budžetu par 10 % reālā izteiksmē. Šajā sakarā EESK mudina dalībvalstis rast risinājumus, kas ļautu šo budžetu saglabāt tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā pēc 2020. gada vērtībām.

1.2.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga skaidra politiska stratēģija, kas būtu saskaņota ar ES globālajām saistībām. EESK aicina Komisiju atjaunināt stratēģiju “Eiropa 2020” un saskaņot jaunās Kopīgo noteikumu regulas (KNR) prioritātes ar šo jauno stratēģiju. EESK arī aicina Komisiju efektīvi integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) ar kohēzijas politiku saistītajos noteikumos, nodrošinot to transversālu iekļaušanu visās fondu prioritātēs.

1.3.

EESK uzskata, ka ar KNR izveidotie ekonomiskie apstākļi (makroekonomiskie nosacījumi, samazināts līdzfinansējums utt.) radītu pārāk neelastīgu vidi un varētu kaitēt investīcijām. Tāpēc EESK:

—	iebilst pret makroekonomisku nosacījumu izvirzīšanu, jo tie negatīvi ietekmē reģionus un iedzīvotājus, kas nav vainojami par valstu un Eiropas līmenī pieņemtiem lēmumiem makroekonomikas jomā,

—	aicina Komisiju saglabāt N+3 noteikumu par saistību atcelšanu,

—	prasa Komisijai izskatīt līdzfinansējuma likmju palielināšanas iespēju.

1.4.

EESK ļoti atzinīgi vērtē vienkāršošanas, elastīguma un efektivitātes palielināšanas centienus, kas liecina par pareizu virzienu. Jaunais noteikumu kopums diemžēl nav vienots noteikumu kopums.

1.5.

EESK uzskata, ka noteikumi, kas saistīti ar tematisko koncentrāciju, ir pārāk stingri. EESK ierosina, ka viens no politikas mērķiem būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Šajā sakarā EESK mudina dalībvalstis apsvērt politikas 5. mērķi, kas var garantēt vislabāk pielāgoto risinājumu to konkrētajām problēmām.

1.6.

EESK iesaka Komisijai izstrādāt vajadzīgos instrumentus, kas ļautu apgabaliem ar strukturālām un pastāvīgām grūtībām (salām, kalnu reģioniem utt. (1)) efektīvi risināt to īpašās un sarežģītās problēmas. Šis uzdevums nevar palikt vienīgi valsts iestāžu kompetencē. EESK arī iesaka, ka šajos apgabalos īstenotie projekti jāatbalsta ar augstākām līdzfinansējuma likmēm.

1.7.

EESK iesaka rast ad-hoc risinājumus attiecībā uz to valstu vai reģionu stāvokli, kuri 2007.–2013. gada programmā bija klasificēti kā konverģences reģioni un 2014.–2020. gada periodā gūst labumu no 80 % līdzfinansējuma likmes, savukārt tagad tiks klasificēti kā pārejas reģioni, kam 2021.–2027. gada periodā tiks piemērota 55 % līdzfinansējuma likme.

1.8.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina stiprināt sinerģiju, atrodot veidu, kā noteikumu kopumā atkal iekļaut Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī veidojot ciešākas saiknes ar Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). EESK arī atbalsta lielāku integrāciju ar un starp citām finansēšanas programmām un instrumentiem (“Apvārsnis 2020”, “InvestEU” u. c.).

1.8.1.

Šīm saitēm būtu arī jāatspoguļojas fondu plānošanā. EESK mudina dalībvalstis sagatavot un īstenot vairākfondu programmas, kas risina uzdevumus integrētā veidā. EESK uzskata, ka integrācijai būtu arī jāizpaužas teritoriālajā sadarbībā; būtiska nozīme ir saprātīgām saitēm starp lauku vidi un pilsētvidi, pilsētvidi un priekšpilsētām, t. i., uz vietu balstītai pieejai.

1.9.

“Daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības” īstenošana, iesaistot ekonomiskos un sociālos partnerus lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā, ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai kohēzijas politikai. Runājot par rīcības kodeksu, EESK ņem vērā Eiropas sociālo partneru neapmierinātību un aicina pārskatīt un atjaunināt kodeksu, tieši konsultējoties ar sociālajiem partneriem. EESK arī aicina padarīt rīcības kodeksu saistošu.

1.10.

EESK iebilst pret to, ka no jaunā KNR priekšlikuma ir svītroti tādi principi kā sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana, nediskriminācija, personu ar invaliditāti piekļuve, kā arī ilgtspējīga attīstība. Tāpēc Komiteja stingri iesaka iekļaut pašreizējās KNR 2014.–2020. gadam 7. pantu jaunajā ierosinātajā KNR un šo principu tiešā veidā ietvert ierosinātās Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (ERAF un KF) regulas pamattekstā. Turklāt EESK visnotaļ iesaka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi – iekļaut personu ar invaliditāti piekļuvi.

1.11.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir efektīvākiem vispārējas komunikācijas centieniem. Saistībā ar ES finansētiem projektiem pārāk bieži iedzīvotājiem ir maz vai vispār nav zināšanu par ES līdzdalību. Tādēļ EESK aicina Komisiju ieviest efektīvāku informācijas stratēģiju, kas vērsta uz iedzīvotājiem un dažādiem atbalsta saņēmēju veidiem.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK pauž dziļu nožēlu, ka kohēzijas politikas budžets reālā izteiksmē ir samazināts par 10 %. Šajā sakarā EESK stingri iebilst pret ierosinājumu samazināt ES budžetu un ierosina dalībvalstīm rast risinājumus, kā budžetu saglabāt līdzšinējā līmenī 2020. gada vērtībās.

2.2.

Kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem elementiem iedzīvotāju tuvināšanā Eiropas integrācijas redzējumam. Tai ir skaidra pievienotā vērtība, kas ir saistīta ar darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un infrastruktūras modernizēšanu, kā arī strukturālu šķēršļu pārvarēšanu, cilvēkkapitāla izaugsmes veicināšanu un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka visi reģioni ir tiesīgi saņemt finansējumu.

2.2.1.

ES kohēzijas politikai ir jābūt neatņemamai Eiropas investīciju stratēģijas daļai ar spēcīgu teritoriālu pieeju un mērķi nodrošināt katram reģionam vajadzīgos instrumentus, lai uzlabotu to konkurētspēju. Tai ir jāpanāk ekonomiska un strukturāla pārveide un visos reģionos jānodrošina noturīgs pamats, balstoties uz katra reģiona stiprajām pusēm (2).

2.3.

EESK ņem vērā, ka jaunā pieeja, kas joprojām pamatojas uz trim kategorijām (mazāk attīstīti, pārejas un vairāk attīstīti reģioni), ir vairāk pielāgota. Lai gan līdzekļu piešķiršanas metodes pamatā joprojām ir galvenokārt IKP uz vienu iedzīvotāju, ir pievienoti jauni kritēriji (jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). EESK uzskata, ka tas labāk atspoguļo realitāti vietējā līmenī, – saskaņā ar ietekmes novērtējumu, ko prasa Regulējuma kontroles padome (3), – un, pēc EESK domām, šo pieeju varētu pilnveidot tālāk.

2.4.

EESK pauž nopietnas bažas par Komisijas priekšlikumu samazināt līdzfinansējuma likmes un tā ietekmi uz mazāk labvēlīgā finansiālā situācijā esošu saņēmēju iesaistīšanos. PVN kā attiecināmu izdevumu iekļaušana ir apsveicama, lai gan šis elements savā ziņā ir jau pašreizējā periodā.

2.5.

Jānorāda, ka ir gadījumi, kad valstis vai reģioni, kuri 2007.–2013. gada programmā ir klasificēti kā konverģences reģioni un 2014.–2020. gada periodā gūst labumu no 80 % līdzfinansējuma likmes, pašreiz tiks klasificēti kā pārejas reģioni, kam 2021.–2027. gada periodā tiks piemērota 55 % līdzfinansējuma likme, bet tas nozīmē, ka šo reģionu līdzfinansējums krasi samazināsies. EESK uzskata, ka šādiem gadījumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Turklāt jānorāda, ka projektos ar privātu finansējumu saņēmēji saņems tikai publiskā elementa līdzfinansējumu.

2.6.

Attiecībā uz tālākajiem reģioniem par ES prioritāti ir jāizvirza saikņu, kas tos vieno ar Eiropas kontinentu, un to iedzīvotāju piederības izjūtas Eiropas projektam stiprināšana (4). EESK atzinīgi vērtē to, ka tālākie reģioni turpinās saņemt īpašu ES atbalstu.

2.7.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka kohēzijas politika joprojām nepiedāvā visaptverošus risinājumus problēmām, ar kurām saskaras īpašās teritorijas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā (5). Pētījumi liecina, ka centrālās iestādes ne vienmēr pievēršas īpašajām teritorijām, kā minēts 174. pantā. Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina reģionālo un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanās, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt ar īpašajām teritorijām saistītās problēmas, ievērojot attiecīgajās teritorijās spēkā esošo institucionālo un tiesisko regulējumu.

3. Vispārīgi principi

3.1.

EESK iebilst, ka no jaunās KNR priekšlikuma ir svītroti tādi principi kā vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, diskriminācijas aizliegums, piekļūstamības nodrošināšana personām ar invaliditāti un ilgtspējīga attīstība. Attiecībā uz šiem principiem fondu plānošanā un īstenošanā Eiropas acquis ir izstrādāta transversāla pieeja (pašreizējās KNR 7. pants un 2007.–2013. gada KNR 16. pants).

3.1.1.

Tāpēc Komiteja stingri iesaka iekļaut pašreizējās KNR 2014.–2020. gadam 7. pantu jaunajā ierosinātajā KNR un šo principu tiešā veidā ietvert ierosinātās ERAF un KF regulas pamattekstā. Turklāt EESK visnotaļ iesaka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi – iekļaut personu ar invaliditāti piekļuvi.

3.2.

Tā kā ES ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) puse, EESK uzskata, ka ir lietderīgi ierosinātās KNR juridiskajā pamatā iekļaut UNCRPD.

3.3.

EESK ir stingri pārliecināta, ka patiesa partnerība visos līmeņos, kad ES kohēzijas politikas programmu un projektu sagatavošanā, izpildē un ex-post novērtēšanā piedalās ekonomiskie un sociālie partneri un organizētas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, uzlabo to kvalitāti un efektīvu īstenošanu. Aicinot pieņemt Rīcības kodeksu, EESK stingri atbalsta Komisijas iniciatīvu un piekrīt tās ierosinātajiem ieteikumiem (6. pants) (6). EESK atzīmē, ka Komisijas priekšlikumu varētu būt nepieciešams precizēt, lai risinātu sektoriem raksturīgās problēmas (jo īpaši, ar valsts drošību saistītās problēmas), kas risinātas migrācijas un drošības programmās.

3.4.

EESK ir stingri pārliecināta, ka partnerība starp administratīvajām iestādēm un ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem ES, valstu un reģionālajā līmenī daudzlīmeņu un uz daudzu dalībnieku iesaisti balstītas pārvaldības veidā ir viens no svarīgākajiem kohēzijas politikas panākumu kritērijiem. Tam jābūt galvenajam nosacījumam, lai piešķirtu partnerības nolīgumu slēgšanas tiesības un Eiropas fondus. EESK atzinīgi vērtē jauno saistošo redakciju un nepārprotami prasa likumdevējam saglabāt pašreizējo redakciju “iesaista”.

3.5.

Saistībā ar rīcības kodeksu EESK ir ņēmusi vērā Eiropas sociālo partneru neapmierinātību un aicina pārskatīt un atjaunināt kodeksu, tieši konsultējoties ar sociālajiem partneriem. EESK aicina padarīt rīcības kodeksu saistošu.

3.6.

Lai stiprinātu partnerības prasmes un efektivitāti, EESK aicina ieviest 6. pantā minētajiem partneriem paredzētus spēju veidošanas un tehniskās palīdzības pasākumus. EESK arī vēlas, lai tiktu izveidots ikgadējs konsultāciju mehānisms ar attiecīgajiem partneriem.

3.7.

EESK piekrīt, ka katram uzraudzības komiteju loceklim ir viena balss. Lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā, balsu sadalījumam būtu jābūt 50 % administratīvajām iestādēm un iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un 50 % ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kas minēti b) un c) apakšpunktā. EESK norāda, ka šis priekšlikums, iespējams, būs jāpilnveido, lai risinātu sensitīvus jautājumus, piemēram, nacionālās drošības problēmas.

4. Vienkāršošana

4.1.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērojami samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu saņēmējiem, vienlaikus saglabājot augstu pārliecības līmeni par likumību un pareizību. EESK atzīst un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā ir apsvērti vairāki ar vienkāršošanu saistīti jautājumi.

4.2.

EESK ierosina sistemātiski piemērot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta “Small Business Act” vienreizējas iesniegšanas principu, nodrošinot, ka projektu vadītāji tikai vienu reizi nosūta ar administratīvajām, revīzijas un kontroles formalitātēm saistīto informāciju tiešajai kompetentajai vadošajai iestādei, kas atbild par tās nosūtīšanu valsts un Eiropas vadošajām iestādēm.

4.3.

EESK arī iesaka izveidot īpaši vienkāršotu “de minimis” kontroles/revīzijas sistēmu ļoti maziem projektiem: ja tiešā pārvaldības iestāde konstatē un paziņo, ka paredzētie rezultāti ir sasniegti, turpmākas pārbaudes vai revīzijas vairs nebūtu jāpieprasa.

4.4.

Ir pārspīlēti dēvēt KNR par vienotu noteikumu kopumu. Lai gan tajā ir iekļauti septiņi fondi, daudzo izņēmumu no noteikumiem dēļ trūkst saskaņotības; piemēram, attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu bieži vien darbojas atšķirīgi noteikumi. Saskaņā ar Augsta līmeņa grupas vienkāršošanas jautājumos secinājumiem attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada (7) EESK uzskata, ka regulējuma paketei vajadzētu būt daudz vienkāršākai un ka būtu jānovērš fondu mikropārvaldība.

4.5.

EESK ņem vērā, ka KNR ir iekļauti jaunie fondi migrācijas krīzes un drošības jautājumu risināšanai (8), taču pauž patiesu nožēlu, ka noteikumu kopumā nav iekļauts Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un ka saiknes ar ESF+ ir vājākas nekā ar tā priekšteci. EESK prasa Komisijai pārskatīt šo lēmumu.

4.6.

EESK piekrīt, ka par prioritāti būtu jāuzskata saistību, nevis maksājumu apturēšana, lai novērstu krīžu saasināšanos. Maksājumi jāaptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos.

5. Elastīgums

5.1.

Lai veicinātu uzņēmumu veidošanu un izaugsmi, ES ir jāatbalsta reformas ar mērķi radīt investīcijām labvēlīgu vidi, kurā uzņēmumi var attīstīties, un jāuzlabo uzņēmējdarbības pamatnosacījumi. Kohēzijas fondi ir jāizmanto, lai nodrošinātu labākus apstākļus jaunuzņēmumu un jaunu inovatīvu MVU izaugsmei un lai atvieglotu mantošanu ģimenes uzņēmumos. Šajā saistībā EESK uzskata, ka kohēzijas politikai ir jānodrošina stabils, bet elastīgs satvars (9).

5.2.

Attiecībā uz obligātajiem pārvedumiem uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) EESK norāda, ka pārvedamā finansējuma kopsumma ir palikusi pašreizējā līmenī, lai gan kopējais finansējums ir samazināts par 10 %. Tāpēc pārvesto līdzekļu kopsumma procentuālā ziņā faktiski būtu lielāka, nekā tā ir pašreizējā plānošanas periodā. EESK piekrīt vispārējai pieejai, ja kohēzijas politikas kopējais budžets paliek 2014.–2020. gada līmenī.

5.3.

Turklāt pašreiz 100 % no līdzekļiem, ko pārved uz EISI, tiek paredzēti katrai dalībvalstij. Saskaņā ar priekšlikumu jaunajam periodam konkrētajai dalībvalstij tiks paredzēti tikai 70 % līdzekļu, bet atlikušos 30 % novirzīs Komisijas izvēlētiem projektiem. EESK stingri iebilst pret šo ierosināto pieeju.

5.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka vairs nebūs īpašu noteikumu attiecībā uz investīcijām, kas rada ieņēmumus. EESK arī norāda, ka nebūs “liela projekta” procesa (tā vietā stratēģiskajiem projektiem sekos līdzi uzraudzības komiteja). Lai gan tas pats par sevi ir vērtējams atzinīgi, EESK pauž bažas par to, cik lielā mērā būs iespējams garantēt lielu projektu pamatotību.

5.5.

EESK arī atzinīgi vērtē iespēju pielāgot programmu mērķus un resursus, ņemot vērā mainīgos apstākļus, jo dabas katastrofu gadījumā tā ļautu mobilizēt ES finansējumu no pirmās dienas (10).

5.6.

EESK piekrīt, ka dotācijas vienas pašas nevar novērst būtisku investīciju trūkumu. Tās var efektīvi papildināt ar finanšu instrumentiem, kam ir sviras efekts un kas ir tuvāk tirgum. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atvieglota dotāciju un finanšu instrumentu apvienošana un ka jaunajā regulējumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi, lai piesaistītu vairāk privātā kapitāla.

5.7.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka dalībvalstu tehniskā palīdzība ir vienkāršota, un precizē, ka no tās būtu jāgūst labums arī 6. pantā norādītajiem partneriem.

6. Efektivitāte

6.1.

EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav sākusi līdzdalības procesu, lai izstrādātu visaptverošu un integrētu stratēģiju Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam un turpmāk. Nav skaidrs, ar kādām prioritātēm Komisija ir paredzējusi saskaņot dalībvalstu partnerattiecību nolīgumu un darbības programmas.

6.2.

EESK iesaka Komisijai saskaņot kohēzijas politiku ar ANO programmu 2030. gadam un iestrādāt KNR pamattekstā tās IAM, aptverot visus fondus.

6.3.

EESK pauž bažas par jaunajiem tematiskās koncentrācijas noteikumiem. EESK uzskata, ka līdzekļu koncentrācija divās prioritātēs ir pārāk ierobežojoša. EESK pauž bažas par to, ka Komisija šajā ziņā izmanto universālu pieeju. EESK uzskata, ka tematiskai koncentrācijai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai ar finansēšanas prioritātēm varētu risināt dažādās attīstības vajadzības valstu un reģionālā līmenī.

6.4.

EESK atzinīgi vērtē ciešāko saikni ar Eiropas semestri, izmantojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (11). Taču Komiteja iebilst pret makroekonomisku nosacījumu piemērošanu, jo tie “soda” reģionus un iedzīvotājus, kas nav vainojami par valstu vai Eiropas līmenī pieņemtiem makroekonomiska rakstura lēmumiem (12). EESK piekrīt, ka ir svarīgi nodrošināt arī pilnīgu papildināmību un koordināciju ar jauno, uzlaboto Reformu atbalsta programmu.

6.5.

EESK atzinīgi vērtē pastiprināto sinerģiju starp atsevišķām programmām (izcilības zīmoga pieeju), jo tā var veicināt vienkāršotu piekļuvi finansējumam, taču vairumā gadījumu priekšlikumā nav pietiekamas skaidrības (piemēram, vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumenta izmantošanas gadījumā struktūrfondus var kombinēt ar ELFLA).

6.6.

Attiecībā uz noteikumiem par saistību atcelšanu EESK pauž nožēlu, ka šajā priekšlikumā pašreizējais N+3 noteikums ir aizstāts ar N+2 noteikumu, un aicina Eiropas Komisiju to pārskatīt. EESK vēlas, lai tiktu ņemtas vērā to valstu vajadzības, kam ir bijušas grūtības īstenot programmas, un lai tām tiktu piedāvāts lielāks, nevis mazāks elastīgums.

6.7.

Turklāt jāievēro, ka 2021.–2027. gada perioda sākumposmos jo īpaši mazāko dalībvalstu un reģionu administratīvā spēja varētu tikt pakļauta ievērojamam spiedienam. Tas jāskata, ņemot vērā to, ka, lai gan dalībvalstis joprojām slēdz pašreizējo plānošanas periodu, tās būs spiestas sākt īstenot jaunā plānošanas perioda pēdējos divus gadus (5 + 2 pieejas dēļ) ar N+2 noteikumu un ar samazinātu priekšfinansējuma summu.

6.8.

Ņemot vērā to, ka mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt grūtības gūt labumu no iespējām, ko piedāvā Eiropas fondi kopumā, EESK aicina atbalstīt darbības, kas sekmē to piekļuvi informācijai, nodrošina konsultēšanu un darbaudzināšanu un uzlabo to iesaistīšanās spējas.

7. Plānošana un īstenošana

7.1.

EESK ir gandarīta par to, ka ir mazāk politikas mērķu un ka tie šķiet elastīgāki nekā to priekšteči, bet pauž nožēlu, ka tie nav saistīti ar plašāku stratēģisku kontekstu.

7.2.

EESK īpaši atzinīgi vērtē jauno politikas mērķi “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” (5. politikas mērķis). EESK pauž cerību, ka saskaņā ar tā nosaukumu (un 17. panta 3. punkta g) apakšpunkta prasībām) dalībvalstis sagatavos un īstenos savas programmas atbilstoši šim mērķim, cieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

7.3.

EESK pauž bažas par to, ka sākotnēji ir paredzēts plānot tikai pirmos piecus gadus. EESK saskata šīs pieejas priekšrocības, bet pauž bažas, ka tā var kļūt par lielu administratīvu slogu iestādēm, kas turklāt riskē neizpildīt noteikumus par saistību atcelšanu.

7.4.

Atzinīgi ir vērtējama plānošanas dokumentu (partnerības nolīgumu, darbības programmu) vienkāršošana. EESK jo īpaši atbalsta partnerības nolīguma vienkāršošanu un uzskata, ka tam būtu jābūt stratēģiskam augsta līmeņa dokumentam. Tāpēc ir svarīgi pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu programmas joprojām atbilst ES prioritātēm un starp tām ir nodrošināta sinerģija. EESK arī atzinīgi vērtē deleģēto aktu vienkāršošanu. Lai izvairītos no riska, ka vadošās iestādes veic pārmērīgu reglamentēšanu, EESK aicina Komisiju deleģēto aktu izstrādē iesaistīt Eiropas ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus.

7.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, ka tiek piedāvāti vienkārši risinājumi, lai savienotu dažādās ar kohēzijas politiku saistītās atšķirīgu teritoriālu līmeņu iniciatīvas (stratēģijas un programmas), – horizontāli (piemēram, makroreģionālas stratēģijas un transnacionālas programmas) un vertikāli (dažādu teritoriālu līmeņu stratēģijas un programmas). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma 17. pantu un aicina Komisiju turpināt darbu šajā virzienā.

7.6.

Pilsētās jau tagad dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, un ir paredzams, ka līdz 2050. gadam šis īpatsvars palielināsies līdz 70 % (13). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē, ka ir palielināti integrētai ilgtspējīgai pilsētattīstībai iezīmētie ERAF līdzekļi, bet pauž nožēlu, ka šāds palielinājums nav attiecināts uz ESF+.

7.7.

EESK uzskata, ka teritoriālā attīstība, pamatojoties uz integrētām teritoriālām stratēģijām, ir pareizā pieeja, kas ļauj apzināt potenciālu un vajadzības vietējā līmenī un uzsākt darbības partnerībā ar visiem vietējiem dalībniekiem, lai apmierinātu apzinātās konkrētās vajadzības. EESK uzskata, ka tā ir labas pārvaldības pieeja, kas būtu visnotaļ jāveicina un jāstiprina. Šajā sakarā EESK ir gandarīta, ka saskaņā ar 6. pantu partneri ir jāiesaista teritoriālo stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā.

7.8.

EESK atzinīgi vērtē arī 22. panta c) punktā minētos citus jaunos integrētos rīkus, jo tie var palīdzēt apzināt un izmantot pielāgotus un vietējus risinājumus, taču pauž nožēlu, ka to izmantošana aprobežojas ar 5. politikas mērķi. Būtu jāparedz iespēja izmantot šādus rīkus saistībā ar visiem politikas mērķiem. Tā kā skaidrojumi par jaunajiem rīkiem ir visai nekonkrēti, EESK iesaka Komisijai tos precizēt, lai varētu aicināt dalībvalstis pilnībā izmantot šo iespēju.

7.9.

EESK uzskata: lai labāk atspoguļotu realitāti un nodrošinātu, ka Eiropas jaunās pilsētiniciatīvas darbībās tiek ņemtas vērā vietējās intereses, tās pārvaldības mehānismā būtu cieši jāiesaista un jāpārstāv pilsoniskā sabiedrība. EESK stingri atbalsta ieceri izveidot šādu pārvaldības mehānismu Eiropas mērogā, iesaistot attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus.

7.10.

EESK ir stingri pārliecināta, ka ar kohēzijas politiku saistītajiem fondiem jābūt tiem, kas visvairāk redzami iedzīvotājiem un ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem. Atbalstītās darbības ir viens no labākajiem argumentiem pret eiroskepticismu un pret kustībām, kas vērstas pret Eiropu. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tiešu un viegli pieejamu informāciju, kas mērķtiecīgi vērsta atbilstoši konkrēto cilvēku profesionālajai darbībai, piemēram, izmantojot labas prakses pamatnostādnes. EESK aicina Komisiju izstrādāt stratēģisko komunikācijas plānu partnerībā ar visiem attiecīgajiem partneriem.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants.

(2) https://www.businesseurope.eu/sites/buseur/files/media/position_papers/ecofin/2017-06-09_eu_cohesion_policy.pdf

(3) SEC(2018) 268.

(4) OV C 161, 6.6.2013., 52. lpp.

(5) OV C 209, 30.6.2017., 9. lpp.

(6) OV C 44, 15.2.2013., 23. lpp.

(7) http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/newsroom/pdf/simplification_proposals.pdf

(8) OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp.

(9) OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(10) OV C 173, 31.5.2017., 38. lpp.

(11) https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/qe-02-17-362-en-n.pdf un https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/qe-01-14-110-en-c.pdf

(12) OV C 191, 29.6.2012., 30. lpp.

(13) http://www.un.org/en/development/desa/news/population/world-urbanization-prospects-2014.html

Top

All