Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE2780

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu Fiscalis” (COM(2018) 443 final – 2018/0233 (COD))

    EESC 2018/02780

    OV C 62, 15.2.2019, p. 118–120 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    17/10/2018; Balsojuma datums
    Date of vote:
    17/10/2018
    Date lodged:
    14/06/2018
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    EESC_ECO
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    ECO/470, AVIS-SECTION 2018/2780 FIN
    Session:
    538
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    15.2.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 62/118

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu Fiscalis”

    (COM(2018) 443 final – 2018/0233 (COD))

    (2019/C 62/19)

    Ziņotājs:

    Krister ANDERSSON

    Apspriešanās

    Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

    Eiropas Savienības Padome, 4.7.2018.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

     

     

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    3.10.2018.

    Pieņemts plenārsesijā

    17.10.2018.

    Plenārsesija Nr.

    538

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    194/2/0

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu Fiscalis. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

    1.2.

    		 EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī.

    1.3.

    		 EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

    1.4.

    		 EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

    1.5.

    		 EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

    1.6.

    		 No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā, un mudina Komisiju noteikt šos pasākumus par prioritāriem jaunajā programmā Fiscalis.

    1.7.

    		 EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu, kas mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

    1.8.

    		 EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai programmā Fiscalis aktīvi piedalītos pilsoniskā sabiedrība kopumā.

    2.   Ievads un konteksts

    2.1.

    		 Tiesību aktu kopumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (1), kas pieņemts 2017. gada 2. maijā, Komisija publicējusi priekšlikumu par atjauninātu finansiālu līdzdalību programmā Fiscalis.

    2.2.

    		 Komisijas priekšlikumā ierosināts turpināt pašreizējo programmu Fiscalis 2020, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 un kuru īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

    2.3.

    		 Komisijas priekšlikuma mērķis ir atvieglot vienkāršošanu un pielāgošanu: 1) plašāks vienreizējo maksājumu/vienības izmaksu izmantojums; 2) darbību veida vienkāršošana un samazināšana, lai nodrošinātu lielāku elastību; 3) uzlabota kopīgo komponentu un valsts komponentu definīcija, kas labāk atspoguļo IT projektu reālo stāvokli un integrē to pamatiezīmes; 4) iespēja pieņemt daudzgadu darba programmas, lai izvairītos no ikgadējā administratīvā sloga, ko rada komiteju procedūra.

    2.4.

    		 Arī programmas darbības joma tiktu pielāgota, un tajā varētu piedalīties dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un trešās valstis, ja būs izpildīti konkrēti nosacījumi.

    2.5.

    		 Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam Komisija ierosina programmai Fiscalis piešķirt budžetu 270 miljonu EUR apmērā, kas ir vairāk salīdzinājumā ar 223,2 miljoniem EUR 2014.–2020. gada laikposmam. Turklāt lielākā daļa budžeta tiktu tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm.

    2.6.

    		 Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai pastiprinātu vienotā tirgus darbību, vairotu Savienības konkurētspēju un aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

    2.7.

    		 Komisija uzskata, ka šī programma sniegs atbalstu nodokļu politikai un nodokļu iestādēm ar administratīvām un informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas aktivitātēm un operatīvo sadarbību, tādā veidā ātri un kopīgi reaģējot uz tādām jaunām problēmām kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, digitalizācija un jauni darījumdarbības modeļi un vienlaikus novēršot lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    		 EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu Fiscalis. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama gan Eiropas Savienībā, gan ar trešām valstīm, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

    3.2.

    		 EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī. EESK arī uzskata, ka Savienības satvars varētu paaugstināt līdzdalības līmeni un tādējādi palielināt vienotā tirgus potenciālu un konkurētspēju.

    3.3.

    		 EESK piekrīt, ka Savienības līmeņa pieeja ar jaunu virzienu, koncentrējoties uz atbalstu valstu nodokļu iestādēm, palīdzētu novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un vienlaikus samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. EESK arī piekrīt, ka tā uzlabos vienotā tirgus darbību, vairos Savienības konkurētspēju un aizsargās Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

    3.4.

    		 EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

    3.5.

    		 EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

    3.6.

    		 No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtētu šo pasākumu noteikšanu par prioritāti jaunajā programmā Fiscalis.

    3.7.

    		 EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

    3.8.

    		 EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu nolūkā uzlabot vienotā tirgus efektivitāti un mazināt administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

    3.9.

    		 EESK apzinās, ka šobrīd informācijas apmaiņa ir saistīta tikai ar informācijas nosūtīšanu, nevis informācijas apstrādi. Pēc EESK domām, lai starp dalībvalstīm panāktu padziļinātu un sekmīgu sadarbību IT spēju veidošanas jomā, informācijas apmaiņā ir jāturpina izvērst apstrādes funkciju.

    3.10.

    		 EESK uzskata, ka ir svarīgi, ka programmā Fiscalis aktīvi piedalās pilsoniskā sabiedrība kopumā, lai to iesaistītu sadarbībā un programmas attīstības progresa uzraudzībā.

    3.11.

    		 EESK atzīst un atzinīgi vērtē jauninājumu, proti, vienkāršāku un vieglāku mehānismu, ar ko pielāgo vai papildina Eiropas elektroniskās sistēmas sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un ar starptautiskām organizācijām.

    3.12.

    		 EESK ir gandarīta par to, ka priekšlikums atbilst citām ierosinātajām ES rīcības programmām, kurām ir līdzīgi mērķi – mazināt krāpniecisku rīcību, veidot efektīvākas iestādes un atbalstīt pasākumus, ar ko panākt labāku vienotā tirgus darbību.

    3.13.

    		 EESK atbalsta to, ka lielākā daļa ierosinātā budžeta tiks tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm. EESK arī piekrīt tāda IT arhitektūras modeļa izvēlei, kurā apvienoti kopīgie un valstu komponenti, nevis pilnībā centralizētam modelim. Eiropas elektroniskais modelis, kura pamatā ir valstu vēlmes, prasības un ierobežojumi, samērīgi veicinās sadarbspēju un savstarpēju savienojamību iekšējā tirgus labad.

    3.14.

    		 EESK uzsver, ka Komisijas ierosinātais pienākumu sadalījums starp pašu Komisiju un dalībvalstīm ir svarīgs princips, kā kopīgi nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un darbību. Tas palīdzēs atrast piemērotu risinājumu, kurš ietvertu gan holistiskāku ES skatījumu, gan būtu pielietojams un funkcionāls katrā dalībvalstī, un, rezultāts, cerams, būs optimizēta dalībnieku sadarbība.

    3.15.

    		 Efektīvāka pārvalde dotu labumu ne tikai nodokļu administrācijām. EESK uzskata, ka labvēlīgāka nodokļu vide stiprinās arī ES uzņēmējdarbības kopienu un veicinās izaugsmi. Ja tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvais slogs, uzņēmumi varēs koncentrēties uz savu galveno darbību un radīt izaugsmi un darbvietas.

    Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Luca JAHIER

    (1)  COM(2018) 321 final.

    Top