Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto tehnisko pasākumu ieviešanu galīgās PVN sistēmas darbībai, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, groza Direktīvu 2006/112/EK”

(COM(2018) 329 final – 2018/0164 (CNS))

(2019/C 159/05)

Ziņotājs: Krister ANDERSSON

Līdzziņotājs: Giuseppe GUERINI

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 11.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.12.2018.
Pieņemts plenārsesijā	24.1.2019.
Plenārsesija Nr.	540
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	163/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz aizstāt PVN pārejas sistēmu attiecībā uz nodokļa uzlikšanu tirdzniecībai starp dalībvalstīm; minētā sistēma tika ieviesta pirms vairāk nekā 25 gadiem un joprojām ir spēkā. Pārejas kārtības izbeigšana ir svarīgs solis, kas ļauj pabeigt virzību uz tādu galīgu PVN sistēmu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu precēm B2B darījumos, kura ir balstīta uz galamērķa principu, un tas ir svarīgs sasniegums, kas pierāda pastāvīgu ES iekšējā tirgus konsolidāciju.

1.2.

EESK kārtējo reizi (1) mudina Komisiju izpētīt, kā pēc iespējas ātrāk varētu izvērst kopēju sistēmu gan attiecībā uz pakalpojumiem, gan precēm, tādējādi mazinot paredzamās problēmas, kas radīsies divu sistēmu pastāvēšanas gadījumā, proti, ja vienu piemēros precēm, bet otru – pakalpojumiem. Tomēr Komisija vairākkārt ir aizstāvējusi pakāpenisku divpakāpju pāreju uz jauno režīmu, proti, pirmais posms attiecībā uz precēm un nākotnē kā otrais posms attiecībā uz pakalpojumiem.

1.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi turpināt virzību uz otro posmu, jo PVN mērķiem tādu pašu noteikumu attiecināšana gan uz precēm, gan pakalpojumiem spētu vairāk veicināt izaugsmi un ļautu efektīvāk apkarot krāpšanu.

1.4.

EESK uzsver: lai arī Komisijas priekšlikums ir vispusīgs un labi izstrādāts, vēl nav atrisināti daži problemātiski jautājumi. Ierosināto sistēmu patiešām varētu uzlabot, paredzot skaidrus noteikumus vai precizējot noteikumus par sliktiem parādiem un atmaksāšanas pārvaldību vienas pieturas aģentūrā. Turklāt varētu sniegt un izstrādāt arī tādu jēdzienu definīcijas kā “tirdzniecības vieta” un “platformas”.

1.5.

EESK norāda, ka ierosinātā sistēma ietekmēs naudas plūsmas, jo PVN jāuzliek B2B preču pārrobežu piegādēm, un tādēļ tirgotājs gūs ieņēmumus naudas plūsmā, un pircējam radīsies naudas plūsmas izmaksas. Tomēr kapitāla izmaksas kopumā būs lielākas, jo PVN atgūšanas laikposms vienmēr būs garāks par laikposmu, kurā tirgotājs patur PVN. Turklāt vienas pieturas aģentūras sistēmas ietvaros būs atšķirīgi atgūšanas periodi, jo to ietekmēs dalībvalstu pārskata periodi, kā arī vietējo nodokļu iestāžu noteiktie maksājuma termiņi un nodokļu iestāžu efektivitāte saistībā ar PVN atgriešanu pircēja valstij.

1.6.

EESK aicina rūpīgāk izanalizēt minētos aspektus, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vienoto tirgu un nodrošinātu to, ka jaunā PVN sistēma, kas tiek izstrādāta, sniedz noteiktību un prognozējamību, tādējādi samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu.

1.7.

EESK prasa izstrādāt skaidrus un samērīgus kritērijus attiecībā uz jēdzienu “sertificēts nodokļu maksātājs” (SNM), kas jāievieš visās dalībvalstīs, lai veicinātu pēc iespējas plašāku piekļuvi sertificēta nodokļu maksātāja statusam. Lai sasniegtu jaunas, uz galamērķa principu balstītas sistēmas mērķi, būtu lietderīgi saskaņot laikposmu, kurā dalībvalstīm ir jāizskata pieteikums par sertificēta nodokļu maksātāja statusa saņemšanu. Dalībvalstīm pieteikumi par sertificēta nodokļu maksātāja statusa saņemšanu būtu jāizskata ātri, lai uzņēmumi varētu turpināt strādāt bez nevajadzīgiem pārtraukumiem, kavējumiem un administratīvā sloga, ko rada neskaidrība. Vienlaikus Eiropas Komisijai būtu rūpīgi jāuzrauga sertificēta nodokļu maksātāja statusa uzlikto pienākumu pildīšana, lai novērstu tā iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un regulatīvās vienotības trūkumu, jo īpaši pirmajos īstenošanas mēnešos.

1.8.

EESK uzsver, ka funkcionējošai vienotas pieturas aģentūrai ir izšķiroša nozīme, lai ieviestu jauno, uz galamērķa principu balstīto sistēmu. Ja nebūs pilnībā funkcionējošas vienas pieturas aģentūras, kuras pamatā ir piederības valsts revīzijas, pielāgojami vienkāršošanas pasākumi un spēja kompensēt radušos priekšnodokli no visām dalībvalstīm, tad jebkura uz galamērķa principu balstīta sistēma ievērojami palielinās administratīvo slogu, jo īpaši MVU gadījumā.

1.9.

EESK pauž bažas par to, ka pašreizējais priekšlikums varētu izrādīties par pārmērīgu šķērsli gan MVU, gan jaunuzņēmumiem. EESK uzskata, ka nodokļa apgrieztās maksāšanas sistēma būtu jāpiemēro visām B2B preču pārrobežu piegādēm, kamēr nav pilnībā ieviesta galīgā sistēma un PVN atmaksāšana netiek veikta savlaicīgi.

1.10.

EESK iesaka veikt atbilstošus ieguldījumus IT aparatūrā/programmatūrā, lai pienācīgi izveidotu stabilu un uzticamu vienas pieturas aģentūru, kas spētu efektīvi pārvaldīt ievērojamu daudzumu sensitīvas informācijas, garantējot ātru un drošu sistēmas funkcionēšanu un tādējādi dodot labumu gan Eiropas uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm. Šādi ieguldījumi ir stratēģiski, jo ļauj novērst nelabvēlīgu ietekmi, ko varētu izraisīt pāreja no vecās sistēmas uz jauno sistēmu, – šīs pārejas nodrošināšana prasīs būtiskas pielāgošanās izmaksas, kuras būtu jāsamazina līdz minimumam, veicot pienācīgu digitalizāciju.

1.11.

EESK uzsver, ka dalībvalstīm ir jāturpina sadarboties, lai apkarotu krāpšanu, un pastāvīgi jāanalizē šis jautājums, lai nodrošinātu, ka ierosinātā sistēma neizraisa jaunus krāpšanas un iekasēšanas zaudējumu veidus. Nodokļa uzlikšana B2B pārrobežu darījumiem palielinās kopējo PVN summu, ko nodrošina sistēma. Tas var palielināt cita veida krāpšanas, iztrūkuma un iekasēšanas zaudējumu iespējamību. Nodokļa maksātājs dalībvalstī, kurai ir augsts PVN iztrūkums, rīkosies kā iekasētājs attiecībā pret dalībvalstīm, kurām ir zemāks PVN iztrūkums.

1.12.

EESK iesaka pastiprināt sadarbību starp valstu nodokļu un izpildes iestādēm, lai jaunā, uz galamērķa principu balstītā PVN sistēma būtu efektīvāka gan krāpšanas apkarošanas, gan uzticamības ziņā un tādējādi dotu labumu Eiropas uzņēmumiem. Šādā sadarbībā būtu jāietver arī tādi jautājumi kā automatizēta informācijas un datu apmaiņa, kā arī periodiski ziņojumi un analītiski pētījumi par jaunās sistēmas darbību, jo īpaši pirmajos īstenošanas gados.

1.13.

Galu galā EESK uzskata, ka Eiropas uzņēmumi iegūtu no plaša Komisijas īstenota informatīva pasākuma, kura mērķis būtu pienācīgi izskaidrot, skaidrā un praktiskā veidā, jaunās PVN sistēmas pamatiezīmes, kā arī konkrētas PVN reformas priekšrocības, kas nāktu par labu Eiropas uzņēmumiem un to izaugsmei.

2.   Ievads un konteksts

2.1.

Eiropas Komisija saskaņā ar savu rīcības plānu PVN jomā – plāns, kas tika pieņemts 2016. gada aprīlī (2),– ir publicējusi priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru ievieš sīki izstrādātus tehniskus grozījumus ES noteikumos par pievienotās vērtības nodokli (PVN) (3). Ar ierosināto direktīvu tiek grozīti aptuveni divsimt Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (4) pantu; minētā direktīva tiks pielāgota, lai ieviestu sīki izstrādātos tehniskos pasākumus tādas galīgās PVN sistēmas darbībai, kura paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm (pamatojoties uz galamērķa principu).

2.2.

Komisijas priekšlikums aizstāj pārejas kārtību, kas ir spēkā kopš 1993. gada 1. janvāra, un ietver sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz tirdzniecību starp uzņēmumiem (B2B) Savienības iekšienē un saskaņā ar kuriem iekšzemes darījumiem un pārrobežu darījumiem ar precēm tiek piemērota vienāda kārtība. Turklāt tas ir pirmais no diviem regulatīvajiem pasākumiem (viens no tiem attiecas uz precēm un otrs – uz pakalpojumiem), ko Komisija īsteno, lai izveidotu vienkāršāku un pret krāpšanu drošāku galīgo PVN sistēmu attiecībā uz tirdzniecību Savienības iekšienē.

2.3.

Komisijas priekšlikumā ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN direktīvā, lai uzņēmējdarbībai un valstu budžetiem dotu šādu labumu: i) vienkāršotu preču aplikšanu ar nodokļiem; ii) izstrādātu vienotu tiešsaistes portālu (vienas pieturas aģentūru) tirgotājiem; iii) samazinātu birokrātiju; iv) noteiktu, ka par PVN iekasēšanu parasti atbild pārdevējs.

2.4.

Vienā no galvenajām izmaiņām ir tā, ka svītrots jēdziens “preču iegāde Kopienas iekšienē”, kas nozīmē, ka PVN nolūkā preču tirdzniecību starp uzņēmumiem sadala divos darījumos – no PVN atbrīvots pārdošanas darījums izcelsmes dalībvalstī un ar nodokli aplikts iegādes darījums galamērķa dalībvalstī. Tas tiks aizstāts ar jaunu jēdzienu “preču piegāde Savienības iekšienē”, saskaņā ar kuru B2B preču pārrobežu piegāde ES iekšienē PVN nolūkā ir viens darījums.

2.5.

Komisija ierosina arī šādas izmaiņas: i) jauns izņēmums no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru par ES iekšienē veiktas preču piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam; ii) grozījums, kas nosaka vienotu PVN iekasējamības noteikumu par piegādēm Savienības iekšienē; iii) jauns pants, saskaņā ar kuru PVN maksā persona, kurai ir piegādātas preces, ciktāl šī persona ir sertificēts nodokļu maksātājs (SNM). Komisijas aplēses liecina, ka priekšlikuma īstenošana ļautu par 41 mljrd. EUR gadā samazināt pārrobežu krāpšanu PVN jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz aizstāt PVN pārejas sistēmu attiecībā uz nodokļa uzlikšanu tirdzniecībai starp dalībvalstīm; minētā sistēma tika ieviesta pirms vairāk nekā 25 gadiem un joprojām ir spēkā. Pārejas kārtības izbeigšana ir svarīgs solis, kas ļauj pabeigt virzību uz tādu galīgu PVN sistēmu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu precēm B2B darījumos, kura ir balstīta uz galamērķa principu, un tas ir svarīgs sasniegums, kas pierāda pastāvīgu ES iekšējā tirgus konsolidāciju.

3.2.

EESK pauž bažas par izmaksām, kas radīsies uzņēmumiem un jo īpaši MVU. Viņiem ir jāpielāgo savas sistēmas, lai ievērotu noteikumus attiecībā uz tirdzniecību gan Eiropā, gan ārpus tās. Ir ārkārtīgi svarīgi priekšlikumā vai tā īstenošanas gaitā neiekļaut jaunas prasības attiecībā uz ziņošanu par PVN. Šādas izmaiņas tikai palielinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

3.3.

Iepriekšējos atzinumos EESK mudināja Komisiju izpētīt, kā pēc iespējas ātrāk varētu izvērst kopēju sistēmu gan attiecībā uz pakalpojumiem, gan precēm, tādējādi mazinot paredzamās problēmas, kas radīsies divu sistēmu pastāvēšanas gadījumā, proti, ja vienu piemēros precēm, bet otru – pakalpojumiem (5). Tomēr Komisija ir atkārtoti atbalstījusi pakāpenisku divpakāpju pāreju uz jauno režīmu.

3.4.

Tādēļ pirms pakalpojumu iekļaušanas šajā sistēmā Komisija un valstu nodokļu iestādes varēs izvērtēt rezultātus, kādus jaunā PVN sistēma, kas ir balstīta uz galamērķa principu, sniedz attiecībā uz: i) efektivitāti krāpšanas apkarošanā; ii) atbilstības nodrošināšanas izmaksām Eiropas uzņēmumiem; iii) nodokļu iestāžu veikto jaunās sistēmas pārvaldību.

3.5.

EESK izsaka cerību, ka izvēle veikt pakāpenisku un lēnāku pāreju uz jauno PVN kārtību varētu ļaut tuvā nākotnē izveidot unikālu un efektīvu galīgo sistēmu, kas attiecas gan uz precēm, gan pakalpojumiem. Veicot pakāpenisku īstenošanu, varētu būt iespējams gūt vērtīgu mācību no pirmajiem rezultātiem, kas ir panākti, īstenojot jauno režīmu tikai attiecībā uz precēm.

3.6.

Tomēr būtu jānorāda, ka galīgā PVN sistēma ir ilgi gaidītais otrais pasākums, kas ir jāievieš pēc pārejas sistēmas, kura bija spēkā vairāk nekā 25 gadus. Tādēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi turpināt darbu pie otrā pasākuma ieviešanas. Ja precēm un pakalpojumiem piemērotu vienādu kārtību, PVN sistēma būtu labvēlīgāka izaugsmei un noturīgāka pret krāpšanu.

3.7.

Lai arī šis priekšlikums ir plašs, EESK vēlas uzsvērt to, ka joprojām ir daži neatbildēti jautājumi. Piemēram, ierosināto sistēmu varētu uzlabot, paredzot skaidrus noteikumus vai precīzāk definējot noteikumus attiecībā uz bezcerīgiem parādiem, atmaksāšanas pārvaldību vienas pieturas aģentūrā un avansa maksājumiem un precīzāk definējot terminus “tirdzniecības vieta”, “platformas” u. c. Šīs neskaidrības kopā ar negatīvu naudas plūsmu pamudinās uzņēmumus rīkoties nolūkā samazināt riskus. EESK vēlas, lai šie aspekti tiktu izmeklēti vēl vairāk, lai nepieļautu, ka vienotais tirgus tiek nelabvēlīgi ietekmēts.

3.8.

Aplūkojot šo jautājumu no citas perspektīvas, ir vērts norādīt, ka Eiropas uzņēmumi iegūtu no plaša Komisijas īstenota informatīva pasākuma, kura mērķis būtu pienācīgi izskaidrot, skaidrā un praktiskā veidā, jaunās PVN sistēmas pamatiezīmes, kā arī konkrētas PVN reformas priekšrocības, kam būtu jāatbalsta Eiropas uzņēmumi un to izaugsme.

3.9.

Nodokļa uzlikšana B2B pārrobežu darījumiem palielinās kopējo PVN summu, ko nodrošina sistēma. Tas var palielināt cita veida krāpšanas, iztrūkuma un iekasēšanas zaudējumu iespējamību. Nodokļa maksātājs dalībvalstī, kurai ir augsts PVN iztrūkums, rīkosies kā iekasētājs attiecībā pret dalībvalstīm, kurām ir zemāks PVN iztrūkums. Tādēļ EESK uzsver, ka dalībvalstīm ir jāturpina sadarboties, lai apkarotu krāpšanu, un pastāvīgi jāanalizē šis jautājums, lai nodrošinātu, ka ierosinātā sistēma neizraisa jaunus krāpšanas un iekasēšanas zaudējumu veidus.

4.   Galvenie grozījumi Direktīvā 2006/112/EK

4.1.

Pašreizējo preču pārrobežu tirdzniecības sadalījumu divos darījumos PVN nolūkā – piegāde, kas atbrīvota no nodokļa preču nosūtīšanas jurisdikcijā, un tāda “iegāde Kopienas iekšienē”, kuru apliek ar nodokli galamērķa valstī –, aizstās ar vienu darījumu, proti, “preču piegādi Savienības iekšienē”, vārdu “Kopiena” aizstājot ar vārdu “Savienība” (6).

4.1.1.

Pāreja uz vienu darījumu ir nepieciešama, lai ieviestu jauno PVN sistēmu, kas ir balstīta uz galamērķa principu, un tai būtu jāvienkāršo atsevišķu tirdzniecības darījumu administratīvā pārvaldība. No otras puses, svītrojot atsauci uz Eiropas Kopienu visā Direktīvas 2006/112/EK tekstā, tiek veikta teksta nepieciešamā pielāgošana, ņemot vērā jauno institucionālo formulējumu, kas ir nostiprināts Lisabonas līgumā, proti, jēdzienu “Eiropas Savienība”.

4.1.2.

“Preču piegāde Savienības iekšienē” ir preču piegāde, ko veic nodokļa maksātājs nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kura nav nodokļa maksātāja, ja preces nosūta vai transportē piegādātājs vai persona, kas iegādājas preces Savienībā, vai tās tiek nosūtītas vai transportētas viņu interesēs no vienas dalībvalsts uz citu (7).

4.1.3.

Ir svarīgi norādīt, ka šis visaptverošais jēdziens neattieksies uz: i) preču piegādēm ar montāžu vai uzstādīšanu ar darbības pārbaudi vai bez tās; ii) preču piegādēm, kas ir atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 148. vai 151. pantu; iii) preču piegādēm, uz ko attiecas lauksaimniekiem paredzēta vienotas likmes sistēma (8). Tādi darījumi, ko veic pārrobežu kontekstā, šobrīd nevar kalpot par Kopienas iekšienē veiktu piegādi un iegādi, un jaunajā tekstā šī īpašā kārtība ir apstiprināta.

4.1.4.

EESK uzskata, ka ir noderīgi, ka iepriekš minētie atbrīvojumi apstiprina noteikumus, kas attiecībā uz konkrētām precēm jau ir iekļauti Direktīvā 2006/112/EK, – tas garantē PVN noteikumu konsekvenci un noteiktību visā vienotajā tirgū, kamēr notiek jaunās sistēmas sākotnējā īstenošana.

4.2.

Jēdzienu “preču piegāde Savienības iekšienē” papildina, Direktīvā 2006/112/EK iekļaujot īpašus noteikumus par preču piegādes vietu, ar kuriem saskaņā nosaka dalībvalsti, kurā maksājams PVN. Spēkā esošie vispārējie noteikumi šajā saistībā ir apstiprināti, taču ir ierosināts jauns izņēmums (9), saskaņā ar kuru par Savienības iekšienē veiktas preču piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam (10).

4.2.1.

EESK atbalsta ideju, kas ir pamatā Komisijas regulatīvajām izvēlēm, jo to mērķis acīmredzami ir izstrādāt jaunu sistēmu, kuras pamatā ir galamērķa princips, un tādu plašu izņēmumu saglabāšana, kas balstās uz izcelsmes valsts principu, varētu kaitēt jaunās PVN sistēmas konsekvence un, mazinātu tiesību aktu paredzamību un, iespējams, palielinātu gan atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm administratīvo slogu.

4.2.2.

Tomēr ir svarīgi turpināt analizēt ierosinātās sistēmas ietekmi uz naudas plūsmu. Pašlaik PVN uzlikšana B2B pārrobežu preču piegādēm neietekmē naudas plūsmu. Savukārt ieviešot ierosināto sistēmu, tirgotājs gūs ieņēmumus naudas plūsmā, un pircējam radīsies naudas plūsmas izmaksas (11).

4.2.3.

Tomēr kapitāla izmaksas kopumā būs lielākas, jo PVN atgūšanas laikposms parasti būs garāks par laikposmu, kurā tirgotājs patur PVN. Tas izskaidrojams ar to, ka daudzas dalībvalstis kavējas ar PVN atmaksu. Kapitāla izmaksas atšķirsies atkarībā no dalībvalstu pārskata periodiem, vietējo nodokļu iestāžu noteiktajiem maksājuma termiņiem un nodokļu iestāžu efektivitātes saistībā ar PVN atgriešanu pircējam. Kapitāla izmaksas ir jautājums, kas īpaši satrauc mazās dalībvalstis ar augstiem eksporta rādītājiem.

4.2.4.

Gan Eiropas, gan valstu nodokļu iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā šāda ietekme uz Eiropas uzņēmumu naudas plūsmu un likviditāti, un tas būtu efektīvi jārisina, novēršot atmaksāšanas aizkavēšanos un ar to saistītās izmaksas. Piegādes ķēdes izmaiņas, ko izraisa ietekme uz naudas plūsmu, rada risku, ka tiks kavēta tirdzniecība Savienības iekšienē, un tās var kavēt vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

4.3.

PVN sistēmas pamatā joprojām ir princips, kurš paredz, ka PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi, par kuru uzliek nodokli, izņemot dažos izņēmuma gadījumos, kas jau ir iekļauti Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā, kurš tagad ir papildināts ar jaunu atkāpi saskaņā ar 194.a pantu. Šī atkāpe paredz – ja piegādātājs neveic uzņēmējdarbību tās valsts teritorijā, kurā maksājams PVN, tad par PVN nomaksu atbildīgā persona ir persona, kam preces ir piegādātas, ciktāl tā ir sertificēts nodokļu maksātājs (SNM) (12).

4.3.1.

Attiecībā uz sertificētu nodokļu maksātāju EESK saprot, kāpēc uzņēmumiem, kuru uzticamība nodokļa nomaksas jomā ir pierādīta, ļauts gūt labumu no atbilstošiem vienkāršošanas pasākumiem. Tomēr, kā ir norādīts atzinumā ECO/442 “PVN reformas pasākumu kopums (I)”, SNM jēdziens būtu jāpapildina ar skaidriem un pārredzamiem īstenošanas kritērijiem, lai ļautu uzņēmumiem – jo īpaši MVU – gūt labumu no SNM statusa.

4.3.2.

Komiteja uzsver – lai nodrošinātu paredzētos ieguvumus, ir svarīgi ļaut nodokļa maksātājam, kurš veic saliktu piegādi, piemērot pieejamos vienkāršošanas pasākumus visām darījuma daļām. Uzspiežot fiktīvu darījuma sadalīšanu, plānotā vienkāršošana var kļūt par sarežģījumu.

4.3.3.

Tāpēc ir svarīgi visās dalībvalstīs īstenot saskaņotus, skaidrus un samērīgus kritērijus, lai veicinātu pēc iespējas plašāku piekļuvi SNM statusam. Vienlaikus Eiropas Komisijai būtu rūpīgi jāuzrauga sertificēta nodokļu maksātāja statusa uzlikto pienākumu pildīšana, lai novērstu tā iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un regulatīvās vienotības trūkumu, jo īpaši pirmajos īstenošanas mēnešos.

4.3.4.

Lai sasniegtu režīma mērķi, būtu lietderīgi saskaņot laikposmu, kurā dalībvalstīm ir jāizskata pieteikums par SNM statusa saņemšanu. Dalībvalstīm pieteikumi par SNM statusa saņemšanu būtu jāizskata ātri, lai uzņēmumi varētu turpināt strādāt bez nevajadzīgiem pārtraukumiem, kavējumiem un administratīvā sloga, ko rada neskaidrība.

4.3.5.

Turklāt EESK pauž bažas par to, ka pašreizējais priekšlikums varētu kļūt par pārmērīgu šķērsli gan MVU, gan jaunuzņēmumiem. EESK uzskata, ka nodokļa apgrieztās maksāšanas sistēma būtu jāpiemēro visām B2B preču pārrobežu piegādēm, kamēr nav pilnībā ieviesta galīgā sistēma un PVN atmaksāšana netiek veikta savlaicīgi.

4.4.

Komisijas ierosinājums likvidēt kopsavilkuma paziņojumus par PVN attiecībā uz precēm atbilst jaunajai ierosinātajai PVN sistēmai, kas atjauno PVN pašregulējošo raksturu. No otras puses, kopsavilkuma paziņojumu apstiprināšana attiecībā uz pakalpojumiem atbilst Komisijas izvēlei rīcības plānu īstenot divpakāpju veidā (13).

4.4.1.

EESK atbalsta Komisijas ierosinātās izmaiņas, kas paredz ļaut dalībvalstīm vienkāršot pienākumu attiecībā uz kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanu, jo vienkāršošana varētu samazināt birokrātiju un Eiropas uzņēmumu darbības izmaksas. Tomēr EESK uzsver, ka šādi vienkāršošanas pasākumi būtu jāizstrādā rūpīgi, lai novērstu uzņēmumu izdarītus ļaunprātīgus pārkāpumus, īpaši ņemot vērā to, ka vienkāršākas sistēmas ieviešanu varētu ievērojami veicināt, ja valstu nodokļu sistēmās vairāk tiktu izmantoti elektroniski rēķini.

4.4.2.

Pašreizējais īpašais režīms preču un pakalpojumu, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstīs, tālpārdošanai Savienības iekšienē tiks būtiski mainīts, lai īstenotu principu par vienotu reģistrācijas sistēmu nodokļa deklarēšanai, nomaksai un atskaitīšanai.

4.5.

No 2021. gada 1. janvāra nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts identifikācijas dalībvalstī, varēs elektroniski iesniegt mazajā vienas pieturas aģentūrā gan ceturkšņa PVN deklarācijas par sniegtajiem pakalpojumiem un veikto tālpārdošanu Savienības iekšienē personām, kas nav nodokļa maksātājas, citā dalībvalstī (patēriņa dalībvalstī), gan arī maksājamo PVN (14).

4.5.1.

Pēc tam identifikācijas dalībvalsts patēriņa dalībvalstij nosūtīs deklarācijas, kā arī samaksāto PVN, tā novēršot nepieciešamību, ka šiem nodokļa maksātājiem jābūt reģistrētiem patēriņa dalībvalstī.

4.5.2.

Darbības joma darījumiem, uz kuriem attiecas šis mehānisms, tiek paplašināta, iekļaujot ne tikai B2C darījumus, bet arī B2B darījumus (objektīva paplašināšana), un tas tiek padarīts pieejams arī nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES, ja tie ieceļ starpnieku, kurš veic uzņēmējdarbību ES un pārņem atbildību par PVN nomaksu un atbilstošajiem pienākumiem (subjektīva paplašināšana).

4.5.3.

Nodokļa maksātāji, kas izmanto šo režīmu, iesniedz vienas pieturas aģentūrā mēneša PVN deklarācijas, ja to gada ES apgrozījums pārsniedz 2 500 000 EUR.

4.5.4.

Iespēja izmantot PVN atskaitīšanu, kā arī iegūt PVN pārmaksas atmaksu no dalībvalsts, izmantojot vienas pieturas aģentūru, ļauj vienā vietā efektīvi koncentrēt vairākus ar PVN saistītus pienākumus, kas ir jāizpilda gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu iestādēm.

4.5.5.

Komisija pozitīvi vērtē to, ka jaunā sistēma, tostarp atskaitīšana, tiks vienkāršota, ļaujot nodokļa maksātājam nomaksāt katrā taksācijas dalībvalstī aprēķināto PVN neto maksājumu (15) summu.

4.5.6.

No otras puses, atskaitīšanas iespēja pastiprina nepieciešamību pēc juridiskās noteiktības un nodokļu iestādēm pieejamās informācijas pilnīguma, un tas pamato Komisijas ierosinājumu papildināt vienas pieturas aģentūrā iesniedzamo PVN deklarāciju, iekļaujot papildu informāciju, piemēram: i) tā PVN kopējo summu, kas ir kļuvis iekasējams par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz kuriem nodokļa maksātājs kā saņēmējs ir atbildīgs par nodokļa nomaksu, un par preču importu, ja dalībvalsts izmanto iespēju saskaņā ar 211. panta otru daļu; ii) PVN, par ko veikts atskaitījums; iii) grozījumus attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem; iv) PVN neto summu, kas jānomaksā vai jāatmaksā vai jākreditē.

4.5.7.

Sistēmā, kas ir balstīta uz galamērķa principu, būtisks elements ir funkcionējoša vienas pieturas aģentūra. Ja nebūs pilnībā funkcionējošas vienas pieturas aģentūras, kuras pamatā ir piederības valsts revīzijas, pielāgojami vienkāršošanas pasākumi un spēja kompensēt radušos priekšnodokli no visām dalībvalstīm, tad jebkura uz galamērķa principu balstīta sistēma ievērojami palielinās administratīvo slogu, jo īpaši MVU gadījumā.

4.5.8.

2015. gada 1. janvārī attiecībā uz telekomunikāciju, apraides un elektroniskajiem pakalpojumiem tika ieviesta mazā vienas pieturas aģentūra, kura tiks attiecināta uz visiem e-komercijas B2C darījumiem (16), un tās darbības rezultāti būtu pienācīgi jāņem vērā, lai izveidotu stabilu un pilnībā funkcionējošu vienas pieturas aģentūru ar paplašinātu un būtisku piemērošanas jomu, kuras pamatā ir konkrēti rezultāti, kas līdz šim iegūti, šādu instrumentu piemērojot konkrētās nozarēs vai jomās.

4.5.9.

Visbeidzot, EESK iesaka veikt atbilstošus ieguldījumus IT aparatūrā/programmatūrā, lai pienācīgi izstrādātu stabilu un uzticamu vienas pieturas aģentūru, kas ļautu efektīvi pārvaldīt ievērojamu daudzumu sensitīvas informācijas, garantējot ātru un drošu sistēmas funkcionēšanu, no kā iegūtu gan Eiropas uzņēmumi, gan nodokļu iestādes. Šādi ieguldījumi ir stratēģiski, jo ļauj novērst nelabvēlīgu ietekmi, ko varētu izraisīt pāreja no vecās sistēmas uz jauno sistēmu, – šīs pārejas nodrošināšana prasīs būtiskas pielāgošanās izmaksas, kuras būtu jāsamazina līdz minimumam, veicot pienācīgu digitalizāciju.

---

(1)  Skatīt iepriekšējos EESK atzinumus: “Rīcības plāns PVN jomā” (OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp.); “PVN reformas pasākumu kopums (I)” (OV C 237, 6.7.2018., 40. lpp.); “PVN reformas pasākumu kopums (II)” (OV C 283, 10.8.2018., 35. lpp.).

(2)  COM(2016) 148 final.

(3)  COM(2018) 329 final.

(4)  Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Skatīt iepriekšējos EESK atzinumus: “Rīcības plāns PVN jomā” (OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp.); “PVN reformas pasākumu kopums (II)” (OV C 283, 10.8.2018., 35. lpp.).

(6)  Direktīvas 2006/112/EK 2.–4. panta grozījumi.

(7)  COM(2018) 329 final, 6. lpp.

(8)  Direktīvas 2006/112/EK 14. panta grozījumi.

(9)  Noteikts Direktīvas 2006/112/EK 35.a pantā.

(10)  COM(2018) 329 final, 7. lpp.

(11)  Ja tirgotājam ir jāsamaksā PVN, pirms viņš ir saņēmis attiecīgo summu no pircēja, tirgotājam veidojas negatīva naudas plūsma, tādējādi radot izmaksas.

(12)  Direktīvas 2006/112/EK 193. un 194.a panta grozījumi.

(13)  Direktīvas 2006/112/EK 262.–271. panta grozījumi.

(14)  Direktīvas 2006/112/EK 358.–369. panta grozījumi.

(15)  Maksājamais PVN, atņemot atskaitāmo PVN.

(16)  Tādējādi uzņēmumi, kas dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību, sniedz telekomunikāciju, televīzijas un radio apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, varēs dalībvalstī, kurā tie ir identificēti, izmantot tīmekļa portālu, lai sniegtu pārskatu par PVN, kas maksājams par šādu pakalpojumu sniegšanu.