52018AE2245

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018AE2245 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE2245

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai”” (COM(2018) 267 final)

EESC 2018/02245

OV C 62, 15.2.2019, p. 148–154 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:: 17/10/2018; Balsojuma datums
Date of vote:: 17/10/2018
Date lodged:: 18/06/2018

Author:: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:: EESC_SOC
Form:: Atzinums
Term of office:: 2015-2020
Internal reference:: SOC/590, AVIS-SECTION 2018/2245 FIN
Session:: 538

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

12016E167

Link

Select all documents mentioning this document

Earlier related instruments:

52018DC0267 ESC Opinion

Instruments cited:

Link

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Kultūra

Directory code:

16.40.00.00 Zinātne, informācija, izglītība un kultūra / Kultūra

HTML

PDF

Official Journal

15.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/148

(COM(2018) 267 final)

(2019/C 62/25)

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 167. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/1/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas kā kultūras kopienas pamatā ir kopīgas vērtības un ka tirgus sociālā ekonomika ir Eiropas dzīvesveida pazīšanas zīme, kas ekonomikas brīvību apvieno ar sociālajām tiesībām un cilvēka cieņas principiem.

1.2.

EESK uzskata, ka ir būtiski konsolidēt un attīstīt Eiropas Savienības kultūras dimensiju, kuras pamatā ir Līgumos paredzētās kopīgās vērtības, kas ir integrācijas procesa pamatfaktors un Eiropas kultūras identitātes stūrakmens, jo tā ir elements, kas veido iekļaujošu, plurālistisku, saliedētu un konkurētspējīgu sabiedrību.

1.2.1.

Pēc EESK domām, tikai piederības Eiropai sajūtas un kopīgas kultūras identitātes stiprināšana var sekmēt Eiropas celtniecību, kā arī kultūras un valodu daudzveidību.

1.2.2.

EESK uzskata, ka Eiropas materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir Eiropas tautu saliedētājs, ļoti spēcīga identitātes saikne un vērtīgs stratēģisks sociālās kohēzijas resurss.

1.3.

EESK uzskata, ka tieši pašreizējās politiskās un identitātes krīzes apstākļos Eiropā (1) ir ārkārtīgi svarīgi kultūrai no jauna piešķirt centrālo lomu, pārnest vienojošo identitāti un īstenot dzīvē Līgumos ietvertās kopīgās vērtības.

1.4.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu darba kārtības centrālo vietu atvēlēt kultūrai, tā aicina darba kārtības īstenošanas atsākšanu izmantot kā iespēju pārdomāt redzējumu par “jaunu Eiropas renesansi” ar mērķi veidot Eiropas kultūras telpu (EKT) (2), kas balstītos uz daudzām kopīgām vērtībām, piemēram, solidaritāti, uzticēšanos un līdzatbildību.

1.5.

EESK uzskata, ka atjaunotās Eiropas darba kārtības kultūrai pamatā jābūt kopīgam stratēģiskam redzējumam, kas EKT īstenošanā norādītu uz:

—	kopīgām identitātes vērtībām – brīvību un solidaritāti,

—	kultūras jomā darbojošos personu brīvas pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīvas aprites pamatprincipiem attiecībā uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu Eiropā,

—	kultūras mantojuma pārvaldības un projektu plānošanas sistēmām,

—	konkrētiem milzīgā mākslinieciskā mantojuma restaurācijas un saglabāšanas pasākumiem, kas dod iespēju saglabāt Eiropas kultūru jaunajām paaudzēm (3),

—	Eiropas kultūras popularizēšanu starptautiskajās attiecībās,

—	atjaunotu Eiropas politikas pārvaldību ar mērķi radīt vairāk iespēju dalībniekiem, kuri rada kultūru un piešķir tai formu konkrētās kultūras izpausmēs un kultūras un radošajās nozarēs,

—	atbalstu mazo radošo uzņēmumu, jo īpaši ar sociāliem mērķiem, agregēšanai,

—	sinerģiju un kultūras procesu apmaiņu, kuri palīdz nostiprināt Eiropas sabiedrības visdažādāko izpausmju kopīgošanu.

1.6.

Saistībā ar kultūras piedāvājumu pasākumu adresātiem skaidri un pieejamā veidā jānodrošina uztverama informācija, izmantojot jaunus daudzvalodu komunikācijas līdzekļus, lai Eiropas vienoto kultūras telpu varētu efektīvi izmantot visi.

1.7.

Attiecībā uz kultūras pieprasījumu Komiteja uzskata, ka būtiska ir rīcība, kas vērsta uz kultūras lietotājiem ar mērķi palielināt viņu līdzdalību Eiropas vērtību identitātes veidošanā, izmantojot tādas iniciatīvas kā programma “Erasmus kultūras pilsoniskumam” un Eiropas kultūras karte, kas paredzēta Eiropas iedzīvotājiem.

1.8.

EESK ir pārliecināta, ka var uzņemties proaktīvu lomu strukturētā kultūras dialogā, lai stiprinātu demokrātisku pilsoniskumu, kultūras identitāti un daudzveidīgo sabiedrības radošo izpausmju, tostarp kopīgo iniciatīvu, apmaiņu, piemēram, Eiropas Kultūras nedēļas organizēšanu, Eiropas kultūras naktis un Eiropas kultūras vēstnieku nomināciju.

1.9.

Komiteja iesaistīsies jaunās darba kārtības ceļveža datu monitoringā un EKT īstenošanā, pamatojoties uz regulārajiem ziņojumiem, kurus iesniedz Komisija.

2. Ievads

2.1.

Kultūra ir Eiropas projekta centrā un veido pamatu Eiropas Savienības koncepcijai “Vienoti dažādībā”. Tā veido sabiedrības dzīves būtisku sastāvdaļu un vērtību, kas bagātina mūsu cilvēciskās īpašības kā būtisks mūsu uzvedības elements sabiedrībā un mūsu pilsoniskuma ikdienas izpausmē.

2.2.

Tādējādi kultūra ir sociālās kohēzijas un starpkultūru dialoga nozīmīgs stratēģisks resurss un lieliska iespēja celt kopīgās vēstures vērtību, ņemot vērā Eiropas reģionu kultūras daudzveidību un kopīgo materiālo un nemateriālo mantojumu.

2.3.

Lisabonas līgumā liela nozīme ir piešķirta kultūrai: Līguma par Eiropas Savienību preambula skaidri norāda uz vēlmi iedvesmoties no “Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma” ar prioritāriem mērķiem, kas būtu kā apņemšanās respektēt “savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošin[āt] Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”.

2.3.1.

Daudzas no šīm vērtībām, kas veido Eiropas sabiedrības pamatus, ir apliecinātas Līgumā: “ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības (..)”. Šīs vērtības, kas ir kļuvušas par neatņemamu Eiropas kultūras sastāvdaļu, veidojas un tām ir jāiegūst arvien plašāka vieta sabiedrībā, kuru raksturo plurālisms, nediskriminēšana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte.

2.3.2.

Pamattiesību hartā, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa, ir ietverts, vēlreiz apliecināts un apkopots plašs tādu vērtību saraksts, kuras jau daļēji izklāstītas Līgumā.

2.3.3.

Tādēļ ES rīcība ir vērsta uz dalībvalstu sadarbības veicināšanu, lai to īpašā kompetence kultūras politikā arvien vairāk koncentrētos uz pieņemtajām kopīgajām vērtībām, kas būtu jāizmanto kā sociālo attiecību saistošais elements.

2.3.4.

Cilvēka uzvedība sociālajās attiecībās un ikdienas darbībā veidojas, par paraugu ņemot modeļus, kas iepriekš formulēti viņa prātā (4). Taču šie modeļi tiek iegūti ar izglītības (5) un mācīšanās (6) starpniecību un nostiprināti, veidojot attiecības ar apkārtējo pasauli.

2.3.5.

Tādēļ ir svarīgi veicināt un pieprasīt vērtības, kas veido vienotu Eiropas civilizācijas pamatu, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, sākot no agrīna jauniešu vecuma perioda, lai konsolidētu “spoguļneironus”, kas liek imitēt darbības, sajūtas un emocijas, kuras mēs novērojam citos (7).

2.4.

Kultūras jēdziens (8) pats par sevi ir dinamisks, tāpēc tas ietver virkni darbību, kas Eiropas politikai un valstīm jāattīsta, izmantojot izglītību un labus piemērus. Iepriekš norādītās vērtības, kas nostiprinātas Līgumā, nav radušās spontāni, bet ir rezultāts apsvērumiem un sabiedrībā nobriedušai pieredzei par mierīgu līdzāspastāvēšanu un tautu arvien lielāku uzticēšanos, un tām jābūt mācību procesa un sociālās mijiedarbības priekšmetam, jo īpaši attiecībā uz jaunākām paaudzēm, lai tās varētu pieņemt ētiskās vērtības un savstarpēji dalīties ar tām.

2.5.

Kultūra, kā arī tās sociālā un identitātes vērtība tiek arvien vairāk atzīta par virzošu un stratēģisku ekonomikas segmentu, kas palīdz attīstīt nodrošinātības līmeni attiecībā uz vienu iedzīvotāju, labklājību un kopējo Eiropas IKP, kā arī veicināt starptautiskās attiecības.

2.6.

Tiek lēsts, ka kultūras un radošās nozares veido 4,2 % no Eiropas IKP, radot nodarbinātības pieaugumu 1,5 % apmērā. Izsakot absolūtās vērtībās, 2016. gadā kultūras nozarē tika radīti 89,9 miljardi EUR (gandrīz par 1,8 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu) un, ietverot saistītās nozares, ir apgrozīti vairāk nekā 250 miljardi EUR, dodot darbu 1,5 miljoniem cilvēku (9).

2.7.

Kultūras līdzdalība ir būtisks Eiropas saistību elements, bet, tā kā 2008. gadā Eiropa piedzīvoja ekonomikas un finanšu krīzi, kas turpinājumā pārgāja uz sociālo un politikas jonu, šī līdzdalība saruka visās Eiropas valstīs, taču izteiktāka tā bija Eiropas dienvidu valstīs (10).

2.8.

Eiropas darba kārtībā kultūrai 2007. gadā (11) ES un dalībvalstīm bija paredzēti šādi pienākumi:

—	veicināt kultūras daudzveidību,

—	aizsargāt kultūras mantojumu,

—	pārvarēt šķēršļus nozares dalībnieku brīvai apritei,

—	atbalstīt kultūras un radošo uzņēmumu ieguldījumu.

2.8.1.

ES kultūras darba plānā 2015.–2018. gadam bija noteiktas četras galvenās prioritātes sadarbībai kultūras politikas jomā Eiropas līmenī:

—	visiem pieejama un atvērta kultūra,

—	kultūras mantojuma saglabāšana un tā vērtības palielināšana,

—	atbalsts kultūras un radošajām nozarēm inovatīvā ekonomikā,

—	kultūras daudzveidības veicināšana.

2.9.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas (12) un ieteikumus par vienlīdzīgu piekļuvi kultūras pakalpojumiem, kultūras veicināšanu Eiropas Savienības ārējās attiecībās un mobilitāti, par kultūras un radošajām nozarēm.

2.10.

ES Padome 2018. gada 23. maijā pieņēma secinājumus par kultūras mantojuma iekļaušanu arī citās politikas jomās un dialoga stiprināšanu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2.11.

No savas puses EESK ir vairākkārt devusi savu atzinumu par kultūras un radošo nozaru stiprināšanu un atbalstu starptautisko kultūras attiecību stratēģijai (13), tostarp par lauku teritoriju ieguldījumu Eiropas kultūras mantojumā (14).

3. Jaunās darba kārības priekšlikumi

3.1.

Komisijas ierosinātās jaunās darba kārtības galvenos elementus var rezumēt šādi:

—	veicināt dalību kultūras dzīvē, mākslinieku mobilitāti un kultūras mantojuma aizsardzību, izmantojot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai,

—	veicināt mākslu un kultūru izglītībā,

—	stiprināt starptautiskās attiecības kultūras jomā,

—	veidot ciešāku saikni ar rūpniecības politiku,

—	izmantot kultūras potenciālu Eiropas identitātes stiprināšanā,

—	veidot ciešu sadarbību ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību.

3.2.

Ierosinātās galvenās dimensijas var apkopot šādi:

3.2.1.

sociālā dimensija: izmantot kultūras un kultūras daudzveidības potenciālu sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai;

3.2.2.

ekonomiskā dimensija: sekmēt kultūras jaunradi izglītībā un inovācijā, izaugsmi – ar jaunām darbvietām, kultūras nozaru un kompetenču izvēršanu (15);

3.2.3.

starptautisko kultūras attiecību stiprināšanas ārējā dimensija: atbalstīt kultūru paplašināšanās valstīs, Rietumbalkānos un Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī ĀKK (16) Attīstības fonda darbības;

3.2.4.

transversālā dimensija: iniciatīvas “Eiropas Kultūras mantojuma gads” un “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, jaunais Eiropas rīcības plāns kultūras mantojumam 2019.–2022. gadam, Digital4Culture attīstība, Eiropas filmu saraksts tiešsaistē, atbalsts digitālajai pārveidei.

3.3.

Stratēģiskā sadarbība jaunās darba kārtības ietvaros tiks atbalstīta ar programmu “Radošā Eiropa” un citām ES programmām.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka būtiski ir konsolidēt un attīstīt Eiropas Savienības kultūras dimensiju, kuras pamatā ir Līgumos paredzētās kopīgās vērtības, kas ļautu konsolidēt piederības sajūtu, veidojot iekļaujošu, saliedētu un konkurētspējīgu sabiedrību.

4.2.

Eiropas materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir Eiropas tautu saliedētājs, kā arī ļoti cieša identitātes saikne, jo īpaši Eiropas identitātes un solidaritātes krīzes laikā.

4.3.

EESK uzskata, ka tieši pašreizējās politiskās, identitātes un pārvaldības krīzes apstākļos Eiropā būtu lietderīgi kultūrai no jauna atdot identitātes vērtību pārnesējas lomu, pastiprinot arī Eiropas izglītojošās programmas.

4.4.

Šim vērtību integrācijas procesam vajadzētu būt par pamatu jaunās darba kārtības kultūrai kvalitatīvam lēcienam un materializēties patiesā Eiropas kultūras telpā (EKT) (17), balstītā uz kopīgām vērtībām līdzīgi kā Eiropas Pētniecības telpa un kopā ar to.

4.5.

Šajā jaunajā EKT būtu jāparedz šādas darbības pēc noteikta grafika:

4.5.1.

Eiropas kultūras politikas un instrumentu stiprināšana, lai atbalstītu un izplatītu identitātes vērtības, pamatojoties uz piederības sajūtu saistībā ar kopīgu vērtību kopumu;

4.5.2.

fizisko un juridisko personu, kuras darbojas kultūras jomā, pārvietošanās, uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvības pilnīga īstenošana visā Eiropā;

4.5.3.

“kultūras ekonomika”, kas vērsta uz sociāli iekļaujošām sistēmām, kas veicina jaunus kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas, kā arī radošo nozaru attīstības modeļus, tostarp izmantojot jaunas uzņēmējdarbības formas ar spēcīgu sociālo vērtību;

4.5.4.

Eiropas kultūras popularizēšana starptautiskajās attiecībās, kura būtu gan kā kultūras diplomātijas atjaunošanas instruments, gan kā “maigās varas” mehānisms Eiropas ārējās attiecībās, gan kā ekonomikas multiplikators starptautiskajā tirdzniecībā, un kura varētu pārveidot māksliniekus/radošos darbiniekus par “Eiropas kultūras vēstniekiem”;

4.5.5.

augšupējie mehānismi, lai nodrošinātu vairāk iespēju visiem dalībniekiem, kas ražo, veido un konkretizē kultūru mākslas, kā arī kultūras un radošo nozaru jomās.

4.6.

EESK uzskata, ka ir jārisina kopīgi uzdevumi attiecībā uz reāla un patiesa “iekšējā kultūras tirgus” veidošanu, veicinot:

—	mākslinieku un kultūras uzņēmumu pakalpojumu mobilitāti,

—	mākslas darbu mobilitāti,

—	sadarbību ar transnacionālu projektu starpniecību,

—	starpkultūru dialogu,

—	īpašas darbības ar mērķi stiprināt Eiropas kultūras identitāti,

—	Eiropas milzīgā mākslas mantojuma restaurācijas un saglabāšanas darbības atbilstoši pētniecības un inovācijas iespējām multimediju jomā (18) un ilgtspējas prasībām,

—	radošās neatkarības stiprināšanu,

—	humanitārās digitālās kultūras attīstību, lai mazinātu viltus ziņu algoritma manipulācijas un dezinformāciju tiešsaistē.

4.7.

EESK uzskata, ka ar izglītības starpniecību svarīgi ir palielināt pārliecību, jo īpaši jauniešu vidū, ka kultūras dažādība un daudzveidīgās mākslas formas ir būtiski elementi cilvēka personības attīstībā un pamatbrīvību apliecināšanā un ka kultūras procesu apmaiņa veicina demokrātiska pilsoniskuma stiprināšanu.

4.8.

EESK uzsver, ka jauno Eiropas darba kārtību kultūrai, kas būtu iekļauta jaunā kopīgā stratēģiskā redzējumā un papildināta, būtu jāintegrē un jābalsta nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas perspektīvā.

4.9.

EESK uzskata, ka jāpanāk, ka regulatīvo, strukturālo un finansiālo atbalsta programmu un pasākumu adresātiem būtu skaidra, pārredzama un sociālos tīklos pieejamā veidā nodrošināta informācija par tiem.

4.10.

Tāpat EESK uzskata, ka Eiropas kultūras politikas adresātiem būtiska ir tieša rīcība, lai palielinātu gan līdzdalības līmeņus, kuri tika nopietni pārbaudīti ekonomikas un finanšu krīzē, kas pārņēma arī sociālo jomu.

4.10.1.

EESK uzskata, ka “Pilsoniskuma Erasmus” ieviešana ES kultūras un tūrisma pasākumu izplatīšanai un Eiropas kultūras karte ar atvieglotu piekļuvi Eiropas kultūras sasniegumiem, kā arī Eiropas Kultūras nedēļas un Eiropas kultūras nakšu rīkošana varētu izrādīties noderīgas iniciatīvas, jo īpaši jaunajām paaudzēm.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Digitālā operatīvā rokasgrāmata ar reāllaikā atjauninātu un ērti lietojamu tīmekļa vietni, kas būtu pieejama visās ES valodās, nodrošinātu izmantojamību daudziem šodien pieejamajiem Kopienas instrumentiem, kuri kā piemērs ir norādīti sākotnējā sarakstā:

—	ASI II, attīstības sadarbības instruments (19),

—	programmas Interreg Med (20) un Med Culture (2014–2018) (21),

—	EKI, Eiropas kaimiņattiecību instruments, bijušais EKPI (22),

—	IPA II (2014–2020) (23),

—	Natura 2020 tīkls (24),

—	“Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, Natura 2020 (25),

—	LIFE (2014–2020) (26),

—	struktūrfondi (27),

—	EMODnet, III posms, jūras un zemūdens vides novērojumu un datu tīkls (28),

—	ES jūras nozaru izaugsme – jūrniecības, jūras transporta un tūrisma nozarē (29),

—	Leader plus , lauku un kultūras mantojuma pārkvalifikācija (30),

—	programma “Eiropa pilsoņiem” (2014–2020) attiecībā uz ES vēsturi un daudzveidību (31),

—	valsts atbalsts kultūras un mantojuma saglabāšanas jomā (32),

—	kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība (33),

—	Copernicus (bijusī GMES), satelītu informācija, kas ļauj veikt kultūras mantojuma monitoringu (34),

—	EDEN (Eiropas tūristu izcilākie galamērķi),

—	COSME, kas finansē iniciatīvas kultūras un tūrisma jomā (35),

—	Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kultūras maršruti,

—	C3 Monitor , aptuveni 170 kultūras un radošās pilsētas 30 Eiropas valstīs uzraudzīt un salīdzināt “Kultūras dzīves spraigumu” (Cultural Vibrancy), “Radošo ekonomiku” (Creative Economy) un “Motivējošu vidi” (Enabling Environment),

—	publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) vēsturisko ēku energoefektivitātes jomā,

—	kultūras mantojums ilgtspējīgai attīstībai, pamatprogramma “Apvārsnis 2020”,

—	Eiropas digitālā platforma ( Europeana ) ar vairāk nekā 50 miljoniem digitalizētu ierakstu (grāmatas, mūzika, mākslas darbi) un progresīvām meklēšanas metodēm,

—	digitālā programma Eiropas kinematogrāfiskā mantojuma izpētei (36),

—	ieguldījumi kultūras mantojumā saskaņā ar kohēzijas politikas regulām (37),

—	Erasmus+ (38),

—	Eiropas mantojuma zīme, ar ko izveido zīmi, kuru piešķir objektiem, kas atrodas Eiropas Savienībā (39),

—

programma “Radošā Eiropa” (2014–2020): audiovizuālajam sektoram veltīts komponents Media (apakšprogramma Media ); kultūras komponents, kas veltīts radošajām un kultūras nozarēm (apakšprogramma “Kultūra”); starpnozaru komponents, kas veltīts visām radošajām un kultūras nozarēm (starpnozaru sadaļa) (40).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Sk. populisma un suverēnisma izplatītas kustības un aspektus.

(2) Pēc analoģijas un lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu (EPT).

(3) Specializēti restaurācijas pakalpojumi, sk. http://www.opencare.it/en/.

(4) Nihil est in intellectu quod prius non fuerit in sensu (Prātā nevar formulēt to, kas nav bijis uztverts ar maņām) (J. Locke).

(5) Latīņu valodā tas skan – izglītot, sagatavot, izveidot.

(6) Izstrādāt zīmes un modeļus.

(7) Sk. neirozinātņu rezultātus, kas ilustrē darbības imitāciju un modeļu atdarināšanu.

(8) No latīņu valodas colere, coltivare (kopt, kultivēt).

(9) Avots: Eurostat.

(10) Ziņojums Cultural access and participation. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_399_en.pdf

(11) Sk. OV C 287, 29.11.2007.

(12) Sk. OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.; OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp., dokumenti, P8_TA(2016)0486.

(13) OV C 288, 31.8.2017., 120. lpp.

(14) NAT/738 (OV C 440, 6.12.2018., 22. lpp.).

(15) Jo īpaši ar P.I.S.A. konversiju no STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) uz STEAM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika) un digitālajā jomā.

(16) Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis.

(17) Sk. arī Eiropas Padome – Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Eiropas Padomes līgumu sērija (CETS) Nr. 199),18/03/08, Faru, 2005. gada 27. oktobris.

(18) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.

(19) Regula (ES) Nr. 233/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(20) Programma Interreg Med.

(21) Programma Med Culture.

(22) Regulas (ES) Nr. 232/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.) un (ES) Nr. 236/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

(23) Regula (ES) Nr. 231/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

(24) Dzīvotņu direktīva 92/43/EEK (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.) un Putnu direktīva 2009/147/EK (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(25) COM(2017) 198 final.

(26) Regula (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

(27) Pieci fondi: ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, ELFLA, EJZF.

(28) Lēmums (ES) 2017/848 (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta 2013. gada 2. jūlija rezolūcija (2012/2297(INI)) (OV C 75, 26.2.2016., 24. lpp.).