17.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/8

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014) 158) un ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu 2014. gada 16. decembra secinājumus par tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanu,

—

ņemot vērā RK 2015. gada 12. februāra atzinumu “Vietējās un reģionālās pašvaldības un tiesiskuma un pamattiesību daudzlīmeņu aizsardzība Eiropas Savienībā”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi,

—

ņemot vērā LES 4. panta 3. punktu un 5. pantu par subsidiaritātes principa piemērošanu,

1.

pauž bažas par to, ka pēdējo gadu laikā gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē notiekošās norises apdraud tiesiskumu, kas ir viens no demokrātijas pamatpīlāriem;

2.

atgādina, ka Eiropas Savienība ir dibināta, balstoties uz kopīgām pamatvērtībām, tostarp respektu pret demokrātiju un tiesiskumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK);

3.

sagaida, ka dalībvalstis pildīs savu pienākumu respektēt minētās vērtības, jo tās veido pamatu savstarpējai uzticībai starp dalībvalstīm, starp dalībvalstīm un ES iestādēm, un it īpaši starp pilsoņiem un visiem pārvaldības līmeņiem;

4.

norāda arī, ka Eiropas Komisija, Eiropadome, Eiropas Savienības tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kā arī Eiropas Padome ir vairākkārt apstiprinājušas, ka tiesiskums nozīmē atbilstību vismaz šādiem principiem: likumība, pārredzamība, pārskatatbildība, varas dalīšana, demokrātisks un plurālistisks likumu ieviešanas process, tiesiska noteiktība, izpildvaras patvaļīgas rīcības aizliegums, neatkarīgas un objektīvas tiesas, efektīva izskatīšana tiesā, pamattiesību ievērošana, vienlīdzība likuma priekšā, vārda brīvība un pulcēšanās brīvība;

5.

norāda, ka ar esošajiem instrumentiem tomēr nav izdevies nodrošināt minēto principu pilnīgu piemērošanu un izpildi;

6.

tāpēc uzsver, ka tas, kā iedzīvotāji izjūt tiesiskumu vietējā un reģionālajā līmenī, ir tikpat svarīgi kā viņu pieredze šai jomā valsts un Eiropas līmenī;

7.

norāda, ka Eiropas Savienībā ir gandrīz simt tūkstoši vietējo un reģionālo pašvaldību, kuras ir lielā mērā atbildīgas par pamattiesību un pamatbrīvību īstenošanu attiecībās ar cilvēkiem visā to daudzveidībā;

8.

uzskata, ka saistībā ar jauna tiesiskuma mehānisma ieviešanu Eiropas Savienībā likmes ir augstākas nekā jebkad agrāk: ņemot vērā mainīgo Eiropas drošības vidi un vienas no dalībvalstīm izstāšanos, Eiropas Savienībai jākļūst saliedētākai, apzinoties, ka Eiropas solidaritāte nav vienvirziena ceļš. Visām ES dalībvalstīm un visiem pārvaldības līmeņiem būtu jāpilda savstarpējās saistības un jāaizstāv Eiropas Savienība, kas ir uz vērtībām balstīts projekts, pret augošo Eiropas mēroga kustību, kura apšauba Eiropas pamatvērtības;

9.

uzsver: lai varētu stiprināt tiesiskumu un pamattiesības, būtiska ir aktīvas, neatkarīgas un plurālistiskas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un nevalstisko organizāciju dalība demokrātiskajos procesos un centienos uzraudzīt, vai pienācīgi darbojas valsts iestāžu un valsts varas kontroles un līdzsvara sistēma;

10.

uzsver: lai arī ieteikumi tiesiskuma jomā, kuru pamatā ir 2014. gada mehānisms, vēl arvien ir spēkā, minētais mehānisms līdz šim nav devis manāmus rezultātus. Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka tiesiskuma mehānisms gan sniedz norādes attiecībā uz “konstruktīvu dialogu” starp Eiropas Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, taču neparedz dažādu pārvaldības līmeņu, tostarp vietējā un reģionālā līmeņa, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti pēc iespējas agrākā posmā. Nožēla ir vēl jo lielāka tāpēc, ka ES iestādēm un dalībvalstīm būtu vienmēr skaidri jānorāda, ka tikmēr, kamēr notiek procedūra ar konkrētas dalībvalsts valdību, tās nevēlas valsti izolēt un joprojām ir gatavas mijiedarbībai ar šīs valsts sabiedrību;

11.

tādēļ atbalsta Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobrī pieņemto rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai izveidot vienotu ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām, kurā būtu ietverti esošie instrumenti, un aicina šo mehānismu veidot piemērojamu visos pārvaldības līmeņos;

12.

uzsver, ka šādam mehānisms jābūt objektīvam, balstītam uz pierādījumiem un faktiem, taisnīgu novērtējumu un vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām dalībvalstīm, kā arī jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

13.

sagaida, ka mehānisms, pirmkārt, Komisijas un dalībvalstu dialogā pilnībā iesaistīs pašvaldības un, otrkārt, dos tām iespēju vērsties tieši pie Komisijas, ja tās konstatē tiesiskuma apdraudējumu;

14.

norāda, ka pienākumi, kas kandidātvalstīm jāpilda, ievērojot Kopenhāgenas kritērijus, saskaņā ar LES 2. pantu tām ir saistoši arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, un ka tādēļ atbilstoši šim mehānismam būtu jāvērtē visi pārvaldības līmeņi visās dalībvalstīs, lai pārliecinātos, vai tās pastāvīgi respektē tādas nozīmīgas ES vērtības kā pamattiesības, demokrātiskas institūcijas un tiesiskums;

15.

norāda, ka organizētā noziedzība un korupcija apdraud demokrātiju un tiesiskumu un rada ievērojamu ekonomisko, sociālo un politisko deformāciju. Ar jauno mehānismu būtu jānodrošina starptautisko un ES standartu labāka ieviešana un ievērošana, novēršot nepilnības un šķēršļus, kas traucē cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju visos pārvaldības līmeņos. Stingra vietējo, reģionālo un valsts iestāžu apņēmība ir izšķiroša, lai sekmētu konkrētus pasākumus cīņai pret korupciju un nodrošinātu korupcijas apkarošanas centienu noturību un neatgriezeniskumu. Korupcijas apkarošanas tiesību akti ir vienlīdzīgi jāattiecina uz visiem un jāīsteno visos līmeņos, lai garantētu iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības un publisko iestāžu uzticēšanos ES dalībvalstu tiesību sistēmām;

16.

pauž bažas par to, ka tiesiskuma ieteikumi varētu būt pamudinājums ieviest politiskus nosacījumus. Reģionu komiteja stingri iebilst pret to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības kļūst par ķīlniecēm valstu valdību īstenotas politikas dēļ, kura varētu novest pie ES finansējuma piešķiršanas apturēšanas pilsētām un reģioniem; tomēr tā atbalsta partnerības nolīgumos iekļautos noteikumus, ka, ja vietējās un reģionālās pašvaldības neievēro tiesiskumu, finansējuma piešķiršana tiek apturēta;

17.

norāda, ka preses brīvības un plurālisma ierobežošana un manipulēšana ar informāciju, ko ir atvieglojusi mūsdienīgo tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu attīstība, negatīvi ietekmē demokrātijas īstenošanu visos pārvaldības līmeņos. Tāpēc ļoti svarīga ir patlaban notiekošā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) pārskatīšana. Kā RK jau uzsvērusi, pārskatīšanas rezultātā būtu jānodrošina, ka

18.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropadomes priekšsēdētājam, ES Padomes prezidentvalstij Maltai un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam.