Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017SC0008

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

SWD/2017/08 final - 2017/04 (COD)

Briselē, 10.1.2017

SWD(2017) 8 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai,

ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

{COM(2017) 11 final}
{SWD(2017) 7 final}


Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par turpmāku priekšlikumu grozīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pielikumus

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma?

Dažu ķīmisko vielu iedarbība darba vietā var izraisīt vēzi, kas ir galvenais ar darbu saistīto nāves gadījumu cēlonis Eiropas Savienībā (ES). 28 ES dalībvalstīs ik stundu no vēža mirst 7 līdz 12 cilvēki, kuri agrāk bijuši saskarē ar kancerogēnām vielām darba vietā. Lai darba ņēmējus aizsargātu pret šādiem riskiem, ES ir pieņēmusi Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu, kurā izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai ierobežotu vai pilnībā novērstu kancerogēno vielu iedarbību, un kurā noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības. Neraugoties uz to, Kancerogēnu un mutagēnu direktīva ir jāatjaunina. Komisija ir veikusi zinātnisko un ekonomisko novērtējumu par 25 prioritārām ķīmiskajām vielām, kuru iedarbībai ES ir pakļauti aptuveni 20 miljoni darba ņēmēju. 13 no tām tika aplūkotas Komisijas iepriekš iesniegtajā priekšlikumā (COM(2016) 248) un tam pievienotajā ietekmes novērtējumā (SWD(2016) 152). Šajā papildus sagatavotajā ietekmes novērtējumā tā pati metodika ir izmantota attiecībā uz pārējām vielām.

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?

Iniciatīvai ir trīs konkrēti mērķi:

turpmāk uzlabot aizsardzību pret ķīmisko kancerogēnu iedarbību darba vietā Eiropas Savienībā;

uzlabot ES regulējuma efektivitāti, to atjaunojot, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem;

samazinot aizsardzības līmeņa atšķirības dalībvalstīs, ieviest lielāku skaidrību, sekmēt regulējuma īstenošanu un radīt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem.

Kāda ir pievienotā vērtība rīcībai ES līmenī? 

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas noteikumu ievērošanu un izpildi (un tādējādi arī darba ņēmēju aizsardzību) var veicināt un uzlabot, darba vietā sastopamos kancerogēnus norādot un uzskaitot direktīvas I pielikumā kā procesā radušās vielas un pārskatot esošās vai direktīvas III pielikumā ieviešot jaunas arodekspozīcijas robežvērtības. Sniedzot atbilstošas un vienotas procesā radušos vielu definīcijas un novēršot dalībvalstīs neesošu arodekspozīcijas robežvērtību trūkumu un samazinot to, ES rīcība var palīdzēt vēl vairāk uzlabot visu ES darba ņēmēju minimālo aizsardzību pret riskiem, ko rada kancerogēnu arodekspozīcija. Konkurences atšķirības starp uzņēmumiem, kuri atrodas dalībvalstīs ar atšķirīgām nacionālajām robežvērtībām, var samazināt, skaidri (attiecībā uz šīm vielām ES mērogā pieņemtu robežvērtību veidā) nosakot minimālās prasības, kas piemērojamas darba ņēmēju aizsardzībai. Tikai dalībvalstu līmenī īstenota rīcība nevar atrisināt šīs problēmas, tādēļ šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga ES līmeņa rīcība, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktam.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie varianti tika apsvērti? Vai kādam variantam dodama priekšroka? Kāpēc?

Attiecībā uz minētajiem kancerogēniem tika apzināti un noraidīti vairāki risinājuma varianti. Attiecīgo kancerogēnu aizliegšana darba vietā tika uzskatīta par nesamērīgu, un paļaušanās uz neleģislatīviem norādījumiem vai pašregulējumu tikai nebūtiski veicinātu apzināto problēmu risināšanu. Ierosinātie leģislatīvie risinājuma varianti attiecībā uz 7 no 12 kancerogēniem (arodekspozīcijas robežvērtības norādītas direktīvas III pielikumā un/vai iekļautas tās I pielikumā) tika sagatavoti pēc apspriešanās ar zinātniekiem, darba devējiem, darba ņēmējiem un dalībvalstu pārstāvjiem. Lielākajai daļai kancerogēnu tika apsvērti arī stingrāki un ne tik stingri varianti. Saglabātie varianti uzskatāmi par papildinošiem un tādiem, kuri vairākos gadījumos pastiprina REACH direktīvā noteiktos pasākumus. Ieinteresētajām personām nepieciešamo juridisko noteiktību vislabāk var panākt, Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā noteiktās ķīmiskās vielas nepārprotami norādot kopā ar arodekspozīcijas robežvērtībām, kas tādējādi ļaus pārvaldīt risku saistībā ar ķīmisko kancerogēnu iedarbību darba vietā.

Attiecībā uz pārējiem pieciem kancerogēniem (dīzeļmotora izplūdes gāzes, gumijas ražošanā radušies putekļi un tvaiki, berilijs un tā neorganiskie savienojumi, 4,4'-metilēn-bis-(2-hloranilīns) (MOCA) un heksahlorbenzols) Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas grozījumu pieņemšana šajā posmā ir apturēta juridisko apsvērumu dēļ vai tamdēļ, ka Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā nav vienotas nostājas.

Kuru variantu kurš atbalsta? 

Dalībvalstis un sociālie partneri, kas pārstāvēti Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā, atbalsta visus saglabātos risinājuma variantus. Kopumā atšķirīgas nostājas gadījumā darba ņēmēji atbalstīja variantus, kas nodrošina lielāku aizsardzību, bet darba devēji – pasākumus, kuri rada mazāku apgrūtinājumu. Sociālie partneri vēl nav līdz galam vienojušies, ka dīzeļmotora izplūdes gāzes un gumijas ražošanā radušies putekļi un tvaiki tiek atzīti par procesā radušāmies kancerogēniem darba vietā, tāpēc šajā posmā nekāda rīcība attiecībā uz minētajām vielām netiek ierosināta.

C. Vēlamākā varianta ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamākais variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie varianti)?

Ieguvumi no vēlamākā varianta būs aptuveni 4 miljonu darba ņēmēju lielāka aizsardzība un lielāka skaidrība darba devējiem un regulējuma īstenotājiem. Vēl vairāk varētu samazināties ar darbu saistītu vēža slimību un nāves gadījumu skaits, retāka būtu dzīves kvalitātes pasliktināšanās darba ņēmējiem un viņu ģimenēm un rastos tieši un netieši individuālās veselības aprūpes izmaksu ietaupījumi. Ieguvums sociālā nodrošinājuma sistēmām būs mazākas vēža slimību ārstēšanas izmaksas un mazāki izdevumi par saistītajiem bezdarbības periodiem/ priekšlaicīgu pensionēšanos un kompensācijas par arodslimībām. Savukārt darba devējiem, visticamāk, būs mazāki produktivitātes zudumi un būs mazāk darba kavējumu. Komisijas uzdevumā veiktais pētījums liecina, ka galvenie ieguvumi, “minerāleļļas kā izlietotas motoreļļas” iekļaujot Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā kā “procesā radušās vielas”, būs 880 izglābtu dzīvību, par 90 000 mazāk vēža slimību gadījumu, un kopējais naudas izteiksmē mērāmais ieguvums veselības jomā 50 gadu laikā būs 0,3–1,6 miljardi euro. Nosakot arodekspozīcijas robežvērtības attiecībā uz trihloretilēna ieelpošanu un uzņemšanu caur ādu, sagaidāms, ka tas saglabās 390 dzīvības un nodrošinās kopējo naudas izteiksmē mērāmo ieguvumu veselības jomā 118–430 miljonu euro apmērā.

Kādas ir vēlamā varianta izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galveno variantu izmaksas)?

Dažu kancerogēnu gadījumā vēlamākais variants ietekmēs to uzņēmumu pamatdarbības izmaksas, kuriem būs jāievieš papildu aizsardzības un preventīvie pasākumi. Tas jo īpaši attieksies uz trihloretilēnu un minerāleļļām kā izlietotām motoreļļām, kur saglabātā varianta kopējās izmaksas nozarei laikposmā līdz 2069. gadam tiek lēsts 154–257 miljonu euro apmērā trihloretilēnam un 46–918 miljonu euro apmērā minerāleļļām kā izlietotām motoreļļām. Saglabāto variantu kopums neuzliks pienākumu sniegt papildu informāciju, nepalielinās administratīvo slogu uzņēmumiem un maz ticams, ka tas radīs būtiskas izmaksas saistībā ar vidi.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Uzņēmumi gūs labumu no skaidrākiem noteikumiem. Šajā iniciatīvā paredzēto arodekspozīcijas robežvērtību noteikšanai nevajadzētu ietekmēt uzņēmumus, kas atrodas dalībvalstīs, kurās nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības ir vienādas ar ierosinātajām vērtībām vai zemākas (stingrākas) par tām. Nav paredzēti mazāk stingri nosacījumi tiem MVU, uz kuriem joprojām attiecas Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas prasību izpilde, jo tas radītu darba ņēmēju nevienlīdzīgu aizsardzību atkarībā no uzņēmuma lieluma.
Lielākās izmaksas saistībā ar saglabātajiem variantiem attiecas uz ieguldījumiem trihloretilēna izmantošanai paredzētās slēgtās sistēmās, kad mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtāk izpildīt kapitāla izmaksu prasības nekā lielajiem uzņēmumiem. Tomēr saskaņā ar ES Šķīdinātāju emisiju direktīvu (1999/13/EK), brīvprātīgo atbildīga lietotāja hartu, ko izstrādājusi Eiropas Hlorēto šķīdinātāju asociācija, un galvenokārt
REACH regulā noteikto atļauju ieguldījumi slēgtās sistēmās jau varētu būt pabeigti. Lai izvairītos no izmaksām saistībā ar slēgtas sistēmas ierīkošanu, uzņēmumi varētu izmantot citu vielu vai palielināt cenas. Desmit dalībvalstis jau ir noteikušas līdzvērtīgas nacionālās trihloretilēna arodekspozīcijas robežvērtības, kas ir ierosinātās robežvērtības līmenī vai zem tās, kas tādējādi liecina, ka attiecīgajām nozarēm būtu iespējams absorbēt papildu izmaksas.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi?

Pašreizējā situācijā darba ņēmēji, būdami pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, saskaras ar ievērojamām ekonomiskajām izmaksām, savukārt vēlamāko variantu kopums mazinās finansiālos zaudējumus, kas varētu skart dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes saskarsies ar dažādām administratīvajām un regulējuma īstenošanas izmaksām atkarībā no katras ķīmiskās vielas pašreizējā statusa katrā dalībvalstī, taču nav gaidāms, ka šīs izmaksas būs ievērojamas. Tas nozīmē arī izmaksu ietaupījumu, jo ES arodekspozīcijas robežvērtību noteikšana mazinās nepieciešamību dalībvalstīm veikt atsevišķu zinātnisko analīzi.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme?

Vēlamāko variantu kopuma īstenošana labvēlīgi ietekmētu konkurenci iekšējā tirgū, sekmētu konkurences atšķirību mazināšanos starp uzņēmumiem, kuri atrodas dalībvalstīs ar atšķirīgu aizsardzības līmeni, sekmētu noteikumu atbilstību un izpildi, tādējādi tiktu uzlaboti dzīves un darba apstākļi un palielināta efektivitāte uzņēmumiem un valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām. Saglabātajam variantam nevajadzētu būtiski ietekmēt ES uzņēmumu ārējo konkurētspēju. Vairumā gadījumu saglabātais variants atbilst zemākajam trešās valstīs noteiktu līdzvērtīgu pasākumu diapazonam, proti, šie pasākumi ir izpildāmi, tie atspoguļo labāko pieejamo praksi un vienlaikus ir pietiekami vērienīgi, lai panāktu, ka starptautiskā mērogā tiek noteikti augsti standarti darba ņēmēju aizsardzībai. Ietekme uz pamattiesībām ir pozitīva, proti, jo īpaši attiecībā uz 2. pantu (tiesības uz dzīvību) un 31. pantu (tiesības uz godīgiem, taisnīgiem, veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem).

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Ierosinātās Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanas efektivitāte tiks novērtēta, izvērtējot ES satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā, kā paredzēts Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantā.

Nākamajā ex-post novērtējuma procesā (2012–2017) būtu jādefinē bāzes līnijas vērtības (mērķa kritēriji) un nākamajā laikposmā (2017-2022) varētu novērtēt ierosināto grozījumu praktisko īstenošanu.

Top