This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017PC0603
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be adopted, on behalf of the European Union, at the twentieth ordinary meeting of the Contracting Parties to the Convention for the protection of the marine environment and the coastal region of the Mediterranean, with regard to a proposal for amending Annex II to the Protocol concerning specially protected areas and biological diversity in the Mediterranean
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
COM/2017/0603 final - 2017/0263 (NLE)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.10.2017
COM(2017) 603 final
2017/0263(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Barselonas konvencija un protokoli
Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (“Barselonas konvencija”) izvirza mērķi nodrošināt dabīgo jūras un zemes resursu ilgtspējīgu pārvaldību un – novēršot, samazinot un likvidējot piesārņojumu – aizsargāt jūras vidi un piekrastes zonas. Barselonas konvencija stājās spēkā 2004. gada 9. jūlijā.
Barselonas konvenciju papildina septiņi protokoli, kuros apskatīti konkrēti Vidusjūras reģiona vides saglabāšanas aspekti. Viens no septiņiem ir Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (pieņemts 1995. gadā, aizstājot ar to saistīto 1982. gada protokolu) ar tā pielikumiem.
Eiropas Savienība ir Barselonas konvencijas 1 un tās protokolu 2 līgumslēdzēja puse. Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzējas puses kopā ar 13 ārpussavienības valstīm no Vidusjūras reģiona ir arī Itālija, Grieķija, Spānija, Francija, Slovēnija, Malta, Kipra un Horvātija.
2.2.Līgumslēdzēju pušu divdesmitā kārtējā sanāksme
Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmitā kārtējā sanāksme notiks Tirānā (Albānija) 2017. gada 17.–20. decembrī.
Šajā sanāksmē citstarp būs jāpieņem lēmums ar tiesiskām sekām, proti, jālemj par priekšlikumu grozīt Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (“protokols”) II pielikumu (Apdraudētās un izzūdošās sugas).
Protokola pielikumu grozīšana notiek saskaņā ar Barselonas konvencijas 23. panta procedūru. Protokola līgumslēdzējas puses grozījumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Saskaņā ar Barselonas konvencijas 25. pantu “Eiropas Ekonomikas kopienas [..] balsstiesības veido to EEK dalībvalstu skaitam atbilstošs balsu skaits, kuras ir šīs konvencijas un viena vai vairāku tās protokolu līgumslēdzējas puses; Eiropas Ekonomikas kopiena [..] neizmanto savas balsstiesības, ja attiecīgās dalībvalstis izmanto savas, un otrādi”.
2.3.Paredzētie grozījumi protokola II pielikumā
2017. gada 17.–20. decembra divdesmitajā kārtējā sanāksmē Barselonas konvencijas līgumslēdzējas puses ir paredzējušas pieņemt protokola II pielikuma grozījumus (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķi ir šādi:
– protokola II pielikuma sugu sarakstā iekļaut četras jaunas Anthozoa (jūras bezmugurkaulnieku klase, ietver koraļļus) sugas, proti, Isidella elongata, Dendrophyllia cornigera, Dendrophyllia ramea un Desmophyllum dianthus,
– ņemot vērā zināmas taksonomiskās izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās protokola pielikumu grozīšanas reizes, atjaunināt vairāku jūras un piekrastes putnu sugu nosaukumus.
Paredzētais akts pusēm kļūst saistošs saskaņā ar Barselonas konvencijas 29. pantu, kurā teikts, ka “jebkurš šīs konvencijas protokols ir saistošs [..] attiecīgā protokola līgumslēdzējām pusēm”, un 23. pantu, kurā teikts, ka “šīs konvencijas vai tās protokolu pielikumi ir neatņemama konvencijas vai tās protokolu daļa”.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Ar protokola 12. pantu izveido apdraudēto un izzūdošo sugu sarakstu un to sugu sarakstu, kuru izmantošana tiek regulēta. Šie saraksti ir pievienoti attiecīgi protokola II un III pielikumā. Līgumslēdzējām pusēm ir pienākums pieņemt saskaņotus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un saglabāt pielikumos iekļautās dzīvnieku un augu sugas.
Paredzētais akts, pirmkārt, piedāvā atjaunināt vairāku jūras un piekrastes putnu sugu nosaukumus, tādējādi ņemot vērā zināmas taksonomiskās izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās protokola pielikumu grozīšanas reizes. Tie nav būtiski vai materiāli grozījumi – tie tikai aizstāj novecojušos saraksta sugu nosaukumus.
Otrkārt, paredzētais akts piedāvā protokola II pielikuma sugu sarakstā iekļaut četras jaunas Anthozoa [klases] sugas (Isidella elongata, Dendrophyllia cornigera, Dendrophyllia ramea un Desmophyllum dianthus).
Šo otro priekšlikumu konvencijas attiecīgā tehniskā struktūra ir apspriedusi protokola kontaktpunktu 13. sanāksmē, kurā piedalījās arī ES.
Četras attiecīgās koraļļu sugas ir sastopamas Biotopu direktīvas 3 I pielikumā minētajos Kopienas nozīmes rifu biotopos, kuru saglabāšanas nolūkā jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas 4 . Eiropas Savienības Biotopu interpretācijas rokasgāmatā 5 kā Vidusjūras rifus veidojošas sugas norādītas Dendrophyllia ramea sabiedrība, Dendrophyllia cornigera sabiedrība, Isidella elongata fācijas un balto koraļļu, piemēram, Lophelia pertusa un Madrepora oculata, sabiedrības (zināms, ka suga Desmophyllum dianthus ir ar tām saistīta). Vidusjūras izzūdošo sugu sarkanajā grāmatā 6 ir iekļautas visas četras sugas: Dendrophyllia ramea patlaban klasificē kā dilstošu sugu; Dendrophyllia cornigera un Desmophyllum dianthus uzskata par apdraudētām, bet Isidella elongate – par kritiski apdraudētu (tā ir kļuvusi praktiski endēmiska). Trīs no minētajām četrām sugām (D. ramea, D. cornigera un D. dianthus) ir piederīgas akmens koraļļu grupai, savukārt akmens koraļļi ir iekļauti Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām II papildinājumā un tātad arī Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 7 (Savvaļas dzīvnieku tirdzniecības regula) B pielikumā. Visas četras Anthozoa sugas Vidusjūrā ir pakļautas daudzveidīgai antropogēnajai ietekmei – tās ietekmē, piemēram, grunts tralēšana, grunts zveja ar āķu jedām, piesārņojošu vielu ievadīšana, urbšanas darbi, globālā sasilšana un okeānu paskābināšanās. Ņemot vērā šo sugu relatīvi lēno augšanu, niecīgo izplatīšanās spēju un relatīvi ilgo mūžu, to atveseļošanās spējas mēdz būt pat ļoti mazas. Kaut arī zinātniskās informācijas par šo četru sugu populācijām nav daudz, pieejamie dati un novērojumi liecina par satraucošu sugas dzīvotņu stāvokļa pasliktināšanos un/vai populāciju samazināšanos.
Atbalstīdama šos priekšlikumus, Savienība nodrošina savas iekšējās un ārējās darbības saskaņotību.
Savienība ir uzņēmusies starptautiskas sadarbības saistības aizsargāt bioloģisko daudzveidību, kā to paredz LESD 191. panta 1. punkts, ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 5. pants un KBD līgumslēdzēju pušu konferences desmitās, divpadsmitās un trīspadsmitās sanāksmes lēmumi, kas pieņemti attiecīgi 2010. gadā Nagojā 8 , 2014. gadā Phjončhanā 9 un 2016. gadā Mehiko. Uz iekļaušanai ierosinātajām sugām jo īpaši attiecas KBD pušu konferences trīspadsmitās sanāksmes Lēmums XIII/11 10 par to, kā veicināt brīvprātīgu konkrētu darba plānu īstenošanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību aukstūdens teritorijās. Viens no minētā lēmuma mērķiem ir uzturēt un stiprināt aukstūdens teritoriju ekosistēmu izturētspēju.
Šis priekšlikums turklāt ir atbilde uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO 2012. gada konferencē paustajām bažām “par koraļļu rifu un mangrovju ļoti lielo jutīgumu pret ietekmi, kuras cēlonis cita starpā ir klimata pārmaiņas, okeānu paskābināšanās, pārzveja, kaitīgas zvejas metodes un piesārņojums” un šajā pašā konferencē pausto apņemšanos “atbalstīt starptautisku sadarbību nolūkā saglabāt koraļļu rifus un mangrovju ekosistēmas un īstenot to potenciālu sociālo, ekonomisko un vidisko ieguvumu izteiksmē, kā arī atvieglināt tehnisko sadarbību un brīvprātīgu dalīšanos informācijā”.
Tas arīdzan palīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14.2 – “lai okeāni būtu veselīgi un produktīvi, līdz 2020. gadam novērst būtisku negatīvu ietekmi, panākot, ka jūras un piekrastes ekosistēmas tiek ilgtspējīgi pārvaldītas un aizsargātas, tostarp stiprinot to izturētspēju un konkrēti rīkojoties to atjaunošanas labā”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums par protokola II pielikuma grozīšanu Savienībai būtu jāatbalsta.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 11 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Akts, kuru Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu sanāksme ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Barselonas konvencijas 23. un 29. pantam. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta, par kuru nostāja Savienības vārdā jāieņem, mērķa un satura.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta mērķis un saturs attiecas uz vidi. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 192. panta 1. punktam sasaistē ar tā 218. panta 9. punktu.
2017/0263 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu sasaistē ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (“Barselonas konvencija”) Kopiena ir noslēgusi ar Padomes Lēmumu 1999/802/EK 12 ; minētā konvencija stājās spēkā 2004. gada 9. jūlijā.
(2)Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (“protokols”) Kopiena ir noslēgusi ar Padomes Lēmumu 1999/800/EK 13 ; protokols stājās spēkā 1999. gada 12. decembrī, un Savienība ir šā protokola puse.
(3)Saskaņā ar Barselonas konvencijas 18. pantu viena no līgumslēdzēju pušu sanāksmes funkcijām ir pēc vajadzības pieņemt, pārskatīt un grozīt minētās konvencijas pielikumus un protokolus.
(4)Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmito kārtējo sanāksmi ir paredzēts noturēt 2017. gada 17.–20. decembrī. Viens no darba kārtības punktiem ir protokola II pielikuma grozījumu pieņemšana.
(5)Minēto grozījumu mērķis ir protokola II pielikuma sugu sarakstā iekļaut četras jaunas Anthozoa [klases] sugas (Isidella elongata, Dendrophyllia cornigera, Dendrophyllia ramea un Desmophyllum dianthus) un, ņemot vērā zināmas taksonomiskās izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās protokola pielikumu grozīšanas reizes, atjaunināt vairāku jūras un piekrastes putnu sugu nosaukumus.
(6)Protokola II pielikuma grozījumi būs Savienībai saistoši, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē.
(7)Visas četras Anthozoa [klases] sugas, ko ierosināts iekļaut protokola II pielikumā, ir pārstāvētas Padomes Direktīvas 92/43/EEK 14 I pielikumā noteiktajos Kopienā nozīmīgos dabīgajos biotopos, kuru saglabāšanai jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Trīs no minētajām sugām ir iekļautas arī Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām II papildinājumā, kuru Savienībā īsteno ar Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 15 B pielikumu. Visas iekļaušanai ierosinātās sugas ir zināmas kā Vidusjūrā apdraudētas sugas, un tāpēc tām ir vajadzīga protokolā paredzētā pastiprinātā aizsardzība pret cilvēka darbībām.
(8)Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmitās kārtējās sanāksmes lēmuma priekšlikums ir par protokola II pielikuma grozīšanu, un tāpēc lēmumu pēc tā pieņemšanas pienākas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(9)Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Savienību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu jāpārstāv Komisijai. Dalībvalstīm saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu Savienības nostāja ir jāatbalsta,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (“Barselonas konvencija”) līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē jāieņem Savienības vārdā, ir tāda, ka jāatbalsta lēmuma priekšlikums, kas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā II pielikumu paredz grozīt:
(1)pievienojot tam šādas sugas:
–Dendrophyllia cornigera,
–Dendrophyllia ramea,
–Desmophyllum dianthus,
–Isidella elongata;
(2)[šā lēmuma] pielikumā norādīto taksonomisko izmaiņu dēļ mainot jūras un piekrastes putnu sugu nosaukumus.
2. pants
Pēc 1. pantā minētā lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai un dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.10.2017
COM(2017) 603 final
PIELIKUMS
dokumentam
Padomes lēmums
par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
PIELIKUMS
dokumentam
Padomes lēmums
par nostāju, kas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību līgumslēdzēju pušu divdesmitajā kārtējā sanāksmē Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumu grozīt II pielikumu Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā
Pielikums
Taksonomiskās izmaiņas attiecībā uz jūras un piekrastes sugām, kas iekļautas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā II pielikumā
Attiecībā uz to jūras un piekrastes sugu nosaukumiem vai klasifikāciju, kas iekļautas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (“protokols”) II pielikumā, ir ierosināti šādi taksonomiski atjauninājumi:
(1)citai taksonomiskajai grupai piesaistītas šādas sugas:
–suga “Fucus virsoides J. Agardh” no tipa “Rhodophyta” pārvietota uz tipu “Heterokontophyta”
–suga “Kallymenia spathulata (J. Agardh) P.G. Parkinson” no tipa “Heterokontophyta” pārvietota uz tipu “Rhodophyta”
(2)no kategorijas “Aves” svītrotas šādas sugas:
–“Hydrobates pelagicus (Linnaeus, 1758)”
–“Phalacrocorax aristotelis (Linnaeus, 1761)”
–“Phalacrocorax pygmeus (Pallas, 1773)”
–“Phoenicopterus ruber (Linnaeus, 1758)”
–“Sterna albifrons (Pallas, 1764)”
–“Sterna bengalensis (Lesson, 1831)”
–“Sterna caspia (Pallas, 1770)”
–“Sterna nilotica (Gmelin, JF, 1789)”
–“Sterna sandvicensis (Latham, 1878)”
vienlaikus tajā pašā kategorijā iekļautas šādas sugas:
–“Hydrobates pelagicus ssp. melitensis (Schembri, 1843)”
–“Phalacrocorax aristotelis ssp. desmarestii (Payraudeau, 1826)”
–“Microcarbo pygmaeus (Pallas, 1773)”
–“Phoenicopterus roseus (Pallas, 1811)”
–“Sternula albifrons (Pallas, 1764)”
–“Thalasseus bengalensis (Lesson, 1831)”
–“Hydroprogne caspia (Pallas, 1770)”
–“Gelochelidon nilotica (Gmelin, JF, 1789)”
–“Thalasseus sandvicensis (Latham, 1878)”
