EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.9.2017

COM(2017) 463 final

2017/0215(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem turpmākajās trijās Starptautiskās Vaļu medību komisijas sanāksmēs un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes Lēmumu, ar ko nostāju, kas ES vārdā ir jāpieņem saistībā ar Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) sanāksmēm Starptautiskās Konvencijas par vaļu medību regulēšanu (ICRW) ietvaros, tostarp starpsesiju sanāksmēm un darbībām.

Tā pamatā ir Padomes lēmumi, kas pieņemti 2009. gada 2. martā un 2011. gada 13. decembrī, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem 1 , kuri ļāva ES koordinēt savu nostāju vairākos jautājumos trīs IWC sanāksmju laikā (2012., 2014. un 2016. gadā), tostarp saistītajās starpsesiju sanāksmēs.

Iepriekšējo lēmumu daudzgadu raksturs un to radītā stabilā rīcībpolitikas pieeja ļāva ES un tās dalībvalstīm kļūt proaktīvākām IWC lietās, kā rezultātā trešo valstu valdības arvien biežāk lūdz ES īsā laikā iesaistīties darbībās. Tāpēc tiek ierosināts ar turpmāko Padomes lēmumu ne tikai regulēt ar IWC saistītās sanāksmes, bet arī izmantot to rīcībai starp sesijām saskaņā ar lēmumā noteikto rīcībpolitikas satvaru, piemēram, demarša gadījumos.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Starptautiskā Konvencija par vaļu medību regulēšanu

Starptautiskā Konvencija par vaļu medību regulēšanu (ICRW), kas parakstīta 1946. gadā, nodrošina gan vaļu saglabāšanu, gan ilgtspējīgu pārvaldību globālā līmenī.

Konvencija ietver juridiski saistošu sarakstu, kurā norādītas aizsargātās un neaizsargātās sugas, atklātie un slēgtie ūdeņi, tostarp rezervātu zonas, un noteikti nozvejas limiti komerciālām vaļu medībām un vaļu medībām iztikas nolūkos. Konvencija arī regulē vaļu medības zinātniskās pētniecības nolūkos. Šajā sakarā līgumslēdzējām valdībām saskaņā ar sarakstu ir jāiesniedz zinātniskās atļaujas priekšlikumi, ko pirms atļaujas izdošanas rūpīgi pārbauda Zinātniskā komiteja. Atļaujas izdod individuālas valstis.

Tā kā konvencija ir parakstīta pirms Romas līguma, ICRW dalībnieces var būt tikai valdības un Eiropas Savienība ir vien novērotājas statusā 2 . Pašlaik ICRW 3 līgumslēdzējas ir 25 ES dalībvalstu valdības, kopējam līgumslēdzēju valdību skaitam sasniedzot 87.

2.2.Starptautiskā Vaļu medību komisija

Kompetentā struktūra, kas pārrauga konvencijas īstenošanu, ir Starptautiskā Vaļu medību komisija (IWC), kura sanāk reizi divos gados. IWC pamatpienākumi ir saistīti gan ar ilgtspējīgu pārvaldību, gan ar saglabāšanu, un tie ietver grozījumu izdarīšanu ICRW sarakstā atbilstoši līgumslēdzēju valdību pieprasījumiem. Grozījumus veic ar balsojošo IWC locekļu trīs ceturtdaļu vairākumu. IWC lēmumiem par grozījumiem konvencijas sarakstā ir tiešas juridiskās sekas, jo tie stājas spēkā pēc noteikta laika un nav jāratificē 4 . Praktiski visās IWC sanāksmēs konvencijas saraksta grozījumi ir ierosināti nolūkā atļaut vaļu medības noteiktos apstākļos vai izveidot rezervātus.

Laika gaitā IWC ir ievērojami attīstījusies un kļuvusi par starptautisko atsauces organizāciju visos aspektos, kas saistīti ar vaļiem un vaļu medībām, veicot tādas darbības kā programmas pētījumiem uz vietas, populācijas modelēšana, saglabāšanas plāni, zināšanas par apdraudējumu un pārvaldība. IWC arvien vairāk ietekmēs Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi kopumā, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības 14. mērķis 5 .

IWC ienākumus pamatā veido līgumslēdzēju valdību finansiālās iemaksas, taču papildus tā saņem līdzdalīgo valdību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju brīvprātīgās iemaksas, kas paredzētas konkrētu IWC pārvaldīto darba programmu atbalstam.

IWC padomus sniedz tās Zinātniskā komiteja, kas tai palīdz, piemēram, krājumu stāvokļa izvērtēšanā, lemšanā par nozvejas limitiem, kā arī ar vaļiem un vaļu medībām saistītās informācijas analīzē. Pirms līgumslēdzējas valdības saviem valstspiederīgajiem izdod vaļu medību atļaujas zinātniskās pētniecības nolūkos 6 , tās caurskata un komentē Zinātniskā komiteja 7 .

IWC divkāršais uzdevums — vaļu medību pārvaldība un vaļu saglabāšana — ir novedis pie tā, ka līgumslēdzējas valdības ir sadalījušās divās nometnēs, proti, daļa atbalsta vaļu medības, kamēr otra daļa iestājas par stingriem saglabāšanas pasākumiem. Šāda situācija vājina IWC, taču tā ir vienīgā struktūra, kuras ietvaros potenciāli var atrisināt globāli nozīmīgus jautājumus.

3.Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja

3.1.ES nostājas nepieciešamība

Lēmumi grozīt ICW pieņemto sarakstu var ietekmēt ES rīcībpolitiku un tiesību aktu mērķu sasniegšanu attiecībā uz vaļveidīgajiem.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 1. punktu viens no ES vides politikas mērķiem ir sekmēt starptautiska līmeņa pasākumus, kas vērsti uz reģionāla vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanu. Šis mērķis ietver sugu, tostarp vaļu un citu vaļveidīgo, saglabāšanu globālā līmenī, un Eiropas Savienība ir pieņēmusi vides tiesību aktus, kuri sekmē to patiesu aizsardzību un ar kuriem ES līmenī plaši saskaņoti noteikumi.

Dzīvotņu direktīvas 8 IV pielikumā ir iekļauti visi vaļveidīgie. Tas nozīmē, ka visas vaļu sugas ir aizsargātas pret tīšu to traucēšanu, notveršanu vai nogalināšanu ES ūdeņos. Tas arī rada ES rīcībpolitikas kontekstu nostājai tādos jautājumos kā trokšņa piesārņojums, sadursmes ar kuģiem, sapīšanās tīklos un piezveja. Ar minēto direktīvu aizliedz arī savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu un apmaiņu. Šie tiesību akti neatļauj vaļu komerciālo medību atsākšanu.

Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību 9 , ar kuru Eiropas Savienībā īsteno Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) noteikumus un aizliedz ievest Savienībā vaļveidīgos, ja ievešanas nolūks ir galvenokārt komerciāls. Šo augsta līmeņa aizsardzību vēl vairāk nostiprina Jūras stratēģijas pamatdirektīva 10 , kurai vajadzētu uzlabot vides kvalitāti vaļiem un citiem vaļveidīgajiem, veicinot labu vides stāvokli ES okeānos un jūrās.

Taču, tā kā vaļi migrē, ES rīcībpolitika ES ūdeņos nebūs iedarbīga, ja to nepapildinās konsekventi pasaules mēroga pasākumi, ko nodrošina līdzvērtīgs starptautisks tiesiskais regulējums. Šādu regulējumu sniedz Starptautiskā Konvencija par vaļu medību regulēšanu.

Arī ES dalība daudzpusējos vides nolīgumos, piemēram, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kā arī Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu ratifikācija ietekmē daudzus tematiskos jautājumus, par kuriem pieņemtas IWC rezolūcijas.

3.2.Atsevišķi rīcībpolitikas jautājumi

3.2.1.Vaļu medības komerciālos nolūkos, mazo vaļu medības piekrastē un zinātnisko atļauju kritēriji

IWC regulē vaļu medības komerciālos nolūkos, un 1982. gadā tā nolēma no 1986. gada noteikt vaļu komerciālo medību moratoriju attiecībā uz visām vaļu sugām un populācijām.

Norvēģijai un Islandei moratorijs nav saistošs, jo tās pret to ir iesniegušas attiecīgi iebildumu 11 un atrunu 12 . Tās līdz šim brīdim turpina vaļu komerciālās medības 13 . Abas minētās valstis pašas nosaka savus nozvejas limitus, taču sniedz Komisijai informāciju par savu nozveju un saistītos zinātniskos datus. Gan Norvēģija, gan Islande apgalvo, ka nozvejas limiti tiek noteikti, izmantojot pārskatīto pārvaldības procedūru (PPP), ko IWC izstrādāja, lai aplēstu ilgtspējīgas nozvejas limitus vaļu medībām komerciālos nolūkos. PPP stingra piemērošana Zinātniskās komitejas ieteiktajā kārtībā ir būtisks elements, kā novērst pārmērīgu nozvejas limitu noteikšanu.

Japānai moratorijs ir saistošs attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos, taču tā piešķir speciālas atļaujas saskaņā ar ICRW VIII pantu, kas ļauj nonāvēt, iegūt un izmantot vaļus “zinātniskas izpētes nolūkos, attiecinot uz tiem ierobežojumus, kas saistīti ar noķerto vaļu skaitu, un citus nosacījumus, kurus līgumslēdzēja valdība uzskata par vajadzīgiem”. Taču 2014. gadā Starptautiskā Tiesa atzina Japānas galveno “vaļu zinātnisko medību” programmu par nelikumīgu un zinātniski nepietiekami kvalitatīvu, lai to pārliecinoši varētu attaisnot ar “zinātniskās pētniecības nolūkiem” 14 . Turklāt netika pierādīts, ka nosprausto zinātnisko mērķu sasniegšanai būtu vajadzīgi letālā ceļā iegūti paraugi. Tomēr Japāna 2016. gadā atsāka vaļu “zinātniskās” medības Antarktikā un turpināja tās 2017. gadā, pamatojoties uz jaunu programmu un neievērojot vaļu medību atļauju pārskatīto pārskatīšanas procesu, kā prasīts attiecīgajās IWC rezolūcijās 15 , pret kurām Japāna iebilda.

Neskatoties uz vaļu medību turpināšanu minētajās valstīs, vaļu komerciālo medību moratorijs pēdējo 30 gadu laikā ir sekmējis vaļu aizsardzību. Taču daudzas vaļu populācijas joprojām ir uz iznīkšanas robežas arī tāpēc, ka pieaug ar vaļu medībām nesaistītu apdraudējumu skaits, piemēram, sapīšanās zvejas rīkos, sadursmes ar kuģiem, piesārņojums, tostarp zemūdens troksnis, dzīvotņu degradācija utt. Tāpēc vaļu komerciālo medību spiediena novēršana joprojām ir svarīga, lai palīdzētu šīm populācijām atlabt. Attiecīgi IWC lēmumam par vispārēju vaļu komerciālo medību aizliegumu būtu jāpaliek spēkā. Tas ir gan saskaņā ar ES rīcībpolitiku, gan sakrīt ar ES nostāju.

Japāna ir arī centusies pārliecināt IWC apstiprināt jaunu vaļu medību kategoriju — mazo vaļu medības piekrastē 16 —, kas faktiski daļēji atceltu vaļu komerciālo medību moratoriju. ES būtu jāiebilst pret priekšlikumiem, ar kuriem ievieš jaunas vaļu medību kategorijas, un jāatbalsta Starptautiskās Tiesas konstatējums 17 , ka ICRW iedala vaļu medības trīs kategorijās: vaļu medības komerciālos nolūkos un pirmiedzīvotāju iztikas nolūkā veiktas vaļu medības (abi veidi ir iekļauti sarakstā) un vaļu medības ar speciālu atļauju saskaņā ar VIII pantu. Tas novērsīs nepilnības vaļu komerciālo medību aizliegumā un palīdzēs novērst šīs koncepcijas piemērošanu ES ūdeņu tuvumā.

Attiecībā uz “zinātniskajām” vaļu medībām ES būtu jāsaglabā stingra nostāja, ka VIII pantu, kas ļauj veikt vaļu medības ar speciālu atļauju, nevar izmantot, lai pamatotu vaļu medības, kas galvenokārt ir komerciālas. Panta ļaunprātīga izmantošana neatbilst moratorija būtībai un IWC nostājai, kas pausta vairākās rezolūcijās. Priekšlikumiem par speciālām atļaujām, lai ES tie būtu pieņemami kā leģitīmi saskaņā ar VII pantu, ir jāatbilst apsvērumiem, ko Starptautiskā Tiesa izklāstījusi savā 2014. gada 31. marta spriedumā par vaļu medībām Antarktikā. Tas nozīmē, ka ir stingri jāievēro Rezolūcija Nr. 2014-5 par vaļu medībām saskaņā ar speciālu atļauju, kurā noteikts, ka speciālas atļaujas saņemšanai ir jāizpilda divi kumulatīvi kritēriji: t. i., ka paraugu ņemšana letālā ceļā ir “zinātniskā pētniecība” un tas tiek darīts tikai šādas pētniecības nolūkos. Praktiskā ziņā tas nozīmētu, ka Zinātniskā komiteja ir apmierināta, ja jebkura līgumslēdzēja puse, kura vēlas izdot speciālu atļauju, ir apliecinājusi, ka projekta gaidāmais rezultāts ir pamatojams kā zinātniskā pētniecība, ir rūpīgi apsvērusi, vai pētniecības mērķi varētu sasniegt ar neletālā ceļā iegūtiem paraugiem, ir secinājusi, ka tas nav iespējams, un ir apliecinājusi, ka ierosinātais paraugu lielums stingri atbilst zinātniskajām vajadzībām un nepārsniedz zinātniskajam mērķim vajadzīgo.

Turklāt ES būtu jāatbalsta uzskats (ko potenciāli ieņem visas Starptautiskās Tiesas lietā iesaistītās puses), ka IWC ir leģitīma loma debatēs par vaļu medībām saskaņā ar speciālu atļauju. Tāpēc ES būtu jāturpina aizstāvēt pieejas, kas nodrošina, ka visas speciālās atļaujas pirms izdošanas izskata IWC Zinātniskā komiteja un pati IWC un tajās ir ievēroti attiecīgie ieteikumi.

3.2.2.Saglabāšana

ICRW 1946. gadā bija viens no pirmajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas izveidoja saikni starp saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Laika gaitā ar vaļu medībām nesaistītu apdraudējumu ietekme un saglabāšanas aspekti ir pastiprinājušies un kļuvuši par vienu no lielākajiem IWC izaicinājumiem.

Saglabāšanas komiteja tika izveidota 2003. gadā. Tā cieši sadarbojas ar Zinātnisko komiteju, lai risinātu jautājumus saistībā ar dažādiem apdraudējumiem vaļiem un to dzīvotnēm. IWC 2016. gadā ar ES dalībvalstu līgumslēdzēju valdību atbalstu, pamatojoties uz saskaņotu ES nostāju, pieņēma jaunu stratēģisko plānu 18 , to papildinot ar darba programmu, kurā noteikti nozīmīgākie apdraudējumi vaļveidīgajiem (sadursme ar kuģiem, jūras piedrazojums, piezveja, antropogēnā skaņa, ķīmiskais piesārņojums un klimata pārmaiņas), kā arī prioritārās darbības (ilgtspējīga vaļu novērošana, saglabāšanas pārvaldības plāni, rezervāti, datu vākšana un ziņošana).  Turklāt ir likts jauns uzsvars uz vaļu un citu vaļveidīgo devumu ekosistēmu regulēšanā un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā gan dzīves laikā, gan pēc nāves.

ES būtu jāatbalsta turpmākā IWC augošā iesaistīšanās saglabāšanā, kas atbilst ES rīcībpolitikai un tiesību aktiem.

Ņemot vērā ES stingro politisko apņemšanos rūpēties par saglabāšanu, tai būtu jāturpina atbalstīt visi vaļu rezervātu izveides priekšlikumi 19 . Lai šādus priekšlikumus varētu pieņemt, saraksta izmaiņas jāatbalsta trīs ceturtdaļu vairākuma balsojumam. Šāda vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešamas aktīvas sagatavošanās diskusijas ar līgumslēdzējām valdībām, kuras parasti balso pret rezervātiem. ES un tās dalībvalstīm būtu arī jāsekmē lielāka pārredzamība, ierosinot, ka saraksta noteikumi attiecībā uz rezervātiem ir jāiekļauj atsevišķā tās pašas sadaļas iedaļā 20 .

Tāpat arī atbalsts būtu jāizsaka arī IWC priekšlikumiem vaļu labturības uzlabošanai. Darbs dzīvnieku labturības jomā cita starpā aptver tādus aspektus kā sapīšanās, sadursmes ar kuģiem, masveida nonākšana uz sēkļa, vaļu novērošana, trokšņa piesārņojums, nonāvēšanas un eitanāzijas metožu uzlabošana.

Pēdējo gadu laikā IWC ir sākusi pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar vaļveidīgo slimībām, jo īpaši tām, kuras varētu būt saistītas ar cilvēku darbībām, un tām, kuras spēj izplatīties starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kas varētu radīt risku iztikas nolūkā medījošām pirmiedzīvotāju kopienām, kuras patērē nekomerciālās medībās iegūtus vaļu produktus. ES un tās dalībvalstīm šādas debates ir jāatbalsta, ar nosacījumu, ka to pamatā ir zinātniskās atziņas un ka IWC apsvērumi sniedz pievienoto vērtību citu forumu darbam.

3.2.3.Vaļu medības aborigēnu iztikas nolūkā

Vaļu medības aborigēnu iztikas nolūkā 21 ir aptvertas vairākos secīgos sarakstos, un to regulēšana ir būtisks IWC pamatpienākums, un tā nozvejas limitus vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā nosaka ik pēc sešiem gadiem (nākamreiz — 2018. gadā). Uz vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā moratorijs neattiecas, jo šādas medības neuzskata par vaļu medībām komerciālos nolūkos. Par savu pirmiedzīvotāju vajadzību pierādīšanu atbild valdības, kam jāiesniedz vajadzību paziņojums, kurā detalizēti aprakstīti medību, produktu un izplatīšanas kulturālie, iztikas un uztura aspekti. Zinātniskā komiteja konsultē par ierosināto medību ilgtspēju un drošiem nozvejas limitiem, un IWC, ņemot vērā vajadzību paziņojumu un Zinātniskās komitejas atzinumu, lemj par nozvejas limitiem katrām medībām. Taču gan ES, gan IWC līmenī tas bieži ir bijis strīdīgs jautājums. Situāciju neatvieglo tas, ka sarakstā ir atzīts, ka vaļu medību nozvejām aborigēnu iztikas nolūkā ir jāapmierina aborigēnu iztikas vajadzības 22 , taču šādas vajadzības nav definētas. Formulēt šādu definīciju ir ārkārtīgi sarežģīti, jo tai jāaptver kompleksi priekšstati, medību daudzveidība un kopienu īpatnības.

ES kopumā un Dānija (Grenlandes vārdā) nāca klajā ar nozīmīgām iniciatīvām, kā mazināt spriedzi par jautājumiem, kas saistīti ar vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā. 2014. gadā IWC pieņēma Rezolūciju Nr. 2014-1 par vajadzību nākotnē regulēt vaļu medības aborigēnu iztikas nolūkā, izmantojot konsekventāku ilgtermiņa pieeju. Tā arī prasīja Zinātniskajai komitejai un Vaļu medību aborigēnu iztikas nolūkā apakškomitejai veikt īpašus uzdevumus 23 pirms nākamās kvotu noteikšanas vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā, kas tiks veikta 2018. gadā, lai radītu stabilāku pamatu lēmumiem par nozvejas limitiem.

Papildus Rezolūcijai 2014/1 dažādu jomu eksperti, tostarp pārstāvji no kopienām, kas veic vaļu medības aborigēnu iztikas nolūkā, apsprieda iztikas vajadzību jēdzienu saistībā ar pirmiedzīvotāju tiesībām 24 . Viņi ieteica uzlabot izpratni par tiesībām, veicinot pirmiedzīvotāju lomu IWC un izveidojot saiknes starp IWC un citiem attiecīgiem forumiem. Viņi arī ierosināja, ka vajadzību paziņojumus, ko uzskata par tādiem, kuri ierobežo pirmiedzīvotāju tiesības viņu resursu izmantošanā, vajadzētu aizstāt ar mazāk stingru dokumentu. Visbeidzot, viņi ierosināja uzlabot procesu un laika grafiku nozvejas limitu apsvēršanai vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā pēc 2018. gada.

ES un tās dalībvalstis (līgumslēdzējas valdības) 2016. gada oktobrī IWC 66. sanāksmē lielos vilcienos vienojās atbalstīt vajadzību pievērst lielāku uzmanību pirmiedzīvotāju tiesībām IWC darbā un ekspertu priekšlikumu uzlabot procesu nozvejas limitu noteikšanai vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā. Tomēr jautājumā par apzīmējuma “vajadzību paziņojums” aizstāšanu viedokļi dalījās. Rezultātā IWC 66. sanāksmē tika panākta vienošanās, ka darba grupa jautājumos par vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā šos jautājumus izskatīs sīkāk un 2018. gadā sniegs attiecīgus ieteikumus IWC 67. sanāksmē. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai abas ES dalībvalstis, kuras visvairāk ir iesaistītas diskusijās par šiem jautājumiem, sadarbotos un nodrošinātu, ka ES var vienoti atbalstīt ieteikumus IWC 67. sanāksmei.

Attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesībām ES ilgstoši ir atbalstījusi cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, kā arī tai ir vairākas rīcībpolitikas, kas skar pirmiedzīvotājiem aktuālus jautājumus 25 . Lai apliecinātu savu atbalstu tiesībās balstītai pieejai, ES varētu ievērot ekspertu ieteikumus 26 un IWC ierosināt rezolūciju par to, cik nozīmīgas ir jaunākās norises pirmiedzīvotāju tiesību jomā, kā arī mudināt meklēt mehānismus, kā uzlabot pirmiedzīvotāju delegātu statusu IWC sapulcēs. ES varētu arī apsvērt ierosināto saraksta grozījumu paplašināšanu IWC 67. sanāksmei, proti, ierosināt pāriet no termina “aborigēni” (aborigines) uz terminu “pirmiedzīvotāji” (indigenous peoples).

Pārējie ieteikumi par pirmiedzīvotāju tiesībām, proti, pasūtīt šo tiesību instrumentu apsekojumu, regulāri aicināt ANO īpašo referentu jautājumos par pirmiedzīvotāju tiesībām piedalīties IWC sanāksmēs, iecelt IWC pārstāvi ANO Pastāvīgā pirmiedzīvotāju lietu foruma sesijas apmeklēšanai un izpētīt potenciālos ieguvumus no Sekretariāta pievienošanās Starpaģentūru atbalsta grupai pirmiedzīvotāju lietās, nešķiet īsti samērīgi nelielai organizācijai, kurā tikai četri locekļi praktizē vaļu medības vietējo aborigēnu iztikas nolūkā. Sniegt IWC attiecīgu informāciju par šiem aspektiem var sekmīgāk un ar zemākām izmaksām, izmantojot paziņojumus no attiecīgajām līgumslēdzēju valdībām un no to aborigēnu delegātiem, kas veic vaļu medības iztikas nolūkā.

Turpinot ieviest tiesībās balstītu pieeju, ES ir jāņem vērā, ka pirmiedzīvotāju tiesības nav absolūtas un tās var ietekmēt saprātīga un objektīvi pamatota rīcība. Piemēram, informācijas iesniegšana nozvejas limitu pieprasījumu pamatošanai vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā ir saprātīgi un objektīvi pamatota, ņemot vērā IWC pienākumu noteikt nozvejas limitus vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā, lai apmierinātu aborigēnu iztikas vajadzības. Arī kvotu ierobežošana vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā sakarā ar medību ilgtspējas apsvērumiem var būt saprātīgi un objektīvi pamatojama ar IWC uzdevumu pārvaldīt vaļu populācijas globālā mērogā.

3.3.Institucionālās problēmas

Tā kā ES ir novērotājas statuss, ES vārdā ieņemamo nostāju IWC pauž dalībvalstis, kopīgi rīkojoties ES interesēs veidā, kas vislabāk sekmē ES atzīšanu, neskarot Līguma noteikumus par ES pārstāvētību.

Lai arī šķiet maz ticams, ka IWC pašreizējā priekšsēdētāja (Japāna) centieni uzsākt diskusijas par tematu “IWC nākotnē” novedīs pie aicinājumiem grozīt līgumus, ES un tās dalībvalstīm būtu jāizmanto ikviena izdevība virzīt ES dalības jautājumu.

Kamēr ES nav dalībniece, vēl jo svarīgāk, lai dalībvalstis pilnībā izmantotu savu kolektīvo ietekmi ES nostāju aizstāvībai IWC saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā, kā arī vienotības principu ES ārējā pārstāvībā. Vienota ES nostāja ir arī būtiski svarīga, jo tā ir priekšnosacījums konsensa jeb vienbalsības nodrošināšanai IWC, kas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā Starptautiskās Tiesas konstatējumu, ka IWC rezolūcijas var būt nozīmīgas gan konvencijas, gan tās saraksta interpretācijā, ja tās ir pieņemtas vienbalsīgi jeb konsensa ceļā 27 .

Lai maksimizētu ES kolektīvo ietekmi, visām dalībvalstīm jābūt IWC līgumslēdzējām valdībām un jābūt spējīgām balsot par saraksta grozījumiem un citām rezolūcijām. Pašlaik IWC līgumslēdzējas valdības ir 25 ES dalībvalstis, un ir svarīgi, lai tās valstis, kuras vēl nav dalībnieces (Malta un Latvija), vai vairs nav dalībnieces (Grieķija), pievienotos pēc iespējas drīzāk. Tāpat arī visām dalībvalstīm ir laikus jāveic aprēķinātās iemaksas, lai tās varētu īstenot savas balsstiesības 28 .

Ne visām dalībvalstīm ir jāsūta savi valstu pārstāvji no galvaspilsētām uz IWC sanāksmēm, lai maksimizētu ES kopējo ietekmi. Pilnvaras var piešķirt vietējās vēstniecības darbiniekiem. Alternatīvi, ja dalībvalstij nav pārstāvniecības IWC sanāksmes norises valstī, saskaņā ar citu juridiski saistošu nolīgumu ietvaros iedibināto praksi attiecīgā valsts iestāde pirms sanāksmes pilnvaras var piešķirt citas dalībvalsts delegācijas loceklim.

Lojālas sadarbības pienākums nozīmē, ka ES dalībvalstīm nebūtu jābalso citai pret citu un būtu jādara viss iespējamais, lai vienotos par kopēju nostāju.

Tā kā ICRW ir 87 līgumslēdzējas valdības, 22 balsojošas ES dalībvalstis veido vienu ceturto daļu no balsojošajām IWC dalībniecēm.

Tāpēc gan rīcībpolitikas pamatprincipi, gan balsošanas spēks liek ES kā veselumam panākt vienošanos krietnu laiku pirms IWC sanāksmēm jautājumos par IWC priekšlikumiem vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punkts paredz tādu lēmumu pieņemšanu, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”. LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība ir attiecīgās struktūras vai nolīguma dalībniece 29 .

Starptautiskā Vaļu medību komisija ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, t. i., ar Starptautisko Konvenciju par vaļu medību regulēšanu. Akti, ko IWC tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Ar paredzētajiem aktiem ir iespējams izšķiroši ietekmēt ES tiesību aktu saturu (sk. 3.1. sadaļu). Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto institucionālo satvaru.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

IWC kontekstā Eiropas Savienības vispārējais mērķis ir vaļu saglabāšanā un pārvaldībā nodrošināt iedarbīgu starptautisku tiesisko regulējumu, kas ievērojami uzlabotu vaļu un citu vaļveidīgo saglabāšanas stāvokli, kā arī pakļautu visas IWC locekļu veiktas vaļu medību darbības IWC kontrolei. Iepriekšējos priekšlikumos galvenais paredzētā akta mērķis un saturs tika uzskatīts par tādu, kas galvenokārt ir saistīts ar vidi, tāpēc tika izmantots LESD 191. panta 1. punkta materiālais juridiskais pamats, savukārt LESD 43. panta 2. punkts netika ierosināts kā daļa no darbības juridiskā pamata lēmumam par ES nostāju IWC (sk. arī COM(2011)495 un COM(2008)711). Pagaidām tiek likts priekšā ierosināt tādu pašu juridisko pamatu kā 2008. un 2011. gadā. Ir jāuzsver, ka attiecībā uz LESD 191. panta 1. punkta un 43. panta 2. punkta robežām Tiesā tiek izskatītas dažas lietas 30 . Šis materiālā juridiskā pamata priekšlikums nekādā mērā neskar ES ekskluzīvo kompetenci jūras bioloģisko resursu saglabāšanas jomā saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem saistībā ar 38. pantu un I pielikumu un tādējādi attiecībā uz visiem ūdeņu dzīvajiem resursiem saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, kas tiek īstenota atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1380/2013 31 . Šī pieeja nedrīkst radīt precedentu nekādām turpmākām sarunām par to ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību, uz kuriem attiecas minētā regula, un šo pieeju, iespējams, būs jāpielāgo atbilstoši attiecīgo Tiesas izskatīto lietu rezultātiem jautājumā par LESD 191. panta 1. punkta un 43. panta 2. punkta robežām.

4.3.Secinājums

Pagaidām par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka LESD 191. panta 1. punkts saistībā ar 218. panta 9. punktu.

2017/0215 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem turpmākajās trijās Starptautiskās Vaļu medību komisijas sanāksmēs un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Starptautisko Konvenciju par vaļu medību regulēšanu (ICRW), kas parakstīta 1946. gadā, ir izveidota Starptautiskā Vaļu medību komisija (IWC) – kompetentā starptautiskā organizācija jautājumos par vaļu saglabāšanu un pārvaldību pasaules līmenī.

(2)Konvencijas būtiska daļa ir tai pievienotais saraksts, kas reglamentē vaļu medību norisi visā pasaulē. Sarakstā sīki izklāstīti vaļu medību noteikumi saistībā ar vaļu resursu saglabāšanu un izmantošanu. Konvencijas saraksta noteikumi un IWC pieņemtie grozījumi ir saistoši katrai Pusei, ja vien tā nav oficiāli izteikusi iebildumu saskaņā ar ICRW V.3. pantu.

(3)Saskaņā ar saraksta grozījumu, par kuru vienojusies lielākā daļa IWC pārstāvēto valstu, 1986. gadā ir stājies spēkā vaļu komerciālo medību moratorijs. Galvenās vaļus medījošās valstis nemainīgi apstrīd moratoriju un turpina vaļus medīt, pēc pašu vārdiem, zinātniskiem nolūkiem vai saskaņā ar citiem izņēmumiem.

(4)IWC pieņemtajiem lēmumiem par saraksta grozīšanu var būt juridiskas sekas – tie var ietekmēt to mērķu sasniegšanu, kas Savienības rīcībpolitikās un tiesību aktos nosprausti attiecībā uz vaļveidīgajiem, un tāpēc ir lietderīgi formulēt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Vaļu medību komisijā. Daži priekšlikumi, kurus regulāri izvirza lēmuma pieņemšanai IWC sanāksmēs, paredz vaļu medību atļaušanu, nosakot kvotas un piemērojot pārvaldības pasākumus, vai vaļu rezervātu ierīkošanu, un arī šajos jautājumos ir vajadzīgs formulēt Savienības nostāju.

(5)IWC dalībnieces var būt tikai valdības. Patlaban IWC Puses ir 25 no Eiropas Savienības dalībvalstīm 32 . Eiropas Savienībai, kuru IWC pārstāv Komisija, ir novērotājas statuss.

(6)Eiropas Savienībai IWC ir novērotājas statuss, tātad nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz jautājumiem, kuri ir tās ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 2. punktu tāpēc, ka tie var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu, būtu jāpieņem Padomei un jāpauž dalībvalstīm, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs.

(7)Lai stiprinātu Savienības pozīciju IWC, būtu jāatbalsta tāda ICRW pārskatīšana, kas pieļauj iespēju Savienībai kļūt par IWC Pusi.

(8)Padomes Direktīvas 92/43/EEK 33 IV pielikumā visi vaļveidīgie uzskaitīti kā Savienības nozīmes sugas, kurām vajadzīga stingra aizsardzība. Tāpēc visas vaļu sugas aizsargā pret tīšu to traucēšanu, notveršanu vai nogalināšanu Savienības ūdeņos. Ar minēto direktīvu aizliedz arī savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu vai apmaiņu un piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai.

(9)Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 34 , ar kuru Savienībā īsteno Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, aizliedz ievest Savienībā vaļveidīgos, ja ievešanas nolūks ir galvenokārt komerciāls. Turklāt Padomes Regula (EEK) Nr. 348/81 35 dažus tās pielikumā uzskaitītus produktus importēt atļauj tikai tad, ja tie netiks izmantoti komerciāliem nolūkiem.

(10)Vaļi ir migrējoši dzīvnieki. Savienības ūdeņos uz vaļiem attiecošās Savienības rīcībpolitikas un tiesību akti būs iedarbīgāki, ja tos saskanīgi papildinās pasaules mēroga darbības.

(11)Savienība atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un 2014. gada Pasaules Pirmiedzīvotāju konferences noslēguma dokumentu 36 .

(12)Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi, jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir Starptautiskās Vaļu medību komisijas dalībnieces,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības nostāja, kas jāieņem turpmākajās trijās Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) sanāksmēs 37 un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās, ir izklāstīta pielikumā.

2. pants

1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kuras ir IWC dalībnieces.

3. pants

Ja 1. pantā minēto nostāju varētu ietekmēt jauna zinātniska vai tehniska informācija, kas kļūst zināma pirms IWC sanāksmes vai tās laikā, vai ja sanāksmes laikā tiek izteikti jauni priekšlikumi par jautājumiem, kuros Savienības nostāja vēl nav formulēta, to dara par katru attiecīgo priekšlikumu, viedokļus koordinējot – arī uz vietas –, pirms minētais priekšlikums tiek nodots balsošanai. Par maznozīmīgām nostājas izmaiņām Savienības pārstāvji IWC drīkst vienoties bez Padomes papildu lēmuma.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

(1) COM(2008) 711 galīgā redakcija un COM(2011) 495 galīgā redakcija.

(2) Lai ES varētu kļūt par tās dalībnieci, konvencijā nepieciešami grozījumi, kas būtu jāratificē visām IWC dalībniecēm, parakstot attiecīgu protokolu. Komisija 1992. gadā pieņēma priekšlikumu sarunām par ES pievienošanos konvencijai, taču Padome šajā sakarībā nav veikusi nekādas turpmākas darbības (Padomes Lēmuma projekts, ar kuru Komisijai atļauj Kopienas vārdā vest sarunas par protokolu, ar kuru groza Starptautisko Konvenciju par vaļu medību regulēšanu (Vašingtona, 1946. gada 2. decembris), COM (92)316).

(3) Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākijas Republika, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(4) Skatīt konvencijas V pantu. Saskaņā ar 3. punktu konvencijas saraksta grozījumi pusēm kļūst saistoši deviņdesmit dienu laikā, ja vien tās neiesniedz iebildumu.

(5) 14. IAM — “Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”.

(6) Konvencijas VIII pants.

(7) Saraksta 30. punktā ir skaidri noteikts, ka līgumslēdzējām valdībām pirms zinātnisko atļauju izdošanas tās ir jāiesniedz Zinātniskajai komitejai, lai tā varētu atļaujas caurskatīt un sniegt par tām komentārus.

(8) Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(9) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā.

(11) Saskaņā ar konvencijas V panta 3. punktu līgumslēdzējas valdības drīkst iebilst pret jebkādiem saraksta grozījumiem, kā rezultātā attiecīgais grozījums tām nav saistošs.

(12) Islande izstājās no IWC 1992. gadā, taču 2002. gadā pievienojās no jauna ar atrunu par moratoriju.

(13) Arī Krievijas Federācija ir iesniegusi iebildumu pret moratoriju, taču to neizmanto.

(14) Starptautiskās Tiesas 2014. gada 31. marta sprieduma 227. un 245. punkts, Whaling in the Antarctic (Australia v. Japan: New Zealand intervening).

(15) IWC Rezolūcija 2014-5 par vaļu medībām saskaņā ar speciālu atļauju un IWC Rezolūcija 2016-2 par pārskatīšanas procesa uzlabošanu vaļu medībām saskaņā ar speciālu atļauju. Japāna pret abām rezolūcijām iebilda, paužot, ka “to mērķis ir nepamatoti ierobežot Japānas zinātniskās pētniecības programmu īstenošanu, neņemot vērā to zinātnisko vērtību un konvencijas noteikumus”.

(16) Mazo vaļu medības piekrastē ir vaļu medību veids, ko raksturo nelielu laivu izmantošana, komerciālos nolūkos medījot vaļus (mazos joslvaļus un citus mazos vaļus) vienas dienas braucienos valsts ūdeņos. Japāna ir centusies noteikt mazo vaļu piekrastes medību nozvejas limitus kopienām, kurām saskaņā ar tās apgalvojumiem moratorijs rada grūtības.

(17) Starptautiskās Tiesas 2014. gada 31. marta sprieduma 229. un 230. punkts.

(18) https://iwc.int/private/downloads/YTtNWzZ21VOaPZRjvTQGng/CC_StrategicPlan2016_26_FINAL.pdf

(19)

   Starptautiskā Vaļu medību komisija pašlaik ir noteikusi divus rezervātus — Indijas okeāna rezervātu un Dienvidu okeāna rezervātu, kuros abos ir aizliegtas vaļu medības komerciālos nolūkos. Pēdējo gadu laikā Komisijai atkārtoti ir iesniegts papildu priekšlikums par rezervātu Atlantijas okeāna dienviddaļā, taču līdz šim tas nav guvis nepieciešamo trīs ceturtdaļu vairākuma atbalstu.

(20) Pašlaik šie noteikumi ir iekļauti saraksta III sadaļā “Vaļu notveršana [ķeršana]”.

(21) Vaļu medības aborigēnu iztikas nolūkā ir vaļu medības, ko veic aborigēnu grupas, kuras tradicionāli medī vaļus un dara to savas iztikas nolūkos.

(22) Saraksta 13. punkta a) apakšpunkts.

(23) Minētie uzdevumi ietvēra darba pabeigšanu saistībā ar triecienlimitu algoritmiem (SLA), kas piemērojami medībām Grenlandē, un pieprasījumu izskatīšanu standartizētu paziņojumu sniegšanai par vajadzībām, kā arī labāku izpratni par saiknēm starp vajadzībām un patēriņa modeļiem un priekšlikumu atjaunināt sarakstu, lai atspoguļotu TLA pieeju.

(24) Ekspertu darbseminārs saistībā ar vaļu medībām aborigēnu iztikas nolūkā, Manitsoka/Grenlande, 2015.

(25) ES atbalstīja ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNGA 61/295) pieņemšanu ANO Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā un 2014. gadā ANO Ģenerālās asamblejas Augsta līmeņa plenārsēdes ietvaros notikušās Pasaules pirmiedzīvotāju konferences Noslēguma dokumentu (UNGA 69/2). Abos dokumentos ir uzsvērtas pirmiedzīvotāju tiesības uz tradicionāli izmantotajiem resursiem un tas, ka valstīm šīs tiesības ir jāaizsargā, kā arī jāsadarbojas un jāapspriežas ar pirmiedzīvotājiem. ES Padome 2017. gada 15. maijā pieņēma Secinājumus (Nr. 8814/17, 2017. gada 15. maijs), kuros atkārtoti apstiprināja atbalstu pirmiedzīvotāju tiesībām un atzina, ka ir iespējas sekmīgākai šā rīcībpolitikas satvara piemērošanai daudzpusējā sadarbībā, proti, vēl vairāk sekmēt dialoga un apspriešanās iespējas visos ES sadarbības līmeņos.

(26) 2. un 6. ieteikums, IWC/66/ASW Rep01, 21. lpp.

(27) Starptautiskās Tiesas 2014. gada 31. marta sprieduma 46. punkts.

(28) Pašlaik trijām dalībvalstīm balsstiesības ir apturētas, vienā gadījumā maksājuma kavējums ir 3 gadi.

(29) Lieta C-399/12, Vācija/Padome (OIV), ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.

(30) Lieta C-626/15 un C-659/16, Komisija/Padome (Vedela jūras lietas). Sk. arī lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā C-683/16.

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(32) (2017. gada janvārī) Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. Balsstiesīgas IWC dalībnieces patlaban ir divdesmit divas no minētajām dalībvalstīm.

(33) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(34) Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

(35) Padomes 1981. gada 20. janvāra Regula (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai (OV L 39, 12.2.1981., 1. lpp.).

(36) Padomes secinājumi par pirmiedzīvotājiem, dok. 8814/17, 2017. gada 15. maijs.

(37) IWC 67. sanāksme 2018. gadā, IWC 68. sanāksme 2020. gadā un IWC 69. sanāksme 2022. gadā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.9.2017

COM(2017) 463 final

PIELIKUMS

Priekšlikums

Padomes lēmumam

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem turpmākajās trijās Starptautiskās Vaļu medību komisijas sanāksmēs un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās

PIELIKUMS

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem turpmākajās trijās Starptautiskās Vaļu medību komisijas sanāksmēs un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās

1.Eiropas Savienības vispārējais mērķis Starptautiskajā Vaļu medību komisijā (IWC) ir vaļu aizsardzībā un pārvaldībā nodrošināt efektīvu starptautisku regulējumu, kas ievērojami uzlabotu vaļu un pārējo vaļveidīgo sugu saglabāšanās stāvokli, kā arī ļautu IWC kontrolēt visas IWC dalībnieku veiktās vaļu medību darbības.

2.Lai šo mērķi sasniegtu, ir svarīgi tām dažām dalībvalstīm, kuras patlaban nav konvencijas dalībnieces, tai pievienoties, lai stiprinātu ES ietekmi reizēs, kad notiek balsošana par Savienības interesēs esošiem jautājumiem. Tāpat ir svarīgi, lai visas dalībvalstis, laikus veicot tām aprēķinātās iemaksas, saglabātu balsošanas tiesības.

3.Turpmākajās trijās IWC sanāksmēs (notiek reizi divos gados) un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs un darbībās, sākot no šīs nostājas pieņemšanas dienas, dalībvalstis, kopīgi rīkodamās Savienības interesēs, attiecībā uz priekšlikumiem par IWC saraksta grozīšanu vai rezolūcijām ieņem šādu nostāju:

Tādā veidā un saskaņā ar Savienības rosināto IWC Rezolūciju 2014-1 par ASW Savienības dalībvalstis, kopīgi rīkodamās Savienības interesēs, aktīvi iesaistās IWC ad hoc ASW darba grupas turpmākajā darbā, lai Savienībā un IWC labāk izprastu šos jautājumus un uzlabotu procedūras, tostarp attiecībā uz lielāku pārredzamību, savlaicīgu informāciju un agrīnu dialogu, un nodrošinātu, ka lēmumus par ASW nozvejas limita priekšlikumiem var pieņemt veiksmīgi un savlaicīgi;