EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.8.2017

COM(2017) 455 final

2017/0210(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem, ko dažādas puses Konvencijā par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību ierosinājušas, lai pušu konferences divpadsmitajā sanāksmē izdarītu labojumus konvencijas pielikumos

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums ir par lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferencē saistībā ar paredzēto lēmuma pieņemšanu par labojumiem konvencijas pielikumos.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“nolīguma”) mērķis ir aizsargāt migrējošās dzīvnieku sugas visā to sauszemes, jūras un gaisa areālā. Šī konvencija ir starpvalstu nolīgums, kurš noslēgts ANO Vides programmas aizgādībā un kura mērķis ir aizsargāt savvaļas dzīvniekus un to dabiskos biotopus pasaules mērogā. Nolīgums ir stājies spēkā 1983. gada 1. novembrī. Patlaban nolīgumam ir 124 puses. Eiropas Savienība ir nolīguma puse kopš 1983. gada 1. novembra 1 . Nolīguma puses ir visas dalībvalstis.

2.2.Pušu konference

Pušu konference ir nolīguma galvenā lēmumpieņēmēja struktūra. Tās funkcijas ir uzskaitītas nolīguma VII pantā un ietver pilnvarojumu novērtēt migrējošo sugu aizsardzības statusu [saglabāšanās stāvokli] un pēc tam izdarīt labojumus nolīguma pielikumos. Pušu konference sanāk reizi trijos gados. Pušu konferences sanāksme pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo pušu vairākumu, ja vien nolīgumā nav noteikts citādi. 

Pilnvarojums attiecībā uz Savienības nostāju par pielikumu labojumiem tiek dots ar Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Par ES kopējo nostāju attiecībā uz citiem lēmumu un rezolūciju projektiem vienojas iepriekš attiecīgās Padomes darba grupas sanāksmēs vai uz vietas ES koordinācijas sanāksmēs.

2.3.Paredzētais pušu konferences akts

2017. gada 23.–28. oktobrī, tiekoties tās divpadsmitajā sanāksmē Manilā (Filipīnas), pušu konferencei jāpieņem lēmums par nolīguma pielikumu labojumiem (“paredzētais akts”).

Saskaņā ar nolīguma XI pantu priekšlikumus par labojumiem drīkst iesniegt jebkura puse. Pielikumu labojumi visām pusēm stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc pušu konferences sanāksmes, kurā tie tikuši pieņemti, izņemot tām pusēm, kuras ieviesušas atrunu.

Paredzētā akta mērķis ir izdarīt labojumus nolīguma I un II pielikumā, kā tas paredzēts nolīguma XI pantā. Labojumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo pušu vairākumu.

Paredzētais akts kļūs pusēm saistošs atbilstoši nolīguma III pantam, kas nosaka: I pielikumā iekļauj apdraudētās migrējošās sugas, un pusēm, kas ir attiecīgo sugu areāla valstis, jācenšas veikt dažādus aizsardzības [saglabāšanas] pasākumus un jāaizliedz minēto sugu dzīvnieku ieguve.

Nolīguma IV pantā ir noteikts, ka II pielikumā iekļauj migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss [saglabāšanās sāvoklis] un kuru aizsardzībai un pārvaldībai nepieciešamas starptautiskās vienošanās, kā arī tās sugas, kuru aizsardzības statusu varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku vienošanos.  Vajadzības gadījumā migrējošo sugu var vienlaicīgi iekļaut I un II pielikumā.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Nolīguma pušu konferences divpadsmitā sanāksme notiks Manilā (Filipīnas) 2017. gada 23.–28. oktobrī. Uz šo sanāksmi Savienība ir ierosinājusi labot nolīguma II pielikumu, papildinot to ar putnu sugām Lanius excubitor excubitor un Lanius minor. 

Citas puses ir ierosinājušas labot konvencijas I un II pielikumu attiecībā uz sugām Pan paniscus, Pan troglodytes, Equus africanus, Equus ferus przewalskii, Lasiurus cinereus, Lasiurus borealis, Lasiurus blossevillii, Lasiurus ega, Panthera leo, Panthera pardus, Ursus arctos isabellinus, Pusa caspica, Gazella bennettii, Giraffa camelopardalis, Fregata andrewsi, Aquila nipalensis, Gyps bengalensis, Gyps indicus, Gyps tenuirostris, Sarcogyps calvus, Gyps africanus, Gyps coprotheres, Gyps rueppelli, Necrosyrtes monachus, Trigonoceps occipitalis, Torgos tracheliotos, Anous minutus worcesteri, Emberiza sulphurata, Rhincodon typus, Squatina squatina, Rhinobatos rhinobatos, Carcharhinus obscurus, Prionace glauca un Rhynchobatus australiae.

Savienībai būtu jāatbalsta visi priekšlikumi, jo tie ir zinātniski pamatoti un atbilst Savienības saistībām – starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā. Tam būtu jāietver arī centieni apsvērt, kā visu pieejamo zinātnisko informāciju vislabāk izmantot, lai ņemtu vērā gan bioloģiskās īpašības, gan zivsaimniecības bioloģiskos atskaites punktus.

Tāpēc Padomei ir jāpieņem lēmums par nostāju, kas saistībā ar pušu konferences divpadsmito sanāksmi Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem par [pielikumu] labojumiem.

Labojumu priekšlikumi neprasa nekādas izmaiņas spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.

4. Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir tiesiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 2 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Pušu konference ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību. Konvencijas pušu konferences divpadsmitā sanāksme notiks Manilā (Filipīnas) 2017. gada 23.–28. oktobrī. Uz šo sanāksmi Savienība ir ierosinājusi labot konvencijas II pielikumu, papildinot to ar putnu sugām Lanius excubitor excubitor un Lanius minor. 

Aktam, kuru pušu konference ir aicināta pieņemt, būs tiesiskas sekas. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību III pantam. Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Materiālais juridiskais pamats lēmumiem, kurus pieņem atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam, galvenokārt atkarīgs no tā, kāds paredzētajam aktam, kura sakarā Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja, ir mērķis un saturs. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, lēmums atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir 192. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 192. panta 1. punktam sasaistē ar tā 218. panta 9. punktu.

2017/0210 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz priekšlikumiem, ko dažādas puses Konvencijā par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību ierosinājušas, lai pušu konferences divpadsmitajā sanāksmē izdarītu labojumus konvencijas pielikumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu sasaistē ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“nolīgumu”) Savienība noslēdza ar Padomes 1982. gada 24. jūnija Lēmumu 82/461/EEK 3 , un tā ir stājusies spēkā 1983. gada 1. novembrī.

(2)Saskaņā ar nolīguma XI pantu pušu konference var pieņemt lēmumu izdarīt labojumus nolīguma pielikumos. 

(3)Pušu konferencei tās divpadsmitajā sanāksmē 2017. gada 23.–28. oktobrī būs jāpieņem lēmums par labojumu izdarīšanu nolīguma I un II pielikumā.

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferencē, jo minētais lēmums būs Savienībai saistošs.

(5)Savienībai būtu jāatbalsta visi priekšlikumi, jo tie ir zinātniski pamatoti un ir saskaņā ar Savienības saistībām – starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā atbilstīgi ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pantam –, kā arī saskaņā ar minētās konvencijas pušu konferences lēmumiem, jo īpaši ar desmitajā sanāksmē pieņemto vispārējo mērķrādītāju, proti, “līdz 2020. gadam apdraudēto sugu izzušana ir novērsta un šo sugu, jo īpaši visstraujāk sarūkošo sugu, saglabāšanās stāvoklis ir uzlabojies un stabilizējies”; minētie priekšlikumi neprasa nekādas izmaiņas spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.

(6)Pan paniscus, Equus africanus, Equus ferus przewalskii, Ursus arctos isabellinus un Pusa caspica sugas zīdītāji ES teritorijā nav sastopami. Tāpēc konvencijas I pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

(7)Pan troglodytes, Equus africanus, Lasiurus cinereus, Lasiurus borealis, Lasiurus blossevillii, Lasiurus ega, Panthera leo, Panthera pardus, Gazella bennettii un Giraffa camelopardalis sugas zīdītāji ES teritorijā nav sastopami. Tāpēc II pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

(8)Fregata andrewsi, Gyps bengalensis, Gyps indicus, Gyps tenuirostris, Sacrogyps calvus, Gyps coprotheres, Necrosyrtes monachus, Trigonoceps occipitalis, Anous minutus worcesteri un Emberiza sulphurata sugas putni ES teritorijā ir sastopami tikai aizjūras teritorijās, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību uz minētajām teritorijām neattiecas. Tāpēc konvencijas I un II pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

(9)Uz Aquila nipalensis, Gyps africanus, Gyps rueppelli un Torgos tracheliotos sugas putniem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 4 . Tāpēc konvencijas I un II pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.  

(10)Uz Rhincodon typus, Squatina squatina, Rhinobatos rhinobatos, Carcharinus obscurus, Prionace glauca un Rhynchobatus australiae sugas zivīm attiecas kopējā zivsaimniecības politika, kas piedāvā piemērotus instrumentus, ar kuriem ES var sekmēt šo sugu aizsardzības pārvaldību.

(11)Turklāt Squatina squatina un Rhinobatos rhinobatos sugas zivju zvejošana un paturēšana ir aizliegta saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/127 5 un GFCM stingri aizsargā šo sugu Vidusjūras populācijas (paturēšanas aizliegums) 6 .

(12)Turklāt suga Rhincodon typus ir iekļauta Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) II papildinājumā un ES Savvaļas dzīvnieku tirdzniecības regulas 7 B pielikumā, un sugas pārvaldību patlaban reglamentē Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC), Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) un Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC).

(13)Savienībai būtu jāveicina centieni apsvērt, kādā veidā vislabāk izmantot visu pieejamo un iederīgo zinātnisko informāciju un uzlabot attiecīgo daudzpusējo un reģionālo instrumentu sadarbošanās struktūru, iestājoties par konsekvenci un papildināmību.

(14)Šajā saistībā svarīgi ir arī okeānu pārvaldības mērķi, kas izvirzīti kopīgajā paziņojumā par starptautisko okeānu pārvaldību 8 .

(15)Lai nodrošinātu vienotu Savienības starptautisko pārstāvību un ciktāl Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību ir gan Savienības, gan dalībvalstu kompetencē, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu cieši sadarboties konvencijas pielikumu labojumu pieņemšanas nolūkā.

(16)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Savienība pušu konferencē ir jāpārstāv Komisijai. Dalībvalstīm ir jāatbalsta Savienības nostāja saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferences divpadsmitajā sanāksmē, ir šāda:

(1)atbalstīt šādu sugu pievienošanu I pielikumam:

(a)Pan paniscus

(b)Equus africanus

(c)Equus ferus przewalskii

(d)Ursus arctos isabellinus

(e)Pusa caspica

(f)Fregata andrewsi

(g)Aquila nipalensis

(h)Gyps bengalensis

(i)Gyps indicus

(j)Gyps tenuirostris

(k)Sacrogyps calvus

(l)Gyps africanus

(m)Gyps coprotheres

(n)Gyps rueppelli

(o)Necrosyrtes monachus

(p)Trigonoceps occipitalis

(q)Torgos tracheliotos

(r)Anous minutus worcesteri

(s)Emberiza sulphurata

(t)Rhincodon typus

(u)Squatina squatina

(v)Rhinobatos rhinobatos

(2)atbalstīt šādu sugu pievienošanu II pielikumam:

(a)Pan troglodytes

(b)Equus africanus

(c)Lasiurus cinereus

(d)Lasiurus borealis

(e)Lasiurus blossevillii

(f)Lasiurus ega

(g)Panthera leo

(h)Panthera pardus

(i)Gazella bennettii

(j)Giraffa camelopardalis

(k)Aquila nipalensis

(l)Gyps bengalensis

(m)Gyps indicus

(n)Gyps tenuirostris

(o)Sacrogyps calvus

(p)Gyps africanus

(q)Gyps coprotheres

(r)Gyps rueppelli

(s)Necrosyrtes monachus

(t)Trigonoceps occipitalis

(u)Torgos tracheliotos

(v)Anous minutus worcesteri

(w)Emberiza sulphurata

(x)Lanius excubitor excubitor

(y)Lanius minor

(``)Rhincodon typus

(aa)Squatina squatina

(bb)Rhinobatos rhinobatos

(cc)Carcharinus obscurus

(dd)Prionace glauca

(ee)Rhynchobatus australiae

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un dalībvalstīm.

Briselē,

(1) Padomes 1982. gada 24. jūnija Lēmums 82/461/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, OV L 210, 24.6.1982., 10. lpp.

(2) Lieta C-399/12, Vācija/Padome (OIV), ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(3) OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.

(4) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

(5) Padomes 2017. gada 20. janvāra Regula (ES) 2017/127, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(6) Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas Ieteikums GFCM/36/2012/3 par zivsaimniecības pārvaldības pasākumiem haizivju un raju saglabāšanai GFCM apgabalā.

(7) Komisijas 2014. gada 1. decembra Regula (ES) Nr. 1320/2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 361, 17.12.2014., 1. lpp.).

(8) Kopīgs paziņojums. Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (JOIN(2016) 49).