EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.9.2017

JOIN(2017) 36 final

2017/0236(NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pievienotais priekšlikums ir juridisks instruments, ar ko pilnvaro parakstīt Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (turpmāk "nolīgums").

Attiecību starp Eiropas Savienību (ES) un Armēnijas Republiku (Armēnija) pamatā šobrīd ir Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā uz sākotnēji desmit gadu periodu un kas tika automātiski pagarināts.

Padome 2015. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro Eiropas Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos risināt sarunas par pamatnolīgumu starp ES un Armēniju. Sarunas par nolīgumu sākās 2015. gada 7. decembrī. Nolīguma teksts tika parafēts 2017. gada 21. martā.

Padome tika informēta visos sarunu posmos. Ar Padomi ir notikusi apspriešanās ar Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupā un Tirdzniecības politikas komitejā. Arī Eiropas Parlaments nevilcinoties un pilnībā tika informēts visā sarunu gaitā.

Komisija un Savienības Augsto pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos uzskata, ka mērķi, ko Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, tika sasniegti un ka nolīguma projektu var iesniegt parakstīšanai.

2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

2.1. Nolīguma mērķis un saturs

Jaunā nolīguma darbības joma ir visaptveroša un ietver jautājumus, kas ir ES kompetencē un interesēs, un atspoguļo jau esošo daudzveidīgo sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un politikas jomās, kā arī nozaru politikas jomās. Tas vēl vairāk paplašina [sadarbību] šajās jomās, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa pamatu ES un Armēnijas attiecību turpmākai attīstībai. Stiprinot politisko dialogu un uzlabojot sadarbību daudzās jomās, nolīgums kalpo par pamatu efektīvākai divpusējai sadarbībai ar Armēniju.

Nolīgumā ir iekļautas ES standarta politiskās klauzulas par cilvēktiesībām, Starptautisko Krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku un vieglajiem ieročiem un terorisma apkarošanu. Tajā ir arī noteikumi par sadarbību tādās jomās kā transports, enerģētika, veselība, vide, klimata pārmaiņas, nodokļi, izglītība un kultūra, nodarbinātība un sociālās lietas, bankas un apdrošināšana, rūpniecības politika, lauksaimniecība un lauku attīstība, tūrisms, pētniecība un inovācija un izejvielu ieguve. Turklāt tas attiecas uz tiesisko sadarbību, tiesiskumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu, cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju.

Nolīgumā ir ietverta nozīmīga sadaļa par tirdzniecību ar svarīgām saistībām vairākās tirdzniecības politikas jomās. Tās uzlabos apstākļus ES un Armēnijas divpusējai tirdzniecībai, vienlaikus pilnībā ņemot vērā Armēnijas kā Eirāzijas Ekonomikas Savienības dalībvalsts saistības. Tās arī nodrošinās labāku normatīvo vidi uzņēmējiem tādās jomās kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, uzņēmumu dibināšana un vadīšana, kapitāla aprite, valsts iepirkums, intelektuālā īpašuma tiesības, ilgtspējīga attīstība un konkurence.

2.2.    Ierosinātā lēmuma juridiskais pamats

LESD 218. panta 5. punktā ir noteikts, ka ir jāpieņem lēmums, ar ko pilnvaro parakstīt nolīgumu. Turklāt LESD 218. panta 8. punkta otrajā daļā noteikts, ka Padome lēmumu pieņem vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība.

Attiecībā uz pasākumu, kuram vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas sastāvdaļas, kas ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots otram, Tiesa ir nospriedusi, ka, ja tādējādi ir piemērojami vairāki Līguma noteikumi, šādam pasākumam izņēmuma kārtā būs jābalstās uz vairākiem atbilstošiem juridiskiem pamatiem, ja vien procedūras, kas paredzētas katram juridiskajam pamatam, nav savstarpēji saderīgas (spriedums Lietā C-490/10, Parlaments/Padome, ECLI:EU:C:2012:525, 46. punkts).

Nolīgumā izvirzīti kopējās ārpolitikas un drošības politikas, kopējās tirdzniecības politikas un attīstības sadarbības jomas mērķi un iekļautas šo jomu sastāvdaļas. Šie nolīguma aspekti ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots otram.

Kopējā ārpolitika un drošības politika ir joma, kurā Eiropas Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība.

Ierosinātā lēmuma juridiskais pamats tādējādi ir LES 37. pants, LESD 207. pants un 209. pants, tos lasot saistībā ar LESD 218. panta 5. punktu un LESD 218. panta 8. punkta otro daļu. Papildu noteikumi juridiskā pamata nodrošināšanai nav nepieciešami (skat. spriedumu Lietā C-377/12 Komisija/Padome, ECLI: EU: C: 2014:1903).

Izvērtējusi nolīguma tekstu, Komisija un Augstā pārstāve uzskata, ka nolīgums neattiecas uz jomām, kas ietilptu dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, un tādēļ — no juridiskā viedokļa raugoties — būtu jāizmanto jaukts nolīgums. Tomēr, tā kā sarunu norādes tika izdotas attiecībā uz jauktu nolīgumu, nolīguma teksts tika parafēts jaukta nolīguma veidā un tā rezultātā tagad ierosināts parakstīšanai un noslēgšanai arī jaukta nolīguma veidā, kura puses ir Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena un to dalībvalstis, no vienas puses, un Armēnijas Republika, no otras puses.

2.3.    Ierosinātā lēmuma nepieciešamība

LESD 216. pantā paredzēts, ka Eiropas Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar ES politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, ja tas ir noteikts saistošā ES tiesību aktā vai ja tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt darbības jomu.

Līgumos, proti, LES 37. pantā, LESD 207. pantā un LESD 209. pantā, ir paredzēta tādu nolīgumu kā šis nolīgums noslēgšana. Turklāt nolīguma noslēgšana ir vajadzīga tam, lai saskaņā ar ES politiku sasniegtu Līgumos minētos mērķus, tostarp šādās jomās: cilvēktiesību stiprināšana, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, tirdzniecība, migrācija, vide, enerģētika, klimata pārmaiņas, transports, zinātne un tehnoloģija, nodarbinātība un sociālie jautājumi, izglītība un lauksaimniecība.

Pirms nolīgumu var noslēgt Eiropas Savienības vārdā, tas ir jāparaksta.

2017/0236 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2015. gada 29. septembrī pilnvaroja Komisiju un Augsto pārstāvi sākt sarunas ar Armēnijas Republiku par pamatnolīgumu.

(2)Minētās sarunas ir pabeigtas un 2017. gada 21. martā tika parafēts Visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (turpmāk "nolīgums").

(3)Nolīguma 385. pantā noteikta tā provizoriska piemērošana.

(4)Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā un jāpiemēro provizoriski, ņemot vērā to procedūru izpildi, kas nepieciešamas tā noslēgšanai vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (turpmāk "nolīgums"), ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

2. Parakstāmā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu, personai(-ām), ko norādījuši nolīguma sarunu vadītāji.

3. pants

1. Saskaņā ar nolīguma 385. pantu un ņemot vērā tajā noteiktos paziņojumus, nolīgumu starp Savienību un Armēnijas Republiku provizoriski piemēro pilnībā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

2. Dienu, no kuras nolīgumu piemēro provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

1. Piemērojot nolīguma 240. pantu, Komisija Savienības vārdā apstiprina jebkādus grozījumus nolīgumā, kas izdarīti ar Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas pieņemtajiem lēmumiem. Ja pēc tam, kad saņemti iebildumi par kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieinteresētās personas nevar panākt vienošanos, Komisija pieņem šādu nostāju, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 1 57. pantā noteikto procedūru.

2. Nolīguma 270. panta 2. punkta pirmā teikuma nolūkos Komisija ir pilnvarota apstiprināt Savienības nostāju attiecībā uz grozījumiem nolīguma XI pielikumā.

Nolīguma 270. panta 2. punkta otrā teikuma nolūkos Komisija ir pilnvarota izteikt iebildumus attiecībā uz Armēnijas Republikas ierosinātiem grozījumiem vai labojumiem nolīguma XI pielikumā.

5. pants

Nolīgumu neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalstu tiesās.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.9.2017

JOIN(2017) 36 final

PIELIKUMS

dokumentam

Kopīgs priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no vienas puses

VISAPTVEROŠS UN PASTIPRINĀTS PARTNERĪBAS NOLĪGUMS

STARP EIROPAS SAVIENĪBU

UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU,

UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,

UN ARMĒNIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk – “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (turpmāk – “Euratom”),

   no vienas puses, un

ARMĒNIJAS REPUBLIKA,

   no otras puses,

turpmāk kopā "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, kā arī vēlmi stiprināt saites, kas izveidotas ar Partnerības un sadarbības nolīgumu, un veicināt ciešu un intensīvu sadarbību, kura balstīta uz vienlīdzīgu partnerību, Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības ietvaros, kā arī šā nolīguma ietvaros;

ATZĪSTOT kopīgā ES un Armēnijas EKP rīcības plāna, tostarp tā ievada noteikumu, ieguldījumu un to, cik liela nozīme ir partnerības prioritātēm, stiprinot attiecības starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku un palīdzot Armēnijas Republikā virzīt uz priekšu reformu un tuvināšanās procesu, kā minēts turpmāk, tādējādi sekmējot pastiprinātu politisko un ekonomisko sadarbību;

APŅEMOTIES arī turpmāk stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu;

ATZĪSTOT, ka iekšējās reformas demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai, no vienas puses, un ilgtspējīgs konfliktu noregulējums, no otras puses, ir savstarpēji saistīti elementi. Tādēļ ilgtspējīgi demokrātisko reformu procesi Armēnijas Republikā palīdzēs veidot uzticēšanos un stabilitāti visā reģionā;

APŅEMOTIES turpināt veicināt Armēnijas Republikas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību ar tādu elementu starpniecību kā pilsoniskās sabiedrības attīstība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta reforma, cīņa pret korupciju un pastiprināta tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība, tostarp saistībā ar labu pārvaldību nodokļu jomā, nabadzības mazināšana un plaša sadarbība visdažādākajās kopīgu interešu jomās, tostarp tiesiskuma, brīvības un drošības jomā;

APŅEMOTIES pilnībā īstenot mērķus, principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1948. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (“Eiropas Cilvēktiesību konvencija”) un 1975. gada Konferences par drošību un sadarbību Eiropā Helsinku Nobeiguma aktā (“EDSO Helsinku Nobeiguma akts”);

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā domstarpību noregulējumā attiecīgi izveidotos formātos, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros;

APŅEMOTIES pildīt starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas, kā arī kodoldrošības un drošuma jomā;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīga ir Armēnijas Republikas aktīva līdzdalība reģionālās sadarbības formātos, tostarp tajos, ko atbalsta Eiropas Savienība; atzīstot to, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un saistības, ko tā šajā sakarā ir uzņēmusies;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, un Armēnijas Republikas attiecīgās politikas; atzīstot to, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un saistības, ko tā šajā sakarā ir uzņēmusies;

ATZĪSTOT, cik svarīga ir Armēnijas Republikas apņemšanās rast miermīlīgu un ilgstošu risinājumu Kalnu Karabahas konfliktā un nepieciešamība panākt šo risinājumu iespējami drīz sarunās, ko vada EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāji; atzīstot arī nepieciešamību panākt šo risinājumu, pamatojoties uz mērķiem un principiem, kas noteikti ANO Statūtos un EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, īpaši tiem, kuri saistīti ar atturēšanos no draudiem vai spēka lietošanas, ar valstu teritoriālo integritāti un tautu vienlīdzīgām tiesībām un pašnoteikšanos un kuri atspoguļoti visās deklarācijās, kas izstrādātas līdzpriekšsēdētāju vadītajā EDSO Minskas grupā kopš 16. EDSO Ministru padomes 2008. gadā; tāpat atzīmējot Eiropas Savienības paziņoto apņemšanos atbalstīt šo risinājuma panākšanas procesu;

APŅEMOTIES novērst un apkarot korupciju, cīnīties pret organizēto noziedzību un stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES pastiprināt dialogu un sadarbību migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz likumīgu migrāciju un sadarbību ar mērķi novērst nelikumīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka viens no galvenajiem mērķiem ir Pušu pilsoņu labāka mobilitāte drošā un labi pārvaldītā vidē, un apsverot iespēju laika gaitā sākt dialogu par vīzu jautājumiem ar Armēnijas Republiku, ja tiek izpildīti priekšnoteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp tiek efektīvi īstenots starp Pusēm noslēgtais nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanas nolīgums;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ņemot vērā Eiropas Savienības gatavību atbalstīt Armēnijas Republikas ekonomikas reformas;

ATZĪSTOT Pušu gatavību padziļināt ekonomisko sadarbību, tostarp ar tirdzniecību saistītās jomās, saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un piemērojot šīs tiesības un pienākumus pārskatāmi un nediskriminējoši;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs jaunu gaisotni ekonomiskajām attiecībām starp Pusēm un galvenokārt ļaus attīstīt tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī stimulēs konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijai un modernizācijai;

APŅEMOTIES ievērot ilgtspējīgas attīstības principus;

APŅEMOTIES nodrošināt vides aizsardzību, tostarp pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu;

APŅEMOTIES veicināt energoapgādes drošumu un drošību, sekmēt atbilstošas infrastruktūras izveidi, palielināt tirgus integrāciju un pakāpenisku regulējuma tuvināšanu galvenajiem turpmāk minētajiem ES acquis elementiem, tostarp inter alia veicinot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ņemot vērā Armēnijas Republikas saistības ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret enerģijas piegādātājām, tranzīta un patērētājām valstīm;

APŅEMOTIES nodrošināt augsta līmeņa kodoldrošumu un kodoldrošību, kā minēts turpmāk;

ATZĪSTOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos pilnībā ievērot Enerģētikas hartas nolīguma noteikumus;

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības un drošības līmeni un cilvēka veselības aizsardzību, ievērojot ilgtspējīgas attīstības, vides vajadzību un klimata pārmaiņu principus;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņas zinātnes un tehnoloģiju, izglītības un kultūras, jaunatnes un sporta jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un reģionālo sadarbību;

ATZĪSTOT Armēnijas Republikas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem no Eiropas Savienības tiesību aktiem, tos efektīvi īstenot plašāku reformu centienu kontekstā un attīstīt savu administratīvo un institucionālo spēju, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, kā arī atzīstot Eiropas Savienības pastāvīgo atbalstu saskaņā ar visiem pieejamajiem sadarbības instrumentiem, tostarp tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību saistībā ar šo apņemšanos, ievērojot reformu tempu un Armēnijas Republikas ekonomiskās vajadzības;

ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses nolemj šā nolīguma satvarā noslēgt konkrētus nolīgumus brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ko Eiropas Savienība slēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāko nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, izņemot, ja Eiropas Savienība vienlaicīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju, ņemot vērā attiecīgās līdzšinējās divpusējās attiecības, paziņo Armēnijas Republikai, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai kā Eiropas Savienības daļai ir kļuvuši saistoši šādi turpmāki nolīgumi saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Turklāt jebkuri Eiropas Savienības turpmākie iekšējie pasākumi, kas pieņemti šā nolīguma īstenošanai, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu, nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien tās nepaziņo, ka vēlas piedalīties vai pieņemt šādus pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 21; atzīmējot arī to, ka uz šādiem turpmākiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem Eiropas Savienības iekšējiem pasākumiem attiektos Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR NOSLĒGUŠAS ŠO NOLĪGUMU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. PANTS

Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a)    uzlabot visaptverošo politisko un ekonomisko partnerību un sadarbību starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Armēnijas Republikas līdzdalību Eiropas Savienības politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)    stiprināt politisko dialogu visās savstarpēju interešu jomās, sekmējot ciešu politisko attiecību veidošanos starp Pusēm;

c)    sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Armēnijas Republikā;

d)    veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti gan reģiona, gan starptautiskā mērogā, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)    uzlabot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

f)    vairot mobilitāti un cilvēku savstarpējos kontaktus;

g)    atbalstīt Armēnijas Republikas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus ES acquis, kā minēts turpmāk;

h)    izveidot ciešāku sadarbību tirdzniecības jomā, kura ļauj pastāvīgi nodrošināt regulatīvo sadarbību attiecīgajās jomās saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no dalības PTO, kā arī

i)    radīt apstākļus aizvien ciešākai sadarbībai citās savstarpēju interešu jomās.

2. PANTS

Vispārīgi principi

1.    Pušu iekšējo un ārējo politiku pamats un būtisks šā nolīguma elements ir jo īpaši ANO Statūtos, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī citos svarīgos cilvēktiesību instrumentos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā iekļauto demokrātijas principu, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana.

2.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, reģionālās sadarbības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3.    Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO.

4.    Puses apņemas cīnīties pret korupciju un pret dažāda veida pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu, veicināt ilgtspējīgu attīstību, efektīvas daudzpusējas attiecības un cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu, tostarp izmantojot ES Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu riska mazināšanas izcilības centra iniciatīvu. Šī apņemšanās ir būtiski svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA,
SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. PANTS

Politiskā dialoga mērķi

1.    Puses turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp tām visās savstarpēju interešu jomās, tostarp ārpolitikas un drošības un iekšzemes reformu jautājumos. Šis dialogs palielinās politiskās sadarbības efektivitāti ārpolitikas un drošības jautājumos, atzīstot, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un saistības, ko tā šajā sakarā ir uzņēmusies.

2.    Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)    turpināt pilnveidot un stiprināt politisko dialogu visās savstarpēju interešu jomās;

b)    uzlabot politisko partnerību un palielināt sadarbības efektivitāti ārpolitikas un drošības politikas jomā;

c)    veicināt starptautisko mieru, stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

d)    stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu, jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un saistītus apdraudējumus;

e)    stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu;

f)    sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

g)    stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un sekmēt iekšzemes politisko reformu konsolidāciju;

h)    attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

i)    veicināt konfliktu miermīlīgu atrisināšanu;

j)    sekmēt ANO mērķus un principus, kas iekļauti tās Statūtos, un principus, kuri regulē attiecības starp parakstītājvalstīm, kā noteikts EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, kā arī

k)    uzlabot reģionālo sadarbību, veidot labas kaimiņattiecības un uzlabot reģionālo drošību, tostarp veicot pasākumus, lai atvērtu robežas nolūkā sekmēt reģionālo tirdzniecību un pārrobežu pārvietošanos.

4. PANTS

Iekšzemes reforma

Puses sadarbojas šādās jomās:

a)    attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko iestāžu stabilitāti un efektivitāti un tiesiskumu;

b)    nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

c)    nodrošinot tiesu un tiesību reformas attīstību, lai nodrošinātu tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības neatkarību, kvalitāti un efektivitāti;

d)    stiprinot administratīvo spēju un garantējot tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti;

e)    turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidojot atbildīgu, prasmīgu, pārredzamu un profesionālu civildienestu, kā arī

f)    nodrošinot efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu, piemēram, ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvencijas, efektīvu īstenošanu.

5. PANTS

Ārpolitika un drošības politika

1.    Puses pastiprina dialogu un sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā, kā arī kopējā drošības un aizsardzības politikā, atzīstot, cik nozīmīga Armēnijas Republikai ir tās dalība starptautiskās organizācijās un sadarbības formātos un saistības, kuras tā šajā sakarā ir uzņēmusies, un jo īpaši pievēršas tādiem jautājumiem kā konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana, riska mazināšana, kiberdrošība, drošības nozares reforma, reģionālā stabilitāte, atbruņošanās, ieroču neizplatīšana, ieroču kontrole un eksporta kontrole. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, un tās mērķis ir palielināt šīs sadarbības efektivitāti, izmantojot divpusējus, starptautiskus un reģionālus forumus, īpaši EDSO.

2.    Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un normas, tostarp tos, kas noteikti ANO Statūtos un EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, kā arī apņemšanos veicināt minētos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās.

6. PANTS

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā Krimināltiesa

1.    Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva saukšana pie atbildības, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp arī Starptautiskās Krimināltiesas līmenī.

2.    Puses uzskata, ka Starptautiskās Krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Pušu mērķis ir stiprināt sadarbību, lai veicinātu mieru un starptautisko tiesiskumu, ratificējot un īstenojot Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un saistītos instrumentus un ņemot vērā savu tiesisko un konstitucionālo regulējumu.

3.    Izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus satvarus, Puses vienojas cieši sadarboties, lai nepieļautu genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus.

7. PANTS

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Armēnijas Republikas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācībās, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

8. PANTS

Reģionālā stabilitāte un konfliktu miermīlīga atrisināšana

1.    Puses pastiprina kopīgos centienus uzlabot nosacījumus turpmākai reģionālai sadarbībai, veicinot atvērtas robežas ar pārrobežu pārvietošanos, labas kaimiņattiecības un demokrātisku attīstību, tādējādi sekmējot stabilitāti un drošību, kā arī strādā pie konfliktu miermīlīgas atrisināšanas.

2.    Pasākumos, kas minēti 1. punktā, tiek ievēroti tādi kopīgi principi kā starptautiskā miera un drošības uzturēšana, kā noteikts ANO Statūtos, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos dokumentos, kam Puses ir pievienojušās. Puses uzsver, cik svarīgi konfliktu miermīlīgai atrisināšanai ir esošie formāti.

3.    Puses uzsver, ka ieroču kontrolei un uzticības un drošības veicināšanas pasākumiem joprojām ir liela nozīme drošības, paredzamības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā.

9. PANTS

Masu iznīcināšanas ieroči, ieroču neizplatīšana un atbruņošanās

1.    Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valsts, gan nevalstiskiem dalībniekiem, piemēram, teroristiem un citiem krimināliem grupējumiem, ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un iekšzemē īstenojot savus esošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus attiecīgus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

2.    Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu:

a)    veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, kā arī

b)    turpinot attīstīt efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, ietverot ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksporta un tranzīta kontroli, kā arī ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīta galapatēriņa kontroli divējāda lietojuma tehnoloģijām.

3.    Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs šajā pantā minētos elementus.

10. PANTS

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1.    Puses atzīst, ka starptautisko mieru un drošību vēl aizvien nopietni apdraud kājnieku ieroču, vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīga ražošana un tirdzniecība, kā arī to pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, nepietiekami droša uzglabāšana un nekontrolēta izplatīšanās.

2.    Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgos pienākumus apkarot kājnieku ieroču, vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās, un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami minētajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.    Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgus krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un attiecīgi valsts līmenī.

4.    Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču kontroles jomā, ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli 1 , un attiecīgos Armēnijas Republikas tiesību aktus.

5.    Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs šajā pantā minētos elementus.

11. PANTS

Terorisma apkarošana

1.    Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2.    Puses vienojas, ka ir ļoti svarīgi pret terorismu cīnīties, pilnībā ievērojot tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās bēgļu tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ANO Statūtu principus un visus attiecīgos ar terorisma apkarošanu saistītos starptautiskos instrumentus.

3.    Puses uzsver, ka ir svarīga visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt veicināt dialogu par Visaptverošas konvencijas par starptautisko terorismu projektu un sadarboties ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Tāpat Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un apkarošanu.

III SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

12. PANTS

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

1.    Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai konsolidētu tiesiskumu, tostarp tiesu iestāžu neatkarību, tiesu pieejamību, tiesības uz taisnīgu tiesu, kā paredzēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, procesuālās garantijas krimināllietās un cietušo tiesības.

2.    Puses pilnībā sadarbojas saistībā ar iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības, korupcijas apkarošanas un tiesas spriešanas jomā.

3.    Visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā caurstrāvo cilvēktiesību, nediskriminācijas un pamatbrīvību ievērošana.

13. PANTS

Personas datu aizsardzība

Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem.

14. PANTS

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1.    Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp likumīgo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelikumīgo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2.    Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējums, ko veiks, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)    migrācijas pamatcēloņu novēršana;

b)    valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un lai nodrošinātu “neizraidīšanas principa” ievērošanu;

c)    uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret likumīgi dzīvojošiem ārzemniekiem, šo personu integrēšana, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)    efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelikumīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelikumīgo tirgotāju tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus ar attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem;

e)    tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi migrācijas pārvaldības, dokumentu drošības, vīzu politikas, robežu pārvaldības un migrācijas informācijas sistēmu jomā.

3.    Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju attīstības nolūkos.

15. PANTS

Personu pārvietošanās un atpakaļuzņemšana

1.    Puses nodrošina, ka tiek pilnībā īstenoti turpmāk minētie nolīgumi, kas tām ir saistoši:

a)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti („atpakaļuzņemšanas nolīgums”), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, kā arī

b)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu”), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī.

2.    Puses turpina veicināt pilsoņu mobilitāti ar nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un apsver iespēju laika gaitā uzsākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, ja tiek izpildīti priekšnoteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei. Tās sadarbojas cīņā pret nelikumīgu migrāciju, arī īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kā arī veicina robežu pārvaldības politiku un tiesisko un darbības regulējumu.

16. PANTS

Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

1.    Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)    migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

b)    šaujamieroču, tostarp vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

c)    nelikumīgu narkotisko vielu kontrabandu un tirdzniecību;

d)    preču kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

e)    nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošanu, krāpšanu nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

f)    līdzekļu piesavināšanos projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

g)    aktīvu un pasīvu korupciju gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

h)    dokumentu viltošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu, kā arī

i)    kibernoziegumus.

2.    Puses pastiprina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp iespējamu sadarbības attīstību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un attiecīgajām Armēnijas Republikas iestādēm. Puses apņemas efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti ANO 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās trijos protokolos. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu korupciju saskaņā ar ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju, Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumiem un ESAO izstrādāto pārredzamību attiecībā uz aktīvu deklarēšanu, ziņotāju aizsardzību un informācijas atklāšanu par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.

17. PANTS

Nelikumīgas narkotiskās vielas

1.    Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju nelikumīgu narkotisko vielu un jaunu psihoaktīvo vielu ierobežošanai un apkarošanai. Stratēģijas un rīcību narkotisko vielu jomā vērš uz to, lai nostiprinātu struktūras nelikumīgu narkotisko vielu ierobežošanai un apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst nelikumīgai narkotisko un psihotropo vai psihoaktīvo vielu izgatavošanai izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanu.

2.    Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Rīcība pamatojas uz vispārēji pieņemtiem principiem, kas izklāstīti attiecīgajās starptautiskajās konvencijās, un tās mērķis ir īstenot 2016. gada aprīļa ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas par narkotiku problemātiku pasaulē noslēguma dokumentā iekļautos ieteikumus.

18. PANTS

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1.    Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto nefinanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizācijai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizācijai, kā arī terorisma finansēšanai. Minētā sadarbība ietver arī tādu līdzekļu atgūšanu, kuri iegūti noziedzīgu darbību rezultātā.

2.    Sadarbība šajā jomā ļauj apmainīties ar attiecīgu informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai un apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, kurus pieņēmušas attiecīgās šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai.

19. PANTS

Sadarbība cīņā pret terorismu

1.    Pilnībā ievērojot terorisma apkarošanas pamatā esošos principus, kā noteikts 11. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesiska pieeja terorisma apkarošanā, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā, jo īpaši:

a)    apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķām personām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām jo īpaši saistībā ar datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;

b)    apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī ar apmācībām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

c)    apmainoties ar viedokļiem par radikalizāciju un vervēšanu, kā arī par to, kā vērsties pret radikalizāciju un veicināt labošanu;

d)    apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

e)    apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;

f)    nodrošinot, ka par teroristu nodarījumiem iestājas kriminālatbildība, kā arī

g)    veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veicot nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

2.    Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, un to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

20. PANTS

Tiesiskā sadarbība

1.    Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvenciju starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā un bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2.    Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses cenšas uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Šāda sadarbība attiecīgā gadījumā ietver pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību starp Eurojust un Armēnijas Republikas kompetentajām iestādēm.

21. PANTS

Konsulārā aizsardzība

Armēnijas Republika piekrīt, ka jebkuras tajā pārstāvētās dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību tādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības Armēnijas Republikā un kura konkrētā gadījumā faktiski nespēj sniegt konsulāro aizsardzību, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

IV SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

DIALOGS PAR EKONOMIKAS JAUTĀJUMIEM

22. PANTS

1.    Eiropas Savienība un Armēnijas Republika veicina ekonomikas reformu norisi, uzlabojot kopīgo izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem un ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu.

2.    Armēnijas Republika veic turpmākas darbības, lai izveidotu labi funkcionējošu tirgus ekonomiku un attiecīgi pakāpeniski tuvinātu tās ekonomikas un finanšu noteikumus un politiku Eiropas Savienības noteikumiem un politikai. Eiropas Savienība atbalstīs Armēnijas Republiku centienos nodrošināt stabilu makroekonomikas politiku, ietverot centrālās bankas neatkarību un cenu stabilitāti, stabilu valsts finanšu sistēmu un ilgtspējīgu valūtas maiņas kursa režīmu un maksājumu bilanci.

23. PANTS

Šajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:

a)    apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp ekonomikas attīstības stratēģijām;

b)    apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;

c)    apmaiņa ar informāciju un pieredzi attiecībā uz reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības darbību;

d)    divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas jomā statusa pārskatīšana.

24. PANTS

Publiskā sektora iekšējā kontrole un revīzija

Puses sadarbojas publiskā sektora iekšējās kontroles un ārējās revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:

a)    turpināt attīstīt un īstenot publiskā sektora iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar decentralizētas vadības atbildības principu, tostarp neatkarīgu iekšējās revīzijas funkciju visā Armēnijas Republikas publiskajā sektorā, tuvinoties vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, pamatnostādnēm un vadlīnijām un Eiropas Savienības labajai praksei, pamatojoties uz Armēnijas Republikas valdības apstiprināto publiskās iekšējās finanšu kontroles reformu programmu;

b)    Armēnijas Republikā izveidot atbilstošu finanšu inspekcijas sistēmu, kas papildinās iekšējās revīzijas funkciju, nevis to dublēs;

c)    atbalstīt Armēnijas Republikas publiskās iekšējās finanšu kontroles galveno tuvināšanās jautājumu nodaļu un stiprināt tās spēju vadīt reformu procesu;

d)    turpināt stiprināt Kontroles palātu – Armēnijas Republikas augstāko revīzijas iestādi – jo īpaši attiecībā uz tās finansiālo, organizatorisko un darbības neatkarību saskaņā ar starptautiski pieņemtiem ārējās revīzijas (INTOSAI) standartiem, kā arī

e)    nodrošināt informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu.

2. NODAĻA

NODOKĻI

25. PANTS

Puses sadarbojas, lai stiprinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu sadarbību.

26. PANTS

Atsaucoties uz 25. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis Eiropas Savienības līmenī. Šajā nolūkā, neskarot Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabo starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicina nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādā pasākumus šo labas pārvaldības principu efektīvai īstenošanai.

27. PANTS

Puses uzlabo un stiprina savstarpējo sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot un attīstīt Armēnijas Republikas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, kā arī nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprināt cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu apiešanu. Puses vienādi attiecas pret importētiem ražojumiem un līdzīgiem vietējiem ražojumiem saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) I un III pantu. Puses cenšas pastiprināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas un nodokļu apiešanas, jo īpaši karuseļveida krāpšanas, apkarošanā, kā arī saistībā ar transfertcenu noteikšanas un pret ārzonām vērstas reglamentēšanas jautājumiem.

28. PANTS

Puses attīsta sadarbību ar mērķi nonākt pie kopīgas politikas krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas novēršanai un apkarošanai. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu. Šim nolūkam Puses cenšas stiprināt savstarpējo sadarbību reģionālā kontekstā un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

29. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs.

3. NODAĻA

STATISTIKA

30. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus – sasniegšanā. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas ir svarīga Pušu pilsoņiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā, ļaujot tiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Valsts statistikas sistēmā ievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipus un ņem vērā ES acquis statistikas jomā, tostarp arī Eiropas Statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sagatavošanu ar Eiropas normām un standartiem.

31. PANTS

Sadarbība statistikas jomā tiecas:

a)    vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas spēju, ietverot juridisko pamatu, labas kvalitātes datu un metadatu sagatavošanu, izplatīšanas politiku un lietošanas vienkāršumu, kā arī ņemot vērā to, ka statistikas lietotāji ir publiskajā un privātajā sektorā, akadēmiskajās aprindās un sabiedrībā kopumā;

b)    pakāpeniski saskaņot Armēnijas Republikas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmā piemērotajām normām un praksi;

c)    uzlabot datu sniegšanu Eiropas Savienībai, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, ietverot klasifikāciju;

d)    uzlabot valsts statistikas jomas darbinieku profesionālās spējas un vadības spējas, lai atvieglotu Eiropas Savienības statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Armēnijas Republikas statistikas sistēmas attīstību;

e)    apmainīties ar pieredzi par statistikas zinātības attīstību, kā arī

f)    veicināt kvalitātes nodrošināšanu un vadību visos statistikas sagatavošanas un izplatīšanas procesos.

32. PANTS

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Eiropas Savienības statistikas birojs ir Eurostat. Sadarbība nodrošina statistikas biroja profesionālo neatkarību un Eiropas Statistikas prakses kodeksa principu piemērošanu, kā arī koncentrējas uz šādām jomām:

a)    demogrāfiskā statistika, tostarp skaitīšana un sociālā statistika;

b)    lauksaimniecības statistika, tostarp skaitīšana lauksaimniecībā;

c)    darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantošana statistikas vajadzībām;

d)    makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika un statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

e)    enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)    vides statistika;

g)    reģionālā statistika, kā arī

h)    horizontālās darbības, tostarp kvalitātes nodrošināšana un vadība, statistikas klasifikācijas, apmācība, izplatīšana un modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana.

33. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zinātību un attīsta sadarbību, ņemot vērā uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu ietvaros. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis statistikas jomā, pamatojoties uz Armēnijas Republikas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas attīstību. Statistikas datu sagatavošanas procesā uzsvars tiek likts uz administratīvo datu aizvien plašāku izmantošanu un statistikas apsekojumu vienkāršošanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Sagatavotie dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

34. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Armēnijas Republika var piedalīties Eiropas Statistikas sistēmā veiktajos pasākumos, tostarp apmācībā.

35. PANTS

Armēnijas Republikas tiesību aktu pakāpeniska tuvināšana ES acquis statistikas jomā notiek saskaņā ar Eurostat sagatavoto Statistikas noteikumu krājumu, ko ik gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

V SADAĻA

CITAS POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI

1. NODAĻA

TRANSPORTS

36. PANTS

Puses:

a)    paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)    atbalsta efektīvu un drošu transportu un transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju, kā arī

c)    cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

37. PANTS

Sadarbība transporta nozarē attiecas uz šādām jomām:

a)    ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, aptverot visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi draudzīgas, efektīvas un drošas transporta sistēmas un veicināt ar transportu saistītu apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

b)    nozaru stratēģiju izstrāde valsts transporta politikas kontekstā (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transportlīdzekļu parka atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras, aviācijas un jauktu transportsistēmu jomā, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvo atbildību un finansēšanas plānus;

c)    infrastruktūras politikas uzlabošana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus dažādajiem transporta veidiem;

d)     finansēšanas stratēģijas izstrāde, pievēršot uzmanību uzturēšanai, spēju ierobežojumiem un trūkstošu savienojumu infrastruktūrai/infrastruktūras trūkstošajiem posmiem?, kā arī aktivizējot un veicinot privātā sektora dalību transporta projektos;

e)    pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)    sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, intelektisku transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, kā arī

g)    intelektisku transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī atbalsts jauktajām transportsistēmām un sadarbībai kosmosa sistēmu un komerclietojumu izmantošanā, kas uzlabo transportu.

38. PANTS

1.    Sadarbības mērķis arī ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, uzlabot transporta plūsmas raitumu starp Armēnijas Republiku, Eiropas Savienību un trešām valstīm reģionā, veicināt atvērtas robežas un pārrobežu pārvietošanos, novēršot administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, uzlabot esošo transporta tīklu darbību un attīstīt infrastruktūru jo īpaši galvenajos tīklos, kas savieno Puses.

2.    Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai, ņemot vērā sauszemes ieskautu valstu īpatnības, kā minēts attiecīgajos starptautiskajos instrumentos.

3.    Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)    reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā sasniegto tādos reģionālās transporta sadarbības režīmos kā Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA) un citās transporta iniciatīvās starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar starptautiskām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, kā arī

b)    dažādajās Eiropas Savienības transporta jomas aģentūrās, kā arī Austrumu partnerības ietvaros.

39. PANTS

1.    Lai nodrošinātu tādus gaisa pārvadājumus starp Pušu teritorijām, kas pielāgoti to savstarpējām tirdzniecības vajadzībām, koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, nosacījumus abpusējai piekļuvei tirgum gaisa pārvadājumu jomā būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu.

2.    Līdz Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšanai Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai rada diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

40. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

41. PANTS

1.    Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma I pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

2.    Tiesību aktu tuvināšana var notikt arī, izmantojot nozaru nolīgumus.

2. NODAĻA

SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ, TOSTARP KODOLDROŠĪBAS JOMĀ

42. PANTS

1.    Puses sadarbojas enerģētikas jomā, pamatojoties uz partnerības, abpusējas intereses, pārredzamības un paredzamības principiem. Sadarbības mērķis ir regulējuma saskaņošana turpmāk minētajās enerģētikas nozares jomās, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošai, videi draudzīgai un pieejamai enerģijai.

2.    Šī sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)    enerģētikas stratēģijas un politika, tostarp, lai veicinātu energoapgādes drošību un energoapgādes dažādošanu, kā arī elektroenerģijas ražošanu;

b)    energoapgādes drošības uzlabošana, arī veicinot enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanu;

c)    tādu enerģijas tirgu izveide, kuros valda konkurence;

d)    atjaunojamo energoresursu izmantošanas, energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas veicināšana;

e)    tādas reģionālās sadarbības veicināšana, kas notiek enerģētikas jomā un ar mērķi integrēties reģionālajos tirgos;

f)    kopēja tiesiskā regulējuma veicināšana, lai sekmētu naftas produktu, elektroenerģijas un, iespējams, arī citu energoresursu tirdzniecību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus saistībā ar kodoldrošību ar mērķi panākt augstu drošības un drošuma līmeni;

g)    kodolenerģijas civilā izmantošana, ņemot vērā Armēnijas Republikas īpatnības un īpaši pievēršoties augstam kodoldrošuma līmenim, pamatojoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) standartiem un Eiropas Savienības standartiem un praksi, kā minēts turpmāk, kā arī augsta līmeņa kodoldrošībai, pamatojoties uz starptautiskajām vadlīnijām un praksi. Sadarbība šajā jomā ietvers:

i)    tehnoloģiju un paraugprakses apmaiņu un mācības tādās jomā kā drošums, drošība un atkritumu apsaimniekošana, lai nodrošinātu kodoliekārtu drošu ekspluatāciju;

ii)    Medzamoras kodolspēkstacijas slēgšanu un drošu ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī savlaicīgu ceļveža vai rīcības plāna pieņemšanu šim nolūkam, ņemot vērā nepieciešamību to aizvietot ar jaunu jaudu, kas nodrošinātu Armēnijas Republikas energoapgādes drošību un apstākļus ilgtspējīgai attīstībai;

h)    cenu veidošanas politika, tranzīts un transports, jo īpaši attiecīgā gadījumā vispārēja uz izmaksām balstīta sistēma energoresursu pārsūtīšanai, un attiecīgā gadījumā arī papildu precizējumi par piekļuvi ogļūdeņražiem;

i)    tādu likumdošanas aspektu veicināšana, kuros atspoguļoti galvenie enerģijas tirgus regulējuma principi un nediskriminējoša piekļuve enerģijas tīkliem un infrastruktūrai par konkurētspējīgiem, pārredzamiem un rentabliem tarifiem, kā arī pienācīga un neatkarīga pārraudzība;

j)    zinātniskā un tehniskā sadarbība, ietverot informācijas apmaiņu, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām.

43. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

44. PANTS

Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma II pielikumā minētajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

3. NODAĻA

VIDE

45. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Armēnijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņi un uzņēmumi gūs labumu no uzlabotas vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, tiks saglabāti dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī tiks izmantotas modernas, tīrākas tehnoloģijas, veicinot ilgtspējīgākas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus minētajā jomā.

46. PANTS

1.    Sadarbības mērķis ir vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālu vai globālu vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

a)    vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un tiesiskās pārskatīšanas procedūras;

b)    gaisa kvalitāte;

c)    ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums;

d)    atkritumu apsaimniekošana;

e)    dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

f)    rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi;

g)    ķīmisko vielu pārvaldība.

2.    Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav vides politika.

47. PANTS

Puses inter alia:

a)    apmainās ar informāciju un zinātību;

b)    sadarbojas reģionālā un starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, kā arī

c)    attiecīgā gadījumā sadarbojas attiecīgajās aģentūrās.

48. PANTS

Sadarbība cita starpā aptver šādus mērķus:

a)    izstrādāt Armēnijas Republikas vispārēju valsts vides stratēģiju, kas attiecas uz:

i)    plānotām institucionālām reformām (ar grafikiem), lai nodrošinātu vides tiesību aktu īstenošanu un izpildi;

ii)    vides pārvaldības kompetences sadali starp valsts, reģionālo un pašvaldību līmeni;

iii)    lēmumu pieņemšanas procedūrām un lēmumu īstenošanu;

iv)    procedūrām, kas veicina vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;

v)    zaļās ekonomikas pasākumu un ekoinovāciju veicināšanu, nepieciešamo cilvēkresursu un finanšu resursu noteikšanu un pārskatīšanas mehānismu, kā arī

b)    nozaru stratēģiju izstrādi Armēnijas Republikā (ietverot skaidri definētus īstenošanas grafikus un posmus, administratīvo atbildību, kā arī finansēšanas stratēģijas ieguldījumiem infrastruktūrā un tehnoloģijās) šādās jomās:

i) gaisa kvalitāte;

ii) ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība;

iii) atkritumu apsaimniekošana;

iv) bioloģiskā daudzveidība, dabas aizsardzība un mežsaimniecība;

v) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, kā arī

vi) ķīmiskās vielas.

49. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

50. PANTS

Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma III pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

RĪCĪBA KLIMATA POLITIKAS JOMĀ

51. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot divpusēju un daudzpusēju saistību savstarpēju atkarību šajā jomā.

52. PANTS

Sadarbība veicina pasākumus iekšzemes, reģiona un starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz:

a)    klimata pārmaiņu mazināšanu;

b)    pielāgošanos klimata pārmaiņām;

c)    tirgus un ārpustirgus mehānismiem, risinot klimata pārmaiņu problēmu;

d)    jaunu, novatorisku, drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa un pielāgošanas tehnoloģiju izpēti, attīstību, demonstrēšanu, ieviešanu, nodošanu un izplatīšanu;

e)    klimata jautājumu iekļaušanu vispārējās un nozaru politikā, kā arī

f)    izpratnes vairošanu, izglītošanu un mācībām.

53. PANTS

1.    Puses inter alia:

a)    apmainās ar informāciju un zinātību;

b)    īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām un videi nekaitīgām tehnoloģijām;

c)    īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, piemēram, 1992. gada ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 2015. gada Parīzes nolīgumu, kā arī attiecīgā gadījumā īsteno kopīgas darbības attiecīgās aģentūrās.

2.    Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

54. PANTS

Sadarbība inter alia aptver šādus mērķus:

a)    pasākumi 2015. gada Parīzes nolīguma īstenošanai saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktajiem principiem;

b)    pasākumi, lai uzlabotu spēju efektīvi rīkoties klimata politikas jomā;

c)    vispārējas klimata stratēģijas un rīcības plāna izstrāde, lai ilgtermiņā mazinātu klimata pārmaiņu sekas un tām pielāgotos;

d)    neaizsargātības un pielāgošanās novērtējumu izstrāde;

e)    mazoglekļa attīstības plāna izstrāde;

f)    ilgtermiņa pasākumu izstrāde un īstenošana, lai mazinātu klimata pārmaiņas, risinot siltumnīcefekta gāzu emisiju jautājumu;

g)    pasākumi, lai sagatavotos oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirdzniecībai;    

h)    pasākumi, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu;

i)    pasākumi klimata apsvērumu ietveršanai nozaru politikā, kā arī

j)    pasākumi saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām gāzēm.

55. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

56. PANTS

Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma IV pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5. NODAĻA

RŪPNIECĪBAS UN UZŅĒMUMU POLITIKA

57. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Armēnijas Republikas, gan Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā, un tai būtu jābalstās uz Eiropas Savienības MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi minētajā jomā.

58. PANTS

Puses sadarbosies, lai:

a)    īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāras ziņošanas un dialoga palīdzību. Minētā sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan Eiropas Savienības, gan Armēnijas Republikas ekonomikai;

b)    izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un labu praksi, tādējādi veicinot konkurētspējas uzlabošanos. Šī sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu pārvaldību (restrukturizāciju) un vides un enerģijas jautājumus, piemēram, energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;

c)    vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulatīvo praksi, īpaši pievēršoties labas prakses apmaiņai saistībā ar regulējuma tehniku, tostarp Eiropas Savienības principiem;

d)    sekmētu inovācijas politikas attīstību, apmainoties ar informāciju un labu praksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā), klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam;

e)    rosinātu ciešākus kontaktus starp Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas uzņēmumiem un starp minētajiem uzņēmumiem un Armēnijas Republikas un Eiropas Savienības iestādēm;

f)    atbalstītu eksporta veicināšanas pasākumu izveidi Armēnijas Republikā;

g)    sekmētu labvēlīgāku darījumdarbības vidi, lai uzlabotu izaugsmes potenciālu un ieguldījumu iespējas, kā arī

h)    veicinātu dažu rūpniecības nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā.

59. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Šajā dialogā piedalīsies arī Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas uzņēmumu pārstāvji.

6. NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA
UN KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

60. PANTS

1.    Puses atzīst, cik svarīgs funkcionējošā tirgus ekonomikā ar paredzamu un pārredzamu darījumdarbības vidi ir efektīvs noteikumu un prakses kopums uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā, un uzsver, ka ir svarīgi veicināt regulējuma konverģenci šajās jomās.

2.    Puses sadarbojas šādās jomās:

a)    apmaiņa ar paraugpraksi par to, kā nodrošināt pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par reģistrēto uzņēmumu struktūru un pārstāvību un piekļuvi šai informācijai;

b)    korporatīvās pārvaldības politikas turpmāka izstrāde saskaņā ar starptautiskajiem un jo īpaši ESAO standartiem;

c)    Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) ieviešanas un konsekventas lietošanas ar biržā kotēto uzņēmumu konsolidētajiem pārskatiem veicināšana;

d)    revidenta un grāmatveža profesijas reglamentēšana un uzraudzība;

e)    starptautisko revīzijas standartu un Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) Ētikas kodeksa piemērošana, lai uzlabotu revidentu profesionālo līmeni, nodrošinot, ka profesionālās organizācijas, revīzijas iestādes un revidenti ievēro revīzijas standartus un ētikas normas.

7. NODAĻA

SADARBĪBA BANKU DARBĪBAS,
APDROŠINĀSANAS UN CITU FINANŠU PAKALPOJUMU JOMĀ

61. PANTS

Puses vienojas par to, cik svarīgi ir efektīvi tiesību akti un prakse, un vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā ar mērķi:

a)    uzlabot finanšu pakalpojumu regulējumu;

b)    nodrošināt ieguldītāju un finanšu pakalpojumu patērētāju faktisku un atbilstīgu aizsardzību;

c)    veicināt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti;

d)    veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm;

e)    sekmēt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

8. NODAĻA

SADARBĪBA INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS JOMĀ

62. PANTS

Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai pilsoņu un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Ar šo sadarbību vajadzētu censties atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem un sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.

63. PANTS

Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

a)    apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības stratēģiju īstenošanā, tostarp tādu iniciatīvu ieviešanā, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīkla drošību un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus;

b)    apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprinātu valsts neatkarīgā regulatora administratīvo spēju, sekmētu frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicinātu tīklu sadarbspēju Armēnijas Republikā un ar Eiropas Savienību.

64. PANTS

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp Eiropas Savienības regulatoriem un Armēnijas Republikas valsts regulatoru.

65. PANTS

Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma V pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9. NODAĻA

TŪRISMS

66. PANTS

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un ārvalstu valūtas ieņēmumus.

67. PANTS

Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem:

a)    vietējo kopienu, jo īpaši lauku reģionos, integritātes un interešu ievērošana;

b)    kultūras mantojuma nozīme, kā arī

c)    tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

68. PANTS

Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

a)    informācijas, paraugprakses, pieredzes un zinātības apmaiņa, tostarp saistībā ar inovatīvām tehnoloģijām;

b)    stratēģiskas partnerības izveide starp publiskajām, privātajām un sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)    tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība, kā arī ceļošanas pakalpojumu sniegšanai pastāvošo šķēršļu identificēšana un novēršana;

d)    efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana, ietverot atbilstīgus tiesiskos, administratīvos un finanšu aspektus;

e)    mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, kā arī

f)    vietējo kopienu līmeņa tūrisma attīstīšana un veicināšana.

69. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

10. NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA

70. PANTS

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši panākot politikas un tiesību aktu pakāpenisku konverģenci.

71. PANTS

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādus mērķus:

a)    savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)    administratīvās spējas uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu politiku saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un paraugpraksi;

c)    lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijas un ilgtspējības veicināšana;

d)    apmaiņa ar zināšanām un paraugpraksi par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu ekonomisko labklājību;

e)    lauksaimniecības nozares konkurētspējas un tirgu efektivitātes un pārredzamības uzlabošana;

f)    kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, jo īpaši ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības, veicināšana;

g)    zināšanu izplatīšana un lauksaimniecības produktu ražotājiem pieejamo konsultatīvo pakalpojumu veicināšana, kā arī

h)    labāka saskaņošana attiecībā uz starptautiskajās organizācijās, kuru dalībnieces ir abas Puses, izskatāmajiem jautājumiem.

11. NODAĻA

ZIVSAIMNIECĪBA UN JŪRLIETU PĀRVALDĪBA

72. PANTS

Puses sadarbojas savstarpēju interešu jautājumos, kas skar zivsaimniecību un jūrlietu pārvaldību, tādējādi attīstot ciešāku divpusējo, daudzpusējo un starptautisko sadarbību zivsaimniecības nozarē.

73. PANTS

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)    atbildīgu zveju un zivsaimniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem ar mērķi saglabāt zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, kā arī

b)    sadarbību attiecīgās daudzpusējās un starptautiskās organizācijās, kuras atbildīgas par dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu, jo īpaši stiprinot atbilstošu starptautisku uzraudzību un tiesībaizsardzības instrumentus.

74. PANTS

Puses atbalsta tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu, kura aptver:

a)    zivsaimniecības un akvakultūras resursu pārvaldību;

b)    zvejas darbību inspekciju un kontroli;

c)    datu par nozveju un izkraušanu, bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)    tirgus efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas un sniedzot informāciju patērētājiem, kā arī ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību;

e)    ezeru piekrastes apgabalu vai tādu apgabalu, kuros ir dīķi vai upes grīva, ilgtspējīgu attīstību ar ievērojamu nodarbinātību zivsaimniecības nozarē, kā arī

f)    pieredzes apmaiņu starp iestādēm jautājumos par ilgtspējīgas akvakultūras tiesību aktiem un to praktisko īstenošanu attiecībā uz dabiskajām un mākslīgajām ūdenstilpnēm.

75. PANTS

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses arī sadarbojas un attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atbalstu jūrlietu jautājumos, jo īpaši attiecīgos reģionālos un starptautiskos jūrlietu forumos aktīvi atbalstot integrētu pieeju jūrlietām un labai pārvaldībai.

12. NODAĻA

IEGUVES RŪPNIECĪBA

76. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību ieguves rūpniecības un izejmateriālu iegūšanas jomā ar mērķi veicināt savstarpēju sapratni, uzlabot darījumdarbības vidi, apmainīties ar informāciju un sadarboties ar energoresursiem nesaistītos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz metāla rūdu un rūpniecisko minerālu ieguvi.

77. PANTS

Puses sadarbosies, lai:

a)    apmainītos ar informāciju par notikumu attīstību to ieguves rūpniecības un izejmateriālu nozarēs;

b)    apmainītos ar informāciju jautājumos par izejmateriālu tirdzniecību ar nolūku veicināt divpusējas apmaiņas;

c)    apmainītos ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar ieguves rūpniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī

d)    apmainītos ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar apmācību, prasmēm un drošību ieguves rūpniecībā.

13. NODAĻA

SADARBĪBA PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU JOMĀ

78. PANTS

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot atbilstošu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

79. PANTS

Sadarbība, kas minēta 78. pantā, aptver:

a)    politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)    atbilstošas piekļuves veicināšanu katras Puses attiecīgajām programmām;

c)    iniciatīvas pētniecības spēju palielināšanai un Armēnijas Republikas pētniecības struktūru dalību Eiropas Savienības pētniecības pamatprogrammā;

d)    kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās pētniecības un inovācijas jomās;

e)    mācību pasākumus un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un citam pētniecības personālam, kas iesaistīts pētniecībā un inovācijā abās pusēs;

f)    piemērojamo tiesību aktu ietvaros to pētnieku brīvas pārvietošanās veicināšanu, kuri piedalās pasākumos, uz ko attiecas šis nolīgums, un tādu preču pārrobežu aprites veicināšanu, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, kā arī

g)    citus sadarbības veidus pētniecībā un inovācijā pēc abpusējas vienošanās.

80. PANTS

Īstenojot šos sadarbības pasākumus, būtu jāmeklē sinerģija ar pasākumiem, ko finansē Starptautiskais Zinātnes un tehnoloģijas centrs (ISTC), un citiem pasākumiem, kurus veic Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas finansiālās sadarbības ietvaros, kā noteikts VII sadaļas 1. nodaļā.

14. NODAĻA

PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

81. PANTS

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu savietojamību.

82. PANTS

Attiecīgā gadījumā sadarbība var ietvert:

a)    mērķi tuvināt Armēnijas Republikas tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā Eiropas Savienības tiesību aktiem šajā jomā, vienlaikus novēršot šķēršļus tirdzniecībai;

b)    informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un iesaisti, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c)    apmācību pasākumus pārvaldes ierēdņiem un citiem patērētāju interešu pārstāvjiem, kā arī

d)    neatkarīgu patērētāju apvienību izveides un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.

83. PANTS

Armēnijas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VI pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15. NODAĻA

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪDZĪBA

84. PANTS

Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai veicinātu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, darba aizsardzību, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, un tādējādi sekmē vairāk un labāku darbvietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, lielāku sociālo kohēziju, ilgtspējīgu attīstību un labāku dzīves kvalitāti.

85. PANTS

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un paraugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu, piemēram, šādās jomās:

a)    nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas stiprināšana;

b)    nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darbvietas ar pienācīgiem darba nosacījumiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)    aktīvu darba tirgus pasākumu un nodarbinātības dienestu efektivitātes veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos darba tirgus vajadzībām;

d)    iekļaujošāku darba tirgu un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

e)    vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana nolūkā veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī cīnīties pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

f)    sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālā ilgtspējīguma viedokļa;

g)    sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp stiprinot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju;

h)    darba aizsardzības veicināšana, kā arī

i)    korporatīvās sociālās atbildības veicināšana.

86. PANTS

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaisti politikas izstrādē un reformās Armēnijas Republikā un Pušu sadarbībā saskaņā ar šo nolīgumu.

87. PANTS

Puses cenšas pastiprināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jautājumos visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

88. PANTS

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, tādu, kas tiek atbalstīta ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālajā līgumā, SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ISO 26000.

89. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiek regulārs dialogs.

90. PANTS

Armēnija tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VII pielikumā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

16. NODAĻA

SADARBĪBA VESELĪBAS JOMĀ

91. PANTS

Kā priekšnosacījumu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei Puses attīsta sadarbību sabiedrības veselības jomā, lai celtu tās līmeni saskaņā ar kopīgām vērtībām un principiem veselības jomā.

92. PANTS

Sadarbība ietver infekcijas un nelipīgu slimību novēršanu un kontroli, tostarp apmainoties ar informāciju par veselību, veicinot pieeju attiecībā uz veselības iekļaušanu visās politikas jomās, sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju, un sekmējot to, lai tiktu īstenoti starptautiskie nolīgumi veselības jomā, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvencija par tabakas kontroli un Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi.

17. NODAĻA

IZGLĪTĪBA, MĀCĪBAS UN JAUNATNE

93. PANTS

Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai pastiprinātu sadarbību un politisko dialogu ar mērķi tuvināt Armēnijas Republikas izglītības un mācību sistēmas Eiropas Savienības politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, un sekmē sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot arodizglītībai un augstākajai izglītībai.

94. PANTS

Sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia tiek vērsta šādos virzienos:

a)    mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj pilsoņiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)    izglītības un mācību sistēmu, arī valsts / civildienesta ierēdņu mācību sistēmu, modernizācija, un to kvalitātes, nozīmīguma un pieejamības uzlabošana visos izglītības posmos, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar terciāro izglītību;

c)    konverģences un saskaņotu reformu veicināšana augstākās izglītības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības programmu augstākās izglītības jomā un Eiropas augstākās izglītības telpu (Boloņas process);

d)    starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana, palielinot dalību Eiropas Savienības sadarbības programmās un uzlabojot studentu un mācībspēku mobilitāti;

e)    svešvalodu apguves veicināšana;

f)    valsts kvalifikāciju regulējuma izstrāde, lai uzlabotu pārredzamību un kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu Eiropas Informācijas centru tīklā un Nacionālās akadēmiskās atzīšanas informācijas centru kopienā (ENIC-NARIC), kas salāgota ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru;

g)    sadarbības uzlabošana, lai turpinātu attīstīt profesionālo izglītību un apmācību, vienlaikus ņemot vērā labu praksi Eiropas Savienībā, kā arī

h)    izpratnes un zināšanu palielināšana par Eiropas integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga stiprināšana par ES Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības stiprināšana attiecīgās Eiropas Savienības programmās, tostarp civildienesta jomā.

95. PANTS

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

a)    pastiprinātu sadarbību un apmaiņas jauniešu politikas jomā un jauniešu un jaunatnes darbinieku neformālajā izglītībā;

b)    veicinātu visu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

c)    atbalstītu jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un ļautu iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu, kā arī

d)    veicinātu sadarbību starp jauniešu organizācijām, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību.

18. NODAĻA

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

96. PANTS

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertajiem principiem. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpēju interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

97. PANTS

Sadarbība inter alia tiek izvērsta šādās jomās:

a)    sadarbība un apmaiņas kultūras jomā;

b)    mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudas stiprināšana;

c)    starpkultūru dialogs;

d)    kultūras politikas dialogs;

e)    programma “Radošā Eiropa”, kā arī

f)    sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai atbalstītu kultūras daudzveidību un saglabātu un novērtētu vēsturisko un kultūras mantojumu.

19. NODAĻA

SADARBĪBA AUDIOVIZUĀLAJĀ UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ

98. PANTS

Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina audiovizuālās nozares Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā, jo īpaši ar speciālistu apmācību un informācijas apmaiņu.

99. PANTS

1.    Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai stiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar Eiropas Savienības plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp tiem, kas izstrādāti Eiropas Padomē un UNESCO 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

2.    Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā arī atbalstu plašsaziņas līdzekļiem.

100. PANTS

Sadarbība inter alia tiek izvērsta šādās jomās:

a)    politikas dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku;

b)    sadarbība starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO un PTO), kā arī

c)    sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā.

20. NODAĻA

SADARBĪBA SPORTA UN FIZISKO AKTIVITĀŠU JOMĀ

101. PANTS

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, jo īpaši apmainoties ar informāciju un labu praksi, lai Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā veicinātu veselīgu dzīvesveidu, labu sporta pārvaldību un sporta sociālās un izglītojošās vērtības un lai apkarotu tādus apdraudējumus sportam kā dopings, vienošanās par sacensību iznākumu, rasisms un vardarbība.

21. NODAĻA

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS SADARBĪBA

102. PANTS

Puses izveido dialogu pilsoniskās sabiedrības sadarbības jautājumos ar šādiem mērķiem:

a)    stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības jomās Eiropas Savienībā un Armēnijas Republikā;

b)    nodrošināt Eiropas Savienībā un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Armēnijas Republiku, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un izaicinājumiem turpmākajās attiecībās, kā arī

c)    nodrošināt Armēnijas Republikā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Eiropas Savienību, tostarp, bet ne tikai, par vērtībām, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā, par tās politiku un darbību.

103. PANTS

1.    Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas attiecību sastāvdaļu.

2.    Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)    nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas savstarpējās attiecībās;

b)    vairot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši izveidojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)    dažādos veidos veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju institūciju veidošanu un konsolidāciju, tostarp ar pārstāvības atbalstu, neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējiem apmeklējumiem un darbsemināriem, jo īpaši ar mērķi uzlabot pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, kā arī

d)    dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem starp pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, jo īpaši ar mērķi turpināt pilsoniskās sabiedrības integrāciju publiskās politikas veidošanas procesā Armēnijas Republikā.

104. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

22. NODAĻA

REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA, PĀRROBEŽU SADARBĪBA
UN SADARBĪBA REĢIONĀLĀ LĪMENĪ

105. PANTS

1.    Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās attīstības politikas, tostarp attiecībā uz reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības jomā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk labvēlīgu reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai, ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2.    Puses jo īpaši sadarbojas ar mērķi saskaņot Armēnijas Republikas praksi ar šādiem principiem:

a)    stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību, ciktāl tas skar centrālo, reģionālo un vietējo līmeni, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā sekmēt reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu iesaisti;

b)    konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī

c)    nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto Pušu finansiālu ieguldījumu.

106. PANTS

1.    Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu iesaisti sadarbībā reģionālās politikas jomā, arī pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot pienācīgu tiesisko regulējumu, uztur un attīsta spēju veidošanas pasākumus, kā arī veicina pārrobežu un reģionālos ekonomikas un darījumdarbības tīklus.

2.    Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Armēnijas Republikas iestāžu institucionālās un darbības spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)    uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo pārvaldes iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)    attīstot reģionālo un vietējo iestāžu spēju sekmēt pārrobežu sadarbību, ņemot vērā Eiropas Savienības noteikumus un praksi, kā arī

c)    apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo kopienu ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

107. PANTS

1.    Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, inter alia transporta, enerģētikas, vides, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības jomā.

2.    Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot starptautiskas un pārrobežu programmas, atbalstot Armēnijas Republikas reģionu dalību Eiropas reģionālajās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

3.    Šā panta 2. punktā minētās darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)    pastāvīga teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot starptautiskas un pārrobežu sadarbības programmas;

b)    sadarbība Austrumu partnerības ietvaros un ar Eiropas Savienības struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektos un iniciatīvās, kā arī

c)    sadarbība inter alia ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu (ESPON).

108. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

23. NODAĻA

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

109. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību saistībā ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot Pušu savstarpējo atkarību un daudzpusējās darbības šajā jomā.

110. PANTS

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

111. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zinātību un īsteno kopējas darbības divpusēji un / vai daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvas vienošanās civilās aizsardzības jomā. Puses var kopīgi lemt par konkrētām pamatnostādnēm un / vai darba plāniem attiecībā uz darbībām, kas iecerētas vai plānotas saskaņā ar šo nolīgumu.

112. PANTS

Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:

a)    apmaiņa ar kontaktinformāciju un tās regulāra atjaunināšana, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;

b)    savstarpējas palīdzības veicināšana liela mēroga ārkārtas situācijās, ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami resursi;

c)    apmaiņa ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju 24 stundas diennaktī par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar Eiropas Savienību vai Armēnijas Republiku, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem;

d)    apmaiņa ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms;

e)    sadarbība saistībā ar uzņēmējvalsts atbalstu, pieprasot vai sniedzot palīdzību;

f)    apmaiņa ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

g)    sadarbība katastrofu riska mazināšanas jomā, inter alia pievēršoties starpiestāžu saiknēm un atbalsta pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas pasākumiem un paraugpraksei ar mērķi novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas;

h)    sadarbība zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;

i)    sadarbība katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības veselību novērtēšanā;

j)    ekspertu pieaicināšana īpašos tehniskos semināros un simpozijos par civilās aizsardzības jautājumiem;

k)    novērotāju aicināšana uz konkrētiem vingrinājumiem un mācībām, ko rīko Eiropas Savienība un / vai Armēnijas Republika, katru gadījumu vērtējot atsevišķi, kā arī

l)    sadarbības stiprināšana attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

VI SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBA

113. PANTS

Lielākās labvēlības režīms

1.    Katra Puse piešķir lielākās labvēlības režīmu otras Puses precēm saskaņā ar I pantu 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“1994. gada GATT ”), kura ietverta 1.A pielikumā Marrākešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī (“PTO nolīgums”), tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm, kuras ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz preferenciālu režīmu, ko kāda Puse piešķir citas valsts precēm saskaņā ar 1994. gada GATT.

114. PANTS

Valsts režīms

Katra Puse piešķir valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar 1994. gada GATT III pantu, tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm, kas ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

115. PANTS

Importa nodevas un maksājumi

Katra Puse piemēro importa nodevas un maksājumus saskaņā ar tās pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar PTO nolīgumu.

116. PANTS

Eksporta nodevas, nodokļi vai citi maksājumi

Neviena Puse nepieņem un nesaglabā nekādas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, ko uzliek preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otras Puses teritoriju, kuri pārsniedz nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, ko uzliek līdzīgām precēm, kuras paredzētas iekšzemes tirgum.

117. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

1.    Puse nedrīkst pieņemt vai saglabāt jebkādus aizliegumus vai ierobežojumus (izņemot nodevas, nodokļus vai citus maksājumus), ko piemēro kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu veidā, otras Puses izcelsmes preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju saskaņā ar 1994. gada GATT XI pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm. Šim nolūkam 1994. gada GATT XI pants un tā skaidrojošās piezīmes ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

2.    Puses apmainās ar informāciju un labu praksi saistībā ar divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, lai sekmētu Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas eksporta kontroles konverģenci.

118. PANTS

Atjaunotas preces

1.    Puses nodrošina atjaunotām precēm tādu pašu režīmu kā jaunām precēm. Puse var pieprasīt uzlikt atjaunotām precēm īpašu marķējumu, lai novērstu patērētāju maldināšanu.

2.    Lielākai noteiktībai – 117. panta 1. punkts attiecas uz atjaunotām precēm piemērojamiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

3.    Saskaņā ar pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumiem Puse var pieprasīt, lai atjaunotas preces:

a)    izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā tiktu tā arī identificētas, kā arī

b)    atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

4.    Ja kāda Puse pieņem vai saglabā aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā nepiemēro šos pasākumus atjaunotām precēm.

5.    Šā panta nolūkos atjaunota prece ir prece, kas:

a)    pilnībā vai daļēji sastāv no detaļām, kuras iegūtas no precēm, kas tikušas izmantotas iepriekš, un

b)    nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus kā sākotnējā jaunā prece, un tai ir tāda pati garantija kā jaunai precei.

119. PANTS

Preču pagaidu ievešana

Katra Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas maksājumiem un nodokļiem par preču pagaidu ievešanu tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas ar Pusei saistošiem starptautiskiem nolīgumiem par preču pagaidu ievešanu. Šo atbrīvojumu piemēro saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem un noteikumiem.

120. PANTS

Tranzīts

Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums ir tranzīta brīvības princips. Šajā sakarā katra Puse nodrošina brīvu tranzītu caur savu teritoriju precēm, kuras nosūtītas no otras Puses teritorijas vai kuru galamērķis ir otras Puses teritorija saskaņā ar 1994. gada GATT V pantu, ietverot tā skaidrojošās piezīmes, kas ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

121. PANTS

Tirdzniecības aizsardzība

1.    Šā nolīguma noteikumi neskar un neietekmē Pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi:

a)    1994. gada GATT XIX pantam un Nolīgumam par aizsargpasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

b)    Nolīguma par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā, 5. pantam par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kā arī

c)    1994. gada GATT VI pantam, Nolīgumam par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā, un Nolīgumam par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā.

2.    Esošajām tiesībām un saistībām, kas minētas 1. punktā, un no tām izrietošajiem pasākumiem nepiemēro šā nolīguma noteikumus par domstarpību izšķiršanu.

122. PANTS

Izņēmumi

1.    Puses apstiprina, ka to spēkā esošās tiesības un pienākumi saskaņā ar 1994. gada GATT XX pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm attiecas uz šā nolīguma aptverto preču tirdzniecību. Šim nolūkam 1994. gada GATT XX pants un tā skaidrojošās piezīmes ir iekļautas šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

2.    Puses apzinās, ka pirms jebkādu 1994. gada GATT XX panta i) un j) punktā paredzēto pasākumu veikšanas Puse, kas iecerējusi veikt pasākumus, sniedz otrai Pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var vienoties par līdzekļiem grūtību pārvarēšanai. Ja 30 dienās pēc šādas informācijas sniegšanas vienošanās netiek panākta, Puse saistībā ar attiecīgo preci var piemērot pasākumus saskaņā ar šo pantu. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, Puse, kas paredzējusi veikt pasākumus, var nekavējoties piemērot aizsardzības pasākumus, kuri nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru Pusi.

2. NODAĻA

MUITA

123. PANTS

Sadarbība muitas jomā

1.    Puses stiprina sadarbību muitas jomā, lai sekmētu tirdzniecību, nodrošinātu pārredzamu tirdzniecības vidi, uzlabotu piegādes ķēdes drošību, veicinātu patērētāju drošību, apturētu tādu preču plūsmas, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un apkarotu kontrabandu un krāpšanu.

2.    Īstenojot 1. punktā minētos mērķus un pieejamo resursu robežās Puses sadarbojas, lai inter alia:

a)    uzlabotu muitas tiesību aktus, noteikumus, praksi un attiecīgus saistošus lēmumus un vienkāršotu muitas procedūras saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, tostarp ar tiem, kurus izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija un Pasaules Muitas organizācija, jo īpaši grozīto Starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (“pārskatītā Kioto konvencija”), un ņemot vērā Eiropas Savienībā izveidotos instrumentus un paraugpraksi, tostarp muitas koncepciju;

b)    ieviestu mūsdienīgas muitas sistēmas, tostarp modernas muitošanas tehnoloģijas, noteikumus atzītajiem uzņēmējiem, automatizētu riska analīzi un kontroli, vienkāršotas procedūras preču izlaišanai, pēcmuitošanas pārbaudes, pārredzamu muitas vērtības noteikšanas sistēmu un noteikumus muitas un uzņēmumu partnerībām;

c)    veicinātu visaugstākos integritātes standartus muitas jomā, jo īpaši uz robežām, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo principus, kuri izklāstīti Muitas sadarbības padomes Deklarācijā par labu pārvaldību un muitas integritāti, kas pēdējoreiz pārskatīta 2003. gada jūnijā (Pasaules Muitas organizācijas pārskatītā Arušas deklarācija);

d)    apmainītos ar paraugpraksi un nodrošinātu mācības un tehnisko atbalstu plānošanai, spēju veidošanai un visaugstāko integritātes standartu nodrošināšanai;

e)    attiecīgā gadījumā apmainītos ar vajadzīgo informāciju un datiem, ievērojot katras Puses tiesiskās prasības par sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

f)    attiecīgos gadījumos veiktu saskaņotas muitas darbības starp Pušu muitas dienestiem;

g)    attiecīgos gadījumos savstarpēji atzītu muitas kontroles un atzīto uzņēmēju programmas, arī līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus;

h)    attiecīgos gadījumos censtos nodrošināt attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savstarpējas savienojamības iespējas, kā arī

i)    uzlabotu ar muitu saistītu pienākumu izpildi tirdzniecības attiecībās starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku, tostarp sadarbību attiecībā uz preču izcelsmi.

124. PANTS

Savstarpēja administratīvā palīdzība

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 123. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti šā nolīguma protokolā par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

125. PANTS

Muitas vērtības noteikšana

1.    Tirdzniecībā starp Pusēm preču muitas vērtības noteikšanai Puses piemēro noteikumus, kas iekļauti Nolīgumā par 1994. gada GATT VII panta īstenošanu, kā arī tā turpmākajos grozījumos. Minētie noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa mutatis mutandis.

2.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu kopēju pieeju ar muitas vērtības noteikšanu saistītiem jautājumiem.

126. PANTS

Muitas apakškomiteja

1.    Ar šo tiek izveidota Muitas apakškomiteja.

2.    Muitas apakškomiteja rīko regulāras sanāksmes un uzrauga šīs nodaļas īstenošanu, tostarp tādus jautājumus kā muitas sadarbība, tirdzniecības atvieglošana, pārrobežu muitas sadarbība un pārvaldība, ar muitu saistīta tehniskā palīdzība, izcelsmes noteikumi, muitas darbs intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, kā arī savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās.

3.    Muitas apakškomiteja inter alia:

a)    uzrauga šīs nodaļas un šā nolīguma protokola par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās pareizu darbību;

b)    pieņem praktisko kārtību un pasākumus šīs nodaļas un šā nolīguma protokola par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās īstenošanai, tostarp par informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles savstarpēju atzīšanu un tirdzniecības partnerības programmām, kā arī savstarpēji saskaņotām priekšrocībām;

c)    apmainās ar viedokļiem par visiem kopēju interešu jautājumiem, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem, kā arī

d)    vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus Partnerības komitejai.

3. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

127. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir veicināt preču tirdzniecību Pušu starpā, nodrošinot satvaru, lai nepieļautu, apzinātu un likvidētu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, kuri ietilpst Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā (“TBT nolīgums”), darbības jomā.

128. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šī nodaļa attiecas uz TBT nolīgumā definētu standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu katrā Pusē, kas ietekmē vai var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā ("SFS līgums"), un to nepiemēro arī iepirkuma specifikācijām, kuras izstrādā publiskās iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3.    Šajā nodaļā piemēro TBT nolīguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

129. PANTS

TBT nolīgums

Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT nolīgumu, kas ar šo tiek iekļauts šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļa.

130. PANTS

Sadarbība saistībā ar tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā

1.    Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem. Šim nolūkam Puses cenšas apzināt un izstrādāt regulatīvās sadarbības mehānismus un iniciatīvas, kas būtu piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm un kuras cita starpā var būt:

a)    informācijas un pieredzes apmaiņa par to attiecīgo tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu un piemērošanu;

b)    centieni panākt tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru tuvināšanos vai pielīdzināšanos;

c)    sadarbības veicināšana starp to attiecīgajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par metroloģiju, standartizāciju, atbilstības novērtēšanu un akreditāciju, kā arī

d)    informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām un akreditāciju.

2.    Lai veicinātu savstarpējo tirdzniecību, Puses:

a)    cenšas samazināt atšķirības, kas starp tām pastāv tehnisko noteikumu, metroloģijas, standartizācijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, cita starpā veicinot attiecīgu starptautiski pieņemtu instrumentu izmantošanu;

b)    saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem veicina akreditācijas izmantošanu, veicot atbilstības novērtēšanas struktūru un to darbību tehniskās kompetences novērtēšanu, kā arī

c)    veicina Armēnijas Republikas un tās attiecīgo valsts struktūru piedalīšanos un, ja iespējams, dalību Eiropas un starptautiskās organizācijās, kuru darbība saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju un tamlīdzīgām funkcijām.

3.    Puses cenšas izveidot un uzturēt procesu, ar ko var panākt Armēnijas Republikas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru pakāpenisku tuvināšanu Eiropas Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

4.    Tajās jomās, kurās saskaņošana ir panākta, Puses var apsvērt iespēju risināt sarunas par nolīgumiem par atbilstības novērtēšanas procedūrām un rūpniecības ražojumu atzīšanu.

131. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.    Neskarot šā nolīguma 129. pantu un attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus, saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Tādēļ šādas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. Puses veicina starptautiski saskaņotu marķēšanas prasību izmantošanu. Attiecīgā gadījumā Puses cenšas atzīt noņemamas vai pagaidu etiķetes.

2.    Jo īpaši attiecībā uz obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses:

a)    cenšas samazināt savas attiecīgās prasības attiecībā uz marķēšanu vai etiķetēšanu savstarpējā tirdzniecībā, izņemot to, kas vajadzīgs veselības aizsardzības, drošības, vides vai citiem pamatotiem sabiedriskās politikas mērķiem;

b)    patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta kādas Puses norādītā valodā.

132. PANTS

Pārredzamība

1.    Neskarot 12. nodaļas noteikumus, katra Puse nodrošina, ka tās tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādes procedūras paredz sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām atbilstoši agrīnā posmā, kad sabiedriskajā apspriešanā saņemtās piezīmes ir iespējams ieviest un ņemt vērā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtas situācijas dēļ vai sakarā ar tās radītu apdraudējumu drošībai, veselībai, vides aizsardzībai vai valsts drošībai.

2.    Saskaņā ar TBT nolīguma 2.9. pantu katra Puse paredz laikposmu, lai piezīmes varētu sniegt atbilstīgi agrīnā posmā pēc paziņojuma par ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām. Ja apspriešanās process par ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām ir publisks, katra Puse atļauj otrai Pusei vai tās fiziskām vai juridiskām personām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā uz tādiem nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts fiziskām vai juridiskām personām.

3.    Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtie tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšanas procedūras ir publiski pieejamas.

4. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE JAUTĀJUMI

133. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt principus, kas piemērojami sanitārajiem un fitosanitārajiem („SFS”) pasākumiem tirdzniecībā starp Pusēm, kā arī sadarbību dzīvnieku labturības jomā. Šos principus Puses piemēro tā, lai atvieglotu tirdzniecību, vienlaikus saglabājot katras Puses aizsardzības līmeni pret cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības apdraudējumu.

134. PANTS

Daudzpusējas saistības

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no SFS līguma.

135. PANTS

Principi

1.    Puses nodrošina, ka SFS pasākumus izstrādā un piemēro, pamatojoties uz proporcionalitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principiem, ņemot vērā starptautiskos standartus, piemēram, tos, kas izstrādāti 1951. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (“IPPC”), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (“OIE”) un Pārtikas kodeksa komisijā (“Pārtikas kodekss”).

2.    Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp tās teritoriju un otras Puses teritoriju vienādos vai līdzīgos apstākļos. SFS pasākumus nedrīkst izmantot tā, lai tiktu radīti slēpti ierobežojumi tirdzniecībai.

3.    Katra Puse nodrošina SFS pasākumu, procedūru un kontroles īstenošanu.

4.    Katra Puse atbild uz informācijas pieprasījumu, kurš saņemts no otras Puses kompetentās iestādes, ne vēlāk kā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas un tādā veidā, kas nav mazāk labvēlīgs importētiem produktiem kā līdzīgiem vietējiem produktiem.

136. PANTS

Prasības importam

1.    Importētājas Puses noteiktās prasības importam piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot 137. pantu.

2.    Prasības importam, kuras izklāstītas sertifikātos, balstās uz Pārtikas kodeksa, OIE un IPPC principiem, ja vien šīs prasības nav pamatotas ar zinātniski pamatotu riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar SFS līgumu.

3.    Importa atļaujās noteiktās prasības neietver stingrākus sanitāros un veterināros nosacījumus par tiem, kas noteikti 2. punktā minētajos sertifikātos.

137. PANTS

Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību

1.    Puses atzīst jēdzienus "no kaitīgajiem organismiem brīva teritorija", "no slimībām brīva teritorija", "kaitīgā organisma zemas izplatības teritorija", "slimības zemas izplatības teritorija" saskaņā ar SFS līgumu un attiecīgajiem Pārtikas kodeksa, OIE un IPPC standartiem, vadlīnijām vai ieteikumiem.

2.    Nosakot no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvas teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritorijas, Puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte šādās teritorijās.

138. PANTS

Inspekcijas un revīzijas

Importētāja Puse var par saviem līdzekļiem veikt inspekcijas un revīzijas eksportētājas Puses teritorijā, lai novērtētu tās inspekcijas un sertifikācijas sistēmas. Šīs inspekcijas un revīzijas veic saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

139. PANTS

Informācijas apmaiņa un sadarbība

1.    Puses apspriežas un apmainās ar informāciju par spēkā esošajiem SFS un dzīvnieku labturības pasākumiem un par to izstrādi un īstenošanu. Šādās apspriedēs un informācijas apmaiņā ņem vērā SFS līgumu un attiecīgos Pārtikas kodeksa, OIE un IPPC standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

2.    Puses sadarbojas dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un augu veselības jautājumos, apmainoties ar informāciju, zināšanām un pieredzi nolūkā veidot spēju šajās jomās.

3.    Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma savlaicīgi sāk dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu problēmas saistībā ar SFS un citus steidzamus jautājumus, uz kuriem šī nodaļa attiecas. Partnerības komiteja var pieņemt reglamentu šāda dialoga norisei.

4.    Puses nozīmē un regulāri atjaunina kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

140. PANTS

Pārredzamība

Katra Puse:

a)    cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz SFS prasībām, ko piemēro importam no otras Puses;

b)    pēc otras Puses pieprasījuma un divu mēnešu laikā pēc šā pieprasījuma paziņo SFS prasības, kas attiecas uz konkrētu produktu importu, tostarp, vai ir nepieciešams riska novērtējums, kā arī

c)    paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām pārtikas jomā. Šī paziņošana notiek rakstveidā divu darba dienu laikā no dienas, kad šis apdraudējums ir kļuvis zināms.

5. NODAĻA

PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA, UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

A IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

141. PANTS

Mērķis, darbības joma un tvērums

1.    Puses, apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2.    Šīs nodaļas noteikumi neuzliek Pusēm nekādus pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, uz kuru attiecas 8. nodaļa.

3.    Šī nodaļa neattiecas uz Puses piešķirtām subsīdijām, uz kurām attiecas 10. nodaļa.

4.    Atbilstīgi šai nodaļai katra Puse patur tiesības pieņemt un saglabāt pasākumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5.    Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas piekļūt kādas Puses darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.    Nekas šajā nodaļā neliedz kādai Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma pielikumos paredzētu konkrētu saistību dēļ.

142. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)    “pasākums” ir jebkāds Puses veikts pasākums normatīva akta, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas darbības vai jebkādā citā formā;

b)    "Puses pieņemts vai saglabāts pasākums" ir pasākums, ko veic:

i)    Puses centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, kā arī

ii)    Puses nevalstiskas struktūras, īstenojot šīs Puses centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c)    “Puses fiziska persona” ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem vai Armēnijas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem;

d)    “juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka sabiedrība vai asociācija;

e)    “Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts un Eiropas Savienības vai Armēnijas Republikas tiesību aktiem un kā juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai Armēnijas Republikas teritorijā;

juridisku personu, kam teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Armēnijas Republikas teritorijā atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, neuzskata par Eiropas Savienības vai Armēnijas Republikas juridisku personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Eiropas Savienības vai Armēnijas Republikas ekonomiku;

f)    neatkarīgi no iepriekšējām daļām, šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām,

kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības vai Armēnijas Republikas un ko kontrolē attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas Republikas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem kādā dalībvalstī vai Armēnijas Republikā un kuģo ar konkrētās dalībvalsts vai Armēnijas Republikas karogu;

g)    “Puses juridiskas personas meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās Puses juridiska persona 2 ;

h)    “juridiskas personas filiāle" ir darījumdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, un kurai ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šādām trešām personām, kaut arī tām ir zināms, ka vajadzības gadījumā būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kā galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šo mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus šā mātesuzņēmuma atzara darījumdarbības vietā;

i)    "uzņēmējdarbības veikšana" ir:

i)    attiecībā uz Puses juridiskām personām – fakts, ka juridiska persona sāk un izvērš saimniecisku darbību, izveidojot (arī iegādājoties) juridisku personu vai izveidojot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Eiropas Savienībā vai Armēnijas Republikā;

ii)    attiecībā uz Puses fiziskām personām – fakts, ka fiziskas personas sāk un izvērš saimniecisku darbību pašnodarbinātu personu statusā vai izveido uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

j)    “saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

k)    "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana;

l)    "pakalpojumi" ir jebkurš pakalpojums jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

m)    “pakalpojumi un citas darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojumi vai pasākumi, kurus neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

n)    “pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

i)    no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā vai

ii)    vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

o)    Puses "pakalpojumu sniedzējs" ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

p)    “uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu.

B IEDAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA

143. PANTS

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai saglabā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu visās saimnieciskās darbības jomās, izņemot:

a)    kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi 3 ;

b)    ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)    audiovizuālos pakalpojumus;

d)    valsts jūras kabotāžu 4 un

e)    gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskus gaisa pārvadājumu pakalpojumus 5 un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu, izņemot:

i)    gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

iii)    datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumus;

iv)    apkalpošanu uz zemes, kā arī

v)    lidostu ekspluatācijas pakalpojumus.

144. PANTS

Valsts režīms un lielākās labvēlības režīms

1.    Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma E daļā, Armēnijas Republika, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)    attiecībā uz Eiropas Savienības fizisko vai juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām nodrošināto, piemērojot labāko, kā arī

b)    attiecībā uz Eiropas Savienības fizisko vai juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Armēnijas Republikā pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridisku personu juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām nodrošināto, piemērojot labāko 6 .

2.    Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, Eiropas Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)    attiecībā uz Armēnijas Republikas fizisko vai juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko Eiropas Savienība nodrošina savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko, kā arī

b)    attiecībā uz Armēnijas Republikas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Eiropas Savienībā pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko Eiropas Savienība nodrošina savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridisku personu juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām nodrošināto, piemērojot labāko 7 .

3.    Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A un E daļā, Puses nepieņem nekādus jaunus pasākumus, kuri ir diskriminējoši attiecībā pret otras Puses juridisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā vai attiecībā pret to darbību pēc uzņēmējdarbības veikšanas uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

145. PANTS

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai regulāri pārskata uzņēmējdarbības veikšanas tiesisko regulējumu 8 un vidi.

146. PANTS

Citi nolīgumi

Nekas šajā nodaļā nekādi neierobežo Pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kas noteikts spēkā esošos vai turpmākos starptautiskos nolīgumos par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda dalībvalsts un Armēnijas Republika.

147. PANTS

Standarts attieksmei pret filiālēm un pārstāvniecībām

1.    Šā nolīguma 144. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusei piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskas personas, kuras nav inkorporētas pirmās minētās Puses teritorijā, ja šos pasākumus attaisno juridiskas vai tehniskas atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā inkorporētu juridisku personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.    Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

C IEDAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA

148. PANTS

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās pakalpojumu nozarēs, izņemot:

a)    audiovizuālos pakalpojumus;

b)    valsts jūras kabotāžu 9 , kā arī

c)    gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskus gaisa pārvadājumu pakalpojumus 10 un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu, izņemot:

i)    gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

iii)    datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumus;

iv)    apkalpošanu uz zemes, kā arī

v)    lidostu ekspluatācijas pakalpojumus.

149. PANTS

Piekļuve tirgum

1.    Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse nodrošina otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām VIII pielikuma B un F daļā.

2.    Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, katra Puse reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien VIII pielikuma B un F daļā nav paredzēts citādi, nepieņem vai nesaglabā šādus pasākumus:

a)    pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojuma sniedzēju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

b)    pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā, vai

c)    pakalpojumu darbību kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu veidā vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

150. PANTS

Valsts režīms

1.    Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas VIII pielikuma B un F daļā, un ievērojot minētajos pielikumos izklāstītos nosacījumus un ierobežojumus, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse nodrošina otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kādu tā nodrošina līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.    Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, nodrošinot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3.    Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus par labu vienas Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.    Konkrētas saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

151. PANTS

Saistību saraksti

1.    Nozares, ko katra Puse liberalizē atbilstīgi šai nodaļai, un – atrunu veidā – tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajās nozarēs, ir izklāstīti VIII pielikuma B un F daļā iekļautajos saistību sarakstos.

2.    Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai var rasties saskaņā ar 1989. gada Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju un 1992. gada Eiropas Konvenciju par kino kopražojumiem, VIII pielikuma B un F daļā iekļautie saistību saraksti neietver saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.

152. PANTS

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai regulāri pārskata šā nolīguma 149.–151. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā inter alia ņem vērā pakāpeniskās tuvināšanas procesu, kas minēts 169., 180. un 192. pantā, un tā ietekmi uz atlikušo šķēršļu likvidēšanu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai starp Pusēm.

D IEDAĻA

FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKĀ

153. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgu speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijās, neskarot 141. panta 5. punktu.

Šajā iedaļā:

a)    "vadoši darbinieki" ir fiziskas personas, ko nodarbina kādas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija 11 , un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, pārvaldību un darbību, un kas ir vai nu “personas, kuras ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai veiktu uzņēmējdarbību”, vai “uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki”;

b)    “personas, kuras ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai veiktu uzņēmējdarbību” ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi, bet nepiedāvā un nesniedz pakalpojumus un neveic nekādu saimniecisku darbību, kas nav uzņēmējdarbības veikšanas nolūkā, un kuras nesaņem atlīdzību no avota uzņēmējā Pusē;

c)    “uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki” ir fiziskas personas, kuras ir tikušas nodarbinātas kādā Puses juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esošas juridiskas personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums, un kuras ir vai nu “vadītāji”, vai “speciālisti”;

d)    “vadītāji” ir kādā juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt nodrošina uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem, vai līdzvērtīgām personām, un kas veic vismaz šādas funkcijas:

i)    vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru,

ii)    uzrauga un kontrolē citus pārraugošā vai vadošā personāla darbiniekus vai profesionāļus, kā arī

iii)    var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

e)    “speciālisti” ir personas, kuras strādā kādā Puses juridiskā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībai saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību;

novērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai ar konkrēto uzņēmumu saistītas īpašas zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis un arī pienācīga darba pieredze saistībā ar darba vai uzdevumu veidu, kam nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

f)    "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas kādas Puses juridiskā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem 12 ;

g)    “tirdzniecības pārstāvji” 13 ir fiziskas personas, kuras pārstāv kādas Puses preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai veiktu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pakalpojumu vai preču pārdošanu minētajam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam; tie nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai sabiedrībai, nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē, un nav komisionāri;

h)    "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas personas, kuras nodarbina vienas Puses juridiska persona, kas pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību un neveic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, un ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē 14 ;

i)    "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un veic uzņēmējdarbību pašnodarbinātas personas statusā kādas Puses teritorijā, kas neveic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (bez darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecības) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē 15 ;

j)    “kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas formālās kvalifikācijas apliecības, ko izdevusi iestāde, kura nozīmēta atbilstīgi tiesību aktu vai administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

154. PANTS

Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.    Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B iedaļu, un ievērojot VIII pielikuma C daļā norādītās atrunas, katra Puse ļauj otras Puses uzņēmējiem viņu uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskas personas, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts 153. pantā. Vadošu darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem, 90 dienas katrā 12 mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, lai veiktu uzņēmējdarbību, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2.    Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B iedaļu, pasākumi, ko kāda Puse nepieņem vai nesaglabā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, kuras uzņēmējs var nodarbināt kā vadošus darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē, skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā, ja vien VIII pielikuma C daļā nav paredzēts citādi.

155. PANTS

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, kurā uzņemtas saistības saskaņā ar B vai C iedaļu, un ievērojot VIII pielikuma C daļā norādītās atrunas, katra Puse tirdzniecības pārstāvjiem atļauj ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uz laiku līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu laikposmā.

156. PANTS

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1.    Puses apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

2.    Saskaņā ar VIII pielikuma D un G daļu katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šādus nosacījumus:

a)    fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojuma pagaidu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kura ir ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

b)    fiziskās personas, kas ieceļo otrā Pusē, piedāvā šo pakalpojumu kā tādas juridiskas personas darbinieki, kura minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu tieši pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē, un turklāt dienā, kad iesniegts pieteikums ieceļošanai otrā Pusē, šīm personām ir vismaz trīs gadu profesionālā pieredze 16 tajā darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)    fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

i)    akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina līdzvērtīgu zināšanu līmeni 17 , kā arī

ii)    profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem pasākumiem, kurā pakalpojumu sniedz;

d)    fiziskās personas nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā kā vien to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kura konkrēto fizisko personu nodarbina;

e)    fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās attiecīgās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai, Luksemburgas gadījumā, 25 nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)    piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts, kā arī

g)    pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem pasākumiem, kurā pakalpojumu sniedz.

157. PANTS

Neatkarīgi speciālisti

Saskaņā ar VIII pielikuma D un G daļu katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šādus nosacījumus:

a)    fiziskās personas, kas ir iesaistītas pakalpojuma pagaidu sniegšanā, ir pašnodarbinātas personas, kas veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

b)    dienā, kad iesniegts pieteikums par ieceļošanu otrā Pusē, fiziskajām personām ir vismaz sešu gadu profesionālā pieredze tajā darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)    fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

i)        akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina līdzvērtīgu zināšanu līmeni 18 , kā arī

ii)        profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem pasākumiem, kurā pakalpojumu sniedz;

d)    fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās attiecīgās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai, Luksemburgas gadījumā, 25 nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks, kā arī

e)    piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts.

E IEDAĻA

TIESISKAIS REGULĒJUMS

I APAKŠIEDAĻA

IEKŠZEMES REGULĒJUMS

158. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šī iedaļa attiecas uz Pušu pasākumiem, kas saistīti ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kuras ietekmē:

a)    pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)    kādas Puses fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā arī

c)    fizisko personu kategoriju, kas minētas 153. pantā, pagaidu uzturēšanos to teritorijā.

2.    Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā šo iedaļu piemēro tikai nozarēm, kurās kāda Puse ir uzņēmusies īpašas saistības, un tikai tādā apmērā, kādā minētās īpašās saistības piemēro. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šo iedaļu nozarēm nepiemēro, ciktāl VIII pielikuma A un E daļā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šo iedaļu nozarēm nepiemēro, ciktāl VIII pielikuma C, D un G daļā ir iekļauta atruna.

3.    Šo iedaļu nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi, uz kuriem attiecas saraksti.

4.    Šajā iedaļā:

a)    “licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt 1. punktā minētās darbības;

b)    “licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procesuāli noteikumi, kas, lai parādītu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punktā minēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)    “kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, kuras ir jāizpilda nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)    “kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procesuāli noteikumi, kas fiziskai personai jāievēro, lai parādītu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu, kā arī

e)    “kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, kuras tai deleģējusi centrālā vai reģionālā vai vietējā valdība vai iestādes, un kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, arī ar uzņēmējdarbības veikšanas starpniecību, vai par atļauju veikt uzņēmējdarbību kādā jomā, kura nav pakalpojumu sniegšana.

159. PANTS

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1.    Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kuri liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2.    Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)    samērīgi ar kādu sabiedriskās politikas mērķi;

b)    skaidri un nepārprotami;

c)    objektīvi;

d)    iepriekš noteikti;

e)    iepriekš publiskoti, kā arī

f)    pārredzami un pieejami.

3.    Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4.    Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties izskatīt administratīvus lēmumus par uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisku personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz tiem. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras patiešām ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5.    Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6.    Izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības, var ņemt vērā leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, tostarp apsvērumus par veselību, drošību, vides aizsardzību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

160. PANTS

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1.    Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas un tādas, kas pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2.    Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licencēšanas maksa 19 , kas pieteikuma iesniedzējiem varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, ir samērīga un proporcionāla attiecīgo atļauju piešķiršanas procedūru izmaksām.

3.    Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentā iestāde lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga un neatskaitās nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4.    Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā veidā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra veidā.

5.    Katra Puse nodrošina, ka pieteikuma apstrāde, tostarp galīgā lēmuma pieņemšana, tiek pabeigta samērīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas noteikt grafiku pieteikuma parastai apstrādei.

6.    Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju samērīgā termiņā pēc tam, kad tā ir saņēmusi pieteikumu, kuru uzskata par nepilnīgu, dod iespēju novērst trūkumus un, ciktāl iespējams, norāda papildu informāciju, kas nepieciešama, lai pieteikums būtu pilnīgs.

7.    Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, pieņem arī apliecinātas kopijas.

8.    Ja pieteikums tiek noraidīts, kompetentā iestāde pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par pieteikuma noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9.    Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.

II APAKŠIEDAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

161. PANTS

Savstarpēja atzīšana

1.    Nekas šajā nodaļā neliedz kādai Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2.    Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to teritorijā sniegt Partnerības komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai ieteikumus par kvalifikāciju un profesionālās pieredzes savstarpēju atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3.    Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai samērīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)    cik liela ir to standartu un kritēriju konverģence, kurus katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, kā arī

b)    nolīguma par kvalifikācijas un profesionālās pieredzes savstarpēju atzīšanu iespējamo ekonomisko vērtību.

4.    Ja 3. punktā minētās prasības ir izpildītas, Partnerības komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos pasākumus, lai risinātu sarunas par savstarpējas atzīšanas nolīgumu, un pēc tam iesaka Pušu kompetentajām iestādēm sākt sarunas.

5.    Šāds nolīgums atbilst attiecīgajiem PTO līguma noteikumiem, jo īpaši VII pantam Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), kas ietverta PTO līguma 1.B pielikumā.

162. PANTS

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1.    Katra Puse nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem pēc konkrētas informācijas par jebkuru tās ieviestu vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī izveido vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju par šiem jautājumiem otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2.    Nekas šajā nolīgumā neliek kādai Pusei izpaust konfidenciālu informāciju, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kas kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komercinteresēm.

III APAKŠIEDAĻA

DATORPAKALPOJUMI

163. PANTS

Saprašanās par datorpakalpojumiem

1.    Liberalizējot datorpakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar B, C un D iedaļu, Puses ievēro 2.–4. punktu.

2.    Centrālās preču klasifikācijas (CPC 20 ) kods 84, kas ir ANO kods, kuru izmanto datorpakalpojumu un saistītu pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datorpakalpojumu un saistītu pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kuras definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (tostarp to izstrādei un īstenošanai), datu apstrādi un glabāšanu un saistītus pakalpojumus, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācību. Tehnoloģijas attīstība ļauj arvien vairāk piedāvāt šādus pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna mitināšana, datizrace un režģiskā skaitļošana katrs ir datorpakalpojumu pamatfunkciju kombinācija.

3.    Datorpakalpojumi un saistīti pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)    ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)    datorprogrammas, kuras definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), ieskaitot ar datorprogrammām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c)    datu apstrādes, datu glabāšanas, datu mitināšanas vai datubāzu pakalpojumus;

d)    apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai

e)    tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4.    Datorpakalpojumi un saistīti pakalpojumi ļauj sniegt citus pakalpojumus, piemēram, banku pakalpojumus, ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Šādos gadījumos ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīmekļa vai lietojumprogrammas mitināšana) un satura vai pamata pakalpojumu, piemēram, banku pakalpojumus, kas tiek sniegti elektroniski. Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

IV APAKŠIEDAĻA

PASTA PAKALPOJUMI 21

164. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošo noteikumu principi attiecībā uz visiem pasta pakalpojumiem.

2.    Šajā apakšiedaļā un B, C un D iedaļā:

a)    "licence" ir atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod regulatīvā iestāde un kas ir nepieciešama, pirms tiek sākta noteikta pakalpojuma sniegšana, kā arī

b)    “universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes minimālā pasta pakalpojumu komplekta sniegšana visās vietās kādas Puses teritorijā.

165. PANTS

Tirgu kropļojošas prakses novēršana

Katra Puse nodrošina, ka pasta pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas universālā pakalpojuma saistības vai pasta monopols, neveic tirgu kropļojošas darbības, piemēram:

a)    neizmanto ieņēmumus, kas gūti no šāda pakalpojuma sniegšanas, lai šķērssubsidētu eksprespasta piegādes vai citus piegādes pakalpojumus, kas nav universālais pakalpojums, kā arī

b)    nepamatoti nenošķir klientus, piemēram, uzņēmumus, liela apjoma sūtītājus un konsolidētājus attiecībā uz tarifiem vai citiem noteikumiem tādu pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistība vai pasta monopols.

166. PANTS

Universālais pakalpojums

1.    Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādas saistības neuzskatīs par konkurenci kropļojošām per se, ja tās administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci un ja tās nav vairāk apgrūtinošas, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

2.    Universālā pakalpojuma tarifiem ir jābūt pieejamiem, lai atbilstu lietotāju vajadzībām.

167. PANTS

Licences

1.    Katrai Pusei būtu jācenšas aizstāt licences par pakalpojumiem, kuri nav universālais pakalpojums, ar vienkāršu reģistrāciju.

2.    Ja ir vajadzīga licence:

a)    licenču noteikumi, kas nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs to mērķa sasniegšanai, ir publiski pieejami;

b)    licences atteikuma iemeslus pēc pieprasījuma dara zināmus pieteikuma iesniedzējam, kā arī

c)    katra Puse paredz pārredzamu, nediskriminējošu un uz objektīviem kritērijiem balstītu pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā.

168. PANTS

Regulatīvās struktūras neatkarība

Regulatīvā struktūra ir juridiski nošķirta no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauta. Regulatīvās struktūras lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

169. PANTS

Pakāpeniska tuvināšana

Puses atzīst, cik svarīgi ir pakāpeniski tuvināt Armēnijas Republikas pasta pakalpojumu tiesību aktus šīs jomas tiesību aktiem Eiropas Savienībā.

V APAKŠIEDAĻA

ELEKTRONISKO SAKARU TĪKLI UN PAKALPOJUMI

170. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošo noteikumu principi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ko liberalizē saskaņā ar B, C un D iedaļu.

2.    Šajā apakšiedaļā:

a)    “elektronisko sakaru tīkls” ir pārraides sistēmas un attiecīgos gadījumos komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citi resursi, tostarp tīkla pasīvie elementi, kas nodrošina signālu pārraidi pa vadiem, pa radioviļņiem, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

b)    “elektronisko sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, kurš pilnībā vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos, tostarp telesakaru pakalpojumi un pārraides pakalpojumi tīklos, ko izmanto apraidei; minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, ar ko nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kuru pārraida, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus;

c)    “publisks elektronisko sakaru pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums, ko kāda Puse nepārprotami vai faktiski prasa piedāvāt sabiedrībai kopumā;

d)    "publisks elektronisko sakaru tīkls" ir elektronisko sakaru tīkls, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto, lai sniegtu publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, un kas atbalsta informācijas pārraidīšanu starp tīkla pieslēgumpunktiem;

e)    “publisks telesakaru pakalpojums” ir telesakaru pārraides pakalpojumus, kurus kāda Puse nepārprotami vai faktiski prasa piedāvāt sabiedrībai kopumā, un šādi pakalpojumi var inter alia ietvert telegrāfu, telefonu, teleksu un datu pārraidi, kas parasti ietver klienta sniegtās informācijas pārraidīšanu reāllaika režīmā starp diviem vai vairākiem punktiem bez jebkādām izmaiņām klienta informācijas formā vai saturā;

f)    “regulatīvā iestāde elektronisko sakaru nozarē” ir struktūra vai struktūras, kam kāda Puse ir uzdevusi regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus;

g)    “pamata iekārtas” ir publiska elektronisko sakaru tīkla un pakalpojumu iekārtas, ko:

i)    nodrošina tikai vai galvenokārt viens nodrošinātājs vai ierobežots nodrošinātāju skaits, kā arī

ii)    nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

h)    “saistītas iekārtas” ir saistīti pakalpojumi, fiziskā infrastruktūra un citas iekārtas vai elementi, kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu un kas pieļauj vai atbalsta pakalpojumu sniegšanu ar minētā tīkla vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls, un tās inter alia ietver ēkas vai ievadus ēkās, ēku iekšējo instalāciju, antenas, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu šahtas, cauruļvadus, stabus, kabeļu akas un sadales punktus;

i)    "nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs 22 " elektronisko sakaru nozarē ir pakalpojumu sniedzējs, kas spēj būtiski ietekmēt dalības nosacījumus cenas un piedāvājuma ziņā attiecīgajā elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, jo tas kontrolē būtiskās pamata iekārtas vai izmanto savu stāvokli tirgū;

j)    “piekļuve” ir pieejas iekārtām vai pakalpojumiem sniegšana citam pakalpojumu sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai varētu sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, un inter alia ietver piekļuvi:

i)    tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tas jo īpaši ietver piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai sniegtu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā);

ii)    fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu šahtas un stabus;

iii)    attiecīgajām programmatūras sistēmām, tostarp operatīvā atbalsta sistēmām;

iv)    informācijas sistēmām un datubāzēm, kurās apstrādā iepriekšējus pasūtījumus, piegādes, pasūtījumus, tehniskās apkopes un remonta lūgumus un rēķinus;

v)    numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzvērtīgas funkcijas;

vi)    fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai, kā arī

vii)    virtuālā tīkla pakalpojumiem;

k)    “starpsavienojums” ir fizisks un loģisks publisko elektronisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto viens vai dažādi pakalpojumu sniedzēji, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kurus var sniegt iesaistītās personas vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam;

l)    “universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes minimālo pakalpojumu komplekts, kas ir pieejams visiem lietotājiem kādas Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

m)    "numuru pārnesamība" ir iespēja visiem publisko elektronisko sakaru pakalpojumu abonentiem pēc pieprasījuma tajā pašā vietā saglabāt iepriekšējos tālruņu numurus, neradot kvalitātes, uzticamības vai ērtuma pasliktināšanos, mainot vienas kategorijas publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus.

171. PANTS

Regulatīvā iestāde

1.    Katra Puse nodrošina, ka tās elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un elektronisko sakaru aprīkojuma nodrošinātājiem.

2.    Puse, kura patur īpašumtiesības vai kontroli pār elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina faktisku reglamentējošo funkciju strukturālu atdalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli. Regulatīvā iestāde rīkojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no nevienas citas struktūras, īstenojot šos tai saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem uzticētos uzdevumus.

3.    Katra Puse nodrošina, ka tās regulatīvajām iestādēm ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari un pietiekami finanšu un personāla resursi, lai tās varētu pildīt uzticēto uzdevumu. Tikai pārsūdzības iestādes, kas minētas 7. punktā, ir pilnvarotas apturēt vai anulēt regulatīvo iestāžu lēmumus.

Regulatīvajai iestādei noteiktos uzdevumus publisko viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja minētie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai. Katra Puse nodrošina, ka tās regulatīvajām iestādēm ir atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai.

4.    Regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā pret visiem tirgus dalībniekiem.

5.    Regulatīvās iestādes savas pilnvaras izmanto pārredzami un savlaicīgi.

6.    Regulatīvās iestādes ir pilnvarotas nodrošināt, lai elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma nekavējoties sniegtu tām visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura ir nepieciešama, lai regulatīvās iestādes varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo apakšiedaļu. Pieprasītā informācija ir samērīga ar regulatīvo iestāžu uzdevumiem, un to apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes prasībām.

7.    Lietotājam vai piegādātājam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga zinātība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Tiek pienācīgi ņemta vērā lietas būtība, un pārsūdzības mehānisms ir efektīvs. Attiecībā uz struktūrām, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūrām un kas pēc būtības nav tiesu iestādes, katra Puse nodrošina, ka to lēmumi vienmēr tiek rakstiski pamatoti un ka arī šos lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti. Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu pasākumi.

8.    Katra Puse nodrošina, ka regulatīvās iestādes vadītāju vai attiecīgā gadījumā tās koleģiālās struktūras, kura regulatīvajā iestādē pilda šo funkciju, locekļus vai visu minēto personu aizstājējus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu pienākumus, kuri iepriekš noteikti iekšzemes tiesību aktos. Šādus lēmumus par atlaišanu publisko atlaišanas dienā. Atlaistajam regulatīvās iestādes vadītājam vai attiecīgā gadījumā koleģiālās struktūras, kura regulatīvajā iestādē pilda šo funkciju, locekļiem sniedz atlaišanas pamatojumu, un viņiem ir tiesības lūgt tā publiskošanu (ja citādi tas nenotiktu), un šādā gadījumā to publisko.

172. PANTS

Atļauja nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un sniegt pakalpojumus

1.    Katra Puse atļauj nodrošināt elektronisko sakaru tīklus vai sniegt pakalpojumus, kad vien iespējams, saņemot vienkāršu paziņojumu. Pēc paziņošanas attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam nepieprasa iegūt skaidru lēmumu vai jebkādu citu administratīvu aktu no regulatīvās iestādes pirms to tiesību izmantošanas, kuras izriet no atļaujas. Tiesības un pienākumi, kas izriet no šādas atļaujas, tiek publiskoti viegli pieejamā veidā. Pienākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo pakalpojumu.

2.    Ja vajadzīgs, Puse var pieprasīt licenci attiecībā uz tiesībām izmantot radiofrekvences un numurus, lai:

a)    novērstu kaitīgus traucējumus;

b)    nodrošinātu pakalpojuma tehnisku kvalitāti;

c)    nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu vai

d)    īstenotu citus vispārējas nozīmes mērķus.

3.    Ja kāda Puse pieprasa licenci, tā:

a)    publisko visus licencēšanas kritērijus un samērīgu laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu;

b)    pēc pieprasījuma rakstiski dara zināmu pieteikuma iesniedzējam licences atteikuma iemeslus;

c)    nodrošina pieteikuma iesniedzējam iespēju vērsties pārsūdzības iestādē, ja licence atteikta.

4.    Administratīvās izmaksas piegādātājiem nosaka objektīvi, pārredzami, samērīgi un tā, lai tās būtu minimālas. Administratīvās izmaksas, ko kāda Puse noteikusi pakalpojuma sniedzējiem vai tīkla nodrošinātājiem saskaņā ar 1. punktā minēto atļauju vai 2. punktā minēto licenci, nepārsniedz faktiskās administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo atļauju un licenču pārvaldībā, kontrolē un izpildes panākšanā. Šādas administratīvās izmaksas var ietvert izmaksas starptautiskai sadarbībai, saskaņošanai un standartizēšanai, tirgus analīzei, izpildes pārraudzībai un citai tirgus kontrolei, kā arī reglamentējošo darbu, kas saistīts ar sekundāro tiesību aktu un administratīvo lēmumu, tādu kā lēmumu par piekļuvi un savstarpēju savienojumu sagatavošanu un ieviešanu.

Pirmajā daļā minētās administratīvās izmaksas neietver ne maksu saistībā ar izsolēm, konkursiem vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm, ne arī obligātos maksājumus saistībā ar universālā pakalpojuma sniegšanu.

173. PANTS

Ierobežoti resursi

1.    Ierobežotu resursu, tostarp radiofrekvenču, numuru un piekļuves tiesību, sadali un piešķiršanu veic atklāti, objektīvi, savlaicīgi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi. Katras Puses procedūras pamatojas uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem.

2.    Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par radiofrekvenču spektru, kas piešķirts īpašām valsts vajadzībām.

3.    Katra Puse saglabā tiesības noteikt un piemērot spektra un frekvenču pārvaldības pasākumus, kas var ierobežot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju skaitu, ja tas tiek darīts saskaņā ar šo nolīgumu. Šīs tiesības ietver spēju sadalīt frekvenču joslas, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes vajadzības un spektra pieejamību. Puses spektra sadalīšanas un piešķiršanas un frekvenču pārvaldības pasākumus neuzskata par tādiem, kas per se neatbilst 144., 149. un 150. pantam.

174. PANTS

Piekļuve un starpsavienojumi

1.    Par piekļuvi un starpsavienojumu principā vienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.    Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības (un, ja to pieprasa cits pakalpojumu sniedzējs – pienākums) savstarpējās sarunās vienoties par starpsavienojumu, lai nodrošinātu publiski pieejamus elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus. Neviena Puse nesaglabā tiesiskus vai administratīvus pasākumus, kas liek pakalpojumu sniedzējiem, kuri piešķir piekļuvi vai starpsavienojumu, piedāvāt dažādus noteikumus dažādiem pakalpojumu sniedzējiem par līdzvērtīgiem pakalpojumiem, vai ar ko uzliek pienākumus, kuri nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem.

3.    Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kuri sarunās par piekļuves vai starpsavienojuma režīmu iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to drīkst izmantot vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

4.    Katra Puse nodrošina, ka nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs tās teritorijā nodrošina piekļuvi pamata iekārtām, tostarp inter alia tīkla elementiem, saistītām iekārtām un papildpakalpojumiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar pamatotiem un nediskriminējošiem 23 noteikumiem.

5.    Publiskiem telesakaru pakalpojumiem starpsavienojumu ar nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju nodrošina jebkurā tehniski iespējamā tīkla punktā. Šādu starpsavienojumu nodrošina:

a)    saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem (ieskaitot tehniskus standartus, specifikācijas, kvalitāti un apkopi) un likmēm un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem šā nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem nesaistītu sniedzēju vai nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmumu vai citu saistītu struktūru pakalpojumiem;

b)    laikus, ar tādiem noteikumiem (ieskaitot tehniskos standartus, specifikācijas, kvalitāti un apkopi) un tādām uz izmaksām orientētām likmēm, kas ir pārredzamas, samērīgas, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami nodalītas, lai pakalpojumu sniedzējam nevajadzētu maksāt par tīkla komponentiem vai iekārtām, ko viņam attiecīgā pakalpojuma sniegšanai nevajag, kā arī

c)    pēc pieprasījuma – punktos papildus vairumam lietotāju piedāvātajiem tīkla pieslēgumpunktiem par maksu, kas atspoguļo nepieciešamā papildaprīkojuma uzstādīšanas izmaksas.

6.    Katra Puse nodrošina, ka procedūras, kas piemērojamas starpsavienojumam ar nozīmīga pakalpojumu sniedzēja tīklu, ir publiski pieejamas un ka nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji dara publiski pieejamus attiecīgi vai nu savus starpsavienojuma nolīgumus, vai starpsavienojuma standartpiedāvājumus.

175. PANTS

Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā

Katra Puse pieņem vai saglabā attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka pakalpojumu sniedzēji, kas atsevišķi vai kopā ir nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs, uzsāk vai turpina pret konkurenci vērstu praksi. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a)    iesaistīšanos pret konkurenci vērstā šķērssubsidēšanā;

b)    no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci, kā arī

c)    liegumu citiem pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi piekļūt tehniskajai informācijai par pamata iekārtām un būtiskai komerciālai informācijai, kas tiem vajadzīga pakalpojumu sniegšanai.

176. PANTS

Universālais pakalpojums

1.    Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt.

2.    Šīs universālā pakalpojuma saistības neuzskata par pret konkurenci vērstām per se, ja tās administrē samērīgi, pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu saistību administrēšana ir neitrāla arī attiecībā uz konkurenci, un tās nav vairāk apgrūtinošas, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3.    Visu elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt tiesīgiem nodrošināt universālo pakalpojumu. Universālā pakalpojuma sniedzējus izraugās ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu pakalpojuma sniedzējam, kas izraudzīts nodrošināt universālo pakalpojumu. Ja šāds novērtējums to attaisno, un ņemot vērā universālā pakalpojuma sniedzēja tirgus ieguvumu, regulatīvās iestādes nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms tā izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu sadalei.

177. PANTS

Numuru pārnesamība

Katra Puse nodrošina, ka publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji ar samērīgiem noteikumiem nodrošina numuru pārnesamību.

178. PANTS

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

179. PANTS

Domstarpību atrisināšana elektronisko sakaru jomā

1.    Katra Puse nodrošina, ka domstarpību gadījumā starp elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs apakšiedaļas, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras attiecīgās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai domstarpības atrisinātu iespējami īsā laikā un katrā ziņā četru mēnešu laikā, izņemot ārkārtas apstākļus.

2.    Ja šādas domstarpības attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai domstarpības atrisinātu.

3.    Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajām personām sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem, uz kuriem tas ir balstīts, un tām ir tiesības lēmumu pārsūdzēt saskaņā ar 172. panta 7. punktu.

4.    Šajā pantā minētā procedūra neliedz nevienai iesaistītajai personai iesniegt prasību tiesā.

180. PANTS

Pakāpeniska tuvināšana

Puses atzīst, cik svarīgi ir pakāpeniski tuvināt Armēnijas Republikas elektronisko sakaru tīklu tiesību aktus šīs jomas tiesību aktiem Eiropas Savienībā.

VI APAKŠIEDAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

181. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šo apakšiedaļu piemēro tiem pasākumiem, kas ietekmē finanšu pakalpojumu sniegšanu, ja finanšu pakalpojumi tiek liberalizēti saskaņā ar B, C un D iedaļu.

2.    Šajā nodaļā “finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā kādas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītus pakalpojumus, kā arī banku un citus finanšu pakalpojumus.

3.    Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi, kā minēts 2. punktā, ietver:

a)    tiešu apdrošināšanu (tostarp kopapdrošināšanu):

i)    dzīvības apdrošināšanu, kā arī

ii)    nedzīvības apdrošināšanu;

b)    pārapdrošināšanu un retrocesiju;

c)    apdrošināšanas starpniecību, piemēram, mākleru un aģentūru pakalpojumus, kā arī

d)    apdrošināšanas palīgpakalpojumus, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumus, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumus.

4.    Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu un ar to saistītus pakalpojumus), kā minēts 2. punktā, ietver:

a)    noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšanu no iedzīvotājiem;

b)    visu veidu aizdevumus, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktoringu un komercdarījumu finansēšanu;

c)    finanšu nomu;

d)    visus maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumus, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čekus un bankas pārvedu vekseļus;

e)    galvojumus un saistības;

f)    tirdzniecību savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū ar turpmāk minēto:

i)    valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti),

ii)    ārvalstu valūta;

iii)    atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un iespējas līgumi;

iv)    valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp tādi produkti kā mijmaiņas līgumi, regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi;

v)    pārvedami vērtspapīri, kā arī

iv)    citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

g)    dalību visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšanu saistībā ar šādu emisiju;

h)    starpniecību naudas darījumos;

i)    aktīvu pārvaldīšanu, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, pārvaldīšanas, depozitārija un trasta pakalpojumus;

j)    finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto instrumentu un citu apgrozāmu vērtspapīru norēķinu un tīrvērtes pakalpojumus;

k)    finanšu informācijas sniegšanu un nosūtīšanu un finanšu datu apstrādi un ar to saistītu programmatūru, kā arī

l)    konsultācijas, starpniecību un citus finanšu palīgpakalpojumus saistībā ar visām šajā punktā minētajām darbībām, ietverot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par uzņēmumu iegādi un par uzņēmuma pārstrukturēšanu un stratēģiju.

5.    Šajā apakšiedaļā:

a)    "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus, bet nav publiska struktūra;

b)    "publiska struktūra" ir:

i)    kādas Puses valdība, centrālā banka vai monetārā iestāde vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša struktūra, kas galvenokārt veic valsts pārvaldes funkcijas vai darbības valsts pārvaldes vajadzībām, izņemot struktūras, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu uz komerciāliem noteikumiem, vai

ii)    privāta struktūra, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā pilda šīs funkcijas;

c)    "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kuri attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs kādas Puses teritorijā, bet kas tiek sniegts otras Puses teritorijā.

182. PANTS

Piesardzības atkāpe

1.    Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai Pusei pieņemt vai saglabāt tādus piesardzības pasākumus kā:

a)    ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība;

b)    savas finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšana.