EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.12.2017

COM(2017) 815 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Pirmais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu

{SWD(2017) 480 final}

I. Ievads

Vīzu režīma liberalizācija ir viens no Eiropas Savienības ietekmīgākajiem rīkiem, ar ko atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus un stiprināt saiknes starp ES iedzīvotājiem un trešo valstu pilsoņiem. Šis ziņojums ir sagatavots, izpildot Komisijas pienākumu pārraudzīt to, vai trešās valstis nepārtraukti pilda ar vīzu režīma liberalizāciju saistītās prasības, un vismaz reizi gadā sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šiem jautājumiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 539/2001 1.a panta 2.b punktā 1 un kā minēts Komisijas 2017. gada 17. februāra paziņojumā 2 .

Vīzu režīma liberalizācijas kritēriju novērtēšana attiecas uz valstīm, kuras saskaņā ar attiecīgiem rīcības plāniem un ceļvežiem ir sekmīgi noslēgušas vīzu režīma liberalizācijas dialogu, t. i., uz Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības valstīm. Ziņojumā aplūkotas katrai valstij noteiktas konkrētas jomas 3 , kurās nepieciešama turpmāka pārraudzība un rīcība, lai nodrošinātu vīzu režīma liberalizācijas procesā sasniegtā progresa noturību un ilgtspēju. Tādēļ šajā ziņojumā nav aplūkoti kritēriji un saistības, kas līdz šim tikuši stabili izpildīti. Par vispārējo stāvokli iekšlietu un tieslietu jomā, kas ir svarīga arī vīzu režīma liberalizācijas saistību īstenošanai, Komisija attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm detalizēti ziņo paplašināšanās paketes kontekstā 4 un attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm — attiecīgo asociācijas nolīgumu īstenošanas kontekstā. Šā ziņojuma pārskata perioda sākums ir datums, kad pieņemti jaunākie attiecīgie ziņojumi, proti, Rietumbalkānu valstīm — 2015. gada februārī pieņemtais Piektais ziņojums par uzraudzību pēc vīzu režīma liberalizācijas 5 , bet Austrumu partnerības valstīm — galīgie progresa ziņojumi par vīzu režīma liberalizāciju; attiecībā uz Moldovas Republiku 6 ziņojums pieņemts 2013. gada decembrī un attiecībā uz Ukrainu un Gruziju — 2015. gada decembrī.

Ziņojumā ietvertie statistikas dati attiecas uz dalībvalstīm un asociētajām valstīm, proti, 26 dalībvalstīm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 539/2001, un četrām Šengenas asociētajām valstīm (turpmāk “Šengenas un asociēto valstu zona”) 7 . Konkrēto jomu novērtējuma pamatā galvenokārt ir informācija, ko Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat) sniegušas Šengenas un asociēto valstu zonas valstis un ES aģentūras (Eiropols, eu-LISA, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra), kā arī informācijas apmaiņa starp Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un bezvīzu režīma valstīm.

Ziņojumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegta plašāka pamatinformācija par konstatētajām norisēm konkrētajās jomās.

II. Konkrētu jomu novērtējums pēc vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem

II.1. Rietumbalkānu valstis

Albānija

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Runājot par neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam būtiski pieauga ieceļošanas atteikumu skaits un mazliet samazinājās nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits. Lai gan bezvīzu režīma valstu vidū Albānija joprojām ir tā, kuras valstspiederīgie iesniedz absolūti lielāko skaitu patvēruma pieteikumu ES, 2017. gada pirmajā pusgadā šis skaits samazinājās par 28 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro pusgadu (no 17 165 līdz 12 440). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam ieceļošanas atteikumu skaits palielinājās par 91 % (no 15 835 līdz 30 305), bet nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits samazinājās par 30 % (no 47 755 līdz 33 445) un patvēruma pieteikumu skaits saruka par 54 % (no 66 715 uz 30 840). Patvēruma atzīšanas līmenis ir zems (1,84 % 2015. gadā un 2,61 % 2016. gadā). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam atgriešanas lēmumu skaits samazinājās par 19 %, proti, no 39 310 līdz 31 975. Atpakaļuzņemšana notiek bez sarežģījumiem — valsts ātri reaģē uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, kas saņemti no dalībvalstīm, un atgriešanas rādītājs ievērojami palielinājies no 86 % 2015. gadā līdz 129 % 2016. gadā.

Albānija pēdējo mēnešu laikā ir veikusi vairākus pasākumus, lai risinātu problēmu, ko rada Albānijas valstspiederīgo iesniegtie nepamatotie patvēruma pieteikumi, bet ir tikpat aktīvi jāturpina šo pasākumu īstenošana. Albānija ir guvusi pirmos rezultātus neatbilstīgas migrācijas novēršanas rīcības plāna īstenošanā; tas vērsts uz operatīvo sadarbību neatbilstīgas migrācijas pārvaldībā, nepavadītu nepilngadīgo identifikācijā un aizsargāšanā un cīņā pret dokumentu viltošanu. Albānija ir uzlabojusi informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par aizliegumiem ieceļot Šengenas zonā. Tā ir arī pastiprinājusi dokumentu kontroli dažās robežšķērsošanas vietās, tostarp Rinas lidostā, tomēr vajadzētu uzlabot robežkontroli visās robežšķērsošanas vietās.

Albānija ir arī attīstījusi operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē neatbilstīgā migrācija. Albānijā nesen ieviestā prakse robežšķērsošanas vietās iztaujāt izceļotājus ir efektīva, taču tas ir tikai pagaidu pasākums, un to vajadzētu īstenot tā, lai tiktu ievērotas ceļotāju pamattiesības. Albānija ir centusies arī palielināt savas spējas uzņemt patvēruma meklētājus — ir uzbūvēts jauns atvērtais centrs Babrru, un papildus tam ir mēģināts uzlabot uzņemšanas apstākļus pie robežas ar Grieķiju.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Eiropas Savienībā dažādas kriminālas darbības īpaši aktīvi veic albāņu valodā runājošu noziedznieku organizētas grupas. Šīs grupas parasti ir iesaistītas vairākās dažādās noziedzīgās darbībās un nodarbojas ar narkotiku (īpaši marihuānas, kokaīna un heroīna) tirdzniecību, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī veic organizētus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu un nodarbojas ar reketu un izspiešanu.

Albānija ir rīkojusies, lai uzlabotu tiesībaizsardzības pasākumu efektivitāti cīņā pret smago un organizēto noziedzību. Laikā no 2015. gada līdz 2017. gadam ir būtiski palielinājies nelikumīgu narkotisko vielu, īpaši marihuānas, konfiskācijas gadījumu skaits, un 2017. gada audzēšanas sezonā novērots ievērojams kaņepju augu audzēšanas apjoma samazinājums.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Nepieciešams papildus uzlabot izpildi un jo īpaši risināt neatbilstīgas migrācijas radītās problēmas. Jāveic šādi pasākumi:

·jāuzlabo robežkontrole, tostarp ar izceļotāju iztaujāšanu robežšķērsošanas vietās, tomēr iztaujāšana jāveic tā, lai tiktu pilnībā ievērotas ceļotāju pamattiesības;

·jāturpina atpakaļuzņemšanas nolīguma efektīva īstenošana, nepieciešamības gadījumā noslēdzot īstenošanas protokolus ar vēl citām dalībvalstīm;

·jāturpina īstenot pasākumus, par kuriem panākta divpusēja vienošanās ar dalībvalstīm un kuru mērķis ir mazināt neatbilstīgas migrācijas plūsmas;

·jāorganizē plaša informācijas kampaņa par tiesībām un pienākumiem ceļošanā bez vīzas, un tā jāadresē reģioniem, kurus visvairāk skar neatbilstīga migrācija;

·jāpalielina palīdzība neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras vairāk tendētas neatbilstīgi pamest valsti, un jācenšas uzlabot to ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju, cita starpā sniedzot atbalstu personām, kas atgriežas Albānijā;

·papildus jāuzlabo tiesībaizsardzības pasākumu efektivitāte, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, narkotiku tirdzniecību un organizētus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu;

·aktīvāk jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana attiecībā uz organizētām noziedzīgām grupām, jo īpaši grupām, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību un migrantu kontrabandu;

·Eiropola sadarbības koordinatora norīkošana, kas papildus veicinās labāku sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Runājot par neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam ieceļošanas atteikumu skaits būtiski nemainījās, bet pieauga nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits. Tajā pašā periodā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valstspiederīgo iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES saruka par 28 % (no 5240 līdz 3755). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam ieceļošanas atteikumu skaits samazinājās par 2 % (no 2555 līdz 2495), nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits samazinājās par 13 % (no 5265 līdz 4595), patvēruma pieteikumu skaits saruka par 44 % (no 16 110 līdz 9100). Patvēruma atzīšanas līmenis ir zems (1,34 % 2015. gadā un 0,80 % 2016. gadā). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam atgriešanas lēmumu skaits palielinājās par 6,8 %, proti, no 5700 līdz 6085.

Atpakaļuzņemšana notiek veiksmīgi — valsts ātri reaģē uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, kas saņemti no ES dalībvalstīm, un atgriešanas rādītājs ir ļoti labs: 2016. gadā tas bija 127 %. Īstenošanas protokoli ir noslēgti ar piecām dalībvalstīm, un tuvākajā laikā paredzēts ieviest vēl sešus šādus protokolus. Valsts ir sākusi sarunas ar Komisiju, lai varētu savā teritorijā norīkot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbiniekus. Tā ir arī grozījusi likumu par ārvalstniekiem, lai saskaņotu to ar ES standartiem likumīgas migrācijas jomā.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Attiecībā uz organizēto noziedzību — organizētas noziedzīgas grupas no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nodarbojas ar narkotiku, jo īpaši heroīna, tirdzniecību un izplatīšanu. No valsts uz ES joprojām tiek nelikumīgi izvesti arheoloģiski un reliģiski priekšmeti, kā arī kultūras priekšmeti. Dažas noziedzīgas grupas ir arī saistītas ar korupciju sportā, konkrēti — krāpnieciskām derībām. Risku rada arī ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri, atgriežoties, šķērso bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izstrādājusi savu smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu, kā arī šādu reģionālu novērtējumu kopā ar Serbiju un Melnkalni. Tiesībaizsardzības jomā, pateicoties narkotiku tirdzniecības apkarošanas centieniem, tiek vairāk konfiscētas narkotikas, īpaši marihuāna un sintētiskās narkotikas, un ir likvidētas vairākas narkotiku tirdzniecības bandas. Ir iecelts valsts koordinators, kura uzdevums ir pārraudzīt terorisma apkarošanas pasākumus. Ir uzlabojusies tiesībaizsardzības sadarbība ar Rietumbalkānu partnervalstīm, Itāliju un Slovēniju, kā arī operatīvā sadarbība ar Eiropolu. Ir spēkā sadarbības nolīgums ar Eurojust, taču sadarbība ir ļoti vāja un nav noteikts jauns kontaktpunkts.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Izpilde turpmāk ir vēl jāuzlabo. Jāveic šādi pasākumi:

·jāturpina starp ES un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma efektīva īstenošana, nepieciešamības gadījumā noslēdzot īstenošanas protokolus ar vēl citām ES dalībvalstīm;

·jāstiprina robežkontrole, vienlaikus pilnībā ievērojot ceļotāju pamattiesības;

·jāorganizē plaša informācijas kampaņa par tiesībām un pienākumiem ceļošanā bez vīzas, un tā jāadresē reģioniem, kurus visvairāk skar neatbilstīga migrācija;

·jāpalielina palīdzība neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cenšoties uzlabot to ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju;

·jāuzlabo tiesībaizsardzības pasākumu efektivitāte cīņā pret narkotiku, īpaši heroīna, tirdzniecību, arheoloģisku priekšmetu kontrabandu un korupciju sportā, kā arī citām nelikumīgām darbībām;

·aktīvāk jāveic izmeklēšana attiecībā uz organizētām noziedzīgām grupām un to kriminālvajāšana, jo īpaši attiecībā uz grupām, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību;

·bez kavēšanās jānosaka kontaktpunkts sadarbībai ar Eurojust un jānodrošina, ka noslēgtais sadarbības nolīgums tiek pilnībā īstenots.

Bosnija un Hercegovina

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Runājot par neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam ieceļošanas atteikumu skaits un nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits saglabājās stabils. Periodā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgo iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES samazinājās par 38 % (no 2340 līdz 1440). Ieceļošanas atteikumu skaits jau 2015.–2016. gada periodā bija stabils (5185 gadījumi 2015. gadā un 5150 gadījumi 2016. gadā), un līdzīga stabilitāte šajā periodā bija vērojama arī saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos (3585 gadījumi 2015. gadā un 3645 gadījumi 2016. gadā). Jau 2015.–2016. gada periodā patvēruma pieteikumu skaits samazinājās par 51 % (no 9100 līdz 4495). Patvēruma atzīšanas līmenis 2015. gadā bija 3,50 % un 2016. gadā — 4,20 %. Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam atgriešanas lēmumu skaits samazinājās par 10 % (no 5675 līdz 5080). Minētajā periodā atgriešanas rādītājs stabili saglabājās aptuveni 73 % līmenī. Ar atpakaļuzņemšanu saistītā sadarbība ar dalībvalstīm notiek bez sarežģījumiem un ir apmierinoša, tomēr ir jāturpina centieni šajā jomā.

Bosnija un Hercegovina 2016. gada martā pieņēma migrācijas un patvēruma stratēģiju un rīcības plānu 2016.–2020. gadam, lai uzlabotu valsts stratēģisko satvaru migrācijas pārvaldībai. Turklāt 2016. gada februārī stājās spēkā jauns likums par patvērumu, un tā mērķis ir turpināt valsts patvēruma politikas saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem un ES acquis, jo īpaši attiecībā uz patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesībām uz darbu, izglītību, sociālo drošību un medicīnisko aprūpi, ģimenes atkalapvienošanos un neizraidīšanas principa ievērošanu.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Attiecībā uz organizēto noziedzību jānorāda, ka Bosnija un Hercegovina ir viena no tām valstīm, par kuru valstspiederīgajiem visbiežāk tiek ziņots saistībā ar līdzdalību ES teritorijā veiktos organizētos noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu. Organizētas noziedzīgas grupas no šīs valsts nodarbojas ar māju apzagšanu, vardarbīgu ielaušanos zagšanas nolūkā un krāpnieciskiem darījumiem, kā arī veic cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu narkotisko vielu tirdzniecību Rietumbalkānu maršrutā. Bosnija un Hercegovina ir arī galamērķis, kur nogādā dažādās dalībvalstīs zagtus transportlīdzekļus. Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir ievērojami ieroču krājumi, un tas ir risks saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.

Bosnija un Hercegovina 2016. gada augustā noslēdza operatīvās sadarbības nolīgumu ar Eiropolu. Tā mērķis ir atbalstīt valsti organizētās noziedzības, terorisma un citu veidu starptautisko noziegumu novēršanā un apkarošanā. Vēlāk — 2017. gada maijā — tika parakstīta vienošanās par sadarbības koordinatora norīkošanu Eiropola galvenajā mītnē. Pašlaik tiek strādāts, lai norīkotu valsts kontaktpunktu saziņai ar Eiropolu. Ir aktīvāk jārīkojas, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību. Turpmāk ir jāizstrādā visaptveroša, multidisciplināra un uz cietušajiem orientēta pieeja cilvēku tirdzniecības apkarošanai un jāuzlabo cietušo identificēšana.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Izpilde turpmāk ir vēl jāuzlabo. Jāveic šādi pasākumi:

·jāturpina starp ES un Bosniju un Hercegovinu noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma efektīva īstenošana, nepieciešamības gadījumā noslēdzot īstenošanas protokolus ar pārējām ES dalībvalstīm; papildu uzmanība jāpievērš termiņu ievērošanai un identifikācijas procesu uzlabošanai;

·jāstiprina robežkontrole, vienlaikus pilnībā ievērojot ceļotāju pamattiesības;

·jāorganizē plaša informācijas kampaņa par tiesībām un pienākumiem ceļošanā bez vīzas, un tā jāadresē reģioniem, kurus visvairāk skar neatbilstīga migrācija;

·jāpalielina palīdzība neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cenšoties uzlabot to ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju;

·jāveic papildu pasākumi, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

·aktīvāk jāizmanto finanšu izmeklēšana korupcijas un organizētās noziedzības lietās.

Melnkalne 

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam ieceļošanas atteikumu skaits nedaudz palielinājās, bet nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits pieauga būtiski. Tomēr absolūtā izteiksmē skaitļi joprojām ir nelieli. To patvēruma pieteikumu skaits, ko ES iesnieguši Melnkalnes valstspiederīgie, laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam samazinājās par 36 % (no 795 līdz 510). No 2015. gada līdz 2016. gadam ieceļošanas atteikumu skaits samazinājās par 13 % (no 385 līdz 335) un samazinājās arī nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits — tas saruka par 26 % (no 770 līdz 570). Patvēruma pieteikumu kopējais skaits laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam būtiski samazinājās (no 4115 līdz 1830, proti, par 56 %). Patvēruma atzīšanas līmenis ir zems (1,63 % 2015. gadā un 1,75 % 2016. gadā). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam uz Melnkalnes valstspiederīgajiem attiecināto atgriešanas lēmumu skaits saglabājās stabils (1565 lēmumi 2015. gadā un 1500 lēmumi 2016. gadā). ES dalībvalstis ziņoja, ka sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ir ļoti laba, un 2016. gadā atgriešanas rādītājs Melnkalnē bija 160 %; tas ir augstākais rādītājs visu to trešo valstu vidū, kurām noteikts bezvīzu režīms pēc vīzu režīma liberalizācijas kritēriju izpildes. Tomēr joprojām ir zems to ES dalībvalstu izdoto atpakaļuzņemšanas pieprasījumu apstiprināšanas īpatsvars, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

2016. gadā tika pieņemta 2016.–2020. gada stratēģija par tādu personu reintegrāciju, kas atgriezušās saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Līdz ar 2017.–2020. gada stratēģijas par integrētu migrācijas pārvaldību pieņemšanu ir pabeigts kopējais stratēģiskais satvars, un ir pavirzījusies uz priekšu šīs jomas tiesību aktu saskaņošana ar ES acquis. Šīs stratēģijas īstenošanu pārrauga ministriju darba grupa, kas izveidota 2017. gada augustā.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Runājot par organizēto noziedzību — Melnkalne ir centrs, no kura tiek veikta nelegālu tabakas izstrādājumu kontrabanda uz ES. Organizētās noziedzīgās grupas, kas radušās Melnkalnē, īpaši aktīvi nodarbojas ar kokaīna tirdzniecību. Zināms, ka organizētās noziedzīgās grupas no Melnkalnes legalizē smagās un organizētās noziedzības rezultātā iegūtus līdzekļus un iegulda tos citur.

Melnkalne ir papildus stiprinājusi savu institucionālo struktūru cīņai pret organizēto noziedzību. Īpašās policijas vienības sastāvā tagad ir 20 cilvēku, un tā ir nokomplektēta kā paredzēts; tomēr, lai apmierinātu vajadzības, ir nepieciešams vēl palielināt personālu. Pēdējos gados Melnkalne ir pieņēmusi savu smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu, uz kura pamata tiek noteiktas valsts drošības prioritātes. Tika pieņemti Kriminālkodeksa grozījumi, kas nodrošina iespēju īstenot ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas apkarošanu. Jūnijā stājās spēkā operacionālās sadarbības nolīgums ar Eurojust, un septembrī tika iecelts Eurojust sadarbības prokurors.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Izpilde turpmāk ir vēl jāuzlabo. Jāveic šādi pasākumi:

·jāturpina starp ES un Melnkalni noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma efektīva īstenošana, nepieciešamības gadījumā noslēdzot īstenošanas protokolus ar ES dalībvalstīm;

·jāorganizē plaša informācijas kampaņa par tiesībām un pienākumiem ceļošanā bez vīzas, un tā jāadresē reģioniem, kurus visvairāk skar neatbilstīga migrācija;

·jāgūst turpmāki rezultāti cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju;

·jāpalielina palīdzība neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cenšoties uzlabot to ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju.

Serbija

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam nedaudz palielinājās gan ieceļošanas atteikumu skaits, gan nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits. To patvēruma pieteikumu skaits, ko ES iesnieguši Serbijas valstspiederīgie, laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam samazinājās par 41 % (no 7140 līdz 4225), un tas ir ievērojams samazinājums. 2016. gadā 7910 Serbijas valstspiederīgajiem tika atteikta ieceļošana; šis skaits ir līdzīgs kā 2015. gadā, kad tika reģistrēti 7850 šādi gadījumi. Periodā no 2015. gada līdz 2016. gadam nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits samazinājās par 19 % (no 13 785 līdz 11 180). Jau 2015.–2016. gada periodā bija vērojams būtisks patvēruma pieteikumu skaita kritums, proti, samazinājums par 55 % (no vairāk nekā 30 325 līdz 13 515). Patvēruma atzīšanas līmenis ir zems (1,86 % 2015. gadā un 1,95 % 2016. gadā). Uz Serbijas valstspiederīgajiem attiecināto atgriešanas lēmumu skaits samazinājās par 7 %, t. i., 2015. gadā tika pieņemti 14 985 šādi lēmumi, bet 2016. gadā — 13 870 lēmumi. Serbija īsteno veiksmīgu sadarbību savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanā; atgriešanas rādītājs 2015. gadā bija 86,65 % un 2016. gadā — 89,04 %. Problemātiska ir trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšana (jo īpaši tas attiecas uz atpakaļuzņemšanu no Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas). Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas ietvaros Serbija 2017. gada 3. oktobrī apņēmās pilnībā izpildīt ES un Serbijas atpakaļuzņemšanas nolīgumā paredzētos noteikumus par trešo valstu valstspiederīgajiem. Tuvākajos mēnešos tas tiks rūpīgi uzraudzīts. Bažas raisa Serbijas nesenais lēmums atļaut ieceļošanu bez vīzas Irānas pilsoņiem, un ir uzmanīgi jāseko līdzi tā īstenošanai.

Serbija 2016. gada beigās pārskatīja savu reaģēšanas plānu migrantu skaita pieauguma situācijām, lai aptvertu periodu līdz 2017. gada beigām. Serbija 2017. gada februārī sāka darbu jaunas 2017.–2020. gada stratēģijas un rīcības plāna izstrādē ar mērķi cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju. Jaunā likuma par patvērumu pieņemšana kavējas, un vēl nav pieņemts jauns likums par ārvalstniekiem. Serbija pastāvīgi pārrauga patvēruma meklētāju skaita tendences un to personu skaita tendences, kas atgriežas saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, šajā nolūkā cita starpā atjauninot statistikas datus un veidojot migrācijas profilus. Serbija ir veikusi pasākumus atgriezušos personu reintegrācijas atbalstam, tostarp vietējo kopienu līmenī. Turklāt Serbija finansiāli atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tās īstenotu informācijas kampaņas par atpakaļuzņemšanas procedūrām un bezvīzu režīma ļaunprātīgas izmantošanas risku, tai skaitā vēršoties pie konkrētām sabiedrības grupām, kuras vairāk tendētas neatbilstīgi pamest valsti.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Attiecībā uz organizēto noziedzību jānorāda, ka Serbija ir viena no tām valstīm, par kuru valstspiederīgajiem visbiežāk tiek ziņots saistībā ar līdzdalību ES, īpaši Beļģijā, Francijā, Vācijā un Itālijā, veiktos organizētos noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu. Serbija ir arī viena no tām valstīm, kuru valstspiederīgie visbiežāk kļūst par upuriem cilvēku tirdzniecībā no Rietumbalkānu reģiona. Ir zināms, ka Serbijas izcelsmes noziedznieki ir iesaistīti kokaīna tirdzniecībā Rietumbalkānu maršrutā, un caur Serbiju kontrabandas ceļā ES bieži nonāk nelegāli tabakas izstrādājumi. Serbijā joprojām ir ievērojami ieroču krājumi, un tas ir risks saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.

Lai aktīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, Likumā par valdības iestāžu organizāciju un jurisdikciju organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas izskaušanā (kurš stājas spēkā 2018. gada martā) paredzēts izveidot īpašas iestādes, kuras veiks izmeklēšanu, cels apsūdzības un pieņems spriedumus lietās, kas saistītas ar minētajām jomām. Serbija ir uzlabojusi sadarbību ar Eiropolu; 2017. gada martā tika norīkots Serbijas sadarbības koordinators darbam Eiropola galvenajā mītnē. Savukārt 2017. gada septembrī darbam Belgradā tika norīkots Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras reģionālais sadarbības koordinators. Tajā pašā mēnesī Serbija parakstīja darba vienošanos ar CEPOL. Pagaidām vēl nav pieņemta jauna finanšu izmeklēšanas stratēģija, un kopumā trūkst proaktīvas pieejas finanšu izmeklēšanai. 2016. gadā tika izveidota Pastāvīgā cilvēku kontrabandas jautājumu darba grupa. 2017. gada augustā tika pieņemta jauna stratēģija cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai 2017.–2022. gada periodā, kā arī ar to saistītais rīcības plāns. Serbijai saskaņā ar šo stratēģiju jāveic pasākumi, kas vērsti uz cilvēku tirdzniecības upuru proaktīvu identificēšanu un pienācīgu aizsargāšanu. Serbija vēl nav sākusi sarunas par operacionālās sadarbības nolīgumu ar Eurojust, jo vēl nav pieņemts jauns likums par datu aizsardzību, kas atbilstu ES acquis.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Izpilde turpmāk ir vēl jāuzlabo. Jāveic šādi pasākumi:

·jāturpina starp ES un Serbiju noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma efektīva īstenošana, nepieciešamības gadījumā noslēdzot īstenošanas protokolus ar ES dalībvalstīm; papildu uzmanība jāpievērš trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai;

·jāorganizē plaša informācijas kampaņa par tiesībām un pienākumiem ceļošanā bez vīzas, un tā jāadresē reģioniem, kurus visvairāk skar neatbilstīga migrācija;

·jāturpina stiprināt uz izlūkdatiem balstītu izmeklēšanu, lai gūtu stabilus rezultātus galīgajā notiesāšanā un likvidētu tīklus, kas iesaistīti organizētajā noziedzībā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, cilvēku kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā;

·jāpalielina palīdzība neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cenšoties uzlabot to ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju.

II.2. Austrumu partnerība

Moldova

Neatbilstīga migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Runājot par neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam ieceļošanas atteikumu skaits nedaudz palielinājās, bet nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits samazinājās. Visvairāk patvēruma pieteikumu Moldovas valstspiederīgie ES iesniedza 2016. gada pavasarī, un laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam patvēruma pieteikumu skaits ievērojami samazinājās (par 58 %, t. i., no 1730 līdz 720). Pie robežām saņemto ieceļošanas atteikumu skaits laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam pieauga par 71 % (no 2725 līdz 4660), un arī nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits šajā periodā krasi palielinājās (par 89 %, t. i., no 4050 līdz 7660). Laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam patvēruma pieteikumu skaits strauji pieauga, palielinoties par 99 % (no 1850 līdz 3675). Patvēruma atzīšanas līmenis 2015. gadā bija 10,81 %, bet 2016. gadā samazinājās līdz 2,07 %. Uz Moldovas valstspiederīgajiem attiecināto atgriešanas lēmumu skaits laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam būtiski palielinājās (par 178 %, t. i., no 1810 līdz 5035). Atgriešanas rādītājs samazinājās no 67,13 % 2015. gadā līdz 48,16 % 2016. gadā. ES dalībvalstis augstu vērtē kvalitatīvo sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, un to apliecina arī uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem sniegto pozitīvo atbilžu lielais īpatsvars. Pēdējā Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas sanāksmē 2017. gada 6. oktobrī sadarbība ar Moldovu tika vērtēta kā kopumā laba.

Migrācijas pārvaldības jomā Moldova izpilda 2016.–2020. gada perioda rīcības plānu, ar ko paredzēts īstenot valsts migrācijas un patvēruma stratēģiju 2011.–2020. gadam. Īstenojot tādus projektus kā informācijas platforma NEXUS, kura ir pieejama tiešsaistē un kurai ir biroji dažādās pilsētās Moldovā, kā arī birojs Parīzē, Moldovas iedzīvotāji tiek informēti par dažādu migrācijas aspektu sniegtajiem ieguvumiem un radīto risku.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Organizētas noziedzīgas grupas no Moldovas īpaši aktīvi darbojas Austrijā, Francijā, Vācijā, Latvijā un Polijā, un to galvenā darbības joma joprojām ir dažādi organizētās noziedzības veidi, piemēram, organizēti noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecība, narkotiku tirdzniecība (nopietnas bažas rada heroīna tirdzniecība), krāpšana akcīzes nodokļu jomā, krāpšana ar maksājumu kartēm un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Krievu valodā runājošu noziedznieku organizētas grupas izmanto Moldovu kā tranzīta valsti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un ievešanai ES. Moldova joprojām ir cilvēku tirdzniecības sākumpunkts. Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību, Moldova 2014. gada vidū noslēdza nolīgumu ar Eurojust, un tas stājās spēkā 2016. gada oktobrī. Tiesībaizsardzības sadarbība tika stiprināta, parakstot nolīgumu ar Eiropolu 2014. gada decembrī.

Kopš galīgā ziņojuma par vīzu režīma liberalizāciju publicēšanas Moldova ir pieņēmusi tiesību aktus, lai stiprinātu institucionālo struktūru cīņai pret korupciju (jo īpaši augsta līmeņa korupciju) un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tomēr to īstenošana būtiski kavējas. Saglabājas bažas par politisko ietekmi uz korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Mēģinājumi iedragāt pretkorupcijas sistēmu (piemēram, tā sauktais “Kapitāla liberalizācijas likums” un tā sauktā “uzņēmējdarbības pakete”, kuru mērķis cita starpā ir mainīt korupcijas apkarošanas iestāžu institucionālo struktūru) mazina ticību politiskajai gribai apkarot korupciju. Lai gan līdzekļu atguves dienesta izveide bija paredzēta galīgajā ziņojumā par vīzu režīma liberalizāciju, tas tika izveidots tikai 2017. gadā, turklāt tā darbības joma pašreiz joprojām ietver tikai korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas. Tā kā kavējās Likuma par Valsts godprātības iestādi īstenošana, kopš 2016. gada augusta ir iestājusies dīkstāve īpašumu deklarāciju un interešu konfliktu deklarāciju pārbaudē. Joprojām ir apstājies darbs tiesību aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saskaņošanā ar ES Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Tomēr korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kritēriju izpilde var būt apdraudēta, ja netiks veikti tūlītēji pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu un noturīgu izpildi. Jāveic šādi pasākumi:

·aktīvāk jācīnās pret organizēto noziedzību, pieņemot jaunus tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

·jānodrošina, ka specializētās korupcijas apkarošanas iestādes ir pilnīgi neatkarīgas un darbojas efektīvi un rezultatīvi. Jānodrošina, ka gaidāmajam tiesiskajam regulējumam, kas tiks izveidots ar tā saukto “uzņēmējdarbības paketi”, nav negatīvas ietekmes uz cīņu pret korupciju un pret krāpšanu banku darījumos;

·prioritārā kārtā jānodrošina Valsts godprātības iestādes darbība, ieceļot tās augstāko vadību un inspektorus;

·jānodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves aģentūras pienācīga darbība, sniedzot piekļuvi visai nepieciešamajai informācijai (tostarp datubāzēm), piešķirot pietiekamus budžeta līdzekļus un pietiekamu skaitu darbinieku un paplašinot tās darbības jomu, lai tā strādātu ar jebkāda veida noziegumos gūtiem ieņēmumiem;

·jāpieliek vairāk pūļu, lai gūtu labus rezultātus cīņā pret augsta līmeņa korupciju;

·aktīvāk jāīsteno mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kurās tiek skaidrotas tiesības un pienākumi ceļošanā bez vīzas.

Gruzija

Integrēta robežu pārvaldība, migrācijas pārvaldība un patvēruma politika

Attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas problēmām — laikā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada vidum nelikumīgas uzturēšanās gadījumu un ieceļošanas atteikumu skaits saglabājās stabils. To patvēruma pieteikumu skaits, ko ES iesnieguši Gruzijas valstspiederīgie, laikā no 2016. gada otrā pusgada (4750) līdz 2017. gada vidum (4630) nav palielinājies. Ieceļošanas atteikumu skaits samazinājās par 39 % no 1330 atteikumiem 2015. gadā līdz 810 atteikumiem 2016. gadā, savukārt nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits saruka par 3 % (no 5405 gadījumiem 2015. gadā līdz 5240 gadījumiem 2016. gadā); patvēruma pieteikumu skaits pieauga par 7,2 % (no 8110 pieteikumiem 2015. gadā līdz 8700 pieteikumiem 2016. gadā). Periodā no 2016. gada pirmā pusgada līdz tā paša gada otrajam pusgadam reģistrēts 22 % pieaugums (no 3905 līdz 4750). Patvēruma atzīšanas līmenis saglabājās gandrīz nemainīgs (6,62 % 2015. gadā un 6,48 % 2016. gadā). Izraidīto Gruzijas valstspiederīgo skaits samazinājās par 12 % no 6415 personām 2015. gadā līdz 5635 personām 2016. gadā, un atgriešanas rādītājs palielinājās no 45,13 % 2015. gadā līdz 55,90 % 2016. gadā. Lai gan atgriešanas rādītājs joprojām ir samērā zems, ES dalībvalstis ļoti atzinīgi vērtē sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, un Gruzijas iestādes apstiprināja lielāko daļu 2016. gadā saņemto atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.

Gruzija ir guvusi jaunas sekmes 2016.–2020. gada migrācijas stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna īstenošanā, cita starpā, piemēram, vienotās migrācijas analītiskās sistēmas ieviešanā (testēšana sākta 2016. gada oktobrī), vienotās sistēmas riska un draudu analīzei pie robežām ieviešanā, migrācijas riska analīzes metodikas izveidē un 2015. gada migrācijas profila atjaunināšanā; tādējādi valsts ir turpinājusi stabili izpildīt vīzu režīma liberalizācijas kritērijus. Gruzija trīs posmos ir veikusi valsts mēroga kampaņas un apmācību par bezvīzu ceļošanas noteikumiem un pārrauga izceļošanu uz Šengenas zonu.

Saistībā ar patvēruma procedūrām nopietnas bažas rada tas, ka Gruzija 2017. gada pirmajā pusgadā ir noraidījusi ievērojamu skaitu patvēruma pieteikumu, pamatojot noraidījumus ar valsts drošības apsvērumiem 8 ; šīs bažas paustas trešajā un ceturtajā progresa ziņojumā par to, kā Gruzija īstenojusi vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu 9 , un šī situācija ir jāatrisina.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Kopš galīgā ziņojuma par vīzu režīma liberalizāciju publicēšanas Gruzija joprojām ir viena no tām valstīm ārpus ES, kuras valstspiederīgo organizētas noziedzīgas grupas visbiežāk ir iesaistītas smagos un organizētos noziegumos ES. Organizētas noziedzīgas grupas no Gruzijas ir ļoti mobilas, tās galvenokārt veic organizētus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu (īpaši ielaušanos un zādzības) un īpaši aktīvi darbojas Francijā, Grieķijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā. Šīs organizētās noziedzīgās grupas ir īpaši bīstamas ES, jo to nodarījumi bieži tiek uzskatīti par nenozīmīgiem likumpārkāpumiem, to kontrole pār noziedzīgajiem tirgiem pakāpeniski palielinās un tās sadarbojas ar citām organizētām noziedzīgām grupām no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Gruzija joprojām ir tranzīta valsts, caur kuru ES tiek ievestas dažādas nelegālas preces, jo īpaši narkotikas. Gruzijā arvien biežāk tiek legalizēti līdzekļi, ko organizētas noziedzīgas grupas nelikumīgi ieguvušas ES vai ārpus ES, un to sāk izmantot kā tranzīta valsti legalizētiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Gruzija ir parādījusi nopietnu apņemšanos novērst un apkarot organizēto noziedzību un ir stabili to pildījusi. Tā ir uzlabojusi starptautiskā līmeņa sadarbību. Centieni ir jāturpina un jānostiprina, jo īpaši saistībā ar izpildes panākšanu. Tiek regulāri atjauninātas valsts stratēģijas un rīcības plāni, kā arī tiesību akti. Jaunā valsts stratēģija par organizētās noziedzības apkarošanu 2017.–2020. gadā un rīcības plāns 2017.–2018. gadam ir vērsti uz šādām galvenajām jomām: organizētas noziedzīgas grupas (“likumīgie zagļi”), narkotikas, kibernoziedzība, mūsdienīga kārtības nodrošināšana un starptautiskā sadarbība. Tuvākajos mēnešos jānodrošina to savlaicīga un efektīva īstenošana. Tiek turpinātas policijas reformas, kuras sāktas 2015. gadā un attiecas uz izlūkdatos balstītu un uz sabiedrību vērstu kārtības uzturēšanu, un ir panākts progress arī vienotās noziegumu analīzes sistēmas izveidē. Šos pasākumus ir ļoti svarīgi īstenot, lai varētu izprast un analizēt noziedzīgus nodarījumus un nodrošināt mērķtiecīgu tiesībaizsardzību un kriminālo tiesvedību. Svarīgākajās dalībvalstīs ir norīkoti policijas atašeji, un tiek slēgti jauni tiesībaizsardzības nolīgumi. Gruzija 2017. gada aprīlī noslēdza operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīgumu ar Eiropolu, un tas stājās spēkā 2017. gada jūlijā. Notiek sagatavošanās sarunām par sadarbības nolīgumu ar Eurojust — paredzēts, ka sarunas tiks sāktas 2018. gada janvārī.

Lai gan līdz šim Gruzija kopumā guvusi labus panākumus pretkorupcijas reformu veikšanā, īpaši būtu jāpievēršas 2017. gada janvārī ieviestā īpašumu deklarāciju pārbaudes mehānisma rezultatīvai īstenošanai.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Izpilde turpmāk ir vēl jāuzlabo. Jāveic šādi pasākumi:

·jāturpina kampaņas par bezvīzu ceļošanas noteikumiem, jāpabeidz migrācijas analītiskās sistēmas un riska analīzes sistēmas izveide un jāpastiprina centieni novērst noteiktos migrācijas pamatcēloņus;

·prioritārā kārtā praktiski jāīsteno sadarbības nolīgums ar Eiropolu, kā arī jānoslēdz sadarbības nolīgums ar Eurojust;

·prioritārā kārtā jāpabeidz reforma, kas vērsta uz izlūkdatos balstītu kārtības nodrošināšanu, un vienotās noziegumu analīzes sistēmas izveide;

·jāturpina un papildus jāstiprina tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība;

·jāiegulda vairāk pūļu, lai panāktu tiesību aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izpildi un lai izsekotu, iesaldētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tostarp pāri robežām. Jāizveido valsts līdzekļu atguves dienests. Tiesību akti jāsaskaņo ar ES Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

·jāpieņem grozījumi likumā par diskriminācijas novēršanu, lai panāktu tā efektīvu īstenošanu.

Ukraina

Integrēta robežu pārvaldība, migrācijas pārvaldība un patvēruma politika

Attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas problēmām — periodā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam nelikumīgas uzturēšanās gadījumu un ieceļošanas atteikumu skaits mazliet samazinājās. Periodā no 2016. gada otrā pusgada līdz 2017. gada pirmajam pusgadam Ukrainas valstspiederīgo iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES saglabājās bez būtiskām izmaiņām (attiecīgi 5435 un 5380). Ieceļošanas atteikumu skaits nedaudz samazinājās (par 5 %, t. i., no 23 795 atteikumiem 2015. gadā līdz 22 495 atteikumiem 2016. gadā), savukārt nelikumīgas uzturēšanās gadījumu skaits palielinājās par 26 % (no 23 480 gadījumiem 2015. gadā līdz 29 565 gadījumiem 2016. gadā). Patvēruma pieteikumu skaits būtiski samazinājās — tas saruka par 44 % no 22 100 patvēruma pieteikumiem 2015. gadā līdz 12 460 pieteikumiem 2016. gadā. Patvēruma atzīšanas līmenis 2015. gadā bija 30,12 % un 2016. gadā — 24,61 %. Izraidīto Ukrainas valstspiederīgo skaits palielinājās no 19 200 personām 2015. gadā līdz 26 865 personām 2016. gadā, un atgriešanas rādītājs palielinājās no 76,41 % 2015. gadā līdz 82,58 % 2016. gadā. Sadarbība ar Ukrainu atpakaļuzņemšanas jomā joprojām ir ļoti laba, un to apliecina gan ES, gan dalībvalstu sagatavotie kvalitātes novērtējumi.

Migrācijas pārvaldības jomā 2017. gada 12. jūlijā tika pieņemta Ukrainas valsts migrācijas politikas stratēģija laikposmam līdz 2025. gadam. Laikā no 2015. gada līdz 2017. gadam valstī tika īstenotas mērķtiecīgas prevencijas operācijas, lai pārbaudītu migrācijas tiesību aktu īstenošanu. Ukraina 2017. gada maijā sāka valsts mēroga informācijas kampaņu, kuras mērķis ir skaidrot tiesības un pienākumus, kas saistīti ar bezvīzu režīmu.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Attiecībā uz organizēto noziedzību — Ukraina joprojām ir tranzīta valsts, caur kuru ES tiek ievestas dažādas nelegālas preces. Pa Kaukāza maršrutu caur Ukrainu un citām Austrumu partnerības valstīm ES tiek nogādāts liels daudzums heroīna. Organizētās noziedzīgās grupas no Ukrainas ir iesaistītas krāpšanā akcīzes nodokļu jomā, jo īpaši nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanā un kontrabandā uz ES. Ukrainas kibernoziedznieki darbojas ar ļoti sarežģītām metodēm. Šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības jomā pašreiz aktivitāte ir neliela, tomēr Ukraina ir potenciāla izcelsmes valsts, no kuras šaujamieroči var tikt nelikumīgi izvesti uz ES. Kādreizējā Valsts policijas nodaļa, kuras uzdevums bija izmeklēt organizēto noziedzību, 2015. gadā tika likvidēta, un nav plānots to atjaunot.

Ukraina ir ratificējusi nolīgumu ar Eiropolu par operatīvo un stratēģisko sadarbību. Sadarbības nolīgums ar Eurojust par pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanu stājās spēkā 2017. gada septembrī. Kā pirmo soli ceļā uz kiberdrošības sistēmas izveidi 2017. gada oktobrī parlaments pieņēma likumu par kiberdrošību, lai sāktu valsts politikas izstrādi šajā jomā un radītu priekšnosacījumus valsts informācijas infrastruktūras kiberaizsardzības nodrošināšanai.

Kopš galīgā ziņojuma par vīzu režīma liberalizāciju publicēšanas ir panākts progress pretkorupcijas reformas īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz jaunizveidotā Valsts korupcijas apkarošanas biroja (NABU) un Korupcijas apkarošanas specializētās prokuratūras (SAP) sekmīgu darbību, tomēr problēmas joprojām sagādā reformu noturības nodrošināšana. NABU, SAP un Korupcijas novēršanas valsts aģentūras (NAPC) neatkarības saglabāšana un stiprināšana jāizvirza kā galvenās prioritātes. Nesenie notikumi, piemēram, īsu termiņu ieviešana pirmstiesas izmeklēšanai un tas, ka novembra beigās Ģenerālprokuratūra publiskoja NABU veiktās slepenās izmeklēšanas materiālus, nopietni apdraud NABU spējas efektīvi veikt izmeklēšanu un mazina sabiedrības uzticēšanos pretkorupcijas iestādēm. Parlamentā 2017. gada decembra sākumā tika iesniegts likumprojekts, kura pieņemšanas gadījumā tiktu pārmērīgi atvieglota pretkorupcijas iestāžu vadītāju atbrīvošana no amata, un, lai gan pašreiz tas svītrots no darba kārtības, tas joprojām nav atsaukts. Turklāt nopietnas bažas raisa tas, ka nav panākta notiesāšana lietās, kuras ietilpst NABU un SAP jurisdikcijā. Šīs nepilnības palīdzētu novērst tādas neatkarīgas, specializētas augstās tiesas izveide, kas izskatītu korupcijas lietas, pilnīgā saskaņā ar Venēcijas komisijas atzinumu.

Pēc e-deklarāciju sistēmas sekmīgās ieviešanas 2016. gada septembrī NAPC saskaras ar nopietnām grūtībām e-deklarāciju faktiskā pārbaudīšanā. Satraukumu raisa aģentūras pārvaldība, neērts tiesiskais regulējums, kā arī tas, ka nav uzstādīta automatizētas pārbaudes programmatūra un nav nodrošināta tieša un automātiska piekļuve attiecīgām datubāzēm un reģistriem, un tas, ka citas valsts iestādes joprojām nav gatavas sadarboties. Nesenā trauksmes celšanas lieta pret NAPC vadību raisa papildu bažas par šīs iestādes uzticamību un tās spēju sasniegt rezultātus.

Turklāt satraukumu rada arī pieaugošais spiediens uz pilsonisko sabiedrību, kam cita starpā izmanto kriminālizmeklēšanu un fiziskus uzbrukumus. Arī 2017. gada martā ieviestās tiesību aktu izmaiņas, ar kurām noteikts, ka pretkorupcijas aktīvistiem jāiesniedz īpašumu deklarācijas, ir pamats nopietnām bažām.

Kopumā vīzu režīma liberalizācijas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Tomēr, ņemot vērā nesenos notikumus, ir jāveic tūlītēji pasākumi, lai nodrošinātu iepriekš veikto reformu pilnvērtīgu īstenošanu un noturību, jo īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanas kritēriju. Jāveic šādi pasākumi:

·jāuzlabo sadarbība ar attiecīgajām ES aģentūrām, lai novērstu no neatbilstīgas migrācijas izrietošos riskus;

·aktīvāk jāīsteno mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kurās tiek skaidrotas tiesības un pienākumi ceļošanā bez vīzas;

·jānodrošina pretkorupcijas iestāžu sistēmas neatkarība, rezultativitāte un ilgtspēja un jo īpaši jāizveido neatkarīga un specializēta pretkorupcijas augstā tiesa saskaņā ar Venēcijas komisijas atzinumu un Ukrainas tiesību aktiem. Vienlaikus jānodrošina un jāstiprina NABU un SAP neatkarība un spējas, mainot līdzšinējās tendences, kas kavē šo iestāžu darbu;

·steidzami jāatjauno NAPC uzticamība un jāizveido efektīva īpašumu deklarāciju pārbaudīšanas sistēma, tostarp jāuzstāda automātiskas pārbaudīšanas sistēma ar tiešu un automātisku piekļuvi valsts datubāzēm un reģistriem;

·jāatceļ grozījumi, ar kuriem pienākums iesniegt īpašumu deklarācijas tiek attiecināts arī uz pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, un jānodrošina, ka pilsoniskā sabiedrība var izpildīt savu misiju bez nepamatotiem šķēršļiem un traucējumiem;

·aktīvāk jācīnās pret organizēto noziedzību, tostarp piešķirot pietiekamus resursus un nodrošinot pietiekamas speciālās zināšanas Valsts policijai, kā arī nosakot skaidru kompetenču šķīrumu un uzlabojot sadarbību tiesībaizsardzības iestāžu starpā.

III. Secinājumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 1.a panta 2.b punktu, kurā noteikts, ka Komisijai jāpārrauga tas, vai trešās valstis nepārtraukti pilda ar vīzu režīma liberalizāciju saistītās prasības, un jāziņo par to, Komisija, pamatojoties uz šajā ziņojumā izklāstīto analīzi un pievienoto dienestu darba dokumentu, uzskata, ka attiecīgo valstu vīzu režīma liberalizācijas prasības joprojām tiek izpildītas. Šajā ziņojumā ir noteikti turpmāki pasākumi, kas būtu jāveic konkrētās jomās, lai izpilde arī turpmāk būtu nepārtraukta un noturīga. Papildus tam ir jānodrošina, lai arī visi pārējie kritēriji tiktu pastāvīgi izpildīti.

Rietumbalkānu valstis un Austrumu partnerības valstis ir turpinājušas veikt pasākumus, lai risinātu ar neatbilstīgu migrāciju saistītās problēmas, kas joprojām ir aktuālas, jo īpaši Albānijā. Šie pasākumi jau nes rezultātus. Sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ar visām Rietumbalkānu un Austrumu partnerības bezvīzu režīma valstīm turpina noritēt labi, un atgriešanas rādītāji kopumā ir augsti.

Neskatoties uz pastāvīgām pūlēm organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā, organizētas noziedzīgas grupas no minētajām valstīm joprojām nodarbojas ar nelegālu šaujamieroču tirdzniecību, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un dažādu nelegālu preču (īpaši narkotiku un tabakas izstrādājumu) kontrabandu, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un kibernoziegumiem ES dalībvalstīs. Šajā saistībā ir jāveic stingrāki pasākumi.

Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas jomā Moldovai ir nekavējoties jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kritērija nepārtrauktu izpildi un reformu noturību. Ņemot vērā nesenos notikumus, arī Ukrainai ir jāveic tūlītēji pasākumi, lai saglabātu pretkorupcijas pasākumus, kas ieviesti ar agrāk veiktajām reformām, un lai būtu iespējams panākt turpmāku progresu.

Vīzu režīma liberalizācijas kritēriju izpilde ir nepārtraukts un pastāvīgs process. Piemērots satvars, kurā var turpmāk apspriest šos jautājumus, ir Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejas regulāras sanāksmes, ES dialogi ar valstīm, kurām noteikts liberalizēts vīzu režīms, tostarp Rietumbalkānu valstīm, attiecīgā gadījumā sarunas par pievienošanos ES, kā arī augstākā līmeņa ierēdņu tikšanās. Nākamo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai trešās valstis nepārtraukti pilda ar vīzu režīma liberalizāciju saistītās prasības, Komisija sniegs 2018. gadā.

(1)

     Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 1. marta Regulu (ES) 2017/371 (OV L 61, 8.3.2017., 1. lpp.).

(2)

      http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6290-2017-ADD-1/lv/pdf .

(3)

   Konkrētās jomas noteiktas atbilstoši katras valsts attiecīgajam vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānam. Kritēriji ir iedalīti četros būtisku tehnisku jautājumu blokos: 1) dokumentu drošība, tostarp biometrija; 2) integrēta robežu pārvaldība, migrācijas pārvaldība un patvēruma politika; 3) sabiedriskā kārtība un drošība; 4) ārējās attiecības un pamattiesības. Šā ziņojuma uzmanības centrā ir šādas konkrētās jomas (saistītas ar 2. un 3. bloku): Albānijā — neatbilstīga migrācija, tiesībaizsardzība; bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā — organizētā noziedzība, tiesībaizsardzība; Bosnijā un Hercegovinā — neatbilstīga migrācija, organizētā noziedzība; Melnkalnē — neatbilstīga migrācija, organizētā noziedzība; Serbijā — neatbilstīga migrācija, organizētā noziedzība; Moldovā — neatbilstīga migrācija, korupcijas apkarošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; Gruzijā — neatbilstīga migrācija, patvēruma politika, organizētā noziedzība, korupcijas apkarošana, diskriminācijas novēršana; Ukrainā — neatbilstīga migrācija, korupcijas apkarošana, organizētā noziedzība. Komisija arī turpina rūpīgi sekot līdzi ar 1. un 4. bloku saistīto kritēriju izpildei, jo īpaši attiecībā uz diskriminācijas novēršanu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu situāciju, īpaši romu integrācijas pasākumiem.

(4)

     Pēdējā pieņemta 2016. gada novembrī.

(5)

     Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. novembra paziņojumu: http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2009_2014/documents/d-mk/dv/1027_12/1027_12en.pdf

(6)

     Turpmāk “Moldova”.

(7)

     Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija, kā arī Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina un Islande.

(8)

     Laikā no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada jūnijam 26 % no lēmumiem bija lēmumi par noraidīšanu uz valsts drošības apsvērumu pamata. 2016. un 2015. gadā šis īpatsvars bija attiecīgi 5 % un 4 % (avots: UNHCR).

(9)

     COM(2015) 199 final / SWD(2015) 103 final, pieņemts 8.5.2015., un COM(2015) 684 final / SWD(2015) 299 final, pieņemts 18.12.2015.