EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.12.2017

COM(2017) 780 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Astotais ziņojums saskaņā ar 12. pantu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par PVN iekasēšanu un kontroles procedūrām

Satura rādītājs

1.Ievads

2.PVN kā ES ieņēmumu nozīmīgums

3.Galvenie konstatējumi

3.1.Vispārīgas piezīmes

3.1.1.Nodokļu administrēšanas organizēšana

3.1.2.Digitalizācija un informācijas tehnoloģija (IT)

3.1.3.PVN iztrūkuma analīze

3.2.PVN maksātāja reģistrācija un reģistrācijas anulēšana

3.2.1.PVN maksātāja reģistrācija

3.2.2.PVN maksātāja reģistrācijas anulēšana

3.2.3.VIES reģistrācija un reģistrācijas anulēšana

3.3.PVN deklarēšana un samaksa

3.3.1.Deklarāciju iesniegšana

3.3.2.Samaksa

3.4.PVN parādu piedziņa

3.5.PVN atmaksa

3.6.PVN revīzija un izmeklēšana

4.To ieteikumu īstenošana, kas tika sniegti Septītajā 12. panta ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā

5.Virzība uz labāku nodokļu (PVN) administrēšanu, pateicoties sadarbībai

Tabulu saraksts

1. tabula. ES kopējie ieņēmumi no PVN pašu resursiem pārskata periodā (2013–2015)    

2. tabula. PVN deklarāciju iesniegšanas rādītāji dalībvalstīs (2013–2015)    

Attēlu saraksts

1. attēls. PVN iztrūkums ES 2011.–2015. gadā (% no PVN kopējām saistībām (PVNKS) un mljrd. EUR)    

2. attēls. PVN reģistrācijas pieprasījumu izmaiņas 21 ES dalībvalstī (2013–2015)    

3. attēls. Galveno iespēju pieejamība, veicot reģistrācijas procedūras 28 ES dalībvalstīs (2016)    

4. attēls. PVN un VIES reģistrācijas numura saņemšanai nepieciešamais laiks 22 ES dalībvalstīs (2013–2015)    

5. attēls. Iespēja iesniegt dokumentus elektroniski 28 ES dalībvalstīs (2013–2015)    

6. attēls. Elektroniskās iesniegšanas rādītājs 28 ES dalībvalstīs (2013–2015)    

7. attēls. Iespēja PVN nomaksāt elektroniski 28 dalībvalstīs (2013–2015)    

8. attēls. Atgādinājumi par kavētiem maksājumiem 28 dalībvalstīs (2013–2015)    

9. attēls. PVN parādu piedziņa — pārskats par galvenajiem instrumentiem un praksi, ko izmanto 28 ES dalībvalstīs (2016)    

10. attēls. PVN iekasēšana un pēc revīzijām aprēķinātais PVN 22 ES dalībvalstīs (2013–2015)    

11. attēls. Ieteikumu īstenošanas rādītājs 27 dalībvalstīs, pa sadaļām    

12. attēls. Kopējais iepriekšējo ieteikumu īstenošanas rādītājs    

Ieteikumu saraksts

1. ieteikums. Nodokļu administrēšanas organizēšana    

2. ieteikums. Digitalizācija un IT    

3. ieteikums. PVN iztrūkuma aprēķini un analīze    

4. ieteikums. PVN reģistrācija ārvalstu nodokļu maksātājiem    

5. ieteikums. PVN identifikācijas numuri    

6. ieteikums. PVN un VIES reģistrācijas derīgums    

7. ieteikums. Pēcreģistrācijas kontroles    

8. ieteikums. Pēcreģistrācijas kontroles    

9. ieteikums. Novēlota PVN atmaksa    

10. ieteikums. Revīzijas un atbilstības stratēģija    

11. ieteikums. 42. muitas procedūra    

1.Ievads

Saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (PVN), Komisija reizi trijos gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par procedūrām, ko piemēro dalībvalstīs, lai reģistrētu ar nodokli apliekamas personas un noteiktu un iekasētu PVN, kā arī par dalībvalstu PVN kontroles sistēmu īpatnībām un darbības rezultātiem.

Šis ir astotais ziņojums, kas aptver norises laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Skaitliskie dati attiecas uz laikposmu no 2013. līdz 2015. gadam. Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija, izmantojot aptaujas anketu, apkopoja informāciju no visu ES dalībvalstu nodokļu iestādēm. Turklāt, lai iegūtu precīzāku informāciju un noskaidrotu dažas atbildes uz aptaujas jautājumiem, Komisijas dienestu pārstāvji apmeklēja desmit dalībvalstis.

Ziņojuma 2. nodaļā ir izskaidrota PVN nozīme un problēmas, kuras nodokļu administrācijām rada PVN iztrūkums. Galvenie konstatējumi ir izklāstīti šā ziņojuma 3. nodaļā atbilstīgi PVN administrēšanas pamatposmiem: PVN reģistrācija un reģistrācijas anulēšana, PVN deklarēšana un samaksa, PVN parādu piedziņa, PVN atmaksa, PVN revīzija un izmeklēšana. Konstatējumos atspoguļotas zināmas PVN administrēšanas tendences un pausti ieteikumi, kā papildināt pašlaik notiekošo ES PVN sistēmas modernizāciju. Ieteikumi ir sniegti kopā ar attiecīgajiem konstatējumiem. Ziņojuma 3. nodaļā ir izklāstīts, kā tika īstenoti iepriekšējā 12. panta ziņojumā paustie ieteikumi, kas ietvēra priekšlikumus nodokļu administrēšanas uzlabošanai. Visbeidzot, 4. nodaļā ir uzsvērts stratēģisks skatījums uz PVN administrēšanu.

Šā ziņojuma pamatā ir informācija, kas tika saņemta no valstu nodokļu administrācijām. Iesniegto datu kvalitāte un precizitāte bija būtiski atšķirīga. Turklāt, tā kā nodokļu administrēšana arvien vairāk tiek organizēta, veicot integrētus procesus visa veidu nodokļu vajadzībām, dažkārt bija grūti nodalīt konkrētus PVN jautājumus no nodokļu administrēšanas struktūras plašākā izpratnē. Visbeidzot, šajā ziņojumā netiek aplūkotas sociāli politiskās, ģeogrāfiskās, ekonomiskās un vēsturiskās īpatnības, kas ietekmē valsts PVN iekasēšanas un kontroles sistēmas struktūru un organizēšanu.

2.PVN kā ES ieņēmumu nozīmīgums

PVN ieņēmumi ir svarīgs dalībvalstu un ES budžeta ienākumu avots. Kopējie ar PVN saistītie pašu resursu ieņēmumi ES budžetā ir palielinājušies no EUR 14,019 miljardiem 2013. gadā līdz EUR 18,087 miljardiem 2015. gadā. Tas atbilst dalībvalstu samaksāto PVN pašu resursu ieņēmumu relatīvajam īpatsvaram kopējā pašu resursu apjomā, kas ir palielinājies par 3 procentpunktiem — no 9,4 % 2013. gadā līdz 12,4 % 2015. gadā.

1. tabula. ES kopējie ieņēmumi no PVN pašu resursiem pārskata periodā (2013–2015)

Avots: ES budžets (BUDG ĢD finanšu pārskati par 2013., 2014. un 2015. gadu).

Tomēr ES pastāv būtisks PVN iztrūkums, proti, starpība starp kopējiem iekasētajiem PVN ieņēmumiem un teorētiski aprēķināto summu, kuru bija plānots iekasēt. Laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam PVN iztrūkums vispirms palielinājās, sasniedzot maksimumu 2013. gadā, bet pēc tam samazinājās, sasniedzot mazāko procentuālo vērtību 2015. gadā (aptuveni EUR 152 miljardi).

1. attēls. PVN iztrūkums ES 2011.–2015. gadā (% no PVN kopējām saistībām (PVNKS) un mljrd. EUR)

Avots: Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs: 2017. gada nobeiguma ziņojums 1 .

PVN iekasēšanu cita starpā ietekmē nodokļu administrēšanas procesu un procedūru efektivitāte un lietderība. Tātad nodokļu administrēšanas rezultāti ietekmē PVN pašu resursu summu, kas dalībvalstīm jāmaksā ES. Tāpēc PVN sistēmas pārvaldība ir ļoti svarīga nodokļu administrēšanas daļa 2 .

3.Galvenie konstatējumi

3.1.Vispārīgas piezīmes

3.1.1.Nodokļu administrēšanas organizēšana

Laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam vairākas dalībvalstis veica vai joprojām turpina veikt savas nodokļu administrēšanas sistēmas (daļēju) reformu. Turpinās tendence pārorientēties no administrēšanas, kas ir balstīta uz nodokļa veidu, uz administrēšanu, kas tiek organizēta atbilstoši nodokļu maksātāju veidiem (lieli uzņēmumi, MVU, privātpersonas) vai funkciju veidiem (reģistrācija, deklarēšana, samaksa utt.). Tāpēc šie procesi tiek integrēti vienotā procesā attiecībā uz visiem nodokļiem, nevis tiek organizēti kā atsevišķi procesi saistībā ar PVN, uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli utt. Tādēļ ar Regulas 12. pantā minēto PVN procedūru efektivitātes mērīšanu ir jāsaprot nodokļu administrēšanas galveno funkciju novērtēšana neatkarīgi no nodokļa veida.

Nodokļu iestādes saskaras ar aizvien lielākām problēmām, kas bieži vien tiek uzskatītas par riskiem, piemēram, darījumdarbības modeļu sarežģītība un ar tiem saistītā inovācija (jo īpaši tā dēvētajā sadarbīgajā ekonomikā), jauni finanšu produkti, liels ar nodokli apliekamo personu un pakalpojumu skaits, ekonomikas digitalizācija un e-komercijas uzplaukums. Tiek prasīts arī, lai nodokļu administrācijas uzlabotu savu efektivitāti un pārskatatbildību, vienlaikus samazinot to budžetu un darbinieku pieņemšanu darbā. Tas nodokļu administrācijām liek meklēt jauna veida, elastīgus pasākumus un pieeju attiecībā uz nodokļu (tostarp PVN) iekasēšanu.

Lai radītu sinerģiju un samazinātu izmaksas, vairākas dalībvalstis nodokļu administrāciju ir apvienojušas ar muitas administrāciju un/vai finanšu izmeklēšanas departamentiem. Turklāt visas nodokļu iestādes, veicot savas nodokļu administrēšanas pamatfunkcijas, vairāk vai mazāk izmanto uz risku balstītu pieeju. Vairākas nodokļu administrācijas ir izveidojušas īpašu datu analīzes un riska pārvaldības funkciju, kas nodrošina risku konstatēšanu un riska pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Citas administrācijas uz risku balstītas procedūras ir iekļāvušas visās nodokļu administrēšanas pamatfunkcijās vai daļā no tām, lai labāk piešķirtu resursus un darbotos efektīvāk un lietderīgāk.

Turklāt PVN sistēma valsts līmenī bija jāgroza arī saistībā ar tiesību aktu izmaiņām (piem., mini vienas pieturas aģentūras ieviešana 3 , apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošana noteiktās nozarēs, PVN likmes vai naudas līdzekļu uzskaites shēmas 4 izmaiņas).

1. ieteikums. Nodokļu administrēšanas organizēšana

3.1.2.Digitalizācija un informācijas tehnoloģija (IT)

Pašreizējos administratīvos procesus raksturo digitalizācija un IT. Šīs norises ietekmē attiecības starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām — veicina nodokļu maksātāju saistību izpildi un palīdz nodokļu iestādēm konstatēt un analizēt ar PVN saistītos riskus. Tā kā situācijā, kad samazinās iestāžu resursi, ir vajadzīgi lielāki ienākumi, augstāka efektivitāte un labāka atbilstība, nodokļu iestādes aizvien biežāk izmanto nodokļu datu digitālu vākšanu un analīzi. Tas ļauj nodokļu iestādēm savākt nodokļu datus gandrīz tiešsaistes režīmā, jo īpaši tad, ja informāciju var savākt tieši no nodokļu maksātāju pašu sistēmām. PVN ir viens no pirmajiem pilnībā digitalizētajiem nodokļiem. Šādu norišu piemēri ir e-pakalpojumi, nodokļu maksātāju konti, e-rēķini, valsts kontroles paziņojumu izmantošana 5 .

Pārskata periodā ir skaidri konstatējama šī tendence arvien vairāk izmantot IT, lai gan īstenošanas līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Atbilstības un revīzijas iniciatīvās arvien lielāku nozīme ir datizracei un datu analīzei. Balstoties uz datiem, kas saņemti no nodokļu maksātājiem, nodokļu iestādes var labāk atklāt sarežģītas darījumu attiecības un krāpnieciskas darbības, kas, piemēram, rada nepieciešamību veikt revīzijas vai apturēt atmaksas veikšanu.

Datu analīzes izmantošana, lai konstatētu atbilstību, paplašinās. PVN jomā vairākas dalībvalstis ir ieviesušas vai pašlaik ievieš iniciatīvas, lai informāciju varētu savākt rēķinu līmenī un lai tādējādi uzlabotu to teritorijā veikto darījumu pārredzamību, vai arī vāc datus par preču pārvietošanu. Lai gan IT palīdz nodokļu administrācijām apkopot arvien vairāk datu, lielāks informācijas daudzums ne vienmēr nozīmē to, ka tiek labāk novērtēti riski, — pārāk daudz informācijas var pat kavēt lietderīgo datu identificēšanu un tādējādi pazemināt atbilstības līmeni. Tāpēc nodokļu administrācijām ir pienācīgi jālīdzsvaro nepieciešamība pēc informācijas un tās pienācīga apstrāde un analīze, no vienas puses, un uzņēmumiem uzliktais administratīvais slogs, no otras puses.

Turklāt nodokļu iestādes izjūt ierobežojumus saistībā ar ieguldīšanu IT. IT sistēmas (aparatūra un programmatūra) bieži vien ir dārgas un ne vienmēr ir savstarpēji savietojamas, un tas var kavēt informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm un/vai citām valsts struktūrām. Dalībvalstis varētu gūt labumu no ciešākas savstarpējas sadarbības, lai netiktu dublēti to centieni un sistēmas, tiktu samazinātas IT izmaksas un lai iegūtu kopējas priekšrocības, ieguldot savietojamos IT risinājumos.

2. ieteikums. Digitalizācija un IT

3.1.3.PVN iztrūkuma analīze

Pārskata periodā bija vērojama PVN iztrūkuma neliela samazināšanās gan apjoma, gan procentuālā ziņā (sk. 1. attēlu). Tomēr individuālajā līmenī PVN iztrūkuma atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir būtiskas (robežās no 0 % līdz 36,9 %). Lai gan PVN iztrūkuma samazināšanās iemesli var būt dažādi, piemēram, pilnīgāki dati vai ekonomikas izaugsme, samazinājums var būt saistīts arī ar labāku nodokļu administrēšanu. Aplūkotajos gados (2013–2016) daudzas nodokļu iestādes ir veikušas vairākus dažreiz tālejošus pasākumus, lai samazinātu PVN iztrūkumu. 7 Lai gan nav pārliecinošu pierādījumu par šo pasākumu ietekmi uz PVN iztrūkuma apmēru, ir ļoti iespējams, ka tie ietekmēja atbilstības līmeni un līdz ar to arī PVN iztrūkuma apmēru. Papildus Komisijas publicētajam ziņojumam par PVN iztrūkumu arvien vairāk dalībvalstu aprēķina savu PVN iztrūkumu, darot to detalizētāk, piemēram, aprēķinot PVN iztrūkumu pa ekonomikas nozarēm vai ģeogrāfiskajiem reģioniem.

3. ieteikums. PVN iztrūkuma aprēķini un analīze

3.2.PVN maksātāja reģistrācija un reģistrācijas anulēšana

Dalībvalstīs ir jābūt izveidotai nodokļa reģistrācijas sistēmai, kas identificē to PVN maksātājus 8 , kā arī attiecīgie dati par ES iekšienē ar nodokli apliekamiem darījumiem ir jāglabā VIES sistēmā 9 .

3.2.1.PVN maksātāja reģistrācija

Efektīva reģistrācijas procedūra un pareiza PVN identifikācijas numuru piesaiste stiprina galvenos administratīvos procesus, kas saistīti ar deklarēšanu, samaksu, aplikšanu ar nodokli, iekasēšanu un strīdu izšķiršanu. Lai to panāktu, reģistrācijas brīdī savāktajai un nodokļu iestādes datubāzēs glabātajai informācijai ir jābūt pilnīgai, precīzai un aktuālai. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodokļu iestādes precīzi izpildītu reģistrēšanas un reģistrācijas anulēšanas procedūras, jo neizpilde šajā jomā būtiski ietekmēs PVN iekasēšanu citās dalībvalstīs.

Lai gan reģistrācijas procesam ir jābūt ātram, lai nekavētu nodokļu maksātāju darījumdarbību, ir būtiski izvairīties no tā, ka PVN identifikācijas numuri tiek piešķirti nodokļu maksātājiem, kuru nodomi ir krāpnieciski. Tādēļ ir svarīgi panākt līdzsvarotu pieeju starp ātrumu un uzraudzību.

2. attēls. PVN reģistrācijas pieprasījumu izmaiņas 21 ES dalībvalstī (2013–2015) 10

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Pārskata periodā kopējais PVN reģistrācijas pieprasījumu skaits 21 dalībvalstī, kā parādīts attēlā, ir vairāk vai mazāk stabils, savukārt VIES sistēmā anulēto reģistrāciju skaits 2015. gadā būtiski palielinājās. Nav norādīts konkrēts šāda pieauguma iemesls.

Reģistrācijas procedūras ir ieviestas visās dalībvalstīs. Dažās valstīs ir pieejami “vienas pieturas aģentūras” reģistrācijas pakalpojumi. Tā vietā, lai reģistrētos vairākiem mērķiem dažādās iestādēs (piem., Tirdzniecības palātā, Komerclietu tiesā un nodokļu iestādē), uzņēmumi visu pienākumu veikšanai var reģistrēties vienuviet. Tas nozīmē arī integrētu datubāzu izveidi un informācijas apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm.

3. attēls. Galveno iespēju pieejamība, veicot reģistrācijas procedūras 28 ES dalībvalstīs (2016)

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Atbilstīgi tendencei sniegt labākus pakalpojumus nodokļu maksātājiem par ierastu praksi kļūst arī reģistrācija tiešsaistē 11 .

Informāciju par reģistrācijas procedūrām un pienākumiem nodokļu maksātājiem paziņo, izmantojot galvenokārt nodokļu administrācijas tīmekļa vietni. Tomēr dažās dalībvalstīs šī informācija joprojām nav pieejama vai tai nevar piekļūt svešvalodās, un tas nodokļu maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, var apgrūtināt reģistrācijas nosacījumu izpildi. 

4. ieteikums. PVN reģistrācija ārvalstu nodokļu maksātājiem

Dalībvalstīs pastāv atšķirīga numerācijas prakse nodokļu maksātāju identificēšanai. Tā var būt gan kā vienots identifikācijas numurs visu nodokļu vajadzībām, tostarp PVN, gan kā atšķirīgi identifikācijas numuri attiecībā uz PVN un citiem nodokļiem. Dažās dalībvalstīs pat VIES reģistrācijas numurs atšķiras no PVN identifikācijas numura. Šāda PVN identificēšanas prakses sadrumstalotība var radīt papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas darbojas dažādās dalībvalstīs.

5. ieteikums. PVN identifikācijas numuri

Lai izvairītos no tā, ka PVN identifikācijas numuru izmanto krāpniecisku darbību veikšanai, nodokļu administrācijām ir jāpārliecinās, ka nodokļu maksātāja sniegtā informācija ir autentiska, precīza un pilnīga. Šai nolūkā daudzās dalībvalstīs ir ieviests visaptverošs process, kas ietver nodokļu maksātāja identitātes pārbaudi, pirmspārbaudi pirms reģistrācijas, balstoties uz riska analīzi, saistīto salīdzināšanu ar trešās personas informāciju, pēcreģistrācijas uzraudzības programmas tirgotājiem, attiecībā uz kuriem pastāv riski, kā arī reģistrācijas anulēšanas procedūras gadījumos, kad nodokļu maksātāji vairs neatbilst reģistrācijas kritērijiem. Lai gan daudzas dalībvalstis ir ieviesušas šādu visaptverošu procesu, ar to saistītās darbības bieži vien tiek veiktas pēc ad hoc principa, un tas palielina risku, ka reģistrācijas sistēmā reģistrētie dati nav uzticami. Ja pieeja ir sistemātiskāka, nodokļu iestādes ir labāk sagatavotas tam, lai novērstu riskus saistībā ar reģistrācijas procedūru.

6. ieteikums. PVN un VIES reģistrācijas derīgums

Kopumā dalībvalstis pāriet uz reģistrācijas procedūru, kuras pamatā ir riska novērtējums. Lai izvairītos no tā, ka šāda pieeja varētu aizkavēt PVN identifikācijas numuru izdošanu, vairākas nodokļu administrācijas ir ieviesušas procedūras šā riska mazināšanai 12 . Dalībvalstis savās atbildēs norādīja, ka PVN un/vai VIES identifikācijas numura iesniegšanu var veikt nedēļas laikā (vienā līdz piecās dienās). Tāpēc šķiet, ka riska novērtējuma pieeja būtiski neaizkavē PVN un/vai VIES reģistrācijas numura iesniegšanu.

4. attēls. PVN un VIES reģistrācijas numura saņemšanai nepieciešamais laiks 22 ES dalībvalstīs (2013–2015) 13

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

PVN reģistrācijas datubāze visās dalībvalstīs ir pieejama elektroniski, un tas ļauj nodokļu iestādēm sasaistīt reģistrācijas informāciju ar citām IT apakšsistēmām, kas paredzētas PVN deklarēšanai un samaksai, iekasēšanai un revīzijai.

Visbeidzot jānorāda, ka vairums nodokļu administrāciju ir ieviesušas atbilstības stratēģijas, kas ietver iniciatīvas nereģistrētu nodokļa maksātāju atklāšanai. Šādu iniciatīvu piemēri ir informācijas kampaņas 14 , klātienes apmeklējumi un iekšzemes kontroles paziņojumu 15 pārbaudes.

3.2.2.PVN maksātāja reģistrācijas anulēšana

Visās dalībvalstīs nodokļu administrācijas anulē nodokļu maksātāju reģistrāciju pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ja saimnieciskā darbība vairs netiek veikta. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas iespēju anulēt nodokļu maksātāja reģistrāciju, ja tas vairākus mēnešus nav iesniedzis PVN deklarācijas. Citos gadījumos, piemēram, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, vairums dalībvalstu nevar juridiski anulēt šo nodokļu maksātāju reģistrāciju PVN sistēmā.

3.2.3.VIES reģistrācija un reģistrācijas anulēšana

Pastāv dažādas pieejas, kā PVN maksātājus reģistrē VIES. Dažās dalībvalstīs visas valsts PVN maksātāju reģistrācijas tiek automātiski iekļautas VIES sistēmā. Citas dalībvalstis VIES iekļauj tikai tos nodokļu maksātājus, kas reģistrācijas brīdī vai pēc tam ir norādījuši, ka veic darījumus ES iekšienē.

Dalībvalstu atbildes liecināja, ka vairāk nekā 30 % no nodokļu administrācijām neīstenoja pēcreģistrācijas kontroles procedūru 16 . Citu dalībvalstu nodokļu administrācijas veic tikai ad hoc pēcreģistrācijas kontroli.

7. ieteikums. Pēcreģistrācijas kontroles

3.3.PVN deklarēšana un samaksa

PVN ir patēriņa nodoklis. To galapatērētājs maksā piegādātājam, kas ir ar PVN apliekama persona, kura iekasē budžetā maksājamo PVN par pārdotajām precēm, veic ieskaitu pret priekšnodoklī samaksāto PVN par saviem pirkumiem, kā arī maksājamā PVN starpību iemaksā valsts budžetā. Tā kā nodokļa maksātājs darbojas kā nodokļa iekasētājs par labu valsts budžetam, ir svarīgi, lai PVN deklarācijas tiktu iesniegtas un maksājumi tiktu veikti noteiktajā laikā.

3.3.1.Deklarāciju iesniegšana

Lai uzlabotu atbilstību, gandrīz visas dalībvalstis piedāvā iespēju PVN deklarācijas iesniegt elektroniski. Vairumā dalībvalstu deklarāciju iesniegšana elektroniski ir obligāta visiem uzņēmumiem, kas reģistrējušies kā PVN maksātāji. Dažas dalībvalstis ir noteikušas atsevišķus izņēmumus, piemēram, mazajiem uzņēmumiem.

Visas dalībvalstis piedāvā iespēju deklarāciju iesniegt elektroniski, un daudzas dalībvalstis ir noteikušas, ka šāda kārtība ir obligāta daudziem PVN maksātājiem. Elektroniskās iesniegšanas rādītājs palielinājās no 83 % 2013. gadā līdz gandrīz 95 % 2015. gadā.

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.     Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Visas dalībvalstis automātiski uzrauga deklarāciju iesniegšanas termiņu ievērošanu. Laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam savlaicīgas PVN deklarācijas iesniegšanas atbilstības rādītājs palielinājās un 2015. gadā sasniedza gandrīz 89 %. Ņemot vērā arī 30 dienās pēc termiņa beigām iesniegtās PVN deklarācijas, atbilstības rādītājs pārsniedza 96 %.

2. tabula. PVN deklarāciju iesniegšanas rādītāji dalībvalstīs (2013–2015) 17  

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Ja iesniegšana notiek novēloti, vairums dalībvalstu sūta atgādinājumus (automātiski vai manuāli) pēc termiņa beigām. Dažas dalībvalstis sūta brīdinājumus pirms termiņa iestāšanās. Kā norāda šīs dalībvalstis, šāda prakse ir samazinājusi kavējumu skaitu.

Visās dalībvalstīs pastāv sankciju sistēma, lai mudinātu nodokļu maksātājus laicīgi iesniegt deklarācijas. Ja PVN deklarācija netiek iesniegta, vairums dalībvalstu aplēš maksājamo PVN summu un pieskaita tai soda naudu. Puse dalībvalstu maziem nodokļu maksātājiem piemēro vienkāršotu PVN deklarēšanas sistēmu.

3.3.2.Samaksa

Lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu iestādes nodrošina, ka maksājamo PVN var samaksāt elektroniski. Tomēr tikai pusē dalībvalstu elektroniski PVN maksājumi ir obligāti. Dažas dalībvalstis joprojām piedāvā iespēju maksājamo PVN samaksāt skaidrā naudā, taču mudina izmantot elektroniskos līdzekļus.

Arī maksājumu veikšanas termiņus uzrauga elektroniski. Vispārējā prakse ir tāda, ka pēc termiņu beigām nodokļu iestādes sūta automātiskus atgādinājumus. Maziem nodokļu maksātājiem nodokļu iestādes piemēro īpašu vienkāršotu maksāšanas kārtību 18 .

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.     Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Kavētu maksājumu gadījumā visas dalībvalstis piemēro soda naudas un procentu sistēmu. Komisija pašlaik apzina dalībvalstu praksi naudas sodu noteikšanas jomā, lai analizētu juridiskos ierobežojumus un sodu ietekmi uz atbilstību 19 .

3.4.PVN parādu piedziņa

PVN iekasēšana balstās uz pašnovērtējumu un brīvprātīgiem maksājumiem. Nodokļu administrāciju mērķis ir panākt augstus brīvprātīgas, savlaicīgas samaksas rādītājus un zemus nodokļu parādus. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams augsts PVN deklarāciju savlaicīgas iesniegšanas līmenis, lai noteiktu maksājamā PVN apmēru, un maksājumu kavēšanas gadījumā ir ātri un atbilstīgi jārīkojas. Kopumā šo rīcību veido naudas sodu un procentu noteikšana, kā arī parāda piedziņas plāna izpilde.

Lai uzlabotu efektivitāti, visas dalībvalstis savās nodokļu administrācijās ir izveidojušas specializētas parādu iekasēšanas vienības vai apmācījušas specializētus darbiniekus parādu piedziņas jomā, vai izmanto daļēji valstij piederošu organizāciju parādu piedziņas ārpakalpojumus. Ja piedziņas darbības tiek veiktas uzņēmumā, tās pārsvarā notiek valsts līmenī.

Vairumam nodokļu administrāciju ir pieejams precīzs PVN parādu pārskats, kas bieži ir iedalīts pa gadiem, atbilstoši summām vai izcelsmei (t. i., radies saskaņā ar pašaprēķinu vai revīzijas rezultātā). Dažās dalībvalstīs šis pārskats ir pieejams reāllaikā.

9. attēls. PVN parādu piedziņa — pārskats par galvenajiem instrumentiem un praksi, ko izmanto 28 ES dalībvalstīs (2016) 

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Parādu piedziņas juridiskie instrumenti un pieeja dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Vispārēja pieeja nodokļu parādu piedzīšanā ir izmantot resursus situācijās, kad pastāv iespēja naudu piedzīt. Daudzās dalībvalstīs pastāv procedūras, kurās paredzēta agrīna sazināšanās ar jauniem parādniekiem 20 (izmantojot tālruni vai e-pastu) — vai nu sistemātiski, vai laiku pa laikam. Turklāt uzsvars tiek likts uz “jauniem” prasījumiem, attiecībā uz kuriem ir identificēti aktīvi. Arī prakse liecina, ka vecu parādu piedziņas efektivitāte ir daudz zemāka 21 . Tomēr dažām nodokļu administrācijām ir pienākums piespiedu kārtā izpildīt visus prasījumus un naudas summu piedziņa vispirms tiek attiecināta uz vecākajiem prasījumiem.

Maksājumu sadalīšana un nodokļu kredīta tiesību (piem., PVN atmaksas) ieskaits pret nenokārtotiem PVN parādiem ir izplatīta prakse. Mazāk ierasta un apspriesta prakse ir ārvalsts PVN parāda ieskaits pret ārvalsts PVN atmaksu.

Ja nodokļu parādi nav iekasējami, daudzas nodokļu administrācijas publisko nodokļu parādu pārvaldības ietvaros var piemērot parāda norakstīšanas procedūras. Lai gan dažās dalībvalstīs juridiski pastāv iespēja nokavētos PVN maksājumus uzdot veikt uzņēmuma vadībai vai pircējam (solidārā un/vai dalītā atbildība), šo mehānismu ir grūti piemērot, jo pierādīšanas pienākums ir nodokļu iestādei.

Komisija publicē izvērtējumu par Direktīvu par savstarpēju palīdzību piedziņas jomā. Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šo ziņojumu.

8. ieteikums. Pēcreģistrācijas kontroles

3.5.PVN atmaksa 

Nodokļu administrāciju ierobežotie resursi, no vienas puses, un nepieciešamība uzņēmumiem laikus saņemt naudu, no otras puses, nosaka to, ka nodokļu iestādēm ir jāpanāk pareizs līdzsvars starp ātru PVN atmaksāšanu godprātīgiem uzņēmumiem un padziļinātu kontroli gadījumos, kad konstatētas kļūdas un krāpšana.

Gandrīz visu dalībvalstu nodokļu administrācijās ir izveidotas uz riska novērtējuma metodēm balstītas procedūras, kas nodrošina, ka būtiska daļa zema riska PVN atmaksas pieprasījumu tiek apstrādāti operatīvi, savukārt riskantie pieprasījumi tiek stingri kontrolēti. Lielākajā daļā dalībvalstu šīs procedūras ir automatizētas, izmantojot elektroniskus procesus. Dažās dalībvalstīs ir jāveic visu PVN atmaksas pieprasījumu kontrole pirms maksājuma veikšanas (sistemātiska iepriekšēja kontrole) un tas var aizkavēt atmaksas procedūru. PVN atmaksas grafiku var ietekmēt arī budžeta ierobežojumi. Abas situācijas (sistemātiska iepriekšēja kontrole un novēlota atmaksa budžeta ierobežojumu dēļ) rada finansiālu spiedienu uz godprātīgiem uzņēmumiem un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai.

9. ieteikums. Novēlota PVN atmaksa

3.6.PVN revīzija un izmeklēšana

Visās nodokļu administrācijās ir revīzijas departamenti, kuros bieži vien ir arī izveidotas specializētas krāpšanas apkarošanas vienības. Turklāt papildus tradicionālajai revīzijas kārtībai visas nodokļu administrācijas īstenoja e-revīzijas paņēmienus 22 . 

Ir izstrādātas vispārējas revīzijas stratēģijas un/vai programmas; nereti tiek pievienotas arī tādas, kas ir īpaši paredzētas PVN. Tiek veiktas dažādas PVN revīzijas (visaptverošas revīzijas uz vietas, tematiskās revīzijas, dokumentu revīzijas u. c.), lai pārbaudītu PVN deklarācijās norādīto datu pareizību. Tomēr revīzija ir dārgs instruments, jo tā prasa daudz laika un cilvēkresursu. Turklāt revīziju rezultātā panāktās PVN nomaksas īpatsvars, salīdzinot ar kopējo iekasēto PVN, ir neliels.

Mūsdienās daudzas nodokļu administrācijas atzīst, ka (pilnīga) revīzija vairs netiek uzskatīta par efektīvāko un lietderīgāko veidu, kā atturēt no neatbilstīgas rīcības. Šīs administrācijas uzskata, ka revīzija ir galējais piespiedu izpildes pasākums, ko piemēro tad, ja (vairs) nav efektīvas citas proaktīvas iniciatīvas, kurās galvenā uzmanība pievērsta nodokļu likumu un saistību brīvprātīgas ievērošanas uzlabošanai. Pareizā līdzsvara atrašana starp iniciatīvām, kas palielina atbilstību, un PVN kontroli ir viena no galvenajām nodokļu administrēšanas problēmām.

10. attēls. PVN iekasēšana un pēc revīzijām aprēķinātais PVN 22 ES dalībvalstīs 23 (2013–2015)

Avots: Dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Citas nodokļu administrācijas savu (PVN) atbilstības pieeju galvenokārt balsta uz novērošanu un kontroli. Saskaņā ar šo pieeju parastā prakse ir izmantot riska pārvaldības metodes, lai uzlabotu revīziju efektivitāti, jo īpaši saistībā ar revīzijas lietu izvēli. Tiek veikti pasākumi riska analīzes atbalstam, piemēram, ieviešot kontroles paziņojumus, kas nodokļu iestādēm ļauj saistīti pārbaudīt pārdošanas un pirkšanas darījumus iekšzemē. Mērķtiecīgāku revīzijas pieeju veicina arī arvien lielāka trešo personu informācijas izmantošana. Informācija, kas iegūta, izmantojot šādu pieeju, ir izrādījusies svarīgs krāpšanas konstatēšanas elements.

Šķērslis tam, lai atteiktos no revīzijas pieejas par labu profilakses pasākumiem, ir nodokļu administrācijas efektivitātes aprēķināšanas metodika. Ja efektivitāti mēra pēc revīzijas/iekasēšanas statistikas, pārejā uz atbilstībā balstītu pieeju ir jāizmanto citi rīki, piemēram, PVN iztrūkums un uzņēmumu vērtējums par to, cik taisnīga pret tiem konkurētspējīgā vidē ir bijusi nodokļu administrācijas attieksme.

10. ieteikums. Revīzijas un atbilstības stratēģija

Visbeidzot, krāpšanas apkarošana saistībā ar PVN joprojām ir viena no nodokļu administrāciju un Komisijas prioritātēm 24 . Jo īpaši ir jāstiprina administratīvā sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm attiecībā uz pārrobežu PVN krāpšanas apkarošanu. Tāpēc Komisija ir izvērtējusi pašreizējo administratīvās sadarbības kārtību un ir iesniegusi priekšlikumu grozīt Padomes Regulu par administratīvu sadarbību PVN jomā.

4.To ieteikumu īstenošana, kas tika sniegti Septītajā 12. panta ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā 25

Septītajā 12. panta ziņojumā un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir iekļauti 32 ieteikumi, kas adresēti 27 dalībvalstīm 26 . Ieteikumi tika iedalīti septiņās iedaļās: a) PVN noteikšana, reģistrācija un reģistrācijas atcelšana; b) 42. muitas procedūra; c) PVN deklarācijas un samaksa; d) PVN iekasēšana un piedziņa; e) PVN revīzija un izmeklēšana; f) nodokļu strīdu izšķiršana un g) PVN saistību izpilde. Katrs ieteikums attiecās uz vismaz divām dalībvalstīm (daži — pat uz 27 dalībvalstīm).

11. attēls. Ieteikumu īstenošanas rādītājs 27 dalībvalstīs, pa sadaļām 27

Avots: Septītais 12. panta ziņojums (iepriekšējie ieteikumi); dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Pamatojoties uz dalībvalstu atbildēm, šķiet, ka vairāk nekā divas trešdaļas no visiem ieteikumiem ir pilnīgi vai daļēji ņemti vērā. Tomēr, raugoties tuvāk uz īstenošanas rādītājiem katrā dalībvalstī un atbilstoši katram ieteikumam, ir vērojamas būtiskas atšķirības. Dažas dalībvalstis gandrīz nemaz nav ņēmušas vērā ieteikumus, savukārt citas ir īstenojušas lielāko daļu no ieteikumiem. Daži ieteikumi tika uztverti atzinīgi (piem., attiecībā uz PVN reģistrāciju un revīziju), savukārt citi gandrīz nav īstenoti (piem., strīdu izšķiršanas jomā).

Jo īpaši būtiskas bažas joprojām rada VIES sistēmas precizitātes un aktualitātes nodrošināšana. Arī pašlaik vairākās dalībvalstīs VIES sistēmas datu derīgums netiek regulāri pārbaudīts, un tas ir būtisks apgrūtinājums tirgotājiem, kas veic darījumdarbību iekšējā tirgū (sk. arī 2.2.3. punktu).

12. attēls. Kopējais iepriekšējo ieteikumu īstenošanas rādītājs 28  

Avots: Septītais 12. panta ziņojums (iepriekšējie ieteikumi); dalībvalstu atbildes uz 2017. gada aptaujas jautājumiem.

Turklāt, kā uzsvērusi arī Eiropas Revīzijas palāta 29 , 42. muitas procedūras 30 piemērošana joprojām sagādā problēmas. Muitas dienesti joprojām neveic sistemātisku PVN identifikācijas numura pārbaudi VIES, kā arī nepārsūta datus valsts nodokļu iestādēm, neiekļauj riska kritērijus utt.

Ar VIES un 42. muitas procedūras darbību saistītie trūkumi atstāj būtiskas sekas un ietekmē iekšējā tirgus darbību. Krāpnieki šīs nepilnības izmanto, paliekot PVN sistēmā un tādējādi nodarot PVN zaudējumus dalībvalstu budžetiem, kas tādējādi negatīvi ietekmē PVN pašu resursus.

Tas pierāda, ka kopējais ieteikumu īstenošanas rādītājs — 70,8 % (kas izriet no dalībvalstu sniegtajām atbildēm) faktiski neatspoguļo nodokļu administrāciju veiktās PVN iekasēšanas efektivitātes reālo pieaugumu. Citi pašnovērtējuma instrumenti varētu palīdzēt dalībvalstīm sistemātiskāk un ticamāk izvērtēt valsts nodokļu administrācijas darbības rezultātus. Lai dalībvalstīm palīdzētu veikt šo uzdevumu, publiski ir pieejami tādi instrumenti kā fiskālie plāni 31 un Nodokļu iestādes diagnostikas novērtēšanas rīks 32 .

11. ieteikums. 42. muitas procedūra

5.Virzība uz labāku nodokļu (PVN) administrēšanu, pateicoties sadarbībai

Nepārtraukti mainīgajos apstākļos ir aizvien grūtāk iekasēt nodokļus. Digitalizācija, globalizācija, jauni darījumdarbības modeļi, krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī ierobežotie resursi mudina nodokļu administrācijas pārskatīt savu praksi un rast papildu vai alternatīvus nodokļu iekasēšanas veidus. Ir jānodrošina arī nodokļu administrēšanas efektivitāte un lietderība, lai tas neietekmētu PVN ieņēmumu iekasēšanu savā un citās dalībvalstīs.

Tādēļ ir pienācis laiks rīkoties un strādāt kopā. Daudzas nodokļu administrācijas apzinās, ka vairs nevar rīkoties izolēti. Jau tagad mazo dalībvalstu nodokļu administrācijas cieši sadarbojas, risinot kopīgas problēmas, lai gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem (Beniluksa valstis, ziemeļvalstis un Baltijas valstis). To darba kārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz IT, atbilstības pieeju, riska pārvaldību, krāpšanas apkarošanu nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu. Tomēr valstis, kas gūst labumu no šādām reģionālajām iniciatīvām, saskaras ar to ierobežoto ģeogrāfisko aptvērumu plašākajā Savienībā un bieži cenšas savas iniciatīvas paplašināt ES līmenī. Dažkārt dalībvalstis pienācīgi neturpina savu pienākumu izpildi, jo tām trūkst resursu vai politiskās ieinteresētības. Dažas nodokļu administrācijas arī īsteno strukturālas reformas un vēlētos dalīties ar gūto pieredzi. Ar Komisijas atbalstu šīs dalībvalstis var informēt citas iestādes un palīdzēt tām īstenot organizatoriskas reformas. Lai uzlabotu savu nodokļu administrāciju spējas, dalībvalstis jau var izmantot tādus instrumentus kā programma Fiscalis 2020 33 un Strukturālo reformu atbalsta programma 34 .

Ņemot vērā minēto, dalībvalstis varētu gūt labumu no strukturēta stratēģiskā dialoga ES līmenī par galvenajām problēmām, piemēram, digitālās ekonomikas un jauno tehnoloģiju ietekme, administratīvās sadarbības izmantošana PVN krāpšanas apkarošanā, ieguldījumi datu analīzes rīkos un procesos, kā arī sadarbība IT jomā, pieredzes apmaiņa attiecībā uz nodokļu iestāžu reformu un to darbības rezultātu izvērtēšanu, atbilstības pieeju un riska pārvaldību.

Komisija kopā ar dalībvalstīm 2018. gadā organizēs nodokļu administrāciju vadītāju sanāksmi, lai apspriestu šīs problēmas un to, kā tās atrisināt.

Turklāt IT sistēmām ir būtiska nozīme, lai īstenotu nodokļu politiku, apkarotu krāpšanu, kā arī izmantotu datus labākai politikas izstrādei. Nodokļu iestādes arvien vairāk izmanto datus, kas savākti no dažādiem avotiem (no nodokļu maksātājiem, citām valdības struktūrām un iestādēm, citām dalībvalstīm u. c.). Šā lielā datu daudzuma apstrāde tagad ir liela problēma, jo ar tiem vairs nav iespējams rīkoties ierastajā veidā. Lai apstrādātu un analizētu datus, ir vajadzīgi jauni instrumenti. Tādēļ dalībvalstīm piespiedu kārtā ir jāturpina ieguldīt IT risinājumos. Turpmāka sadarbība, koordinācija un pārredzamība starp ES dalībvalstīm šajā jomā palīdzētu būtiski samazināt izmaksas un gūt labumu no kopīgas pieejas un apjomradītiem ietaupījumiem 35 . 

Dalībvalstis un arī Komisija izvērtē iespējas izmantot jaunus tehnoloģiskos izstrādājumus un digitālos paņēmienus, lai kopīgotu un analizētu datus. Uzlabota sadarbība starp Komisiju un dalībvalstu nodokļu administrācijām kā arī starp pašām šīm administrācijām ir labākais veids, kā salīdzināmu labumu var gūt visi vienotā tirgus dalībnieki. Turklāt tas atvieglotu dalībvalstu centienus īstenot savas apņemšanās nodokļu administrēšanas jomā.

(1)       https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/study_and_reports_on_the_vat_gap_2017.pdf  

(2)      Nodokļu administrēšanu var raksturot kā pasākumu, procedūru un instrumentu kopumu, ko nodokļu iestāde izmanto, lai vadītu un pārvaldītu nodokļu politikas lēmumus ar mērķi iekasēt pareizo ieņēmumu summu saskaņā ar likumiem, cik efektīvi vien iespējams un ar viszemākajām administratīvajām izmaksām.

(3)      Mini vienas pieturas aģentūras tiesiskais regulējums ir spēkā no 2015. gada 1. janvāra. Tas attiecas uz telekomunikāciju pakalpojumu, radio un televīzijas pakalpojumu un elektronisko pakalpojumu sniegšanas vietu. Padomes 2012. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 967/2012, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 groza attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, apraides pakalpojumus vai elektroniskos pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas.

(4)      Šī shēma ļauj nodokļu maksātājiem uzskaitīt PVN, pamatojoties uz saņemtajiem maksājumiem, nevis izrakstītajiem rēķiniem.

(5)      Kontroles paziņojumi aptver PVN rēķinus, un tas ļauj nodokļu iestādēm veikt darījumu saistīto salīdzināšanu.

(6)      DTA programmatūras mērķis ir piemērot datizraces paņēmienu ar PVN saistītiem datiem, lai rekonstruētu krāpniecisku darbību tīklus. Šis instruments uzlabos esošo Eurofisc darba praksi.

(7)      Piemēri: Bulgārija, Igaunija un Slovākija — iekšzemes kontroles paziņojumi; Beļģija — darījumu tīkla analīze, lai konstatētu ar PVN saistītu krāpšanu.

(8)      Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 214. pants.

(9)      VIES ir PVN informācijas apmaiņas sistēma. VIES pieejamā informācija un šīs sistēmas izmantošana ir reglamentēta Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 V nodaļā.

(10)      Dati ir pieejami tikai par 21 no 28 dalībvalstīm (nav datu kopumu par Austriju, Franciju, Horvātiju, Luksemburgu, Somiju, Vāciju un Zviedriju).

(11)      Proti, 25 ES dalībvalstīs ir iespējams tiešsaistē reģistrēties kā PVN maksātājam (pašlaik tiešsaistes PVN reģistrāciju nepiedāvā Horvātija, Kipra un Rumānija).

(12)      Piemēram, iedalot reģistrācijas pieteikumus “zaļajā rindā” (nav riska — tūlītēja reģistrācija) un “sarkanajā rindā” (iespējams risks — nepieciešama papildu izpēte pirms reģistrācijas).

(13)      Dati ir pieejami par 22 no 28 dalībvalstīm (nav datu kopumu par Franciju, Igauniju, Īriju, Kipru, Somiju un Spāniju).

(14)      Piemēram, nodokļu maksātāji tūrisma nozarē ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tiek informēti par nepieciešamību reģistrēties gadījumos, ja tie atvaļinājumu laikā izīrē savus dzīvokļus.

(15)      Iekšzemes kontroles paziņojumus iesniedz PVN maksātāji, un tajos tiek deklarēti arī pirkšanas un pārdošanas darījumi reģistrācijas teritorijā.

(16)      Kā noteikts Padomes Regulas (ES) 904/2010 22. pantā, dalībvalstīm ir jāveic pēcreģistrācijas kontrole, ja tās pirms reģistrācijas veic tikai provizoriskas pārbaudes.

(17)      Pamatojoties uz pilnīgiem datu kopumiem par 21 dalībvalsti un daļējiem datu kopumiem par 6 dalībvalstīm; datu kopumi par Horvātiju nebija pieejami. Dati tika apkopoti 2017. gadā par 2013.–2015. gadu. ES rādītājiem izmantotas vidējās vērtības.

(18)      Piemērs ir PVN naudas līdzekļu uzskaites shēma, kas ļauj mazajiem uzņēmumiem maksājamo PVN nomaksāt tad, kad ir saņemti naudas līdzekļi no pircēja (kas praksē ir vēlāk nekā parastajā gadījumā, kad samaksa jāveic tad, kad ir izrakstīts rēķins).

(19)      Sk. Twenty measures to tackle the VAT Gap (Divdesmit pasākumi, lai novērstu PVN iztrūkumu).  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/taxation/tax_cooperation/vat_gap/2016-03_20_measures_en.pdf .

(20)      Jauni parādnieki ir PVN maksātāji, kas pirmoreiz tiek iekļauti parādu piedziņas datubāzē.

(21)      Sk. ESAO, Nodokļu administrēšanas forums, Working smarter in tax debt management, 2013. gada septembris.

(22)      Parastas revīzijas laikā revidents apmeklē nodokļu maksātāja vai tā grāmatveža telpas, lai pārbaudītu grāmatvedību. E-revīzija ir revīzijas metode, ar kuru datus iegūst, izmantojot internetam pieslēgtas lietotnes, lai revidenti reāllaikā no biroja varētu piekļūt finanšu un nefinanšu datiem.

(23)      Dati ir pieejami par 22 no 28 dalībvalstīm (nav datu kopumu par Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Franciju, Nīderlandi, Vāciju un Zviedriju).

(24)      Komisija nesen ir publicējusi video par PVN karuseļveida krāpšanu, lai uzlabotu ES pilsoņu informētību. https://www.youtube.com/watch?v=7rPzXzCoxkI

(25)      Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, Septītais ziņojums saskaņā ar 12. pantu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par PVN iekasēšanu un kontroles procedūrām, COM(2014) 69 final; Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots dokumentam Septītais ziņojums saskaņā ar 12. pantu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89, SWD(2014) 38 final.

(26)      Horvātija tajā laikā neietilpa ES.

(27)

     Lai aprēķinātu “īstenošanas rādītāju” (%), ir izmantots kopējais iepriekšējo ieteikumu skaits un to ieteikumu skaits, kas tiek uzrādīti kā īstenoti. Aprēķina pamatā ir dalībvalstu atbildes (pašnovērtējums), un ir ņemtas vērā tikai dalībvalstis, uz kurām attiecās konkrētie ieteikumi.

(28)      Robeža starp “nav īstenots” un “daļēji īstenots” nav pilnīgi skaidra, un daļējas īstenošanas pakāpe dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Dati iegūti no tās dalībvalsts pašnovērtējuma, kas sniedz atbildes.

(29)      Palātas Īpašais ziņojums Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”, 83. punkts.

(30)      42. muitas procedūra ir mehānisms, ko izmanto ES importētājs, lai iegūtu atbrīvojumu no PVN. To piemēro, kad preces no trešām valstīm tiek importētas vienā dalībvalstī, lai pārvestu tās uz citu dalībvalsti. Šādos gadījumos PVN ir jāmaksā pēdējā galamērķa dalībvalstī.

(31)      Sk. https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/common/publications/info_docs/taxation/fiscal_blueprint_en.pdf.

(32)      Sk. http://www.tadat.org/.

(33)      Fiscalis 2020 ir ES sadarbības programma, kas valstu nodokļu administrācijām ļauj veidot informāciju un zinātību un apmainīties ar to. Tā ļauj partnerības veidā attīstīt un vadīt lielas Eiropas mēroga IT sistēmas, kā arī veidot dažādus personu savstarpējos tīklus, apvienojot visas Eiropas valstu ierēdņus.

(34)      ES strukturālo reformu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot institucionālās, administratīvās un strukturālās reformas, kā arī efektīvāk un lietderīgāk izmantot šiem mērķiem pieejamos ES līdzekļus.

(35)      Šādas sadarbības piemērs ir Komisijas ekspertu grupa — IT attīstības grupa.