EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.11.2017

COM(2017) 693 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību

Saturs

Akronīmu un saīsinājumu saraksts    

1.    IEVADS    

2.    ES ETS INFRASTRUKTŪRA    

2.1.    Darbību, iekārtu un gaisa kuģu operatoru iekļaušana    

2.2.    Savienības reģistrs un Eiropas Savienības darījumu žurnāls (EUTL)    

3.    OGLEKĻA TIRGUS DARBĪBA 2016. GADĀ    

3.1.    Piedāvājums: apgrozībā laistās kvotas    

3.1.1.    Maksimālā robežvērtība    

3.1.2.    Izdotās kvotas    

3.1.3.    Starptautiskie kredīti    

3.2.    Pieprasījums: no apgrozības izņemtās kvotas    

3.3.    Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošana    

4.    AVIĀCIJA    

5.    TIRGUS PĀRRAUDZĪBA    

5.1.    Emisijas kvotu tiesiskais raksturs un fiskālais režīms    

6.    EMISIJU MONITORINGS, ZIŅOŠANA UN VERIFIKĀCIJA    

7.    PĀRSKATS PAR ADMINISTRATĪVAJĀM PROCEDŪRĀM    

8.    ATBILSTĪBA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA    

9.    SECINĀJUMI UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVA    

PIELIKUMS    

Akronīmu un saīsinājumu saraksts

AVR        Akreditācijas un verifikācijas regula

KI        Kompetentā iestāde

CCS        Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

CDM        Tīras attīstības mehānisms

CER        Sertificēta emisijas samazināšanas vienība

CORSIA    Starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma

EA        Eiropas sadarbība akreditācijas jomā

EEZ        Eiropas Ekonomikas zona

EEX        European Energy Exchange

EIB        Eiropas Investīciju banka

ERU        Emisijas samazināšanas vienība

ES ETS    Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

EUTL        Eiropas Savienības darījumu žurnāls

SEG        Siltumnīcefekta gāze

ICAO        Starptautiskā civilās aviācijas organizācija

ICE        ICE Future Europe

JI        Kopīga īstenošana

MAR        Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula

FITD 2        Finanšu instrumentu tirgu direktīva

MZR        Monitoringa un ziņošanas regula

MZV        Monitorings, ziņošana un verifikācija

MZVA        Monitorings, ziņošana, verifikācija un akreditācija

TSR        Tirgus stabilitātes rezerve

VAS        Valsts akreditācijas struktūra

NER        Jaunu iekārtu rezerve

PFC        Perfluorogļūdeņraži

RES        Atjaunojamie energoresursi

TNAC        Apgrozībā esošo kvotu kopskaits

1.IEVADS

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir pamatā ES stratēģijai, kuras mērķis kopš 2005. gada ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas rūpniecības un elektroenerģijas nozarē. Tā sniedz lielu ieguldījumu ES mērķrādītāja — līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu — sasniegšanā. ES jau ir ceļā uz nospraustā mērķrādītāja pārspēšanu 1 , tomēr, lai līdz 2030. gadam samazinātu SEG emisijas vismaz par 40 %, kā tas paredzēts ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā, ir vajadzīgs nepārtraukts progress 2 . Šo iekšējo 2030. gada mērķrādītāju ES sasniegs kolektīvi, samazinājumu panākot gan ETS nozarēs, gan ETS neietilpstošajās nozarēs. Tomēr labi funkcionējoša un reformēta ES ETS būs galvenais mehānisms šā mērķrādītāja sasniegšanai, jo tā palīdzēs sistēmas aptvertajās nozarēs samazināt SEG emisijas par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Lai ES ETS varētu sasniegt šo mērķi, Komisija 2015. gada jūlijā iesniedza tiesību akta priekšlikumu 3 par ES ETS pārveidošanu tās ceturtajam tirdzniecības periodam (2021–2030). Pēc plašām apspriedēm trialogu 4 procesā 2017. gada novembra sākumā par priekšlikumu tika panākta politiska vienošanās.

Šis ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību ir iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 5 (ES ETS direktīva) 10. panta 5. punkta un 21. panta 2. punkta prasībām. Kā norādīts direktīvā, ziņojuma mērķis ir regulāri — ik gadu — sniegt ieskatu par Eiropas oglekļa tirgus attīstību.

1. tabula. Iepriekšējos gados publicētie ziņojumi par oglekļa tirgu 6

Šis ziņojums attiecas uz 2016. gadu, tomēr iepazīstina arī ar dažām iniciatīvām, kas ierosinātas vai par ko panākta vienošanās 2017. gadā. Atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šajā ziņojumā ir jauna nodaļa par netiešo oglekļa izmaksu kompensācijas shēmām, kā arī informācija par tirgus stabilitātes rezerves pārpalikuma rādītāju, kas pirmoreiz tika publicēts 2017. gada maijā. Ja nav norādīts citādi, šajā ziņojumā ir izmantoti dati, kas bija pieejami publiski un bija nonākuši Komisijas rīcībā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Vispārīga un aprakstoša informācija par dažādiem ES ETS aspektiem ir iekļauta izcēlumos viscaur ziņojumā.

2.ES ETS INFRASTRUKTŪRA

2.1.Darbību, iekārtu un gaisa kuģu operatoru iekļaušana

Kā liecina ziņojumi, ko iesaistītās valstis 7 iesniegušas 2017. gadā saskaņā ar 21. pantu, 2016. gadā kopā bija 10 790 iekārtu, kam izsniegtas atļaujas; salīdzinājumam — 2015. gadā tādu bija aptuveni 10 950, bet 2014. gadā — aptuveni 11 200.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2016. gadā ES ETS ietvaros galvenokārt tika sadedzināts fosilais kurināmais. Tomēr 29 valstis ziņoja arī par biomasas izmantošanu (2015. gadā bija 27 šādas valstis) 2079 iekārtās (19 % no visām iekārtām). Tikai divas valstis (LI un MT) ziņoja, ka tajās biomasa netika izmantota 8 . Biomasas radītās emisijas 2016. gadā bija aptuveni 141 miljons tonnu CO2 (8 % no ES ETS ietvaros paziņotajām emisijām); 2015. gadā to apmērs bija aptuveni 125 miljoni tonnu CO2 (apmēram 7 % no ES ETS ietvaros paziņotajām emisijām). Tāpat kā pagājušajā gadā, divas dalībvalstis (DE un SE) ziņoja, ka biodegvielu nelielā apmērā izmanto trīs gaisa kuģu operatori (2015. gadā — četri) 9 . 

Attiecībā uz iekārtu kategorijām, kas balstītas uz emisiju daudzumu gadā 10 , 2016. gada dati liecina, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, aptuveni 72 % iekārtu ietilpst A kategorijā, gandrīz 21 % — B kategorijā un nedaudz vairāk nekā 7 % — C kategorijā. Par 6202 iekārtām tika ziņots, ka tās ir “iekārtas ar zemu emisiju līmeni” (57,5 % no kopskaita).

ES ETS iekārtas, kurās notiek sadedzināšanas darbības, ir atrodamas visās iesaistītajās valstīs, savukārt naftas pārstrāde, tērauda ražošana, cementa, kaļķu, stikla, keramikas, celulozes un papīra ražošana notiek vairumā no tām. Par ES ETS darbībām, kas papildus norādītas saistībā ar tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras nav CO2 emisijas, ir ziņots, ka 13 valstīs (DE, ES, FR, GR, IS, IT, NL, NO, RO, SE, SI, SK un UK) ir izsniegtas atļaujas attiecībā uz primāro alumīniju un perfluorogļūdeņražiem (PFC), bet 21 valstī (visās, izņemot CY, DK, EE, IE, IS, LI, LU, LV, MT un SI) atļaujas izsniegtas attiecībā uz slāpekļskābes ražošanu un N2O. Par pārējām N2O nozarēm — adipīnskābes ražošanu un glioksāla un glioksālskābes ražošanu — ir ziņots attiecīgi trīs (DE, FR, IT) un divās (DE, FR) valstīs. Tāpat kā pagājušajā gadā, divas dalībvalstis (FR un NO) ziņoja par CO2 uztveršanas un uzglabāšanas darbībām.

Astoņas valstis (DE, ES, FR, HR, IS, IT, SI, UK) ir izmantojušas iespēju ES ETS neattiecināt uz mazajiem emitentiem saskaņā ar ES ETS direktīvas 27. pantu. Tāpat kā 2015. gadā, arī 2016. gadā ES ETS neattiecināja uz aptuveni 4 miljoniem tonnu CO2 (aptuveni 0,22 % no kopējām verificētajām emisijām).

Kā liecina saskaņā ar 21. pantu 2017. gadā iesniegtie dokumenti, līdz šim septiņas valstis (BE, DK, FR, HR, HU, LI, LT) ir izmantojušas Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (“Monitoringa un ziņošanas regula”) 13. pantā paredzēto iespēju atļaut stacionārām iekārtām izmantot vienkāršotus monitoringa plānus gadījumos, kad risks ir zems. Pēc 2015. gada ir pievienojusies tikai Dānija. Attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem, kuru radīto emisiju līmenis ir zems, par šā noteikuma izmantošanu ziņojušas četras valstis (BE, FI, IS un PL); Beļģija pievienojās pēc 2015. gada.

Attiecībā uz aptvertajiem gaisa kuģu operatoriem jānorāda, ka saskaņā ar ziņojumiem 2016. gadā monitoringa plāns bija 503 gaisa kuģu operatoriem (saskaņā ar ziņojumiem 2015. gadā bija 524 šādi operatori, bet 2014. gadā — 611). Tas liecina, ka ES ETS aptverto gaisa kuģu operatoru skaits stabilizējas. Gandrīz 60 % (300) no ziņojumos uzrādītajiem operatoriem bija komerciāli, bet atlikušie 40 % (203) bija nekomerciāli 11 . Par maziem emitentiem kvalificējās kopā 249 operatori (gandrīz 50 %) (2015. gadā tādi bija 274 (52 %), bet 2014. gadā — 329 (54 %)).

2.2.Savienības reģistrs un Eiropas Savienības darījumu žurnāls (EUTL)

2016. gadā Savienības reģistrs turpināja nodrošināt uzticamus pakalpojumus Eiropas emitentiem (stacionārām iekārtām un aviācijas jomas operatoriem), tirgotājiem un valstu iestādēm.

Reģistrā tika ieviesti vairāki tehniski un izmantojamības uzlabojumi. Uzlabojumi skar lietotāju pārvaldības, kontu un darījumu elementus, kā arī autentifikācijas sistēmu, kas tika ievērojami uzlabota un kļuva par sistēmu “EU Login”.

2017. gada vasarā Komisija sāka aptauju par Savienības reģistra lietotāju saskarni, lūdzot lietotājiem paust viedokli par pašreizējo saskarnes darbību. Mērķis bija vēl vairāk uzlabot reģistra lietotāju pieredzi.

3.OGLEKĻA TIRGUS DARBĪBA 2016. GADĀ 

Šajā nodaļā ir sniegta informācija par ES ETS piedāvājumu un pieprasījumu. Sadaļā par piedāvājumu ir sniegta informācija par maksimālo robežvērtību, kvotu bezmaksas piešķiršanu, programmu NER300, izsolēm, elektroenerģijas nozarei piešķirto atkāpi no prasības pilnīgi visas kvotas iegūt izsoļu ceļā un par starptautisko kredītu izmantošanu. Šā gada ziņojumā pirmoreiz ir iekļauta arī nodaļa par netiešo oglekļa izmaksu kompensācijas shēmām.

Attiecībā uz pieprasījumu ir sniegta informācija par verificēto emisiju skaitu un kvotu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanas metodēm, piemēram, tirgus stabilitātes rezervi (TSR).

3.1.Piedāvājums: apgrozībā laistās kvotas 

3.1.1.Maksimālā robežvērtība

2. tabulā ir norādītas stacionāro iekārtu maksimālās robežvērtības un aviācijas kvotu daudzums, kas laists apgrozībā 12 katrā ES ETS trešā posma gadā.

2. tabula. ES ETS maksimālā robežvērtība 2013.–2020. gadā

3.1.2.Izdotās kvotas

3.1.2.1.Bez maksas piešķirtās kvotas 

Trešajā posmā 39 % no kopējā pieejamā kvotu skaita tiks bez maksas piešķirti rūpnieciskām iekārtām un iekārtām, kurās ražo elektroenerģiju, attiecībā uz siltumu, ko tās ražo. Šī daļa tiks palielināta, ņemot vērā kvotas, kas piešķiramas jaunām iekārtām līdz 2020. gadam. Nav iespējams noteikt, cik lielā apmērā turpmākajos gados tiks izmantota NER. Tomēr Komisijas 2015. gada ietekmes novērtējumā 15 tika norādīts, ka atbilstoši tendencēm ir gaidāms, ka no NER papildus varēs bez maksas piešķirt ne vairāk kā 2 % no maksimālās robežvērtības. Tādēļ gaidāms, ka trešajā posmā bez maksas tiks piešķirts aptuveni 41 % no kopējā kvotu skaita. Papildus aptuveni 2 % no kopējās maksimālās robežvērtības tiek izmantoti, lai ar programmas NER300 16 starpniecību finansētu inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju izvēršanu. Tādējādi izsolēs piešķiramā kvotu daļa trešajā posmā ir 57 %.

Trešajā posmā jaunas iekārtas un iekārtas, kas būtiski palielina jaudu, ir tiesīgas saņemt papildu bezmaksas kvotas no NER. Jaunu iekārtu rezervē pēc 300 miljonu kvotu atskaitīšanas programmas NER300 vajadzībām sākotnēji bija 480,2 miljoni kvotu. Ir rezervēti 139,9 miljoni kvotu 654 iekārtām uz visu trešā posma laiku 17 . Atlikušos 340,3 miljonus NER kvotu varēs izdalīt nākotnē. Tomēr paredzams, ka liels skaits šo kvotu netiks piešķirtas.

Līdz 2017. gada jūnijam piešķirto kvotu skaits samazināts par aptuveni 301,9 miljoniem tādu iekārtu dēļ, kas pārtrauca vai samazināja ražošanu vai ražošanas jaudu salīdzinājumā ar to, pēc kuras sākumā aprēķināja trešajā posmā piešķiramās kvotas.

3. tabula. 2013.–2017. gadā rūpniecībai bez maksas piešķirto kvotu skaits (miljonos) 18

Tā kā pieprasījums pēc bezmaksas kvotām pārsniedza pieejamo daudzumu, visām iekārtām, uz ko attiecas ES ETS, piešķiramo kvotu daudzums tika samazināts par vienādu procentuālo daļu, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu (saskaņā ar ETS direktīvu). Aprēķinātā korekcijas koeficienta rezultātā bezmaksas kvotu daudzums 2013. gadā samazinājās par aptuveni 6 %, un šis samazinājums ik gadu palielinās, līdz 2020. gadā sasniegs aptuveni 18 %.

2016. gada 28. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa 20 , sākot ar 2017. gada 1. martu, atcēla Komisijas Lēmumā 2013/448/ES noteiktās starpnozaru korekcijas koeficienta vērtības (sk. pielikuma 5. papildinājumu). Pēc tam Komisija 2017. gada 24. janvārī pārskatīja minētajā lēmumā 21   noteiktās vērtības, lai tās atbilstu Tiesas spriedumam.

3.1.2.2.Programma NER300

Šo abu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātā kopumā tika piešķirts EUR 2,1 miljards 38 RES projektiem un 1 CCS projektam 20 ES dalībvalstīs. Četri no tiem jau darbojas: bioenerģijas projekts BEST Itālijā, bioenerģijas projekts Verbiostraw Vācijā, vējparks Windpark Blaiken Zviedrijā un kopš 2017. gada 1. jūlija arī atkrastes vējparks Veja Mate Vācijas Ziemeļjūrā.

Līdz šim galīgais lēmums par investīcijām pieņemts kopā par 13 projektiem, bet 4 projekti ir atcelti. Komisija ierosināja atcelto projektu neiztērētos līdzekļus (to summa ir vismaz EUR 436 miljoni) ieguldīt esošos finanšu instrumentos, t. i., InnovFin enerģētikas demonstrējumu projektos (EDP) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instrumentā — šos abus instrumentus pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB). Šajā nolūkā dalībvalstis Klimata pārmaiņu komitejā 2017. gada maijā apstiprināja attiecīgu NER300 lēmuma 22 grozījumu 23 .

4. tabula. NER300 projekti, kam finansējums piešķirts saskaņā ar pirmo un otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 24

Nav plānots publicēt turpmākus NER300 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Komisija pašlaik pievēršas finansējuma piešķiršanai izvēlēto projektu īstenošanai 25 un neiztērēto līdzekļu ātrai reinvestēšanai.

3.1.2.3.Netiešo oglekļa izmaksu kompensācija

Līdz šim Komisija ir apstiprinājusi 10 valsts atbalsta shēmas, kas paredzētas netiešo oglekļa izmaksu kompensēšanai. 5. tabulā ir sniegts kopsavilkums par netiešo oglekļa izmaksu kompensācijas shēmām, kas apstiprinātas kopš 2013. gada.

5. tabula. Netiešo oglekļa izmaksu kompensācijas shēmas, kas apstiprinātas saskaņā ar 2012. gada ETS pamatnostādnēm 26

3.1.2.4.Kvotu izsolīšana

Ziņošanas periodā izsoles notika šādās izsoles platformās:

·European Energy Exchange AG (EEX), kas darbojas kā kopējā izsoles platforma 25 dalībvalstīm, kuras piedalās kopīgajā iepirkuma procedūrā, un Polijai, kas izvēlējās nepiedalīties kopīgajā iepirkuma procedūrā, bet vēl nav iecēlusi savu izsoles platformu; no 2016. gada 5. septembra EEX rīko izsoles kā otrā kopējā izsoles platforma, kas iecelta 2016. gada 13. jūlijā,

·EEX, kas darbojas kā Vācijas atsevišķā izsoles platforma,

·ICE Future Europe (ICE), kas darbojas kā Apvienotās Karalistes atsevišķā izsoles platforma.

Islande, Lihtenšteina un Norvēģija vēl nav sākušas izsolīt kvotas.

2016. gadā EEX, kas darbojās 27 dalībvalstu vārdā (25 dalībvalstis, kuras sadarbojas kopējā izsoles platformā, Vācija un Polija), izsolīja 89 % no visām izsolītajām kvotām, savukārt ICE Apvienotās Karalistes vārdā izsolīja 11 % no visām kvotām.

2017. gada 4. maijā platformās notika pēc kārtas tūkstošā saskaņā ar Izsoļu regulu rīkotā izsole. Līdz 2017. gada 30. jūnijam jau bija notikušas 1036 izsoles.

6. tabulā sniegts pārskats par to, cik daudz kvotu EEX un ICE izsolīja līdz 2017. gada 30. jūnijam; pārskatā iekļautas arī vispārīgo kvotu agrīnās izsoles 32 . Vispārīgo kvotu daudzums ir noteikts, ņemot vērā Lēmumu Nr. 1359/2013/ES, kurā paredzēts atlikt uz vēlāku laiku 900 miljonus kvotu no 2014., 2015. un 2016. gada. Aviācijas kvotu daudzums ir noteikts, ņemot vērā pagaidu atkāpes attiecībā uz aviācijas nozari, kas noteiktas Lēmumā Nr. 377/2013/ES un Regulā (ES) Nr. 421/2014.

6. tabula. 2012.–2017. gadā izsolīto trešā posma kvotu kopējais daudzums

Izsoles lielākoties noritēja sekmīgi, izsoles līdzsvara cenas parasti atbilda sekundārā tirgus cenām, un neradās būtiskas problēmas vai starpgadījumi. Tā kā notika pāreja no pagaidu izsoles platformas uz tās pēcteci — kopējo izsoles platformu, 2016. gada augustā aptuveni nedēļu nenotika nekādas izsoles 25 iesaistīto dalībvalstu vārdā.

2016. gada 25. maija izsole, ko rīkoja EEX Polijas vārdā, un 2016. gada 14. decembra izsole, ko rīkoja ICE Apvienotās Karalistes vārdā, tika atceltas saskaņā ar Izsoļu regulas noteikumiem. Polijas gadījumā izsole tika atcelta, jo netika sasniegta rezerves cena, savukārt Apvienotās Karalistes gadījumā izsolē kopējais solījuma apjoms bija mazāks par izsolīto apjomu. Ieskaitot minētās izsoles, kopumā tika atceltas 5 no vairāk nekā 1000 izsoļu, kas notikušas kopš 2012. gada beigām saskaņā ar Izsoļu regulu. Pārskats par izsoļu līdzsvara cenām, dalībnieku skaitu un seguma koeficientu vispārīgo kvotu izsolēm no 2013. gada līdz 2017. gada 30. jūnijam ir sniegts pielikuma 2. papildinājumā.

Izsoles platformas īpašās tīmekļa vietnēs publicē detalizētu katras izsoles rezultātu izklāstu. Sīkāka informācija par izsoļu norisi, tostarp dalību, seguma koeficientu un cenām, ir sniegta Komisijas publicētajos dalībvalstu ziņojumos 34 .

Kopējie ieņēmumi no izsolēm laikposmā no 2012. gada līdz 2017. gada 30. jūnijam pārsniedza EUR 18,4 miljardus (2016. gadā vien gūtie kopējie ieņēmumi bija EUR 3,79 miljardi). ES ETS direktīvā ir noteikts, ka vismaz 50 % izsoļu ieņēmumu, tostarp visi ieņēmumi no kvotām, kas sadalītas solidaritātes un izaugsmes mērķiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto klimata un enerģētikas jomas mērķiem. Dalībvalstu gūtie ieņēmumi no ETS kvotu izsolēm 2016. gadā bija EUR 3,79 miljardi. Saskaņā ar Komisijai iesniegto informāciju dalībvalstis aptuveni 80 % šo ieņēmumu 2016. gadā iztērēja vai plānoja iztērēt konkrētiem mērķiem klimata un enerģētikas jomā 35 , tomēr to starpā pastāv atšķirības 36 .

3.1.2.5.Elektroenerģijas nozarei piešķirtā atkāpe no prasības pilnīgi visas kvotas iegūt izsoļu ceļā

Elektroenerģijas ražošanas iekārtām 2016. gadā bez maksas piešķirto kvotu skaits ir norādīts pielikuma 1. papildinājuma 1. tabulā, savukārt maksimālais kvotu skaits gadā ir norādīts 1. papildinājuma 2. tabulā.

Kā liecina ziņojumi, investīciju veidā 2009.–2016. gadā sniegts atbalsts ar kopējo aptuveno vērtību EUR 11 miljardi. Aptuveni 80 % šo investīciju tika veiktas infrastruktūras atjaunināšanā un modernizācijā, savukārt pārējās investīcijas tika veiktas tīrajās tehnoloģijās vai piegādes dažādošanā. Investīcijas veiktas, piemēram, elektroenerģijas ražošanai patērētās enerģijas daudzuma samazināšanā Lietuvā, pastāvošo tvaika sadales līniju izolācijas nomaiņā Čehijas Republikā un galvenokārt ar dabasgāzi darbināmas koģenerācijas iekārtas būvniecībā Bulgārijā.

Kvotas, kuras nepiešķir bez maksas, tiek izsolītas. 1. attēlā ir uzrādīts, cik kvotu 2013.–2016. gadā pieprasījušas dalībvalstis, kam ir tiesības uz atkāpi.

1. attēls. Kvotas, kas piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.c pantu

2. attēlā ir uzrādīts, cik daudz no 10.c pantā paredzētajām kvotām ir piešķirtas, izsolītas vai palikušas neizmantotas. Piemēram, no 2013.–2016. gadā izsolāmajām Polijas kvotām tika atskaitīti 82 miljoni neizmantotu kvotu, tomēr tās vēl nav ne piešķirtas bez maksas, ne iekļautas izsolēs.

2. attēls. Kvotu sadalījums (piešķirtās, izsolītās un atlikušās neizmantotās kvotas)

7. tabulā ir uzrādīts, cik daudz neizmantoto kvotu, kas atskaitītas minētajos gados (līdz 2016. gadam), ir izsolītas 2013.–2016. gadā un cik daudz kvotu atlikušas neizmantotas.

7. tabula. Rīcība ar neizmantotajām 10.c pantā paredzētajām kvotām 2013.–2016. gadā

3.1.3.Starptautiskie kredīti

Kaut arī precīzs starptautisko kredītu izmantošanas tiesību daudzums otrajā un trešajā posmā (2008–2020) būs daļēji atkarīgs no to emisiju daudzuma, kas tiks verificētas nākotnē, tirgus analītiķi lēš, ka tie būs aptuveni 1,6 miljardi kredītu. Līdz 2017. gada 30. jūnijam izmantoto vai apmainīto starptautisko kredītu kopējais skaits bija 1,48 miljardi, kas ir vairāk nekā 90 % no aplēstā maksimāli atļautā daudzuma.

3. attēlā ir atspoguļota starptautisko kredītu apmaiņa. Pilnīgu pārskatu skatīt pielikuma 3. papildinājumā.

3. attēls. Kopsavilkums par starptautisko kredītu apmaiņu līdz 2017. gada 30. jūnijam

3.2.Pieprasījums: no apgrozības izņemtās kvotas

Savienības reģistra informācija liecina, ka 2016. gadā SEG emisijas no ES ETS iesaistītajām iekārtām samazinājušās par 2,9 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tas iezīmē emisiju apjoma samazināšanās tendenci, kas vērojama kopš sistēmas trešā posma sākuma (2013).

8. tabula. Verificētās emisijas (miljonos tonnu CO2 ekvivalenta)

IKP dati, kas sniegti vietnē http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115.  

(skatīta 2017. gada jūlijā). Par verificētajām aviācijas emisijām ziņots atsevišķi 4. sadaļā.

Kā redzams tabulā, vislielākie verificēto emisiju samazinājumi gūti sadedzināšanas darbībās.

2016. gadā brīvprātīgi anulētas 63 573 kvotas. Kopumā līdz šim ir reģistrētas 267 933 brīvprātīgi anulētas kvotas.

3.3.Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošana 

Trešā posma sākumā ES ETS bija vērojama liela nelīdzsvarotība starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu, un tādēļ 2013. gadā radās pārpalikums aptuveni 2,1 miljarda kvotu apmērā. 2014. gadā šis pārpalikums tika nedaudz samazināts un pēc tam krasi nokritās līdz 1,78 miljardiem kvotu 2015. gadā un 1,69 miljardiem kvotu 2016. gadā. Tas atspoguļo ietekmi, kāda bija kvotu piedāvājuma papildu samazināšanai par 200 miljoniem 2016. gadā, kas bija pēdējais atlikšanas pasākuma piemērošanas gads. Tā kā 2016. gadā emisijas samazinājās aptuveni par 2,9 %, zemāks pieprasījums daļēji līdzsvaroja ietekmi, kādu uz pārpalikumu atstāja piedāvājuma samazinājums.

Lai mazinātu kvotu piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo nelīdzsvarotību, 2015. gadā tika panākta vienošanās par tirgus stabilitātes rezerves (TSR) izveidi, lai padarītu elastīgāku emisijas kvotu piedāvājumu izsolēs. Galu galā atliktās kvotas tiks pārskaitītas uz rezervi, kas sāks darboties 2019. gada janvārī.

Apgrozībā esošo kvotu kopskaitu, pēc kura nosaka tirgus stabilitātes rezervē ieskaitāmo un no tās atbrīvojamo kvotu daudzumu, aprēķina pēc šādas formulas:

TNAC = piedāvājums – (pieprasījums 38  + kvotas tirgus stabilitātes rezervē)

Emisijas kvotu piedāvājumu veido no ES ETS otrā posma (2008–2012) pārnestās kvotas, izsolītās kvotas, bez maksas piešķirtās kvotas un kvotas jauno iekārtu rezervē (NER), savukārt pieprasījumu nosaka iekārtu emisijas un anulētās kvotas. Sīkāku informāciju skatīt pielikuma 4. papildinājuma 1. tabulā.

TNAC noteikšanas sākumpunkts ir pēc otrā posma palikušo nenodoto un neanulēto kvotu kopskaits 39 . Tādējādi šis “kopējais pārnesto kvotu skaits” (1 749 540 826 kvotas 40 ) ir precīzs apgrozībā esošo ETS kvotu skaits ES ETS trešā tirdzniecības perioda sākumā.

Ziņojums par oglekļa tirgu ļauj konsolidēt piedāvājuma un pieprasījuma rādītājus, ko publicē saskaņā ar ziņošanas pienākuma laika grafiku, kurš noteikts atbilstoši ES ETS direktīvai un tās īstenošanas noteikumiem. Minētais laika grafiks, attiecīgie dati un tvērums ir norādīti pielikuma 4. papildinājuma 2. tabulā. 4. attēlā ir atspoguļota piedāvājuma un pieprasījuma struktūra 2016. gadā. Attiecīgie dati ir publicēti arī TSR vajadzībām sagatavotajā paziņojumā par apgrozībā esošo kvotu kopskaitu (TNAC) 41 .

4. attēls. Kumulatīvā piedāvājuma un pieprasījuma struktūra (līdz 2016. gada beigām)

Piedāvājums (kumulatīvs, milj.)     Pieprasījums (kumulatīvs, milj.)

Tā kā TSR sāks darboties 2019. gadā, Komisija regulāri — katru gadu līdz maija vidum — publicēs iepriekšējā gada TNAC. 2017. gada maijā tika publicēta pirmā TNAC publikācija, kurā norādītais skaits bija 1 693 904 897 kvotas 42 .

5. attēlā 43 ir redzamas kumulatīvā ES ETS piedāvājuma un pieprasījuma datu izmaiņas līdz 2016. gada beigām. 2013. gadā piedāvājumā bija vairāk nekā 2 miljardi kvotu, savukārt pieprasījums bija mazāks — aptuveni 1,9 miljardi kvotu. 2014. gadā gan kopējais piedāvājums, gan kopējais pieprasījums samazinājās līdz aptuveni 1,8 miljardiem kvotu. 2015. gadā piedāvājums samazinājās vēl vairāk — līdz 1,5 miljardiem kvotu, savukārt pieprasījuma samazinājums bija maznozīmīgs. Nākamajos gados emisiju līmenis bija stabils vai samazinājās, savukārt kvotu piedāvājums atlikšanas pasākuma rezultātā saruka krasāk.

Tā rezultātā 2013. gadā pārpalikums palielinājās līdz vairāk nekā 2 miljardiem kvotu, 2014. gadā pārpalikums bija stabils, bet vēlāk 2015. gadā samazinājās līdz aptuveni 1,8 miljardiem kvotu. 2016. gadā emisiju līmenis bija mazāks nekā 2015. gadā, bet pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu. Tādējādi TNAC rādītājs, kas publicēts 2017. gada maijā, ir viszemākais līdz šim pieredzētais kopš pašreizējā tirdzniecības perioda sākuma.

5. attēls. Piedāvājuma un pieprasījuma dinamika 2013.–2016. gadā

4.AVIĀCIJA

ES dalībvalstis ir paudušas 44 nodomu pievienoties ICAO pasaules mēroga shēmai 45 jau no sākuma, ja vien tiks izpildīti daži nosacījumi. Komisija ir ierosinājusi 46 , ka, kamēr nav piemērojams pasaules mēroga pasākums, laikā pēc 2016. gada vajadzētu turpināt izmantot to pašu ES ETS pieeju aviācijai, proti, ģeogrāfiskajā tvērumā iekļaut tikai EEZ. Arī priekšlikumā ir saglabāti tie paši atbrīvojumi un tā pati pieeja kvotu piešķiršanai aviosabiedrībām, kurām no 2021. gada tiks piemērots lineārā samazinājuma koeficients, un ir paredzēta vēl viena caurskatīšana, kurā izskatīs, kādas ir iespējas ES ETS direktīvas pārskatīšanas ceļā ES tiesību sistēmā ieviest CORSIA. Politisku vienošanos par priekšlikumu panāca 2017. gada oktobrī.

Runājot par aviācijas emisiju izmaiņām ES ETS ietvaros, jānorāda, ka 2016. gadā verificēto emisiju apjoms turpināja pieaugt un sasniedza 61 miljonu tonnu CO2, kas ir par 7,9 % vairāk nekā 2015. gadā.

Bez maksas 2016. gadā tika piešķirti nedaudz vairāk nekā 32,0 miljoni kvotu 47 . Laikā no 2016. gada janvāra līdz decembrim tika izsolīti aptuveni 6,0 miljoni kvotu.

2017. gadā, kamēr nebija pieņemts aviācijas ES ETS tiesību akta priekšlikums, kvotas tika izdotas par lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā. Bez maksas 2017. gadā tika piešķirts nedaudz vairāk nekā 32,0 miljoni koriģēto kvotu 48 . Papildus tam bez maksas tika piešķirts gandrīz 1,1 miljons kvotu no īpašās jauno iekārtu un ātri augošu operatoru rezerves. Šis ir pirmais no četriem ikgadējiem piešķīrumiem 2013.–2020. gada periodā. 2017. gadā izsolāmo kvotu daudzums būs proporcionāls izdoto kvotu kopskaitam. 9. tabulā ir sniegts kopsavilkums par verificētajām emisijām, bez maksas piešķirtajām kvotām un izsolīto kvotu apjomu aviācijas nozarē kopš ES ETS trešā posma sākuma.

9. tabula. Verificētās emisijas un piešķirtās kvotas aviācijas nozarē

2013.–2015. gadā izsolīto aviācijas kvotu daudzums atspoguļo likumdevēja 2013. gada lēmumu “uz laiku apstāties” 50 un klimata jomas saistības piemērot tikai lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā, lai atbalstītu pasaules mēroga pasākuma izstrādi, ko veica ICAO. Atbilstības panākšana aviācijas nozarē tika atlikta, un 2012. un 2013. gadā netika izsolīta neviena aviācijas kvota. Tādējādi 2012. gada apjoms tika izsolīts 2014. gadā, un atbilstība attiecībā uz 2013. un 2014. gada aviācijas emisijām tika panākta 2015. gadā.

5.TIRGUS PĀRRAUDZĪBA

FITD 2 un MAR (abas pieņemtas 2014. gadā) paredz dažus vispārīgā režīma pielāgojumus oglekļa tirgus specifikai (sk. 2015. gada ziņojumu par oglekļa tirgu).

2016. un 2017. gadā tika pieņemti vairāki pasākumi, kas sīki reglamentē FITD 2 51 un MAR 52 noteikumu aspektus.

5.1.Emisijas kvotu tiesiskais raksturs un fiskālais režīms

Valstīs kvotām tiek piemērots dažāds statuss, sākot no finanšu instrumentiem un nemateriālajiem aktīviem līdz īpašumtiesībām un patēriņa precēm. Dokumenti, kas iesniegti 2017. gadā saskaņā ar 21. pantu, liecina, ka vismaz četras iesaistītās valstis ir ieviesušas vai paredz ieviest izmaiņas valsts tiesību aktos — lielākoties grozījumi attiecas uz FITD 2 īstenošanas kārtību.

Attiecībā uz kvotām piemēroto fiskālo režīmu tikai trīs valstis ziņojušas, ka emisijas kvotu izdošanai piemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN). Savukārt darījumiem ar emisijas kvotām sekundārajā tirgū PVN piemēro lielākajā daļā iesaistīto valstu (visās, izņemot CY, EE, IS un LI). Vairums valstu ziņoja, ka iekšzemes darījumiem ar emisijas kvotām tās piemēro apgrieztās maksāšanas sistēmu 53 . Papildu nodokli (piem., uzņēmumu nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli) var piemērot uzņēmumiem paredzētajām emisijas kvotām. 15 valstis ziņoja, ka šādu nodokli nepiemēro.

Kā minēts iepriekšējā ziņojumā par oglekļa tirgu, Komisija pašlaik veic pētījumu par ES ETS kvotu tiesisko raksturu.

Nesenajā 2017. gada 8. marta prejudiciālajā nolēmumā 54 Tiesa atturējās no kvotu rakstura definēšanas (sk. pielikuma 5. papildinājumu).

6.EMISIJU MONITORINGS, ZIŅOŠANA UN VERIFIKĀCIJA

6.1. Vispārējas tendences

Komisija joprojām cenšas uzlabot vadlīnijas un veidnes, ko tā dara pieejamas, lai atvieglotu MZR 55 un AVR 56 prasību konsekventu izpildi. Šajā saistībā ir izstrādātas jaunas vadlīnijas par ES ETS inspicēšanu, lai palīdzētu koordinēt valstu reakciju uz tām sniegto Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu ieviest saskaņotāku un iedarbīgāku ES ETS īstenošanas kontroles satvaru, kas ietvertu inspekcijas.

Komisija arī turpina mudināt valstis uzlabot ES ETS MZVA īstenošanu. Attiecīgos gadījumos ir precizētas vadlīnijas un ir organizēti apmācības pasākumi, lai risinātu dažus no galvenajiem problēmjautājumiem, kas ir izklāstīti rīcības plānos, kuri sagatavoti katras valsts atbalstam 57 .

Ir atzīts, ka atbilstības sistēmas efektivitāte ir uzlabojusies, jo MZR ļāva valstīm noteikt elektronisko ziņošanu kā obligātu. Vairums iesaistīto valstu ziņo, ka tās izmanto veidnes vai sistēmas, kuru pamatā ir Komisijas noteiktās minimālās prasības. 2017. gadā 14 dalībvalstis ziņoja, ka ES ETS ziņošanai tās izmanto kādu automatizētu IT sistēmu (2016. gadā bija 13 šādu valstu, bet 2015. gadā — 10).

Kā minēts iepriekšējā ziņojumā par oglekļa tirgu, Komisija 2016. gada maijā nāca klajā ar “DECLARE ETS MRVA” — tīmekļa sistēmu, kas izstrādāta, lai palīdzētu izpildīt saistības, kuras attiecas uz iesaistīto valstu sagatavojamajiem ES ETS monitoringa plāniem, gada emisiju ziņojumiem, verifikācijas ziņojumiem un uzlabojumu ziņojumiem.

6.2. Izmantotā monitoringa metode

21. pantā paredzētie 2017. gadā iesniegtie ziņojumi liecina, ka vairumam iekārtu izmanto uz aprēķiniem balstīto metodiku 58 . Tikai par 150 iekārtām (mazāk nekā 1,5 %) 23 valstīs, visbiežāk Vācijā un Čehijas Republikā, ir ziņots, ka tām izmanto emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu valstu skaits ir palielinājies par vienu valsti, bet iekārtu kopskaits ir par vienu mazāks.

Paziņotā informācija liecina, ka alternatīvo pieeju izmanto tikai 11 valstīs, kurās to piemēro 36 iekārtām, kas emitē aptuveni 5,1 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta (iepriekšējā gadā — 6,6 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta). Nīderlande ziņo, ka ir samazinājies to iekārtu skaits, kurām izmanto alternatīvās pieejas metodiku (9; iepriekšējā gadā — 12), un aptverto emisiju apjoms ir sarucis par pusi. Vairāk nekā pusi no visām emisijām, par kurām ziņots, ka to monitoringam izmanto alternatīvās pieejas metodiku, rada divas iekārtas (viena Apvienotajā Karalistē, otra Nīderlandē).

Lielais vairums iekārtu ievēro MZR paredzētās minimālā līmeņa standartvērtības 59 . Tikai par 105 C kategorijas iekārtām (iepriekšējā gadā — 113, gadu pirms tam — 118) jeb 13 % (iepriekšējā gadā — 14 %) tika ziņots, ka tās vismaz vienā parametrā neizpildīja prasību lielām avota plūsmām piemērot augstākos līmeņus. Novirzes ir pieļaujamas tikai tad, ja operators pierāda, ka augstākais līmenis ir tehniski neiespējams vai rada nesamērīgi augstas izmaksas. Tiklīdz šādi apstākļi vairs nepastāv, operatoram attiecīgi jāuzlabo sava monitoringa sistēma. 2013. gada ziņošanas periodā tika ziņots, ka 137 C kategorijas iekārtas (16 % no kopskaita) tā vai citādi neatbilst augstākajiem līmeņiem. Tātad katrā ES ETS trešā posma gadā ir vērojams, ka pastāvīgi uzlabojas C kategorijas iekārtu atbilstība augstākajam līmenim.

Līdzīgi 22 iesaistītās valstis (tikpat, cik 2 iepriekšējos gados) ziņoja, ka kopumā 22 % B kategorijas iekārtu ir izsniegtas atļaujas ar kādu atkāpi no MZV standarta prasībām (iepriekšējā gadā — 26 %, gadu pirms tam — 28 %; arī šie rādītāji liecina, ka pastāvīgi uzlabojas atbilstība augstākajam līmenim).

6.3. Akreditēta verifikācija

21. pantā paredzētajos ziņojumos netiek sniegtas ziņas par verificētāju kopskaitu, taču pamatotas aplēses, kas balstītas uz sadedzināšanas jomā (primārā akreditācijas joma) akreditēto verificētāju skaitu, liecina, ka 2016. gadā verifikācijas veica kopumā vismaz 130 dažādi akreditēti verificētāji. 2017. gadā iesniegtie 21. pantā paredzētie dokumenti liecina, ka 2016. gadā bija 47 atsevišķi verificētāji, kas akreditēti aviācijas jomā. Eiropas sadarbība akreditācijas jomā (EA) nodrošina centralizētu saiti uz attiecīgajām valsts akreditācijas struktūrām (VAS) un šo struktūru sarakstiem, kuros uzskaitīti attiecībā uz ES ETS akreditētie verificētāji 60 .

Verificētāju savstarpējā atzīšana iesaistīto valstu starpā darbojas veiksmīgi: vairums valstu (29, proti, visas, izņemot FR un LV) ziņoja, ka to teritorijā darbojas vismaz 1 ārvalstu verificētājs.

Konstatēts, ka verificētāju atbilstība AVR noteikumiem ir augsta. Tikai Polija ziņoja par akreditācijas apturēšanu, bet Zviedrija — par akreditācijas atsaukšanu 2016. gadā (katrā gadījumā bija skarts viens verificētājs). 2015. gadā netika ziņots ne par vienu apturēšanas vai atsaukšanas gadījumu, bet 2014. gadā tika ziņots par vienu apturēšanas un vienu atsaukšanas gadījumu. Tikai Polija ziņoja par viena verificētāja akreditācijas tvēruma sašaurināšanu 2016. gadā; salīdzinājumam — 2015. gadā par tvēruma sašaurināšanu ziņoja četras valstis attiecībā uz pieciem verificētājiem, bet 2014. gadā — trīs valstis attiecībā uz sešiem verificētājiem.

Par sūdzībām, kas saņemtas par verificētājiem, šogad ziņoja mazāk valstu (astoņas; pagājušogad — deviņas). Arī sūdzību kopskaits ir par 17 % mazāks. Tiek ziņots, ka 96 % saņemto sūdzību ir atrisinātas (tikpat, cik pagājušogad). 9 valstis (pagājušogad — 11 valstis) ziņoja par to, ka informācijas apmaiņā starp VAS un kompetentajām iestādēm tika konstatētas verificētāju neatbilstības.

7.PĀRSKATS PAR ADMINISTRATĪVAJĀM PROCEDŪRĀM 

Iesaistīto valstu administratīvās procedūras nav būtiski mainījušās kopš iepriekšējā ziņošanas perioda. Kā norādīts 2017. gadā iesniegtajos 21. pantā paredzētajos dokumentos, katrā valstī ES ETS īstenošanā ir iesaistītas vidēji piecas kompetentās iestādes 61 . Tika ziņots par dažādiem iestāžu savstarpējās koordinācijas rīkiem un metodēm, piemēram, likumdošanas instrumentiem monitoringa plānu vai emisijas ziņojumu centralizētai pārvaldībai (12 valstīs), saistošiem norādījumiem un vadlīnijām, ko centrālā kompetentā iestāde sniedz vietējām iestādēm (10 valstīs), regulārām iestāžu darba grupām vai sanāksmēm (15 valstīs), kopīgas IT platformas izmantošanu (13 valstīs) u. c. Septiņas dalībvalstis (CY, EE, HU, IT, IS, LI un LU) norādīja, ka tās neizmanto neko no iepriekš minētā.

Attiecībā uz administratīvajām nodevām, kas piemērotas par atļauju izdošanu un apstiprinātajiem monitoringa plāniem, 14 valstis 2017. gadā ziņoja, ka tās no iekārtu operatoriem nodevas neiekasē (CY, DE, EE, FR, GR, IE, LI, LT, LU, LV, MT, NL, SE, SK); pagājušogad bija 16 šādu valstu. Gaisa kuģu operatori nemaksā nodevas 15 valstīs (BE, CY, CZ, DE, EE, ES, GR, LI, LT, LU, LV, MT, NL, SE, SK); iepriekšējā gadā — 16 valstīs. Nodevas ievērojami atšķiras atkarībā no valsts un konkrētā pakalpojuma. Piemēram, nodevas, kas saistītas ar atļauju izsniegšanu un monitoringa plānu apstiprināšanu iekārtām, ir no EUR 5 līdz EUR 7621, bet par monitoringa plāna apstiprināšanu aviācijas nozarē jāmaksā no EUR 5 līdz EUR 2400.

Kopumā var secināt, ka iesaistīto valstu sistēmas ir lielā mērā iedarbīgas, ņemot vērā to administratīvo organizāciju. Arī turpmāk būtu jāstiprina un jāveicina saziņa starp vietējām iestādēm un paraugprakses apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, tostarp ES ETS atbilstības foruma darbību ietvaros. Šajā sakarā 2016. gadā notika 7. ES ETS atbilstības konference 62 , kā arī divi atsevišķi apmācības pasākumi, ka saistīti ar atbilstības forumu. Šī ikgadējā konference palīdz nodrošināt pēc iespējas labāku informētību par atbilstības foruma darbībām, jo īpaši piecām darba grupām, kas darbojas jautājumos par monitoringu un ziņošanu, akreditāciju un verifikāciju, aviāciju, elektronisko ziņošanu un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

8.ATBILSTĪBA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA 

ES ETS atbilstības rādītājs ir ļoti augsts: katru gadu vajadzīgais skaits kvotu tiek iesniegts laikus par aptuveni 99 % emisiju. Arī 2016. gads nebija izņēmums. No tām iekārtām, attiecībā uz kurām bija paziņots par 2016. gada emisijām, līdz noteiktajam termiņam — 2017. gada 30. aprīlim — kvotas par visām to emisijām nebija nodotas saistībā ar mazāk nekā 1 % iekārtu. Šīs iekārtas parasti ir nelielas un emitē aptuveni 0,4 % visu emisiju, uz ko attiecas ES ETS. Arī aviācijas nozarē atbilstības līmenis bija ļoti augsts: noteikumus izpildīja gaisa kuģu operatori, kas atbildīgi par vairāk nekā 99 % aviācijas emisiju, uz kurām attiecas ES ETS.

Kompetentās iestādes turpina veikt dažādas gada emisijas ziņojumu atbilstības pārbaudes. Saskaņā ar 2017. gadā iesniegtajos 21. pantā paredzētajos dokumentos sniegto informāciju visas iesaistītās valstis pārbauda gada emisijas ziņojumu pilnīgumu (visas valstis pārbaudīja 100 % ziņojumu, izņemot Franciju, kas pārbaudīja 77 % ziņojumu, Zviedriju, kas pārbaudīja 3 % ziņojumu, un Apvienoto Karalisti, kas pārbaudīja 62 % ziņojumu). Ziņojumi arī liecina, ka valstis pārbauda vidēji vairāk nekā 75 % ziņojumu attiecībā uz atbilstību monitoringa plāniem (visas valstis) un aptuveni 75 % ziņojumu attiecībā uz datiem par piešķirtajām kvotām (visas valstis, izņemot FI, MT un NO). 25 valstis ziņoja, ka tās veic arī kontrolpārbaudes, kurās ziņojumu datus salīdzina ar citiem datiem. Tikai par trim valstīm (LV, SI, SK) var secināt, ka kompetentās iestādes neveic emisiju ziņojumu detalizētu pārbaudi.

Kā liecina 2017. gadā iesniegtie 21. pantā paredzētie dokumenti, kompetentās iestādes 16 valstīs (BE, BG, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IT, LU, NL, NO, PL, SE, SK, UK) 2016. gadā veica konservatīvas aplēses par 125 iekārtām, par kurām trūka datu. Tomēr par 68 no šīm iekārtām ziņoja Apvienotā Karaliste attiecībā uz emisijām laikā pirms 2016. gada, jo operatori bija paziņojuši par jaunatklātām vēsturiskām kļūdām. Atņemot Apvienotās Karalistes datus no 2016. gada kopskaita, jāsecina, ka konservatīvas aplēses paziņoja 15 valstis par 57 iekārtām (aptuveni 0,5 % no visām iekārtām); salīdzinājumam — 2015. gadā bija 45 šādas iekārtas (0,4 %), bet 2014. gadā — 37 (0,3 %). Paziņotais to 2016. gada emisiju daudzums, uz ko attiecās šīs aplēses, bija 1,9 miljoni tonnu CO2 (iepriekšējā gadā — 8,3 miljoni tonnu, gadu pirms tam — 9,1 miljons tonnu), kas ir aptuveni 0,1 % no kopējām emisijām (iepriekšējos divos gados — gandrīz 0,5 %). Visbiežāk minētais iemesls konservatīvu aplēšu veikšanai bija tas, ka līdz 31. martam nebija iesniegts emisiju ziņojums vai emisiju ziņojumi nebija pilnīgi atbilstoši MZR/AVR prasībām.

Par konservatīvām aplēsēm, kas sagatavotas aviācijas nozarē trūkstošu datu dēļ, ziņoja tikai četras valstis attiecībā uz 18 gaisa kuģu operatoriem (aptuveni 3,5 % no kopskaita), no kuriem visi biji ļoti mazi emitenti (kopumā radīja mazāk par 0,2 % no aviācijas emisijām). Pagājušogad 8 valstis ziņoja par 103 gaisa kuģu operatoriem (gandrīz 20 %).

Arī kompetento iestāžu veiktās pārbaudes joprojām ir svarīgs papildinājums verificētāja darbam. Par 2016. gadu visas iesaistītās valstis apstiprināja, ka tās veic papildu pārbaudes attiecībā uz iekārtām. Vairums valstu (visas, izņemot HU, LV un SI) norādīja, ka līdzīga pieeja tiek izmantota arī attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem. Tomēr tikai 17 valstis ziņoja, ka tās 2016. gadā veikušas inspekcijas iekārtās (AT 63 , CY, CZ, DE, ES, FI, FR, GR, HR, HU, IE, IS, LT, LV, NL, NO, UK).

Attiecībā uz 2016. gadu ziņots, ka sodu par emisijas apjoma pārsniegšanu piemēroja 4 valstis tikai 14 iekārtām (BG — 1, PL — 1, RO — 6, UK — 6). Kā norādīts ziņojumos, sodu par emisijas apjoma pārsniegšanu aviācijas jomā piemēroja 48 gaisa kuģu operatoriem (BE — 1, DE — 4, ES — 4, UK — 39).

10 valstis apstiprināja, ka 2016. gada ziņošanas periodā tika uzlikti sodi (papildus sodam par emisijas apjoma pārsniegšanu). Ziņojumos nebija minēts neviens brīvības atņemšanas gadījums, bet bija norādīts, ka uzlikti naudas sodi vai izdoti oficiāli rīkojumi par 56 iekārtām un 8 gaisa kuģu operatoriem kopā par finansiālo vērtību EUR 1 573 389. Aptuveni sestā daļa no šīs summas iekasēta tāpēc, ka kompetentā iestāde un arodasociācijas konstatēja, ka 19 iekārtas Apvienotajā Karalistē darbojas bez atļaujas. Šiem operatoriem tagad ir izsniegta atļauja, un tie veido lielāko daļu no Apvienotās Karalistes paziņotā iekārtu skaita pieauguma.

Ziņots, ka visbiežākie pārkāpumi 2016. gadā bija darbošanās bez atļaujas (21 gadījums), neziņošana par jaudas izmaiņām (14 gadījumi), ziņojumu par verificētajām gada emisijām neiesniegšana noteiktajā termiņā (9 gadījumi), atļaujā minēto nosacījumu neievērošana (6 gadījumi) un pienācīgi apstiprināta monitoringa plāna neesība (5 gadījumi). Citi pārkāpumi bija gada emisiju ziņojuma neatbilstība MZR prasībām, pietiekama kvotu skaita nenodošana līdz 30. aprīlim un uzlabojumu ziņojumu neiesniegšana.

9.SECINĀJUMI UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVA 

ES ETS 2016. gadā joprojām ir ES galvenais rīks rentablā cīņā ar klimata pārmaiņām. Sistēmā iesaistīto iekārtu emisijas samazinājās par 2,9 %, kas atspoguļo emisiju samazināšanās tendenci, kura vērojama kopš 2013. gada, kad sākās trešais posms, turklāt kvotu pārpalikums oglekļa tirgū nokritās līdz zemākajam līmenim, kāds pieredzēts kopš pašreizējā tirdzniecības perioda sākuma. Runājot par to, jāmin tirgus stabilitātes rezerves pārpalikuma rādītāja pirmā publikācija (2017. gada maijs), kas sagatavo pamatu, lai 2019. gadā varētu sākt darboties tirgus stabilitātes rezerve — ES ETS strukturālais risinājums Eiropas oglekļa tirgus stabilizācijai vidējā termiņā.

Arī aviācijas jomā ir gūti ievērojami panākumi. Pēc ICAO 2016. gada rezolūcijas par pasaules aviācijas emisiju iegrožošanu Komisija ir rīkojusies, lai varētu turpināt piemērot pašreizējos aviācijas jomas pasākumus ES ETS ietvaros, ņemot vērā gaidāmo pasaules mēroga shēmas stāšanos spēkā un gatavojoties tās ātrai īstenošanai.

Turklāt arī ES ETS trešā posma ceturtajā gadā arhitektūra ir saglabājusies stabila. Atbilstības līmenis ir konsekventi saglabājies ļoti augsts attiecībā gan uz stacionārajām iekārtām, gan uz aviācijas operatoriem, un iesaistīto valstu administratīvā organizācija ir izrādījusies iedarbīga.

2017. gada maijā notikusī 1000. izsole bija simbolisks notikums, kas signalizēja, ka infrastruktūra, ar kuras palīdzību kvotas nonākt tirgū, darbojas sekmīgi.

Pēc vairāk nekā 2 gadus ilgām pārrunām par ES ETS reformu priekšlikumu ceturtajam tirdzniecības periodam 2017. gada novembrī tika panākta tika panākta svarīga vienošanās, kas apliecina, ka Eiropas Savienība savas Parīzes nolīguma saistības iedzīvina konkrētās darbībās. Pārskatīta un būtiski nostiprināta ES ETS būs nozīmīgs elements, kas palīdzēs ES sniegt ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā ceļā uz pasaules mēroga pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

Komisija turpinās pārraudzīt Eiropas oglekļa tirgu un iesniegs nākamo ziņojumu 2018. gada beigās.

PIELIKUMS 

1. papildinājums

1. tabula. Elektroenerģijas nozares modernizācijai pieprasīto bezmaksas kvotu skaits

2. tabula. Maksimālais to bezmaksas kvotu skaits gadā, kuras var piešķirt saskaņā ar elektroenerģijas nozarei piešķirto atkāpi no prasības visas kvotas iegūt izsoles ceļā

2. papildinājums

1. attēls. Pārskats par vispārīgo kvotu izsolēm no 2013. gada līdz 2017. gada 30. jūnijam

___ Izsoles līdzsvara cena

. Seguma koeficients

3. papildinājums

1. tabula. Kopsavilkums par starptautisko kredītu apmaiņu līdz 2017. gada 30. jūnijam

4. papildinājums

1. tabula. ETS piedāvājuma un pieprasījuma elementi

2. tabula. Datu publicēšanas laika grafiks

5. papildinājums

1. tabula. ES Tiesas prejudiciālie nolēmumi par ES ETS darbību no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada jūnijam

(1)

ES SEG emisijas 2015. gadā jau bija par 22 % zemākas nekā 1990. gadā.

(2)

Saskaņā ar valstu prognozēm līdz 2020. gadam emisiju līmenis turpinās samazināties, tomēr, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, būs vajadzīgi vēl citi rīcībpolitikas pasākumi.

(3)

COM(2015) 337, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52015PC0337 .

(4)

Trialogi ir neformālas trīspusējas sanāksmes, kurās piedalās Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Komisijas pārstāvji.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(6)

Iepriekšējos gados publicētie ziņojumi ir pieejami šādā saitē: https://ec.europa.eu/clima/policies/ets_en#tab-0-1.

(7)

Atsaucoties uz 21. pantā paredzētajiem ziņojumiem, ar apzīmējumu “iesaistītās valstis” vai vienkārši “valstis” saprot 28 ES dalībvalstis, kā arī EEZ valstis (Islande, Norvēģija un Lihtenšteina).

(8)

Biomasas radītajām emisijām ir nulles vērtība ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, t. i., par emisijām jāziņo, bet par tām nav jānodod kvotas.

(9)

Biodegvielas izmantošanā radušās emisijas, kas paziņotas saskaņā ar 21. pantu, veido mazāk nekā 0,04 % no kopējām iesaistītā gaisa kuģu operatora radītajām emisijām.

(10)

Sk. Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulu (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.), kurā noteikts, ka C kategorijā ietilpst iekārtas, kas emitē vairāk nekā 500 000 t CO2 ekvivalenta gadā, B kategorijā — iekārtas, kas emitē 50 000–500 000 t CO2 ekvivalenta gadā, bet A kategorijā — iekārtas, kas emitē mazāk nekā 50 000 t CO2 ekvivalenta gadā. Papildus tā paredz iedalījumu “iekārtas ar zemu emisiju līmeni”, kas piemērojams tām A kategorijas iekārtām, kuras emitē mazāk nekā 25 000 t CO2 ekvivalenta gadā.

(11)

Komerciāls gaisa kuģu operators ir, piemēram, pasažieru aviosabiedrība, kas sniedz pakalpojumus plašai sabiedrībai. Nekomerciāls gaisa kuģu operators ir, piemēram, gaisa kuģa privātīpašnieks.

(12)

Kopš 2013. gada apgrozībā laisto aviācijas kvotu skaitu nosaka augšupēja pieeja, kurā par pamatu izmanto bez maksas piešķiramās kvotas (ko nosaka pēc darbībā balstītām līmeņatzīmēm, kuras piemēro operatoru darbībai EEZ). Pēc tam atvasina izsolīto kvotu skaitu pēc principa, ka bez maksas jāpiešķir 85 % (šai daļā ir iekļauta arī īpaša rezerve, no kuras vēlāk piešķir kvotas ātri augošiem gaisa kuģu operatoriem un jauniem dalībniekiem) no kopskaita, bet jāizsola 15 %.

(13)

2017., 2018., 2019. un 2020. gadā apgrozībā laisto aviācijas kvotu skaits būs atkarīgs no Komisijas tiesību akta priekšlikuma iznākuma (sk. 4. sadaļu).

(14)

Iekļautais izsolītais daudzums atbilst 2017. gada augusta datiem (sk. 4. sadaļu).

(15)

SWD(2015) 135 final, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/revision/docs/impact_assessment_en.pdf.

(16)

 NER300 ir inovatīvu mazoglekļa enerģētikas demonstrējumu projektu finansēšanas programma, ko finansē, monetizējot 300 miljonus emisiju kvotu no NER (sk. 3.1.2.2. sadaļu).

(17)

Norādītais skaits atbilst 2017. gada jūlija datiem: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/allowances/docs/170711_status_table_ner.pdf.

(18)

Skaitļi balstās uz paziņojumiem, kas saņemti līdz 2017. gada jūlijam, un tie var būtiski mainīties sakarā ar vēlāk iesniegtiem dalībvalstu paziņojumiem.

(19)

Sākotnējais apmērs pirms turpmāk tabulā norādītā samazinājuma.

(20)

Tiesas 2016. gada 28. aprīļa spriedums Borealis Polyolefine GmbH u. c./Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft u. c., apvienotās lietas C-191/14, C-192/14, C-295/14, C-389/14 un C-391/14–C-393/14, ECLI:EU:C:2016:311.

(21)

Komisijas Lēmums (ES) 2017/126, OV L 19, 25.1.2017., 93. lpp.

(22)

Komisijas Lēmums 2010/670/ES, OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.

(23)

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/lowcarbon/ner300/docs/2017_draft_amendment_post_ccc_en.pdf.

(24)

Kā noteikts Komisijas Lēmumā 2010/670/ES, attiecībā uz projektiem, kuriem finansējums piešķirts saskaņā ar pirmo uzaicinājumu, galīgais lēmums par investīcijām jāpieņem līdz 2016. gada beigām, bet attiecībā uz projektiem, kuriem finansējums piešķirts saskaņā ar otro uzaicinājumu, — līdz 2018. gada jūnija beigām.

(25)

Interaktīva karte, kurā atspoguļota projektu īstenošanas gaita: https://setis.ec.europa.eu/NER300.

(26)

 Visu lēmumu nekonfidenciālās versijas ir pieejamas Konkurences ĢD tīmekļa vietnē:  http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=3.

(27)

Budžets aplēsts 2013.–2015. gadam.

(28)

Budžets aplēsts 2013.–2015. gadam.

(29)

Aplēstais maksimālais kopējais budžets ir atkarīgs no oglekļa cenas aplēsēm.

(30)

Budžets aplēsts 2014.–2015. gadam.

(31)

Budžets aplēsts 2015.–2018. gadam.

(32)

 Trešā posma kvotu agrīnās izsoles notika 2012. gadā sakarā ar elektroenerģijas nozarē plaši izplatīto komercpraksi elektroenerģiju pārdot uz priekšu un visu nepieciešamo (tostarp kvotas) iegādāties brīdī, kad pārdod saražoto jaudu.

(33)

Papildus tam laikā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam tika izsolīti 244 388 000 vispārīgo kvotu. Saskaņā ar publicētajiem 2017. gada izsoļu kalendāriem laikā no 2017. gada jūlija līdz decembrim ir paredzēts izsolīt vēl 452 064 000 vispārīgo kvotu.

(34)

Šie ziņojumi ir pieejami tiem īpaši paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/auctioning/documentation_en.htm .

(35)

Sk. ES ETS direktīvas 10. panta 3. punktu.

(36)

Analīze par to, kā dalībvalstis izlietojušas izsoļu ieņēmumus, ir pieejama šeit: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/auctioning/docs/auction_revenues_report_2017_en.pdf.

(37)

Ietver apjomu, kas paredzēts 2017. gada izsoļu kalendārā.

(38)

Te ietilpst arī anulētās kvotas.

(39)

Otrā tirdzniecības perioda beigās šīs kvotas aizstāja ar trešā posma kvotām. Apgrozībā esošo kvotu kopskaitā nav iekļautas nekādas citas kvotas no laika pirms trešā tirdzniecības perioda. Paskaidrojumu par emisijas kvotu pārnešanu skatīt saitē https://ec.europa.eu/clima/policies/ets/registry_en#tab-0-2

(40)

Šajā skaitā nav iekļautas trešā posma kvotu agrīnās izsoles, kas notika 2012. gadā, taču ir ņemti vērā līdz trešā posma sākumam izmantotie starptautiskie kredīti. Kopš 2008. gada izmantoto starptautisko kredītu kopskaits ir minēts 3.1.3. sadaļā.

(41)

C(2017) 3228 final, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/reform/docs/c_2017_3228_en.pdf.

(42)

C(2017) 3228 final, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/reform/docs/c_2017_3228_en.pdf.

(43)

Šie rādītāji par 2013.–2016. gadu balstās uz jaunākajiem EUTL datiem par šiem gadiem. Tas nozīmē, ka tie var ietvert nesenus datus par 2013., 2014., 2015. un 2016. gadu.

(44)

https://ec.europa.eu/transport/modes/air/news/2016-09-09-bratislava-declaration_en.

(45)

 ICAO asamblejas rezolūcija par CORSIA ir pieejama saitē https://www.icao.int/Meetings/a39/Documents/Resolutions/a39_res_prov_en.pdf.

(46)

COM(2017) 054 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2017:0054:FIN.

(47)

2017. gada jūnija dati.

(48)

2017. gada jūnija dati.

(49)

2017. gada augusta informācija: https://ec.europa.eu/clima/news/2017-auction-calendars-aviation-allowances-published_en.

(50)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 24. aprīļa Lēmums Nr. 377/2013/ES par pagaidu atkāpi no Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (dokuments attiecas uz EEZ), OV L 113, 25.4.2013., 1. lpp.

(51)

https://ec.europa.eu/info/law/markets-financial-instruments-mifid-ii-directive-2014-65-eu/amending-and-supplementary-acts/implementing-and-delegated-acts_en.

(52)

https://ec.europa.eu/info/law/market-abuse-regulation-eu-no-596-2014/amending-and-supplementary-acts/implementing-and-delegated-acts_en.

(53)

Apgrieztās maksāšanas sistēma pārliek darījuma PVN maksāšanas pienākumu no preces vai pakalpojuma pārdevēja uz pircēju, un tas ir iedarbīgs aizsarglīdzeklis pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN.

(54)

Tiesas 2017. gada 8. marta spriedums ArcelorMittal Rodange et Schifflange SA/Luksemburgas Lielhercogiste, lieta C-321/15, ECLI:EU:C:2017:179.

(55)

Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.

(56)

Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, OV L 181, 12.7.2012., 1. lpp.

(57)

Katrai dalībvalstij ir savs rīcības plāns. Tomēr ir arī konstatētas kopīgas problēmas, piemēram, kā verifikācijas ziņojumos pareizi klasificēt paziņotos nepatiesos apgalvojumus, neatbilstības un neizpildes gadījumus. MZR un AVR veidnes un vadlīnijas ir pieejamas šādā saitē: https://ec.europa.eu/clima/policies/ets/monitoring_en#tab-0-1.

(58)

Tā galvenais iemesls ir tas, ka uz mērījumiem balstītas metodikas izmantošanai ir vajadzīgi ievērojami resursi un zinātība, lai varētu nepārtraukti mērīt attiecīgo SEG koncentrāciju, bet daudziem mazajiem operatoriem šādu resursu un zinātības nav.

(59)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012 ir noteikts, ka visiem operatoriem ir jāizpilda konkrētas minimālā līmeņa prasības, bet lielākiem emisiju avotiem ir jāizpilda augstāka līmeņa prasības (saskaņā ar kurām jāsniedz uzticamākas kvalitātes dati), savukārt mazākiem avotiem rentabilitātes apsvērumu dēļ piemēro mazāk stingras prasības.

(60)

EA saraksts ar to VAS piekļuves punktiem, kuras akreditē verificētājus ES ETS vajadzībām: http://www.european-accreditation.org/information/national-accreditation-bodies-having-been-successfully-peer-evaluated-by-ea.  

(61)

Dažos gadījumos valstis, iespējams, par vairākām reģionālām/vietējām iestādēm ziņo kā par vienu kompetento iestādi.

(62)

Konferences protokols ir pieejams šādā saitē: https://ec.europa.eu/clima/events/articles/0114_en.

(63)

Rūpniecisko emisiju direktīvā (IED) paredzēto inspekciju ietvaros.

(64)

Ungārija izmantoja 10.c pantā paredzēto atkāpi tikai 2013. gadā.