EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.10.2017

COM(2017) 617 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas Copernicus (2014-2020) vidusposma novērtējums

{SWD(2017) 347 final}

Ievads

Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie konstatējumi, kas izdarīti, veicot Eiropas Zemes novērošanas programmas Copernicus vidusposma novērtējumu trīs gadus pēc tās īstenošanas sākuma. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz ārēju pētījumu 1 , kas veikts Komisijas vārdā, lai izpildītu Copernicus regulas 2 32. pantā noteikto pienākumu. Novērtējumā sniegtais ieskats noderēs programmas īstenošanas otrajā pusē un turpmākajām Copernicus iniciatīvām izmantojamās pieejas formulēšanā.

Komisija sāka šo uzdevumu ne tikai tāpēc, lai novērtētu programmas Copernicus priekšrocības un sasniegumus, bet arī tāpēc, lai pārliecinātos, vai tās sākotnējie mērķi joprojām ir atbilstīgi un kā programma var labāk reaģēt uz jaunām problēmām un vērienīgiem mērķiem, ņemot vērā, ka pēdējos dažos gados ir būtiski mainījusies kopējā politiskā, sabiedriskā, zinātniskā un ekonomiskā vide. Pagājušajā gadā apstiprinātajā Kosmosa stratēģijā Eiropai 3 , kurā Copernicus ir viens no pīlāriem, jau tika ieskicētas galvenās prioritātes turpmākajām ES darbībām kosmosa jomā, un tā kalpos par ierosmi turpmākiem jauninājumiem.

Jaunas kosmossaimniecības rašanās, bez šaubām, ir veicinājusi pārmaiņas, tomēr vajadzību pārskatīt prioritātes un perspektīvas visvairāk ir ietekmējis tas, ka ir izveidojusies hipersaistīta informācijas sabiedrība un digitālā ekonomika, proti, dati maina mūsu dzīvi daudzās jomās. Lielie kosmosa dati apvienojumā ar ciparu tehnoloģijām un mākoņdatošanu paver jaunas brīnišķīgas uzņēmējdarbības izdevības uzņēmumiem, kas šos datus izmanto inovatīvu produktu, pakalpojumu un lietojumu izstrādē. Te ir runa par izmantojamu ģeogrāfisko norāžu datu un informācijas sistēmu, kas apgādā un atbalsta nebeidzamus lietojuma veidus. Copernicus ģeotelpiskie izlūkdati 4 faktiski jau ir 4.0 sabiedrības virzītājs. Programmas mērķos tāpēc ir jāatspoguļo šīs sabiedrības pārmaiņas un, saglabājot esošos sasniegumus, līdztekus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai jānodrošina pamats pilnveidojumiem tādās jomās kā drošība.

Tāpēc šajā novērtējuma ziņojumā ir izmantota jauna pieeja, kas izseko Copernicus datu vērtības ķēdi, sākot no datu vākšanas un apstrādes līdz datu un informācijas izplatīšanai un izmantojuma dinamikai lietotāju vidū un tirgū. Šī jaunā pieeja ataino programmas Copernicus mainīgumu — tā tikai pāris gadu laikā ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Zemes novērošanas datu sniedzējiem pasaulē un Eiropas digitālās ekonomikas dzinējspēku. Copernicus no vienkārša, lai arī unikāla Zemes novērošanas rīka top par dinamisku ģeotelpisko izlūkdatu sistēmu.

Ņemot vērā datu sniegšanas infrastruktūras sekmes, precīzos datus, kas tiek izplatīti saskaņā ar pilnīgas un atvērtas datu bezmaksas lietošanas politiku, kā arī milzīgās iespējas šos datus komerciāli izmantot, Copernicus jau ir pierādījusi savu vērtību un guvusi starptautisku atzinību kā ES projekts. Šī programma atbalsta klimata pārmaiņu un vides, kuģošanas drošības un drošuma, lauksaimniecības, katastrofu pārvaldības, pilsētvides plānošanas un infrastruktūras rīcībpolitikas un lietojumus. Tā palīdz civilajām iestādēm glābt dzīvības ārkārtas situācijās, piemēram, zemestrīcēs, meža ugunsgrēkos un plūdos. Programma veicina starptautisko sadarbību un atbalsta tādas pasaules mēroga iniciatīvas kā Zemes novērošanas sistēmu globālais tīkls (GEOSS) un Zemes novērošanas pavadoņu komiteja (CEOS).

Šim ziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegtas sīkākas ziņas un atsauces uz pētījumu, kas ir ziņojuma pamatā. Paša pētījuma ietvaros notika vairākas apspriedes ar ieinteresētajām personām, un to rezultāti ir atspoguļoti programmas dažādo komponentu galīgajā analīzē.

Novērtējums, kā paredzēts, aptver tikai pirmos trīs Copernicus darbības gadus. Pat šajā īsajā laikposmā visi regulā noteiktie mērķi ir vairāk vai mazāk sasniegti. Infrastruktūra un pakalpojumi ir apmierinoši ieviesti, kā plānots. Dažus īstenošanas aspektus, kas attiecas uz komerciālu lietojumu radīšanu vai pat lietotāju loka paplašināšanu, vēl ir pāragri pienācīgi novērtēt, jo tie ir atkarīgi no jēldatu sniegšanas un šie dati pirmo reizi tika saņemti vairākus mēnešus pēc satelītu Sentinel palaišanas un darbības iepriekšiestatītā režīmā. Par programmas veselīgumu un dinamiku liecina tas, ka piešķirtais budžets ir teicami izlietots un lietotāju pieaugums ir apmierinošs. Ņemot vērā programmas kopu (kosmosa infrastruktūru, pakalpojumu sniegšana un lietotāju piekļuve) sarežģīto mijiedarbību, tomēr ir nepieciešams vienkāršot procedūras un pārvaldības modeļus, lai sniegtu labākos rezultātus rūpniecības politikas īstenošanas ziņā.

Vispārīga informācija

Copernicus ir 2014. gadā Eiropas Savienībā izveidota Zemes novērošanas un monitoringa programma, kura aizstāj iepriekšējo kosmosa programmu GMES 5 . Tās vispārējie mērķi sekmē vides aizsardzību, civilo aizsardzību un civilo drošību. Programmas mērķis ir gūt maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus, nodrošināt Eiropā neatkarīgu piekļuvi vides zināšanām un veicināt konkurētspējīgas kosmosa un pakalpojumu nozares attīstību Eiropā. Copernicus ir trīs galvenie komponenti: kosmosa infrastruktūra (tostarp satelīti un uz zemes bāzētas iekārtas datu uztveršanai un apstrādei), tematisko datu un informācijas produktu ģenerēšanas un izplatīšanas pakalpojumi un koordinēta piekļuve in situ datiem. Lielākā daļa operatīvo, projekta vadības, koordinēšanas un īstenošanas uzdevumu, kas attiecas uz kosmosa komponentu, ir deleģēti Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) un daļēji Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT), savukārt pakalpojumi balstās uz Kopīgā pētniecības centra ĢD 6 atbalstu un dažādiem pakalpojumu operatoriem, ar kuriem ir noslēgti deleģēšanas nolīgumi. Tie ir Eiropas Vides aģentūra (EVA), Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF), Mercator Océan, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un ES Satelītcentrs. Programma Copernicus no GMES ir mantojusi veiksmīgu sinerģiju ar programmu INSPIRE 7 , ar kuru tā mijiedarbojas pamatpakalpojumu un datu izplatīšanas platformu darbības kontekstā. Lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu integrāciju ar visiem pārējiem ģeotelpisko datu resursiem, Copernicus jābūt saderīgai un sadarbspējīgai ar INSPIRE tiešsaistes pakalpojumiem.

Novērtējuma galvenie konstatējumi

Saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem programmas īstenošanas rezultāti tika novērtēti, ņemot vērā piecus kritērijus, proti, lietderību, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību (un ar to saistīto papildināmību un sadarbību) un ES pievienoto vērtību. Izvērtējums veikts, pamatojoties uz regulā un dažādajos deleģēšanas nolīgumos definētajiem galvenajiem darbības rādītājiem.

Datu ieguve

Programmas Copernicus vajadzībām dati tiek iegūti no dažādiem avotiem, t. i., satelītiem, in situ sensoriem un citām misijām. No kosmosa iegūti dati, kas tiek nosūtīti ar Sentinel (Copernicus satelītiem) uz zemes segmentu, tiek papildināti ar ģeogrāfiskiem datiem, kas nav iegūti no kosmosa, tostarp novērošanas datiem, kas iegūti no zemes, jūras vai gaisa sensoriem, kā arī atsauces datiem un palīgdatiem, kas licencēti vai nodrošināti izmantošanai programmā Copernicus no dažādiem avotiem (galvenokārt dalībvalstu datu avoti vai Eiropas un starptautiskās struktūras, piemēram, EUMETNET 8 ), tā saucamajiem “in situ datiem”. Novērtējumā tika gūts apstiprinājums tam, ka kosmosa komponents, kas deleģēts EKA un EUMETSAT, ir programmas progresīvākais elements satelītu izvēršanas un pārsūtīto un tālākai izplatīšanai apstrādāto datu apjoma un kvalitātes ziņā. Visi ar satelītiem iegūtie dati pirms publicēšanas tiek pārbaudīti, kalibrēti, balstoties uz in situ datiem, un validēti, nodrošinot viendabīgu kvalitātes līmeni. Daudzi lietotāji šo aspektu uzskata par galveno programmas Copernicus trumpi.

2017. gada pirmā ceturkšņa beigās satelītu Sentinel konstelācijā bija pieci orbītā esoši satelīti, kas darbojās ļoti labi. Tika reģistrēta tikai neliela aizkavēšanās diviem no tiem, jo nebija pieejamas palaišanas sistēmas, proti, abus satelītus (Sentinel-3A un Sentinel-2B) bija paredzēts palaist ar Krievijas palaišanas sistēmu Rockot, kas laikā, kad notika palaišanas sistēmu iepirkums, tika atzīta par ekonomiski izdevīgāko iespēju. Politisko apstākļu pasliktināšanās un izrietošais iespaids uz piegādes ķēdi ietekmēja palaišanas grafiku. Lai vismaz vienam no šiem abiem satelītiem (Sentinel-2B) mazinātu palaišanas termiņa kavējumu, tika nolemts izmantot citu palaišanas sistēmu (Vega), un tādējādi satelīts tika veiksmīgi palaists 2017. gada 7. martā. Tomēr šos kavējumus var uzskatīt par nenozīmīgiem šāda mēroga kosmosa programmai, un kopumā jāsecina, ka izvēršanas grafiks ir ievērots.

Datu apjoms, precizitāte, uzticamība un kvalitāte ir viens no veiksmīgākajiem Copernicus īstenošanas elementiem. Līdz 2017. gada pirmā ceturkšņa beigām satelīti Sentinel sasniedza un pat pārsniedza prognozēto dienišķo datu piegādes apjomu 9 .Sākotnējā zemes pamatinfrastruktūrā, kas paredzēta datu saņemšanai un apstrādei, lai pēc tam tos izplatītu ar datu izplatīšanas centru starpniecību, tika integrētas papildu vietējās stacijas datu saņemšanai no satelītiem, datu apstrādei, spoguļvietnēm un arhīviem, ko veicina dalībvalstis (tā saucamais “sadarbīgais segments”). Lai novērstu struktūru un investīciju sadrumstalotību un dublēšanos, Komisija 2015. gadā izveidoja ad hoc darba grupu, lai koordinētu datu izplatīšanas iniciatīvas un stiprinātu sinerģiju.

Lai papildinātu Sentinel datus ar papildu datiem, kas būtiski galalietotājiem un ir nepieciešami pakalpojumu komponenta produktu ģenerēšanai, Copernicus izmanto arī tā saucamās “papildinošās misijas”, t. i., valstu vai starptautiskās kosmosa misijas, kas programmai ir ļoti svarīgas. Piemēram, piekļuvi dažiem ļoti augstas izšķirtspējas datiem nodrošina papildinošās misijas, jo satelīti Sentinel vieni paši tos nespēj piegādāt. Atskatoties vēsturē, var secināt, ka papildinošo misiju dati ļāva sākt Copernicus pakalpojumu sniegšanu vēl pirms pirmā satelīta Sentinel palaišanas 2014. gada aprīlī. Pašreiz ar papildinošo misiju datu sniedzējiem 10 ir parakstītas 10 licences. Visu papildinošo misiju datu kopas ir iekļautas datu noliktavā (DN). Jaunākie 2017. gada statistikas dati liecina, ka, pilnveidojoties pakalpojumu darbībai, strauji aug pieprasījums pēc papildinošo misiju datiem.

Copernicus ir uz lietotājiem vērsta programma, kuras vadās pēc lietotāju kopienu vajadzībām pēc specifiskiem datiem, informācijas un produktiem. Tas ir atspoguļots programmas pārvaldības struktūrā, kurā ietilpst lietotāju forums, kurā ir pārstāvētas visas lietotāju kopienas un kurš var atbalstīt un virzīt programmas īstenošanu. Pusotru gadu pēc pēdējā atjauninājuma Komisija pašlaik pārskata datu noliktavas darbību attiecībā uz datu prasību apkopošanas procedūru, lietotāju apmierinātību un datu noliktavas monitoringa rīkiem. Pirms 2017. gada tika sasniegti arī vairāki starpposma mērķi darbību saskaņošanas jomā, proti, visiem sešiem Copernicus pakalpojumiem tika pārskatītas un atjauninātas Copernicus in situ datiem piemērojamās prasības, tika apzinātas būtiskākās in situ datu nepilnības, tostarp sniegti ierosinājumi, kā šīs nepilnības novērst, ar izraudzītajiem Eiropas tīkliem tika parakstīti datu piekļuves nolīgumi, sāka darboties Copernicus Atsauces datu piekļuves (CORDA) mezgls, ar pakalpojumu sniedzējiem tika saskaņots izraudzīto pasaules līmeņa tīklu iesaistīšanas plāns, tika izveidots ieinteresēto personu, partnerību un datu piekļuves kārtības reģistrs, kas aptver visus pakalpojumus. Ar starptautiskajiem partneru tīkliem, piemēram, EUMETNET, noslēgtās vienošanās rezultātā ir izveidota vienota saskarne, kas nodrošina piekļuvi vairākiem desmitiem partneru un kas tiek atzīta par efektivitātes paraugprakses piemēru.

Pozitīvi ir arī konstatējumi par budžeta aspektiem — saskaņā ar nozares partneru atsauksmēm Copernicus kosmosa darbībās nav izmaksu pārsniegumu un ir ļoti efektīvs iepirkumu process. Kosmosa komponenta tēriņi (kas veido lielāko daļu no programmai piešķirtā budžeta) ir saskaņā ar prognozēto budžetu 2014.–2016. gadam. Ņemot vērā programmas sarežģītību un ar to saistītās izmaksas, ko vienai atsevišķai dalībvalstij būtu grūti segt, programmas ES pievienotā vērtība ir ļoti augsta, proti, ņemot vērā Copernicus spējas, datu piegādes un koordinācijas sistēmu, šī programma ir kas vairāk par katras dalībvalsts invidviduālā ieguldījuma sakopojumu; šī programma ir Eiropas mēroga sasniegums, no kā labumu gūs iedzīvotāji, nozare un plašāka sabiedrība.

Datu un informācijas apstrāde

Seši Copernicus pakalpojumi, kas ir Copernicus ģeotelpiskās izlūkošanas sistēmas centrālie elementi, piegādā savlaicīgu un uzticamu informāciju aizvien daudzskaitlīgākai lietotāju kopienai Eiropā un visā pasaulē. Šajā zināšanu radīšanas darbībā iegūtos datus apstrādā un pārveido atbilstīgos produktos, kas pieejami galalietotājiem un tiek izplatīti pakalpojumu ietvaros. Pamatojoties gan uz kosmosā veiktajiem, gan uz in situ novērojumiem un datiem, Copernicus pakalpojumu ietvaros tiek ģenerēti savlaicīgi un uzticami ģeogrāfiskās informācijas produkti saskaņā ar definētiem un apstiprinātiem procesiem, kuri dažkārt prasa lielas pūles datu asimilēšanā un modelēšanā. Katrs no šiem sešiem pakalpojumiem attiecas uz konkrētām ar vidi vai drošību saistītām tēmām, kas atzītas kā Eiropas sabiedrībai nozīmīgas. Šie pakalpojumi ir deleģēti kompetentajiem pakalpojumu operatoriem (jeb pilnvarotajām struktūrām), kas pārrauga pakalpojumus Komisijas vārdā.

Programmas Copernicus sākumā darbojās divi no sešiem pamatpakalpojumiem, proti, zemes monitorings (CLMS) 11 un ārkārtas situāciju pārvaldība (EMS) 12 , kas bija iespējams, pateicoties datiem, kurus sniedza papildinošās misijas programmas GMES GIO 13 ietvaros. Atmosfēras monitoringa (CAMS) 14 un jūras vides monitoringa (CMEMS) 15 pakalpojumi bija darbības sagatavošanas posmā, savukārt klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) 16 un drošības pakalpojums bija vēl tikai plānošanas vai izstrādes posmā. Ir pagājuši trīs gadi un šobrīd darbojas visi pakalpojumi, izņemot specifiskas drošības pakalpojuma un klimata pārmaiņu pakalpojuma produktu grupas, kuras joprojām ir sagatavošanas posmā. Tomēr deleģēšanas nolīgumi ar visām pilnvarotajām struktūrām ir noslēgti saskaņā ar plānoto grafiku.  

Daži no šo pakalpojumu piegādātājiem produktiem ir īpaši nozīmīgi publiskajam sektoram un pašvaldības iestādēm: zemes monitoringa pakalpojuma lietotāju vidū ir pilsētplānotāji, pilsētu pārvaldes un transporta iestādes. Zemes novērošanas produktus iegādājas aizvien vairāk privāto operatoru, kas darbojas pilsētvides monitoringa un attīstīšanas jomā, piemēram, energopakalpojumu un komunālo pakalpojumu uzņēmumi, nekustamā īpašuma uzņēmumi, veikalu ķēdes un būvmateriālu piegādātāji. Lietotāju tipoloģija katram pakalpojumu veidam, protams, ir atšķirīga: ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu izmanto, piemēram, tikai reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiska līmeņa struktūras un organizācijas, kas darbojas krīzes pārvarēšanas jomā.

Copernicus pakalpojumi un produkti ir noderīgi daudzu ES un Komisijas politisko prioritāšu īstenošanā, tostarp klimata pārmaiņu, migrācijas, vides politikas, lauksaimniecības un pārtikas nekaitīguma, jūras uzraudzības, drošības, transporta un enerģētikas, viedās pilsētattīstības, katastrofu pārvaldības un mazināšanas jomā.

Lietotāji kopumā uzskata, ka šo pakalpojumu sniegums ir labs, ņemot vērā to labo pieejamību, savlaicīgumu un produktu daudzveidību. Pat klimata pārmaiņu pakalpojums, lai arī vēl sagatavošanas stadijā, jau ir sācis sekmīgu darbību, par ko liecina tas, ka laikā no 2015. līdz 2016. gadam lietotāju skaits ir dubultojies, jo viņus nepārprotami ir piesaistījuši pirmie ļoti inovatīvie rezultāti. Viens teicamas pakalpojuma darbības piemērs ir pirmais ziņojums par okeānu stāvokli, kura pamatā ir Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojuma produkti un kurš ir vērtīgs rīks, ko savās darbībās izmanto vides direkcijas, aģentūras, konvencijas un starptautiskās organizācijas.

Arvien pieaug drošības pakalpojuma loma sakarā ar informāciju, ko tas spēj sniegt reaģēšanai uz Eiropas drošības problēmām, jo īpaši robežuzraudzības un jūras uzraudzības jomā. Tā dati un produkti ir pilnībā integrēti un palīdz aģentūrām pildīt tām deleģētos uzdevumus robežu aizsardzības un kuģošanas drošības jomā un atbalsta ES KĀDP/KDAP politiku 17 .

Tika konstatēts, ka grūtības varētu sagādāt jaunu produktu sabalansēta definēšana Copernicus produktu klāstā, tāpēc Komisija sadarbībā ar ieinteresētajām personām izveidoja īpašu procedūru jaunu produktu definēšanai un procesu lietotāju vajadzību apkopošanai. Šis process ļauj programmai Copernicus dinamiski reaģēt uz strauji mainīgu vidi.

Datu pieejamība un izplatīšana

No kosmosa iegūtie un in situ dati, kā arī pakalpojuma informācija un produkti ir jādara lietotājiem pieejami efektīvā veidā. Konsultējoties ar ieinteresētajām personām, tika konstatēts, ka viens no programmas datu izplatīšanas komponenta trūkumiem ir produktu piedāvājuma un datu izplatīšanas mehānisma sadrumstalotība (tie tiek izplatīti ar pilnvaroto struktūru, ar ES tīmekļa portālu, ar EKA starpniecību), kas dažus lietotājus ir apmulsinājusi, radot iespaidu par pūliņu dublēšanos. Tāpēc ieteicams turpināt darbu, lai atvieglotu piekļuvi datiem, īpašu uzmanību pievēršot sadarbīgiem zemes segmentiem un datu izplatīšanai valsts līmenī. Datu pārsūtīšana starp Copernicus saņemšanas punktiem un datu lietotājiem ir samērā lēna, tādējādi tiek ietekmēta iespēja tos izmantot lielos apjomos. Lietotāji ir atzinuši, ka problemātiska ir arī metadatu lasāmība, parasti tad, ja datu glabāšanai ir nepieciešami superdatori. Lietotāji arī gribētu, lai datiem blakus būtu tiešsaistes apstrādes iespējas, lai nebūtu jālejupielādē lieli datu apjomi. Komisija ir veikusi pasākumus, lai reaģētu uz šiem lietotāju pieprasījumiem. Tiek stiprināti tradicionālie Copernicus datu un informācijas izplatīšanas ceļi, un saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar EKA un EUMETSAT, tiek laisti klajā inovatīvi datu un informācijas piekļuves pakalpojumi (DIAS), lai lietotājus pietuvinātu datiem. Gaidāms, ka pirmie DIAS sāks darboties 2018. gada sākumā. Pašreiz papildus piekļuvei Copernicus pakalpojumu platformām, ko uztur dažādās deleģētās struktūras, galveno satelīta datu piekļuves kanālu veido četri EKA centri:

1) Copernicus Atvērtas piekļuves centrs (COAHub), agrāk saukts par Zinātnisko centru;

2) Copernicus Pakalpojumu datu centrs (ServHub), agrāk saukts par CopHub, pieejams tikai Copernicus pakalpojumiem un Eiropas iestādēm;

3) Sadarbīgais datu centrs (ColHub), pieejams valstīm, kas iesaistītas GMES kosmosa komponenta (GSC) darbībā un Copernicus programmā, ja ir parakstīts nolīgums ar EKA par sadarbīgu zemes segmentu;

4) Starptautiskas piekļuves centrs (IntHub), pieejams starptautiskajiem partneriem, kas ir noslēguši vienošanos.

Lielais lejupielādēto datu apjoms rada problēmas saistībā ar tīkla plūsmas pārvaldību IKT infrastruktūrā. Lai risinātu šo problēmu, 2016. gada maijā tika izveidota īpaša saite uz tīklu “GÉANT” 18 ; pašlaik caur to tiek virzīti apmēram 66 % tīkla plūsmas. Pašreizējā infrastruktūra 2017. gada martā tika uzlabota, lai dubultotu joslas platuma jaudu.

Attiecībā uz drošības aspektiem jānorāda, ka saskaņā ar regulas 23. pantu, ievērojot arī tajā noteiktos ierobežojumus, tiek īstenota politika, kas paredz, ka dati tiek nodrošināti pilnā apmērā, atvērti un bez maksas. Nav konstatēti nekādi konkrēti kiberdraudi, ņemot vērā pašreizējo attēlu izšķirtspēju un katras pilnvarotās struktūras iekšējos šo draudu novēršanas pasākumus.

Datu izmantojuma paplašināšanā

Maksimāli palielināt programmas sniegtos sociālekonomiskos ieguvumus, atbalstot viedu lietojumu izstrādi, kā prasīts Copernicus regulā, bija grūts uzdevums, ņemot vērā, ka Copernicus dati tika plānoti, bet vēl nebija pieejami (jo konstelācija tika izvērsta pakāpeniski).

Copernicus pieņemtā datu pilnīgas un atvērtas bezmaksas lietošanas politika izraisīja negaidītu interesi — līdz 2017. gada marta beigām galvenā datu izplatīšanas centra (Atvērtas piekļuves centra) reģistrēto lietotāju skaits, kā arī lejupielādēto produktu skaits ievērojami pārsniedza programmas sākumā nosprausto skaitu. Copernicus datu un pakalpojumu pieejamība radīja spēcīgu izaugsmi Eiropas Zemes novērošanas lejupējā sektorā (2014. un 2015. gadā vairāk par 10 % gadā 19 , salīdzinājumam — Eiropas ekonomikas vidējais rādītājs bija 1,8 %).

Eiropas Komisija atbalstīja šo tendenci, sākot daudzas lietotāju loka paplašināšanas iniciatīvas. Lai veicinātu popularizēšanu reģionālajā un vietējā līmenī, tika izveidoti divi Eiropas tīkli, Copernicus Relays un Copernicus Academy, kas organizē informētības veicināšanas darbības un darbojas kā vietējie palīdzības dienesti. Tika izveidots Copernicus atbalsta birojs, lai sniegtu atbalstu visiem lietotājiem. Turklāt, lai veicinātu Copernicus datu inovatīvu pielietojumu, Komisija kopīgiem spēkiem ar EKA organizē Copernicus Masters, ikgadējo konkursu, kura mērķis ir rosināt inovāciju, veicināt informētību un palielināt jaunuzņēmumu atpazīstamību. Copernicus jaunuzņēmumu programmā ietilpst arī Copernicus Accelerator, 2016. gadā sāktā apmācības programma, kas ilgst vienu gadu un ko drīz papildinās programmas Copernicus Hackathons un Copernicus Incubation. Tika organizēts daudz informatīvu un apmācības kursu un tematisku darbsemināru, kas paredzēti publiskā un privātā sektora lietotājiem. Ir ievērojami pastiprināta saziņa tīmeklī un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Paralēli tam Komisija ir izveidojusi Copernicus prasmju programmu, kas ietver partnerību prasmju veidošanā ģeotelpiskajam sektoram (ar programmas ERASMUS+ starpniecību) un sadarbību ar divām zināšanu un inovāciju kopienām — klimata pārmaiņu ZIK un izejvielu ZIK. Papildus šīm darbībām Copernicus pilnvarotās struktūras veic komunikācijas un lietotāju loka paplašināšanas darbības.

Lai arī Komisijas centieni īstenot lietotāju loka paplašināšanas darbības ir bijuši nozīmīgi, joprojām ir nepieciešams izvērst darbības to lietotāju vidū, kas nav Zemes novērošanas speciālisti. Būtu īpaši jāpievēršas dažām kopienām, piemēram, IT kopienai, vai dažiem daudzsološiem sektoriem (viedās pilsētas, apdrošināšana un citi). Tādējādi varētu paplašināt Copernicus lietotāju bāzi, daudzkāršojot programmas ietekmi uz sabiedrību. Lai vēl vairāk palielinātu lietotāju loka paplašināšanas darbību skaitu, Komisija varētu izvērtēt, vai kādi uzdevumi nebūtu deleģējami operatīvajai aģentūrai. Visbeidzot, programmas Copernicus lietotāju loka paplašināšanu varētu papildus veicināt lielāka dalībvalstu iesaiste un ciešāka koordinācija ar ES līmeņa darbībām. Komisija ir sākusi risināt šo jautājumu un drīzumā noslēgs partnerības pamatlīgumu ar dalībvalstīm, lai kopīgi finansētu lietotāju loka paplašināšanas darbības.

Secinājumi un turpmākā virzība

Tikai trīs gadus pēc pirmā satelīta Sentinel palaišanas Copernicus sniedz taustāmus rezultātus, kas skaidri parāda ES rīcības pievienoto vērtību. Programma labi darbojas, un tās sākotnējie mērķi lielākoties ir sasniegti. Pašlaik programma Copernicus ir viena no lielākajām datu piegādātājām pasaulē. Milzīgais datu apjoms, ko tā ģenerē, apvienojumā ar progresu IKT un mākoņdatošanas jomā rada līdz šim nebijušas uzņēmējdarbības izdevības daudzās ekonomikas nozarēs visās ES dalībvalstīs. Viens no galvenajiem programmas Copernicus pašreizējiem uzdevumiem ir realizēt šo ekonomisko potenciālu. Nākamajā programmas darbības posmā, kas ilgs līdz 2020. gadam, skaidra prioritāte būs nodrošināt spēcīgu ekosistēmu, kas spēj pārveidot Copernicus piegādātos datus un informāciju inovatīvos produktos un pakalpojumos.

Skatoties nākotnē no pašreizējā novērtējuma skatupunkta, jāsecina, ka ir katrā ziņā svarīgi nodrošināt pakalpojumu un novērošanas datu nepārtrauktību un ilgtspēju, lai programma Copernicus būtu sekmīga ilgtermiņā. Ir jānodrošina programmas stabilitāte ilgtermiņā un tās datu pilnīgas un atvērtas bezmaksas lietošanas politika, lai uzņēmumiem un lietotājiem garantētu prognozējamību un plānošanas noteiktību. Programmas Copernicus dzinējspēks ir tās lietotāji, un tādai tai būtu arī jāpaliek. Nākotnē tai jāattīstās līdz ar lietotāju augošajām prasībām un paradigmas maiņām Zemes novērošanas nozarē pasaules mērogā. Saskaņā ar 2016. gadā pieņemto Kosmosa stratēģiju Komisijai būtu jāplāno ilgtermiņa redzējums attiecībā uz programmu, lai visiem programmas Copernicus partneriem nodrošinātu redzamību un prognozējamību, kas nepieciešamas, lai viņi varētu investēt, gūt labumu un sniegt atbalstu, jo īpaši ņemot vērā programmas mainīgās prioritātes.

Copernicus pakalpojumi ir nozīmīga programmas pievienotās vērtības daļa. Būtu jāturpina tos pilnveidot, uzlabot un attīstīt, risinot jaunas problēmas un pievēršoties jaunām politikas prioritātēm. Kosmosa stratēģijā Eiropai ir noteiktas vairākas prioritārās jomas, kurās jāattīsta un jāpaplašina darbība, lai risinātu problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, lai monitorētu CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas, zemes izmantošanu un mežsaimniecību, kā arī pārmaiņas Arktikā. Ir jāstiprina arī programmas Copernicus drošības komponents, lai uzlabotu ES spējas reaģēt uz aizvien jaunām problēmām robežkontroles un jūras uzraudzības jomā un lai izpētītu, kā Copernicus varētu apmierināt turpmākās ar drošību saistītās vajadzības, tostarp aizsardzības jomā. Gatavojoties programmas darbības laikposmam pēc 2020. gada, kopā ar dalībvalstīm būtu rūpīgi jāanalizē visi varianti un jāizvērtē to prioritāte.

Programma Copernicus ir veidota kā Eiropas Savienības, dalībvalstu, EKA un EUMETSAT partnerība. Šis Eiropas Komisijas koordinēto partnerību princips būtu jāturpina programmas turpmākajā izstrādē, jo ir pierādījies, ka dalītā pārvaldība ir sekmīga. Laikposmam pēc 2020. gada Komisija varētu tomēr izpētīt programmas racionalizācijas un optimizācijas iespējas un izvērtēt vajadzību iesaistīt jaunus dalībniekus, ja tam būtu skaidra vērtība un tas palielinātu programmas efektivitāti.

Jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas veidoti, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora partnerībām, publiskā sektora savstarpējām partnerībām vai pakalpojumu iegādes shēmām, un kas piesaistītu dalībvalstu spējas un Eiropas rūpniecības kompetenci, varētu sekmēt spēcīgu un ilgtspējīgu Eiropas Zemes novērošanas spēju, kas savukārt varētu stimulēt turpmākas investīcijas.

Programmai Copernicus būtiska ir starptautiskā sadarbība. Tā ir svarīgs rīks, kas nostiprina Eiropas saistības un vadošo lomu cīņā ar globālajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, un dod iespējas realizēt produktus pasaulē. Turpmākajiem pilnveidojumiem vēl vairāk ir jāstiprina šis aspekts, lai uzlabotu Copernicus piegādāto datu un pakalpojumu tvērumu un kvalitāti, par pamatu izmantojot savstarpēji izdevīgu datu apmaiņas kārtību, un lai sadarbotos ar nozīmīgiem starptautiskajiem partneriem, veidojot pozitīvu sinerģiju un apvienojot spējas koordinētā veidā risināt globālās problēmas (piemēram, CO2 emisiju monitorings). Tāpēc būtu jācenšas konsolidēt Copernicus, lai tā kļūtu par pasaules standartu ģeolokācijas datu jomā.

Copernicus paver Eiropai lielisku izdevību. Šī programma sniedz milzīgas iespējas inovācijai, izaugsmei un darbvietu radīšanai. Ar programmu Copernicus Eiropas rūpniecībai ir unikāla iespēja kļūt par līderi strauji augošā pasaules tirgū. Tāpēc nākamajos gados būs kritiski svarīgi nostiprināt sasniegumus un sagatavoties tam, lai nākotnē varētu pielāgoties programmas mainīgumam.

(1)

 PwC, Interim evaluation of Copernicus, ET-04-17-742-EN-N.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010.

(3)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kosmosa stratēģija Eiropai”, COM(2016) 705 final.

(4)

Ģeotelpiskie izlūkdati ir dati par cilvēka darbību uz planētas, kas iegūti, izmantojot un analizējot attēlus un ģeotelpisko informāciju, un kas raksturo, novērtē un vizuāli ataino fiziskos elementus un ģeogrāfiski referencētas darbības uz Zemes. Tie ietver attēlus, fotogrāfiskos izlūkdatus un ģeotelpisko informāciju.

(5)

Vides un drošības globālais monitorings — Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES).

(6)

Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts, kas sniedz vērtīgu tehnisko atbalstu un risinājumus Copernicus darbībām, cita starpā pētniecības un starptautiskajā aspektā.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

(8)

Eiropas Meteoroloģisko dienestu tīkls.

(9)

Kopš 2016. gada vasaras satelīti Sentinel piegādāja apmēram 12 TB datu dienā.

(10)

Tie ir: Radarsat-2, COSMO-SkyMed, TerraSAR-X, Pléiades 1A un Pléiades 1B, Deimos-1 un Deimos-2, Dubaisat-2, UK-DMC2, WorldView-2 un WorldView-3, GeoEye-1, PROBA-V, GAF AG un EUSI.

(11)

 Copernicus zemes monitoringa pakalpojums (CLMS) sniedz ģeogrāfisko informāciju par zemes segumu un mainīgajiem lielumiem, kas attiecas, piemēram, uz veģetācijas stāvokli vai ūdens ciklu. Šī informācija ir pielietojama daudzās jomās, piemēram, telpiskajā plānošanā, meža apsaimniekošanā, ūdens apsaimniekošanā, lauksaimniecībā un pārtikas nodrošināšanā. Šie produkti 2016. gada otrajā pusē tika lejupielādēti vairāk nekā 30 000 reižu.

(12)

 Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (CEMS) sniedz informāciju reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar dažādu veidu katastrofām. Kartēšanas pakalpojums, kas nodrošina atsauces, kontūrlīnijas un gradācijas kartes, pastāvīgi uzlabo savu sniegumu, jo īpaši pakalpojuma sniegšanas laicīgumu ātrās kartēšanas komponenta vajadzībām.

(13)

 GMES sākotnējo darbību programma.

(14)

 Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) sniedz informāciju par atmosfēras sastāvu, piemēram, analīzi reāllaikā un prognozes reizi dienā vai pat biežāk. Turklāt CAMS piegādā konsekventus atkārtotas analīzes produktus, kas tiek pastāvīgi atjaunināti, kā arī daudzus papildu produktus.

(15)

 Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojums (CMEMS) sniedz informāciju par okeāna un jūras fizisko ekosistēmu stāvokli un dinamiku pasaules okeāna un Eiropas reģionu jūras teritorijās. Šos produktus pamatā izmanto četru veidu darbībās: 1) klimatiskā, sezonālā un meteoroloģiskā prognozēšana, 2) jūras un piekrastes vide, 3) kuģošanas drošība un 4) jūras resursi.

(16)

 Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S), lai arī joprojām ir sagatavošanās stadijā, jau ir devis taustāmus rezultātus. Pašlaik sekmīgi norisinās klimata datu infrastruktūras izstrāde un pirmā satura veidošana. Vairākās pilotdarbībās tika demonstrēts C3S produktu pielietojums dažādās jomās. Tiek regulāri piegādāti pirmie sagatavošanās posmā pieejamie produkti, piemēram, virsmas gaisa temperatūra, jūras apledojums, sezonālās prognozes un atkārtotas analīzes produkti. 

(17)

Kopējā ārpolitika un drošības politika / kopējā drošības un aizsardzības politika.

(18)

 GÉANT ir Eiropas datu tīkls pētniecības un izglītības aprindām. Tas savieno valstu pētniecības un izglītības tīklus (NREN) visā Eiropā, nodrošinot iespēju sadarboties dažādos projektos, sākot no bioloģijas zinātnes līdz Zemes novērošanas un mākslas un kultūras projektiem. Projekts GÉANT apvieno jaudīgu 50 000 km plašu platjoslas tīklu ar pieaugošu pakalpojumu klāstu. Tas ļauj pētniekiem sadarboties, strādājot kopā, lai arī kur viņi atrastos.

(19)

Avots: EARSC pētījums Eiropas Kosmosa aģentūras vajadzībām “A Survey into the State and Health of the European EO Services Industry”, 2015.