EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.10.2017

COM(2017) 592 final

PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par banku savienības izveides pabeigšanu

PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par banku savienības izveides pabeigšanu

“Demokrātija nozīmē kompromisu. Pareizais kompromiss ilgtermiņā ikkatru padara par ieguvēju. Vienotākā Savienībā kompromiss nebūtu jāuztver negatīvi, bet gan kā māksla pārvarēt atšķirības. Demokrātija nevar funkcionēt bez kompromisiem. Eiropa nevar funkcionēt bez kompromisiem.”

Žans Klods Junkers, Runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 13. septembris

1. Pamatinformācija un mērķi

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā 1 uzsvēra, ka ir jāpabeidz banku savienības izveide, lai varētu pilnā mērā izmantot tās potenciālu spēcīgas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) ietvaros. Pabeigtā banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību (KTS) veicinās stabilas un integrētas finanšu sistēmas darbību Eiropas Savienībā. Tā palielinās ekonomiskās un monetārās savienības noturību pret negatīviem satricinājumiem, pārrobežu līmenī būtiski atvieglojot privātā sektora veiktu riska dalīšanu, vienlaikus mazinot vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas.

Šis ir jautājums, attiecībā uz kuru Eiropas Savienībā ir vērojams plašs atbalsts un vienprātība. Gan Padome 2016. gada jūnija secinājumos par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai (turpmāk “Padomes 2016. gada ceļvedis”), gan Eiropas Parlaments 2016. gada martā izdotajā ikgada ziņojumā par banku savienību 2 no jauna apliecināja to, cik svarīga ir banku savienības izveides pabeigšana.

Tagad ir pienācis laiks izmantot politisko impulsu — ko īpaši apliecina Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska aicinājums plaši apmeklēt decembrī notiekošo Eurosamitu — un pārveidot šo plaši atbalstīto ieceri konkrētā darbībā, līdz 2019. gadam pabeidzot banku savienības izveidi, kā tas jau līdz 2015. gadam tika pieprasīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā 3 un pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu (turpmāk “Ekonomiskās un monetārās savienības pārdomu dokuments”) 4 .

Iepriekšējā desmitgadē Eiropas Savienībā pieredzētā finanšu krīze un valsts parāda krīze liecināja, ka nepabeigtais ES ekonomikas un finanšu regulējums nav pietiekams, lai uzplaukuma gados varētu novērst tādas politikas ieviešanu, kas nav ilgtspējīga, un lai pēc tam sekojošajā makroekonomikas korekcijas stadijā dotu iespēju efektīvi mazināt negatīvus satricinājumus. Konkrētāk, šīs krīzes liecināja, ka starp valstu banku sektoriem un attiecīgajām valstīm pastāv nevēlama saikne — tā dēvētais burvju loks. Banku savienība tika izveidota, lai lauztu šo saikni un novērstu to, ka nodokļu maksātāji ir pirmie, kam jāglābj grūtībās nonākušas bankas.

Kopīga uzraudzība, krīzes pārvaldība un noguldījumu apdrošināšana ļaus panākt finanšu dziļāku integrāciju, kuras pamatā ir stabila finanšu sistēma. Tas pastiprinās finanšu stabilitāti gan dalībvalstīs, kas piedalās banku savienībā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Galu galā stabilāks banku sektors nozīmēs arī lielākas finansējuma iespējas uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un vairāk darbvietu un lielākas izaugsmes iespējas Eiropas iedzīvotājiem. Dziļāka finanšu integrācija ir arī veids, kā nodrošināt plašākas iespējas izvēlēties pakalpojumus par zemākām cenām. Lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu taustāmus ieguvumus no integrācijas, kā tas izklāstīts rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem 5 , Komisija arī apsver ierosināt izdarīt grozījumus regulā par pārrobežu maksājumiem 6 , lai samazinātu maksu par pārrobežu banku operācijām visās Eiropas Savienības valūtās.

Perspektīva, ka citas dalībvalstis pievienosies banku savienībai un eurozonai, padara banku savienības izveides pabeigšanu vēl aktuālāku. Ekonomiskā un monetārā savienība, kas gan ekonomikas, gan finanšu ziņā ir stabila un pievilcīga arī citām, proti, neiesaistītām dalībvalstīm, ir galvenais instruments, lai veicinātu ekonomikas un finanšu stabilitāti plašākā nozīmē un tādējādi sasniegtu Eiropas Savienības mērķi uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Šajā kontekstā Komisija atzinīgi vērtē apspriedes Dānijā, Zviedrijā un Bulgārijā par iespēju pievienoties banku savienībai. Lai atvieglotu šo procesu, pēc iespējas ātrāk būtu jāievieš visi banku savienības institucionālie un regulatīvie elementi. Vairāki svarīgi banku savienības elementi jau ir izveidoti. Pirmkārt, vienotajā tirgū kredītiestādēm ir jāievēro vienotais noteikumu kopums, kurā ir iekļauti saskaņoti prudenciālie noteikumi. Banku savienība stingri balstās uz šā pamata, kas piemērojams visās dalībvalstīs. Otrkārt, visas bankas Eiropas Savienībā tiek uzraudzītas saskaņā ar vienādiem standartiem, bet svarīgākās eurozonas bankas centralizēti uzrauga Eiropas Centrālā banka (ECB) atbilstīgi savām uzraudzības pilnvarām un vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM). Treškārt, ja bankām ir grūtībās, tās var noregulēt centralizēti un atbilstīgi vienādiem standartiem, izmantojot vienoto noregulējuma mehānismu (VNM), kuru nodrošina vienotais noregulējuma fonds (VNF). Šīs jaunās banku savienības struktūras izveidi papildina vispārējs aktīvu kvalitātes pārskats, spriedzes tests un rekapitalizācijas pasākumi bankām 2014. gadā. Tādējādi Eiropas banku institucionālais un tiesiskais regulējums ir būtiski pastiprināts, ievērojami mazinot banku sektora riskus. Dažu pēdējo gadu laikā banku kapitalizācijas līmeņi ir būtiski pieauguši; sviras samazināšana visās Eiropas Savienības un eurozonas bankās, iespējams, ir skaidrākais apliecinājums banku sektora pašreizējai noturībai un tirgus iesaistei uzraudzības un regulējuma reformās, ko Eiropa ir izvirzījusi un apņēmīgi īstenojusi.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka pabeigtās banku savienības daļas funkcionē labi. Pašlaik Komisija publicē savu pirmo pārskatu par vienoto uzraudzības mehānismu, kas liecina, ka šā mehānisma ieviešana kopumā ir bijusi sekmīga. Ir izveidots un darbojas arī vienotais noregulējuma mehānisms, ar kura palīdzību ir sekmīgi atrisināta pirmā banku noregulējuma lieta, neradot nekādas izmaksas nodokļu maksātājiem. Tas liecina par to, ka jaunā sistēma ir spējīga risināt banku noregulējuma lietas efektīvi un ļoti īsā laikā, vienlaikus nodrošinot dažādas krīzes pārvaldības iespējas, kas paredzētas tiesiskajā regulējumā. Tā ļauj ņemt vērā konkrēto situāciju atsevišķās bankās, un tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības banku sektora daļās joprojām pastāv būtiskas pārmantojuma problēmas un ne visi banku savienības elementi ir ieviesti pilnā mērā.

Nesenās lietās gūtā pieredze palīdzēs visiem iesaistītajiem dalībniekiem vēl vairāk uzlabot Eiropas Savienības noteikumu piemērošanas praksi un sistēmas darbību. Tas attiecas, piemēram, uz veidiem, kā praktiski notiek sadarbība un informācijas apmaiņa starp visām Eiropas un valstu struktūrām, kas iesaistītas agrīnā intervencē un noregulējumā, uz procedūrām lēmuma pieņemšanai par to, vai kāda banka nonāk grūtībās vai, iespējams, nonāks grūtībās, kā arī uz aktīvu kvalitātes pārskatu izmantošanu, lai konstatētu, vai ir izpildīti piesardzīgas rekapitalizācijas nosacījumi. Bažas rada arī tas, ka strauji uzkrājas attiecīgās rekapitalizējamās saistības (kā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (Minimum Requirement for own funds and Eligible Liabilities — MREL), kurām ir izšķirīga nozīme, lai sekmētu dzīvotnespējīgu, grūtībās nonākušu banku noregulējumu, un kuras pašreizējos tirgus apstākļos varētu uzkrāties vēl vairāk. Uzlabojumi attiecas arī uz veidu, kā nodrošināt to, lai vajadzīgā likviditāte ir pieejama pirms noregulējuma, tā laikā un pēc tam un lai pēdējā gadījumā tiktu piemēroti piemērotākie noregulējuma instrumenti pat tad, ja grūtībās nonākušai bankai nav tūlītēja privāta pircēja. Svarīgāk ir tas, ka pašreizējā pieredze ar banku savienības regulējumu liecina arī par to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai finanšu instrumentus, kas varētu ciest zaudējumus banku krīzē, turētu un zaudējumus segtu privātie ieguldītāji, kas ir pietiekami informēti, lai izprastu attiecīgos riskus.

Lai gan attiecīgie dalībnieki var īstermiņā panākt vairākus praktiskus uzlabojumus, citus jautājumus var pilnīgi atrisināt tikai tad, ja ir ieviesti visi saskaņotie banku savienības elementi un ir pabeigta banku savienības izveide.

Šajā saistībā viens no neatrisinātajiem jautājumiem joprojām ir vienota Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS). Banku savienībā visiem noguldītājiem būtu nodrošināms vienāds aizsardzības līmenis. Šādā veidā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma varētu stiprināt banku sektora stabilitāti, nodrošinot spēcīgu un vienotu apdrošināšanas segumu visiem šiem noguldītājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas banku savienībā.

Banku savienībai joprojām nav arī efektīva kopējā atbalsta mehānisma. Šāda vienotā noregulējuma fonda atbalsta mehānisma izveide tika saskaņota ar dalībvalstīm jau gandrīz pirms četriem gadiem, proti, 2013. gadā 7 . Jāpanāk, ka tas sāk darboties jau tagad, lai banku savienībā stiprinātu banku noregulējuma sistēmas vispārējo ticamību. Ir svarīgi, lai Vienotās noregulējuma valdes veiktās darbības nodrošinātu absolūtu visu attiecīgo personu uzticību, ja ir jāsasniedz visi noregulējuma galvenie mērķi saistībā ar finanšu stabilitātes saglabāšanu un nodokļu maksātāju izmaksu mazināšanu. Citu noregulējuma instrumentu piemērošanai (t. i., iekšējai rekapitalizācijai, vienotā noregulējuma fonda pieejamībai) un piekļuvei kopīgam atbalsta mehānismam, kas izmantojams kā galējais līdzeklis, būtu jāpalīdz nodrošināt šāda uzticība. Tas ietvertu, piemēram, kopīga finansējuma izmantošanu apvienojumā ar Eiropas Centrālās bankas instrumentiem, lai konkrētā situācijā segtu likviditātes deficītu un iegūtu vairāk laika labākā bankas pircēja meklēšanai.

Vienlaikus — kā uzsvēra priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā —, lai gan ir gūti būtiski panākumi, bankās ir jāturpina darbs pie turpmākas riska mazināšanas un riska pārvaldības uzlabošanas. Banku savienība var funkcionēt tikai tad, ja riska mazināšana un riska dalīšana notiek saistīti. Eiropas Parlamentā un Padomē tiek apspriestas vairākas iniciatīvas, kas paredzētas šā mērķa sasniegšanai. Komisija 2016. gada novembrī pieņēma vispusīgu tiesību aktu kopumu par riska mazināšanas pasākumiem, lai vēl vairāk nostiprinātu to Eiropas Savienības banku noturību 8 , kas steidzamības kārtā tiek apspriestas Eiropas Parlamentā un Padomē.

Lai gan riska mazināšanā ir gūti panākumi, banku savienība joprojām ir jauns veidojums. Daudzi riski, kas tagad vērojami banku bilancēs, uzkrājās pirms banku savienības izveides, kad uzraudzība un noregulējums bija tikai valstu pārziņā. Ja Eiropas Savienība vēlas ātri pabeigt banku savienības izveidi, šīs pārmantojuma problēmas ir pienācīgi jārisina. Viena no problēmām, kas joprojām pastāv, ir saistīta ar to, ka atsevišķās banku sektora daļās ir noteikti jāturpina nesenā tendence samazināt ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) lielo skaitu. Tirgus spēku un regulatīvo pasākumu ietekmē ir izdarītas ļoti daudzas lietas, kas jau ir nodrošinājušas rezultātus. Tomēr dažu Eiropas banku konkurētspēja un spēja nodrošināt aizdevumus ekonomikai ir apgrūtināta. Komisija turpinās atbalstīt šo procesu, pieņemot vēl citus pasākumus, kas mazina ienākumus nenesošo aizdevumu skaitu. Turklāt Eiropas banku sistēmā jāturpina mazināt riskus, vēl vairāk mazinot saikni starp bankām un to “mītnes valsti”, jo tas jau no paša sākuma ir bijis viens no galvenajiem banku savienības mērķiem. Tas, ka tagad lielāku un sistēmiski nozīmīgu banku uzraudzība un noregulējums netiek vairs veikti valsts līmenī, bet gan centralizēti, līdz ar to palīdzot bankām ģeogrāfiski dažādot to ieguldījumus valsts obligācijās, varētu vēl vairāk mazināt saikni starp bankām un attiecīgo valsti un tādējādi palielināt pārrobežu riska dalīšanu privātajā sektorā. Lai gan banku savienība palīdz uzlabot finanšu stabilitāti, ir paredzams, ka tā nodrošinās arī ekonomiskus ieguvumus, īstenojot plašāku Eiropas banku sektora integrāciju un ģeogrāfiski dažādojot aktīvu izvietojumu. Lai to panāktu, Komisija turpinās darbu pie banku savienības nostiprināšanas ar mērķi atzīt to par vienotu jurisdikciju.

Komisijas 2015. gada paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” (turpmāk “Komisijas 2015. gada paziņojums”) un Padomes 2016. gada ceļvedī 9 ir noteikti galvenie pasākumi, bet Komisija, vajadzības gadījumā, ir izklāstījusi 2015. un 2016. gada tiesību aktu priekšlikumus. Tagad ir pienācis laiks, kad Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir jāuzņemas politiska atbildība un jāvienojas par tiesību aktiem, kas vajadzīgi, lai līdz 2019. gadam pabeigtu banku savienības izveidi.

Ja politiskā grafika dēļ nākamajā gadā Eiropas Savienības līderi kopīgi nerīkosies un neizvirzīs tālejošus mērķus, pastāv reāls risks, ka Eiropas Savienībai vēl vairākus gadus nebūs izredžu pabeigt banku savienības izveidi, kā arī pietiekamā apmērā realizēt plānus attiecībā uz riska mazināšanas un riska dalīšanas procesu pabeigšanu. Pašreizējais impulss — kā norādīts priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runā par stāvokli Savienībā — ir jāizmanto, lai to nepieļautu. Lai ekonomiskajā un monetārajā savienībā ar privāto kanālu starpniecību stiprinātu spēju mazināt satricinājumu sekas, Eiropas Savienībai jāatrod visām pusēm izdevīgs līdzsvars, izvirzot tālejošus mērķus gan attiecībā uz riska mazināšanu, gan riska dalīšanu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīts vērienīgs, bet reālistisks plāns par to, kā var panākt vienošanos par banku savienības izveides pabeigšanu, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes saistībām. Pamatojoties uz jau gūtajiem būtiskajiem panākumiem, vajadzīgie pasākumi banku savienības izveides pabeigšanai ir jāsaskaņo līdz 2018. gada beigām, lai gan pilnīgi visu konkrēto elementu piemērošana prasīs vairāk laika un var tikt īstenota pakāpeniski.

Komisija 2017. gada decembrī nāks klajā ar vispusīgu pasākumu kopumu, kas paredzēts ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanai. Kā izklāstīts šajā paziņojumā, neatņemama šo pasākumu daļa ir cieša apņemšanās un izlēmīga rīcība saistībā ar banku savienības izveides pabeigšanu.

2. Riska mazināšana, izmantojot 2016. gada novembrī ierosināto banku sektora tiesību aktu kopumu

Komisijas 2016. gada novembrī ierosinātais banku sektora tiesību aktu kopums ļaus sasniegt daudzus mērķus, kas noteikti Padomes 2016. gada ceļvedī, lai ievērojami mazinātu riskus banku sektorā. Šis tiesību aktu kopums, ko pašlaik apspriež Eiropas Parlamentā un Padomē, pamatojas uz spēkā esošajiem Eiropas Savienības noteikumiem, kas regulē banku darbību, un ar to tiek pabeigta pēckrīzes regulējuma programmas izveide, garantējot, ka šis tiesiskais regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku. Komisijas priekšlikumi 10 stiprinās Eiropas Savienības noteikumus, ar ko paredz, ka bankām jāizveido saistību rezerves, kuras vajadzības gadījumā var iekšēji rekapitalizēt, ieviešot Finanšu stabilitātes padomes sagatavoto kopējās zaudējumu absorbcijas spējas standartu un integrējot to spēkā esošajos noteikumos par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kā arī paredzot saskaņotus noteikumus tiem gadījumiem, ja parāda instrumenti, kas piemēroti, lai izpildītu prasības par rezervēm saistībā ar kopējo zaudējumu absorbcijas spēju / minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, atrodas bankas kreditoru hierarhijā. Nesenā pieredze vēlreiz ir apliecinājusi, cik svarīgi ir tas, ka bankas tur atbilstīgas saistību rezerves, kuras var iekšēji rekapitalizēt un kuras ir tādu ieguldītāju turējumā, kam ir atbilstīgas zināšanas par attiecīgajiem riskiem, lai pārvaldītu krīzes, neietekmējot finanšu stabilitāti un neliekot nodokļa maksātājiem būt pirmajiem, kas sedz izdevumus. Pamatojoties uz neseno pieredzi, vienlīdz svarīgi ir Komisijas priekšlikumi, kuros paredzēti arī saskaņoti noteikumi par to, kā piemērot moratorija instrumentus, ko uzraudzītāji un noregulējuma iestādes izmanto banku stabilizācijai. Turklāt Komisijas ierosinātajos grozījumos paredzēts saskaņot atalgojuma noteikumus, kuri atzīti par tādiem 11 , kas kopumā palīdz ierobežot pārmērīgu riska uzņemšanos un veicināt labāku atalgojuma un darba snieguma saskaņu, tādējādi uzlabojot finanšu stabilitāti.

Visbeidzot, banku sektora tiesību aktu kopumā ir ierosināts īstenot virkni starptautisko standartu, tostarp, ieviest sviras rādītāju un neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR), un Komisija joprojām ir apņēmusies starptautiskā līmenī cieši sadarboties banku regulējuma jautājumos, kā arī īstenot saskaņotos standartus un uzmanīgi sekot to īstenošanai citās jurisdikcijās.

Komisija apzinās, ka tās priekšlikumi par to, lai ļautu uzraudzītājiem atkāpties no dažām atsevišķām prasībām, kas izvirzītas pārrobežu grupu meitasuzņēmumiem — kas ir loģisks banku savienības un vienotā tirgus solis —, vairākās dalībvalstīs ir radījuši ievērojamas bažas. Komisija ir gatava iesaistīties konstruktīvās diskusijās par šo jautājumu, lai veicinātu tāda risinājuma atrašanu, kas saglabās šā priekšlikuma priekšrocības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi saglabāt pieņemamu līdzsvaru starp izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts interesēm.

Lai nodrošinātu strauju progresu un vienotos par tiesību aktu pēc iespējas drīzāku pieņemšanu, Eiropas Parlaments un Padome ir aicināti saglabāt šā tiesību aktu kopuma skaidri definēto piemērošanas jomu. Vēl neatrisinātos jautājumus, kas neietilpst tiesību aktu kopuma piemērošanas jomā, varētu aplūkot turpmākajos tiesību aktu pārskatos, tiklīdz būs pabeigtas pašreizējās sarunas par banku sektora 2016. gada tiesību aktu kopumu.

3. Virzība uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS)

Piecu priekšsēdētāju 2015. gada ziņojumā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir nodēvēta par būtisku soli banku savienības izveides pabeigšanai. Kā pēc tam atgādināts Ekonomiskās un monetārās savienības pārdomu dokumentā, Eiropas Savienības banku sistēmas stabilitātes nodrošināšana un iekšējā bankas pakalpojumu tirgus funkcionēšana joprojām ir prioritāte. Mazinot noguldītāju neaizsargātību pret lieliem vietējiem satricinājumiem (kuru novēršanai valsts noguldījumu garantiju sistēmām ir ierobežotāki finanšu līdzekļi) un vājinot saikni starp bankām un to mītnes valsti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma palielinātu banku savienības noturību pret turpmākām finanšu krīzēm, nodrošinot spēcīgu un vienotu apdrošināšanas segumu visiem noguldītājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas banku savienībā.

Komisijas 2015. gada novembrī izvirzītajā priekšlikumā 12 šo mērķu sasniegšanai paredzēts vispusīgs risinājums, atbilstīgi noteiktajam laika grafikam (kas bija jāsāk 2017. gadā) pakāpeniski novirzot līdzekļus un izmaksu pārvaldību no valsts noguldījumu garantiju sistēmām uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Šāds centrālais fonds ar lielākām finansiālajām spējām būtu labāk aprīkots, lai novērstu banku grūtības. Vienlaikus varētu novērst nesaskaņotību starp centralizētu banku uzraudzību un noregulējumu banku savienībā, no vienas puses, un valsts noguldījumu apdrošināšanu, no otras puses 13 . 

Lai gan Komisijas mērķi joprojām ir tālejoši, apspriedes Eiropas Parlamentā un Padomē ir atklājušas atšķirīgas nostājas attiecībā uz sistēmas veidolu tās beigu posmā (pārapdrošināšana, kopapdrošināšana vai pilna apdrošināšana), šādas sistēmas izveides termiņiem, kā arī pārmantojuma problēmu un bezrūpīgas rīcības risku atšķirīgo līmeni dažādās valsts banku sistēmās. Tika paustas bažas par nepieciešamību nodrošināt to, ka katra banka atsevišķi ir pietiekami stabila pirms iespējamā banku grūtību sloga sadales banku savienībā.

Padomes 2016. gada ceļvedī tika apstiprināts, ka Padome varētu turpināt konstruktīvu darbu tehniskā līmenī un ka sarunas politiskā līmenī varētu sākties, tiklīdz ir gūti pietiekami panākumi riska mazināšanas pasākumu jomā.

Divus gadus pēc tam, kad iesniegts joprojām aktuālais Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas priekšlikums, ir pienācis pēdējais laiks virzīties uz priekšu, jo bez Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas banku savienība joprojām var būt neaizsargāta pret turpmākām krīzēm. Lai piešķirtu sarunām jaunu dinamiku, Eiropas Parlaments un Padome pašreizējās sarunās varētu, piemēram, apsvērt Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieviešanu pakāpeniskākā veidā, proporcionāli panākumiem, kas gūti attiecībā uz riska mazināšanu un pārmantojuma problēmu novēršanu, sākot ar ierobežotāku pārapdrošināšanas posmu un pakāpeniski pārejot uz kopapdrošināšanu.

Pirmajā pārapdrošināšanas posmā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma varētu nodrošināt nevis zaudējumu segumu, bet tikai likviditātes segumu.

Bankas saistību neizpildes gadījumā valsts noguldījumu garantiju sistēmām pirms Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas iespējamās iejaukšanās būtu vispirms jāiztērē savi līdzekļi. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma varētu nodrošināt valsts noguldījumu garantiju sistēmām tikai likviditātes atbalstu (kas patiesībā ir aizdevums, jo vēlāk tas būtu jāatgūst no banku sektora pilnā apmērā) un pirmajā gadā (2019. gadā) segtu līdz 30 % no likviditātes deficīta, otrajā gadā (2020. gadā) — 60 % un trešajā gadā (2021. gadā) — 90 % 14 . Pārējais būtu sedzams no valsts noguldījumu garantiju sistēmām, izmantojot resursus, kas šajā posmā nav novirzīti uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, vai ex post iemaksas no bankām. Atstājot zaudējumu segšanu valstu pārziņā un vajadzības gadījumā nodrošinot valstu sistēmām likviditātes atbalstu, šis risinājums sākumā varētu, no vienas puses, garantēt noguldītāju aizsardzību (kurai ir vajadzīga likviditāte) un, no otras puses, ņemt vērā pārmantojuma un bezrūpīgas rīcības radītas problēmas.

Pakāpeniski tiktu izveidots apvienotais noguldījumu apdrošināšanas fonds (NAF), kas tiktu vadīts esošās Vienotās noregulējuma valdes pārraudzībā un saņemtu finansējumu no bankām.

Vēl viena ideja izskatīšanai varētu būt tāda, ka pārapdrošināšanas posma beigās pāreja uz kopapdrošināšanas posmu nenotiktu automātiski, bet būtu atkarīga no vairākiem nosacījumiem. Lai risinātu problēmas saistībā ar pārmantojuma un bezrūpīgas rīcības riskiem, kopapdrošināšanas posma sākums — un tādēļ piekļuve Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas nodrošinātajam zaudējumu segumam — varētu būt saistīts ar Komisijas lēmumā izvērtējamiem nosacījumiem, kas ietvertu arī speciālu aktīvu kvalitātes pārskatīšanu, lai novērstu ienākumus nenesošus aizdevumus un III līmeņa aktīvus 15 , kam sekotu konstatēto problēmu risināšana (piemēram, aktīvu portfeļa samazināšana). Šāda aktīvu kvalitātes pārskatīšana būtu jāveic pārapdrošināšanas posmā (t. i., vēlākais līdz 2022. gadam), lai nodrošinātu, ka pārmantojuma riski ir novērsti tajos banku sektoros, kuros tie radīti pirms kopapdrošināšanas posma sākuma, pamatojoties uz būtiskiem panākumiem vēsturisko aktīvu problēmas risināšanā, kas tiek veikta un, domājams, tiks turpināta. Šis otrais posms sāktos tikai pēc tam, kad būtu izpildīti šie nosacījumi. Piemēram, attiecībā uz aktīvu kvalitātes pārskatīšanu varētu noteikt slieksni (piemēram, ienākumus nenesošu aizdevumu un III līmeņa aktīvu konkrētu īpatsvaru), bet bankām, kas neatbilst šim slieksnim, uzraudzības iestādes liktu sagatavot atbilstīgas stratēģijas par šiem jautājumiem.

Šo atsevišķo stratēģiju īstenošanu sekmēs Komisijas paredzētie pasākumi, kuri iekļauti Eiropas Savienības rīcības plānā par ienākumus nenesošiem aizdevumiem (sk. 5. iedaļu).

Tiklīdz šie nosacījumi ir izpildīti un kopapdrošināšana (otrais posms) sākusies, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma papildus pilnam likviditātes segumam varētu pakāpeniski sākt segt arī zaudējumus, taču ar noteikumu, ka pastāvīgi tiek izpildīti visi nosacījumi. Kas attiecas uz zaudējumiem, valsts noguldījumu garantiju sistēmas un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma varētu tos segt vienlaicīgi jau no pirmā zaudētā euro saskaņā ar pakāpeniskuma principu, proti, pirmajā kopapdrošināšanas posma gadā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieguldījums sākumā būtu 30 %.

Tas ļautu efektīvi novērst problēmas, kas saistītas ar pārmantojuma un bezrūpīgas rīcības riskiem, vienlaikus joprojām garantējot, ka Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma pēdējā posmā nodrošinās pilnu likviditātes un zaudējumu segumu. Tas padarītu jebkuru pāreju uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas nodrošināto zaudējumu segumu atkarīgu no dalībvalstīm, kas novērš pārmantojuma problēmas, dotu attiecīgajām dalībvalstīm pietiekamu laiku veikt nepieciešamos pasākumus un pēdējā posmā nodrošinātu, ka Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma garantē noguldītājiem spēcīgāko aizsardzību un —vienlaikus — finanšu stabilitāti. Vienots Eiropas Savienības fonds pārspēj jebkuru valsts sistēmu, ņemot vērā spēju uzņemties risku un saraut valsts un bankas sasaisti. Turklāt centrālā fonda administrācija varētu nodrošināt ātrāku un efektīvāku saistību neizpildes lietu pārvaldību un labāk tikt galā ar krīzes situācijām.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas 2015. gada priekšlikuma apspriešanas laikā jautājumā par atsevišķām iespējām un rīcības brīvību ir parādījušies arī vairāki citi aspekti, kuri ietverti Noguldījumu garantijas sistēmu direktīvā un kuri varētu tikt iekļauti arī Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmā (piemēram, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas darbības joma, mērķapjoms, noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļu izmantošana alternatīviem pasākumiem). Šie jautājumi būs jāapsver, ņemot vērā to, ka kopīgā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā tas veids, kā šīs iespējas un rīcības brīvība tiks īstenotas, ietekmēs visus dalībniekus. Tādējādi ir jāpanāk līdzsvarots risinājums, kurā ņemtas vērā valstu un reģionu īpatnības, vienlaicīgi nodrošinot vienādu attieksmi pret visām iesaistītajām bankām, kas sekmē Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.

Sava priekšlikuma apspriešanas ietvaros Komisija ir gatava pēc iespējas drīzāk aktīvi apspriest iepriekš minētās idejas ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Pārejot uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kopapdrošināšanas posmā vēl aizvien ir iespējami papildu uzlabojumi attiecībā uz koordināciju starp valsts noguldījumu garantiju sistēmām un noteikumu saskaņotāku īstenošanu. Ar Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu 16 , kas pieņemta 2014. gadā, ir uzlabota valsts noguldījumu garantiju sistēmu darbība un nodrošināta labāka noguldītāju aizsardzība, visā Eiropas Savienībā saskaņojot noguldītājiem paredzēto segumu un saīsinot maksājumu termiņu. Kā norādīts Komisijas 2015. gada paziņojumā, kas pievienots Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas priekšlikumam, valsts noguldījumu sistēmu saskaņošana jāvirza uz priekšu vienlaikus ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi, lai nodrošinātu pareizu minētās sistēmas darbību 17 . Dalībvalstīs joprojām pastāv vairākas svarīgas atšķirības tajā, kā tiek īstenoti Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas noteikumi, piemēram, par nosacījumiem, lai paziņotu par noguldījumu nepieejamību, noguldījumu atbilstību, noguldījumu garantiju sistēmu finansējumu vai noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantojumu. Attiecībā uz banku savienību šīs atšķirības ir jāsaskaņo vēl vairāk, jo tā tiks finansēta no kopēja fonda, kurā iemaksas veiks visas banku savienībā iesaistītās bankas, turklāt labāka saskaņošana nāks par labu arī iekšējam tirgum kopumā.

Lai veicinātu koordināciju starp valsts noguldījumu garantiju sistēmām, ir jāuzlabo arī apmaiņa ar informāciju un instrumentiem, jo, lai Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma darbotos pareizi, valstu kompetentajām iestādēm un noguldījumu garantiju sistēmām būs jāveic koordinācija savā starpā un ar Vienotā noregulējuma valdi reizēm pat ļoti saspringtos termiņos. Pilnvaras, kas Vienotā noregulējuma valdei piešķirtas ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas priekšlikumu, nav vispārējas, neietver noteiktus aspektus attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanas darbībām, kas saistītas ar tās uzdevumu izpildi (piemēram, nepieejamu noguldījumu deklarēšanu), un attiecas tikai uz dalībvalstīm, kas piedalās banku savienībā. Lai atvieglotu šo sistēmu iesaistīšanos pārrobežu pasākumos, veicinātu konverģenci un uzlabotu informācijas apmaiņu starp valsts noguldījumu garantiju sistēmām, kompetentajām iestādēm, Vienotā noregulējuma valdi un Eiropas Banku iestādi (EBI), ir jāveic Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas pielāgojumi. Eiropas Banku iestādei — iestādei, kas ir atbildīga par banku sektora integritātes, efektivitātes un pareizas darbības garantēšanu visās dalībvalstīs — ir jāpiešķir pilnvaras šo procesu atbalstam un veicināšanai. Tas uzlabos noguldījumu aizsardzību iekšējā tirgū un tādējādi veicinās Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas darbību. Labāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm un dažādu dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmām ar Eiropas Banku iestādes starpniecību padarīs raitāku arī mijiedarbību starp to dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmām un valsts iestādēm, kas nepiedalās banku savienībā, un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kā arī atvieglos eurozonā neiesaistīto dalībvalstu pievienošanos Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai.

Šā trūkuma novēršana saskaņos arī banku savienības triju pīlāru (uzraudzības, noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas) struktūru, jo visos trijos darbosies kāda Eiropas Savienības centrālā iestāde vai aģentūra (attiecīgi Eiropas Centrālā banka, Vienotā noregulējuma valde un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma), kas būs atbildīga par īstenošanu, un Eiropas Savienības aģentūra (Eiropas Banku iestāde), kas koordinēs valstu iestādes, kuras darbojas attiecīgajās jomās.

Visbeidzot, atsevišķas valstu iespējas un rīcības brīvība, kas norādītas Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvā, vēl vairāk veicinās finanšu tirgu sadrumstalotības mazināšanu un vienkāršos koordinēšanas uzdevumus, ko veiks Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma un Eiropas Banku iestāde.

4. Banku savienības atbalsta mehānisma izveides pabeigšana

Kad tika izveidots vienotais noregulējuma mehānisms, dalībvalstis vienojās izveidot vienotā noregulējuma fonda kopējo atbalsta mehānismu, kam vidējā termiņā vajadzētu būt finansiāli neitrālam, jo iemaksas tiktu atgūtas no banku sektora veiktajiem ieguldījumiem. Tika panākta vienošanās arī par to, ka šim atbalsta mehānismam ir pilnībā jādarbojas vēlākais pēc desmit gadiem 18 .

Lai gan Eiropas uzraudzības un noregulējuma sistēmas ir ievērojami mazinājušas banku grūtību varbūtību un iespējamo ietekmi, nevar pavisam izslēgt vajadzību piekļūt kopīgam fiskālajam atbalstam, lai uzlabotu vienotā noregulējuma fonda finansiālās spējas banku noregulējuma jautājumu risināšanai. Šāda atbalsta mehānisma galvenais mērķis ir viest pārliecību par banku sistēmu, nostiprinot Vienotās noregulējuma valdes veikto pasākumu ticamību un garantējot, ka šie pasākumi nodrošina absolūtu visu attiecīgo personu uzticību. To kā galēju līdzekli varētu izmantot tikai tad, ja vienotā noregulējuma fonda tūlītēji pieejamie resursi nav pietiekami kapitāla vai likviditātes vajadzībām.

Joprojām tikpat svarīgi ir tas, ka pietiekama likviditāte ir pieejama sistēmiskas nozīmes bankām, kas saskaras ar noregulējuma problēmām, lai nodrošinātu, ka bankas noguldītāji, kā arī citas ieinteresētās personas un tirgus kopumā ir pietiekami noturīgi. Neskarot likviditātes pieejamību no centrālās bankas operācijām un kombinācijā ar tām, mehānismam vajadzētu būt pietiekami stabilam un jaudīgam, lai pārliecinātu bankas ieinteresētās personas un kopējo tirgu par to, ka tas var nodrošināt tādas bankas likviditātes vajadzības, kas saskaras ar grūtībām.

Ekonomiskās un monetārās savienības pārdomu dokumentā norādīti atsevišķi kritēriji, kurus atbalsta mehānismam būtu jāizpilda, lai tas varētu darboties krīzes gadījumā, proti, tam vajadzētu būt pietiekami lielam, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus, ātri iedarbināmam (tas ir svarīgi krīzes laikā) un fiskāli neitrālam, ņemot vērā, ka Vienotā noregulējuma mehānisma regulā paredzēts, ka banku nozare atmaksā visas iespējamās izmaksas no vienotā noregulējuma fonda. Nebūtu jāpieļauj valstu apsvērumi vai segmentācija. Ar finanšu un institucionālo struktūru būtu jānodrošina maksimāla efektivitāte atbalsta mehānisma mērķu sasniegšanā. Ekonomiskās un monetārās savienības pārdomu dokumentā norādīts, ka visefektīvākā iespēja ir Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) kredītlīnija.

Vienlīdz svarīgi ir tas, ka atbalsta mehānisms nodrošina līdzvērtīgas tiesības un pienākumus visās banku savienībā iesaistītajās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir eurozonas dalībnieces. Tas nodrošinās to, ka gan pēc būtības, gan praksē banku savienība joprojām būs atvērta visu dalībvalstu līdzdalībai. Turklāt esošā nosacītības koncepcija par Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalstu būtu jāpielāgo atbalsta mehānisma funkcijai, ņemot vērā to, ka banku savienības kontekstā tie stimuli, kas vajadzīgi, lai bankas rīkotos piesardzīgi un vajadzības gadījumā veiktu reformu, jau ir nodrošināti, izmantojot vienotā noteikumu kopuma instrumentus vienotai uzraudzībai un vienotam noregulējumam.

Darbs pie kopējā atbalsta mehānisma ir sācies, un Padomes 2016. gada ceļvedī norādīts, ka atbalsta mehānisms var sākt darboties pirms pārejas posma beigām atkarībā no riska mazināšanas pasākumos gūtajiem panākumiem.

Komisija turpinās uzstāt, ka atbalsta mehānismam ir jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija atbalsta Saskaņotas rīcības darba grupas (SRDG) iesākto darbu pie Eiropas Stabilizācijas mehānisma kredītlīnijas, jo šis darbs būtu uzskatāms par prioritāti. Šā darba virziens būs jāsaskaņo ar gaidāmo Komisijas priekšlikumu paketi par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kurā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem būs iekļauts priekšlikums pārveidot Eiropas Stabilizācijas mehānismu par Eiropas Monetāro fondu. Šajā saistībā būs svarīgi nodrošināt arī efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu, kas ļaus nekavējoties izmantot atbalsta mehānismu tajās ārkārtas situācijās, kurās tas būtu nepieciešams.

5. Jaunie papildu pasākumi — darbības ienākumus nenesošu aizdevumu novēršanai

Pagājušā gadā tika paredzētas ne tikai tās darbības, kas iekļautas Padomes 2016. gada ceļvedī, lai pabeigtu banku savienības izveidi, bet arī vairāki būtiski papildu pasākumi, kas vēl vairāk mazinās riskus banku savienībā. Kopš Komisijas 2015. gada paziņojuma un Padomes 2016. gada ceļveža pieņemšanas ir kļuvis arvien skaidrāks, ka īpaša vērība jāpievērš riska mazināšanas pasākumiem, kas skar ienākumus nenesošus aizdevumus. Ienākumus nenesoši aizdevumi ietekmē skarto banku rentabilitāti un dzīvotspēju un tādējādi ierobežo šo banku spēju nodrošināt aizdevumus, kā arī galu galā var kavēt ekonomikas izaugsmi. Tā ir laba zīme, ka ienākumus nenesošu aizdevumu skaits samazinās. Pat visvairāk skartajās dalībvalstīs ienākumus nenesošu aizdevumu skaits ir būtiski samazināts. Šī tendence būtu jāpaātrina, un jānovērš jaunu ienākumus nenesošu aizdevumu uzkrāšanās.

Lai gan dalībvalstis un pašas bankas ir galvenās atbildīgās par ienākumus nenesošo aizdevumu problēmas risināšanu, valstu un Eiropas Savienības līmeņa pasākumu integrēšana ir pamatota, lai ietekmētu ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājumus un novērstu jaunu ienākumus nenesošu aizdevumu turpmāku uzkrāšanos banku bilancēs. Šim darbam par pamatu var lietderīgi izmantot to īpašo uzmanību, kas jau vairākus gadus tiek veltīta ienākumus nenesošo aizdevumu restrukturizācijai. Kopš finanšu krīzes sākuma Komisija ar valsts atbalsta kontroles palīdzību ir mudinājusi bankas ar tirgus mehānismiem pārvaldīt un samazināt tos aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies, nevis pārlikt slogu uz nodokļu maksātājiem. Attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām, kuru dzīvotspēju apdraud šie samazinātās vērtības aktīvi, Komisija ir palīdzējusi dalībvalstīm izveidot ad hoc un sistēmas mēroga pasākumus ar mērķi samazināt banku ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājumus (dažreiz finanšu palīdzības programmas ietvaros), izmantojot risinājumus, kas ir saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem 20 . Eiropas pusgada ieteikumos konkrētām dalībvalstīm 21 ir uzsvērts arī tas, ka jārīkojas apņēmīgi, lai novērstu ienākumus nenesošus aizdevumus. Eiropā banku uzraugiem ir bijusi izšķiroša nozīme ienākumus nenesošu aizdevumu paziņošanas un uzraudzības uzlabošanā. Darbam šajā jomā jāpamatojas uz visaptverošu pieeju, kas vajadzības gadījumā apvieno dažādas papildinošas politikas darbības valsts līmenī un Eiropas līmenī, ietverot pasākumus, kas veikti šādās četrās jomās: i) uzraudzība, ii) pārstrukturēšanas, maksātnespējas un parādu atgūšanas sistēmu reforma, iii) sekundāro tirgu attīstīšana problemātiskiem aktīviem un iv) banku sistēmas pārstrukturēšanas veicināšana. Eiropas banku sektorā ļoti svarīga ir pārējo risku novēršana, un Komisija savas kompetences robežās ir apņēmusies veikt vajadzīgos pasākumus šā procesa turpmākai virzīšanai uz priekšu.

Kapitāla tirgu savienības darba ietvaros 2016. gada novembrī Komisija iesniedza tiesību akta priekšlikumu par uzņēmumu maksātnespēju, pārstrukturēšanu un otro iespēju 22 , un tas ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, kurš paredzēts, lai novērstu ienākumus nenesošos aizdevumus. Šā priekšlikuma galvenie elementi — jo īpaši pārstrukturēšanas procedūras, kas ļauj dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, novērst maksātnespēju, kā arī pasākumi, kas uzlabo restrukturizācijas un maksātnespējas procedūru efektivitāti — varētu palīdzēt samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu skaitu, kā arī novērst to turpmāko uzkrāšanos. Eiropas Parlaments un Padome noteikuši, ka šī lieta ir jāvirza ātri un tai vajadzētu būt prioritātei. Padomes 2017. gada jūlijā izdotajā rīcības plānā par ienākumus nenesošiem aizdevumiem 23 ir iekļautas ne tikai Padomes 2016. gada ceļvedī izklāstītās riska mazināšanas saistības, bet arī konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādām iesaistītajām personām, lai saistībā ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem mazinātu finanšu stabilitātes risku, gan novēršot ienākumus nenesošo aizdevumu pārmantojuma problēmu, gan mazinot ienākumus nenesošu aizdevumu turpmākas uzkrāšanās risku. Komisija atzinīgi vērtē šo visaptverošo pieeju, kas saskan ar tās ilgstošajiem aicinājumiem risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu, kā arī savas kompetences robežās nekavējoties veiks visus vajadzīgos pasākumus.

Rīcības plānā izklāstītie pasākumi — papildus Padomes 2016. gada ceļvedī saskaņotajiem pasākumiem — ir būtisks solis ceļā uz riska samazināšanu. Šajā jomā gūtie panākumi atbalstītu banku savienības izveides pabeigšanu, novēršot Eiropas banku sektorā pārmantojuma riskus un padarot Eiropas bankas stabilākas un konkurētspējīgas. Tādēļ Komisija nekavējoties virzīs uz priekšu šos pasākumus.

Vispirms, vienotā uzraudzības mehānisma pārskata ziņojumā, kas pievienots šim paziņojumam, Komisija precizēs, kā interpretējami Kapitāla prasību direktīvas (KPD) un Vienotā uzraudzības mehānisma regulas attiecīgie panti. Komisija apstiprina, ka tajās paredzētās uzraudzības pilnvaras ļauj kompetentajām iestādēm ietekmēt banku rezervju veidošanas politiku attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un piemērot īpašus pielāgojumus, ja tas vajadzīgs piesardzības nolūkos.

Lai risinātu jautājumus saistībā ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem un pirmo ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu, Komisija līdz 2018. gada pavasarim pieņems vispusīgu pasākumu kopumu. Šajā kopumā tiks iekļauti šādi pasākumi:

-plāns par to, kā izveidot valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības (APS) saskaņā ar spēkā esošajiem banku un valsts atbalsta noteikumiem, pamatojoties uz paraugpraksi, kas izriet no dalībvalstu iepriekšējās pieredzes;

-pasākumi, kas paredzēti, lai turpinātu veidot sekundāro tirgu ienākumus nenesošiem aizdevumiem, jo īpaši, lai pēc pašlaik veikta ietekmes novērtējuma novērstu nevajadzīgus šķēršļus aizdevumu apkalpošanai, ko veic trešās personas, un aizdevumu nodošanai;

-pasākumi, kas paredzēti, lai pastiprinātu nodrošināto kreditoru aizsardzību, atļaujot tiem izmantot efektīvākas metodes nodrošināto aizdevuma summu atgūšanai. Šajā jomā veicamais darbs tiks noteikts ietekmes novērtējumā, un tas atbildīs un papildinās Komisijas 2016. gada novembra priekšlikumu direktīvai par, inter alia, preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, un tam nebūtu nepieciešama faktisko maksātnespējas noteikumu saskaņošana;

-turklāt, tā kā ienākumus nenesošu aizdevumu pārvaldība varētu iegūt no efektīvāka un paredzamāka aizdevumu piedziņas un maksātnespējas regulējuma, Komisija veic arī aizdevumu piedziņas režīmu salīdzinošo novērtēšanu, lai gūtu reālu priekšstatu par kavējumiem un vērtības atgūšanu, ko bankas piedzīvo, saskaroties ar aizņēmēju saistību neizpildi, un aicina dalībvalstis un uzraudzības iestādes cieši sadarboties, lai izstrādātu loģiskas un pamatotas salīdzinošās vērtēšanas metodes. Šajā saistībā Komisijas priekšlikumā direktīvai par uzņēmumu maksātnespēju, pārstrukturēšanu un otro iespēju dalībvalstīm ir noteikts pienākums apkopot salīdzināmus datus par maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūrām un darīt tos zināmus Komisijai, jo tas būtu ārkārtīgi svarīgi, lai pierādītu tiesiskā regulējuma efektivitāti dalībvalstīs attiecībā uz maksātnespējīgiem parādniekiem;

-ziņojuma sagatavošana, kuru vajadzības gadījumā papildina ar nepieciešamajiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai grozītu Kapitāla prasību regulu attiecībā uz tāda rezervju minimuma iespējamo ieviešanu, kurš bankām ir jāuzkrāj turpmākiem INA, kas rodas no jaunizveidotiem aizdevumiem, kā tas paredzēts Padomes rīcības plānā. Šādi obligātie (tā dēvētie 1. pīlāra) piesardzības atbalsta mehānismi visās dalībvalstīs un bankās nepieļaus turpmāku INA skaita pieaugumu un novērsīs iespējamu rezervju nepietiekamību, paredzot konkrēti noteiktos termiņos veikt prudenciālus atskaitījumus no pašu kapitāla. Šajā saistībā Komisija apsvērs arī iespēju ieviest kopīgu definīciju nerezultatīviem riska darījumiem (NRD) atbilstīgi tai definīcijai, kuru jau izmanto uzraudzības ziņojumu sniegšanas mērķiem 24 , lai izveidotu stabilu juridisko pamatu un nodrošinātu konsekventu un piesardzīgu pieeju šādiem riska darījumiem;

-turpmākie pasākumi, kas paredzēti, lai veicinātu ienākumus nenesošu aizdevumu pārredzamību Eiropā, uzlabojot datu pieejamību un salīdzināmību attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem un, iespējams, atbalstot tirgus dalībniekus, kas izstrādā ienākumus nenesošu aizdevumu informācijas platformas vai kredītreģistrus.

6. Jauns papildu pasākums — ar valsts obligācijām nodrošināto vērtspapīru ieviešanu veicinoša sistēma

Banku savienības izveides pabeigšanai ļoti svarīgs ir mērķis mazināt finanšu stabilitātes risku, veicinot banku valstu portfeļu diversifikāciju un vēl vairāk vājinot banku un valsts saiknes. Attiecībā uz valsts riska darījumu regulējumu Komisija noteiktā laikā atgriezīsies pie šā jautājuma, kas minēts Padomes 2016. gada ceļvedī, kurā Padome piekrita sagaidīt Bāzeles komitejas darba rezultātus, un pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu.

Lai šajā jautājumā gūtu konkrētus rezultātus, tā dēvētie ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri vispirms varētu palīdzēt veicināt banku savienības izveides pabeigšanu un kapitāla tirgu savienības nostiprināšanu. Apvienojot un, iespējams, sadalot laidienos dažādu dalībvalstu obligācijas, ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri banku sektorā varētu vēl vairāk veicināt portfeļa diversifikāciju, vienlaikus izveidojot jaunu kvalitatīva nodrošinājuma avotu, kas jo īpaši piemērots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos. Turklāt šis jaunais instruments atsevišķās valstīs varētu novērst līdzekļu postošo aizplūšanu, kura kavē līdzekļu ekonomiski efektīvu piešķiršanu. Turklāt tas varētu padarīt obligācijas, kas citādi emitētas mazos un ne tik likvīdos tirgos, daudz pievilcīgākas starptautiskiem ieguldītājiem. Tas veicinātu privātā sektora riska sadalīšanu un samazināšanu un sekmētu risku efektīvāku sadali starp finanšu tirgus dalībniekiem.

Komisija rūpīgi vēro un veicina to darbu, kuru ESRK pašlaik veic ar valsts obligācijām nodrošināto vērtspapīru jomā. Pamatojoties uz šā darba rezultātiem, kas gūti 2017. gada decembrī, un uz apspriedēm ar ieinteresētajām personām, Komisija apsvērs iespēju sagatavot tiesību akta priekšlikumu par veicinošu sistēmu ar valsts obligācijām nodrošināto vērtspapīru ieviešanai 2018. gada sākumā.

7. Kvalitatīvas uzraudzības nodrošināšanas turpināšana

Vienotais uzraudzības mehānisms tagad ir pilnīgi ieviests un darbotiesspējīgs, vienlīdzīgu konkurences apstākļu un uzticības ziņā nodrošinot skaidrus ieguvumus, kuru pamatā ir kredītiestāžu integrētā uzraudzība. Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotajā Komisijas ziņojumā, kas pieņemts tajā pašā dienā, kad tika pieņemts šis paziņojums, uzsvērts, ka Eiropas Centrālā banka ir pilnībā uzņēmusies uzraudzības pienākumus un ka tai — kopš 2014. gada novembra, kad tā pārņēma uzraudzības uzdevumus — ir izdevies iegūt labu reputāciju kā efektīvai un stingrai uzraudzības iestādei. Tas ir būtisks panākums, jo īpaši tādēļ, ka termiņi bija ļoti saspringti un 19 iesaistītajās dalībvalstīs būtiski atšķīrās reālā situācija uzraudzības jomā.

Ja uzraudzībā parādās nepilnības, banku savienības sistēmas darbība var tikt apdraudēta. Nesenās tirgus strukturālās pārmaiņas liecina par tendenci, ka banku grupām ir ļoti sarežģītas struktūras, kuras tiek vadītas, izmantojot vienības, kas izvairās no banku uzraudzības, bet lielākoties veic tās pašas darbības, kā bankas. Jo īpaši lielas ieguldījumu brokeru sabiedrības veic ieguldījumu pakalpojumu darbības, kas līdzīgas tām darbībām, kuras veic kredītiestādes, un tas izraisa šaubas par finanšu stabilitāti. Kā tika paziņots 2017. gada septembrī 25 , šīs bažas tiks kliedētas Komisijas nākamajos tiesību aktu priekšlikumos, ar kuriem tiks pārskatīts ieguldījumu brokeru sabiedrību piesardzības režīms.

8. Turpmākā virzība

Ņemot vērā līdzšinējos panākumus un atlikušos pasākumus, kas jāveic, lai pabeigtu banku savienības izveidi, gan attiecībā uz riska mazināšanas, gan riska dalīšanas pasākumiem virzību uz banku savienības izveides saskaņoto pabeigšanu varētu paredzēt šādi.

9. Secinājumi

Lai gan kopš finanšu krīzes ir gūti būtiski panākumi, banku savienība joprojām nav pilnīga un tādēļ nepilda visas savas funkcijas kā satricinājumu mazināšanas mehānisms, kas izmanto privātos kanālus spēcīgā ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Visi jautājumi ir labi zināmi un iesniegti jau pirms laba laika. Šobrīd — kamēr Eiropas ekonomika piedzīvo ilgtspējīgu atlabšanu — ir īstais laiks veikt drosmīgus, bet reālus pasākumus (jo jumts ir jālabo, kamēr saule vēl spīd). Visas dalībvalstis būs zaudētājas, ja neizmantos pašreizējo impulsu. Lai ekonomiskajā un monetārajā savienībā ar privāto kanālu starpniecību stiprinātu spēju mazināt satricinājumu sekas, Eiropas Savienībai jāatrod visām pusēm izdevīgs līdzsvars, nodrošinot to gan attiecībā uz riska mazināšanu, gan riska dalīšanu. Tā kā tuvojas likumdošanas pilnvaru termiņa beigas, turpmākajos mēnešos ir jāpieņem skaidri politiskie lēmumi, lai līdz 2018. gada beigām panāktu vienošanos par visiem svarīgākajiem neatrisinātajiem jautājumiem. Tādēļ Komisija aicina Eiropas Parlamentu un visas dalībvalstis turpmākajos mēnešos panākt politisku vienošanos par atjaunoto apņemšanos pabeigt banku savienības izveidi līdz 2019. gadam. Komisija ir gatava aktīvi atbalstīt un veicināt šīs diskusijas.

(1)

  https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_lv : “Ja mēs vēlamies, lai bankas darbotos saskaņā ar vienādiem noteikumiem un ar vienādu uzraudzību visā mūsu kontinentā, tad mums būtu jāmudina visas dalībvalstis pievienoties banku savienībai. Mums ir jāsamazina dažu dalībvalstu banku sistēmās vēl saglabājušies riski. Banku savienība var funkcionēt tikai tad, ja riska mazināšana un riska dalīšana notiek saistīti. Kā visiem labi zināms, to var panākt tikai tad, ja tiek izpildīti nosacījumi, ko Komisija ierosināja 2015. gada novembrī. Kopīga noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir iespējama tikai tad, ja visi būs izpildījuši mājasdarbus savā valstī.”

(2)

Sk. Eiropas parlamenta rezolūciju “Banku savienība — 2016. gada ziņojums”, kas pieejama tīmekļvietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2017-0041+0+DOC+PDF+V0//LV.

(3)

Piecu priekšsēdētāju ziņojums: Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana, 2015. gads, pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/5-presidents-report_lv.pdf .

(4)

COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/filespublications/reflection-paper-emudeepening-economic-and-monetary-union_en.pdf.

(5)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle” (COM(2017) 139 final).

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.).

(7)

Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2013. gada 18. decembra, 2015. gada 8. decembra un 2016. gada 17. jūnija secinājumus.

(8)

  http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3731_lv.htm . Citu Komisijas iniciatīvu mērķis ir noturīgas, atveseļojamas un noregulējamas tirgus infrastruktūras, jo īpaši saistībā ar centrālajiem darījumu partneriem, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016PC0856 , http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52017PC0331.

(9)

http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/17-conclusions-on-banking-union/.

(10)

Papildus Padomes 2016. gada ceļvedī minētajiem elementiem Komisijas priekšlikumos ir ieviesti arī jauni noteikumi tādās jomās kā tirgus risks, darījuma partnera kredītrisks, lieli riska darījumi un riska darījumi ar centrālajiem darījumu partneriem (CCP).

(11)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) No 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējums” (COM(2016) 510 final).

(12)

https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/banking-union/european-deposit-insurance-scheme_en.

(13)

Sk. arī seku analīzi, kas pieejama tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/info/publications/effects-analysis-european-deposit-insurance-scheme-edis_en.

(14)

Sk. 1. tabulu.

(15)

Aktīvi, kuri parasti ir ļoti nelikvīdi un kuru vērtību nevar noteikt, izmantojot tādus novērojamus pasākumus kā tirgus cenas vai modeļi.

(16)

https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/financial-supervision-and-risk-management/managing-risks-banks-and-financial-institutions/deposit-guarantee-schemes_en.

(17)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52015DC0587&from=LV.

(18)

Eurogrupas un Ekonomikas un finanšu padomes ministru paziņojums par vienoto noregulējuma atbalsta mehānismu, 2013. gada 18. decembris.

(19)

http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/image/document/2016-48/proposal_40046.pdf.

(20)

 Šie pasākumi ietvēra ienākumus nenesošu aizdevumu nodošanu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām (piemēram, Īrijā, Spānijā un Slovēnijā). Tie bija saistīti ar rekapitalizācijas atbalstu bankām. Visos šajos gadījumos valsts atbalstu apstiprināja Komisija atbilstīgi Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumam, kurā paredzēta padziļināta pārstrukturēšana un sloga atbilstoša sadale. Attiecībā uz bankām, kuru dzīvotspēju nevarēja atjaunot, citi saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem apstiprinātie pasākumi ietvēra tādas īpašas banku darbības kā organizētas likvidācijas plānu izstrāde, kurus Komisija apstiprināja atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, ar ko paredzēts samazināt ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājumu, kurš pastāv banku sektorā. Visbeidzot, pavisam nesen Komisija sekmēja arī to, ka tiek izveidotas valsts atbalstu neietverošas shēmas, piemēram, shēmas, ar ko veicināt ienākumus nenesošu aizdevumu vērtspapīrošanu.

(21)

Sk. jaunāko Komisijas 2017. gada 22. maija paziņojumu “2017. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi” (COM(2017) 500 final).

(22)

Priekšlikums direktīvai par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu 2012/30/ES (2016. gada 22. novembris, COM(2016) 723 final).

(23)

Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/07/11-conclusions-non-performing-loans/.

(24)

Sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.

(25)

Sk. Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu “Integrētas uzraudzības pastiprināšana nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē” (COM(2017) 542 final).