EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.10.2017

COM(2017) 591 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu

{SWD(2017) 336 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu

I. Ievads

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā 1 uzsvēra, ka ir jāpabeidz banku savienības izveide, lai varētu pilnā mērā izmantot tās potenciālu spēcīgas ekonomiskās un monetārās savienības ietvaros. Pabeigtā banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību veicinās stabilas un integrētas finanšu sistēmas darbību Eiropas Savienībā. Tā palielinās ekonomiskās un monetārās savienības spēju izturēt nelabvēlīgus satricinājumus, jo tā būtiski atvieglos privātā sektora veiktu riska dalīšanu pāri robežām, vienlaikus mazinot vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas.

Iepriekšējā desmitgadē Eiropas Savienībā pieredzētā finanšu krīze un valsts parāda krīze liecina, ka nepabeigtais ES ekonomikas un finanšu regulējums nebija pietiekams, lai uzplaukuma gados varētu novērst tādas politikas ieviešanu, kas nav ilgtspējīga, un lai pēc tam sekojošajā makroekonomikas korekcijas stadijā dotu iespēju iedarbīgi absorbēt nelabvēlīgos satricinājumus. Konkrētāk, šīs krīzes liecina, ka pastāvēja nevēlama saikne starp banku nozari un attiecīgo valsti (tā dēvētā doom loop). Banku savienība tika izveidota, lai šo saikni lauztu un lai novērstu to, ka valstu budžets tiek izmantots maksātnespējīgu banku glābšanai.

Balstoties uz vienoto noteikumu kopumu, šiem mērķiem Komisijas ceļvedī ir paredzēti trīs banku savienības pīlāri: vienots uzraudzības mehānisms, vienots banku noregulējuma mehānisms un kopīga noguldījumu garantiju sistēma.

Saskaņā ar Eiropadomes 2012. gada 19. oktobra secinājumiem tika izveidots vienots uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzību, saskaņoti un iedarbīgi īstenotu Savienības politiku saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un konsekventi piemērotu vienoto noteikumu kopumu. Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) tika izstrādāts kā sistēma, kurā ietilpst valsts kompetentās iestādes (VKI) iesaistītajās dalībvalstīs (dalībvalstīs, kas ietilpst eurozonā, un jebkurā citā dalībvalstī, kas iesaistījusies ciešā sadarbībā ar VUM) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Minētajā nolūkā ar Padomes regulu (ES) Nr. 1024/2013 (turpmāk “VUM regula”) ECB tika uzticēti īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

Šajā ziņojumā ir sniegts VUM izveides un darbības novērtējums, lai varētu konstatēt tā iedarbīgumu banku savienības pirmā pīlāra statusā. Tas ir daļa no plašāka novērtējuma par panākumiem, kas gūti saistībā ar banku savienību, kurš izklāstīts Komisijas paziņojumā “Banku savienības izveides pabeigšana”. Ziņojumā ir sniegts arī Komisijas pirmais pārskats par VUM regulas piemērošanu, kas sagatavots saskaņā ar minētās regulas 32. pantu.

VUM regulā ir paredzēts, ka Komisija plaši pārskata VUM regulas vispārējo piemērošanu, īpašu uzsvaru liekot uz to, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šis ziņojums ietver īsu VUM regulas un tās piemērošanas galveno aspektu analīzi, un tajā uzskaitīti galvenie konstatējumi. Pievienotais Komisijas darba dokuments sniedz plašāku ainu par aplūkotajiem tematiem. Ņemot vērā agrīno VUM posmu, ne visus aspektus, kas uzskaitīti VUM regulas 32. pantā paredzētajās Komisijas pārskatīšanas pilnvarās, bija iespējams novērtēt vienādā detalizācijas līmenī. VUM regulā noteikto pārskatīšanas pilnvaru jomas dēļ šis ziņojums ir koncentrēts uz VUM likumdošanas, institucionālo un procesuālo sistēmu. Komisija atzinīgi vērtē citus patlaban veiktos novērtēšanas pasākumus, piemēram, Finanšu sektora novērtēšanas programmu (FSNP), ko pašlaik īsteno SVF, konverģences pārbaudes, ko veic Eiropas Banku iestāde (EBI), un dažādos Eiropas Revīzijas palātas pārskatus, kas papildina šo ziņojumu un kas ļaus vispusīgāk novērtēt VUM, iekļaujot dažādus aspektus un perspektīvas.

Balstoties uz dokumentu analīzi un intervijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, Komisija kopumā ir pozitīvi novērtējusi VUM regulas piemērošanu un ECB pirmos darbības gadus uzraudzības pilnvaru īstenošanā. Tagad banku savienības pirmais pīlārs ir pilnībā ieviests un darbojas, nodrošinot skaidrus ieguvumus attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un uzticēšanos, ko rada kredītiestāžu integrēta uzraudzība.

Dažās jomās ir iespējas turpināt uzlabot uzraudzības sistēmas darbību. Lai risinātu dažas no konstatētajām grūtībām, ziņojumā ir skaidrots tiesiskais regulējums, aplūkotas patlaban notiekošās diskusijas par grozījumiem attiecīgajos Savienības tiesību aktos un ierosināts, kā ECB minēto varētu atspoguļot savā darbībā. Pašlaik Komisija uzskata, ka nebūtu jāierosina VUM regulas grozījumi.

Šajā ziņojumā tiek atzīts, ka banku savienības uzraudzības pīlārs ir izveidots sekmīgi un ka tas darbojas pilnā apmērā, radot papildu ieguvumu finanšu stabilitātes un tirgus integrācijas ziņā. Tā ir svarīga premisa, ar ko turpināma un līdz 2019. gada beigām pabeidzama banku savienības izveide, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Banku savienības izveides pabeigšana”, kas pieņemts vienlaikus ar šo ziņojumu, un atbilstoši 2015. gada piecu priekšsēdētāju ziņojumā 2 un pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu (turpmāk “EMS pārdomu dokuments”) paustajiem aicinājumiem.

II. VUM regulas piemērošanas novērtējums

Pārskats ir koncentrēts uz svarīgākajiem VUM kā banku vienotā uzraudzības mehānisma darbības aspektiem. Analīze ir strukturēta piecās plašās tēmās, kas ietver galvenos tematus, kuri ir uzskaitīti VUM regulā noteiktajās pārskatīšanas pilnvarās:

·VUM pārvaldība;

·galvenie instrumenti, kurus ECB ir izstrādājusi savu uzraudzības uzdevumu veikšanai;

·ECB uzraudzības uzdevumu izpilde;

·mijiedarbība ar attiecīgajām ES un starptautiskajām struktūrām, kā arī

·VUM izmaksu lietderība.

Pastāv vispusīgi jautājumi, kas attiecas uz visām šīm piecām tēmām, tādēļ tie ir ņemti vērā visā ziņojumā, lai palīdzētu izveidot kopēju VUM darbības ainu. Šie jautājumi jo īpaši attiecas uz:

·VUM uzbūves dzīvotspēju un VUM regulā noteikto drošības pasākumu iedarbīgumu;

·līdzsvaru starp uzdevumiem un pienākumiem, kas uzticēti dažādajām VUM pusēm;

·VUM ietekmi uz iekšējo tirgu; kā arī

·to instrumentu un pilnvaru atbilstību, kas ECB pieejami tās uzdevumu izpildei.

Vairākus Komisijai VUM regulas 32. pantā piešķirto pilnvaru aspektus nebija iespējams detalizēti novērtēt, jo šajā posmā nebija pieejama pietiekama informācija, lai izdarītu pamatotus secinājumus. Piemēram, ņemot vērā, ka nav noslēgta vienošanās par ciešas sadarbības pasākumiem ar dalībvalstīm ārpus eurozonas, nav iespējams novērtēt attiecīgo pantu ietekmi. Līdzīgā kārtā arī saistībā ar potenciālo ietekmi uz valstu banku sistēmām – kaut arī ir pamanāmas jaunas tendences – ir pāragri to attiecināt uz VUM iespējamo ietekmi un noteikt citu iespējamu ietekmi uz valstu banku sistēmu struktūrām. Visbeidzot, pilnvaras novērtēt fiskālo ietekmi, kāda uzraudzības lēmumiem varētu būt uz iesaistītajām dalībvalstīm, un izmaiņu ietekmi attiecībā uz noregulējuma finansēšanas mehānismiem būtiski ir skārusi vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) turpmākā izveide, tādēļ atbilstīgāk būtu to izskatīt pēc VNM pārskatīšanas.

A. VUM pārvaldība

Lai sasniegtu VUM vispārīgo mērķi — nodrošināt ES banku sistēmas drošumu un stabilitāti, ir nepieciešama iedarbīga pārvaldība un iekšējās procedūras, ko līdzsvaro ar pienācīgas pārskatatbildības, taisnīga procesa un neatkarības noteikumiem, skaidri nodalot monetārās un uzraudzības funkcijas un iedarbīgi sadalot pienākumus VUM ietvaros starp ECB un VKI. Šajā sadaļā ir apkopoti Komisijas konstatējumi saistībā ar VUM pārvaldību.

Pārskatatbildības, taisnīga procesa un neatkarības noteikumi

Komisija ir novērtējusi ECB pārskatatbildību, ņemot vērā tās politisko, tiesisko un administratīvo dimensiju. Balstoties uz izanalizēto informāciju, pārskatā ir novērtēts, ka ECB piemērojamie pārskatatbildības noteikumi kopumā ir iedarbīgi.

Konkrētāk, praksē bieži tiek izmantoti dažādi procesi un procedūras, kas ieviesti, lai nodrošinātu pārskatatbildību attiecībā pret politiskajām institūcijām, piemēram, Eiropas Parlamentu, Padomi, Eurogrupu un valstu parlamentiem.

ECB uzraudzības lēmumu adresāti samērā bieži sauc ECB pie atbildības Eiropas Savienības Tiesā (EST), un tas parāda, ka tiesiskās pārskatatbildības noteikumi tiek izmantoti praksē. Ņemot vērā ECB piemērojamo atbildības režīmu un EST pilnvaras pārskatīt ECB lēmumu likumīgumu, ECB sniedz plašākas iespējas pārskatīšanai tiesā nekā daudzas VKI.

Attiecībā uz administratīvo pārskatatbildību jānorāda, ka ECB tiek piemēroti plaši papildu pārskati, ko veic dažādas ES administratīvās institūcijas, proti, Komisija, Eiropas Revīzijas palāta (ERP), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Ombuds. ECB ir apliecinājusi, ka tā ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar šādiem pārskatiem, uztver nopietni, bieži vien attiecīgi pielāgojot savus noteikumus vai praksi. Turklāt ECB aktīvi veicina uzraudzības uzdevumus, ko Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) veic eurozonas dalībvalstīs, un tai ir svarīga loma pašlaik īstenotajā ES/EZ Finanšu sektora novērtēšanas programmā. Šajā pārskatā ir apskatīta arī ECB piemērojamās ārējās revīzijas iedarbīgums, ņemot vērā, ka ERP pilnvaru veikt ECB revīziju būtu jāaplūko to vispārējo pārskatatbildības noteikumu kontekstā, kuri ECB ir piemērojami tās uzraudzības pilnvaru kontekstā, kā arī ņemot vērā to, ka valstu revīzijas iestāžu pilnvaras veikt VKI revīziju ir ļoti atšķirīgas. Vienlaikus būtu jāuzsver, ka saskaņā ar LESD ECB ir pienākums iesniegt ERP visus dokumentus vai informāciju, kas nepieciešami, lai ERP varētu veikt savu uzdevumu atbilstīgi tās juridiskajām pilnvarām. Būtu vēlams, ka ECB un ERP noslēgtu iestāžu nolīgumu, kurā tiktu konkretizēti informācijas apmaiņas veidi un atļauta ERP piekļuve jebkurai informācijai, kas nepieciešama revīzijas funkciju veikšanai.

Šķiet, ka EBI sagatavotie konverģences ziņojumi ir vēl viens iedarbīgs pārskatīšanas instruments, lai nodrošinātu ECB atbilstību vienotajam noteikumu kopumam. Turpretī, balstoties uz neoficiālu informāciju, šķiet, ka EBI kompetences Savienības tiesību aktu pārkāpumu gadījumā vērsties pret ECB ir mazāk iedarbīgas, ņemot vērā to, ka EBI lēmumu pieņemšanas procedūrā ir noteikts dubultais no iesaistīto dalībvalstu VKI un no neiesaistīto dalībvalstu VKI balsu vairākums, lai gan ir iespējams, ka iesaistīto dalībvalstu VKI vairākums jau ir atbalstījis ECB lēmumu, kad to pieņēma Uzraudzības valde un ECB Padome.

Pārskats arī parāda, ka ir ieviesti atbilstīgi neatkarības noteikumi, un nav atrasti pierādījumi, kas liktu apšaubīt šo noteikumu iedarbīgumu.

ECB ir izveidojusi konsultāciju, taisnīga procesa un iekšējo resursu mehānismus, balstoties uz sīki izstrādātām sistēmām. Atzinīgi jāvērtē tas, ka ECB izvērš konsultāciju kultūru ārpus saviem formālajiem pienākumiem, un ECB tiek mudināta izmantot konsultācijas vienmēr, kad tā gatavojas dot turpmāku ieguldījumu noteikumu un prakses saskaņošanā. Šķiet, ka taisnīga procesa noteikumi ir pamatoti ar stingru sistēmu. Par svarīgu ir uzskatāms tas, ka ECB tiecas panākt pareizo līdzsvaru, nosakot termiņus vai marķējot dokumentus kā konfidenciālus, lai tādējādi novērstu jebkādus to pušu nepamatotus procesuālo tiesību ierobežojumus, uz kurām attiecas tās lēmumi.

Iesaistītās puses aktīvi izmanto pieejamo resursu mehānismu pret ECB lēmumiem — Administratīvo pārskatīšanas padomi (APP) —, un ECB apgalvo, ka tās atzinumi ECB uzraudzības praksi ir ietekmējuši plašāk nekā atsevišķie gadījumi, uz kuriem tie attiecas. Šajā ziņojumā nav konstatēti nepilnību pierādījumi. Būtu lietderīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz APP aizvien plašākā judikatūra, nodrošinot lielāku pārredzamību par APP veikto darbu, piemēram, publicējot ECB tīmekļa vietnē APP lēmumu kopsavilkumus un pienācīgi ievērojot konfidencialitātes noteikumus.

Lēmumu pieņemšana

Komisija ir rūpīgi izpētījusi pārvaldības kārtību, kas ir pamatā ECB lēmumu pieņemšanai saistībā ar uzraudzības darbībām.

ECB lēmējinstitūcijas ir Padome un Valde. Padomei ir arī pārraugoša atbildība par VUM pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr, ņemot vērā VUM konkrētos uzdevumus, ir izveidotas speciālas uzraudzības struktūras (piem., Uzraudzības valde) un procedūras (piem., iebildumu neizteikšanas procedūra), lai atbalstītu Padomi, tai veicot uzdevumus, kas līdz ar VUM regulu uzticēti ECB.

Ņemot vērā lēmumu lielo skaitu un to dažādo tipoloģiju, šķiet, Uzraudzības valdes un Padomes iesaistīšana visos lēmumos nozīmē būtisku slodzi abu minēto institūciju resursiem, kas ietver visas VKI un valsts centrālās bankas. Uzraudzības lēmumu vidū pastāv nozīmīgas atšķirības sarežģītības, ietekmes un atbilstības uzraudzītajām iestādēm ziņā. Šāda dažādība pastāv lēmumu veidu starpā (piem., SREP lēmumi salīdzinājumā ar CET1 instrumentu apstiprināšanu), kā arī vienā un tajā pašā lēmumu kategorijā (piem., atbilstošs un piemērots lēmums par lielas mātessabiedrības valdi salīdzinājumā ar atbilstošu un piemērotu lēmumu par integrētas meitassabiedrības pārvaldību). Minētās atšķirības netika ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesā, kā rezultātā nesamērīgi tika izmantoti ECB resursi, pieņemot kārtējos lēmumus vai lēmumus ar mazāku vispārējo ietekmi. Šādā situācijā ECB lēmējinstances nevarēja koncentrēties uz svarīgiem uzraudzības jautājumiem, un bieži vien oficiālā lēmumu pieņemšanas procesa sagatavošana prasīja nesamērīgas ECB un VKI pūles un resursus. 3 Šo problēmu risināšanai ECB ir pilnveidojusi lēmumu pieņemšanu, izmantojot veidnes, rakstiskas procedūras, lēmumu komplektēšanu, un pieņēmusi deleģēšanas sistēmu konkrētiem kārtējiem lēmumiem vai lēmumiem ar mazāku potenciālo ietekmi. 4 Vēl ir jāpārbauda, vai deleģēšanas sistēma panāks atbilstīgu līdzsvaru starp deleģētajiem lēmumiem un tiem lēmumiem, kuri nav deleģēti, un vai tās rezultātā tiks uzlabota resursu izmantošana.

Uzraudzības un monetāro funkciju nodalīšana

Lai novērstu interešu konfliktus starp ECB uzraudzības uzdevumiem, no vienas puses, un monetāro politiku un citiem ECB veiktajiem uzdevumiem, no otras puses, VUM regulā ir noteikta monetāro un uzraudzības funkciju nodalīšana.

ECB to ir īstenojusi ar procesuālo noteikumu kopuma palīdzību, kas nodrošina darbinieku organizatorisku nodalīšanu, Padomes diferencētas sanāksmes un lēmumu pieņemšanas procedūras, diferencētu pakļautības kārtību, konfidencialitātes noteikumus un vidutājus interešu konfliktu gadījumā. Vairums darbinieku, kas veic uzraudzības uzdevumus, strādā organizatoriski nodalītās nodaļās, tiem ir noteikta skaidra pakļautības kārtība Uzraudzības valdei, un uz tiem attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi. Konkrēti pakalpojumi, piemēram, juridiskie pakalpojumi, iekšējā revīzija vai cilvēkresursi tiek “dalīti” starp abām minētajām funkcijām. Tas neapdraud nodalīšanas principu, ciktāl šie pakalpojumi veic tikai atbalsta funkcijas. Taču, ja šādu kopīgo pakalpojumu gadījumā sniedz ieteikumus, kas ir svarīgi ECB politikas lēmumu pieņemšanā, būtu jāapsver aizsardzības pasākumu stiprināšana.

Sagatavošanās darbus makroprudenciālajiem uzdevumiem, kas ECB uzticēti VUM regulā, veic ECB par finanšu stabilitāti atbildīgā nodaļa, kura ir iesaistīta gan uzraudzības, gan citos ECB uzdevumos. Vienlaikus īpašā procedūra, kas paredzēta makroprudenciālo lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz VUM regulas 5. pantu, piešķir Padomei visā lēmumu pieņemšanas procesā redzamāku lomu par to, kāda tai mikroprudenciālo uzraudzības lēmumu pieņemšanā. Kaut arī ECB lēmums piesaistīt pašreizējās nodaļas pieredzi un iespējas, veicot tās jaunos uzraudzības uzdevumus saistībā ar makroprudenciālajām pilnvarām, ir saprotams, ir svarīgi, ka ECB nodrošina, lai Uzraudzības valde būtu atbilstīgi iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā un lai visi saskaņā ar VUM regulas 5. pantu pieņemamie lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz pilnīgu projektu, kuru ierosinājusi Uzraudzības valde.

Uzdevumu un pienākumu sadalījums starp ECB un VKI

VUM kā sistēmu veido ECB, kam centrālajā līmenī uzticēta sistēmas kopējās funkcionēšanas un efektivitātes nodrošināšana, un VKI decentralizētā līmenī. VUM regulā ir noteikts skaidrs pienākumu sadalījums. Tajā VKI ir uzticēts palīdzēt ECB visās tās uzraudzības darbībās, un tās ir izraudzītas kā galvenās atbildīgās par mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) uzraudzību. ECB ar VKI palīdzību veic nozīmīgo iestāžu (NI) uzraudzību, pieņem lēmumus saistībā ar kopīgajām procedūrām, pārrauga VKI veiktās MNI uzraudzības saskaņotību, sniedz VKI instrukcijas un var pārņemt MNI tiešu uzraudzību.

Šķiet, ka šis uzdevumu un pienākumu sadalījums praksē darbojas labi, ECB veidojot zināšanas un pieredzi pastāvīgajā mijiedarbībā ar VKI un VKI īstenojot to zinātību, balstoties uz intensīvāku mijiedarbību ar citām VKI un ECB. Šajā VUM posmā funkciju sadalījums starp ECB un VKI kopumā šķiet līdzsvarots.

Lai gan nav pierādījumu nekādam pastāvošam konfliktam vai ECB iejaukšanās nodomiem, dažas VKI ir paudušas bažas par ECB lomu saistībā ar MNI. Šīs VKI prasa paredzamību attiecībā uz apmēru, kādā ECB var ietekmēt MNI uzraudzību vai beigu beigās to pārņemt. Pēc noklusējuma MNI uzraudzība tika piešķirta VKI, un ECB tiesības pārņemt MNI uzraudzību varētu īstenot tikai tad, ja ir nepieciešams un pietiekams pamatojums atkāpties no šā noteikuma. Taču VUM regulas nosacījumi, ar kuriem ECB tiek uzticēti pienākumi saistībā ar MNI, būtu jāinterpretē kā tādi, kas nodrošina ECB pietiekamu elastīgumu intervences īstenošanā, kad tas ir nepieciešams ECB uzdevumu veikšanai. 5 Tādējādi iespēja sniegt VKI norādījumus un instrukcijas ir ECB galvenais instruments, lai nodrošinātu saskaņotu un iedarbīgu prudenciālās uzraudzības īstenošanu visā banku savienībā. Vienlīdz svarīgas ir ECB pilnvaras pārņemt MNI uzraudzību, ja tas ir vajadzīgs, lai garantētu augstu uzraudzības standartu saskaņotu piemērošanu. Papildu šķēršļiem nevajadzētu ietekmēt ECB elastīgumu šo instrumentu izmantošanā.

Rodas daži jautājumi saistībā ar atlikušajām VKI kompetencēm un veidu, kā tās var izmantot, lai apietu pienākumu sadalījumu VUM. Nesenie notikumi strukturālajā tirgū liecina par tendenci, ka trešo valstu grupām ir aizvien komplicētākas struktūras Savienībā, kuras darbojas, izmantojot iestādes, uz ko neattiecas ECB uzraudzība. Piemēram, ECB nebūtu pilnvaru attiecībā uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai iestādēm ar ES filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas trešās valstīs, kas varētu radīt nepilnības tās vispārējās pilnvarās, kā arī radīt regulējuma un uzraudzības arbitrāžas iespējas. Pastāv konkrētas bažas saistībā ar lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz galvenos vairumtirgus un ieguldījumu starpniecības pakalpojumus ES mērogā un kuras būtībā ir “līdzīgas bankām”. Šīs sabiedrības sava lieluma un mijiedarbības dēļ nepārprotami rada risku finanšu stabilitātei. Tādēļ uz tām būtībā attiecas tie paši pienākumi, kādi ir kredītiestādēm. Tomēr nebūt vienmēr tām darbības atļauju piešķir un uzraudzību pār tām veic tās pašas iestādes, kas kredītiestāžu gadījumā; līdz ar to saistībā ar KPD un KPR piemērošanu varētu izveidoties nevienlīdzīgi konkurences apstākļi. Notiekošo Kapitāla prasību direktīvas (KPD) un Kapitāla prasību regulas (KPR), kā arī prudenciālās attieksmes pret ieguldījumu brokeru sabiedrībām pārskatīšana varētu būt laba iespēja pievērsties šim aspektam.

Komisijas novērtējumā ir atzīta specifika, kāda ir ECB pienākumam piemērot valstu tiesību aktus, ar ko transponē attiecīgās direktīvas, un tās kompetencei iegūt konkrētas pilnvaras, kas izriet no šādiem valstu tiesību aktiem. Ir nepieciešami skaidri principi šādas bezprecedenta situācijas pamatošanai. Tādējādi ir uzsvērts, ka ECB uzraudzības pilnvaras saskaņā ar VUM regulu būtu jāsaprot pietiekami plaši, ietverot pilnvaras, kas valstu iestādēm piešķirtas valstu tiesību aktos, lai veiktu uzraudzības funkcijas, kuras noteiktas KPD un KPR saistībā ar kredītiestādēm. Taču, tā kā ECB pilnvaras ir īstenojamas tikai ECB uzticēto uzdevumu robežās, katrā atsevišķā gadījumā ir jāpārliecinās, vai konkrētās pilnvaras, kas piešķirtas valstu tiesību aktos, ietilpst konkrēto ECB uzticēto uzdevumu jomā vai ne. Ņemot vērā, ka šāda katra atsevišķa gadījuma analīze ir apgrūtinoša un ne vienmēr prognozējama, ir ierosināts, ka turpmākajos attiecīgajos tiesību aktos uzraudzības pilnvaras skaidri tiks noteiktas tieši piemērojamajos nosacījumos.

B. Uzraudzības instrumenti

Savu uzraudzības uzdevumu veikšanai ECB ir izstrādājusi un piemērojusi daudzus svarīgus uzraudzības instrumentus, balstoties uz pilnvarām, kas tai uzticētas VUM regulā. Šajā sadaļā ir apkopoti Komisijas konstatējumi par šiem instrumentiem un to lietderīgumu, ECB veicot savus uzraudzības uzdevumus.

Uzraudzīto iestāžu iedalīšana kategorijās

Lai noteiktu ECB un VKI konkrēto lomu saistībā ar atsevišķām uzraudzītajām iestādēm, pamatojoties uz VUM regulu, ECB ir jānosaka, vai minētās iestādes ir nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes. Kaut arī sākuma punkts saskaņā ar VUM regulu ir klasifikācija uz kvantitatīvu kritēriju pamata, ECB ņem vērā arī “īpašos apstākļus”, kas pamatotu novirzi no šiem kritērijiem. Lai gan ECB no pamata piešķiršanas nosacījumiem ir novirzījusies tikai izņēmuma gadījumos, būtu vēlama lielāka pārredzamība attiecībā uz pārklasificēšanas lēmumu loģisko pamatojumu.

ECB bieži izmanto arī uzraudzīto iestāžu sīkāku klasifikāciju dažādiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu, kādā apmērā tā ir iesaistīta, īstenotu ikdienas uzraudzību, piemērotu proporcionalitāti, nodrošinātu salīdzinošu novērtēšanu, noteiktu, kāda informācija VKI būtu jānosūta utt. Šī klasifikācija ECB ir lietderīga, lai gādātu par vienlīdzīgiem uzraudzības nosacījumiem, ko piemēro salīdzināmām iestādēm, kā arī par savu darbību efektīvu organizēšanu. Taču mijiedarbība starp atšķirīgajām klasifikācijas kategorijām un to atbilstību dažādām uzraudzības darbībām ne vienmēr ir tieša un vienkārša. Tādēļ tiek ieteikts, lai ECB uzlabo komunikāciju par metodēm, ko izmanto šai klasificēšanai, kā arī par dažādo kategoriju ietekmi uzraudzības darbību ziņā.

Kopējās uzraudzības komandas (KUK)

Kopējās uzraudzības komandas (KUK) pārstāv VUM kā sistēmu; tās ir instruments, ar kuru ECB piesaista VKI personāla pieredzi, lai veiktu savus pienākumus — NI tiešās uzraudzības pienākumus. Tās atbild par NI pašreizējo uzraudzību, jo tām ir uzticēta to uzdevumu veikšana, kuri uzskaitīti Uzraudzības izskatīšanas programmā, pārbaužu uz vietas koordinēšana un sadarbošanās ar VKI.

KUK sistēmas izstrāde ir bijusi “mācīšanās darot” process, kurā joprojām tiek veikti pielāgojumi. Problēmas ir saistītas ar to, ka KUK ir reāls uzraudzības sadarbības veids, kam nepieciešama resursu integrācija jaunā institucionālā sistēmā. Pirmajos darbības gados KUK ir pierādījušas, ka tās ir funkcionālas un uzticamas, veicot lielāko daļu darba, kas ir pamats uzraudzības lēmumu pieņemšanai. ECB ir ievērojami centusies, lai izvērstu KUK par svarīgu instrumentu saskaņotai uzraudzībai eurozonā. Tomēr ir radušās zināmas bažas saistībā ar konkrētiem sistēmas strukturālajiem aspektiem, kas varētu ietekmēt KUK efektivitāti praksē, piemēram, nekoordinēta pakļautības kārtība, valodas problēmas un nepietiekama personāla piešķiršana. ECB tiek mudināta laikus kliedēt šīs bažas, lai nodrošinātu efektīvu KUK darbību.

Horizontālās funkcijas

Viens no VUM mērķiem ir gādāt par saskaņotu uzraudzību banku savienībā. Šajā nolūkā īpaši izveidots ģenerāldirektorāts veic tā sauktās horizontālās funkcijas, ar ko nosaka ECB uzraudzības politiku, nodrošina uzraudzības pieeju konverģenci KUK vidū un koordinē citu būtisku specializētu uzdevumu izpildi. Horizontālo funkciju izveide ir vērtējama atzinīgi, jo tā ir būtiska, nodrošinot saskaņotību augstas kvalitātes uzraudzības standartu piemērošanā visām banku savienības bankām.

Lai horizontālo funkciju uzdevumi būtu iedarbīgi, tām ir jāveicina līdzsvarota sadarbība ar VKI. Šāds līdzsvars lielā mērā ir panākts uzraudzības politikas izstrādes jomā, jo īpaši izveidojot neformālas atbalsta struktūras, kurām ir padomdevēja loma (piem., ekspertu tīkli). Tas, ka ECB izmanto tīklus, lai prasītu VKI ieguldījumu politikas jautājumos, būtu atzinīgi vērtējams kā elastīgs sadarbības instruments VUM ietvaros. Kaut arī nav vajadzības formalizēt visas šādas struktūras, skaidrāks stabilu un ietekmīgu tīklu statuss sniegtu pilnīgāku pārskatu par to pilnvarām, pārvaldību un pakļautības kārtību. Turklāt būtu jāizvairās no tīklu izplatīšanas, pilnveidojot pašreizējās struktūras un nosakot jomas, kuras gūtu vislielāko labumu no šādu korporatīvo struktūru darbības rezultātiem.

Dažas VKI ir kritiski izteikušās par sadarbību, kas tiek īstenota, pastāvot horizontālajām funkcijām, it sevišķi saistībā ar to, kādā veidā horizontālais darbs ietekmē KUK darbības rezultātus. Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz VKI un novērstu nepilnības lēmumu pieņemšanā, ECB varētu ieplānot sistemātiskāku un laicīgāku ziņošanu attiecīgajiem KUK koordinatoriem un apakškoordinatoriem par tās horizontālo funkciju ierosinātajām izmaiņām KUK izstrādātajos lēmumu projektos.

Pārbaudes uz vietas

Pārbaudes uz vietas ir svarīgs uzraudzītāju instruments, kas paredzēts, lai izskatītu atbilstību un apkopotu savu pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju vietā, kur atrodas uzraudzītā iestāde. ECB ir guvusi labus panākumus pārbaudes uz vietas funkcijas izveidē. Noteikumi un procedūras jau pašlaik nodrošina būtisku uzraudzības saskaņotības līmeni šajā jomā. Tas tuvākajā laikā tiks vēl vairāk stiprināts, ieviešot atzinīgi vērtējamo kopīgo VUM apmācības programmu pārbaužu uz vietas inspektoriem. ECB būtu cieši jāsadarbojas ar EBI šādas apmācības programmas jomā, lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu sinerģiju inspektoriem visās dalībvalstīs.

Taču saskaņoto procedūru īstenošana joprojām liecina par atšķirībām, jo īpaši saistībā ar to, kā izmeklēšanas komandas kvantitatīvi nosaka pārbaužu konstatējumus un kā KUK reaģē uz šiem konstatējumiem. ECB būtu jāveicina saskaņota savu kopīgo pārbaužu uz vietas procedūru īstenošana, nodrošinot, ka arī šādu pārbaužu rezultāts ir pienācīgi saskaņots.

Turklāt joprojām ir jāuzlabo pārbaužu uz vietas komandu personāla komplektēšana. To varētu panākt, palielinot ECB darbinieku īpatsvaru un nodrošinot, ka ECB var prognozēt VKI darbinieku pieejamību pārbaudēm uz vietas. Ir pieņemami, ka ECB reizēm paļaujas uz ārējiem konsultantiem, jo īpaši gadījumos, kad ir nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, kuras dažkārt nav viegli atrodamas VUM resursos. Tomēr ārējo ekspertu izmantošana pārbaudēs uz vietas būtu jāierobežo un tai būtu jāpiemēro atbilstīgi drošības pasākumi. Piemēram, ārējiem ekspertiem nevajadzētu būt pārbaužu uz vietas komandu vadībā, un tiem nevajadzētu būt vairāk par pusi no komandas locekļiem, jo tas potenciāli varētu radīt reputācijas risku un VUM konfidencialitātes problēmas.

Kolēģijas

Kopumā kolēģijas joprojām ir forums, kas paredzēts, lai koordinēti uzraudzītu pārrobežu banku grupas, kuras veic darbības ārpus eurozonas. Pašlaik tās ir galvenais instruments mijiedarbībai ar to neiesaistīto dalībvalstu VKI, kuras, šķiet, augsti vērtē ECB kā savu jauno partneri. ECB ir pierādījusi, ka ir uzticama, labi organizēta kolēģiju vadītāja, un ir devusi kvalitatīvu ieguldījumu kolēģiju diskusijās. Kolēģijas ir arī svarīgs ECB instruments, veicot savus uzdevumus saistībā ar būtiskām ārpus eurozonas esošu valstu kredītiestāžu filiālēm, pār kurām tā veic uzņēmējas dalībvalsts uzrauga pienākumus. ECB būtu arī jāuzteic par sadarbības pasākumiem, par kuriem tā ir vienojusies īsā laikā, un banka tiek mudināta pabeigt iesāktās sarunas ar visām nozīmīgajām iestādēm.

Izvēles varianti un rīcības brīvība

Savas darbības uzsākšanas posmā ECB ir ievērojami centusies, lai saskaņotu izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu. Šie centieni bija sekmīgi, un tie ir jāuzteic, jo to rezultātā saskaņotie noteikumi par to, kā kompetentās iestādes īsteno izvēles iespējas un rīcības brīvību, ir palīdzējuši uzlabot vienlīdzīgus konkurences apstākļus eurozonā — gan NI, gan MNI. Atzinīgi jāvērtē tas, ka ECB neizmanto pārāk plašu pieeju saskaņošanai, bet katru izvēles iespēju un rīcības brīvību apsver atsevišķi, ņemot vērā dažādos sākuma punktus iesaistītajās dalībvalstīs un dažādās vajadzības, kas raksturo valsts banku nozari. Līdzīgā veidā atzinīgi jāvērtē tas, ka ECB tiecas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemērojot saskaņošanu arī MNI uzraudzībai un vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitāti. Taču ar nožēlu jāatzīst, ka attiecībā uz dažām izvēles iespējām un noteiktu rīcības brīvību mērķis panākt pilnībā saskaņotu standartu nav sasniegts, ECB pieņemot, ka vienlaikus pastāvēs atšķirīgi režīmi. 6  

C. Uzraudzības uzdevumu izpilde

VUM regulā ECB ir uzticēti daudzi konkrēti uzraudzības uzdevumi, lai nodrošinātu banku drošumu un stabilitāti tās uzraudzībā. Šajā trešajā tēmā Komisija ir novērtējusi galveno ECB noteikto uzraudzības uzdevumu izpildi.

Kopīgās procedūras, lai izsniegtu atļaujas darbības uzsākšanai un novērtētu iegūšanu

ECB ir uzticēti trīs uzdevumi attiecībā uz visām banku savienības kredītiestādēm (NI un MNI): atļaujas izsniegšana vai šādas atļaujas anulēšana un iegūšanas un būtiskas līdzdalības novērtēšana (turpmāk — kopīgās procedūras). Šie uzdevumi ir īpaši ne vien ietverto iestāžu ziņā plašās jomas dēļ, bet arī tās svarīgās lomas dēļ, kāda VKI ir piešķirta sagatavošanās darba veikšanā.

Kopīgās procedūras atļauju izsniegšanai un iegūšanas novērtēšanai ir ECB grūts uzdevums, ņemot vērā īsos termiņus, kas tiek piemēroti, lielo skaitu lēmumu un to, cik sarežģīti ir novērtēt priekšlikumus, kurus VKI ir izstrādājušas, pamatojoties uz 19 atšķirīgiem valstu tiesiskajiem regulējumiem. Minētās procedūras nav atdalāmas no ciešas sadarbības starp ECB un VKI. Šāda sadarbība ir pienākums, kas noteikts VUM, un tā būtu godprātīgi jāīsteno visām pusēm un visos posmos (t. i., sākotnējā apstiprināšanas posmā, kā arī pastāvīgajā atbilstības pārbaudē). ECB un VKI ir paveikušas ievērojamu darbu, un tām ir izdevies izstrādāt instrumentus un procedūras, kas palīdz ECB izpildīt savus uzdevumus ierobežojošajā grafikā, kāds tai tiek piemērots. Kopīgo procedūru attīstība liecina, ka palielinās ECB un VKI savstarpējā uzticība, tādējādi atbalstot VUM darbību.

Pastāvīga nozīmīgo iestāžu uzraudzība: atbilstības un piemērotības novērtējums

Lai nodrošinātu, ka bankas savus riskus pārvalda kvalificētā veidā, ECB ir uzticēts uzdevums novērtēt katru nozīmīgas iestādes vadības locekli attiecībā uz to, vai šis loceklis ir atbilstīgs un piemērots savu uzdevumu veikšanai. Tā rezultātā Uzraudzības valdei un Padomei ir uzlikts ļoti liels operatīvs slogs — galvenokārt tiesvedību lielā skaita dēļ, kā arī atšķirīgo valstu režīmos paredzēto procesuālo termiņu dēļ. Tādēļ minētā joma tika izraudzīta, lai pirmo reizi izmēģinātu gaidāmo deleģēšanas sistēmu, no kuras tiek gaidīts, ka tā paātrinās lēmumu pieņemšanu un samazinās nepadarīto darbu uzkrāšanos. Taču tas ECB neatvieglos sarežģītas analīzes veikšanu, ja būtisku noteikumu aspektu attīstība nenotiks saskaņoti.

ECB tika aktīvi iesaistīta, kad EBI izstrādāja savu apspriežu dokumentu par pārskatītajām pamatnostādnēm par atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Paralēli tam ECB ir sagatavojusi savu apspriežu dokumentu par norādījumiem atbilstības un piemērotības novērtējumiem, kurš tika pabeigts un publicēts pirms EBI pamatnostādņu publicēšanas. Atzinību pelna tas, ka ECB ir skaidri paudusi apņemšanos pārskatīt ECB norādījumus, ņemot vērā galīgās izmaiņas pabeigtajās EBI pamatnostādnēs, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību satura ziņā.

Pastāvīga nozīmīgo iestāžu uzraudzība: pašu kapitāla apstiprinājumi un atbrīvojumi

Kapitāla instrumentu apstiprināšana atspoguļo galvenos uzraudzības pienākumus, kuri saskaņoti būtu jāpiemēro visā Savienībā. Šo jomu jo īpaši rūpīgi pārbauda EBI, kurai ir vispārējas pilnvaras pārskatīt pašu kapitāla kvalitāti. Ņemot vērā EBI plašo pieredzi, kas gūta, rūpīgi pārbaudot visā Savienībā emitēto kapitāla instrumentu saderību ar KPR atbilstības kritērijiem pašu kapitāla nolūkos, ir svarīgi, ka kompetentās iestādes šajā jomā cieši sadarbojas ar EBI. Tādēļ ECB tiek mudināta izveidot sistēmu, kas nodrošina, no vienas puses, visu to pašu kapitāla instrumentu iekšēju horizontālu rūpīgu pārbaudi, kurus emitējušas ECB uzraudzītās iestādes, un, no otras puses, iedarbīgu un saskaņotu sadarbību ar EBI attiecībā uz šādu pašu kapitāla instrumentu kvalitātes novērtēšanu saskaņā ar ECB uzticētajiem uzdevumiem.

Attiecībā uz atbrīvojumu izmantošanu ir novērots, ka ECB samērā bieži ir piemērojusi dažus atbrīvojumus, ievērojot šādu atbrīvojumu nosacījumu definīciju ECB norādījumos par izvēles iespējām un rīcības brīvību. Piesardzīga atbrīvojumu piemērošana, kas noteikta tiesību aktos, būtu jāvērtē atzinīgi un ECB tā būtu jāturpina, arī turpmāk veicinot to īstenošanas nosacījumus 7 KPR piemērošanas jomas ietvaros. Saskaņotos nosacījumus atbrīvojumu piemērošanai, kurus izstrādājusi ECB, varētu izmantot par pamatu saistībā ar banku savienības turpmākās attīstības centieniem, kuros ir ņemta vērā iespēja piemērot pārrobežu atbrīvojumus, ja tas ļauj panākt efektīvāku kapitāla vai likviditātes pārvaldību, neviešot bažas prudenciālās uzraudzības kontekstā.

Pastāvīga nozīmīgo iestāžu uzraudzība: iekšējie modeļi

ECB ir sekmīgi izveidojusi stingru procedūru iekšējo modeļu novērtēšanai. Bilancē pieejamie pierādījumi liek domāt, ka ECB īstenotais process iekšējo modeļu apstiprināšanai ir sīki izstrādāts un labi pārvaldīts. Tas palielinās to iekšējo modeļu uzticamību, kurus bankas izmanto saskaņā ar VUM uzraudzību, un tādējādi arī investoru uzticēšanos banku kapitāla prasībām un, visbeidzot, to noturīgumam. Arī Iekšējo modeļu mērķpārbaude (IMMP) tiek uzskatīta par labu ieguldījumu uzraudzībā, palīdzot uzlabot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un labāk saskaņot uzraudzības praksi.

Modeļu apstiprināšanas un pārbaudes funkciju izstrāde bija laikietilpīgs darbs, kas izraisīja zināmu kavēšanos modeļu apstiprināšanā un, iespējams, pagarināja modeļu apstiprināšanas laiku sākotnējā posmā. Taču ECB sniegtie pierādījumi liek domāt, ka turpmāk tas tā vairs nebūs. Jāuzsver arī, ka ECB nodrošina reālu pievienoto vērtību modeļu uzraudzības kvalitātes ziņā, ko apliecina tās lielā pieredze — jo īpaši salīdzinājumā ar dažām mazākām VKI. Arī salīdzinājumā ar lielākām VKI tā var nodrošināt labāku uzraudzību, pateicoties tam, ka tai ir lielāka salīdzinošās novērtēšanas grupa, kas ļauj veikt detalizētāku modeļu salīdzinošo novērtēšanu.

Ir svarīgi, ka VUM sadarbojas ar EBI, lai dalītos labā praksē ar kompetentajām iestādēm ārpus eurozonas, tādējādi veicinot uzraudzības konverģenci ne tikai eurozonā, bet arī visā ES vienotajā tirgū.

Pastāvīga nozīmīgo iestāžu uzraudzība: uzraudzības pārskatīšanas un novērtējuma process (SREP)

Balstoties uz kopīgu metodoloģiju, kas ietver labāko praksi, ECB ir izdevies ļoti īsā laikposmā piemērot vienotu SREP visām NI. SREP īstenošana 2015. un 2016. gadā ir veicinājusi kapitāla līmeņa pieaugumu bankās, turpinot stiprināt eurozonas banku sistēmas stabilitāti un noturīgumu. Papildus tam, novēršot nepilnības un ātri iestrādājot regulatīvās izmaiņas savā metodoloģijā, ECB ir pierādījusi, ka tā ir organizācija, kas pielāgojas un mācās. Šajā ziņā ECB panākumi saistībā ar SREP ir ievērojami, un ECB centieni ir vērtējami ļoti atzinīgi.

ECB arī turpmāk būtu konstruktīvi jāsadarbojas ar Komisiju un EBI, turpinot attīstīt savu metodoloģiju un procesus, jo īpaši attiecībā uz 2. pīlāra pamatnostādņu piemērošanu. Līdzīgā veidā ECB tiek aicināta SREP metodoloģijā iekļaut atgriezenisko saiti, ko EBI sniegusi, veicot konverģences novērtēšanu.

Tas, ka ECB horizontālās funkcijas pārbauda SREP lēmumus, nodrošina saskaņotu SREP piemērošanu un palīdz līdzīgām iestādēm panākt līdzīgus SREP rezultātus. Ir svarīgi, lai tiktu saglabāts pareizais līdzsvars un lai saskaņotības prasības nenovestu pie tā, ka rezultāti tiek ierobežoti ļoti šaurā diapazonā, kas faktiski ignorētu SREP bankām specifisko raksturu. ECB tiek mudināta arī uzlabot komunikāciju ar VKI saistībā ar metodēm, ko izmanto, lai pielāgotu KUK ierosinātos SREP lēmumus horizontālā līmenī.

Konkrētāk: iespēja ietekmēt banku uzkrājumus ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem

Visbeidzot, ECB tiek mudināta piemērot visu uzraudzības pilnvaru arsenālu, kas ļautu novērst riskus, izmantojot vispiemērotākos uzraudzības instrumentus. Pašreizējās pilnvarās ir paredzēta iespēja, ka kompetentā iestāde var ietekmēt bankas uzkrājumu līmeni saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un veikt nepieciešamos pielāgojumus (atskaitījumus un līdzīgas procedūras) gadījumā, ja, piemēram, grāmatvedībā atspoguļotie uzkrājumi, raugoties no uzraudzības viedokļa, nav pietiekami. 8 Īpaši svarīgi tas ir ar ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem saistītu problēmu risināšanas kontekstā, kā uzsvērts ES rīcības plānā par ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem 9 .

Pastāvīga nozīmīgo iestāžu uzraudzība: izpilde un sankciju piemērošana

Savas darbības uzsākšanas posmā ECB koncentrējās uz to, lai iegūtu zināšanas par uzraudzīto iestāžu prudenciālo situāciju, tikai retos gadījumos izmantojot savas sankciju piemērošanas un izpildes pilnvaras. Tādējādi sankciju piemērošanas un izpildes sistēmas lietderīgums būs jāizvērtē sīkāk tad, kad tiks uzkrāta plašāka praktiskā pieredze. Lai sankciju piemērošanas sistēma tiktu īstenota iedarbīgi, ir izšķirīgi, ka gan ECB, gan VKI turpina godprātīgu sadarbību.

Jau pašlaik var atzīmēt acīm redzamu asimetriju (piemēram, sankciju piemērošanas pilnvaru atšķirīgo tvērumu salīdzinājumā ar uzraudzības pilnvarām), kopīga izpildes un sankciju piemērošanas pasākumu kopuma neesību, kā arī pārāk plašās iespējas interpretēt spēkā esošos ES sankciju piemērošanas noteikumus. Minētais var iespaidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un tas būtu rūpīgi jāuzrauga, ņemot vērā ietekmi uz ECB uzraudzības uzdevumu izpildes iedarbīgumu.

VKI īstenotās MNI uzraudzības pārraudzība

MNI sektors ir ļoti daudzveidīgs, un tas apzināti tika atstāts VKI tiešā uzraudzībā, savukārt ECB pārrauga VKI veikto uzraudzību nolūkā nodrošināt uzraudzības rezultātu saskaņotību un augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu. ECB pārraudzītāja loma šādā izpildē ir izšķirīga, ciktāl tā nodrošinātu prudenciālo noteikumu saskaņotu un konsekventu īstenošanu. Ja ir jāgādā par augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, ECB var pārņemt tiešu MNI uzraudzību. Saskaņā ar šo sistēmu ECB ir jāpanāk līdzsvars starp saskaņotību, no vienas puses, un elastīgumu un proporcionalitāti, no otras puses. Saskaņotība nozīmē to, ka tiek nodrošināts pietiekams konverģences līmenis starp uzraudzības pieeju, ko piemēro MNI iesaistītajās dalībvalstīs, un pieeju, ko piemēro MNI un NI iesaistītajās dalībvalstīs. Tas nozīmē kopīgas pieejas MNI uzraudzībai izstrādi, ievērojot VKI galvenās kompetences.

Elastīgums un proporcionalitāte nozīmē, ka VKI spēj pielāgot savas uzraudzības darbības attiecīgo iestāžu lielumam, sarežģītībai un riska pakāpei. Šajā kontekstā jo īpaši atzinīgi jāvērtē ECB centieni izstrādāt SREP metodoloģiju attiecībā uz MNI, kas balstīta uz SREP metodoloģiju attiecībā uz NI, taču sniedz iespējas nodrošināt proporcionalitāti un uzraudzības elastīgumu.

Makroprudenciālo funkciju īstenošana

Makroprudenciālās pilnvaras un instrumenti, kas paredzēti KPD un KPR, ir samērā jauni, un VKI un norīkotajām iestādēm ir ierobežota pieredze to piemērošanā. ECB papildu makroprudenciālās pilnvaras pienācīgi var novērtēt tikai tad, ja valstu iestādes veic plašāku makroprudenciālo pilnvaru analīzi. Šajā posmā nešķiet, ka pastāv būtiski šķēršļi, kas liegtu ECB piedalīties makroprudenciālo pasākumu koordinēšanā banku savienībā vai tās papildināto pilnvaru īstenošanā. Procedūru grafiki ir ļoti saspringti, taču tos — kā citos gadījumos — var pārvaldīt ar atbilstīgu laicīgu sadarbību.

Tomēr joprojām ir daži neatbildēti jautājumi attiecībā uz makroprudenciālo instrumentu jomu, kā arī mijiedarbību starp dažādajiem instrumentiem, kurus var izmantot makroprudenciālos nolūkos, un atbilstošajām attiecīgo iestāžu kompetencēm. Vienu aspektu, proti, 2. pīlāra pasākumu izmantošanu makroprudenciālām vajadzībām, pašlaik apsver abas likumdošanas iestādes, balstoties uz Komisijas 2016. gada novembra priekšlikumu par KPD pārskatīšanu, kurā ierosinātas izmaiņas, kas paredz aizliegt 2. pīlāra prasību izmantošanu makroprudenciālo un sistēmisko risku risināšanai.

D. Attiecības ar citām nozīmīgajām struktūrām

Veicot savus uzraudzības pienākumus, ECB cieši mijiedarbojas ar citām Eiropas un starptautiskajām struktūrām. Iedarbīga sadarbība ir nepieciešama, lai gādātu par to, ka VUM īsteno savas pilnvaras, vienlaikus veicinot banku krīzes iedarbīgu pārvaldību un plašāku uzraudzības konverģenci ES un starptautiskā līmenī. Ceturtā Komisijas pārskata tēma ir koncentrēta uz mijiedarbību starp ECB un EBI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), Vienotā noregulējuma valdi (VNV), starptautisko standartu noteicējiem (Finanšu stabilitātes padomi (FSP) un Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BBUK)) un Eiropas Komisiju (ņemot vērā tās funkcijas saistībā ar jautājumiem, kurus izskata VUM un šīs pārējās struktūras).

Mijiedarbība ar Eiropas Banku iestādi — uzraudzības konverģence un stresa testi

VUM regula nemainīja EBI lomu un pilnvaras, un tā joprojām ir regulatīvā aģentūra, kas atbild par banku nozares vienotā noteikumu kopuma izpildi un pārvaldību ES, kā arī par konsekventu vienotā noteikumu kopuma piemērošanu. ECB ir jāievēro EBI noteikumi. Tomēr būtu jāatzīst, ka ECB ir jāīsteno EBI noteikumi ar saviem instrumentiem, kas var ietekmēt EBI, ņemot vērā to, ka ECB instrumentu piemērošana ir paplašināta, ietverot 19 dalībvalstis. Būtu ieteicams, lai ECB savos noteikumos, tostarp tajos, kuri pieņemti regulu veidā, regulāri atsauktos uz attiecīgajiem EBI noteikumiem vai uz pašlaik notiekošajām, nozīmīgajām EBI darba plūsmām. Būtu arī ieteicams, lai ECB gan satura, gan grafika ziņā cieši koordinētu savas īstenošanas iniciatīvas ar EBI iniciatīvām. Turklāt, lai novērstu pārklāšanos un nekonsekvenci vienotā noteikumu kopuma interpretācijā, ECB tiek aicināta cieši sadarboties ar EBI un darīt visu iespējamo, lai novērstu to, ka tās jautājumu un atbilžu instruments ietver jautājumus, kuri būtu jārisina EBI, vai ir pretrunā EBI jau sniegtajām atbildēm.

Atzinīgi jāvērtē ECB nodoms gādāt par pilnīgu VUM atbilstību EBI pamatnostādnēm un ieteikumiem. ECB tiek mudināta turpināt centienus panākt pilnīgu atbilstību EBI pamatnostādnēm un ieteikumiem, tostarp ar EBI konverģences darba atgriezenisko saiti.

Vienlaikus VUM ieviešana ir radījusi iespēju ātrāk gūt panākumus uzraudzības konverģences jomā. ECB bieži veicina nostāju koordinēšanu starp VUM un VKI, izstrādājot EBI regulatīvos nodevumus (regulatory deliverables), un nodrošina vērtīgu pieredzi visos lēmumu pieņemšanas procesa līmeņos. ECB tiek mudināta ieņemt konsekventi aktīvu nostāju visās EBI darba plūsmās, it sevišķi gadījumos, kad EBI to ir skaidri prasījusi.

ECB ir arī cieši iesaistīta ES mēroga stresa testu veikšanā. Ņemot vērā, ka stresa tests ir kopīgs uzdevums, kurā pienākumi ir skaidri sadalīti, ir nepieciešams, lai visas iesaistītās kompetentās iestādes (tai skaitā ECB) un EBI savā starpā cieši sadarbotos.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju — makroprudenciālā konverģence

Sadarbība starp ECB, tai īstenojot savas uzraudzības pilnvaras, un ESRK ir nepieciešama, lai nodrošinātu ECB uzdevumu saskaņotību ar vispārējo ES makroprudenciālo koordināciju ESRK. ESRK un VUM tehnisko komiteju mijiedarbība un sadarbība laika gaitā ir uzlabojusies, galvenokārt attiecībā uz informācijas apmaiņu un darba dublēšanās novēršanu, taču to jomas un tvērums joprojām ir atšķirīgi. Līdz ar ESRK regulu 10 pārskatīšanu tiek ierosināts formalizēt ECB (tai īstenojot savas uzraudzības pilnvaras) institucionālo pārstāvību ESRK pārvaldības struktūrā un turpmāk paplašināt abu iestāžu darbību koordināciju.

Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi — agrīnā intervence un noregulējuma sākšana

Tā kā VNV 2016. gada janvārī tika izveidota kā banku savienības noregulējuma iestāde, VUM un VNV ir cieši jāsadarbojas. Ir parakstīts saprašanās memorands, kas nodrošina tās informācijas apmaiņu, kura VNV ir vajadzīga noregulējuma darbību sagatavošanai un veikšanai. Kā liecina 2017. gadā veiktie pasākumi attiecībā uz vairākām maksātnespējīgām bankām, šī sadarbība norit labi. Nesenās lietās gūtā pieredze palīdzēs visām iesaistītajām struktūrām un personām vēl vairāk uzlabot noteikumu piemērošanas praksi un sistēmas darbību. Ar VUM saistīto jautājumu vidū tas attiecas, piemēram, uz veidiem, kā praktiski notiek sadarbība un informācijas apmaiņa starp visām Eiropas un valstu struktūrām, kas iesaistītas agrīnā intervencē un noregulējumā, uz procedūrām lēmuma pieņemšanai par to, vai kāda banka ir vai, visticamāk, kļūs maksātnespējīga, kā arī uz aktīvu kvalitātes pārskatu izmantošanu, lai konstatētu, vai ir izpildīti nosacījumi rekapitalizācijai piesardzības pēc. Līdz ar praktiskas pieredzes uzkrāšanu ir svarīgi pastāvīgi novērtēt sadarbības regulējumu un, ja nepieciešams, to uzlabot. Komisija šajā nolūkā turpinās koordinēt sadarbību ar VUM un SRK, ņemot vērā noregulējuma mehānisma darbību kopumā, tai skaitā arī no ES valsts atbalsta regulējuma skatpunkta.

Kad ECB plāno veikt agrīnās intervences pasākumus attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm, kam VNV ir noregulējuma iestāde, par šādiem pasākumiem būtu jāpaziņo VNV, kura varētu sagatavot attiecīgās iestādes noregulējumu un kura kopīgi ar ECB rūpīgi uzrauga atbilstību agrīnās intervences pasākumiem. Ir novērotas dažas nekonsekvences agrīnās intervences tiesiskajā regulējumā, un tās varētu risināt, precizējot agrīnās intervences pilnvaru izmantošanu gadījumos, kad tās pārklājas ar uzraudzības pilnvarām. Turklāt būtu jāparedz agrīnās intervences pilnvaru tieša noteikšana regulā, ar ko izveido vienoto noregulējuma mehānismu, lai ļautu ECB izmantot pilnvaras, kas noteiktas tieši piemērojamajos Savienības tiesību aktos. Līdz šādi precizējumi tiks ieviesti tiesību aktos, tostarp agrīnās intervences sākšanas gadījumos, tiek ieteikts, lai ECB izstrādā krīzes pārvaldības stratēģiju, jo īpaši definējot apstākļus, kuros jāveic agrīnās intervences pasākumi, un efektīvākas sadarbības nolūkā skaidri informē VNV par visiem pasākumiem, kas paredzēti iestādēm, kuru finansiālā situācija pasliktinās.

Visbeidzot, ECB kā kompetentajai iestādei ir piešķirtas pilnvaras noteikt, kad tās uzraudzītā iestāde ir bankrotējusi vai var bankrotēt. Šāda noteikšana ir noregulējuma sākšanas priekšnoteikums, un veids, kā to īsteno, būtu jāizskata turpmākajos VNM pārskatos.

Līdzdalība Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē — starptautiskā regulatīvā konverģence

Ir atzinīgi jāvērtē tas, ka ECB ir ieguvusi un aktīvi izmanto savu locekles statusu attiecīgajās starptautiskajās standartu noteikšanas struktūrās — FSP un BBUK. Šajā statusā ECB var aktīvi veicināt to starptautisko standartu noteikšanu, kas attiecas uz banku nozari, turklāt ietekmīgāk nekā EBI vai Komisija, kurām BBUK ir tikai novērotāja statuss. Joprojām ir problemātiski panākt pilnīgi saskaņotu Eiropas locekļu ieguldījumu Bāzelē, taču ECB centieni šajā saistībā, sadarbojoties ar Komisiju, ir svarīgi, un tādēļ tie būtu jāveicina.

E. VUM izmaksu lietderība

Šajā sadaļā uzmanība ir koncentrēta uz VUM izmaksu lietderību, novērtējot tendences uzraudzības procesa iedarbīguma ziņā un uzraudzības izmaksas pirmajos VUM pastāvēšanas gados.

Lai pamatīgāk izanalizētu VUM ieguldījumu vienotā tirgus pienācīgā darbībā, būtu nepieciešams ilgāks novērošanas periods. Tomēr par spīti problēmām, kas pastāvēja pirmajos VUM darbības gados, lielākā daļa ECB tiešā uzraudzībā esošo banku 2015. gadā novēroja uzraudzības kvalitātes uzlabošanos, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības saskaņotību visās banku grupu struktūrās. Šo pozitīvo tendenci ir apstiprinājušas arī VKI, kuras novēroja būtiskus uzlabojumus uzraudzības kolēģiju darbībā, pateicoties iedarbīgajai ECB vadībai. Turklāt 2016. gadā nozīmīgās iestādes ir ziņojušas par uzlabotu mijiedarbību ar ECB.

Vienlaikus uzraudzības maksas kopš VUM darbības sākuma palielinājās, jo resursu ieguldījuma un izmaksu samazinājums VKI neatsver ieguldījumus resursu izveidei ECB līmenī. Arī 2016. gadā maksas nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar 2015. gadu, atspoguļojot lielāku skaitu darbinieku ECB.

Pašreizējā uzraudzības maksu sistēma nodrošina skaidru, pārredzamu un vienkāršu veidu, kā sadalīt maksas uzraudzītajām iestādēm. Bankas riska svērto aktīvu un kopējo aktīvu vidējā rādītāja izmantošana par galveno pamatu maksu sadalījumam starp uzraudzītajām bankām ir pareizais ceļš uz priekšu, ņemot vērā joprojām pastāvošās neskaidrības attiecībā uz to, kādā mērā banku piemērotais risku svērums atspoguļo to faktisko riska pakāpi. Pašreizējā ECB maksu metodoloģija nodrošina proporcionalitāti, sadalot budžetu NI un MNI atkarībā no izmaksu piešķiršanas. Šāds budžeta sadalījums ir nodrošinājis, ka maksas kā daļa no kopīgajiem samaksātajiem aktīviem MNI ir aptuveni divas reizes mazākas nekā NI.

Gaidāmajā maksu metodoloģijas pārskatīšanā ECB būtu jāapsver, vai lielāku proporcionalitāti varētu ieviest, piemēram, iespējami diferencējot augstas prioritātes MNI, kuru uzraudzība prasa vairāk resursu, un citas MNI.

Ir ņemts vērā, ka ECB ir ieviesusi funkcionējošu darbības rezultātu mērīšanas (performance measurement) sistēmu, kura ļauj izsekot progresam, kas panākts dažādos uzraudzības un citos iekšējos procesos, un nodrošina vajadzīgo pamatu izmaksu efektivitātes un iedarbīguma novērtēšanai. Šī ir apsveicama iniciatīva, ko varētu turpmāk uzlabot, aptverot visus ECB uzraudzības darbību aspektus un vēlāk iekļaujot arī VKI.

III. Secinājumi

Balstoties uz šajā ziņojumā, kā arī pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā atspoguļoto analīzi, Komisijas pārskats liecina, ka kopumā vienotā uzraudzības mehānisma izveide ir bijusi sekmīga. Sākumstadijā bija vērojamas dažas ar organizācijas izveidi saistītas problēmas, tomēr ECB un VKI tās ir labi pārvarējušas, demonstrējot izteiktu spēju reaģēt un pielāgoties.

ECB ar VKI atbalstu ir izstrādājusi nepieciešamās procedūras un instrumentus, kas nodrošināja netraucētu NI uzraudzības kompetenču nodošanu un to, ka ECB pilda savas koordinēšanas un pārraudzības funkcijas. Uz šādas sistēmas pamata ECB ir pilnībā uzņēmusies savu uzraudzības lomu, un divos gados tai ir izdevies radīt labu reputāciju kā efektīvai un stingrai uzraudzības iestādei. Tas ir ievērojams sasniegums, īpaši ņemot vērā apstākļus, ka laika grafiki bija ļoti saspringti un ka 19 iesaistīto dalībvalstu uzraudzības prakse bija ļoti atšķirīga.

Pamatojoties uz ECB pārvaldības struktūru, kas noteikta Līgumā, ar VUM regulu bija paredzēts izveidot reāli piemērojamas lēmumu pieņemšanas procedūras, kuras atspoguļo VUM iezīmes. Var sagaidīt, ka šis aspekts lielā mērā tiks uzlabots ar jaunu deleģēšanas sistēmu, kas ļaus ECB vidējos vadības līmeņos pieņemt kārtējos lēmumus vai uzraudzības lēmumus ar mazāku ietekmi.

Nav konstatētas būtiskas problēmas saistībā ar ECB neatkarību. Runājot par nošķirtības principu, ECB būtu jānodrošina, ka ir ieviesti un tiek piemēroti visi aizsardzības pasākumi, jo īpaši attiecībā uz dienestiem, kas ir iesaistīti gan ECB uzraudzības funkcijā, gan visās pārējās ECB veiktajās funkcijās. ECB tiek arī aicināta nodrošināt atbilstīgu Uzraudzības valdes iesaistīšanu makroprudenciālo lēmumu pieņemšanā.

Šis sākotnējais VUM posms bija svarīgs, lai iemantotu visu attiecīgo ieinteresēto personu uzticēšanos. Šādas uzticēšanās iemantošanas nolūkā politiskas, tiesu un administratīvas struktūras atkārtoti ir novērtējušas, kā ECB īsteno savas uzraudzības pilnvaras, un pieprasījušas pārskatatbildību par to izpildi. Mehānismi, ar kuriem nodrošina ECB pārskatatbildību, tiek izmantoti plaši un regulāri, un tiem nav būtisku trūkumu tajā ziņā, kā ECB pilda savus uzraudzības uzdevumus. Radās dažas domstarpības attiecībā uz ERP pilnvaru jomu pārskatīt ECB darbību — tiek sagaidīts, ka šī problēma tiks atrisināta, paužot apņemšanos uzlabot sadarbību saistībā ar otro pārskatīšanu, kuru veiks ERP.

Būtiska VUM dimensija ir mijiedarbība starp ECB un VKI. Izņemot dažas sākotnējās neskaidrības attiecībā uz valstu tiesību aktos noteiktajām uzraudzības pilnvarām, netika konstatētas nekādas būtiskas problēmas, kas ietekmētu uzdevumu un pienākumu sadalījumu VUM regulā. Praksē sadarbība ir pakāpeniski pilnveidojusies, aizvien vairāk veidojoties uzticībai starp dažādajām pusēm, ko papildinājusi aizvien lielākā kopīgā pieredze. Iesaistīto dalībvalstu VKI apliecināja vēlēšanos efektīvi sadarboties ar ECB un tai palīdzēt, izstrādājot uzraudzības politiku un īstenojot uzraudzības aktus. Godprātīga ECB un VKI sadarbība ir būtiska, un visas puses tiek aicinātas turpināt lojālu sadarbību.

ECB un EBI attiecības ir vēl viens svarīgs VUM darbības aspekts iekšējā tirgus kontekstā. Šajā pārskatā ir novērota pozitīva mijiedarbības dinamika, kas ir abpusēji izdevīga, un ECB tiek mudināta turpināt sadarbību un koordināciju ar EBI, jo īpaši saistībā ar vienotā noteikumu kopuma īstenošanu.

Eurozonas banku uzraudzības iedarbīgums ir uzlabojies jau pirmajos VUM darbības gados. Attiecībā uz NI tiesiskais regulējums ir vairāk saskaņots, un uzraudzības pamatā ir kopīga metodoloģija, kas tiek konsekventi piemērota. Tiek uzskatīts, ka uzraudzības kvalitāte ir palielinājusies saistībā ar vairākām svarīgākajām uzraudzības jomām, jo īpaši SREP, iekšējiem modeļiem, atbilstības un piemērotības novērtēšanu un kolēģiju darbību. ECB ir veikusi arī svarīgus pasākumus MNI uzraudzības prakses saskaņošanā, taču ir nepieciešams ilgāks laiks, lai paaugstinātu saskaņotības līmeni un veicinātu kopīgas paraugprakses izmantošanu MNI uzraudzībā. Kopumā ir vērojama pozitīva ietekme uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iesaistīto dalībvalstu NI starpā, kā arī starp iesaistīto dalībvalstu NI un MNI. Turklāt, ņemot vērā to, cik ļoti pozitīvi ir novērtēta ECB loma uzraudzības kolēģijās un tās būtiskais ieguldījums diskusijās EBI, ir vērojama papildu pozitīva ietekme visā iekšējā tirgū.

Kopumā šķiet, ka VUM regulas piemērošana praksē darbojas labi un šajā posmā nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Šajā ziņojumā norādītās nepilnības varētu labot galvenokārt ar darbībām, kas jāveic ECB, vai ar grozījumiem attiecīgajos Savienības tiesību aktos, ko Eiropas Parlaments un Padome patlaban apspriež saistībā ar Komisijas 2016. gada novembrī iesniegtajiem priekšlikumiem. Konkrēti VUM regulas piemērošanas aspekti būs turpmāk jāuzrauga un sīkāk jāizvērtē, kad būs gūta plašāka pieredze saistībā ar VUM.

Komisija secina, ka banku savienības uzraudzības pīlārs ir izveidots sekmīgi un darbojas labi un iedarbīgi. VUM ir stabils un uzticams banku savienības elements, kura potenciāls pilnā mērā var tikt apgūts pabeigtas banku savienības apstākļos.

(1) https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_lv   

(2) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/5-presidents-report_lv.pdf

(3) VKI ir sūdzējušās par resursiem, kas tām ir jāatvēl, lai sagatavotu savu nostāju Uzraudzības valdei un Padomei par jautājumiem, kuri, kā uzskata VKI, vispār nav būtiski un kurus iepriekš izskatīja to organizāciju vidējā vadības līmenī.

(4) Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 16. novembra Lēmums (ES) 2017/933 par ar uzraudzības uzdevumiem saistītu juridisku instrumentu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas vispārējo regulējumu (ECB/2016/40); Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 16. novembra Lēmums (ES) 2017/934 par uzraudzīto iestāžu nozīmīguma lēmumu deleģēšanu (ECB/2016/41); Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 16. novembra Lēmums (ES) 2017/935 par pilnvaru pieņemt lēmumus par atbilstību un piemērotību deleģēšanu un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2016/42); Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 23. maija Lēmums (ES) 2017/936, ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņemšanai (ECB/2017/16); Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 23. maija Lēmums (ES) 2017/937, ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu pieņemšanai (ECB/2017/17).

(5) Nesen šo interpretāciju ir apstiprinājusi EST, kas uzsvēra, ka to, kā VKI īsteno MNI tiešo prudenciālo uzraudzību, ““vada ECB, kurai, piemērojot Pamatregulas [VUM regula] 6. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu, ir pilnvaras, pirmkārt, paziņot minētajām iestādēm “priekšrakstus, pamatnostādnes vai vispārējus norādījumus valsts kompetentajām iestādēm, saskaņā ar kuriem tiek veikti [minētās regulas] 4. pantā [..] minētie uzdevumi, [..]”, un, otrkārt, atslogot valsts iestādi, “[nolemjot pašai] tieši izmantot visas attiecīgās pilnvaras attiecībā uz vienu vai vairākām [..] kredītiestādēm””. Skatīt Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-122/15 (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) Landeskreditbank Baden-Württemberg - Förderbank/ Eiropas Centrālā banka, 24. punkts.

(6) Piemēram, attiecībā uz pārejas kārtību pašu kapitāla aprēķiniem saskaņā ar KPR.

(7) Jo īpaši tas attiecas uz pārrobežu likviditātes atbrīvojumu gadījumiem.

(8) Šādas pilnvaras ir noteiktas VUM regulas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktā, kura formulējums saskan ar KPD 104. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējumu. Šīs pilnvaras nenozīmē grāmatvedības pilnvaras, kas ECB ļautu piemērot īpašus nosacījumus, taču tās ļauj ECB ietekmēt bankas uzkrājumu politiku saskaņā ar grāmatvedības standartiem, piemēram, ja šāda sistēma nodrošina elastīgumu politikas izvēlē vai prasa subjektīvu novērtēšanu un ja konkrētā īstenošana, ko iestāde ir izraudzījusies, nav atbilstīga vai pietiekami piesardzīga no uzraudzības viedokļa. Turklāt minētās pilnvaras ļauj ECB pieprasīt kredītiestādēm piemērot īpašus pielāgojumus (atskaitījumus, filtrus vai līdzīgus pasākumus) pašu kapitāla aprēķiniem, ja, raugoties no uzraudzības viedokļa, tiek uzskatīts, ka bankas piemērotās grāmatvedības procedūras nav piesardzīgas.

(9) Padomes 2017. gada 11. jūlija secinājumi “Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā”, http://www.consilium.europa.eu/register/en/content/out/?&typ=ENTRY&i=ADV&DOC_ID=ST-11173-2017-INIT

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (ESRK regula) un Padomes 2010. gada 17. novembra Regula (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (ECB/ESRK regula). Komisija 2017. gada 20. septembrī nāca klajā ar priekšlikumu pieņemt tiesību aktu, kurā ierosināts formāli nostiprināt ECB Uzraudzības valdes statusu ESRK ietvaros. Sk.: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/com-2017-538_en.