52017DC0519

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Austrijas 2017. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2017. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2016. gada 16. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu 4 , iezīmējot 2017. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2017. gada 9. un 10. martā. Komisija 2016. gada 16. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu 5 , kurā Austrija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2017. gada 9. un 10. martā, un 2017. gada 21. martā Padome to pieņēma 6 .

(2)Ņemot vērā to, ka Austrijas valūta ir euro un ekonomiskajā un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Austrijai būtu jānodrošina pilnīga un savlaicīga ieteikuma par eurozonu, kas atspoguļots 1. ieteikumā, īstenošana.

(3)2017. gada ziņojums par Austriju 7 tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Austrijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Austrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)Austrija 2017. gada 21. aprīlī iesniedza savu 2017. gada valsts reformu programmu, un 2017. gada 2. maijā tā iesniedza savu 2017. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā dalībvalsts programmās Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts tiesību aktā, kas reglamentē ESI fondus 8 , gadījumā, ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt dalībvalsti pārskatīt un grozīt tās attiecīgās ESI fondu programmas. Komisija ir sniegusi papildu norādes par minēto noteikumu piemērošanu 9 .

(6)Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Valdība savā 2017. gada stabilitātes programmā paredz, ka nominālais deficīts 2017. gadā uzlabosies līdz 1,0 % no IKP un tad sasniegs 0,3 % no IKP 2021. gadā. Paredzēts, ka 2019. gadā tiks sasniegts vidējā termiņa budžeta mērķis — strukturālais deficīts 0,45 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam un 0,5 % apmērā no IKP turpmāk. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP no 84,6 % 2016. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 71,0 % 2021. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir labvēlīgs, ņemot vērā investīciju un eksporta straujo pieaugumu 2017. un 2018. gadā.

(7)Stabilitātes programmā ir norādīts, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekme uz budžetu ir nozīmīga, un sniegti atbilstoši pierādījumi par minēto budžeta papildu izmaksu tvērumu un veidu. Saskaņā ar Komisijas datiem attiecināmie papildu izdevumi 2016. gadā sasniedza 0,25 % no IKP saistībā ar bēgļu ārkārtējo pieplūdumu un 0,04 % no IKP saistībā ar pasākumiem, kas saistīti ar drošību. Pašlaik tiek lēsts, ka salīdzinājumā ar 2016. gadu ar drošību saistīto pasākumu papildu ietekme 2017. gadā būs 0,01 % apmērā no IKP. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi atļauj šādus papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī spēcīgie terorisma draudi ir ārkārtēji apstākļi, to ietekme uz Austrijas publiskajām finansēm ir nozīmīga un stabilitāte netiktu apdraudēta, ja tiktu pieļauta pagaidu novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tāpēc nepieciešamā korekcija vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā ir samazināta, lai ņemtu vērā šīs ar bēgļiem un drošību saistītās papildu izmaksas. Attiecībā uz 2017. gadu galīgais novērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2018. gada pavasarī, pamatojoties uz Austrijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(8)Padome 2016. gada 12. jūlijā ieteica Austrijai nodrošināt, ka novirze no vidējā termiņa budžeta mērķa attiecas vienīgi uz pielaidi saistībā ar bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekmi uz budžetu 10 , un šajā sakarībā 2017. gadā panākt gada fiskālo korekciju 0,3 % apmērā no IKP, ja vien vidējā termiņa budžeta mērķis netiek ievērots ar zemāku rādītāju. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, strukturālajai bilancei 2017. gadā ir jāpaliek stabilai, ņemot vērā piešķirtās pielaides. Komisijas prognozē ir norādīts uz risku, ka 2017. gadā radīsies neliela novirze no minētās prasības. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, 2018. gadā Austrijai būtu jānodrošina, ka valdības neto primāro izdevumu 11 nominālais izaugsmes temps nepārsniedz 2,2 %, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par 0,3 % no IKP 12 . Nemainīgas politikas apstākļos ir risks, ka Austrijai 2018. gadā radīsies neliela novirze no minētās prasības. Tomēr tiek prognozēts, ka Austrija 2017. un 2018. gadā ievēros noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka Austrijai ir jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2017. un 2018. gadā.

(9)Straujās sabiedrības novecošanas dēļ pensiju un veselības aprūpes izdevumi rada vidēju risku fiskālajai stabilitātei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Austrijas publiskie izdevumi pensijām ir samērā lieli salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, un ir sagaidāms, ka līdz 2060. gadam tie palielināsies par 0,5 procentpunktiem no IKP. Salīdzinājumam — sagaidāms, ka ES vidējais rādītājs tajā pašā laikposmā samazināsies par 0,2 procentpunktiem no IKP. Faktiskais pensionēšanās vecums, kas, neraugoties uz nesenajām reformām, joprojām ir zems, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas sekmē pensiju izdevumu palielināšanos. Pašlaik tas ir 60 gadi un 3 mēneši, kas ir krietni mazāk nekā ES vidējais rādītājs — 63 gadi un 6 mēneši vīriešiem un 62 gadi un 6 mēneši sievietēm (2014. gada dati). Turklāt pašreizējais likumā noteiktais pensionēšanās vecums sievietēm — 60 gadi — ir viens no zemākajiem ES, un to sāks saskaņot ar vīriešu pensionēšanās vecumu tikai 2024. gadā. Likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasaistīšana ar paredzamā mūža ilguma izmaiņām palīdzētu nodrošināt pensiju ilgtspējību sabiedrības novecošanas kontekstā un sekmētu faktiskā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

(10)Veselības aprūpes jomā ir sagaidāms, ka publiskie izdevumi, kuru līmenis jau ir augsts, vidējā termiņā un ilgtermiņā ievērojami pieaugs, proti, par 1,3 procentpunktiem no IKP līdz 2060. gadam; salīdzinājumam — ES vidējais rādītājs ir 0,9 procentpunkti. Galvenais faktors, kas ietekmē lielos veselības aprūpes izdevumus, ir lielā slimnīcu nozare, savukārt lētākā ambulatorā aprūpe netiek pietiekami izmantota. Slimnīcu izdevumu īpatsvars kopējos veselības aprūpes izdevumos ir viens no lielākajiem ES. Neseno iniciatīvu mērķis bija stiprināt primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tādēļ tās ir rūpīgi jāīsteno, tostarp atbalstot jaunus finanšu līgumus starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un sociālās nodrošināšanas fondiem. Turklāt Austrijas slimnīcu nozarē netiek pietiekami izmantoti efektīvi publiskie iepirkumi, piemēram, ES mēroga konkursi (0,23 % no IKP salīdzinājumā ar 0,62 % vidēji ES), iepirkumu apvienošana un tādi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas nav cena.

(11)2017. gada finanšu izlīdzināšanas likums ir palīdzējis vienkāršot finanšu attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem Austrijā. Tomēr fiskālā sistēma Austrijā joprojām ir pārlieku sarežģīta kompetences un finanšu mehānismu ziņā, un tai joprojām kaitē neatbilstības starp vietējo valdību un federālo zemju valdību ierobežotajām tiesībām gūt ienākumus un plašāku atbildību par tēriņiem.

(12)Kaut gan 2016. gada nodokļu reformas rezultātā nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās no 49,5 % ir samazinājies līdz 46,7 %, tas joprojām ir samērā liels salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, proti, 40,6 % (šie dati attiecas uz vienu vidusmēra pelnītāju, kam nav bērnu). Tā kā nodokļu kategorijas netiek indeksētas atbilstoši inflācijai, nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās ikgadējo fiskālo bremžu ietekmē atkal pakāpeniski palielināsies. Turpretī izaugsmei labvēlīgāki ieņēmumu avoti, piemēram, regulāri īpašuma nodokļi, netiek pietiekami izmantoti galvenokārt tādēļ, ka nodokļa bāze ir novecojusi. Ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem Austrijā ir ļoti mazi un veido 0,2 % no IKP salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju — 1,6 % no IKP 2014. gadā. Tāpat netiešā nodokļa likme, ko Austrijā piemēro energoresursiem, ir samērā zema, un tas liecina par neizmantotu potenciālu vides nodokļu jomā, kas ietver pozitīvus stimulus attiecībā uz rīcību.

(13)Lai gan darba tirgus Austrijā darbojas labāk nekā lielākajā daļā ES valstu, tajā joprojām ir problēmas. Jo īpaši sieviešu darba tirgus potenciāls netiek pietiekami izmantots, par ko liecina lielas vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, kuras cita starpā rodas tādēļ, ka ir liels nepilnas slodzes nodarbinātības īpatsvars. 2015. gadā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības bija 21,7 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju — 16,3 %. Augstais nepilnas slodzes darbu strādājošo sieviešu īpatsvars, kas ir virs vidējā rādītāja, lielā mērā ir saistīts ar bērnu un vecu cilvēku aprūpes pienākumu veikšanu. 2015. gadā agrīnās bērnu aprūpes vietas bija pieejamas 25,5 % bērnu vecumā līdz 3 gadu vecumam, un tas joprojām ir ievērojami mazāk par Barselonas mērķī noteikto līmeni — 33 %.

(14)Austrija jau ir pārsniegusi savus stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķus attiecībā uz izglītību. Tomēr ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015. gada rezultāti apstiprināja, ka izglītības rezultāti ir ļoti atkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes. Turklāt migrantu izcelsmes skolēnu izglītības rezultāti ir ievērojami sliktāki par to skolēnu izglītības rezultātiem, kuri nav migrantu izcelsmes. 2015. gadā varbūtība, ka ārvalstīs dzimuši skolēni pārtrauks mācības pirms vidusskolas izglītības iegūšanas, bija trīs reizes lielāka nekā Austrijā dzimušu skolēnu vidū. Integrācijas problēmas skar arī Austrijā dzimušus imigrantu bērnus. Turklāt Austrija saskaras ar problēmu integrēt savā izglītības sistēmā lielu skaitu patvēruma meklētāju un bēgļu.

(15)Situācijas attīstība banku nozarē liecina par uzlabojumiem, kas ir stabili, bet noris lēnām. Austrijas banku kapitalizācijas līmenis joprojām ir zemāks nekā līdzīgās bankās ES, un to spēja gūt peļņu vietējā tirgū ir bijusi pakļauta spiedienam. Attiecībā uz starptautiskām operācijām aktīvu kvalitāte un rentabilitāte vairākos tirgos Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā ir turpinājusi uzlaboties, taču vēl pastāv jutīgas jomas. Savukārt nekustamā īpašuma cenu pieaugums un hipotekārās kreditēšanas atkopšanās uzsver makroprudenciālo pasākumu nozīmi.

(16)2016. gadā Austrijā atsākās investīciju pieaugums, bet MVU investīcijās un investīcijās pakalpojumu nozarē joprojām bija vērojamas nepilnības. Austrija ir atzinusi uzņēmumu dibināšanas un to izaugsmes nozīmi attiecībā uz jaunām investīcijām (proti, tām, kas nav atjaunošanai paredzētas investīcijas) un ar tām saistīto darbvietu radīšanu. Tādēļ Austrija ir nospraudusi vērienīgus mērķus, lai veicinātu digitālo pārveidi un risinātu jautājumu saistībā ar tās tradicionāli zemo uzņēmumu dibināšanas rādītāju (7,4 % salīdzinājumā ar 10,8 % vidēji ES) un uzņēmumu izaugsmes rādītāju (straujas izaugsmes uzņēmumu īpatsvars ir 7,3 % salīdzinājumā ar 9,2 % vidēji ES). Jau ir paziņots par dažiem konkrētiem pasākumiem, kuros šķēršļu investīcijām samazināšana ir apvienota ar uzlabotiem pamatnosacījumiem pašu kapitāla finansēšanai, darījumdarbības veicināšanu un nodokļu stimuliem.

(17)Joprojām ir lieli regulatīvie šķēršļi darījumdarbības pakalpojumu un reglamentēto profesiju nozarē, kurā ierobežojumu līmenis ir augstāks nekā vidēji ES, jo īpaši attiecībā uz arhitektiem un inženieriem. Turklāt šajās profesijās tāpat kā juristu, grāmatvežu / nodokļu konsultantu, patentu aģentu, nekustamā īpašuma aģentu un tūristu gidu profesijā klientu mainības koeficients ir ievērojami mazāks nekā vidēji ES, kas, šķiet, liecina par samērā nelielu dinamismu un konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā Austrijā. Minētie šķēršļi cita starpā ir 1) ierobežojumi arhitektiem, inženieriem un patentu advokātiem attiecībā uz akcionāru sastāvu un uzņēmuma formu, 2) daudzdisciplīnu ierobežojumi arhitektiem un inženieriem un 3) rezervēto darbību īpaši plašā joma arhitektiem, inženieriem un tūristu gidiem. Šādu šķēršļu samazināšana varētu radīt sīvāku konkurenci, kuras rezultātā tirgū ienāktu vairāk uzņēmumu, un tas nāktu par labu patērētājiem, jo cenas būtu zemākas. Ieteikumi šā jautājuma risināšanai tika sniegti 2017. gada janvārī Komisijas paziņojumā, kas ir daļa no pasākumu kopuma šķēršļu novēršanai pakalpojumu tirgos 13 .

(18)Austrija ir īstenojusi ievērojamus centienus, lai uzņemtu patvēruma meklētājus un integrētu bēgļus un citus imigrantus. Tomēr migrantu izcelsmes personu, jo īpaši ārpus ES dzimušu sieviešu un darbu meklējošu bēgļu, integrācija darba tirgū joprojām ir problemātiska.

(19)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Austrijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.

(20)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums 14 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Austrijai 2017. un 2018. gadā rīkoties šādi.

1.Īstenot savu fiskālo politiku atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas nozīmē 2018. gadā sasniegt savu vidējā termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaidi saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem. Nodrošināt veselības aprūpes un pensiju sistēmas ilgtspēju. Racionalizēt un optimizēt dažādo valdības līmeņu kompetenci un saskaņot to atbildību par finansējumu un tēriņiem.

2.Uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū, tostarp nodrošinot pilna laika aprūpes pakalpojumus. Uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, jo īpaši migrantu izcelsmes jauniešu, sasniegumus izglītības jomā. Veicināt ieguldījumus pakalpojumu nozarē, samazinot administratīvos un regulatīvos šķēršļus, atvieglojot ienākšanu tirgū un veicinot uzņēmumu izaugsmi.