52017DC0505

(3)2017. gada ziņojums par Vāciju 8 tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Vācijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Vācijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā tika arī ietverts padziļināts pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu, kura rezultāti arī tika publicēti 2017. gada 22. februārī 9 . pamatojoties uz Komisijas izvērtējumu, var secināt, ka Vācijā pašlaik pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Proti, nemainīgi lielajam tekošā konta pārpalikumam ir pārrobežu nozīme, un tas — papildus Vācijas augsti konkurētspējīgās rūpniecības nozares spēcīgai integrācijai un rezultātiem starptautiskajā darba dalīšanā — atspoguļo pārmērīgus ietaupījumus un nelielus ieguldījumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tekošā konta pārpalikums 2015. gadā turpināja palielināties, 2016. gadā tas lielākoties saglabājās nemainīgs, un ir sagaidāms, ka tas saglabāsies augstā līmenī. Pārpalikuma problēmas novēršana var ietekmēt līdzsvara atjaunošanas izredzes pārējā eurozonā un ES, jo dinamiskāks iekšzemes pieprasījums Vācijā var palīdzēt samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru dalībvalstīs, kurās ir augsts parādu līmenis. Neraugoties uz zemām procentu likmēm, kas rada labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, uzņēmējdarbības ieguldījumi IKP vēl aizvien ir pieticīgi. Lai gan turpinājās privātā patēriņa atlabšana, mājsaimniecību ietaupījumi ES ir sasnieguši rekordaugstu līmeni. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Vācijas ekonomiku un — ņemot vērā tās lielumu un pārrobežu nozīmīgumu — uz ekonomisko un monetāro savienību, ir īpaši būtiska.

(4)Vācija 2017. gada 13. aprīlī iesniedza savu 2017. gada stabilitātes programmu un 2017. gada 28. aprīlī — savu 2017. gada valsts reformu programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, veicot dalībvalstu programmu plānošanu attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts tiesību aktā, kas reglamentē ESI fondus 10 , ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt dalībvalsti pārskatīt un grozīt tās attiecīgās ESI fondu programmas. Komisija ir sniegusi papildu norādes par minēto noteikumu piemērošanu 11 .

(6)Uz Vāciju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro noteikumu par parādu. Valdība savā 2017. gada stabilitātes programmā plāno budžeta pārpalikumu amplitūdā no ¼ līdz ½ % no IKP laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam. Vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP – tā turpina ievērot (ar rezervi) visā programmas laikā. Kā teikts stabilitātes programmā, ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies līdz 57 % 2021. gadā. Makroekonomikas scenārijs, uz kuru balstās šīs budžeta prognozes un kuru vēl nav atbalstījusi neatkarīga institūcija, ir ticams.

(7)Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka strukturālajā bilancē tiks reģistrēts pārpalikums 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā un 0,3 % apmērā no IKP 2018. gadā, kas pārsniedz vidējā termiņa budžeta mērķi. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parādsaistības turpinās stabili samazināties zem apjoma, kas paredzēts noteikumā par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka ir paredzams, ka Vācija 2017. un 2018. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tajā pašā laikā iekšzemes pieprasījumu joprojām ir iespējams atbalstīt, izmantojot fiskālo politiku, lai jo īpaši panāktu ieguldījumu ilgstošu augšupejošu tendenci un radītu apstākļus lielākam reālo algu pieaugumam.

(8)Publiskie ieguldījumi kā daļa no IKP pamatā joprojām ir nemainīgi un ir zemāki par eurozonas vidējo līmeni. Publiskie ieguldījumi joprojām netiek veikti īpaši pašvaldību līmenī, kur 2016. gadā neto ieguldījumu līmenis saglabājās negatīvs. Šāds stāvoklis ir izveidojies, neraugoties uz pēdējos pāris gados veiktajiem pasākumiem un ievērojamiem publisko ieguldījumu palielinājumiem vispārējās valdības līmenī 2015. un 2016. gadā. Papildu pasākumi, kuriem būtu jāpalielina publisko ieguldījumu apjoms — tostarp federālo zemju un pašvaldību līmenī —, tika veikti 2016. gadā. Tie ietver federālo fiskālo attiecību reformu, kas, tiklīdz tā tiks pieņemta, stāsies spēkā 2020. gadā. Turklāt tam, ka infrastruktūras ieguldījumu konsultāciju pakalpojumi tiktu paplašināti, lai ietvertu pašvaldības, būtu jāuzlabo infrastruktūras ieguldījumu plānošana un īstenošana pašvaldību līmenī. Tas šķiet īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka infrastruktūras ieguldījumu projekti federālajās zemēs un pašvaldībās tiek veikti tikai ierobežotā apjomā un tos ietekmē jaudas un plānošanas ierobežojumi. Budžeta labvēlīga pozīcija pamatā norāda uz to, ka ir pieejama fiskālā telpa, lai, piemēram, sniegtu papildu līdzekļus publisko ieguldījumu palielināšanai visos pārvaldības līmeņos.

(9)Kopumā pēdējos gados publiskie un privātā sektora izdevumi izglītības un pētniecības jomā ir bijuši samērā stabili attiecībā pret IKP, taču tie joprojām ir zem ES vidējā rādītāja. 2015. gadā tie bija 9,1 % apmērā un nesasniedza valsts izvirzīto mērķi – 10 % no IKP. Papildu ieguldījumi izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir ļoti būtiski Vācijas turpmākajiem ekonomikas panākumiem un jo īpaši nesen ieceļojušo imigrantu efektīvai integrācijai. Lai panāktu pēdējo no minētajiem mērķiem, Vācija ir veikusi ievērojamus pasākumus, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā. Turpmākajos gados līdzīgi pasākumi būs nepieciešami citās izglītības jomās.

(10)Vācijas nodokļu sistēma joprojām ir sarežģīta, nodokļu administrācijas izmaksas ir augstas, un ir iespējams, ka daži uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumi kavē privātos ieguldījumus. Neraugoties uz ievērojamiem samazinājumiem, uzņēmumu kapitāla izmaksas Vācijā joprojām ir vienas no augstākajām 28 ES dalībvalstu vidū. Kas attiecas uz vietējo tirdzniecības nodokli (Gewerbesteuer) un solidaritātes papildnodokli, tiesību aktos noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksimālā pamatlikme 2016. gadā sasniedza 30,2 %. Tas ievērojami pārsniedza nesvērto ES vidējo likmi 22,8 %. Faktiskā vidējā nodokļu likme ir 28,2 % salīdzinājumā ar ES nesvērto vidējo likmi 21,1 %. Uzņēmumu nodokļu jomā pastāvošais stimuls aizņemties 2016. gadā bija septītais augstākais ES. Akcionāru līmenī aizņemšanās stimula apmērs ir līdzīgs. Tas ir jo īpaši svarīgi MVU, kuriem parasti ir iekšzemes akcionāri. Tas, ka tiktu pazeminātas kapitāla izmaksas pašu kapitālam, varētu palielināt privātos ieguldījumus un stiprināt pārāk maz attīstīto Vācijas riska kapitāla tirgu. Citas nodokļu sistēmas iezīmes, kas varētu traucēt finansēšanas un ieguldījumu lēmumiem, ir bezpeļņas elementu iekļaušana vietējā tirdzniecības nodokļa bāzē, zaudējumu pārnešanas ierobežojumi un nodokļu radīti traucējumi attiecībā uz juridiskās formas izvēli. Turpmāki noteikumi, kas varētu mazināt to, cik nodokļu sistēma ir labvēlīga ieguldījumiem, ietver vērtības samazināšanas režīmu, pensiju atskaitāmo uzkrājumu aprēķināšanai izmantoto procentu likmi, kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli un naudas līdzekļu uzskaites izmantošanu pievienotās vērtības nodokļa nolūkos. Ja tā tiek ieviesta efektīvi, federālās nodokļu administrācijas papildus vispārējā un IT specifiskā funkcionālā iestāde, par kuru vienošanās tika panākta federālo fiskālo attiecību reformas ietvaros, attiecībā uz federālo zemju nodokļu administrācijām varētu palīdzēt paātrināt nodokļu administrēšanas modernizāciju.

(11)Riska kapitāla ieguldījumi Vācijā ir palielinājušies, taču tirgus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem joprojām ir maz attīstīts. Riska kapitāla ieguldījumi 2015. gadā veidoja 0,03 % no IKP, kas nedaudz pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet tie joprojām ir mazāki nekā tādās dalībvalstīs kā Somija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Īrija un Francija un ir ievērojami mazāki nekā ārpus ES esošās valstīs, piemēram, Izraēlā un ASV. Proti, riska kapitāla tirgus Vācijā, šķiet, nespēj nodrošināt lielākus ieguldījumus vēlākā posmā. Federālā valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai atbalstītu riska kapitāla ieguldījumus. Piemēram, tā ir atvieglojusi ieguldījumu fondu aplikšanu ar nodokļiem, uzlabojusi zaudējumu pārnešanu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas ietvaros un paplašinājusi INVEST programmu komerceņģeļiem.

(12)Pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju pieprasa būtiskus ieguldījumus elektroenerģijas sadales tīklos. Tomēr plānotie ieguldījumi iekšzemes elektroenerģijas infrastruktūrā ir būtiski aizkavējušies. Pamatā sabiedrības pretestības dēļ līdz 2016. gada vidum tika ieviesti tikai aptuveni 35 % no augstākā sprieguma elektrotīklu projektiem, kas bija identificēti 2009. gada Enerģijas tīkla paplašināšanas likumā. Federālajā prasību plāna likumā pašreiz kopumā ir ieplānoti 6100 km elektropadeves līniju, no kuriem tikai aptuveni 6 % ir apstiprināti un tikai 1 % ir uzbūvēts.

(13)Joprojām pastāv šķēršļi pilnvērtīgai digitalizācijas sniegto priekšrocību izmantošanai. Piemēram, Vācija nav guvusi pietiekamus panākumus attiecībā uz ātrdarbīgu un īpaši ātrdarbīgu platjoslas savienojumu pieejamību, jo īpaši ciematos un lauku apgabalos. Jaunieši Vācijā datoru izmanto samērā maz, un daudzās skolās trūkst platjoslas piekļuves. Arī digitālo publisko pakalpojumu sniegums ir zem ES vidējā rādītāja. Jo īpaši MVU ir jāsasniedz augstāks līmenis digitalizācijas jomā. Tikai vienai piektajai daļai no MVU ir digitalizācijas stratēģija. Ir izveidots MVU izcilības centru tīkls, lai stiprinātu un paātrinātu MVU digitalizāciju, un “Industrie 4.0” platforma apvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas. Lai gan ieguldījumi uzņēmējdarbības pētniecībā un izstrādē pieaug un Vācija ir tuvu tam, lai sasniegtu savu “Eiropa 2020” pētniecības un izstrādes intensitātes mērķi, ieguldījumi arvien vairāk tiek koncentrēti lielos uzņēmumos, savukārt MVU pienesums samazinās. Turklāt turpmākajos gados arī sabiedrības novecošana var ietekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti.

(14)Komercpakalpojumu sektorā un reglamentēto profesiju jomā joprojām ir lieli reglamentējošie šķēršļi. Ierobežojumu līmenis ir lielāks par ES vidējo rādītāju, jo īpaši attiecībā uz arhitektu, inženieru, juristu un grāmatvežu / nodokļu konsultantu profesijām. Papildus tam uzņēmējdarbības aprite minētajās profesijās ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju, kas, šķiet, liecina par salīdzinoši zemu dinamiku un konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā Vācijā. Minētie šķēršļi ietver akcionāru un uzņēmuma formas ierobežojumus arhitektiem un inženieriem un daudzdisciplīnu ierobežojumus arhitektiem, inženieriem un juristiem. Šo ierobežojumu samazināšana varētu radīt intensīvāku konkurenci, tādējādi ļaujot vairāk uzņēmumiem ienākt tirgū un radot priekšrocības patērētājiem zemāku cenu un plašākas izvēles ziņā. Komisija 2017. gada janvārī nāca klajā ar reformu ieteikumiem attiecībā uz profesionālo pakalpojumu regulējumu, kas bija daļa no pasākumu kopuma šķēršļu novēršanai pakalpojumu tirgos 12 .

(15)Nodarbinātība ir turpinājusi palielināties, un bezdarbs ir samazinājies līdz vēsturiski zemam līmenim. Tomēr nodarbinātības pieaugums daļēji ir saistīts ar nepilna laika nodarbinātības palielināšanos, jo īpaši sieviešu vidū, un tikai daļēji atspoguļojas apkopotajā reālās algas pieaugumā, kura temps 2016. gadā palēninājās. Tas, ka otrajiem pelnītājiem trūkst stimula strādāt un ka nepilna laika nodarbinātība ir plaši izplatīta, rada šķēršus pilnai darba tirgus potenciāla izmantošanai. Labāk nodrošinot, ka ir pieejama kvalitatīva un cenas ziņā pieejama pilna laika bērnu aprūpe, pagarinātās dienas skolas un ilgtermiņa aprūpe, tiek panākts būtisks sviras efekts, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darbaspēkā. Precētu pāru kopēja aplikšana ar nodokļiem un bezmaksas veselības aprūpes apdrošināšanas segums nestrādājošajiem laulātajiem, kas bieži ir sievietes, nerada stimulu uzsākt darbu vai palielināt nostrādāto stundu skaitu. Turklāt zemāka piesaiste darba tirgum pastāv kombinācijā ar lielu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, kas ir 22 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 16,3 % 2015. gadā.

(16)Lai gan minidarbu skaits ir nedaudz samazinājies, tie joprojām ir plaši izplatīti — 2016. gada septembrī aptuveni 4,8 miljoniem cilvēku minidarbs bija vienīgais darbs. Aģentūru pagaidu darbinieku skaits kopš 2005. gada ir četrkāršojies, 2016. gada jūnijā sasniedzot 1 miljonu (gandrīz 3 % no kopējā nodarbināto skaita). Paredzams, ka potenciāla ļaunprātīga izmantošana aģentūru pagaidu darbā un darba līgumos samazināsies, tomēr norises ir nepieciešams uzraudzīt. Papildus tam fiksēta laika darba līgumos salīdzinājumā ar pastāvīgiem darba līgumiem, šķiet, pastāv salīdzinoši lielas algu atšķirības 27 % apmērā.

(17)Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm zemu atalgotiem darba ņēmējiem ir liels nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās, kas līdz ar to samazina darba stimulus, neto algu un patēriņa iespējas. Vācija palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un bērnu pabalstus, kā arī koriģēja ienākuma nodokļa kategorijas. Minētie pasākumi parasti sniedz ieguvumu zemu un vidēju ienākumu grupām, taču kopējā ietekme uz nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās būs ierobežota. Neraugoties uz to, ka reālais izmantojamais ienākums nesen ir ievērojami pieaudzis, algu un ražīguma attīstības tendences ilgtermiņā ir atšķirīgas, tādējādi radot ievērojamu akumulēto atšķirību. Lielāks reālās algas pieaugums arī veicinātu to, ka tiek samazināta liela ārējā nelīdzsvarotība.

(18)Vācijas centieni uzņemt patvēruma meklētājus un integrēt bēgļus un citus migrantus ir bijuši ievērojami. Šķiet, ir iespējami turpmāki uzlabojumi, jo 2016. gadā darba meklējumos esošo bēgļu skaits pieauga līdz 10 % no visu bezdarbnieku skaita. Migrantu izcelsmes personu, jo īpaši sieviešu, integrācija darba tirgū joprojām ir galvenais izaicinājums, kas, cita starpā ar izglītības sistēmas starpniecību, attiecas arī uz bērniem, kuri dzimuši Vācijā, bet kuru vecāki ir dzimuši ārpus ES.

(19)Ne visi sabiedrības locekļi ir guvuši vienādu labumu no pēdējo gadu vispārējām pozitīvajām ekonomikas un darba tirgus norisēm. Ienākumu nevienlīdzības pieaugums, kas zināmu periodu pieauga, tikai nesen kļuva mērenāks, savukārt bagātību sadales nevienlīdzība joprojām ir viena no augstākajām eurozonā. Turklāt labi darba tirgus rādītāji nav samazinājuši nabadzības risku. Gados vecāku personu nabadzības riska rādītājs pārsniedz ES vidējo līmeni, un ir paredzams, ka turpmākajos gados palielināsies to cilvēku skaits, kam draud nabadzības risks vecumā. Paredzams, ka valsts pensiju shēmas aizvietošanas rādītājs turpinās samazināties. Tajā pašā laikā iesaistīšanās otrajā vai trešajā pensiju līmenī nav pietiekami aktīva, lai pilnībā kompensētu to, ka samazinās pirmā līmeņa aizvietošanas rādītājs. Ja tas netiks kompensēts, paredzams, ka līdz ar to pasliktināsies pensiju adekvātuma rādītājs. Laiks rādīs, cik iedarbīgi ar nesenajiem priekšlikumiem uzlabot vēlākas pensionēšanās stimulus (“Flexi-Rente”) var kompensēt stimulu izmantot 2014. gadā ieviesto priekšlaicīgo pensionēšanos.

(20)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Vācijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Vācijai adresētiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Vācijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.

(21)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu un uzskata 13 , ka ir sagaidāms, ka Vācija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(22)Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā,