52017DC0404

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2017

COM(2017) 404 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darbības programmu, kas 2015. gadā līdzfinansētas no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, ikgadējo īstenošanas ziņojumu kopsavilkums

I. Ievads

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) tika izveidots ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 1 . Fonda uzdevums ir Eiropas Savienībā mazināt nabadzības smagākās formas, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Saskaņā ar regulas noteikumiem FEAD var atbalstīt visnelabvēlīgākajā situācijā esošās sabiedrības grupas, nodrošinot pārtiku un tādas pirmās nepieciešamības patēriņa preces kā apģērbu, apavus un tualetes piederumus vai organizējot sociālās iekļaušanas pasākumus. Tādā veidā fonds nodrošina pievienoto vērtību — īpašu atbalstu cilvēku grupai, kura, iespējams, ir situācijā, kad nespēj tieši piekļūt un gūt labumu no citiem ES finansēšanas instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem).

Kopējā pieejamā summa no FEAD līdzekļiem ir EUR 3813 miljoni pašreizējās cenās. Visas dalībvalstis fonda finansējumu apgūst valsts līmenī caur darbības programmām. Programmu izstrādes fāzē dalībvalstis varēja izvēlēties, vai izstrādāt pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības darbības programmu (DP I) vai/un vistrūcīgāko personu sociālās iekļaušanas darbības programmu (DP II) 2 . Dalībvalstis var arī brīvi noteikt savu programmu mērķgrupas, konkrētus sniegtā atbalsta veidus un to ģeogrāfisko tvērumu.

Lai gan vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana ir galvenais DP II mērķis, tā ir arī DP I svarīga daļa. Materiālā palīdzība ir jākombinē ar papildpasākumiem, kuru mērķis ir veicināt galasaņēmēju sociālo iekļaušanu (piem., viņu novirzīšana uz attiecīgajiem dienestiem, ieteikumu sniegšana par sabalansētu uzturu un konsultēšana par budžeta pārvaldību). Šādā veidā DP I nodrošina visnelabvēlīgākajā situācijā esošo personu pamata materiālās vajadzības un palīdz tām spert soli uz reintegrāciju sabiedrībā.

Īstenojot FEAD programmas, dalībvalstis sadarbojas ar partnerorganizācijām. Šīs organizācijas, kas var būt valsts iestādes vai bezpeļņas organizācijas, atbilstīgi programmās noteiktajam sniedz materiālo palīdzību (DP I) vai organizē un īsteno sociālās iekļaušanas darbības (DP II). Tādējādi fonds atbalsta arī partnerorganizāciju spēju veidošanu sociālās politikas jomā.

Fonda uzraudzības noteikumos paredzēts, ka katru gadu līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojums Komisijai par savu programmu īstenošanu 3 . Komisija novērtē īstenošanas ziņojumus un vajadzības gadījumā lūdz attiecīgajai dalībvalstij veikt izmaiņas 4 . Komisijai ir arī pienākums sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei dalībvalstu iesniegto ziņojumu kopsavilkumu 5 .

Regula arī nosaka, ka vismaz reizi gadā Komisija par fonda sniegtā atbalsta īstenošanu apspriežas ar organizācijām, kas ES līmenī pārstāv partnerorganizācijas, un pēc tam saņemto informāciju paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šā kopsavilkuma pamatā ir informācija, kas ietverta 2015. gada īstenošanas ziņojumos tādā formā, kādā tos pieņēma Komisija. Īstenošanas ziņojumu nav iesniegusi Apvienotā Karaliste, jo tā 2015. gadā nekādas ar fondu saistītas darbības neveica. Kopsavilkumā, saglabājot ziņojumu struktūru, sniegts vispārīgs pārskats par attīstību ES līmenī saistībā ar FEAD un iekļauta dalībvalstu sniegtā informācija. Kopsavilkums turklāt sniedz pārskatu par 2015. gadā notikušajām apspriešanām, kurās partnerorganizāciju pārstāvji ES informēja par FEAD īstenošanu. Paziņotās kopējo rādītāju vērtības sniegtas pielikumā.

Ņemot vērā laika nobīdi starp īstenošanu un ziņošanas laiku, ziņojums satur arī informāciju par pārmaiņām pēc 2015. gada, ja šāda informācija ir pieejama.

II. Vispārējās tendences

Programmu izstrāde FEAD resursu apgūšanai tika pabeigta 2015. gadā, un pēdējās trīs programmas (DE, SE, UK) Komisija apstiprināja 2015. gada sākumā. No divām dalībvalstīm tika saņemti arī pirmie grozījumu pieprasījumi. Rumānija ierosināja savas programmas grozījumu, kas ļautu vieglāk identificēt galasaņēmējus. Čehija ierosināja paplašināt savas programmas tvērumu, lai varētu atbalstīt bezmaksas maltītes nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. 2016. gadā tika saņemti vēl četri grozījumu pieprasījumi.

Visu gadu notika FEAD sekundārā tiesiskā regulējuma izstrāde. Līdz 2015. gada beigām Komisija bija pieņēmusi un publicējusi trīs deleģētos un piecus īstenošanas aktus 6 , kas izpildes rādītāja izteiksmē ir 80 %. Līdz 2016. gada novembrim bija pieņemti un publicēti visi īstenošanas un deleģētie tiesību akti.

2015. gadā ES piedzīvoja milzīgu migrantu pieplūdumu, to vidū bija daudz patvēruma meklētāju. Šis fakts radīja virkni bažu, tostarp, kā tiem nodrošināt vajadzīgo materiālo atbalstu. Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts publicēja paziņojumu 7 par to, kādu atbalstu Eiropas Sociālais fonds (ESF) un FEAD var sniegt patvēruma meklētājiem. Tas, vai patvēruma meklētāji ir tiesīgi saņemt palīdzību no FEAD, ir atkarīgs no katras dalībvalsts pieņemtās definīcijas, kas nosaka, kuras personas kvalificējas kā fonda atbalsta saņēmēji. Paziņojumu publiskoja un apsprieda ar dalībvalstīm īpašā sanāksmē, kas notika 2015. gada 25. septembrī.

2016. gadā Komisija veica izšķirīgus soļus FEAD iesaistīto personu spēju pilnveidošanā, uzsākot iniciatīvu “FEAD tīkls”, kurā dalīties ar pieredzi un labu praksi. Kopš “FEAD tīkla” atklāšanas konferences 2016. gada jūnijā, kurā piedalījās 200 iesaistīto personu no visām 28 dalībvalstīm, līdz gada beigām ir notikušas trīs tīkla sanāksmes. Sanāksmēs īpaša uzmanība tika veltīta dažādiem ar FEAD saistītiem aspektiem, ar ko tiecas veicināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu. Sanāksmju dalībnieki stāstīja par konkrētiem gadījumiem, kā arī apzināja kopīgās problēmas un to risinājumus, kas attiecībā uz FEAD programmu īstenošanu varētu būt noderīgi visiem iesaistītajiem. 2017. gadā ir plānotas piecas iesaistīto personu sanāksmes.

2016. gadā Komisija sāka FEAD vidusposma izvērtēšanu, lai novērtētu, kas sasniegts ar FEAD programmām. Minētās izvērtēšanas ietvaros sākta publiskā apspriešana, kuras mērķauditorija ir visas FEAD iesaistītās personas un plaša sabiedrība. Starpposma ziņojums būs pieejams 2017. gada vasarā. Galīgo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija sagatavos līdz 2018. gada 31. decembrim.

Sākotnējā pieredze, kas gūta no programmu praktiskās īstenošanas, un no dažādām iesaistītajām personām saņemtās atsauksmes liecināja, ka FEAD noteikumus varētu uzlabot. 2016. gada septembrī Komisija pieņēma priekšlikumu, kurā līdztekus ierosinātajiem vairāku nozares tiesību aktu grozījumiem tika ierosināts pārskatīt Finanšu regulu 8 . Priekšlikums paredz vairākus Regulas (ES) Nr. 223/2014 grozījumus, kas vēl vairāk vienkāršotu fonda pārvaldību.

III. Darbības programmu īstenošanas līmenis

Finansiālā īstenošana

2015. gadā tika paātrinājās FEAD programmu finansiālā īstenošana. 419,3 miljoni euro tika novirzīti FEAD darbībām 21 dalībvalstī, kas ir vairāk nekā 2014. gadā, kad šim mērķim bija atvēlēti 333,5 miljoni euro. Kopumā 2014.–2015. gada periodā izdevumi par īstenotajām darbībām veido 752,7 miljonus euro jeb 17 % no programmu kopējiem līdzekļiem (ES un nacionālais līdzfinansējums). Vēl uzskatāmāk paātrinājums bija vērojams attiecībā uz izmaksām saņēmējiem: 2015. gadā tika izmaksāti 388 miljoni euro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2014. gadā, kad tika izmaksāti 96,3 miljoni euro. Lielākā daļa maksājumu bija paredzēti pārtikas atbalsta darbībām (97,7 %).

2015. gadā Komisijai pirmo reizi tika iesniegti maksājumu pieprasījumi. Trīs dalībvalstis (EE, FR un LV) deklarēja atbilstīgus publiskos izdevumus 46,3 miljonu euro apmērā. Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija bija veikusi maksājumus 732,3 miljonu euro apmērā, no tiem 312,8 miljoni euro bija starpposma maksājumi.

Fiziskā īstenošana (DP I)

Paātrinātā finansiālā īstenošana 2015. gadā varēja notikt, pateicoties tam, ka raitāk noritēja FEAD programmu fiziskā īstenošana. Līdz gada beigām palīdzība bija sniegta 16 dalībvalstīs no 24, kuras īstenoja DP I. 2015. gadā tika izdalītas kopsummā 408 770 tonnas pārtikas, proporcionāli lielāko daļu (21,4 %) izdalīja Itālija. 93 % no kopējā pārtikas atbalsta daudzuma nodrošināja piecas valstis (ES, FR, IT, PL, RO). 14 dalībvalstis pārtiku izdalīja pārtikas paku veidā.

Pārtiku maltīšu veidā 2014. gadā izsniedza divas valstis, bet 2015. gadā šādu valstu skaits pieauga līdz septiņām (BE, BG, ES, FI, IT, LV, PL). Tiek lēsts, ka 2015. gadā FEAD pilnībā finansēja vai līdzfinansēja 47 miljonu maltīšu izsniegšanu.

Proporcionāli lielāko daļu no kopējā daudzuma, proti, vairāk nekā pusi no sniegtā pārtikas atbalsta, veido piena produkti un cieti saturoši produkti. Trešais proporcionāli visvairāk izsniegtās pārtikas veids — augļi un dārzeņi — veido vairāk nekā 10 % no kopējā daudzuma. Attiecībā uz izsniegtajiem augļiem un dārzeņiem Komisija vēlētos sagaidīt pastāvīgu apjoma pieaugumu, jo tie ir veselīgas diētas veicināšanas garantija zemākajās sociālekonomiskajās sabiedrības grupās.

Piemērs: Francijā izdalītie pārtikas produkti

Saldēts sviests, saulespuķu eļļa, svaigs sviests; milti, kuskuss, pasta (makaroni), gargraudu rīsi; piens ar samazinātu tauku saturu, kondensēts piens, cukurs, cukura graudiņi; lauka pupas, lauka zirņi/burkāni, pārslas kartupeļu biezeņa pagatavošanai, lēcas (cepti sīpoli, burkāni u.tml.), mizoti tomāti, dažādi dārzeņu sautējumi; kuskuss ar vistu, saldēts puravu pīrāgs, baltā zivs un rīsi ar Provansas garšaugiem, maltās gaļas un kartupeļu biezeņa sacepums; Ementāles siers, kausētais siers; šokolādes pudiņš, karameļu plātsmaize ar putukrējumu, rīsu pudiņš, piena šokolāde, šokolādes cepumi, ābolu biezenis bez pievienota cukura, persiki, viegls ananāsu sīrups; rīsu un pilngraudu brokastu pārslas, malta kafija, ievārījums; saldēta tītara fileja, saldēts liellopa burgers, vistas stilbiņi, saldēta baltās zivs fileja, konservēta svītrainā tunzivs savā sulā; sardīnes marinādē.

Līdztekus pārtikai, kas tika iegādāta no FEAD piešķirtā finansējuma, 2015. gadā fonds palīdzēja samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, atbalstot pārtikas ziedošanu. Luksemburgā 51 % no izdalītās pārtikas bija saņemta ziedojumu veidā, un FEAD sedza vienīgi transporta izmaksas un ar izdalīšanu saistītās izmaksas partnerorganizācijām. Luksemburga turklāt īstenoja izpratni vairojošas kampaņas 9 , lai piesaistītu potenciālos pārtikas ziedotājus.

2015. gadā trijās dalībvalstīs pamata materiālā palīdzība tika nodrošināta pirmo reizi. Austrija izdalīja skolas piederumus 33 493 skolēniem no nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm. Luksemburga 9243 personām sniedza kombinētu atbalstu, izdalot pārtiku un pirmās nepieciešamības higiēnas preces, piem., šampūnu un zobu pastu. Līdzīgas higiēnas preces kopā ar citām mājsaimniecības precēm, piem., veļas pulveri un trauku mazgāšanas līdzekli, tika izdalītas 25 675 galasaņēmējiem Latvijā.

Tiek lēsts, ka 2015. gadā pārtikas palīdzību no FEAD saņēmuši vairāk nekā 14 miljoni cilvēku, no tiem 47,2 % (6,7 miljoni) ir sievietes. Aptuveni 30 % (4,1 miljons) galasaņēmēju ir bērni vecumā līdz 15 gadiem (ieskaitot) un 10 % (1,4 miljoni) — 65 gadus veci vai vecāki cilvēki. Starp galasaņēmējiem ir aptuveni 5,5 % (0,8 miljoni) cilvēku ar invaliditāti, gandrīz 14 % (2 miljoni) migrantu, cilvēku ar ārvalstu izcelsmi (ieskaitot bēgļus un citus starptautiskās aizsardzības saņēmējus) un minoritāšu, un 8,5 % (1,2 miljoni) bezpajumtnieku.

Aplūkojot kopējo rādītāju summārās vērtības, jāņem vērā, ka, lai samazinātu partnerorganizācijām un galasaņēmējiem radīto administratīvo slogu, to cilvēku skaita, kuri guva labumu no FEAD DP I, rādītāji ir balstīti uz partnerorganizāciju aplēsēm. Aplēšu pamatā var būt paraugu ņemšanas pieejas (piem., konkrētās gada dienās vai konkrētās nedēļās tiek saskaitīti visi saņēmēji, un pēc tam tiek veikta ekstrapolācija) vai citas metodes. Iespējams, ka dažos gadījumos partnerorganizāciju veikto aplēšu dēļ galasaņēmēji tiek pieskaitīti vairāk nekā vienu reizi. Turklāt pārtikas galasaņēmēji vienlaikus var būt saņēmuši arī materiālo palīdzību. Ņemot vērā aprakstīto pieeju, paziņotās vērtības ir jāuzskata nevis par FEAD darbībās iesaistīto individuālo dalībnieku skaitu, bet gan par neprecīzu līdzdalības gadījumu skaita aplēsi vai par tādu gadījumu skaitu, kad FEAD palīdzība sniegta nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Ņemot vērā to, ka katras dalībvalsts tiesību aktos ir sava vistrūcīgāko personu definīcija, galasaņēmēji starp dalībvalstīm var atšķirties. Visbiežāk mērķgrupa tiek noteikta, pamatojoties uz ekonomiskiem kritērijiem, un šādos gadījumos valsts iestādes sagatavo to personu sarakstus, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu no FEAD. Ir arī valstis, kur pastāv citi, elastīgāki veidi, kā noteikt galasaņēmēju atbilstību. Dažos gadījumos, balstoties uz informāciju, ko persona sniedz par savu stāvokli, partnerorganizācijas pašas “uz vietas” var izlemt, vai persona ir tiesīga saņemt atbalstu. Dažkārt atbalsts tiek sniegts uz ielas dzīvojošiem bezpajumtniekiem vai sociālajā ēdnīcā, kur netiek prasīts oficiāli identificēt atbalsta saņēmējus vai pieprasīt tiem informāciju. Šādos gadījumos FEAD rezultātu rādītāju paziņotās vērtības ļauj vienīgi aplēst, cik reizes FEAD atbalsts tika sniegts, nevis uzzināt, cik nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku faktiski saņēma atbalstu.

Viena no nozīmīgākajām FEAD iezīmēm ir tas, ka programma tiecas ne tikai sniegt materiālu atbalstu, bet arī veicināt vistrūcīgāko cilvēku sociālo iekļaušanu. Tāpēc palīdzība tiek nodrošināta kopā ar vairākiem papildpasākumiem. Joprojām visplašāk tiek praktizēts informatīvs atbalsts un nosūtīšana uz kompetentajiem sociālajiem dienestiem. Dalībvalstis arī bieži ziņo, ka sniedz norādījumus par sabalansētu uzturu, organizē seminārus par ēdienu gatavošanu un to, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, kā arī sniedz konsultācijas par mājsaimniecības budžeta pārvaldību. Dažos gadījumos tiek nodrošināts arī psiholoģisks atbalsts un palīdzība grūtību pārvarēšanā (LU, LV), padomi bērnu audzināšanā (LV), konsultācijas par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās (BG), tiek sniegta palīdzība, kas sekmē labākas galasaņēmēju sociālās prasmes, tiek nodrošinātas bezmaksas juridiskās konsultācijas (SI), informācija par pieejamajiem mājokļiem un pasākumi rakstpratības uzlabošanai (FR). Somijā papildpasākumi ietvēra arī dažādas darbības galasaņēmēju fiziskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanai un veselīga dzīvesveida veicināšanai, līdztekus tam tika izdalīti bukleti ar veselīgām receptēm.

Papildpasākumi ir neatņemama DP I īstenošanas daļa, jo tie ir vērsti uz galasaņēmēju sociālās iekļaušanas sekmēšanu. Papildpasākumu nodrošināšana galasaņēmējiem ir obligāta, taču dalībvalstis var izvēlēties, vai tos finansēt no FEAD vai ne. 2015. gada ziņojumi liecina, ka rezultāti attiecībā uz papildpasākumu apguvi ir neviendabīgi. Dažās valstīs galasaņēmēji ir atvērtāki šiem papildpasākumiem, savukārt citās valstīs ieinteresētība ir samērā zema. Dažos gadījumos galasaņēmējus no piedalīšanās sociālo iekļautību veicinošos pasākumos attur pieredzes trūkums. Palielināt galasaņēmēju līdzdalību papildpasākumos ir viens no grūtākajiem partnerorganizāciju uzdevumiem programmas īstenošanas gaitā. Jo īpaši svarīgi, ka šie pasākumi ir veidoti tā, lai veicinātu galasaņēmēju sociālo iekļaušanu, un tie var kalpot par saikni ar ESF.

Fiziskā īstenošana (DP II)

2015. gadā sociālās iekļaušanas programmas bija veltītas sagatavošanās pasākumiem, tostarp uzraudzības komiteju izveidei un partnerorganizāciju atlasei.

Vācijas DP II mērķis ir uzlabot vistrūcīgāko ES imigrantu un viņu bērnu sociālo iekļautību, kā arī bezpajumtnieku vai bezpajumtniecības riskam pakļautu personu sociālo iekļautību. Kopš programmas pieņemšanas 2015. gada sākumā ir izveidota uzraudzības komiteja. Tās pirmā sagatavošanās sanāksme notika janvārī, bet nākamā — martā. 2015. gada jūnijā vadošā iestāde publicēja aicinājumu iesniegt pirmās kārtas priekšlikumus laikposmam no 2016. līdz 2018. gadam. Kopumā pirmajā kārtā tika saņemts 191 projekta priekšlikums. Aicinājumā iesniegt priekšlikumus bija ietverts vienkāršošanas pasākums — nosacījums valsts līmenī izmantot vienotas likmes.

Dānijā, kur FEAD mērķis ir pastiprināt sociāli visneaizsargātāko personu sociālo iekļaušanu un kur fondu izmanto nabadzības un bezpajumtniecības apkarošanai, programmas vadībā notika pārmaiņas, un 2015. gada augustā tika iecelta jauna vadošā iestāde. Dānija ierosināja programmas grozījumu, kas paredz atjaunināt programmas informāciju, un 2016. gada aprīlī varēja publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Nīderlandē, kur DP II mērķis ir samazināt tādu vecu cilvēku sociālo atstumtību, kam ir zemi izmantojamie ienākumi, sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošanai tika izraudzīts finansējuma saņēmējs, kas, sākot no 2016. gada, darbosies četrās Nīderlandes pilsētās: Amsterdamā, Roterdamā, Hāgā un Utrehtā.

2015. gada martā ar informatīvu pasākumu sāka īstenot Zviedrijas DP II, kuras mērķis sadarbībā ar Zviedrijas sabiedrību ir atbalstīt mazāk aizsargātas ES/EEZ iedzīvotāju grupas. Mēnesi vēlāk tika izveidota uzraudzības komiteja. 2015. gada jūnijā tika publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, un pieci projekti saņēma finansējumu. Zviedrija izveidoja arī FEAD pētnieku grupu, kuras pirmā sanāksme notika 2015. gada novembrī.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

2015. gadā dalībvalstis ievērojamus resursus veltīja tam, lai izpildītu FEAD tiesiskajā regulējumā paredzētās iestāžu izraudzīšanās procedūras prasības 10 . Tostarp bija jāizstrādā atbilstošas procedūras valsts līmenī, jāizveido pārvaldības un kontroles sistēmu apraksts, jāizstrādā IT sistēma un revīzijas iestādēm bija jāveic sākotnējās revīzijas. Līdz 2015. gada beigām izraudzīšanās procedūru bija pabeigušas sešas dalībvalstis (LV, EE, LT, FR, BG un HU), kuras attiecīgi bija tiesīgas iesniegt Komisijai starpposma maksājumu pieprasījumus.

Līdz 2016. gada decembrim izraudzīšanās procedūra bija pabeigta jau 25 valstīs.

Migrācijas krīze

Vairākas dalībvalstis FEAD izmantoja, lai tiktu galā ar migrācijas krīzes radītajām sekām. Beļģijā bija partnerorganizācijas, kas specializējās uz atbalstu patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Lietuva un Čehija paplašināja mērķgrupu tvērumu, iekļaujot tajās patvēruma meklētājus. Malta un Somija pastiprināja koordināciju valsts līmeņa iestāžu starpā, lai nodrošinātu, ka ESF, FEAD un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) sniegtais atbalsts viens otru savstarpēji papildina. Lai neaizsargātākās sabiedrības grupas labāk informētu par iespēju saņemt atbalstu no FEAD, Lietuvas vadošā iestāde sāka informatīvu kampaņu, kas ietvēra arī diskriminācijas novēršanas elementus, lai kliedētu sabiedrības paustās bažas. Paredzams, ka Nīderlandē projekta dalībnieki lielākoties būs migrantu izcelsmes, tāpēc vadošā iestāde attiecīgi pielāgojusi pasākumus, iekļaujot tajos valodapmācību.

Konstatētās problēmas

Vairākas FEAD programmas gada laikā joprojām nedarbojās pilnā apmērā. Vairākumā gadījumu aizkavēšanās iemesls bija tas, ka pāreja no agrākā AGRI instrumenta noteikumiem uz FEAD pārvaldības noteikumiem aizņēma vairāk laika nekā sākotnēji bija plānots. Vairākas dalībvalstis vēlējās vispirms pabeigt pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi un tikai pēc tam sākt darbību atlasi. Citās dalībvalstīs notika sagatavošanās īstenošanai, piem., tika pabeigta partnerorganizāciju atlase, bet reālā darbība sākās 2016. gadā.

To dalībvalstu, kurām zināmus rezultātus izdevās sasniegt jau 2015. gadā, ziņojumos sniegtā informācija par konstatētajām grūtībām ir atšķirīga. Viens no atšķirību iemesliem ir neprecīzās ziņošanas prasības. Lielākajā daļā gadījumu katra problēma tika risināta ar konkrētu pasākumu. Svarīgākās konstatētās grūtības bija šādas:

-nevienmērīgs teritoriālais pārklājums vai nelīdzsvarota palīdzības piešķiršana. Minētā problēma bija vērojama dažādās dalībvalstīs un, lai gan dažos gadījumos atlikušās palīdzības nodrošināšanai tika izraudzītas papildu partnerorganizācijas, biežāk palīdzības nodrošināšana tika novirzīta no vienas partnerorganizācijas uz citu (LV, PL);

-problēmas, kas saistītas ar galasaņēmēju identificēšanu. Vienā gadījumā šo problēmu risināja, veicot grozījumus darbības programmā (RO);

-palīdzības sniegšanas aizkavēšanās, ko radīja iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšana, konkursa uzvarētāju atkāpšanās vai noteikumiem neatbilstoši piedāvājumi. Šādas problēmas lielākoties risināja, pagarinot palīdzības nodrošināšanas termiņu un vajadzības gadījumā no jauna publicējot konkursa uzaicinājumus (BE, BG, MT);

-problēmas saistībā ar iepirktās pārtikas kvalitāti. Šādos gadījumos līgumslēdzējam bija jāaizstāj ar citām izdalīšanai nepiemērotās preces, un vadošā iestāde darīja visu iespējamo, lai procesu paātrinātu (FR);

-dažos gadījumos partnerorganizācijām noteiktās ziņošanas prasības tika uzskatītas par pārāk sarežģītām, un vadošā iestāde veica nepieciešamos pasākumus, lai tās vienkāršotu (PL).

IV. Horizontālie principi

·Koordinācija ar ESF un citām atbilstīgām ES politikas jomām 11

FEAD un ESF savstarpējās koordinēšanas divi galvenie principi ir novērst dubultu finansēšanu un panākt abu fondu savstarpēju papildināmību. Lai nepieļautu dubultu finansēšanu, dalībvalstīs ir ieviesti dažādi pasākumi, tostarp ir noteikta savstarpēja informācijas apmaiņa starp attiecīgajām iestādēm, tiek izmantota vienota uzraudzības sistēma vai tiek nodrošināts, ka programmēšanas posmā nav savstarpējas pārklāšanās, nosakot atšķirīgas mērķgrupas vai finansējamās darbības.

2015. gadā tika sperti pirmie soļi ESF un FEAD savstarpējās papildināmības virzienā. Parasti to var panākt ar DP I papildpasākumiem, ar kuriem partnerorganizācijas galasaņēmējus informē par iespējām piedalīties ESF darbībās. Polijā vadošā iestāde ieviesa prasību, ka reģionālajām un vietējām partnerorganizācijām FEAD galasaņēmējiem jāsniedz informācija par pieejamajiem ESF pasākumiem un jāpalīdz tiem tajos piedalīties. Lietuvā ESF dalībnieki, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu no FEAD, var saņemt papildinošu atbalstu no abiem fondiem vienlaicīgi. Citi FEAD galasaņēmēji tiek mudināti piedalīties arī ESF darbībās. Francija ziņo par gadījumiem, kad dažas partnerorganizācijas vienlaikus saņem finansējumu arī no ESF darbībām. Tas FEAD galasaņēmējiem vēlāk atvieglo piekļūšanu atbalstam no ESF.

Sasaistot FEAD un ESF atbalstu, var uzlabot FEAD darbību kopējo ietekmi, jo tā tiek panākts vairāk, nekā tad, ja tiek mazinātas tikai vissmagākās nabadzības izpausmes. Tāpēc, plānojot darbības valsts līmenī, prioritāri būtu jāizpēta iespējas panākt papildināmību starp abiem fondiem vadlīniju un papildpasākumu veidā.

·Dzimumu vienlīdzība, dzimumu perspektīvas integrēšana un diskriminācijas nepieļaušana 12

Vistrūcīgākās personas lielākoties identificē pēc ekonomiskiem kritērijiem. Tas attiecībā uz piekļuvi atbalstam nepieļauj diskriminēt personas to dzimuma, izcelsmes, reliģiskās piederības vai ticības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Dažās dalībvalstīs partnerorganizācijas var sniegt palīdzību dzīvesvietā, ja galasaņēmējs nespēj nokļūt līdz palīdzības izdales vietai. Čehija kā vienu no īpaši neaizsargātām sabiedrības grupām ir atzinusi vientuļās mātes vai patversmēs dzīvojošas sievietes ar bērniem, un to vajadzībām izdala īpašas higiēnas pakas. Slovākija palīdzības paku svaru ir pielāgojusi tam, lai paku varētu panest arī sievietes. Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti nediskriminēšanas principi, piemēram, padarījusi izdales vietas pieejamas personām ar invaliditāti, noteikusi elastīgus darba laikus un nodrošinājusi bērnu pieskatīšanas pakalpojumus vecākiem, kas saņem palīdzību vai gūst labumu no papildpasākumiem.

·Klimata un vides aspekti, ko ņem vērā saistībā ar pārtikas atkritumu daudzuma mazināšanu 13

Dalībvalstu piemērotie pārtikas produktu atlases kritēriji ietver prasību, ka produktiem jābūt ilglaicīgi lietojamiem, vienkārši uzglabājamiem un ar ilgu glabāšanas termiņu. Šīs prasības mērķis ir samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Luksemburga finansē arī pārtikas ziedojumu vākšanu un izplatīšanu. Bulgārijā neizdalītās pakas tiek novirzītas citiem galasaņēmējiem, savukārt Latvijā galasaņēmēji tiek aicināti īpaši apzīmētā vietā izdales punktā atstāt tos produktus, ko tie neplāno izmantot. Izpratni var veidot arī ar papildpasākumiem — viens no pamatsemināriem, ko piedāvā Polijā, ir veltīts pārtikas atkritumu samazināšanai.

·Ieguldījums sabalansēta uztura nodrošināšanā vistrūcīgākajām personām 14

Dalībvalstis specifikācijās pārtikas iegādei ir iekļāvušas prasības attiecībā uz uzturvērtību un pārtikas nekaitīgumu. Tās konsultējas ar partnerorganizācijām, sociālajiem partneriem, kompetentajām iestādēm un speciālistiem par tādu pārtikas produktu izvēli, kas būtu sabalansēta uztura sastāvdaļa. Veidojot pārtikas produktu sarakstu, ņem vērā arī mērķgrupas reakciju uz konkrētiem produktiem, kas tika izsniegti agrāk.

Beļģija 2015. gadā atjaunināja pārtikas produktu sarakstu, dodot priekšroku nepārstrādātiem vai mazāk pārstrādātiem produktiem, ko var viegli iekļaut dažādu tautu un kultūru ēdienos un kas to saņēmējus stimulē gatavot pašiem. Tika palielināts produktu skaits, lai nodrošinātu lielāku dažādību, un nolemts piegādāt vairāk augu izcelsmes proteīnu, piem., lēcu. Turklāt tika nolemts par dzīvnieku proteīnu avotu prioritāri izmantot zivis, ko galasaņēmēji parasti pieņem labprātāk.

Čehija izvirzīja par mērķi augsta līmeņa pārtikas kvalitāti, ņemot vērā sabalansēta uztura galvenos komponentus. Produkti tika atlasīti pēc šādiem kritērijiem: augsts gaļas saturs, proporcionāli maz piedevu, zems tauku saturs, liela augļu proporcija utt. Lai nodrošinātu lietojamību, katram produktam tika definēts arī minimālais atlikušais derīguma termiņš piegādes dienā.

Igaunijā pārtikas pakās vairs neiekļāva riekstus, jo tie ir visizplatītākie alergēni, bet tika izdalīti zivju un gaļas konservi un graudaugu pārslas ar augstu uzturvērtību. Pārtikas pakas saturs katrā izdalīšanas reizē tika mainīts, lai nodrošinātu lielāku dažādību galasaņēmējiem.

Spānija attiecībā uz uzturvērtības prasībām galasaņēmējiem centās nodrošināt pamata uzturvielas (proteīnus, ogļhidrātus, taukus, šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas). Bērniem tika izdalīti īpaši produkti, kas sekmē augšanu un attīstību.

Somijā katram pārtikas produktam tika noteiktas specifiskas kvalitātes prasības, piem., gaļas saturs zirņu zupā nedrīkstēja būt mazāks par 5 %, bet piena pulverim bija jāsatur D vitamīns.

V. Apspriešanās ar partnerorganizāciju ES līmeņa pārstāvjiem

2015. gadā notika divas sanāksmes, kurās piedalījās organizācijas, kas ES līmenī pārstāv partnerorganizācijas.

Pirmā sanāksme notika 9. martā. Komisija iepazīstināja ar galvenajiem FEAD raksturlielumiem un sniedza pārskatu par programmu izstrādes rezultātiem jauno resursu apguvei. Tika apspriesta arī situācija attiecībā uz “FEAD tīkla” sagatavošanas pasākumiem. Dalībnieki uzdeva vairākus jautājumus, jo īpaši attiecībā uz partneru iesaisti FEAD atbalsta sniegšanā valsts līmenī.

Otrā sanāksme notika 16. novembrī. Komisija nodeva apspriešanai dalībvalstu iesniegto FEAD ikgadējo īstenošanas ziņojumu kopsavilkuma projektu. Tam sekoja diskusija par FEAD (un ESF) resursu mobilizēšanu, reaģējot uz migrācijas krīzi. Pēdējais jautājums sanāksmes darba kārtībā bija “FEAD tīkla” galveno parametru prezentācija.

VI. Secinājums

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis vismaz par 20 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaitu atspoguļo to, cik lielu nozīmi ES piešķir nabadzības apkarošanai. Komisija atbalsta dalībvalstu centienus samazināt nabadzības riskam pakļauto personu skaitu, tostarp ar FEAD palīdzību. Tomēr, ņemot vērā to, ka nabadzība ir kompleksa parādība, kuras apkarošanai vajadzīga integrēta pieeja, ir ļoti svarīgi meklēt papildināmību ar ESF un citiem ES un nacionālajiem instrumentiem un pasākumiem. Tā kā FEAD resursi ir ierobežoti, tā īpašais uzdevums ir nabadzības mazināšana un sociālās iekļautības veicināšana, arī veidojot saites ar citiem pieejamajiem dienestiem. Tādējādi fonds var būt pirmais solis, kas ved ārā no nabadzības.

Jaunie FEAD atbalsta modeļi piedāvā plašāku palīdzības veidu klāstu, kas ir priekšnoteikums precīzāk orientētai pieejai, lai palīdzētu konkrētām mērķgrupām. 2015. gada pieredze liecina, ka mērķgrupas var būt arī patvēruma meklētāji un bēgļi, kā arī marginalizētu kopienu, piemēram romu tautības kopienu, pārstāvji. Fonds sekmē arī pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, veido partnerorganizāciju spējas un veicina pārtikas un materiālās palīdzības potenciālo ziedotāju uzticību.

2015. gada FEAD ziņojumi liecina, ka rezultāti ir labi, tomēr tie ir nevienmērīgi izkliedēti. Gada beigās 12 dalībvalstis vēl nebija sasniegušas nekādus rezultātus. No tā var secināt, ka dažos gadījumos sagatavošanās periods no attiecīgās programmas apstiprināšanas līdz darbību īstenošanai praksē var ilgt pat vairāk par gadu. Lai fonda potenciāls tiktu izmantots pilnībā, 2016. gada ziņojumiem būtu jāparāda, ka lielākā daļa dalībvalstu ir sasniegušas rezultātus.

2015. gada ziņojumos minēts, ka drīz pēc programmu uzsākšanas dalībvalstis sastapās ar dažādām problēmām un veica konkrētus pasākumus, lai tās risinātu. Tika pieņemti daži darbības programmu grozījumi, lai dalībvalstī nodrošinātu labu programmas pārklājumu un atvieglotu sabiedrības mērķgrupu piekļuvi fondam. Ir būtiski efektīvi atrisināt radušās problēmas, jo FEAD tika izveidots kā instruments ar vienkāršu pārvaldību, kuru varētu izmantot sociālu ārkārtas situāciju gadījumā. FEAD īstenošana praksē kļūs vienkārša tikai tad, ja vienkāršotās regulatīvās prasības tiks piemērotas individuālo darbību līmenī. Lai to panāktu, ir lietderīgi izmantot arī visas pieejamās iespējas dalīties ar pieredzi un labu praksi gan programmas vadošo iestāžu, gan partnerorganizāciju līmenī. Šim nolūkam pieejami vairāki saziņas kanāli: FEAD ekspertu grupa, “FEAD tīkls”, kā arī regulārās apspriešanās ar iesaistītajām personām valsts un ES līmenī.

2016. gadā dalībvalstis savos ikgadējos īstenošanas ziņojumos pirmo reizi vērtēs, vai un kā programmas ir palīdzējušas sasniegt FEAD konkrētos un vispārējos mērķus. Balstoties uz šo informāciju, Komisija nākamajā ziņojumu kopsavilkumā varēs daudz detalizētāk novērtēt kumulatīvos rezultātus un ietekmi uz FEAD mērķiem.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).

(2)

Regulā (ES) Nr. 223/2014 paredzēts, ka dalībvalstis var vienlaicīgi īstenot abu veidu programmas, tomēr visas dalībvalstis deva priekšroku tikai vienas vai divu programmu izstrādei.

(3)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 13. panta 1. punkts.

(4)

Pēdējos dalībvalstu ziņojumus par 2015. gadu Komisija varēja pieņemt 2017. gada 3. februārī. No tā bija atkarīgs šā Komisijas ziņojuma pieņemšanas termiņš.

(5)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 13. panta 9. punkts.

(6)

Komisijas 2014. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 532/2014 (OV L 148, 20.5.2014., 54. lpp.), Komisijas 2014. gada 17. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1255/2014 (OV L 337, 25.11.2014., 46. lpp.), Komisijas 2015. gada 8. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/1972 (OV L 293, 10.11.2015., 11. lpp.), Komisijas 2014. gada 5. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 463/2014 (OV L 134, 7.5.2014., 32. lpp.), Komisijas 2015. gada 11. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/212 (OV L 36, 12.2.2015., 1. lpp.), Komisijas 2015. gada 20. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/341 (OV L 60, 4.3.2015., 1. lpp.), Komisijas 2015. gada 12. augusta Īstenošanas regula (ES) 2015/1386 (OV L 214, 13.8.2015., 9. lpp.), Komisijas 2015. gada 8. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2015/1976 (OV L 293, 10.11.2015., 26. lpp.).

(7)

http://ec.europa.eu/esf/main.jsp?catId=67&langId=en&newsId=2336

(8)

COM(2016) 605 final.

(9)

Minētajām kampaņām FEAD finansējums nebija piešķirts.

(10)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 35. pants.

(11)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 5. panta 6. punkts.

(12)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 5. panta 11. punkts.

(13)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 5. panta 13. punkts.

(14)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 5. panta 13. punkts.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2017

COM(2017) 404 final

PIELIKUMS

Kopīgo rādītāju vērtības, kas par 2015. gadu paziņotas Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām kontekstā

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darbības programmu, kas 2015. gadā līdzfinansētas no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, ikgadējo īstenošanas ziņojumu kopsavilkums

EIROPAS
KOMISIJA

Briselē, 28.7.2017.

COM(2017) 404 final

ANNEX 1

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darbības programmu, kas 2015. gadā līdzfinansētas no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, ikgadējo īstenošanas ziņojumu kopsavilkums

Kopīgo rādītāju vērtības, kas par 2015. gadu paziņotas Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām kontekstā

I. Kopējie ieguldījumu rādītāji (DP I un DP II) 2014-2020

Dalībvalsts	1		2		2a		2b		3
	To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas apstiprināti dokumentos, kuros izklāstīti darbību atbalsta nosacījumi (EUR) 1		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti darbību īstenošanas gaitā (EUR)		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pārtikas atbalsta sniegšanu (EUR)		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pamata materiālās palīdzības sniegšanu (EUR)		Komisijai deklarēto atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma (EUR)
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	2 910 741	2 910 741	2 302 674	2 302 674	-	-	2 173 950	2 173 950	0	0
BE	13 282 352	25 977 589	6 170 521	15 969 586	5 705 688	15 392 776	0	0	0	0
BG	22 238 451	22 238 451	1 756 863	1 756 863	1 756 863	1 756 863	-	-	0	0
CY	3309	7363	0	0	-	-	0	0	0	0
CZ	2 545 308	2 545 308	0	0	0	0	0	0	0	0
DE	0	0	0	0	-	-	-	-	0	0
DK	0	0	0	0	-	-	-	-	0	0
EE	1 365 193	1 365 193	1 359 647	1 359 647	1 359 647	1 359 647	-	-	519 018	519 018
ES	86 754 423	127 094 423	80 818 407	118 426 437	77 334 788	114 737 751	-	-	0	0
FI	6 401 754	6 401 754	1 595 957	1 595 957	1 507 125	1 507 125	-	-	0	0
FR	79 801 116	156 678 947	67 754 637	105 984 868	67 754 637	105 984 868	-	-	44 426 884	44 426 884
GR	2 592 814	2 592 814	2 151 320	2 151 320	1 927 582	1 927 582	223 738	223 738	0	0
HR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IT	71 500 000	111 500 000	52 023 915	52 023 915	52 023 915	52 023 915	0	0	0	0
LT	16 417 000	28 023 522	13 124 243	16 519 966	13 124 243	16 519 966	0	0	0	0
LU	582 471	1 053 031	253 907	266 327	104 020	104 020	54 188	54 188	0	0
LV	6 621 938	13 114 034	3 087 601	3 166 465	2 501 289	2 501 289	274 231	274 231	1 405 538	1 405 538
MT	0	0	0	0	0	0	-	-	0	0
NL	4 471 108	4 510 788	134 342	174 022	-	-	-	-	0	0
PL	80 003 086	89 302 607	53 225 776	53 225 776	51 747 995	51 747 995	-	-	0	0
PT	11 157 987	22 315 928	0	0	0	0	0	0	0	0
RO	0	122 997 381	100 793 293	107 971 343	100 793 293	107 971 343	0	0	0	0
SE	5 339 914	5 339 914	59 351	59 351	-	-	-	-	0	0
SI	5 000 000	6 500 000	1 477 073	1 478 879	1 429 656	1 429 656	-	-	0	0
SK	282 738	282 738	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	419 271 703	752 752 528	388 089 526	484 433 396	379 070 740	474 964 796	2 726 107	2 726 107	46 351 439	46 351 439

II. Kopējie iznākuma rādītāji attiecībā uz izdalīto pārtikas atbalstu (DP I) 2014-2020

Dalībvalsts	4		5		6		7		8		9
	Augļi un dārzeņi (tonnās) 2		Gaļa, olas, zivis, jūras produkti (tonnās)		Milti, maize, kartupeļi, rīsi un citi cieti saturoši produkti (tonnās)		Cukurs (tonnās)		Piena produkti (tonnās)		Tauki, eļļa (tonnās)
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
BE	1101	1617	390	972	1079	1854	0	0	3177	5331	1147	1278
BG	97	97	85	85	189	189	1	1	35	35	12	12
CY	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
CZ	1	1	2	2	1	1	0	0	0.3	0.3	1	1
EE	33	33	217	217	224	224	84	84	0	0	82	82
ES	11 109	16 737	3866	3866	12 445	28 730	0	0	27 748	37 336	4808	4808
FI	0	0	60	60	410	410	0	0	47	47	0	0
FR	7953	14 183	3543	5912	10 925	21 163	2753	5356	40 002	77 148	4047	6986
GR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IT	12 197	12 197	1306	1306	20 634	20 634	3777	3777	33 823	33 823	4641	4641
LT	75	75	186	329	3669	6058	907	1278	183	183	541	967
LU	120	120	50	50	106	106	38	38	169	169	44	44
LV	0	0	71	71	942	942	71	71	114	114	143	143
MT	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
PL	9210	9210	8785	9283	16 354	17 281	7576	8823	13 843	15 084	4470	5089
PT	1368	2585	984	1843	1928	3686	539	981	2982	5492	449	1370
RO	0	0	17 758	22 210	36 664	45 854	11 457	14 329	0	0	11 457	14 329
SI	0	0	0	0	1087	1158	0	0	665	814	132	147
SK	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	43 263	56 855	37 303	46 206	106 656	148 291	27 203	34 738	122 789	175 576	31 973	39 898

Dalībvalsts	10		11		11a	11b	12		13
	Lietošanai gatavie produkti, citi pārtikas produkti (kas neietilpst citās kategorijās) (tonnās)		Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)		Pārtikas daļa, par kuru no DP līdzekļiem ir segtas tikai transportēšanas, izplatīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%)	FEAD līdzfinansēto pārtikas produktu procentuālā daļa no partnerorganizāciju izdalītās pārtikas kopapjoma (%) 3	Kopējais izdalīto maltīšu skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē DP 4		Kopējais izdalīto pārtikas paku skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē DP 5
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	2015	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
BE	792	1241	7685	12 294	-	50	514 203	2 084 725	1 695 777	3 073 265
BG	23	23	442	442	-	0	466 609	466 609	0	0
CY	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
CZ	1	1	7	7	-	50	0	0	1627	1627
EE	68	68	708	708	0	45	0	0	40 050	40 050
ES	21 602	38 880	81 578	130 357	-	100	28 694 973	47 017 773	3 118 008	7 358 008
FI	81	81	598	598	-	41	6608	6608	74 285	74 285
FR	4864	9198	74 087	139 946	-	29	0	0	76 250 118	149 032 015
GR	0	0	0	0	-	0	0	0	0	0
HR	0	0	0	0	-	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	-	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	-	0	0	0	0	0
IT	11 140	11 140	87 517	87 517	0	63	16 981 240	16 981 240	51 876 352	51 876 352
LT	365	365	5925	9255	-	59	0	0	1 468 371	2 224 031
LU	647	647	1174	1174	51	14	0	0	8338	8338
LV	0	0	1341	1341	-	83	2205	2205	285 362	285 362
MT	0	0	0	0	-	0	0	0	0	0
PL	0	0	60 238	64 770	-	61	336 668	336 668	6 303 877	6 917 035
PT	0	0	8250	15 957	-	0	0	0	408 737	857 423
RO	0	0	77 336	96 722	-	100	0	0	5 743 190	7 179 209
SI	0	0	1884	2119	-	40	0	0	794 347	815 472
SK	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	39 583	61 645	408 770	563 208	-	-	47 002 506	66 895 828	148 068 439	229 742 472

III. Kopējie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz izdalīto pārtikas atbalstu 6 (DP I) 2014-2020

Dalībvalsts	14		14a		14b		14c		14d		14e		14f
	To personu kopējais skaits, kas saņem pārtikas atbalstu		15 gadus veci un jaunāki bērni		65 gadus vecas un vecākas personas		Sievietes		Migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes		Cilvēki ar invaliditāti		Bezpajumtnieki
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
BE	273 121	498 670	70 143	131 311	19 241	34 133	89 980	159 569	99 111	186 129	5858	10 871	11 021	32 370
BG	6536	6536	562	562	2094	2094	3559	3559	2268	2268	1537	1537	101	101
CY	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
CZ	1916	1916	436	436	98	98	364	364	152	152	54	54	1015	1015
EE	26 608	26 608	8887	8887	412	412	13 503	13 503	4636	4636	3555	3555	1022	1022
ES	1 676 836	3 864 822	470 689	1 104 834	108 619	259 494	844 463	2 008 472	442 974	1 069 857	32 407	73 322	30 132	70 750
FI	113 191	113 191	20 117	20 117	23 011	23 011	34 756	34 756	6608	6608	1530	1530	304	304
FR	4 166 337	8 214 149	1 423 018	2 894 166	179 640	430 441	1 978 105	4 397 395	0	0	0	0	1 010 198	1 010 198
GR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IT	2 809 131	2 809 131	856 879	856 879	309 205	309 205	1 334 337	1 334 337	1 348 383	1 348 383	50 564	50 564	112 365	112 365
LT	250 560	522 673	57 688	114 961	9138	9138	83 898	151 106	2616	3612	18 866	32 559	566	566
LU	9243	9243	2824	2824	135	135	5008	5008	6397	6397	310	310	42	42
LV	68 876	68 876	17 782	17 782	5991	5991	41 036	41 036	1445	1445	7598	7598	358	358
MT	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
PL	1 678 367	2 053 256	542 796	673 686	97 883	118 737	836 645	1 037 488	30 338	34 812	245 516	299 991	34 750	42 216
PT	408 737	857 423	96 529	208 051	42 630	87 670	173 853	368 896	0	0	0	0	0	0
RO	2 449 049	3 061 311	493 959	617 234	589 296	733 324	1 142 282	1 427 853	0	0	408 627	507 681	0	0
SI	181 699	202 824	41 086	44 124	21 413	23 707	93 469	104 185	16 225	16 562	5667	5869	1822	1840
SK	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	14 120 207	22 310 629	4 103 395	6 695 854	1 408 806	2 037 590	6 675 258	11 087 527	1 961 153	2 680 861	782 089	995 441	1 203 696	1 273 147

IV. Kopējie iznākuma rādītāji attiecībā uz izdalīto pamata materiālo palīdzību (DP I) 2014-2020

Dalībvalsts	15		15a		15b		15c
	Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē (EUR)		Bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē (EUR)		Bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē (EUR)		Citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē (EUR)
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	2 250 523	2 250 523	2 250 523	2 250 523	0	0	0	0
BE	0	0	0	0	0	0	0	0
BG	-	-	-	-	-	-	-	-
CY	0	0	0	0	0	0	0	0
CZ	0	0	0	0	0	0	0	0
EE	-	-	-	-	-	-	-	-
ES	-	-	-	-	-	-	-	-
FI	-	-	-	-	-	-	-	-
FR	-	-	-	-	-	-	-	-
GR	0	0	0	0	0	0	0	0
HR	0	0	0	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	0	0	0	0
IT	0	0	0	0	0	0	0	0
LT	0	0	0	0	0	0	0	0
LU	54 188	54 188	0	0	0	0	54 188	54 188
LV	191 693	191 693	191 693	191 693	0	0	0	0
MT	-	-	-	-	-	-	-	-
PL	-	-	-	-	-	-	-	-
PT	0	0	0	0	0	0	0	0
RO	0	0	0	0	0	0	0	0
SI	-	-	-	-	-	-	-	-
SK	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	2 496 404	2 496 404	2 442 216	2 442 216	0	0	54 188	54 188

(16)

Bērniem izdalīto preču kategorijas 7

16a

Zīdaiņu pūriņi

16b

Skolas somas

16c

Kancelejas preces, burtnīcas, pildspalvas, zīmēšanas piederumi un citi skolai vajadzīgie piederumi (izņemot apģērbu)

16d

Sporta preces (sporta apavi, triko, peldkostīmi u. tml.)

16e

Apģērbs (ziemas mēteļi, apavi, skolas formas u. tml.)

(17)

Bezpajumtniekiem izdalīto preču kategorijas 8

17a

Guļammaisi/segas

17b

Virtuves piederumi (katli, pannas, galda piederumi u. tml.)

17c

Apģērbs (ziemas mēteļi, apavi u. tml.)

17d

Mājsaimniecības veļa (dvieļi, gultasveļa)

17e

Higiēnas piederumi (pirmās palīdzības aptieciņas, ziepes, zobu sukas, vienreizlietojamie skuvekļi u. tml.)

V. Kopējie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz izdalīto pamata materiālo palīdzību 9 (DP I) 2014-2020

Dalībvalsts	19		19a		19b		19c		19d		19e		19f
	To personu kopējais skaits, kuras saņem pamata materiālo palīdzību		15 gadus veci un jaunāki bērni		65 gadus vecas un vecākas personas		Sievietes		Migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes		Cilvēki ar invaliditāti		Bezpajumtnieki
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
AT	33 213	33 213	30 493	30 493	0	0	15 942	15 942	10 628	10 628	0	0	0	0
BE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
BG	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
CY	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
CZ	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
EE	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
ES	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
FI	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
FR	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
GR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HR	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
HU	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
IT	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
LT	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
LU	9243	9243	2824	2824	135	135	5008	5008	6397	6397	310	310	42	42
LV	25 675	25 675	17 782	17 782	0	0	3718	3718	804	804	917	917	0	0
MT	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
PL	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
PT	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
RO	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
SI	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
SK	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	68 131	68 131	51 099	51 099	135	135	24 668	24 668	17 829	17 829	1227	1227	42	42

VI. Kopējie iznākuma rādītāji attiecībā uz sociālās iekļaušanas palīdzību (DP II) 2014-2020

Dalībvalsts	20		20a		20b		20c		20d		20e		20f
	To personu kopējais skaits, kuras saņem sociālās iekļaušanas palīdzību		15 gadus veci un jaunāki bērni		65 gadus vecas un vecākas personas		Sievietes		Migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes		Cilvēki ar invaliditāti		Bezpajumtnieki
Laikposms	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi	2015	Kumulatīvi
DE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
DK	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
NL	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
SE	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0

(1)

Dalībvalstīm ir iespēja labot iepriekšējā gadā paziņoto rādītāju vērtības. Sleja “Kumulatīvi”, kurā norādīta visu paziņoto vērtību summa kopš 2014. gada attiecībā uz katru rādītāju, ietver visus labojumus, ko dalībvalstis attiecībā uz 2014. gada paziņotajām vērtībām veikušas savos 2015. gada īstenošanas ziņojumos.

(2)

Tabulas 4. -11. rādītājs ietver attiecīgo pārtikas produktu jebkādā veidā, piem., svaigus, konservētus un saldētus produktus.

(3)

Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju veiktu informētu aplēsi.

(4)

Jēdzienu “maltīte” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(5)

Jēdzienu “pārtikas paka” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Pārtikas pakām nav standartizēta izmēra vai satura. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(6)

Šo rādītāju vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju veiktu informētu aplēsi. Nav nedz paredzēts, nedz pieprasīts, lai tie būtu balstīti uz galasaņēmēju sniegtu informāciju. Paziņotās vērtības ir jāuzskata nevis par individuālo dalībnieku skaitu, bet gan par līdzdalības gadījumu skaita neprecīzu aplēsi.

(7)

Sarakstā iekļauj visas tās attiecīgās kategorijas, kas veido vismaz 75 % izdalīto preču.

(8)

Sarakstā iekļauj visas tās attiecīgās kategorijas, kas veido vismaz 75 % izdalīto preču.

(9)

Top

Choose the experimental features you want to try