EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017DC0376
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Strengthening Innovation in Europe's Regions: Strategies for resilient, inclusive and sustainable growth
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei
COM/2017/0376 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.7.2017
COM(2017) 376 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos:
stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei
{SWD(2017) 264 final}
1.MŪSDIENĪGA TAUTSAIMNIECĪBA UN TAISNĪGA PĀRKĀRTOŠANĀS ES REĢIONOS
Eiropā pienācis nozīmīgu pārmaiņu laiks. Globalizācija, automatizācija, dekarbonizācija, jaunās un digitālās tehnoloģijas: tas viss ietekmē nodarbinātību, rūpniecības nozares, darījumdarbības modeļus, tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Ir jāpalīdz eiropiešiem pielāgoties šīm būtiskajām pārmaiņām, kā arī jārūpējas, lai ES tautsaimniecība kļūtu noturīgāka. Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu 1 Komisija uzsvēra izdevības un grūtības, ar ko sastopas Eiropas iedzīvotāji un reģioni. Tas nozīmē, ka ir jāspēj paredzēt un pārvaldīt esošās saimnieciskās un sabiedriskās struktūras, paturot prātā, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk vietējā līmeņa problēmas ir kļuvušas par pasaules mēroga problēmām, savukārt globālās problēmas ir kļuvušas aktuālas vietējā līmenī. Šajā sakarā Eiropai ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, kura paredzētu rīcību visos līmeņos un kuras rezultātā notiktu fundamentāli pārkārtojumi tehnoloģiju, ekonomikas un finanšu jomā.
ES ir izšķiroša loma: tai ir jāpalīdz visiem reģioniem un dalībvalstīm aktivizēt savu inovācijas, konkurētspējas un ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes potenciālu. Tas ir bijis pamatā jau dažādajās līdzšinējās iniciatīvās gan regulatīvajā jomā 2 , gan arī ar investīciju plānu, kura mērķis ir izveidot stabilu ar ES galvenajām prioritātēm saistītu projektu plānojumu. Turklāt pēdējos gados Komisija ir aicinājusi valstu un reģionālās iestādes izstrādāt pārdomātas specializācijas stratēģijas pētniecības un inovācijas jomā 3 . Aicinājumu mērķis bija mudināt visus Eiropas reģionus apzināt savas individuālās konkurences priekšrocības, lai uz tā pamata kohēzijas politikas 2014.–2020. gadam ietvaros noteiktu prioritātes investīcijām pētniecībā un inovācijā. Pēc tam Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Reģionu komiteja uzsvēra, ka šī pieeja arī turpmāk jāizmanto par pamatu inovācijas potenciāla kāpināšanai visos reģionos 4 .
Tā kā, lai reaģētu uz jaunajiem pārbaudījumiem un palīdzētu Eiropai uzplaukt jaunajos apstākļos, būs kopīgi jāstrādā visos līmeņos — kā vietējā, tā Eiropas līmenī 5 , šajā paziņojumā un tam pievienotajā dienestu darba dokumentā pārdomātas specializācijas pieeja ir attīstīta plašāk, pievēršoties šādiem galvenajiem uzdevumiem:
·Eiropas reģionu inovācijas un konkurētspējas potenciāla kāpināšana ar mērķi izveidot ilgtspējīgas izaugsmes modeli;
·starpreģionu sadarbības veicināšana, jo tā ir svarīgs globalizētas ekonomikas elements;
·uzmanības koncentrēšana uz mazāk attīstītajiem un industriālās pārkārtošanās procesā esošajiem reģioniem;
·uz inovāciju orientēto ES rīcībpolitiku un programmu mijiedarbības uzlabošana un turpmāka izmantošana.
Šajā sakarā ir ierosinātas vairākas uz konkrētu mērķi orientētas darbības, kuras sekmēs pieredzes uzkrāšanu un palīdzēs plašāk paskatīties uz izmaiņām ekonomikā un izaugsmi Eiropas reģionos. Vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka ar pārdomātu specializāciju visi Eiropas reģioni var atraisīt savu potenciālu tehnoloģisko pārmaiņu, digitalizācijas, dekarbonizācijas un rūpniecības modernizācijas jomā.
2.PĀRDOMĀTA SPECIALIZĀCIJA: REĢIONĀLIE PAKTI INOVĀCIJAI, IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI
Pārdomātas specializācijas pieeju integrēja reformētajā kohēzijas politikā 2014.–2020. gadam, ko izstrādāja ar mērķi maksimizēt pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību.
Pārdomātas specializācijas stratēģijas ir paredzētas tam, lai reģioni savas vajadzības, stiprās puses un konkurenciālās priekšrocības pārvērstu tirgū realizējamās precēs un pakalpojumos. To mērķis ir noteikt prioritātes publiskā sektora investīcijām pētniecībā un inovācijā, izmantojot augšupēju pieeju reģionu tautsaimniecības pārkārtošanai, par pamatu izmantojot reģiona konkurenciālās priekšrocības un veicinot jaunas tirgus izdevības jaunās starpreģionu un Eiropas vērtības ķēdēs. Šīs stratēģijas palīdz reģioniem paredzēt, plānot un uzraudzīt tautsaimniecības modernizācijas procesu.
Dalībvalstis un reģioni jau izstrādājuši 120 pārdomātas specializācijas stratēģijas, izmantojot partnerības, daudzlīmeņu pārvaldību un augšupēju pieeju, un noteikuši prioritātes investīcijām pētniecībā un inovācijā 2014.–2020. gadam.
Šajā laikposmā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu starpniecību reģioniem piešķirti vairāk nekā EUR 40 miljardi (vairāk nekā EUR 65 miljardi, ieskaitot valstu līdzfinansējumu), kas tiks izmantoti šo prioritāšu finansiālajam atbalstam. Kopumā gaidāms, ka līdz plānošanas perioda beigām atbalsts pētniecībai, inovācijai un uzņēmējdarbībai palīdzēs 15 000 uzņēmumu laist tirgū jaunus produktus, kā arī tiks atbalstīti 140 000 jaunuzņēmumu un radīts 350 000 darbvietu 6 . Papildus EUR 1,8 miljardi Eiropas Sociālo fondu finansējuma paredzēti cilvēkkapitāla stiprināšanai pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un inovācijas jomā. Stratēģiju izstrādes procesā ir apzinātas un kartētas valsts, reģiona un vietējās prioritātes 7 .
Pārdomātas specializācijas stratēģijās izklāstīto prioritāšu piemēri 8
·Emīlijā-Romanjā, Itālijā, par prioritāti reģionālajā partnerībā atzīta veselība un labklājība, un tā apvieno dažādas svarīgas pamattehnoloģijas un biomedicīnu nolūkā radīt individualizētus precīzijas transplantātus un implantus.
·Estremadurā, Spānijā, lauksaimnieki un pētnieki pievēršas tam, kā risināt nespēju aktīvajā sezonā apmierināt tirgus pieprasījumu sezonas laikā, un ir kopīgi iesaistījušies Eiropas tīklā, kas attīsta augsto tehnoloģiju lauksaimniecību.
·Lapzemē, Somijā, pārdomāta specializācija palīdzēja reģionam iegūt vadošo pozīciju Arktikas dabas resursu izpētē un komercializācijā, vienlaikus panākot ilgtspējīgu attīstību un darbvietu radīšanu.
Nolūkā nodrošināt, ka reģionālās politikas investīcijas ir auglīgas, pirms finansiālā atbalsta saņemšanas pētniecībai un inovācijai (2014.–2020. g. periodā) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir jāizstrādā pārdomātas specializācijas stratēģijas (“ex ante nosacījums”).
Šā procesa atbalstei Komisija izveidoja Pārdomātas specializācijas platformu 9 , kurā no 2011. gada dalībvalstis un reģionu iestādes var saņem konsultācijas par to, kā izstrādāt un īstenot pārdomātas specializācijas stratēģiju. Šī platforma sekmē mācīšanos citam no cita, datu vākšanu, analīzi un kontaktu veidošanu apmēram 170 ES reģioniem un 18 ES valstu valdībām.
Šīs stratēģijas bieži aptver tādus tradicionālus sektorus kā lauksaimniecības pārtikas produkti, mežsaimniecība, tūrisms un tekstilrūpniecība, kas attīstās pateicoties pakāpeniskai inovācijai. Taču tās aptver arī tādus sektorus, kas saistīti ar svarīgu pamattehnoloģiju, inovatīvu pakalpojumu un resursefektīvu risinājumu plašu ieviešanu tādās jomās kā enerģētika, transports, vide, aprites ekonomika, nanotehnoloģija un veselības aprūpe, kas var radīt pilnīgi jaunus tirgus un rūpniecības nozares. Šo stratēģiju pamatā ir sadarbīgs process, kas sekmē pieprasījuma noteiktu inovāciju un kolektīvus risinājumus.
Šīs stratēģijas ir spēcīgs rīks, kas palīdz ES un valsts līmeņa horizontālās rīcībpolitikas un instrumentus iedzīvināt reģionālā un vietējā līmenī, veidojot saites plašākās inovācijas ekosistēmās un veicinot sociālo inovāciju. Tās gādā par to, lai Eiropas tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka un noturīgāka globalizācijas apstākļos, un palīdz nodrošināt, ka tā rada resursus, kas vajadzīgi, lai taisnīgi sadalītu gūto labumu.
3.Galvenie uzdevumi un turpmākie pasākumi: inovācijas virzītas izaugsmes veicināšana
Izvērtējumi, ko paredz kohēzijas politikas regulas, būs papildu līdzeklis, ar kura palīdzību apzināt pašreizējās pieejas stiprās un vājās puses, tomēr ir acīmredzami, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas jau ir devušas nozīmīgu ieguldījumu ES kohēzijas politikas pārorientācijā. Eiropas konkurenciālo priekšrocību pamatā ir spēja reģionālā līmenī veicināt jaunus izaugsmes modeļus, veicot mērķorientētas investīcijas inovatīvajos sektoros, kam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls un augsta pievienotā vērtība.
Lai īstenotu iepriekš minēto, ir apzināti četri jautājumi, kas jārisina:
·turpmākas reformas pētniecības un inovācijas sistēmās reģionos;
·pārreģionu sadarbības veicināšana investīcijās inovācijā;
·pētniecības un inovācijas kāpināšana mazāk attīstītajos un rūpniecības pārkārtošanās procesā esošajos reģionos;
·ES rīcībpolitiku un instrumentu savstarpējo sinerģiju un papildināmības iespēju izmantošana.
3.1.Turpmākas reformas pētniecības un inovācijas sistēmās reģionos
Kā apstiprināts Eiropas pusgada procesa ietvaros 10 , pētniecības un inovācijas sistēmu reformai neapšaubāmi piemīt reģionālā dimensija, un reformai vajadzētu aptver šādus trīs horizontālus elementus: pētniecība un inovācija, rūpniecības pārkārtošanās un finansējums un investīcijas 11 .
Tā kā pārdomāta specializācija ir priekšnoteikums kohēzijas politikas investīcijām, tā sekmējusi reformas aptuveni pusē dalībvalstu 12 un palīdzējusi izturēt daudzus pārbaudījumus pētniecības un inovācijas jomā. Tomēr dažos gadījumos centienus veikt plašākas reformas apdraud nepietiekami līdzsvarota pētniecības, rūpniecības, akadēmisko aprindu, valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība. Tādējādi liela uzmanība šajās stratēģijās tika veltīta tam, lai pārvarētu dažādu pārvaldes iestāžu izolētību un uzlabotu vairāklīmeņu pārvaldību.
Ir jāpastiprina reformēšanas centieni, lai izveidotu darījumdarbībai labvēlīgu vidi un efektīvu un caurredzamu publisko pārvaldi, kas sekmētu sekmētu inovāciju un kāpinātu dinamiku produktu un pakalpojumu tirgos, kā arī uzlabotu jaunuzņēmumu izveides un izaugsmes apstākļus 13 . Vienlaikus šiem centieniem vajadzētu arī veicināt investīcijas prasmēs un cilvēkkapitālā 14 atbilstoši plānam nozaru sadarbībai prasmju jomā 15 , atjauninātajai ES programmai augstākās izglītības jomā 16 , kā arī labāk izmantot kopas un atbalstīt MVU politiku. Šajā procesā nozīmīgu lomu varētu ieņemt Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija 17 , kura darba tirgum visā ES varētu palīdzēt reaģēt uz digitālo pārkārtošanos. To papildinās dialogs par kopu politikas izcilību 18 .
·Komisija pastiprinās centienus valstu un reģionu iestādēm — pēc pieprasījuma un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem — darīt pieejamu ES atbalstu, kas paredzēts politikas reformu izstrādei, īstenošanai un izvērtēšanai pētniecības un inovācijas jomā.
·Pārdomātas specializācijas platforma turpina sniegt atbalstu valstu un reģionu pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanā. Papildus pēc pieprasījuma pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instruments dalībvalstīm palīdzēs pārvarēt šķēršļus to pētniecības un inovācijas sistēmās, tostarp tos, kas saistīti ar pārdomātas specializācijas stratēģiju sekmīgu īstenošanu.
·Turklāt ir pieejams arī Strukturālo reformu atbalsta dienests, kas darbojas pēc dalībvalstu pieprasījuma; tā uzdevums ir palīdzēt izstrādāt un īstenot reformas, kas varētu uzlabot darījumdarbības vidi, darba tirgu, kā arī dot šodienas un nākotnes darba tirgū vajadzīgās prasmes, izglītību un apmācību 19 .
Lai maksimalizētu strukturālo reformu devumu inovācijā, dalībvalstis tiek aicinātas Eiropas pusgada procesa ietvaros pastiprināt dialogu ar visām ieinteresētajām personām, tostarp reģioniem un pašvaldībām. Tām vajadzētu arī atbalstīt pārdomātas specializācijas stratēģijās apzinātās prioritātes, kāpinot pētniecības un augstākās izglītības sistēmas kvalitāti un atvērtību, nodrošinot konkurētspējīgu finansējumu pētniecībai, nostiprinot zināšanu pārnesi, sasaistot profesionālo izglītību un apmācību ar inovācijas sistēmām un sekmējot prasmju nepieciešamības izpēti un prasmju savietošanu atbilstoši jaunajai Prasmju programmai 20 .
3.2.Reģionu sadarbības veicināšana investīcijās inovācijā
Pārdomātas specializācijas stratēģijas ir izmantotas, lai veicinātu inovācijas politikas sekmīgumu un iestrādātu starpreģionālo sadarbību jaunās vērtību ķēdēs, kas sniedzas pāri robežām. Papildināmību produktu un procesu izstrādē palīdz izmantot pētnieku un novatoru sasaiste ar ieinteresētajām personām rūpniecības nozarē. Tas palīdzēs veidot un pārveidot ES mēroga vērtību ķēdes, veicinot sinerģiju starp privātā un publiskā sektora investīcijām. Attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu kopā jāattīsta stabila projektu plānošana.
Tādēļ ir nepieciešams turpināt attīstīt starpreģionālo un pārrobežu dimensiju, radot izdevības starpreģionu investīcijām, kas sekmēs reģionālo un vietējo inovācijas darbību mēroga kāpināšanu; šī ierosme jau tika aizsākta paziņojuma “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” kontekstā 21 .
Spēcīgāka stratēģiskā starpreģionālā sadarbība un ilgtspējīgas saiknes starp reģionālajām ekosistēmām pārdomātas specializācijas prioritārajās jomās var palielināt konkurētspēju un izturētspēju, kā to apliecina, piemēram, iniciatīva “Vanguard”.
Iniciatīvu “Vanguard” jaunai izaugsmei ar pārdomātu specializāciju virza reģionu politiskā apņemšanās izmantot savas pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai stimulētu jaunu izaugsmi ar augšupēju inovāciju uzņēmējdarbības vidē un rūpniecības atjaunotni Eiropas prioritārajās jomas. Šajā iniciatīvā šobrīd iesaistījušies trīsdesmit reģioni.
Iniciatīvas “Vanguard” mērķis ir rādīt piemēru, kā attīstīt starpreģionu sadarbību un vairāklīmeņu pārvaldību nolūkā palīdzēt reģionālajām kopām un ekosistēmām koncentrēties uz prioritārajām jomām pārkārtošanās procesā esošajās un jaunajās rūpniecības nozarēs. Vanguard reģioni cenšas izmantot pārdomātas specializācijas stratēģijās apzinātās papildināmības iespējas, lai attīstītu pasaules līmeņa kopas un kopu tīklus, jo īpaši, izmantojot pilotprojektus un plaša mēroga demonstrējumus.
Šajā nolūkā Komisija ar Pārdomātas specializācijas platformas atbalstu izveidoja tematiskās platformas, kas koncentrējas uz rūpniecības modernizāciju, enerģētiku un lauksaimniecības pārtikas produktiem, kuras palīdzēs reģioniem kopdarboties pārdomātas specializācijas prioritārajās jomās, iesaistot politikas veidotājus, pētniekus, uzņēmējus, kopas un pilsonisko sabiedrību 22 . Šīs platformas sniedz unikālu iespēju politikas veidotājiem ES, valstu un reģionu līmenī sakopot pieredzi, kā rīkoties šo prioritāšu sakarā reģionālā kontekstā, kur pārmaiņas jūtamas visvairāk.
Tematiskās pārdomātas specializācijas platformas ar Komisijas dienestu atbalstu ir savedušas vienkopus 100 reģionus, kuri šobrīd kopīgi darbojas 17 starpreģionālajās partnerībās ar šādu kopīgo tematiku: inovācijas veicināšana, vērtību ķēžu sasaiste un kopīgo investīciju attīstīšana.
·Rūpnieciskās modernizācijas platforma apvieno partnerības, kas pievēršas progresīvajai ražošanai, ilgtspējīgai ražošanai, bioekonomikai, 3D drukai, medicīniskajām tehnoloģijām, novatoriskiem tekstilizstrādājumiem, ceturtās paaudzes rūpniecībai (industry 4.0), sporta un jauniem nanotehnoloģiskajiem ražojumiem.
·Enerģētikas platforma apvieno partnerības, kas attiecas uz bioenerģiju, jūras atjaunojamo energoresursu enerģiju, viedajiem tīkliem, saules enerģiju un ilgtspējīgām ēkām.
·Lauksaimniecības pārtikas produktu platforma apvieno partnerības, kas attiecas uz augsto tehnoloģiju lauksaimniecību, izsekojamību, bioekonomiku un lauksaimniecības pārtikas produktu pārstrādi un viedajām elektroniskajām sistēmām.
Ir jāturpina šajās platformās un to reģionālajās partnerībās integrēt citas Eiropas iniciatīvas, lai sekmētu starpreģionālo inovācijas projektu komercializāciju un mēroga kāpināšanu, kā arī stimulētu kopīgas uzņēmēju investīcijas. Tematiskās pārdomātas specializācijas platformas būtu jāizmanto arī tam, lai padziļinātu sadarbību starp mazāk attīstītiem reģioniem, rūpnieciskās pārkārtošanās procesā esošajiem reģioniem, kā arī attīstītākajiem reģioniem nolūkā tajos sekmēt rūpnieciskos un tehnoloģiskos pārkārtojumus.
·Komisija, cieši kooperējoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, līdz 2017. gada beigām sāks pilotdarbību, kurā cieši sadarbosies ar 5 līdz 10 tematiskajām partnerībām, kuras pārstāvēs politikas veidotāji, pētnieki, uzņēmumi un citi novatori. Atbalstu šīs pilotdarbības īstenošanai sniegs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
·Darbības mērķis būs izmēģināt dažādas pieejas tādu starpreģionālo inovācijas projektu komercializācijai un mēroga kāpināšanai, kuriem ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtības ķēžu attīstīšanos. Minētās partnerības varētu aptvert progresīvo ražošanu un ceturtās paaudzes rūpniecību, bioekonomiku, lielos datus, enerģētiku, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tīru un savienojumspējīgu mobilitāti, veselību, kiberdrošību, ūdeni un inovāciju tradicionālajos sektoros. Darbs tiks veikts, par pamatu izmantojot ciešās darba attiecības, kas izveidojušās starp Komisijas dienestiem un partnerībām, kuras radušās tematisko pārdomātas specializācijas platformu kontekstā, un citas attiecības ES iniciatīvas inovācijas jomā 23 .
Dalībvalstīm un reģioniem ar Komisijas atbalstu, par pamatu izmantojot kopas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), būtu jāattīsta investīciju plānojums attiecībā uz projektiem, kuri varētu pretendēt uz atbalstu no tādiem finanšu instrumentiem kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, un palīdzēt piesaistīt privātās investīcijas, atbalstot inovatīvus projektus, kam var būt vajadzīgs riska segums.
Nelielus projektus var sakopot investīciju platformās, kurās efektīvi apvieno dažādus ES fondus un vajadzības gadījumā iesaista arī privāto sektoru.
3.3.Pētniecības un inovācijas kāpināšana mazāk attīstītajos un industriālās pārkārtošanās procesā esošajos reģionos
Mazāk attīstītie reģioni vēl joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas infrastruktūru daudzgabalainību un ilgtspēju, un bieži izjūt grūtības inovācijai labvēlīgas institucionālās un tiesiskās vides veidošanā 24 . Lai gan pārdomāta specializācija ir būtiska visiem reģioniem, mazāk attīstītajos reģionos īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkkapitālam, prasmju attīstīšanai un iekļaujošākam inovācijas procesam. Mazāk attīstītos reģionos novatoriem bieži nav ciešas komunikācijas ar plašāku pētniecības un inovācijas kopienu un globālajām vērtības ķēdēm.
Ar specifiskām problēmām saskaras reģioni, kuros notiek rūpnieciskā pārkārtošanās, īpaši gadījumos, kad nav atbilstīgu prasmju bāzes, ir augstas vienības darbaspēka izmaksas un notiek deindustrializācijas process. Šie reģioni var nespēt piesaistīt pietiekamas investīcijas ārpus reģiona, kuras vajadzīgas inovācijas veicināšanai ar jaunu piegādes ķēžu veidošanu, un tiem nav pienācīgu komerciālo pētniecības struktūru un uzņēmumu, kuri varētu veidot pamatu plašai rūpniecības modernizācijai. Tā kā netiek saņemts atbalsts tādā līmenī, ko mazāk attīstītajiem reģioniem piedāvā kohēzijas politikas ietvaros, vāja var būt arī spēja piesaistīt finansējumu, kas pieejams Eiropas pētniecības un inovācijas un rūpnieciskās konkurētspējas programmās 25 .
Tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt savstarpējo mācīšanos. Komisija ir sniegusi atbalstu, nodrošinot piekļuvi neatkarīgiem ekspertiem ar TAIEX Peer 2 Peer 26 un pārdomātas specializācijas platformu 27 . Tas ļāvis reģioniem pārņemt paraugpraksi, salīdzināt savas struktūras ar pasaules līmeņa standartiem, izpētīt pētniecības un inovācijas dažādību un papildināmību ES reģionos un novērst nepilnības.
No Eiropas Sociālā fonda atbilstoši jaunajai Prasmju programmai tiek veiktas investīcijas cilvēkkapitālā un prasmju attīstīšanā, piemēram, IKT sektorā, un sniegts atbalsts uzņēmumu veidošanai, e-tiesiskumam un e-pārvaldībai. Eiropas Sociālais fonds sniedz arī atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem pārvaldes iestāžu modernizācijā, lai sekmētu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.
Nepieciešamība vērst plašumā izcilību un paplašināt dalībnieku loku ir atbalstīta arī ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” paredzētajām grupu veidošanas, mērķsadarbības un Eiropas Pētniecības telpas katedru un COST darbībām 28 un projektu “Kāpnes uz izcilību” 29 . Turklāt Mazāk attīstīto reģionu projekts 30 nodrošina mērķatbalstu kohēzijas politikas ietvaros, lai mazāk attīstīti reģioni īstenotu pārdomātu specializāciju, izmantojot spēju veidošanas pasākumus, administratīvas reformas un nostiprinātu uzraudzību un novērtēšanu.
Mazāk attīstīto reģionu projektā Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas eksperti pēdējā gada laikā kopīgi strādājuši ar Polijas valsts un pašvaldības iestādēm ar mērķi apzināt risinājumus, kā stimulēt ekonomisko attīstību reģionos ar zemiem ienākumiem (Priekškarpatu un Sventokšiskas vojevodistē Polijas austrumdaļā). Darbības ietver zināšanu pārnesi no akadēmiskajām aprindām uz vietējiem uzņēmumiem, piemēram, piemēram, aerokosmiskajā rūpniecībā Priekškarpatu vojevodistē, reģionālās uzņēmējdarbības vides pilnveidi un vietējā darbaspēka prasmju uzlabošanu.
Paplašināt dalībnieku loku palīdz arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), izmantojot savu reģionālās inovācijas shēmu 31 . Visbeidzot, MVU digitālās pārkārtošanās procesā atbalstīs ar digitālās inovācijas centru Eiropas mēroga tīkla 32 un citu pētniecības un inovācijas infrastruktūru izveidi.
Risināt šo reģionu īpašās vajadzības un veiksmīgi īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas var ar mērķorientētiem rīcībpolitikas pasākumiem, īpaši koncentrējoties uz savstarpēju mācīšanos un dalīšanos labas prakses piemēros attiecībā uz inovācijas politikas īstenošanu, pārvaldību un uzraudzību.
Līdz 2017. gada beigām Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm sāks pilotdarbību, kas aptvers ierobežotu skaitu izmēģinājuma reģionu, kuri pauduši interesi par sadarbību, par pamatu izmantojot to attiecīgās pārdomātas specializācijas stratēģijas nolūkā veicināt plaša mēroga inovāciju, lai risinātu rūpniecības pārkārtošanās jautājumus. Darbības mērķis būs sekmēt esošo Komisijas pārvaldīto ES instrumentu un programmu kombinētu izmantošanu kopā ar kohēzijas politikas ietvaros pieejamajiem resursiem nolūkā paātrināt inovāciju ieviešanu, likvidēt šķēršļus investīcijām un atvieglot pārkvalificēšanos un sagatavošanos pārmaiņām rūpniecībā un sabiedrībā. Pilotdarbības īstenošanu atbalstīs Eiropas Reģionālās attīstības fonds un mērķorientēts konsultatīvais atbalsts no Eiropas Kopu un rūpniecības pārmaiņu novērošanas centra.
Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu sekmīgāk jārisina mazāk attīstīto reģionu vajadzības, vairāk koncentrējoties uz plaša mēroga un atvērtu inovāciju, jaunu sadarbīgu pārvaldību, jaunām starpreģionālām partnerībām, jauno tehnoloģiju apguves spējas attīstīšanu, vietējās ekonomikas sasaistīšanu ar pasaules līmeņa pētniecības rezultātiem un dalības globālos inovācijas tīklos vēršanu plašumā.
3.4.ES rīcībpolitiku un instrumentu savstarpējo sinerģiju un papildināmības iespēju izmantošana
Šobrīd inovāciju, izaugsmes, darbvietu veidošanos un starpreģionu sadarbību veicina daudzas reģiona, valsts un Eiropas līmeņa politikas programmas un instrumenti 33 . Lai palielinātu šo rīcībpolitiku un instrumentu ietekmi galveno Eiropas prioritāšu realizēšanā, starp tiem ir vajadzīga labāka sasaiste. Tāpēc, lai sagādātu nozīmīgas investīcijas, ir pilnībā jāizmanto sinerģijas un papildināmības iespējas starp ES fondiem pētniecības un inovācijas jomā, kohēzijas politiku un rūpniecības konkurētspējas pasākumiem. Pārdomāta specializācija dod stratēģisko satvaru, kas vajadzīgs šīs papildināmības attīstīšanai 34 .
Lai to panāktu, Komisija jau ir nākusi klajā ar virkni dažādu pasākumu saistībā ar priekšlikumiem daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam 35 .
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un kohēzijas politika ļauj vienā projektā apvienot finansējumu no dažādiem avotiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas regulām ir saskaņoti noteikumi vienkāršotām izmaksu iespējām, un ar tām ir palielināta iespējamība lielāku kohēzijas politikas finansējuma daļu tērēt ārpus programmu darbības teritorijas. Komisija ir arī publicējusi vadlīnijas par to, kā kombinēt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un kohēzijas politikas finansējumu.
Komisija ir uzsākusi vairākas iniciatīvas (piemēram, iniciatīvas “Kāpnes uz izcilību” un “Izcilības zīmogs”), kā arī ir izstrādājusi norādījumus, kā stimulēt un sekmēt sinerģijas 36 starp dažādiem politikas instrumentiem. Tā arī rosinājusi vēl vairāk vienkāršot šobrīd sarežģīto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas finansējuma kombinēšanu 37 .
Pilotprojekts „Kāpnes uz izcilību” palīdz izlīdzināt inovācijas plaisu starp ES reģioniem un sniedz atbalstu pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanā, attīstot un izmantojot papildināmību starp kohēzijas politiku, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un citām ES finansēšanas programmām. Iniciatīva “Izcilības zīmogs” palīdz MVU rast alternatīvu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un citiem avotiem, kas palīdzētu īstenot to inovatīvo projektu idejas, kuras pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” atzītas par izcilām, taču ierobežoto resursu dēļ nav saņēmušas atbalstu.
Komisijas norīkotie investīciju pārstāvji var sniegt atbalstu uz vietas dalībvalstīs 38 publiskā sektora iestādēm un projektu virzītājiem nolūkā veidot stabilu projektu plānojumu, lai maksimalizētu ES finansējuma ietekmi un izmantotu Eiropas Investīciju konsultāciju centra zinātību 39 .
Pierādījumi liecina, ka kohēzijas politikas programmu līmenī pētniecības un inovācijas investīciju stratēģiskajā pārvaldībā panākti uzlabojumi koordinācijā 40 . Tomēr projektu līmenī joprojām nav pietiekamas skaidrības par lomām, atbildību un koordināciju, jo īpaši attiecībā uz atbalsttiesīguma noteikumiem, iepirkumu un valsts atbalstu, kā arī starptautisko projektu gadījumā 41 .
·Komisija turpinās veidot ciešu dialogu ar valstu un reģionu iestādēm jautājumā, kā risināt grūtības dažādu ES instrumentu kombinēšanā, lai maksimizētu investīcijas projektos, kuri orientēti uz pētniecību un inovāciju, konkurētspēju un ražīgumu. Komisija, izmantojot uz vietas esošos norīkotos investīciju pārstāvjus un Eiropas Investīciju konsultāciju centru, piedāvās palīdzību, kā pēc iespējas lielākā mērā mobilizēt privātā sektora kapitālu.
·Komisija cieši sadarbosies ar valstu un reģionu iestādēm arī tālab, lai atvieglotu un skaidrotu dažādu finansējuma avotu kombinētu izmantošanu attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, publisko iepirkumu un starpreģionu sadarbību.
·Komisija izskatīs iespējas sniegt palīdzību uz vietas, izmantojot šim uzdevumam norīkotus investīciju pārstāvjus. Šie pārstāvji vietējām ieinteresētajām personām kalpotu kā pirmais kontaktpunkts informācijai par to, kā maksimalizēt dažādu ES finansējuma avotu ietekmi. Tie darbotos pēc pieprasījuma un konkrētos jautājumus novirzītu attiecīgajai Eiropas Investīciju konsultāciju centra nodaļai nolūkā vēl vairāk veicināt dažādu fondu kombinēšanu.
·Lai atvieglotu starpreģionālo partnerību veidošanu un kompetences pieejamību, Komisija ieinteresētajām personām sniegs visaptverošu apsekojumu par atbalstītājiem un modernajām iekārtām reģionālajās ekosistēmās.
·Komisija turpinās strādāt kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar pašreiz notiekošajām diskusijām par Omnibus regulu 42 , lai vēl vairāk sekmētu pārrobežu investīcijas, piemēram, darbību īstenošanu ārpus programmas aptvertās teritorijas.
Dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar ieinteresētajām personām nolūkā pilnā mērā izmantot pašreiz pieejamās vienkāršošanas iespējas. Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošajām iestādēm dalībvalstīs būtu jāorganizē īpaši vienkāršoti aicinājumi iesniegt izcilības zīmogus saņēmušos projektus, par pamatu izmantojot labo praksi, kas iedibinājusies Čehijas Republikā, Itālijā, Polijā un Spānijā.
4.SECINĀJUMI
Gan ES, gan tās dalībvalstis, gan reģioni globalizācijas kontekstā sastopas ar pārbaudījumiem. Jaunā pasaules kārtība paver izdevības, kas Eiropai jāizmanto, taču vienlaikus jāraugās, lai gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi. Lai uzturēt ES sociālo modeli un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir ārkārtīgi svarīgi pilnīgi izmantot inovācijai piemītošo potenciālu modernizēt tautsaimniecību. Eiropai jāspēcina, jāaizstāv un jāaizsargā savi iedzīvotāji, reģioni un rūpniecība, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju gaidīto labklājības un nodarbinātības līmeni. Šajā nolūkā jārūpējas, lai ES rīcībpolitikas un instrumenti darbotos kombinēti un koordinēti visos pārvaldības līmeņos, un tikai tad būs iespējams virzīties uz noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi teritoriālajā līmenī.
Šajā kontekstā pārdomātas specializācijas stratēģijas jau ir devušas rezultātu, uzlabojot kohēzijas politikas investīciju kvalitāti inovācijas jomā, un tādējādi tās ir kļuvušas par daļu no Eiropas pieejas inovācijas jautājumam. Bez tam tās arī maina inovācijas rīcībpolitikas izstrādāšanu un īstenošanu Eiropas reģionos un uzņēmumu iesaistīšanu.
Pašreizējās kohēzijas politikas programmās gūtā pieredze, kā arī šajā paziņojumā ierosinātās darbības un pilotprojekti dos lietderīgu ieguldījumu nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā. Šajā nolūkā Komisija uzraudzīs, kā šīs darbības tiek īstenotas. Pārdomāta specializācija ir jauns kopdarbības veids, kurš nodrošina plašāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldību un reģionu līmenī un kura potenciālu var kāpināt, tā dodot labumu gan ES reģioniem, gan ES kopumā. Šī pieeja ir atdarināma un izmantojama plašākā kontekstā kā noderīgs rīks, ar ko pēc iespējas efektīvāk īstenot nākamo ES budžetu 43 .
