Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017DC0340

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām

    COM/2017/0340 final

    Briselē, 26.6.2017

    COM(2017) 340 final

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

    par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām

    {SWD(2017) 241 final}


    1.Ievads

    Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana ir būtiskas un pieaugošas problēmas, kuras jārisina Eiropas Savienības (ES) līmenī. Nesenie teroristu uzbrukumi un regulārie finanšu skandāli liecina, ka šajā jomā nepieciešama stingrāka rīcība.

    Iekšējā tirgū kapitāla plūsma pēc būtības ir integrēta un pārrobežu parādība, un nauda var ātri (vai pat acumirklīgi) plūst no vienas dalībvalsts uz citu, tādēļ noziedznieki un teroristi var novirzīt naudas līdzekļus starp dažādām valstīm, lai varas iestādes nevarētu tos atklāt.

    Lai risinātu šo pārrobežu parādību, ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma nosaka kopīgus noteikumus par kontroles un ziņošanas pienākumiem, kuri attiecas uz finanšu iestādēm un citiem ekonomikas dalībniekiem, kā arī izveido stabilu sistēmu, kurā ES finanšu izlūkošanas vienībām (FIU) analizēt aizdomīgus darījumus un savstarpēji sadarboties. Neraugoties uz ievērojamu un stabilu progresu šajā jomā, joprojām nepieciešami atjaunoti centieni un papildu pasākumi, lai novērstu iespējamos trūkumus, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

    Šis ziņojums par riska novērtējumu pārvalstiskā līmenī (RNPL) attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām, ir pirmais ziņojums ES, kas veikts pārvalstiskā līmenī. Tajā analizēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski, ar kuriem ES varētu saskarties, un piedāvāta visaptveroša pieeja to risināšanai.

    Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva jeb 4AMLD) 1 , 6. pantā ir noteikts, ka Komisija līdz 2017. gada 26. jūnijam sagatavo ziņojumu, kurā identificē, analizē un novērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskus Savienības līmenī. Šā RNPL publicēšana ir arī viens no Eiropas Drošības programmas 2 un Rīcības plāna par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu rezultātiem 3 .

    Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku skaidra izpratne un analīze ir priekšnoteikums jebkādai efektīvai un adekvātai politiskai reakcijai. Riska novērtējums ir īpaši svarīgs iekšējam tirgum, jo kapitāla plūsma pēc būtības ir integrēta un pārrobežu parādība.

    RNPL ir izmantota noteikta metodoloģija 4 , lai sistemātiski analizētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kas saistīti ar noziedznieku darbības metodēm. Mērķis ir nevis nosodīt nozari kopumā, bet gan identificēt apstākļus, kuros nozares sniegtos pakalpojumus un produktus var ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Šā NRPL pamatā ir Direktīva 2005/60/EK (3AMLD) — tiesību akts, kurš bija spēkā analīzes veikšanas laikā. Tajā aprakstītas jomas, kurās tobrīd ES tiesiskais regulējums vēl nebija tik saskaņots vai pilnīgs, kāds tas būtu bijis, ja jau būtu stājušies spēkā 3AMLD turpmākie grozījumi.

    NRPL galvenā uzmanība pievērsta neaizsargātības aspektiem, kuri noteikti ES līmenī, gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan efektīvu piemērošanu. Tajā nav izteikts vērtējums par riska mazināšanas pasākumiem, kurus dažas dalībvalstis piemēro vai var nolemt piemērot, reaģējot uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem savā valstī. Tāpēc iespējams, ka dalībvalstis jau īsteno dažus no turpmāk minētajiem ieteikumiem vai arī ir pieņēmušas stingrākus noteikumus, nekā paredz ES līmenī noteiktās minimālās prasības. Tādēļ šajā ziņojumā identificēto neaizsargātības mazināšanas pasākumu novērtējums būtu jāuzskata par pamatscenāriju, kuru var pielāgot atkarībā no jau īstenotajiem valsts pasākumiem.

    Saskaņā ar 4AMLD 6. pantu, ja dalībvalstis nolemj nepiemērot nevienu no ieteikumiem savā valsts nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmā, tām jāpaziņo Komisijai savs lēmums un tā pamatojums (“ievēro vai paskaidro”).

    Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie riski iekšējam tirgum ļoti dažādās nozarēs, kā arī horizontālie neaizsargātības aspekti, kuri šīs nozares var skart. Tādēļ šajā paziņojumā ir izklāstīti šādu risku mazināšanas pasākumi, kuri būtu jāīsteno ES un valstu līmenī, un sniegti vairāki ieteikumi dažādiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

    Lai arī Komisija apzinās riskus, kurus rada dažas augsta riska trešās valstis, šāda ģeogrāfiska riska analīze šajā pirmajā NRPL nav iekļauta. Tas saistīts ar faktu, ka šo jurisdikciju raidīto risku analīzi pašlaik veic saistībā ar citu procesu, proti, Komisijas deleģētajos tiesību aktos, ar kuriem identificē trešo valstu jurisdikcijas, kuru stratēģiski trūkumi būtiski apdraud ES finanšu sistēmu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu 5 .

    2.NRPL rezultāti

    Komisija ir identificējusi 40 produktus un pakalpojumus, kuri uzskatāmi potenciāli neaizsargātiem pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu. Tas attiecas uz 11 profesionālajām nozarēm, tostarp visām tām, kuras noteiktas 4AMLD, kā arī dažām, kuras nav iekļautas direktīvas darbības jomā, bet tiek uzskatītas par piemērotām iekļaušanai NRPL 6 . Tas ir ļāvis Komisijai noteikt tās iekšējā tirgus jomas, kurām ir augstāks risks un kuras noziedznieki izmanto visbiežāk. NRPL pirmkārt un galvenokārt uzmanība pievērsta riskiem, kas saistīti ar katru attiecīgo nozari. Tai pat laikā, novērtējot pasākumus, kas tiek ieteikti šādu risku mazināšanai, Komisija ir apskatījusi noziedznieku visbiežāk izmantotās metodes.

    2.1.Galvenie riski iekšējam tirgum NRPL minētajās nozarēs 7  

    2.1.1.Finanšu sektors

    Uz finanšu sektoru kopš 1991. gada attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma, un šķiet, ka šajā nozarē ir laba informētība par tās riskiem. Lai arī teroristi un noziedznieki joprojām mēģina izmantot finanšu sektoru savās darbībās, novērtējums apliecina, ka, pateicoties jau īstenotajiem riska mazināšanas pasākumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis finanšu sektorā ir vidēji augsts.

    Tomēr nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks dažos finanšu sektora segmentos joprojām ir augsts, piemēram attiecībā uz privātklientiem piedāvātājiem banku pakalpojumiem un institucionālajiem ieguldījumiem (jo īpaši ar brokeru starpniecību). Tas ir saistīts ar augstāku produktu un klientu risku vispārējo ietekmi, konkurences spiedienu nozarē un ierobežotu uzraudzītāju izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas operacionālajiem riskiem. Tiek uzskatīts, ka arī glabāšanas pakalpojumi ir pakļauti būtiskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, jo atbildīgajiem subjektiem ir ierobežotas uzraudzības iespējas un pastāv nereglamentētas glabāšanas telpas (piemēram, brīvās zonas).

    Tiek uzskatīts, ka elektroniskā nauda un naudas vērtības pārvešanas pakalpojumi (proti, bezkonta naudas pārvedumi) 8 ir pakļauti vēl augstākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, pirmkārt, anonimitātes dēļ saskaņā ar 3AMLD un, otrkārt, atbildīgo subjektu atšķirīgo uzraudzības iespēju dēļ. Valūtas maiņas punkti un bezkonta naudas pārvedumi, kuri nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumus gadījuma rakstura darījumiem piemēro tikai tad, ja tie pārsniedz EUR 15 000, šķiet problemātiski, jo noziedznieki var laika gaitā veikt vairākus naudas pārvedumus par mazākām summām. Tas ir jo īpaši problemātiski, jo trūkst kopīgas definīcijas darbībām, kuras tiek veiktas ilgstoši vai kuras saistītas ar šādu ilgstamību.

    Šķiet, ka jaunie produkti, piemēram, kolektīvās finansēšanas platformas un virtuālās valūtas, ir pakļauti būtiskam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam. Dažas dalībvalstis ir nolēmušas regulēt šos finanšu produktus ar valsts tiesību aktiem, tomēr kopumā ES tiesiskais regulējums saskaņā ar 3AMLD joprojām ir nepietiekams. FinTech 9 mērķis ir ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus ātrākiem, drošākiem un efektīvākiem finanšu produktiem, bet tas varētu radīt arī jaunas iespējas noziedzniekiem. Lai pielāgotos nepārtrauktajam tehnoloģiskajam progresam, būs jāveic papildu analīze, lai izprastu, kādus riskus produkti šajā strauji augošajā nozarē var radīt, un jāizmanto jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai uzlabotu centienus novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

    Visbeidzot, novērtējums ir apliecinājis, ka krāpnieciska patēriņa kredītu un zemas vērtības aizdevumu izmantošana ir izplatīta prakse nesenos terorisma gadījumos. Valsts līmenī attiecībā uz šiem produktiem ir nepilnīga izpratne un atšķirīga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību piemērošana.

    2.1.2.Azartspēļu nozare

    Saskaņā ar 3AMLD azartspēļu nozarei (izņemot kazino) piemēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Saskaņā ar 4AMLD visi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji kļūst par atbildīgajiem subjektiem. Tomēr, balstoties uz pierādāmi zemu risku, dalībvalstis var pieņemt lēmumu piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu atsevišķu azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgie secinājumi, kas minēti šajā NRPL.

    Šajā posmā atsevišķi azartspēļu produkti tiek uzskatīti par pakļautiem augstam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam. Attiecībā uz spēļu zāļu derību pakalpojumiem un pokeru, šķiet, ka risks ir jo īpaši saistīts ar neefektīvu kontroli. Risku rada tas, ka pēc savas būtības šīs darbības ir saistītas ar liela apjoma, ātriem un anonīmiem darījumiem, nereti skaidrā naudā, vai tas, ka darījumi nereti tiek veikti personīgā līmenī un bez pienācīgas uzraudzības. Spēlējot azartspēles tiešsaistē, augstu risku rada lielais darījumu/kapitāla plūsmu apjoms un personīgās saskarsmes neesamība. Tiešsaistes azartspēles ļauj veikt anonīmus maksājumus, tai pat laikā sniedzot svarīgu riska mazināšanas funkciju — darījumu izsekošanu. Izlozes un spēļu automāti (ārpus kazino) rada vidēja līmeņa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Izložu organizēšanā ir izveidots zināms kontroles līmenis, galvenokārt, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar lieliem laimestiem. Lai arī kazino pēc būtības ir pakļauts augstam riskam, to iekļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmā kopš 2005. gada ir mazinājusi minētos riskus. Tiek uzskatīts, ka spēļu zāļu bingo ir saistīts ar zemu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, jo tajā ir salīdzinoši zemas likmes un nelieli laimesti.

    2.1.3.    Noteiktie nefinanšu sektora uzņēmumi un profesijas

    Kopumā uzskatāms, ka nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ietekme uz nefinanšu sektoru ir augsta un pat ļoti augsta. Klienta faktiskā īpašnieka identificēšana, šķiet, ir galvenais šī sektora trūkums, jo īpaši attiecībā uz trasta vai uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem. Analīze liecina, ka dažkārt pats jēdziens “faktiskais īpašnieks” vai nu netiek pareizi saprasts, vai arī netiek pareizi pārbaudīts, uzsākot darījuma attiecības.

    Attiecībā uz profesiju pārstāvjiem, kuri veic darbības, uz kurām attiecas saziņas konfidencialitātes princips (nodokļu konsultanti, revidenti, ārštata grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi juridisko profesiju pārstāvji), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu īstenošana šķiet sarežģīta. Saziņas konfidencialitāte ir svarīgs un ES līmenī atzīts princips. Tas atspoguļo trauslo līdzsvaru, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras par tiesībām uz taisnīgu tiesu 10 , un pats par sevi atspoguļo Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principus (piemēram, 47. pantu).

    Saskaņā ar ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas sistēmu 11 šādi profesionāļi ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, ja tie aizstāv klientu tiesas procesā (saziņas konfidencialitāte), kas palielina ļaunprātīgas izmantošanas risku. Praksē ir gadījumi, kad šie profesionāļi dažkārt veic darbības, uz kurām pilnīgi noteikti attiecas saziņas konfidencialitātes princips (proti, klienta juridiskā stāvokļa noteikšana vai klienta aizstāvība vai pārstāvēšana tiesas procesā), kā arī darbības, uz kurām tas neattiecas, piemēram, juridisko konsultāciju sniegšana attiecībā uz uzņēmumu izveidošanu, darbību vai pārvaldību. Šķiet, ka pastāv situācijas, kurās daži šādi profesionāļi varētu uzskatīt, ka saziņas konfidencialitātes princips attiecas uz visām šādām darbībām. Tādēļ tie var nolemt, ka drīkst neveikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pienākumus attiecībā uz kādu savas darbības aspektu. Ir svarīgi uzsvērt, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošana nekādi neskar saziņas konfidencialitātes principu. Tai pat laikā būtu jāuzlabo tas, kā šo principu interpretē un piemēro profesionāļi, kuri veic darbības, uz kurām attiecas saziņas konfidencialitātes princips. Turklāt labāka izpratne sniegtu zināmas priekšrocības nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, jo saskaņā ar 4AMLD šie profesionāļi tiek uzskatīti par atbildīgajiem subjektiem.

    Turklāt, pamatojoties uz spēkā esošo ES tiesisko regulējumu, pašregulējuma struktūras ir norīkotas uzraudzīt nodokļu konsultantus, revidentus, ārštata grāmatvežus, notārus un citus neatkarīgus juridisko profesiju pārstāvjus, kā arī nekustamā īpašuma aģentus 12 . Dalībvalstīm ir tiesības pieņemt lēmumu, ka šīs pašregulējuma struktūras ir kompetentas saņemt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem tieši no atbildīgajiem subjektiem, un vēlāk ir atbildīgi par to nosūtīšanu Finanšu izlūkošanas vienībai (FIU) nekavējoties un nefiltrējot. Apspriedēs ir atklāts, ka šī sektora atbildīgie subjekti un pašregulējuma struktūras neziņo par daudziem aizdomīgiem darījumiem FIU, jo īpaši atsevišķās dalībvalstīs. Tas varētu norādīt uz to, ka, vai nu aizdomīgie darījumi netiek pareizi apzināti un paziņoti, vai arī pašregulējuma struktūra nenodrošina ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem sistemātisku iesniegšanu.

    Arī nekustamā īpašuma nozare ir pakļauta būtiskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto profesionāļu lielo dažādību (nekustamā īpašuma aģenti, kredītiestādes, notāri un juristi). Vēl viens izplatīts nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas veids ir apzināti lielāku rēķinu izrakstīšana komerctirdzniecībā (“tirdzniecībā balstīta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija“) vai arī fiktīvu aizdevumu noformēšana. Noziedznieki izmanto šādas metodes, lai attaisnotu no noziedzīgām darbībām iegūtu līdzekļu pārvietošanu ar banku starpniecību, nereti izmantojot viltotus dokumentus, lai tirgotos ar precēm un pakalpojumiem. Nereti noziedznieki noformē savstarpējus fiktīvus aizdevumus, lai veiktu fiktīvu finanšu darījumu ar mērķi attaisnot nelikumīgas izcelsmes līdzekļu pārvedumus. Šādu risku tiesībaizsardzības iestādes uzskata par augstu.

    2.1.4.Skaidra nauda un skaidrai naudai līdzīgi aktīvi 13

    NRPL liecina, ka skaidra nauda joprojām ir visizplatītākais līdzeklis, ko izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas mērķiem, jo tas ļauj noziedzniekiem slēpt savu identitāti. Tādēļ skaidra nauda ir iesaistīta gandrīz visās izmeklētajās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas lietās. Saskaņā ar 3AMLD skaidras naudas darījumi iekšējā tirgū nav tikuši pienācīgi uzraudzīti, jo trūkst skaidru noteikumu un kontroles prasību. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas paziņojumus par skaidras naudas darījumiem vai ierobežojumus skaidras naudas maksājumiem. Tomēr, tā kā nepastāv visām dalībvalstīm kopīgu prasību, noziedzniekiem ir vieglāk ļaunprātīgi izmantot tiesību aktu atšķirības. Arī ES sistēma skaidras naudas kurjeru kontrolei uz ES ārējās robežas 14 nenodrošina pienācīgu risku mazināšanas līmeni, jo īpaši tādēļ, ka tā neattiecas uz skaidrai naudai līdzīgiem produktiem, piemēram, augstas likviditātes precēm, tostarp zeltu, dimantiem un anonīmām lielas ietilpības priekšapmaksas kartēm.

    Arī riski, ko rada vērtīgo preču tirgotāji, kuri pieņem skaidras naudas maksājumus, kas pārsniedz EUR 15 000, tiek uzskatīti par augstiem, jo šāda darījumdarbība ir pakļauta riskam pēc būtības un tai ir vājš kontroles līmenis. Tas, ka šādiem tirgotājiem ir jāievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumi tikai attiecībā uz lielu skaidras naudas maksājumu pieņemšanu, šķiet, samazina šo noteikumu piemērošanas efektivitāti. Šī problēma ir jo īpaši svarīga attiecībā uz uzņēmumiem, kuri plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā. Uz šādiem uzņēmumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumi neattiecas, ja vien tie neietilpst iepriekš minētajā vērtīgo preču tirgotāju kategorijā. Tomēr tos var ļoti ērti izmantot no noziedzīgām darbībām iegūtas skaidras naudas legalizācijai.

    Novērtējumā arī uzsvērts, ka arī tādi aktīvi, kuriem ir līdzīgas īpašības kā skaidrai naudai (zelts, dimanti), vai vērtīgas, viegli pārdodamas “dzīvesstila” preces (piemēram, kultūras priekšmeti, automobiļi, juvelierizstrādājumi, rokaspulksteņi) ir pakļauti augstam riskam zemā kontroles līmeņa dēļ. Īpašas bažas ir paustas par senlietu un citu artefaktu laupīšanu un nelikumīgu tirdzniecību: nolaupītos artefaktus var izmantot par teroristu finansēšanas avotu, turklāt artefakti ir arī pievilcīga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metode.

    2.1.5.Bezpeļņas organizācijas

    Bezpeļņas organizācijas (BO) var tikt ļaunprātīgi izmantotas terorisma finansēšanai. BO nozares neaizsargātības pret terorisma finansēšanas riskiem analīze ir bijusi sarežģīta, jo šajā nozarē ir dažādas struktūras un darbības ar atšķirīgiem riska ietekmes un riska apzināšanās līmeņiem. Pārsvarā tas ir saistīts ar BO daudzveidību, kā arī ar atšķirībām tiesiskajā regulējumā un valstu praksē. “Sabiedriski aktīvām BO” 15 piemīt zināma neaizsargātība, jo tajās var iefiltrēties noziedzīgas vai teroristiskas organizācijas, kuras var slēpt faktiskos īpašniekus, apgrūtinot iekasēto līdzekļu izsekošanu, bet atsevišķu veidu “pakalpojumu BO” 16 ir tiešāk neaizsargātas to darbības veida dēļ. Tas saistīts ar faktu, ka šādas organizācijas var sūtīt līdzekļus uz konflikta zonām vai trešajām valstīm, kuras Komisija identificējusi kā tādas, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas režīmos ir stratēģiski trūkumi, vai arī saņemt līdzekļus no šādām teritorijām 17 . Tomēr, veicot analīzi, tika uzskatīts, ka šīs BO atšķirības neliedz noteikt BO nozares neaizsargātības kopīgās īpašības.

    Šajā kontekstā analīzē atklāts, ka kompetentās iestādes ne vienmēr uzskata, ka pašreizējās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas prasības ir piemērotas BO nozares specifisko vajadzību nodrošināšanai, un ka veiktie kontroles pasākumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi. Tiek atzīts, ka veiktie kontroles pasākumi ir efektīvāki attiecībā uz finansējuma iegūšanu ES teritorijā, kas pazemina neaizsargātības līmeni salīdzinājumā ar līdzekļu pārskaitīšanu vai tērēšanu ārpus ES, kur ir vairāk būtisku trūkumu.

    Kopumā BO nozares novērtējumā ir atklāts, ka tas var būt pakļauts riska samazināšanas darbībām, proti, dažas finanšu iestādes var nelabprāt sniegt finanšu pakalpojumus šajā nozarē, piemēram, atvērt bankas kontu. Atkarībā no līdzekļu galamērķa valsts, daži finanšu darījumi var tikt atteikti. Turklāt var izrādīties, ka nelielām organizācijām, kuras nespēj pierādīt, ka ir akreditētas vai ka tām ir nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, var rasties grūtības atvērt bankas kontus. Saskaņā ar BO pārstāvju teikto, finanšu pakalpojumu nepieejamība palielina skaidras naudas lietošanas apjomu, kas ir daudz neaizsargātāka pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

    Riska samazināšanas pasākumu vai finanšu pakalpojumu nepieejamības jautājums rada bažas, kuras jāņem vērā, risinot ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšanas novēršanu saistītos politiskos jautājumus. Reglamentēti finanšu pakalpojumu sniedzēji nedrīkst atteikt klientiem, kuri tādēļ būs spiesti izmantot nelikumīgus banku vai naudas pārvedumu pakalpojumus. Tomēr nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana ir tikai viens no riska samazināšanas dzinējspēkiem. ES līmenī “Maksājumu kontu direktīvas” 18 pieņemšana būtiski uzlabos pieeju finanšu pamatpakalpojumiem, visticamāk, samazinot neoficiālo kanālu izmantošanu.

    2.1.6.Hawala

    Lai arī vērtību pārvešanas pakalpojumi rada paši savus riskus, Hawala 19 un citi šādi neoficiāli vērtību pārvešanas pakalpojumi rada specifiskus draudus, jo īpaši terorisma finansēšanas kontekstā. Parasti visi uzņēmēji, kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, kas definēti Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) 20 4. panta 3. punktā, būtu attiecīgi jāreģistrē un jāregulē. Šiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāiegūst apstiprinātas maksājumu iestādes statuss vai, atsevišķos gadījumos, reģistrētas maksājumu iestādes statuss. Hawala un citi līdzīgi neoficiālie vērtību pārvešanas pakalpojumi parasti ir uzskatāmi par nelikumīgiem, jo netiek reģistrēti un neatbilst PSD2 prasībām. Šo problēmu vēl vairāk saasina grūtības noteikt Hawala vai citu šādu pakalpojumu esamību: darījumi nereti tiek grupēti, kompensēti ar preču importa/eksporta starpniecību un ir grūti izsekojami. Risku samazināšana attiecas arī uz šiem gadījumiem, jo klientiem, kurus noraida regulētie finanšu pakalpojumu sniedzēji, dažkārt nākas izvēlēties šāda veida nelikumīgus pakalpojumus.

    2.1.7.Naudas viltošana

    Naudas viltošana ir transnacionāla nelikumīga darbība, kurai raksturīgs augsts noziedznieku pārrobežu pārvietošanās un viltotās naudas pārrobežu aprites līmenis, un tā nereti ir saistīta ar noziedzīgām organizācijām. Viltotas naudas kontrabanda rada nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kuri ir jālegalizē, lai tos iekļautu parastajās finanšu plūsmās. Turklāt viltoto naudu var izplatīt teroristu tīklos, lai finansētu apmācības, vervēšanu, uzbrukumus un propagandu — darbības, kurām nepieciešami lieli līdzekļi. Ienākumus no viltošanas iespējams ieguldīt teroristu atbalsta infrastruktūras nostiprināšanā.

    2.2.Horizontālā neaizsargātība

    Komisija ir atklājusi vairākus neaizsargātības aspektus, kuri ir kopīgi visiem sektoriem.

    2.2.1.Anonimitāte finanšu darījumos (skaidras naudas un citu anonīmu finanšu produktu darījumos)

    Noziedzīgās organizācijas un teroristu grupas, veicot nelikumīgās darbības, cenšas atklāt pēc iespējas mazāk informācijas un palikt neatklāti. Pēc savas būtības darījumi ar skaidru naudu nodrošina pilnīgu anonimitāti, tādēļ tas ir ļoti pievilcīgs maksāšanas/pārvedumu līdzeklis noziedzniekiem. Sektorus, kuros ir liels skaidras naudas darījumu apjoms, uzskata par pakļautiem īpaši augstam riskam. Jo īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kuri plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā, tirgotājiem, kuri pārdod preces un pakalpojumus un pieņem maksājumus skaidrā naudā, kā arī ekonomikas dalībniekiem, kuri pieņem maksājumus liela nomināla naudaszīmēs, piemēram, EUR 500 un EUR 200 banknotēs.

    Arī tādi finanšu produkti, kuri noteiktos apstākļos nodrošina līdzīgu anonimitāti (piemēram, anonīmi elektroniskie naudas produkti, virtuālās valūtas vai kolektīvās finansēšanas platformas) ir pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem. Minēto produktu riska līmenis, salīdzinot ar skaidras naudas darījumiem, ir citāds, jo tiem nepieciešama daudz izsmalcinātāka plānošana, tie aptver mazāku darījumu skaitu un var būt pakļauti zināmai uzraudzībai. Tomēr to anonimitāte pēc būtības ierobežo identifikācijas un uzraudzības iespējas. Tā pati analīze attiecas uz citiem aktīvu veidiem, piemēram, zeltu un dimantiem, kurus ir viegli tirgot un droši uzglabāt. Turklāt tos ir viegli pārvadāt, un tie arī nodrošina anonimitāti.

    2.2.2.Faktisko īpašnieku identifikācija un piekļuve informācijai par tiem

    Noziedznieki izmanto arī finanšu sistēmu, lai iepludinātu savus nelikumīgos ienākumus finanšu tirgos, nekustamo īpašumu tirgū vai likumīgā ekonomikā strukturētākā veidā nekā ar skaidru naudu vai anonīmiem finanšu darījumiem. Pirmkārt, visi sektori ir pakļauti riskam, ka tajos var iefiltrēties, integrēties vai iegūt īpašumtiesības noziedzīgas organizācijas un teroristu grupas. Otrkārt, izplatīta metode, kuru izmanto noziedznieki, ir izveidot “pastkastīšu” uzņēmumus, trastus vai sarežģītas korporatīvās struktūras, lai slēptu savu identitāti. Šādos gadījumos, lai arī iesaistītie līdzekļi var būt skaidri identificēti, faktiskais īpašnieks paliek nezināms. Saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu informāciju nozīmīgajās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas lietās faktisko īpašnieku slēpšanai bieži tiek izmantotas neskaidras struktūras. Šī izplatītā problēma attiecas ne tikai uz atsevišķām jurisdikcijām vai atsevišķa veida juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem. Noziedznieki atkarībā no savām zināšanām, atrašanās vietas un tirgus prakses attiecīgajā jurisdikcijā izmanto visērtākos, visvienkāršākos un visdrošākos līdzekļus.

    3AMLD ir iekļauti noteikumi par faktiskā īpašnieka noteikšanu, uzsākot darījumu attiecības. 25 % akciju īpašumtiesību slieksnis kontrolējošā elementa definēšanai ir tikai indikatīvs, un “augstākā vadītāja” kā faktiskā īpašnieka identificēšana ir tikai pēdējā iespēja, ja pēc padziļinātas dokumentu (piemēram, akciju sadalījuma) izpētes nav iespējams identificēt nevienu citu faktisko īpašnieku. Tomēr praksē noteikti atbildīgie subjekti var piemērot noteikumus mehāniski. Šādos gadījumos ir apšaubāms, vai tas palīdz identificēt īsto faktisko īpašnieku.

    2.2.3.Uzraudzība ES iekšējā tirgū

    Zināma neaizsargātība attiecībā uz finanšu uzraudzības efektivitāti pārrobežu kontekstā ir acīmredzama. Saskaņā ar Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) kopīgo atzinumu 21 kompetento iestāžu veiktais to pārraudzībā esošo nozaru atbilstības novērtējums ir ļoti atšķirīgs. Vislielākās grūtības rada gadījumi, kad struktūras, kuras pieder vienai un tai pašai finanšu grupai, uzrauga kompetentās iestādes no vairākām dalībvalstīm. Šādas situācijas apgrūtina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu īstenošanu, jo starp kompetentajām iestādēm un to darba metodēm ilgstoši pastāv atšķirības, un nav skaidrības par mītnes valsts/uzņēmējvalsts uzraudzības pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz maksājumu iestādēm un to ārvalstu pārstāvjiem. Tas rada risku, ka pārkāpumi vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi nolūkā veikt finanšu noziegumus paliks nepamanīti. Turklāt šķiet, ka dažkārt nenotiek pietiekama un savlaicīga informācijas apmaiņa starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas kompetentajām uzraudzības iestādēm.

    Tam ir vairāki iemesli:

    - atšķirīgs sadarbības partneru statuss;

    - nepiemērota sistēma konfidenciālas informācijas apmaiņai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

    - pārmērīga koncentrēšanās vienīgi uz prudenciālo uzraudzību;

    - tiesiskā regulējuma/mehānismu trūkums informācijas apmaiņai starp prudenciālajiem uzraudzītājiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu finansiālajiem uzraudzītājiem 22 .

    Visbeidzot, atsevišķos gadījumos uzraudzītājiem ir grūti identificēt atbilstošos sadarbības partnerus, jo dažās dalībvalstīs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzība ir sadrumstalota. Kopīgajā atzinumā arī minēts, ka daži uzraudzītāji nespēj pienācīgi identificēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus, kuri ir saistīti ar to pārraudzībā esošajiem sektoriem, un/vai tiem nav pietiekamu vai īpašu uz risku izvērtēšanu balstītu procedūru, lai uzraudzītu šos riskus, jo īpaši terorisma finansēšanas jomā.

    Saistībā ar nefinanšu sektoriem dalībvalstis var ļaut pašregulējuma struktūrām veikt uzraudzības funkcijas attiecībā uz nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī nekustamo īpašumu aģentiem. Lai arī kāds būtu izvēlētais uzraudzības modelis, lielākajā daļā dalībvalstu uzraudzība ir vāja attiecībā uz kontroli, norādījumu sniegšanu un ziņošanas līmeni.

     

    2.2.4.Sadarbība starp finanšu izlūkošanas vienībām (FIU)

    FIU atbild par informācijas saņemšanu un analizēšanu attiecībā uz aizdomīgām finanšu darbībām, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un saistītajiem predikatīvajiem noziegumiem, kā arī par veiktās analīzes rezultātu paziņošanu kompetentajām iestādēm. Šī analīze ir būtiska tiesībaizsardzības iestādēm jaunu izmeklēšanas lietu sākšanai un esošo papildināšanai. Lai arī sadarbība starp ES FIU pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, FIU sadarbības jomā joprojām pastāv zināmi neaizsargātības aspekti.

    FIU platformas 23 kartēšanas ziņojumā ir plaši aprakstīti šķēršļi informācijas pieejamībai, apmaiņai un izmantošanai, kā arī operatīvai sadarbībai starp FIU. Kartēšanas ziņojums tika noslēgts 2016. gada decembrī 24 . Tajā ir iezīmētas arī svarīgākās juridiskās, praktiskās un funkcionālās problēmas. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pašas veikto analīzi, Komisija ir aprakstījusi iespējamos ES FIU sadarbības uzlabošanas scenārijus atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā 25 .

     

    2.2.5.Citi neaizsargātības aspekti, kuri ir raksturīgi visiem sektoriem

    NRPL ir konstatēts, ka visi identificētie sektori ir pakļauti vairākiem citiem neaizsargātības aspektiem:

    - noziedznieku iefiltrēšanās: dažkārt noziedznieki var kļūt par atbildīgo subjektu īpašniekiem vai meklēt tādus atbildīgos subjektus, kuri vēlas palīdzēt tiem veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības. Tādēļ atbilstības un piemērotības pārbaudes ir nepieciešamas visos analīzē apskatītajos sektoros;

    - viltoti dokumenti: mūsdienu tehnoloģijas atvieglo dokumentu viltošanu, un visos sektoros ir grūtības izveidot stabilus mehānismus šo viltojumu atklāšanai;

    - nepietiekama informācijas apmaiņa starp publisko un privāto sektoru: visi atbildīgie subjekti ir uzsvēruši, ka nepieciešami atbilstoši atgriezeniskās saites mehānismi no FIU un informācijas apmaiņa ar kompetentajām iestādēm. Tādu atbildīgo subjektu, kuri darbojas dažādu valstu jurisdikcijās, pienākums ziņot par aizdomīgām darbībām ir vēl viena acīmredzama problēma;

    - nepietiekami resursi, informētība par riskiem un zināšanas, lai īstenotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumus: lai arī atsevišķi atbildīgie subjekti iegulda līdzekļus sarežģītos atbilstības nodrošināšanas rīkos, daudziem ir ierobežotāka izpratne, rīki un iespējas šajā jomā;

    - jauni riski, kurus rada FinTech: paredzams, ka tiešsaistes pakalpojumu lietošana digitālajā ekonomikā aizvien pieaugs, palielinot pieprasījumu pēc tiešsaistes identifikācijas un vienlaikus radot paaugstinātu risku, ko izraisa darījumi bez tiešas saskarsmes. Šajā ziņā ļoti svarīga ir elektroniskās identifikācijas lietošana un uzticamība.

    3.Atklāto risku mazināšanas pasākumi

    Pēc riska līmeņu novērtēšanas šajā ziņojumā ir izklāstīti pasākumi, kurus Komisija uzskata par nepieciešamiem ES un dalībvalstu līmenī. Tie izriet no atklāto risku mazināšanai pieejamo iespēju novērtējuma. Veicot šo izvērtēšanu, gaitā Komisija ņēma vērā:

    - nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni;

    - vajadzību un proporcionalitāti, kas saistīta ar rīcību vai ieteikumu dalībvalstīm rīkoties;

    - vajadzību un proporcionalitāti, kas saistīta ar regulatīvu un neregulatīvu pasākumu ieteikšanu;

    - ietekmi uz tiesībām uz privātumu un pamattiesībām.

    Turklāt Komisija ir izvērtējusi nepieciešamību izvairīties no tās ieteikumu ļaunprātīgas izmantošanas vai nepareizas skaidrošanas, kā rezultātā tiktu izslēgtas veselas klientu kategorijas un pārtrauktas attiecības ar klientiem, pilnībā un pienācīgi neņemot vērā riska līmenī attiecīgajā sektorā.

    Novērtēšanas laikā Komisija arī identificēja produktus, kuriem ir tikai nenozīmīgs (vai vidēji nozīmīgs) riska līmenis, kuram šajā posmā papildu riska mazināšanas pasākumi nav nepieciešami. Tādēļ šajā ziņojumā minētie pasākumi attiecas tikai uz tiem riskiem, attiecībā uz kuriem Komisija risku mazināšanas pasākumus uzskata par nepieciešamiem. Šīs pieejas mērķis ir ļaut dalībvalstīm labāk identificēt prioritārās darbības, kas atbilst uz risku balstītai pieejai. Lai arī ieteikumi dalībvalstīm attiecas uz daudzām dažādām jomām, vairums attiecas uz ES tiesību aktu īstenošanu 26 . Tie ir izstrādāti tā, lai, piemērojot saistības, tie palīdzētu dalībvalstīm koncentrēties uz svarīgākajām riska jomām. Šajā novērtējumā nav izteikts vērtējums par riska mazināšanas pasākumiem, kurus dažas dalībvalstis piemēro vai var nolemt piemērot, reaģējot uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem savā valstī. Tādēļ iespējams, ka dalībvalstis jau īsteno dažus no turpmāk minētajiem ieteikumiem vai arī ir pieņēmušas stingrākus noteikumus, nekā paredz ES līmenī noteiktās minimālās prasības.

    NRPL mērķis ir sniegt pārskatu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem ziņojuma publicēšanas laikā. Šī izpēte sākās un beidzās laikā, kad attiecīgais spēkā esošais tiesiskais regulējums bija Direktīva 2005/60/EK (3AMLD). Lai arī 4AMLD tolaik jau bija pieņemta, transponēšanas termiņš vēl nebija pienācis. Šī iemesla dēļ nebija iespējams iekļaut novērtējumus par to, kāda konkrēta ietekme varētu būt tās īstenošanai. Tomēr, nosakot risku mazināšanas pasākumus, ir ņemtas vērā izmaiņas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā, kas ieviestas ar 4AMLD un tajā ierosinātajiem grozījumiem 27 , ņemot vērā to, ka šie divi instrumenti būtiski stiprinās preventīvo tiesisko regulējumu, tādējādi mazinot dažus no iepriekš minētajiem neaizsargātības aspektiem un riskiem.

    3.1.4AMLD noteiktie risku mazināšanas pasākumi

    Saskaņā ar 4AMLD, sākot no 2017. gada 26. jūnija, ES tiesiskais regulējums ietver jaunas prasības:

    ·ir paplašināts atbildīgo subjektu loks, iekļaujot arī azartspēļu pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus, kuri pieņem skaidras naudas maksājumus, kas pārsniedz EUR 10 000, un veic gadījuma rakstura darījumus, kuri ietver līdzekļu pārvedumus (tostarp bezkonta naudas pārvedumus), kas pārsniedz EUR 1000;

    ·ir pastiprināta uz riska faktoriem balstīta pieeja;

    ·ir izveidoti faktisko īpašnieku informācijas reģistri, lai atvieglotu juridisko personu un atsevišķu juridisko veidojumu faktisko īpašnieku identifikāciju;

    ·ir samazināta e-naudas produktu anonimitāte;

    ·jaunais sankciju līmenis efektīvāk atturēs potenciālos pārkāpējus;

    ·ir noteikts jauns sadarbības režīms starp FIU un ES.

    Paredzams, ka šie jaunie pasākumi būtiski samazinās riska līmeni visos sektoros. Komisija pārskatīs atbilstību 4AMLD prasībām un līdz 2019. gada jūnijam publicēs ieviešanas novērtējuma ziņojumu.

    3.2.Risku mazināšanas pasākumi, kas jau ir ieviesti vai tiks ieviesti ES līmenī

    NRPL ir apstiprinājis, ka attiecībā uz dažām problēmām vajadzīga aktīvāka rīcība: ES līmeņa likumdošanas pasākumi vai citas politikas iniciatīvas.

    3.2.1.Likumdošanas pasākumi

    ·Komisijas priekšlikums, ar ko groza 4AMLD: saskaņā ar šo priekšlikumu, lai samazinātu darījumu anonimitāti, gan virtuālās valūtas apmaiņas platformu, gan maka pakalpojumu sniedzējiem jākļūst par atbildīgajiem subjektiem. Vēl vairāk tiks ierobežota iespēja atbrīvot elektroniskās naudas produktus no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām. Lai veiktu precīzākus pieprasījumus, tiks stiprināta FIU efektivitāte un tiks izveidotas centralizētas bankas kontu reģistrācijas vai izguves sistēmas. Stingrāki noteikumi attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm (tai skaitā uzraudzības iestādēm) nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu. Tiks precizēti stingrāki klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, kas piemērojami augsta riska trešajām valstīm, lai šajā saistībā izstrādātu saskaņotāku pieeju. Tiks paplašināts informācijas apjoms un pieejamība faktisko īpašnieku reģistros. Turklāt ir vairāki noteikumi, ar kuriem saskaņo 4AMLD ar klienta uzticamības pārbaudes pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 2014/107/ES par administratīvo sadarbību attiecībā uz finanšu kontu informāciju.

    ·Skaidras naudas kontroles regulas pārskatīšana 28 : šā priekšlikuma mērķis ir ļaut iestādēm rīkoties attiecībā uz summām, kuras ir mazākas par pašlaik noteikto slieksni EUR 10 000, ja pastāv aizdomas par noziedzīgu darbību, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp iestādēm un pieprasīt atklāt datus par skaidru naudu, kas nosūtīta nepavadītos sūtījumos, piemēram, pasta sūtījumos vai kravu pārvadājumos. Turklāt tiktu paplašināta definīcija jēdzienam “skaidra nauda”, iekļaujot dažādas preces, kuras izmanto kā augstas likviditātes vērtības ekvivalentus, piemēram, zeltu un priekšapmaksas maksājumu kartes.

    ·Lai novērstu esošos trūkumus mākslas nozarē, Komisija 2017. gada vasarā plāno pieņemt priekšlikumu, kura mērķis būs novērst terorisma finansēšanu ar kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību neatkarīgi no izvešanas valsts 29 . Arī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība aizvien biežāk tiek atzīta par papildu finansējuma avotu ar terorismu saistītām darbībām 30 . Komisija turpinās īstenot ES rīcības plānu, lai apkarotu nelikumīgās finanšu plūsmas, kas saistītas ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību 31 .

    ·Direktīva par terorisma apkarošanu 32 ietver ES mēroga definīciju jēdzienam “terorisma finansēšanas noziegums”, un tajā ir noteiktas minimālās prasības par šāda nozieguma sodiem. Arī priekšlikumi Direktīvi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās 33  un Regulai par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu 34 papildinās ES preventīvo pieeju, nodrošinot pienācīgu tiesībaizsardzību un tiesu sistēmas reakciju, atklājot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumus.

    3.2.2.Politikas iniciatīvas

    ·Komisija pašlaik izvērtē iespēju uzsākt iniciatīvu, ar kuru uzlabot skaidras naudas maksājumu pārredzamību. Tā veiks ietekmes novērtējumu, ņemot vērā pētījuma rezultātus un sabiedrisko apspriešanu. Komisija izskatīs pieejamās iespējas, tostarp iespēju ieviest skaidras naudas maksājumu ierobežojumu. Tas varētu palīdzēt pārtraukt terorisma finansēšanu, jo vajadzība izmantot tādus maksāšanas līdzekļus, kas nav anonīmi, vai nu atturētu veikt nelikumīgās darbības, vai arī atvieglotu to atklāšanu un izmeklēšanu. Turklāt tas palīdzētu cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un organizēto noziedzību. Turklāt Eiropas Centrālās bankas lēmums pārtraukt EUR 500 banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā vēl vairāk palīdzēs samazināt skaidras naudas maksājumu radītos riskus.

    ·Pamatojoties uz iepriekš minēto ES FIU platformas FIU sadarbības pilnvaru un šķēršļu kartēšanu 2016. gada decembrī un pamatojoties uz papildu analīzi, Komisija ir izstrādājusi iespējamos scenārijus ES FIU savstarpējās sadarbības uzlabošanai atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā, kurā uzskaitītas:

    - problēmas, kuras ir iespējams atrisināt ar norādījumiem un uzlabotu sadarbību operatīvajā līmenī, piemēram, sadarbojoties ES FIU platformā (piemēram, attiecībā uz ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem standartizāciju);

    - problēmas, kuras paredzēts atrisināt, tiklīdz tiks transponēta 4AMLD un tās nesenie ierosinātie grozījumi;

    - citas problēmas, kuras izriet no dalībvalstu juridisko sistēmu atšķirībām, kuras, iespējams, būs jārisina ar regulatīvām darbībām 35 .

    FIU darbību varētu būtiski uzlabot ar īpašiem ES noteikumiem, lai risinātu tādus jautājumus kā sadarbība starp FIU un tiesībaizsardzības iestādēm valsts un ES līmenī. Šajā ziņā Komisija turpinās pētīt potenciālās iespējas, kuras atbilst labāka regulējuma principiem.

    ·Komisija ir izveidojusi iekšēju FinTech darba grupu, lai novērtētu tehnoloģisko attīstību, tehnoloģiju nodrošinātos pakalpojumus un darījumdarbības modeļus, lai noteiktu, vai esošie noteikumi un politika ir piemēroti noteiktajam mērķim, un lai identificētu iespējas un priekšlikumus iespēju izmantošanai vai iespējamo risku mazināšanai. Darbs šajā jomā jo īpaši tiks vērsts uz kolektīvo finansēšanu, digitālajām valūtām (tostarp kriptovalūta-kriptovalūta darījumiem un virtuālo valūtu izmantošanu vērtīgu preču iegādei), sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju un autentifikāciju/identifikāciju. Tiks analizēta arī elektroniskā identifikācija un digitālā pievienošanās (digital on-boarding). Komisija veiks pētījumu, kurā kartēs un analizēs pievienošanās (on-boarding) praksi bankās dažādās ES dalībvalstīs un izvērtēs turpmāk veicamās darbības.

    3.2.3.Papildu atbalsta pasākumi risku mazināšanai ES līmenī

    ·Statistikas datu vākšanas uzlabošana: piemēroti, uzticami un salīdzināmi kvantitatīvie dati ES līmenī ļaus labāk izprast riskus. Tāpēc Komisija strādās pie tās statistikas datu vākšanas uzlabošanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, vācot, konsolidējot un analizējot statistiku, ko sniedz dalībvalstis atbilstoši saviem pienākumiem, kas minēti 4AMLD 44. pantā, un sadarbojoties ar Eurostat, lai uzlabotu datu salīdzināmību.

    ·Papildu norādījumi atbildīgajiem subjektiem attiecībā uz jēdzienu “gadījuma rakstura darījumi un un šķietami saistītas operācijas”: pašlaik saskaņā ar 3AMLD atbildīgajiem subjektiem ir pienākums piemērot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, izveidojot darījumu attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru summa ir EUR 15 000 vai vairāk. Šis jēdziens “gadījuma rakstura darījumi” apgrūtina noteikumu efektīvu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz bezkonta naudas pārvedumiem un valūtas maiņas pakalpojumiem, kā arī azartspēļu nozarē. Papildu Komisijas norādījumi (sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm) palīdzētu samazināt šo risku.

    ·Apmācības profesionāļiem, kuri veic ar saziņas konfidencialitātes principu saistītas darbības: tiem efektīvāk jāpiemēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumi, vienlaikus pilnībā aizsargājot tiesības uz taisnīgu tiesu un “saziņas konfidencialitātes” leģitimitāti. Apmācībās būtu jāsniedz darbības pamatnostādnes un jāveicina praktiskā izpratne, lai palīdzētu šādiem profesionāļiem noteikt operācijas, kuras varētu būt saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un parādītu, kā šādos gadījumos rīkoties. Turklāt Komisija novērtēs iespējas uzlabot atbilstību šajā sektorā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru 36 .

    ·Hawala un neoficiālo vērtību pārvešanas pakalpojumu radīto risku turpmāka analīze: ir jāturpina analizēt problēmas apmērs un iespējamie tiesībaizsardzības risinājumi. Uzraudzītāju darbā ir jāiesaista tiesībaizsardzības struktūras, jo īpaši Europols un Eurojust, lai varētu īstenot atturošus pasākumus pret uzņēmējiem, kuri nevēlas sadarboties, un palīdzētu uzņēmējiem, kuri vēlas sniegt likumīgus pakalpojumus likumpaklausīgā vidē.

    ·Papildu pasākumi, lai uzlabotu uzraudzību ES: atbildīgajiem subjektiem efektīvi jāpiemēro esošie noteikumi. Tādēļ Komisija īpaši uzsver nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju veikto darbu. Ir jāpārvar zināmas grūtības: atbildīgo subjektu lielais skaits un to daudzveidība ES, darījumu un klientu skaits, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju sadrumstalotā vide un uzraudzītāju ierobežotā izpratne par riskiem. EUI un par uzraudzību atbildīgās valstu kompetentās iestādes saņems papildu ieteikumus, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji labāk izprastu savu nozīmi risku noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par resursiem, kurus piešķirt uzraudzībai un uzraudzības darbībām, ko tiem savu pienākumu ietvaros būtu jāveic attiecībā pret atbildīgajiem subjektiem.

    4.Ieteikumi

    4.1.Ieteikumi Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI)

    Finanšu sektorā EUI ir būtiska nozīme attiecībā uz ES spēju uzlabošanu risināt šī sektora problēmas. Komisija iesaka EUI:

    -veicināt izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem un identificēt piemērotas darbības, lai uzlabotu uzraudzītāju spējas veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību 37 . Šajā kontekstā tām vajadzētu veikt uz riska faktoriem balstīto praktisko uzraudzības pasākumu salīdzinošu izvērtēšanu un apzināt piemērotus pasākumus, lai uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības efektivitāti;

    -veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu sadarbību starp uzraudzītājiem. Šajā saistībā EUI nesen ir pieņēmušas lēmumu aizsākt atsevišķu darba virzienu, lai uzlabotu finanšu uzraudzītāju sadarbības sistēmas efektivitāti;

    -izstrādāt papildu risinājumus attiecībā uz to uzņēmēju uzraudzību, kuri darbojas apliecību izsniegšanas piešķiršanas režīmā. Šo jautājumu jau ir sākusi risināt Eiropas Banku iestādes (EBI) kopīgā darba grupa attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem/nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tā mēģina precizēt, kad pārstāvji un izplatītāji ir faktiskie “uzņēmumi”, un izskata dažādus scenārijus, kas palīdzētu novērst riskus;

    -sniegt atjauninātus norādījumus par iekšējo pārvaldību, lai precizētu atbilstības uzraudzības amatpersonu pienākumus finanšu iestādēs;

    -sniegt papildu norādījumus par ieguldījumu fondu pakalpojumu sniedzēju faktisko īpašnieku identifikāciju, jo īpaši situācijās, kurās ir augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks;

    -analizēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas operacionālos riskus, kas saistīti ar darījumdarbību/darījumdarbības modeli banku korporatīvo klientu un privātklientu apkalpošanas un institucionālo ieguldījumu sektoros, no vienas puses, un naudas vērtības pārvešanas pakalpojumu un e-naudas pakalpojumu sektoros, no otras puses. Šī analīze jāveic kontekstā ar paredzamo kopīgo atzinumu par riskiem, kuri skar finanšu sektoru saskaņā ar 4AMLD 6. panta 5. punktu.

    4.2.Ieteikumi nefinanšu uzraudzītājiem

    Nefinanšu sektoram nav izveidota EUI līdzīga ES līmeņa struktūra vai aģentūra. Saskaņā ar ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu dalībvalstis var ļaut pašregulējuma struktūrām veikt uzraudzības funkcijas attiecībā uz nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī nekustamo īpašumu aģentiem. Lielākajā daļā dalībvalstu uzraudzība šajos sektoros ir vāja attiecībā uz kontroli, norādījumu sniegšanu un juridisko profesiju pārstāvju ziņošanas līmeni, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu FIU. Tādēļ pašregulējuma struktūrām būtu jācenšas palielināt tematisko pārbaužu un ziņojumu skaitu. Turklāt tām būtu jārīko apmācības, lai veicinātu labāku izpratni par riskiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības nodrošināšanas pienākumiem.

    4.3.Ieteikumi dalībvalstīm 38

    Pamatojoties uz dažādos NRPL apskatītajos sektoros noteikto risku līmeni, Komisija iesaka dalībvalstīm veikt turpmāk minētos risku mazināšanas pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāuzskata par pamatscenāriju, kuru var pielāgot atkarībā no valstī jau īstenotajiem pasākumiem:

    ØValsts riska novērtējumu piemērošanas joma

    Dalībvalstīm pienācīgi jāizvērtē dažādu produktu radītie riski savos valsts riska novērtējumos un jānosaka atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz:

    - uzņēmumiem, kuri plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā, un maksājumiem skaidrā naudā: dalībvalstīm būtu jānosaka piemēroti riska mazināšanas pasākumi, piemēram, ierobežojumi maksājumiem skaidrā naudā, skaidras naudas darījumu ziņošanas sistēmas vai jebkādi citi pasākumi, kas ir piemēroti riska mazināšanai;

    - kultūras priekšmeti un senlietas: dalībvalstīm būtu jāizvērtē riski, kas rodas šajā sektorā, jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas mākslas priekšmetu tirgotājiem un jāmudina viņi piemērot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus;

    - BO sektors: dalībvalstīm būtu pienācīgi jāiekļauj BO savos valsts riska novērtējumos;

    - elektroniskās naudas produkti: dalībvalstīm būtu jāņem vērā riski, kurus rada anonīmi elektroniskās naudas produkti, un jānodrošina tas, lai atbrīvojuma sliekšņi būtu pēc iespējas zemāki, tādējādi novēršot ļaunprātīgu izmantošanu.

    ØFaktiskie īpašnieki

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai informācija par juridisko personu un juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem būtu atbilstoša, precīza un atjaunināta.

    1. Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt piemērotus rīkus, lai nodrošinātu to, ka, piemērojot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, tiktu pienācīgi identificēts faktiskais īpašnieks. Attiecībā uz juridiskajām personām, kuru atbildīgais subjekts kā faktisko īpašnieku ir identificējis tikai augstāko vadītāju, atbildīgajam subjektam tas būtu īpaši jānorāda (piemēram, īpaši reģistrējot šo informāciju). Būtu ieteicams veikt uzskaiti par gadījumiem, kad radušās aizdomas, ka norādītā persona nav faktiskais īpašnieks. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sarežģītām struktūrām, kurās dibinātājs, pilnvarotā persona, pārraudzītājs, labuma guvēji vai jebkura cita fiziska persona, kas faktiski kontrolē trastu, ietver vienu vai vairākas juridiskas personas.

    2. Būtu arī ātri jāīsteno 4AMLD noteikumi par faktisko īpašnieku informācijas pārredzamību, ieviešot faktisko īpašnieku reģistrus visa veida juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem. Informācija reģistros būtu regulāri jāpārbauda, piemēram, norīkotai iestādei, lai izvairītos no neatbilstības saistībā ar informāciju, kuru atbildīgie subjekti apkopojuši, veicot savu klienta uzticamības pārbaudes procedūras.

    3. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai sektori, kuri ir visvairāk pakļauti neskaidru faktisko īpašnieku shēmu riskiem, tiktu efektīvi uzraudzīti un pārvaldīti. Tas jo īpaši attiecas uz starpniekiem, piemēram, nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī tiem, kuri konsultē uzņēmumus par apvienošanu/iegādi 39 . Lai arī uz minētajiem pakalpojumiem attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma, NRPL ir atzīmēts, ka attiecībā uz šo konkrēto uzņēmumu kategoriju noteikumu piemērošana ir neefektīva.

       

    ØAtbilstoši resursi uzraudzītājiem un FIU

    Saskaņā ar 4AMLD dalībvalstis savām kompetentajām iestādēm piešķir “pietiekamus” resursus 40 . Tomēr, izmantojot šajā posmā apkopotos datus, nav iespējams atklāt nekādu sistēmisku saikni starp piešķirtajiem resursiem un sektora lielumu, atbildīgo subjektu skaitu un ziņošanas apmēru. Dalībvalstīm būtu jāpierāda, ka uzraudzītājiem un FIU tiek piešķirti pietiekami resursi noteikto pienākumu veikšanai.

    ØUzraudzītāju uz vietas veikto pārbaužu skaita pieaugums

    Finanšu sektorā uzraudzītājiem ir jāizveido uz riska faktoriem balstīts uzraudzības modelis saskaņā ar EUI uz riska faktoriem balstītas uzraudzību kopīgajām pamatnostādnēm, kas publicētas 2016. gada novembrī 41 . Šajās pamatnostādnēs ir noteikts, ka uzraudzītājiem būtu jāpārskata (gan periodiski, gan katrā atsevišķā gadījumā), vai to uz riska faktoriem balstītais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības modelis nodrošina vēlamo rezultātu, un, jo īpaši, vai uzraudzības resursu līmenis joprojām ir samērīgs ar atklātajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem. Šajā ziņā ir svarīgi, lai uzraudzītāju veiktu pietiekamas pārbaudes uz vietas, kuras ir samērīgas ar atklātajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem.

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai šīs uz vietas veiktās pārbaudes būtu vērstas uz konkrētiem operacionāliem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem, ņemot vērā specifiskus neaizsargātības aspektus, kas ir raksturīgi attiecīgajam produktam vai pakalpojumam. Tas jo īpaši attiecas uz institucionālajiem ieguldījumiem (jo īpaši ar brokeru starpniecību), uz banku pakalpojumiem privātpersonām, kuros uzraudzītājiem būtu jāizvērtē noteikumu īstenošana attiecībā uz faktisko īpašnieku identifikāciju, kā arī uz valūtas maiņas punktiem un naudas vērtību pārvešanas pakalpojumiem, kuru uzraudzības pārbaudēs būtu arī jāpārskata darbinieku saņemtā apmācība.

    Nefinanšu sektorā dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai kompetentās iestādes pietiekami bieži veiktu nepieteiktas pārbaudes uz vietas pie vērtīgo preču tirgotājiem, jo īpaši zelta un dimantu tirdzniecības nozarē, lai noteiktu iespējamos trūkumus klientu uzticamības pārbaudes prasību ievērošanā. Pārbaudēm uz vietas sektorā, kurā profesionāļi veic darbības, uz kurām attiecas saziņas konfidencialitātes princips, arī būtu jābūt samērīgām ar riskiem.

    ØUzraudzības iestādes, kurām jāveic tematiskās pārbaudes

    Uzraudzītājiem būtu jāgūst labāka izpratne par to, kādiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem ir pakļauts konkrētais segments. Šo ieteikumu vajadzētu piemērot institucionālajiem ieguldījumiem (jo īpaši ar brokeru starpniecību) un banku pakalpojumiem privātpersonām; trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem; nodokļu konsultantiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem; pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir saistīti ar uzņēmumu konsultēšanu par kapitāla struktūru, rūpniecības stratēģiju un ar to saistītajiem jautājumiem, kā arī ar konsultācijām un pakalpojumiem saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un iegādi. Attiecībā uz šiem sektoriem uzraudzītājiem jo īpaši būtu jāizvērtē noteikumu par faktisko īpašnieku identificēšanu piemērošana. Tas būtu jāattiecina arī uz naudas vērtības pārvešanas pakalpojumiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai uzraudzītāji veiktu tematiskās pārbaudes divu gadu laikā pēc NRPL ziņojuma publicēšanas, izņemot gadījumus, kad šādas pārbaudes ir veiktas nesen.

    ØApsvērumi atbildīgo subjektu saraksta paplašināšanai

    Pašlaik ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma uz atsevišķiem pakalpojumiem/produktiem neattiecas. Saskaņā ar 4AMLD 4. pantu dalībvalstīm būtu jāpaplašina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīma darbības joma, iekļaujot īpašam riskam pakļautos profesiju pārstāvjus. Piemērojot šo prasību, dalībvalstīm būtu jāizvērtē nepieciešamība savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmu piemērot vismaz kolektīvajai finansēšanai, virtuālās valūtas apmaiņas platformām un maku pakalpojumu sniedzējiem 42 , izsoļu namiem, mākslas priekšmetu un senlietu tirgotājiem, kā arī konkrētiem vērtīgu preču tirgotājiem, jo tie saskaņā ar NRPL ir atzīti par riskantiem.

    ØPienācīgs klienta uzticamības pārbaužu līmenis gadījuma rakstura darījumiem

    Pamatojoties uz esošo ES tiesisko regulējumu, daži pakalpojumi/produkti var tikt atbrīvoti no klienta uzticamības pārbaudes attiecībā uz gadījuma rakstura darījumiem, kuri nepārsniedz konkrētu slieksni (EUR 15 000). Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad šos uz slieksni balstītos atbrīvojumus var uzskatīt par nepamatotiem un kad EUR 15 000 slieksnis rada bažas. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jānosaka zemāks klienta uzticamības pārbaudes slieksnis, ko piemērot gadījuma rakstura darījumiem, lai tas būtu samērīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem, kas atklāti valsts līmenī. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai savs valsts slieksnis gadījuma rakstura darījumiem. Līdzīgu slieksni gadījuma rakstura līdzekļu pārveduma darījumiem var uzskatīt par samērīgu ar risku (proti, EUR 1000). Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz norādījumi par gadījuma rakstura darījumu definīciju, nosakot kritērijus, piemēram, to, ka klienta uzticamības pārbaudes noteikumus, kuri attiecas uz darījumu attiecībām, nevar apiet valūtas maiņas punkti, un, kamēr nav pieņemtas jaunās prasības 4AMLD – bezkonta naudas pārvedumu sniedzēji.

    ØPienācīgs klienta uzticamības pārbaužu līmenis attiecībā uz glabāšanu un tai līdzīgiem pakalpojumiem

    Lai pienācīgi uzraudzītu glabāšanas pakalpojumus, būtu jāievieš atbilstoši aizsardzības pasākumi. Šo ieteikumu vajadzētu piemērot šādiem sektoriem:

    - glabāšanas pakalpojumi, kurus sniedz finanšu iestādes: dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt to, lai šos pakalpojumus piedāvātu tikai bankas konta turētājiem tajā pašā atbildīgajā subjektā, un būtu pienācīgi jāsamazina riski, kurus rada trešo personu piekļuve glabāšanas seifiem. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāizdod norādījumi, lai precizētu, kā tām efektīvi uzraudzīt privāto seifu saturu, īstenojot to klienta uzticamības pārbaudes/uzraudzības prasības;

    - līdzīgi glabāšanas pakalpojumi, kurus sniedz nefinanšu pakalpojumu sniedzēji: dalībvalstīm būtu jānosaka pasākumi, kas ir samērīgi ar riskiem, kurus rada šo pakalpojumu sniegšana, tostarp brīvostās, atkarībā no apstākļiem valstī.

    ØRegulāra sadarbība starp kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem

    Šīs uzlabotās sadarbības mērķim būtu jābūt aizdomīgu darījumu atklāšanas vienkāršošanai un ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita un kvalitātes palielināšanai. Uzraudzības iestādēm būtu jāsniedz skaidri norādījumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem, par klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, par prasībām attiecībā uz ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem un par to, kā identificēt būtiskākos rādītājus, lai noteiktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai FIU veidotu pienācīgu atgriezenisko saiti ar atbildīgajiem subjektiem. Šo ieteikumu vajadzētu piemērot jo īpaši šādiem sektoriem:

    - azartspēļu sektors: attiecībā uz azartspēļu automātiem uzraudzības iestādēm būtu jāsniedz skaidrāki norādījumi par pieaugošajiem riskiem, kas saistīti ar video izlozēm. Attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm atbildīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāievieš programmas, lai veicinātu izpratni tiešsaistes azartspēļu uzņēmēju vidū par pieaugošajiem riska faktoriem, kuri var ietekmēt sektora neaizsargātību. Šādi riska faktori ir, piemēram, anonīma e-naudas vai virtuālās valūtas izmantošana un nelikumīgu tiešsaistes azartspēļu operatoru parādīšanās. Būtu nepieciešamas papildu atsauksmes no FIU par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti, veidiem, kā uzlabot ziņošanu, un par sniegtās informācijas izmantošanu, kā arī, standartizējot ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem/SAR veidni(-es) ES līmenī, būtu jāņem vērā azartspēļu sektora specifika;

    - nodokļu konsultanti, revidenti, ārštata grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi juridisko profesiju pārstāvji: dalībvalstīm būtu jāsniedz norādījumi par riska faktoriem, kas izriet no darījumiem, kuros ir iesaistīti nodokļu konsultanti, revidenti, ārštata grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi juridisko profesiju pārstāvji. Tām arī būtu jāizdod norādījumi par saziņas konfidencialitātes principa piemērošanu un par to, kā atšķirt juridiskos pakalpojumus, uz kuriem pēc būtības attiecas saziņas konfidencialitātes princips, no citiem pakalpojumiem, uz kuriem tas neattiecas, ja pakalpojums tiek sniegts vienam klientam;

    - naudas vērtības pārvešanas pakalpojumi: kompetentajām iestādēm būtu jāveicina izpratne par riskiem naudas vērtības pārvešanas pakalpojumu sektorā un jāizstrādā riska rādītāji attiecībā uz teroristu finansēšanu.

    ØAtbildīgo subjektu īpašās un pastāvīgās apmācības

    Kompetento iestāžu organizētajās apmācībās vajadzētu apskatīt noziedzīgu organizāciju iefiltrēšanās un īpašumtiesību iegūšanas riskus. Šo ieteikumu vajadzētu piemērot šādiem sektoriem:

    - azartspēļu sektors: attiecībā uz derībām (papildus darbiniekiem un atbilstības uzraudzības amatpersonām) dalībvalstīm vajadzētu paredzēt obligātas apmācības derību produktu mazumtirgotājiem, kurās vajadzētu apskatīt attiecīgajiem produktiem/darījumdarbības modeļiem atbilstošas riska novērtēšanas metodes;

    - trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, revidenti, ārštata grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi juridisko profesiju pārstāvji; pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saistīti ar uzņēmumu konsultēšanu par kapitāla struktūru, rūpniecības stratēģiju un ar to saistītajiem jautājumiem, kā arī ar konsultācijām un pakalpojumiem saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un iegādi: apmācībām un norādījumiem par riska faktoriem būtu jākoncentrējas uz darījumu attiecībām bez personīgas saskarsmes, ārzonu profesionālajiem starpniekiem, klientiem vai jurisdikcijām un sarežģītām/pastkastītes uzņēmumu struktūrām;

    - nekustamo īpašumu sektors: īpašās apmācībās būtu jāapskata brīdinājuma signāli gadījumos, kad darījumos ar nekustamo īpašumu ir iesaistītas vairākas puses (nekustamo īpašumu aģents, juridiskais speciālists, finanšu iestāde);

    - naudas vērtības pārvešanas pakalpojumi: atbildīgajiem subjektiem būtu jānodrošina obligātas apmācības darbiniekiem, lai viņi apzinātos savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pienākumus un zinātu, kā noteikt aizdomīgus darījumus.

    ØIkgadēji pārskati no kompetentajām iestādēm/pašregulējuma struktūrām par to uzraudzībā esošo atbildīgo subjektu darbībām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu

    Šis ziņošanas pienākums palīdzēs dalībvalstu iestādēm sagatavot savus valsts riska novērtējumus un ļaus darboties pēc pašu iniciatīvas, novēršot trūkumus vai kļūdas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu šādos sektoros:

    - nekustamo īpašumu sektors: pārskatā būtu jānorāda pašregulējuma struktūras saņemto ziņojumu skaits un to ziņojumu skaits, kuri ir iesniegti FIU, ja šo profesiju pārstāvji iesniedz ziņojumus ar pašregulējuma struktūras starpniecību;

    - nodokļu konsultanti, revidenti, ārštata grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi juridisko profesiju pārstāvji: pārskatā būtu jāiekļauj pašregulējuma struktūru uz vietas veikto pārbaužu skaits, lai uzraudzītu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām, pašregulējuma struktūras saņemto ziņojumu skaits un FIU iesniegto ziņojumu skaits, ja šie profesionāļi iesniedz ziņojumus ar pašregulējuma struktūras starpniecību.

    5.Secinājumi

    No NRPL izriet, ka ES iekšējais tirgus joprojām ir pakļauts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem. Teroristi izmanto ļoti dažādas metodes, lai iegūtu un pārvietotu līdzekļus, bet noziedznieki izmanto vēl sarežģītākas shēmas un jaunas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas, kuras nodrošina jauni pakalpojumu un produkti. Ir būtiski novērst finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, lai ierobežotu teroristu un noziedznieku rīcības brīvību un organizētajai noziedzībai atņemtu ekonomiskos ieguvumus, kas ir nelikumīgo darbību galvenais mērķis.

    Rūpīgais novērtējums, kas veikts pēdējo divu gadu laikā, ir apliecinājis vajadzību uzlabot atsevišķus tiesiskā regulējuma aspektus un stiprināt publisko un privāto dalībnieku spēju īstenot savus atbilstības nodrošināšanas pienākumus.

    Daži pasākumi jau tiek veikti, un Komisija īstenos jaunus pasākumus, kas izklāstīti šajā ziņojumā, lai atbilstošā veidā samazinātu riskus. Komisija aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot šajā ziņojumā iekļautos ieteikumus. Saskaņā ar 4AMLD 6. pantu, ja dalībvalstis nolemj nepiemērot nevienu no ieteikumiem savā valsts nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmā, tām jāpaziņo Komisijai savs lēmums un tā pamatojums (“ievēro vai paskaidro”). Ja šādi paziņojumi netiek iesniegti, dalībvalstīm šie ieteikumi ir jāīsteno.

    Lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politika būtu efektīva, tā jāpielāgo finanšu pakalpojumu attīstībai, apdraudējumu attīstībai un jaunajiem riskiem. Šā iemesla dēļ Komisija uzraudzīs dalībvalstu veiktās darbības, pamatojoties uz NRPL konstatējumiem, un ziņos par šiem konstatējumiem vēlākais līdz 2019. gada jūnijam. Minētajā pārskatā tiks izvērtēts arī tas, kā ES un valstu līmenī īstenotie pasākumi ietekmē riska līmeni. Cīņā pret arvien jaunām problēmām, ko rada katras jaunas sistēmas nepilnības ļaunprātīga izmantošana, visām iesaistītajām pusēm ir jābūt modrām un jāuzlabo savi centieni un sadarbība — lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga saskaņota rīcība, tādējādi stiprinot iekšējā tirgus stabilitāti un uzlabojot ES pilsoņu un visas sabiedrības drošību.

    (1) Termiņš šīs direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos ir 2017. gada 26. jūnijs.
    (2) COM(2015) 185 final, 28.04.2015.
    (3) COM(2016) 50 final, 02.02.2016.
    (4) Sīkāku metodoloģijas aprakstu skatīt Komisijas dienestu darba dokumentā (2017) 241.
    (5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības. Turklāt ES pašlaik veido sarakstus, lai identificētu un vērstos pie trešajām valstīm, kuras neievēro labas nodokļu pārvaldības standartus (COM(2016) 24 final).
    (6)  Šie riski ir saistīti ar skaidras naudas, virtuālo valūtu, kolektīvās finansēšanas, nedzīvības apdrošināšanas un bezpeļņas organizāciju, kā arī Hawala un citu līdzīgu neoficiālu vērtību pārvešanas pakalpojumu sniedzēju izmantošanu.
    (7)  Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā iekļauta sīki izstrādāta analīze par apdraudējuma un neaizsargātības līmeni attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kādam ir pakļauta katra nozare, sniedzot konkrētus pakalpojumus vai produktus.
    (8)  Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 22. punktā jēdziens “bezkonta naudas pārvedums” ir definēts kā tāds maksājumu pakalpojums, ar kuru naudas līdzekļus saņem no maksātāja, neizveidojot maksājumu kontu maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, un tā vienīgais mērķis ir pārskaitīt atbilstīgu summu maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, un/vai šādus naudas līdzekļus saņem maksājuma saņēmēja vārdā un dara pieejamus maksājuma saņēmējam.
    (9)  “FinTech” apzīmē finanšu pakalpojumus, kurus nodrošina ar tehnoloģiju palīdzību un ar tehnoloģiju atbalstu. Tehnoloģijas var atvieglot piekļuvi finanšu pakalpojumiem un uzlabot finanšu sistēmas efektivitāti. “RegTech” mērķis ir izmantot jaunās tehnoloģijas, lai veicinātu regulatīvo prasību īstenošanu.
    (10) Skatīt Lietu C-305/05.
    (11) Skatīt Direktīvas 2005/60/ES 23. panta 2. punktu.
    (12)  Direktīvā 2015/849 (ES) “pašregulējuma struktūra” ir struktūra, kas pārstāv profesijas pārstāvjus un piedalās to darba regulēšanā, kad tie veic konkrētas uzraudzības vai pārraudzības veida funkcijas un nodrošina to noteikumu izpildi, kas uz tiem attiecas.
    (13) Tas neattiecas uz daudzfunkcionālajiem skaidras naudas pārvedumiem humānās palīdzības operācijās, kuras finansē ES.
    (14)  Regula (EK) Nr. 1889/2005 (2005. gada 26. oktobris) par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās.
    (15) “Sabiedriski aktīvās BO” ir BO, kuras galvenokārt ir iesaistītas aktīvās darbībās, tostarp sporta un atpūtas, mākslas un kultūras, interešu pārstāvības un aizstāvības programmās.
    (16) “Pakalpojumu BO” ir BO, kuras veic dažādas darbības, piemēram, īsteno programmas, kuru mērķis ir nodrošināt mājokļus, sociālos pakalpojumus, izglītību vai veselības aprūpi.
    (17) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības.
    (18)  Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām.
    (19)  Hawala un citi līdzīgi pakalpojumu sniedzēji organizē līdzekļu vai tiem līdzvērtīgu vērtību pārvešanu un saņemšanu, izmantojot tirdzniecību, skaidru naudu un neto norēķinus ilgā laika periodā. No citiem naudas pārvedumu operatoriem tie atšķiras ar nebanku norēķinu metožu izmantošanu.
    (20)  Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK.
    (21) http://www.eba.europa.eu/documents/10180/1759750/ESAS+Joint+Opinion+on+the+risks+of+money+laundering+and+terrorist+financing+affecting+the+Union%E2%80%99s+financial+sector+%28JC-2017-07%29.pdf
    (22) Piemēram, pašlaik ECB nevar sniegt valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājiem konfidenciālu prudenciālo informāciju attiecībā uz minēto parādību uzraudzību.
    (23)  FIU platforma ir neformāla grupa, kuru Komisija izveidoja 2006. gadā un kurā apvienotas ES dalībvalstu Finanšu izlūkošanas vienības.
    (24)  ES Finanšu izlūkošanas vienību platforma (atsauce E03251) http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/
    (25) SWD (2017)/275
    (26) Piemēram, valsts riska novērtējumi, faktisko īpašnieku reģistri, uzraudzība, resursu piešķiršana, atgriezeniskā saite ar privāto sektoru un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem pakļautajiem sektoriem, kurus regulē ar 4AMLD.
    (27) COM(2016) 450 final
    (28) COM (2016) 825 final
    (29) http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2017_taxud_004_cultural_goods_synthesis_en.pdfhttp://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2017_taxud_004_cultural_goods_synthesis_en.pdf
    (30) SWD(2016) 38 final
    (31) COM (2016) 87 final
    (32) COM(2015) 625 final
    (33) COM(2016) 826 final
    (34) COM(2016) 819 final
    (35) SWD (2017) 275
    (36)  Lieta C-305/05
    (37) https://esas-joint-committee.europa.eu/Publications/Guidelines/Final_RBSGL_for_publication_20161115.pdf Uz riska faktoriem balstītas uzraudzības pamatnostādnes ir publicētas 2016. gada novembrī ()
    (38)  Sīkāku informāciju par konkrētiem ieteikumiem dalībvalstīm atbilstoši produktiem/pakalpojumiem skatīt 1. pielikumā Komisijas dienestu darba dokumentam (2017)241.
    (39)  Uzņēmums, kas nav kredītiestāde un veic darbības, kuras uzskaitītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 9. punktā.
    (40)  4AMLD 32. panta 3. punkts (par FIU) un 48. panta 2. punkts (par uzraudzības iestādēm).
    (41) https://esas-joint-committee.europa.eu/Publications/Guidelines/Joint%20Guidelines%20on%20risk-based%20supervision_EN%20%28ESAs%202016%2072%29.pdf Skatīt  
    (42)  Atkarībā no sarunu iznākuma par 4AMLD pārskatīšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības ES līmenī varētu piemērot virtuālās valūtas apmaiņas platformām un maka pakalpojumu sniedzējiem.
    Top