EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.5.2017

COM(2017) 260 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Divpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

x0009

1Ievads

Divpadsmitajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu ir sniegta jaunākā informācija par pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanu kopš pēdējā, t. i., 12. aprīļa, ziņojuma 1 un izklāstīti trūkumi un darbības, kas vēl jāveic, lai izpildītu saistības saskaņā ar abām shēmām.

Visā shēmas īstenošanas laikā tās izdošanās ir bijusi ļoti atkarīga no viena elementa: no pārcelšanas mērķa dalībvalstu un saņēmēju dalībvalstu savstarpējās sadarbības un uzticēšanās Padomes lēmumu par pārcelšanu ievērošanā un īstenošanā. Pēc tam, kad pārcelšanas procedūra sāka darboties praksē un vairums dalībvalstu sāka regulāri uzņemties saistības, ikmēneša pārsūtīšanas apjoms ievērojami palielinājās. Turklāt divas saņēmējas dalībvalstis veltīja papildu pūles, lai, uzlabojot savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, paātrinātu pārcelšanu. Tā rezultātā 2017. gada pirmajos četros mēnešos dalībvalstis ir pārcēlušas gandrīz tikpat daudz personu, cik visā 2016. gadā kopā. Kopumā līdz šim ir pārcelts vairāk nekā 18 000 personu, kas liecina, ka pārcelšana ir iespējama, ja ir griba, patiešām sadarbojoties, izpildīt to, par ko kopīgi ir panākta vienošanās.

Pārcelšana joprojām ir galvenais pasākums, kas veicams, lai mazinātu spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, sadalot atbildību par to migrantu pieteikumu izskatīšanu, kuriem nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Kaut gan ieceļojošo migrantu skaits saglabājas zems, Grieķija joprojām izjūt spiedienu, jo tās teritorijā vēl atrodas vairāk nekā 62 000 migrantu, no kuriem aptuveni 13 500 atrodas salās, bet aptuveni 48 500 — tās kontinentālajā daļā. Kopš 2017. gada sākuma Itālijā ir ieradušies 45 130 migrantu, kas ir par 40 % vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo 2016. gada periodu. Tomēr lielais vairums ieradušos personu pēc to valstspiederības nepieder pie personām, kurām ir acīmredzami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, bet saskaņā ar Padomes lēmumiem šī nepieciešamība ir priekšnoteikums tiesībām uz pārcelšanu. To personu skaits, kas ieradušās no Eritrejas, kuras valstspiederīgie ir galvenā grupa, kam ir tiesības uz pārcelšanu Itālijā, 2017. gadā ir ievērojami sarucis: 2016. gadā Eritreja bija otrā izplatītākā ieceļojušo personu izcelsmes valsts, un tās valstspiederīgie veidoja 11,5 % no ieceļojušo skaita, bet 2017. gadā tā vairs nebija pat biežāko izcelsmes valstu desmitniekā, un tās valstspiederīgie veidoja tikai aptuveni 2,3 % no ieceļojušo skaita. Neraugoties uz šo straujo kritumu, Itālijā joprojām atrodas aptuveni 11 000 Eritrejas valstspiederīgo, kuri ieradās 2016. gadā un kuri būtu jāreģistrē un jāpārceļ uz citām dalībvalstīm.

Kā ziņots iepriekš, uz pārcelšanu tiesīgo personu Itālijā un Grieķijā pašlaik ir mazāk, nekā tas ir paredzēts Padomes lēmumos. Grieķijā, kur ir sagaidāms, ka reģistrēto pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju skaits saglabāsies stabils (pārcelšanai reģistrētas 27 146 personas, no kurām 12 707 jau ir pārceltas), pārcelšanu vēl gaida aptuveni 12 400 personu. Itālijā līdz šim pārcelšanai reģistrēts vairāk nekā 8300 personu, no kurām 5711 ir jau pārceltas un vēl 700 plānots drīzumā reģistrēt. Papildus tam 2017. gadā līdz šim ir ieradušies vairāk nekā 1100 Eritrejas valstspiederīgo, kuri vēl jāreģistrē pārcelšanai. Tātad visu atbilstīgo personu pārcelšana līdz 2017. gada septembrim ir iespējama un īstenojama, un tai vajadzētu būt visu dalībvalstu prioritātei. Tas, ka ir samazinājies migrantu skaits, nenozīmē, ka dalībvalstīm būtu jāmazina savas pūles, jo pašreizējais pārcelšanas temps joprojām nav pietiekams, lai līdz 2017. gada septembrim pārceltu visas atbilstīgās personas, un jo īpaši Grieķijā ir vajadzīgs pastāvīgs un ievērojams paātrinājums, lai sasniegtu ikmēneša mērķus, ko Komisija noteikusi desmitajā ziņojumā 2 .

Padomes lēmumos noteiktais pārcelšanas pienākums ir juridiski saistošs. Turklāt pārcelšana ir arī kopīga rīcība, kuras īstenošanai ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis pārceltu migrantus gan no Itālijas, gan no Grieķijas. Daudz dalībvalstu ir pastiprinājušas savus centienus, tomēr diemžēl joprojām ir vairākas dalībvalstis, kas nav pārcēlušas nevienu personu un tādējādi nav izpildījušas savas juridiskās saistības un nav ievērojušas savu apņemšanos attiecībā pret Itāliju, Grieķiju un pārējām dalībvalstīm, kuras ievēro savas saistības — pārceļ migrantus.

Daudzi no vienpadsmitā ziņojuma ieteikumiem joprojām ir spēkā (jo pārcelšana notiek ik pa diviem mēnešiem), taču šajā, divpadsmitajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tām dalībvalstīm, kas ir sistemātiski atteikušās īstenot Padomes lēmumus un nav ievērojušas savas saistības.

Attiecībā uz pārmitināšanu ir jānorāda, ka 2015. gada jūlija secinājumi, kuros nolemts pārmitināt 22 504 personas, tiek sekmīgi īstenoti — jau ir pārmitinātas vairāk nekā divas trešdaļas no norunātā skaita. Tas ir ievērojams progress salīdzinājumā ar to, cik maz personu dalībvalstis pārmitināja 2014. un 2015. gadā valsts vai daudzpusēju shēmu ietvaros, un liecina par to, kāda pievienotā vērtība ir spēcīgākai ES mēroga sadarbībai šajā jomā.

2 Pārcelšana

Neraugoties uz dažām ar loģistiku saistītām grūtībām, pārcelšanas temps turpina pieaugt. Ja visas pārcelšanas mērķa dalībvalstis pastiprinātu savus centienus, varētu sasniegt noteiktos mērķus. Ar Komisijas noteiktajiem mērķiem tiecas nodrošināt efektīvu un savlaicīgu visu atbilstīgo personu, kuras patlaban atrodas Itālijā un Grieķijā, pārcelšanu, novēršot jebkādus darbības un loģistikas sarežģījumus, kas rastos, ja vairums atlikušo pārcelšanas gadījumu būtu jāīsteno septembra pēdējās nedēļās. Minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgi papildu centieni un elastība ikvienā pārcelšanas procedūras posmā, sākot no saistību uzņemšanās līdz pārsūtīšanai, tostarp pietiekamas uzņemšanas spējas pārcelšanas mērķa dalībvalstīs pēc pārcelšanas.

Pašlaik gandrīz visas dalībvalstis pārceļ migrantus no Itālijas un Grieķijas. Ungārija, Polija un Austrija ir vienīgās dalībvalstis, kas vēl nav pārcēlušas nevienu personu un tādējādi nav ievērojušas savas juridiskās saistības 3 , tomēr Austrija ir paziņojusi savu nodomu drīzumā sākt pārcelšanu. Turklāt Čehijas Republika kopš 2016. gada maija nav uzņēmusies saistības un kopš 2016. gada augusta nav pārcēlusi nevienu personu; kopumā tā ir pārcēlusi mazāk nekā 1 % no tai iedalītā pārceļamo personu skaita.

2.1.    Dažas dalībvalstis joprojām neuzņemas saistības un/vai neveic pārcelšanu

Pašlaik gandrīz visas dalībvalstis darbojas gan Itālijā, gan Grieķijā un biežāk uzņemas saistības. Dalībvalstis, kuru aktivitāte uz laiku bija noplakusi (Bulgārija, Horvātija, Kipra, Slovēnija, Spānija vai Rumānija), pašlaik regulāri uzņemas saistības. Latvija ir paziņojusi, ka tā plāno ik mēnesi uzņemties saistības attiecībā uz Itāliju, un Zviedrija ir apliecinājusi stingru apņemšanos pildīt savas saistības un aprīlī vien apņēmās nodrošināt 1650 vietu (500 vietu migrantiem no Itālijas un 1150 vietu migrantiem no Grieķijas). Beļģija, Lietuva un Malta ir paziņojušas, ka tās drīzumā vēl vairāk palielinās ikmēneša saistību apjomu. Portugāle ir atsākusi uzņemties saistības, vienlaikus atgūstot iekavēto. Austrijas iepriekšējam paziņojumam, ka tā itin drīz sāks pārcelt migrantus no Itālijas, lielāko uzmanību pievēršot neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem, ir sekojusi konkrēta rīcība, proti, tā apņēmusies nodrošināt 50 vietu 4 . Nu Austrijai pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk uzņemties saistības attiecībā uz Grieķiju.

Dažas dalībvalstis vispār neuzņemas saistības un nepārceļ migrantus no Grieķijas un Itālijas: 

·Ungārija kopš Padomes lēmumu par pārcelšanu pieņemšanas nav uzņēmusies nekādas saistības un nav pārcēlusi nevienu migrantu;

·Polija uzņēmās saistības 2015. gada decembrī, bet pēc tam pārtrauca dalību. 2016. gada aprīlī Polija apturēja formalitāšu kārtošanu attiecībā uz tiem 73 pārcelšanas pieprasījumiem, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, tādējādi trīs ar pusi mēnešus pēc saistību uzņemšanās de facto apturot pārcelšanas procedūru, kā rezultātā nav pārcelta neviena persona. Tas pats attiecas uz pieprasījumiem no Itālijas;

·Čehijas Republika nav uzņēmusies saistības kopš 2016. gada maija. Čehijas Republika piedalījās ļoti ierobežotā apmērā un īstenoja stingru preferences politiku, proti, pieņēma tikai tādus pieteikuma iesniedzējus, kuriem ir personu apliecinoši vai ceļošanas dokumenti, un noraidīja visus pārējos pieteikuma iesniedzējus. Čehijas Republika kopš 2016. gada augusta nav pārcēlusi nevienu personu un kopumā no Itālijas nav pārcēlusi nevienu pieteikuma iesniedzēju, bet no Grieķijas ir pārcēlusi tikai 12 (mazāk nekā 1 % no tās juridiskajām saistībām).

Papildus tam dažas citas dalībvalstis, kas ir pārcēlušas migrantus no Grieķijas, nav pārcēlušas migrantus no Itālijas 5 :

·Bulgārija un Slovākija īsteno stingru preferences politiku (Bulgārija nelabprāt pieņem Eritrejas valstspiederīgos, savukārt Slovākija uzņem tikai vientuļas sievietes ar bērniem un personas ar ceļošanas dokumentiem), un tāpēc Itālijai ir gandrīz neiespējami atrast pieteikuma iesniedzējus, kuri atbilst šādām preferencēm. Bulgārijai būtu jāsāk pieņemt Eritrejas valstspiederīgos, bet Slovākijai būtu jāpadara savas preferences elastīgākās un pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk uzņemties saistības un pārcelt migrantus no Itālijas;

·Igaunija un Īrija vēl nav pārcēlušas nevienu personu no Itālijas, kā iemesls ir Itālijas stingrā politika attiecībā uz pārcelšanas mērķa dalībvalstu veiktajām papildu drošības intervijām 6 ;

·Kiprai, kas nav uzņēmusies saistības jau vairāk nekā trīs mēnešus, būtu pēc iespējas drīzāk jāsāk uzņemties saistības un jāpārceļ migranti no Itālijas.

Visām pārējām dalībvalstīm būtu jāturpina uzņemties un īstenot ikmēneša saistības attiecībā gan uz Grieķiju, gan uz Itāliju vismaz tādā pašā līmenī kā līdz šim.

2.2.    Darbības, kas jāveic, lai paātrinātu pārcelšanu

Migrantu identifikācija un reģistrācija pārcelšanai: Itālijai jādara vairāk, lai paātrinātu pārcelšanu

Kā ziņots iepriekš, Grieķija ir pabeigusi visu to personu reģistrāciju (“starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanu”), kas tika aptvertas pirmsreģistrācijas procesā, tostarp uz pārcelšanu tiesīgo personu reģistrāciju. Saskaņā ar 12. maija datiem pārcelšanas shēmas ietvaros pieteikumu ir iesniegušas kopumā 27 146 personas; 12 707 personas jau ir pārceltas, bet 12 385 personas vēl jāpārceļ 7 . Kaut gan līdz 2017. gada 26. septembrim varētu tikt reģistrēti vēl citi pieteikuma iesniedzēji un daži varētu tikt izslēgti no pārcelšanas shēmas, ir sagaidāms, ka kopējais pārcelšanai reģistrēto personu skaits saglabāsies stabils.

Itālija līdz šim pārcelšanai ir reģistrējusi aptuveni 8300 personu, no kurām 5711 jau ir pārceltas. Itālijas varas iestādes norādījušas, ka reģistrāciju gaida vēl 700 pieteikuma iesniedzēji. Turklāt 2017. gadā Itālijā ir ieradušies vairāk nekā 1100 Eritrejas valstspiederīgo, kuri arī būtu jāreģistrē pārcelšanai. Jānorāda gan, ka 2016. gadā Itālijā vien ieradās aptuveni 20 700 Eritrejas valstspiederīgo. Ir svarīgi nodrošināt, ka visi uz pārcelšanu tiesīgie migranti, kuri ieradušies un ierodas Itālijā caur karstajiem punktiem un citām izkāpšanas ostām, tiek laikus reģistrēti pārcelšanai.

Tāpēc Itālijai būtu steidzami un pastāvīgi jāpaātrina visu atbilstīgo personu identifikācijas un reģistrēšanas pārcelšanai procedūras. Tāpēc Itālijai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) atbalstu, ja tas nepieciešams, būtu jāpalielina reģistrācijas kapacitāte kvestūrā un to darbinieku spējas un skaits, kuri Dublinas regulas nodaļā apstrādā pieteikumus un pārcelšanas pieprasījumus. Tai būtu arī pilnībā jāizmanto savas teritoriālās pārvaldes un esošās EASO grupas, lai sasniegtu, informētu un reģistrētu pārcelšanai tos daudzos atbilstīgos migrantus, kuri ir izmitināti ārpus sākotnējiem pārcelšanas centriem. Tādēļ būtu jāveic darbs, lai kvestūrā un uzņemšanas centros uzlabotu informētību par pārcelšanas shēmu.

Tāpat ir būtiski visus tos, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu un Itālijā ierodas caur karstajiem punktiem vai citām izkāpšanas ostām, pareizi novirzīt uz īpaši izveidotajiem pārcelšanas centriem, kā tas paredzēts Itālijas ceļvedī. Pašreizējā prakse, saskaņā ar kuru uz pārcelšanu tiesīgie migranti tiek izvietoti pa visu Itālijas teritoriju, kaut arī īpaši izveidotie pārcelšanas centri bieži vien ir nepietiekami izmantoti, jo tajos uzturas vairums neatbilstīgas valstspiederības migrantu, sarežģī reģistrāciju pārcelšanai un pārcelšanas procedūras pēdējos posmos rada loģistikas problēmas, jo īpaši pienācīgu veselības pārbaužu nodrošināšanā pirms pārsūtīšanas. Nesen Itālija veltīja pūles, lai koncentrētu pārcelšanas procedūras pēdējos posmus dažos centros un 10 dienas pirms aizbraukšanas pārsūtītu pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus uz uzņemšanas centriem Romā vai tās tuvumā. Tā ir apsveicama rīcība, kas tomēr vēl vairāk jāsistematizē un kam papildus ir jānodrošina centralizētāka uzņemšana pārcelšanas pieteikuma iesniedzējiem.

Lai atbalstītu šos Itālijas centienus, Komisija nesen no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda piešķīra ārkārtas palīdzībai EUR 15,33 miljonus, kas izmantojami izmitināšanas, pārtikas, veselības aprūpes un valodas, un kultūras starpniecības nodrošināšanai. Šis atbalsts arī palīdzēs pastiprināt informācijas par pārcelšanu sniegšanu personām, kuras ir tiesīgas piedalīties šajā shēmā 8 . Tāpēc tagad ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka visas atbilstīgās personas tiek reģistrētas pārcelšanai un efektīvi un ātri pārceltas.

Piemeklēšanas procedūra: dalībvalstu rīcība uzlabojas, bet ir jādara vairāk, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem

EASO piemeklēšanas instruments sāks darboties 23. maijā Grieķijā un palīdzēs palielināt piemeklēšanas procesa efektivitāti, apstrādājot daudz lietu un ātri nosakot pieteikuma iesniedzējus, kuri varētu tikt pārcelti uz konkrētu dalībvalsti. Tomēr, kā minēts iepriekšējā ziņojumā, lai instruments būtu efektīvs, dalībvalstu paziņotajām preferencēm vajadzētu būt pietiekami elastīgām 9 .

Turklāt dažas dalībvalstis tiek mudinātas palielināt savas ikmēneša saistības, lai nodrošinātu piemeklēšanas procedūrai (kurā Itālija un Grieķija atsevišķam pieteikuma iesniedzējam piemeklē konkrētu dalībvalsti) pietiekamu saistību apjomu. Šajā ziņā Beļģijai (saskaņā ar tās paziņojumu), Spānijai un Horvātijai vajadzētu būtiski palielināt savas ikmēneša saistības attiecībā uz Itāliju un Grieķiju, bet Vācijai, Rumānijai un Slovākijai — attiecībā uz Grieķiju, savukārt Francijai vajadzētu būtiski palielināt savas saistības attiecībā uz Itāliju un tās uzņemties katru mēnesi, tai pašā laikā turpinot uzņemties ikmēneša saistības attiecībā uz Grieķiju, kā tā darījusi līdz šim.

Nevienai dalībvalstij no savām preferencēm nevajadzētu izslēgt neaizsargātus pieteikuma iesniedzējus, jo tie ir jāpārceļ prioritārā kārtā. Šajā ziņā dažas dalībvalstis, piemēram, Spānija, tiek aicinātas pievērsties īpaši neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem. Ir arī ļoti svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu spējas uzņemt īpaši neaizsargātus pieteikuma iesniedzējus. Visām dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām uzņemt visu veidu migrantus (lielas ģimenes, neprecētus vīriešus) un taisnīgu daļu neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītus nepilngadīgos un personas ar lielām veselības problēmām.

Pārcelšanas mērķa dalībvalstu atbildes laika saīsināšana

Dalībvalstis ir turpinājušas centienus kopumā saīsināt laiku, kādā tās atbild uz pārcelšanas pieprasījumiem. Tomēr dažas dalībvalstis un asociētās valstis (Beļģija, Vācija, Lietuva, Rumānija, Spānija un Šveice) joprojām atbildes sniedz ar kavēšanos — tās vēl nav atbildējušas uz pieprasījumiem, kas saistīti ar iepriekšējām saistībām (tas nozīmē, ka atbildes tiek sniegtas ilgāk nekā mēneša laikā, nevis 10 darbdienās, kā paredzēts pārcelšanas protokolos). Kopumā dalībvalstis tiek mudinātas vēl vairāk palielināt savas spējas apstrādāt pārcelšanas pieprasījumus un atbildēt 10 darbdienu laikā, kā par to panākta vienošanās pārcelšanas protokolos.

Darbības kavēkļu novēršana

Lai gan pārsūtīšanas kavējumi salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojuma periodu ir samazinājušies (pārsūtīšanu gaida 4000 personu Grieķijā un 1388 personas Itālijā), tie joprojām ievērojami bremzē pārcelšanas procedūru.

Dalībvalstis, kuru uzņemšanas spēja ir ierobežota (Īrija, Somija un Portugāle), ir centušās novērst šīs grūtības. Ir gūti panākumi arī attiecībā uz informācijas nodrošināšanas un kultūras orientācijas kursu apjomu un kvalitāti. Papildus labas prakses gadījumiem, kas minēti iepriekšējā ziņojumā, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) noorganizēja īpašu apmācību sadarbības koordinatoriem Grieķijā, lai uzlabotu kultūras orientācijas kursu nodrošināšanu. Ņemot vērā šīs apmācības panākumus, IOM tādu organizēs arī Itālijā. Vairums dalībvalstu nu ir nodrošinājušas EASO savus informatīvos materiālus, un EASO pašlaik tos pārskata, lai vajadzības gadījumā ierosinātu uzlabojumus. EASO ir arī pabeidzis jaunu pārcelšanai veltītu brošūru, kurā uzmanība pievērsta gan pieteikuma iesniedzēju tiesībām, gan to pienākumiem. EASO būs vajadzīgs dalībvalstu atbalsts, lai šī brošūra tiktu plaši izplatīta ne tikai Grieķijas un Itālijas karstajos punktos un uzņemšanas centros, bet arī visā pārcelšanas mērķa dalībvalstu teritorijā. EASO ir arī pabeidzis īpašu video, kas veltīts pārcelšanai uz Portugāli un kurā uzmanība pievērsta Eritrejas valstspiederīgajiem 10 .

Grūtības joprojām sagādā papildu drošības pārbaudes, tostarp intervijas, ko veic dažas pārcelšanas mērķa dalībvalstis un asociētās valstis (jo īpaši Igaunija, Īrija un Šveice). Grieķijai un Itālijai ir pienākums ar ES aģentūru atbalstu veikt nepieciešamās drošības pārbaudes pieteikuma iesniedzējiem, pirms tiek nosūtīts pārcelšanas pieprasījums. Dalībvalstīm, kas vēlas sistemātiski veikt papildu drošības pārbaudes, vajadzētu būt elastīgākām un ar Grieķiju un Itāliju rast abpusēji pieņemamus veidus, kā tās organizēt, lai nepalēninātu pārcelšanas procesu. Šādi risinājumi arī papildus uzlabos savstarpējo sadarbību un paātrinās pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas uz visām pārējām dalībvalstīm. Mērķis ir papildu drošības pārbaudes, tostarp drošības intervijas, veikt 10 darbdienu laikā, kā par to panākta vienošanās pārcelšanas protokolos. Šajā saistībā, lai nodrošinātu, ka pārcelšanu var īstenot minētajā laikposmā, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt piemēru no Nīderlandes, Francijas un Grieķijas veiksmīgās savstarpējās sadarbības. Šajā saistībā ir arī svarīgi nodrošināt, ka pēc iespējas ātrāk tiek nodrošinātas interviju norisei nepieciešamās spējas.

Vēl arī jānorāda, ka aprīlī 70 % lidojumu tika veikti mēneša pēdējā nedēļā. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, ir vēlams vairāk elastības no pārcelšanas mērķa dalībvalstu puses un vairāk saskaņotības starp tām, sākot no piekrišanas nosūtīšanas līdz lidojumu organizēšanai. Komisija 19. maijā rīkos sanāksmi Atēnās, lai palīdzētu IOM un Grieķijas iestādēm pārvarēt šīs ar loģistikas koordinēšanu saistītās grūtības.

2.3.    Nepavadītu nepilngadīgo pārcelšana: progress Grieķijā, pirmie soļi Itālijā

Komisija 2017. gada 12. aprīļa paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību 11 , kurā izklāstīts, kādas darbības steidzami jāveic, lai stiprinātu bērnu migrantu aizsardzību, atgādināja, ka ir būtiski, lai dalībvalstis pastiprinātu savas saistības attiecībā uz pārcelšanu, jo īpaši nepavadītu un no vecākiem nošķirtu bērnu pārcelšanu.

Saskaņā ar 15. maija datiem no Grieķijas ir pārcelti 359 no 576 uz pārcelšanu tiesīgajiem nepavadītajiem nepilngadīgajiem. Kopš iepriekšējā ziņojuma vēl arī citas dalībvalstis ir piedāvājušas vietas šīs kategorijas neaizsargātajiem pieteikuma iesniedzējiem. Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt nodrošināt vajadzīgās vietas 12 reģistrētu no vecākiem nošķirtu bērnu pārcelšanai un, ņemot piemēru no Somijas, būt pēc iespējas elastīgākām attiecībā uz precētu bērnu pārcelšanu. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāizpēta, kā varētu atvieglot precētu nepilngadīgo pārcelšanu, katrreiz ievērojot bērna intereses. Vācija, ņēmusi vērā iepriekšējā ziņojuma ieteikumus, nu izrāda lielāku elastību, jo īpaši pret no vecākiem nošķirtiem bērniem, attiecībā uz pierādījumiem par paplašinātas ģimenes saitēm.

2016. gadā Itālijā ieradās rekordliels skaits nepavadītu nepilngadīgo — 25 772 (91,6 % no 28 129 nepilngadīgajiem), tostarp 3806 Eritrejas valstspiederīgie, 218 Sīrijas valstspiederīgie, 394 Irākas valstspiederīgie un 13 Jemenas valstspiederīgie (valstis, kuru valstspiederīgie ir tiesīgi uz pārcelšanu). 2017. gadā līdz 11. maijam Itālijā bija ieradušies vēl 5602 nepavadīti nepilngadīgie, to skaitā aptuveni 250 no valstīm, kuru valstspiederīgie ir tiesīgi uz pārcelšanu.

Ziņojuma periodā tika veikta pirmā nepavadītu nepilngadīgo pārcelšana no Itālijas 13 . Divus nepavadītus nepilngadīgos aprīlī un maijā pārcēla uz Nīderlandi, un pašlaik tiek izskatīti vēl vairāki citi pieteikumi. Lai tiktu galā ar šo uzdevumu, Itālijas varas iestādēm būtu jāturpina aktīvi sadarboties savā starpā gan valsts, gan vietējā līmenī un Komisijas grupai Itālijā, EASO un IOM būtu jāturpina sniegt savs atbalsts.

Itālijai pašlaik būtu jāmācās no šajā pirmajā pārcelšanā gūtās pieredzes un būtu jāstandartizē procedūras, lai garantētu pilnvērtīgu iespēju pārcelt nepavadītus nepilngadīgos, tostarp būtu jāsekmē ātra aizbildņu iecelšana atbraukušajiem nepavadītajiem nepilngadīgajiem, lai tie varētu saņemt palīdzību saistībā ar pieteikšanos starptautiskajai aizsardzībai, ja tas iespējams, un attiecīgā gadījumā saistībā ar novirzīšanu pārcelšanai. Paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību ir noteikts, ka ātra aizbildņu iecelšana un pārcelšanas prioritāšu noteikšana ir steidzamas darbības. Pienācīga informēšana par pārcelšanu ir būtiska un būtu vienmēr jānodrošina visiem nepavadītajiem nepilngadīgajiem gan izkāpšanas punktos, gan uzņemšanas centros. Izvērtējot katra atbilstīgā bērna intereses, aizbildņiem vienmēr būtu jāapsver pārcelšanas iespēja. Kā jau minēts iepriekšējos ziņojumos, lai atvieglotu procedūras, Itālijai būtu jāapsver iespēja noteikt vienu vai vairākas speciālas pārcelšanas iestādes nepavadītiem nepilngadīgajiem. EASO var palīdzēt sniegt informāciju, reģistrēt pieprasījumus un izvērtēt bērna intereses. Savukārt dalībvalstīm būtu jāturpina savās saistībās paredzēt vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem un sniegt Itālijas iestādēm konkrētu informāciju par paredzēto uzņemšanu.

3Pārmitināšana

Kā liecina nesen publicētie Eurostat dati 14 , ES dalībvalstis 2016. gadā valstu un daudzpusējo shēmu ietvaros uzņēma vairāk nekā 14 205 pārmitinātus bēgļus. Tas ir ievērojams progress salīdzinājumā ar 2015. un 2014. gadu, kad tika pārmitinātas attiecīgi 8155 un 6550 personas. Šis skaita pieaugums sakrīt ar ES mēroga pārmitināšanas shēmu īstenošanas pirmo pilno gadu un liecina par to, kāda vērtība un potenciāls ir pastiprinātai ES mēroga sadarbībai un koordinācijai pārmitināšanas jomā.

Turpinās virzība 2015. gada 20. jūlija secinājumu īstenošanā — jau ir pārmitinātas vairāk nekā divas trešdaļas no 22 504 personām, par kuru pārmitināšanu bija panākta vienošanās. Kopš 2016. gada 10. aprīļa šīs shēmas ietvaros galvenokārt no Turcijas, bet arī no Jordānijas un Libānas ir pārmitināta 671 persona.

Saskaņā ar 2017. gada 12. maija datiem ir pārmitinātas 16 163 personas uz 21 valsti (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Francija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Austrija, Portugāle, Spānija, Somija, Zviedrija, Šveice un Apvienotā Karaliste). Septiņas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Igaunija, Īrija, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija) un trīs asociētās valstis (Islande, Lihtenšteina un Šveice) jau ir izpildījušas savas saistības. Lai gan pašlaik personas pārmitina vairāk dalībvalstu nekā iepriekšējos gados, 10 dalībvalstis šīs shēmas ietvaros vēl nav pārmitinājušas nevienu personu 15 . Rodas aizvien lielākas šaubas par to, vai dalībvalstis, kuru saistības praktiskajā īstenošanā ievērojami kavējas, spēs savas saistības izpildīt.

Vairākums valstu, kas piedalās shēmā, kuras mērķis ir īstenot 2015. gada 20. jūlija secinājumus, norādīja, ka to pārmitināšanas pasākumi ir paredzēti galvenokārt Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri uzturas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Šie pasākumi ietver dalībvalstu centienus pārmitināt Sīrijas valstspiederīgos no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu. Kopš 2016. gada 4. aprīļa saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu veiktās pārmitināšanas ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 5695 Sīrijas valstspiederīgie. Kopš pēdējā ziņojuma perioda šā mehānisma ietvaros ir pārmitināti 1077 Sīrijas valstspiederīgie, un pašlaik visās saistībās kopā paredzētais atlikušais skaits ir 25 040. Personas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu līdz šim ir pārmitinātas uz Austriju, Beļģiju, Igauniju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Somiju un Zviedriju. Papildus tam Norvēģija kopš 2016. gada 4. aprīļa līdz šim no Turcijas ir pārmitinājusi 521 Sīrijas valstspiederīgo.

Dalībvalstis, kas veic pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu, sekmīgi gatavo turpmākās darbības, tostarp misijas uz Turciju, kuru mērķis ir intervēt pārmitināšanas kandidātus. Austrija nupat ir sākusi pārmitināt minētās shēmas ietvaros, bet Rumānija pašlaik gatavojas pirmajai pārmitināšanai. Horvātijas eksperti kā novērotāji nesen piedalījās Beļģijas īstenotajā pārbaudes misijā Ankarā. Šis ir piemērs Komisijas rosinātai sadarbībai starp pieredzējušām pārmitināšanas dalībvalstīm un nepieredzējušām pārmitināšanas dalībvalstīm, un šāda sadarbība būtu jāizvērš plašāk.

Tomēr ir dalībvalstis, kas vēl nav rīkojušās (Bulgārija un Čehijas Republika), lai gan lietas no Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) saņēma jau 2016. gada vasarā. Turklāt ir arī tādas dalībvalstis, kas nav nedz pārmitinājušas nevienu personu no Turcijas, nedz arī veltījušas pietiekamas pūles, lai pārmitinātu personas no Turcijas (Apvienotā Karaliste, Dānija, Grieķija, Īrija, Kipra, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija). Šīs dalībvalstis tiek mudinātas dot savu ieguldījumu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

Lai atbalstītu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu veikto pārmitināšanu un apspriestu notiekošās darbības, ES delegācija Ankarā turpināja rīkot iknedēļas sanāksmes ar Turcijas Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorātu (DGMM). ES delegācija ik nedēļu tiekas arī ar dalībvalstīm, UNHCR un IOM, lai apspriestu darbības jaunumus, pārliecinātos par progresu un atklātu sarežģījumus.

Lai novērstu nepilnības un īstenotu iepriekšējā ziņojumā sniegto ieteikumu, ES delegācija piedāvāja dalībvalstīm pārskatītu UNHCR izmantoto jautājumu un atbilžu dokumentu, lai nodrošinātu, ka Sīrijas kandidātiem sniegtā informācija par uzņemšanas apstākļiem un kultūras, sociālajiem un juridiskajiem standartiem ES dalībvalstīs ir izsmeļoša. Šā dokumenta pārskatīto redakciju jau ir apstiprinājis UNHCR un vairums dalībvalstu.

Nekavējoties jāveic turpmāki pasākumi šādās jomās:

·dalībvalstīm, kas vēl nav pārmitinājušas personas pašreizējo ES mēroga shēmu ietvaros (Bulgārija, Kipra, Grieķija, Horvātija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija), un tām, kuru ziņojumi līdz šim neliecina par progresu un kuras joprojām ir tālu no saviem mērķiem (Čehijas Republika, Dānija, Portugāle), būtu nekavējoties jāpastiprina centieni izpildīt savas saistības saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem;

·Bulgārijai un Čehijas Republikai, kam UNHCR saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu nosūtīja lietas jau 2016. gada vasarā, būtu jāvelta lielākas pūles, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu pārmitināšanu no Turcijas;

·lai dotu kandidātiem iespēju pieņemt informācijā balstītu lēmumu un tādējādi samazinātu atkritēju skaitu vēlākos pārmitināšanas procedūras posmos, dalībvalstīm būtu jāatjaunina UNHCR izmantotais pārskatītais jautājumu un atbilžu dokuments un tādējādi jāuzlabo informācija, ko Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri kandidē uz pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu, sniedz par pārmitināšanas valstīm.

4Turpmākā rīcība

Eiropas valstu vai valdību vadītāji ir atkārtoti atzinuši, ka ir steidzami jārisina Eiropā valdošais stāvoklis migrācijas jomā, un ir aicinājuši veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu tempu, kādā tiek īstenota pārcelšanas shēma, ar ko tiek spēcīgi apliecināta solidaritāte pret Grieķiju un Itāliju un taisnīgi sadalīta atbildība.

Ņemot vērā gūtos panākumus, noteiktie ikmēneša mērķi — pārceltas vismaz 3000 personas no Grieķijas un vismaz 1500 personas no Itālijas — pašlaik šķiet diezgan pārliecinoši sasniedzami. Ņemot vērā Grieķijā un Itālijā pašlaik esošo personu skaitu, visu to personu pārcelšana, kuras, paredzams, tiks atzītas par atbilstīgām, šķiet iespējama un īstenojama līdz 2017. gada septembrim. Šim vajadzētu būt mūsu kopīgajam mērķim, kura sasniegšanā visām dalībvalstīm būtu jāsniedz taisnīgs un samērīgs ieguldījums. Tāpēc, lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu, ka pārcelšanas temps līdz nākamajam, 2017. gada jūnija, ziņojumam pieaug, dalībvalstīm būtu jāpalielina centieni un elastība, kā norādīts šajā un iepriekšējā ziņojumā. Komisija ir gatava turpināt palīdzēt dalībvalstīm šo pastiprināto centienu koordinēšanā.

Vairums dalībvalstu uz Komisijas un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Maltas aicinājumiem pastiprināt dalībvalstu centienus reaģēja pozitīvi. Tomēr vairākas dalībvalstis nav ņēmušas vērā savas juridiskās saistības un nav pārcēlušas nevienu personu vai arī ir pārcēlušas tikai dažas personas. Tā kā 2017. gada septembris ir jau tuvu, dalībvalstīm ir atlicis maz laika, lai izpildītu savas saistības un sniegtu taisnīgu un samērīgu ieguldījumu 16 . Citas dalībvalstīs ir pierādījušas, ka daudzu personu pārcelšana īsā laikposmā ir iespējama un īstenojama, ja valsts vēlas to īstenot un rīkojas apņēmīgi.

Tādēļ Komisija mudina dalībvalstis, kas vēl nevienu personu nav pārcēlušas vai jau vairāk nekā gadu nav uzņēmušās saistības pret Itāliju un Grieķiju, sākt to darīt nekavējoties — mēneša laikā. Ja nekas netiks darīts, Komisija savā nākamajā, 2017. gada jūnija, ziņojumā formulēs nostāju par Līgumos paredzēto tās pilnvaru izmantošanu, konkrētāk, par pienākumu neizpildes procedūru sākšanu.

Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāturpina pildīt savas pārmitināšanas saistības, jo īpaši centieni būtu jāpastiprina tām dalībvalstīm, kas vēl nevienu personu nav pārmitinājušas, un tām, kas joprojām nav sasniegušas tām noteikto mērķi.

(1)

     COM(2017) 212 final.

(2)

COM(2017) 202 final.

(3)

     Ungārija un Slovākija ar Polijas atbalstu apstrīdēja otrā Padomes lēmuma par pārcelšanu likumību. Tomēr atcelšanas prasībai nav apturošas iedarbības. Lietu izskatīšana Eiropas Savienības Tiesā notika 10. maijā.

(4)

     Austrija oficiāli uzņēmās saistības 12. maijā.

(5)

     Slovākija nav uzņēmusies nekādas saistības attiecībā uz Itāliju, Igaunija nav uzņēmusies saistības kopš 2015. decembra, Īrija — kopš 2015. gada novembra, bet Bulgārija nav uzņēmusies saistības kopš 2016. gada jūnija.

(6)

     Komisija cer, ka Itālijas un Igaunijas pašreizējās saziņas rezultātā tiks panākti abām pusēm pieņemami risinājumi šajā jautājumā.

(7)

     2054 pārcelšanas kandidātus noraidīja pārcelšanas mērķa dalībvalstis, uz tiem tika attiecināta Dublinas procedūra vai Grieķijas valsts procedūra (piem., tāpēc, ka Grieķija atsauca iesniegumu administratīvu iemeslu dēļ, tādēļ, ka drošības pārbaudē, kuru veikusi Grieķijas policija pirms iesniegšanas, gūti negatīvi rezultāti utt.), vai tie — ļoti nelielā skaitā — nomira.

(8)

     Tādējādi kopējā ārkārtas palīdzība, ko Komisija no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošības fonda (ISF) kopš 2015. gada piešķīrusi Itālijas iestāžu, kā arī Itālijā darbojošos starptautisko organizāciju atbalstam, sasniedz EUR 74,09 miljonus. Šis finansējums papildina EUR 592,6 miljonus, kas Itālijai jau piešķirti 2014.–2020. gada valsts programmu ietvaros (EUR 347,7 miljoni no AMIF un EUR 244,9 miljoni no ISF).

(9)

     Instruments vienlaikus ņem vērā dažādus piemeklēšanas kritērijus (pieteikuma iesniedzēju prasmes un īpašības, neaizsargāto pieteikuma iesniedzēju prioritāte, dalībvalsts spējas uzņemt neaizsargātas personas, preferences, termiņi). Instruments ne vien palielinās piemeklēšanas procesa efektivitāti, bet arī garantēs procesa pārredzamību, sekojot līdzi pārcelto personu profilam, tam, lai tiktu taisnīgi sadalīti īpaši neaizsargāti pieteikuma iesniedzēji, un tam, cik lielā apmērā izmantoti piemeklēšanas kritēriji (īpašības un prasmes, kas var atvieglot integrāciju). EASO ir sagatavojis īpašas norādes un īpašu veidlapu preferencēm.

(10)

     https://www.youtube.com/watch?v=sTAmg2CeV3Q.

(11)

     COM(2017) 211 final.

(12)

     Lai gan principā ir vajadzīgas saistības tikai par 19 papildu vietām, nepieciešamība pēc papildu saistībām var palielināties, ja tiks noraidīti kādi no pieprasījumiem, kas par nepavadītiem nepilngadīgajiem nosūtīti citām dalībvalstīm Dublinas procesa ietvaros.

(13)

     Iepriekš uz Nīderlandi tika pārcelts viens no vecākiem nošķirts bērns, bet vēl nekad nebija pārcelts neviens nepavadīts nepilngadīgais, kuru ceļā nepavada neviena persona.

(14)

     http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8001715/3-26042017-AP-EN.pdf/05e315db-1fe3-49d1-94ff-06f7e995580e.

(15)

     Šajā dalībvalstu grupā ietilpst arī Luksemburga, lai gan Luksemburga jau ir pārmitinājusi Sīrijas valstspiederīgos no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu un plāno nākamajos mēnešos pārmitināt personas arī saskaņā ar 20. jūlija secinājumiem.

(16)

     Kā paskaidrots desmitajā un vienpadsmitajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu, saskaņā ar Padomes lēmumiem dalībvalstu juridiskās saistības nebeigsies pēc 2017. gada septembra. Tāpēc minētajos lēmumos izklāstītā pārcelšanas procedūra dalībvalstīm arī pēc tam ir jāpiemēro atbilstīgiem pieteikuma iesniedzējiem saprātīgā termiņā.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.5.2017

COM(2017) 260 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Divpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1. pielikums. Pārcelšana no Grieķijas līdz 2017. gada 12. maijam

(1)

Pārsūtītas saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot sistēmu DubliNet.

(2)

Neietver aptuveni 8000 personu, kuras vēl ir jāiedala saskaņā ar pirmo Padomes lēmumu, un saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu iedalītās 54 000 personu.

(3)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(4)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.5.2017

COM(2017) 260 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Divpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

2. pielikums. Pārcelšana no Itālijas līdz 2017. gada 12. maijam

(1)

Pārsūtītas saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot sistēmu DubliNet.

(2)

Neietver aptuveni 8000 personu, kuras vēl ir jāiedala saskaņā ar pirmo Padomes lēmumu, un saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu iedalītās 54 000 personu.

(3)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(4)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.5.2017

COM(2017) 260 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Divpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

3. pielikums. Pārcelšana no Itālijas un Grieķijas līdz 2017. gada 12. maijam

(1)

Neietver aptuveni 8000 personu, kuras vēl ir jāiedala saskaņā ar pirmo Padomes lēmumu, un saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu iedalītās 54 000 personu.

(2)

     Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 (2016. gada 10. marts) par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes Lēmums (ES) 2016/946 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.5.2017

COM(2017) 260 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Divpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

4. pielikums. Saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem un saskaņā ar ES un Turcijas 1:1
mehānismu (piemērojams no 2016. gada 4. aprīļa) veiktās pārmitināšanas situācija (2017. gada 12. maija dati)

(1)

64 Sīrijas valstspiederīgie, kuri pārmitināti no Turcijas ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas, jāuzskaita saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1754.

(2)

Šis skaits neietver 464 Sīrijas valstspiederīgos, kuri pārmitināti no Turcijas saskaņā ar 1:1 mehānismu.

(3)

 No 464 Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri pārmitināti no Turcijas saskaņā ar 1:1 mehānismu, 11 pārmitināti valsts pārmitināšanas shēmas ietvaros, un 453 ir jāuzskaita saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1754.

(4)

503 Sīrijas valstspiederīgie, kuri pārmitināti no Turcijas ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas, jāuzskaita saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1754.

(5)

Islande ir pārmitinājusi kopumā 97 personas, no kurām visas ir Libānas valstspiederīgās.

(6)

Īrija tajā pašā laikposmā no Libānas uzņēma arī 259 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, saskaņā ar savu valsts pārmitināšanas programmu.

(7)

Lai gan vēl nav veikta pārmitināšana saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, 98 Sīrijas valstspiederīgie ir pārmitināti saskaņā ar Luksemburgas valsts programmu 1:1 mehānisma ietvaros, un tie jāuzskaita saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1754.