EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.3.2017
COM(2017) 202 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Desmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu
x0009
1Ievads
Smagās bēgļu krīzes pārvarēšanas nolūkā Eiropas Komisija kopš 2015. gada ir intensīvi strādājusi, lai ieviestu visus dažādos elementus visaptverošajā migrācijas politikā, ko Eiropadome un Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājuši īstenot. Tā ietver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus – no migrācijas plūsmu novēršanas ārpus ES un neatbilstīgu plūsmu uz Eiropu un tās iekšienē apturēšanas, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār mūsu ārējām robežām, jo īpaši, izveidojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, līdz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformēšanai un labāku likumīgas migrācijas ceļu nodrošināšanai, tostarp izveidojot kopēju ES pārmitināšanas sistēmu.
Pagaidu ārkārtas pārcelšanas un pārmitināšanas shēmas ir būtiski elementi Savienības reakcijā uz labāku migrācijas pārvaldību, atspoguļojot atbildības un praktiskas solidaritātes principu. Šīs shēmas kopā ar visiem pārējiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi vai tagad ir ieviesti, lai ilgtspējīgi samazinātu neatbilstīgu migrantu plūsmu uz Eiropu, ir būtiskas sastāvdaļas plašākā stratēģijā, lai atgūtu kontroli pār situāciju.
Nav iespējams taisnīgs atbildības sadalījums, neizrādot solidaritāti. Šis princips ir Komisijas pasākumu un priekšlikumu pamatā, un abus minētos jēdzienus nav iespējams nošķirt vienu no otra. Saskaņā ar valstu vai to valdību vadītāju Maltas deklarāciju ir jāīsteno visi ES visaptverošās migrācijas politikas elementi. Komisija 2017. gada 15. martā ieteica atsākt pārsūtīšanas uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu; un to nav iespējams nodalīt no kopīgās atbildības tā spiediena mazināšanā, kāds gultas uz Grieķiju, īstenojot saistības, kas noteiktas Padomes lēmumos par pārcelšanu. Turklāt, lai gan ir svarīgi, ka ārkārtas pārcelšanas shēmas tiek pilnībā īstenotas īstermiņā, lai atvieglotu spiedienu, kāds gulstas uz Itāliju un Grieķiju, tikpat svarīgi ir vienlaikus paātrināt darbu pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas, jo īpaši attiecībā uz Dublinas regulu. Ar šādu reformu tiks nodrošināts, ka Eiropā īsteno taisnīgu, bet efektīvu patvēruma politiku, kuras pamatā ir skaidra un taisnīga atbildības sadale starp visām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz strukturālajiem instrumentiem īpaši sarežģītu situāciju pārvarēšanai.
Lai gan ieceļojušo migrantu daudzums 2016. gadā ievērojami samazinājās, Grieķija joprojām ir pakļauta lielam spiedienam, tās teritorijā joprojām uzturoties aptuveni 62 300 migrantu. Arī Grieķijai ir savi resursi jāveltī tam, lai īstenotu ES un Turcijas paziņojumu un nodrošinātu ikdienas darbības ar tādu neatbilstīgu migrantu atgriešanu Turcijā, kas robežu no Turcijas uz Grieķijas salām ir šķērsojuši pēc 2016. gada 20. marta. Itālijā 2016. gadā tika iezīmēts jauns ieceļojušo personu skaita rekords – 181 436 personas (par 18 % vairāk nekā 2015. gadā), no kuriem 14 % bija nepavadīti nepilngadīgie. Itālijas nesen izvirzītie pasākumi, lai pastiprināt centienus atgriezt migrantus, kuriem nav tiesību uzturēties ES, ir apsveicami, un tie būtu ātri jāīsteno. Pārcelšanai būtu jāmazina spiediens uz Itāliju, sadalot atbildību attiecībā uz tiem migrantiem, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Komisija katru mēnesi ziņo par pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanu. Ja pārmitināšanas jomā paveiktais ir daudzsološs, to pašu nevar teikt par pārcelšanu, kur vispārējais progress ir bijis lēns. Nolūkā veicināt pārcelšanas saistību ātru īstenošana un pamatojoties uz situāciju uz vietas, Komisija nosprauda konkrētus mērķus, lai visām tiesīgajām personām Itālijā un Grieķijā nodrošinātu efektīvu un raitu pārcelšanu Padomes lēmumos noteiktajā termiņā. Komisija ir paudusi divpusējus aicinājumus dalībvalstīm pastiprināt centienus nosprausto mērķu un jo īpaši saistību īstenošanā. Minētās dalībvalstis un asociētās valstis, kas jau aktīvi veic pārcelšanu, reaģēja pozitīvi un darīja Komisijai zināmu savus mēneša plānus. Savukārt mazāk aktīvās dalībvalstis ir reaģējušas dažādi.
Visi operacionālie priekšnosacījumi ir ieviesti tādēļ, lai pārcelšanas darbības tiktu īstenotas un lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt nospraustos mērķus. Dažas dalībvalstis un asociētās valstis rāda piemēru. Tagad pārējām ir jāseko. Ja visas dalībvalstis censtos izpildīt savas saistības, visas tiesīgās personas Itālijā un Grieķijā būtu iespējams pārcelt līdz 2017. gada septembrim. Tagad būtiska nozīme ir pastiprinātiem un saskaņotiem visu dalībvalstu centieniem, kā arī ciešai sadarbībai starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai gūtu taustāmus rezultātus šajā nozīmīgajā Eiropas Savienības visaptverošās migrācijas politikas aspektā, ko īstenot ir aicinājuši valstu vai to valdību vadītāji.
2Pārcelšana
Kaut arī ir izdevies pakāpeniski palielināt pārcelšanu tempu – līdz 28. februārim ir pārceltas 13 546 personas (9610 personas no Grieķijas un 3936 personas no Itālijas), tas ir mazāk nekā 14 % no juridiskajām saistībām, ko Padome līdz šim ir noteikusi (106 000 personu attiecībā gan uz Itāliju, gan Grieķiju). Saglabājot pašreizējo tempu, kopējais pārcelto personu skaits būs daudz mazāks, nekā ir noteikts saistībās attiecībā uz 2017. gada septembri.
Francija ir valsts, kas līdz šim ir pārcēlusi vislielāko pieteikuma iesniedzēju skaitu (2758), tai seko Vācija (2626) un Nīderlande (1486). Tomēr, kā izriet no pielikumos minētajiem datiem, tikai divas dalībvalstis – Malta un Somija – patlaban ir ceļā uz savlaicīgu savu saistību īstenošanu attiecībā gan uz Itāliju, gan Grieķiju. Luksemburga un Portugāle arī stabili virzās uz savu saistību īstenošanu attiecībā uz Grieķiju un Itāliju. Turklāt, kaut arī asociētās valstis šajā shēmā piedalās brīvprātīgi, tās kopumā ir ceļā uz savlaicīgu savu pārcelšanas saistību īstenošanu. Visbeidzot, Zviedrija sāk organizēties, lai līdz 2017. gada jūnijam vai septembrim izpildītu pārcelšanas saistības attiecībā uz Itāliju un Grieķiju.
Diemžēl stāvoklis attiecībā uz citām dalībvalstīm ir skumjš. Ungārija, Austrija un Polija joprojām atsakās piedalīties pārcelšanas shēmā. Čehijas Republika nav uzņēmusies saistības kopš 2016. gada maija un nav pārcēlusi nevienu personu kopš 2016. gada augusta, kopumā pārceļot mazāk nekā 1 % no tai iedalītā pārceļamo personu daudzuma. Bulgārija, Horvātija un Slovākija pārcelšanu īsteno ļoti ierobežotā veidā (starp 1 % un 2 % no tām iedalītā pārceļamo personu daudzuma).
Turklāt, neraugoties uz nesenajiem centieniem paātrināt pārcelšanas tempu, Beļģija, Vācija un Spānija līdz šim ir pārcēlusi aptuveni 10 % no tai iedalītā pārceļamo personu daudzuma, un Spānija neuzņemas saistības katru mēnesi. Visbeidzot, dažas dalībvalstis, kas sākotnēji bija ļoti aktīvas, savu iesaisti ir palēninājušas, un tās tiek aicinātas atsākt savu iepriekšējo tempu.
Grieķija
Papildus 9000 jau pārcelto personu pašlaik Grieķijā ir aptuveni 20 000 personu, kas varētu būt tiesīgas uz pārcelšanu. Paredzams, ka situācija migrācijas jomā saglabāsies stabila, ja arī turpmāk tiks īstenots ES un Turcijas paziņojums. Saglabājot pašreizējo pārcelšanas tempu – aptuveni 1000 personu mēnesī, kopējais no Grieķijas pārcelto personu skaits līdz 2017. gada septembrim būtu aptuveni 16 400 personu, kas ir 57 % no kopējā uz pārcelšanu tiesīgo personu skaita. Tas nebūs pietiekami, lai mazinātu slogu.
Ja tiktu īstenots Eiropadomes apstiprinātajā kopīgajā rīcības plānā iekļautais mērķis – 3000 pārcelšanas mēnesī, kopējais pārcelto personu skaits līdz 2017. gada septembrim būtu robežās no 28 400 līdz 30 400. Īstenojot šo mērķi, visticamāk, tiktu pārcelta lielākā daļa migrantu, kas, kā sagaidāms, būs tiesīgi uz pārcelšanu Grieķijā, sasniedzot 2015. gada septembrī pieņemtā ārkārtas pasākuma galveno mērķi.
Tikai dažas valstis (Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle un Somija) sekmīgi virzās uz priekšu, īstenojot pārcelšanas saistības attiecībā uz Grieķiju. Tāpēc mērķi sasniedzami tikai tādā gadījumā, ja visas dalībvalstis uzņemas saistības un katru mēnesi un saskaņā ar tām iedalīto personu skaitu regulāri īsteno pārcelšanu. Jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras nav pārcēlušas nevienu personu vai ir pārcēlušas tikai dažas personas (Čehijas Republika, Horvātija, Ungārija, Austrija, Polija un Slovākija), būtu nekavējoties jāsāk to darīt. Arī Spānijai būtu jāuzņemas saistības un katru mēnesi jāīsteno pārcelšanas atbilstīgi tai iedalītajam pārceļamo personu skaitam, un Bulgārijai, Kiprai, Lietuvai, Luksemburgai, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai būtu jāatsāk saistību uzņemšanās un katru mēnesi jāīsteno pārcelšanas. Beļģijai, kura nesen norādīja uz savu gatavību paātrināt pārcelšanas, un Vācijai arī būtu jāpalielina ikmēneša saistības un jāīsteno pārcelšanas atbilstīgi tām iedalītajam pārceļamo personu skaitam. Savukārt Francijai un Nīderlandei būtu jāturpina vismaz to pašreizējie ikmēneša centieni, un tāpat būtu jārīkojas dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kas jau ir ceļā uz savlaicīgu savu saistību īstenošanu. Visām dalībvalstīm būtu jāpiedāvā vairāk vietu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, tostarp attiecībā uz precētiem nepilngadīgajiem, jāizrāda lielāka elastība un jāuzņemas neaizsargāto personu taisnīga daļa.
Šo mērķu sasniegšana ir lielā mērā atkarīga no pārcelšanas dalībvalstīm, jo Grieķija un shēmas īstenošanā iesaistītās ES aģentūras un starptautiskās organizācijas ir izdarījušas nepieciešamo, lai pārcelšanu būtu iespējams paveikt. Grieķija ir īstenojusi vairumu ieteikumu, ko Komisija ir noteikusi savos ikmēneša ziņojumos, galvenokārt, lai ātri reģistrētu visus migrantus, tostarp tos, kas ir tiesīgi uz pārcelšanu, saņemot atbalstu no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), – Grieķija reģistrēs visus migrantus, kuri pašlaik atrodas Grieķijā, līdz 2017. gada martam (vienu mēnesi agrāk nekā sākotnēji plānots). EASO īsteno jaunu operatīvo plānu, kas ļauj pieņemt darbā pagaidu darbiniekus, lai nodrošinātu ekspertu pastāvīgu izvietošanu, un tā ieguldījums ir bijis ļoti nozīmīgs, lai nodrošinātu pārcelšanas lietu kvalitāti un atbalstītu jaunākos Grieķijas Patvēruma dienesta darbiniekus. Pateicoties UNHCR un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) saskaņotajam atbalstam, pārcelšanas process ir kļuvis arvien efektīvāks. UNHCR palīdzēja izstrādāt masu pirmsreģistrācijas procesu un nodrošināt pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju pienācīgu izmitināšanu, savukārt IOM nodrošina, ka visi pieteikuma iesniedzēji iziet veselības pārbaudi un saņem pirmsizceļošanas konsultācijas, izrādot elastību attiecībā uz daudzajiem dalībvalstu piemērotajiem nosacījumiem un pastāvīgi palielinot savas spējas.
Itālija
2016. gadā Itālijā ieradās aptuveni 20 700 eritrejiešu, bet līdz šim Itālijas iestādes ir pārcelšanai reģistrējušas tikai 5300 līdz 5800 personas. Saglabājot pārcelšanas pašreizējo tempu – aptuveni 750 personas mēnesī, kopējais no Itālijas pārcelto personu skaits līdz 2017. gada septembrim būtu aptuveni 9200 personu, kas ir 44 % no kopējā personu skaita, kas varētu būt tiesīgi uz pārcelšanu. Tas nebūs pietiekami, lai mazinātu slogu. Turklāt tas varētu mainīties, ņemot vērā turpmāko migrācijas spiedienu.
Ja tiktu īstenots mērķis – 1500 pārcelšanas mēnesī, kopējais pārcelto personu skaits līdz 2017. gada septembrim būtu robežās no 11 200 līdz 14 200.
Tikai astoņas valstis (Vācija, Francija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Portugāle un Šveice) ir pilnībā iesaistījušās pārcelšanā no Itālijas. Citas dalībvalstis (Beļģija, Horvātija, Latvija, Rumānija un Spānija) līdz šim ir pārcēlušas tikai dažas personas. Citas dalībvalstis (Kipra, Horvātija, Luksemburga, Rumānija, Slovēnija un Spānija) neuzņemas saistības katru mēnesi. Pārāk daudzas dalībvalstis vēl nav pārcēlušas nevienu personu no Itālijas (Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Īrija, Ungārija, Lietuva, Austrija, Polija un Slovākija).
Lai mērķus sasniegtu, visām dalībvalstīm ir jāuzņemas saistības un katru mēnesi un saskaņā ar tām iedalīto personu skaitu regulāri jāīsteno personu pārcelšana. Ir panāktas vienošanās ar Eiropolu un Itālijas iestādēm, lai vienkāršotu ārkārtas papildu drošības pārbaudes, tostarp drošības intervijas. Mazāk aktīvajām dalībvalstīm, kas līdz šim ir pamatojušas zemos pārcelšanas rādītājus ar drošības apsvērumiem, būtu nekavējoties jāpastiprina savi centieni. Tajā pašā laikā tām dalībvalstīm, kas ir mazāk zināmas pieteikuma iesniedzējiem, būtu jāuzlabo informācijas sniegšana, tostarp kultūras orientācijas kursi.
Savukārt Itālijai būtu jāizrāda lielāks elastīgums attiecībā uz pamatojumu, kas ļautu veikt Eiropola papildu drošības intervijas. Turklāt Itālijai būtu pēc iespējas drīz un regulāri jāidentificē un jāreģistrē pārcelšanai visas personas, kas ir tiesīgas uz pārcelšanu. Tāpēc Itālijai būtu jāpalielina darbinieku skaits pieteikumu apstrādei Dublinas regulas nodaļā, ja vajadzīgs – ar EASO atbalstu, tostarp jau esošajās EASO mobilajās vienībās, kas reģistrē uz pārcelšanu tiesīgos migrantus, lai izmantotu ne tikai sākotnējos pārcelšanas centrus. Itālijai būtu arī jānosūta pieteikuma iesniedzēji tikai uz dažiem pārcelšanas centriem (vismaz pēdējos procedūras posmos). Tas ļautu efektīvāk īstenot pirmsizceļošanas posmu, tostarp nepieciešamās veselības pārbaudes un kultūras orientācijas kursus, un palīdzētu samazināt bēgšanas iespējamību, jo pieteikumus izskatīs ātrāk. Visbeidzot, Itālijai būtu steidzami jāprecizē procedūras, lai būtu iespējams pārcelt nepavadītus nepilngadīgos (tostarp veicinot aizbildņu iecelšanu), jāizmanto EASO norādes un papildu atbalsts un jāizveido viens vai vairāki īpaši pārcelšanu centri nepavadītajiem nepilngadīgajiem, lai paātrinātu procedūru.
Lai sasniegtu mērķus attiecībā gan uz Grieķiju, gan Itāliju, ir būtiski, ka:
visas dalībvalstis katru mēnesi stabili uzņemas saistības un veic pārsūtīšanas saistības saskaņā ar tām iedalīto personu skaitu, ievēro pārcelšanas protokolos noteikto reaģēšanas laiku un uzlabo uzņemšanas un integrācijas sistēmas, lai novērstu pārsūtīšanu aizkavēšanos, pilnībā izmantojot ES līdzekļus;
neviena dalībvalsts nenodarbojas ar “selektīvu pieeju” vai patvaļīgi neizlemj, vai pieņemt pārcelšanas pieprasījumu. Atteikumu pamatā vajadzētu būt tikai Padomes lēmumos noteiktajiem pamatojumiem;
Itālija ātri identificē un reģistrē pārcelšanai visus ieceļojošos migrantus, kas ir tiesīgi uz pārcelšanu, izrāda lielāku elastību attiecībā uz pamatojumu Eiropola drošības intervijām, procedūras pēdējos posmos nosūta pieteikuma iesniedzējus uz ne tik daudziem izvelētajiem uzņemšanas centriem un pēc iespējas drīz uzsāk nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu.
3Pārmitināšana
Līdz šim ir panākts ievērojams progress pārmitināšanas jomā, un ir pabeigta jau krietni vairāk nekā puse no 22 504 pārmitināšanām, par ko tika panākta vienošanās saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem. Kopš 2016. gada 6. februāra ir pārceltas 454 personas – galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. Līdz 2017. gada 27. februārim 14 422 personas ir pārmitinātas uz 21 valsti (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Francija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Austrija, Portugāle, Spānija, Somija, Zviedrija, Šveice un Apvienotā Karaliste). Igaunija, Īrija, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, kā arī asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina un Šveice jau ir izpildījušas savas saistības.
Vairums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi galvenokārt (bet ne tikai) bija paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Tas ietver dalībvalstu centienus pārmitināt sīriešus no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu.
Kopš 2016. gada 4. aprīļa ES un Turcijas paziņojumā noteiktā mehānisma “viens pret vienu” ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 3565 sīrieši. Kopumā kopš iepriekšējā ziņojuma perioda šā mehānisma ietvaros ir pārmitinātas 467 personas, un atlikušais visu saistību skaits ir 12 108. Personu pārmitināšana mehānisma “viens pret vienu” ietvaros ir īstenota uz Beļģiju, Vāciju, Igauniju, Franciju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Somiju un Zviedriju. Turklāt Norvēģija kopš 4. aprīļa līdz šim ir pārmitinājusi 150 sīriešus no Turcijas.
Dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas pārmitināšanu saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, un tām dalībvalstīm, kas joprojām atpaliek savu mērķu sasniegšanā, arī būtu jāpastiprina savi centieni. Savas prioritātes jo īpaši būtu jāsakārto tām dalībvalstīm, kuras vēl nav pārmitinājušas personas saskaņā ar pašreizējām ES shēmām (Bulgārijai, Kiprai, Grieķijai, Horvātijai, Maltai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai), kā arī Čehijas Republikai, Dānijai un Portugālei, kuras vairākus mēnešus nav uzrādījušas nekādu progresu.
4. Tālākā virzība
Veselu gadu Komisija ir katru mēnesi nākusi klajā ar ziņojumiem, lai sekmētu to, ka tiek īstenoti Padomes lēmumi par pārcelšanu īstenošanu, cieši sadarbojoties ar Itāliju un Grieķiju, dalībvalstīm, ES aģentūrām un starptautiskajām organizācijām. Tagad ir pilnībā ieviesti priekšnosacījumi un darbības infrastruktūra, lai pārcelšanas varētu īstenot. Ir izveidoti karstie punkti, ieviestas procedūras, lai atvieglotu pārcelšanu, un ES aģentūras un starptautiskās organizācijas strādā roku rokā ar Itāliju un Grieķiju patiesi Eiropas mērogā un pilnībā funkcionējošās komandās.
Tomēr pārcelšanu rezultāti neatspoguļo paveikto sagatavošanas darbu jomā. Lai gan ir panākts progress attiecībā uz pārcelšanu, tas ir bijis nevienmērīgs un neregulārs. Kopīgo centienu rezultātā pakāpeniski tika paātrināts pārcelšanu temps līdz 2016. gada septembrim, tomēr tikai dažas dalībvalstis ir ceļā uz savu Padomes lēmumos noteikto saistību īstenošanu. Saglabājot pašreizējo tempu, kopējais pārcelto personu skaits būs daudz mazāks, nekā tas ir noteikts mērķos attiecībā uz 2017. gada septembri. Tagad ir pienācis laiks turpmākajos mēnešos ievērojami palielināt ikmēneša pārsūtīšanu skaitu visām dalībvalstīm.
Pieņemot Padomes lēmumus 2015. gada septembrī, Padome noteica divu gadu termiņu, kas tika uzskatīts par pietiekamu ārkārtas mehānismam. Ir pagājusi septiņpadsmit mēneši kopš lēmumu īstenošanas, bet spiediens joprojām ir augsts gan Grieķijā, gan Itālijā, un līdz šim ir pārcelts mazāk nekā 14 % personu. Ir ļoti būtiski, lai visas dalībvalstis steidzami pastiprinātu savus centienus un īstenotu ikmēneša pārcelšanu mērķus – vismaz 3000 pārcelšanas no Grieķijas un vismaz 1500 pārcelšanas no Itālijas. Mērķi attiecībā uz Grieķiju apstiprināja Eiropadome. Ar minētajiem mērķiem tiecas visām tiesīgajām personām, kas patlaban atrodas Itālijā un Grieķijā, nodrošināt efektīvu un savlaicīgu pārcelšanu, novēršot jebkādus operatīvus un loģistikas sarežģījumus, kas rastos, ja vairums atlikušo pārsūtīšanu būtu jāīsteno pēdējo mēnešu laikā pirms septembra. Itālija, Grieķija, ES aģentūras un starptautiskās organizācijas ir pastiprinājušas savas spējas, lai mērķus sasniegtu. Tās ir gatavas īstenot ikmēneša mērķus. Konkrētāk, Grieķijā patlaban 9000 personas, kas ir gatavas pārcelšanai, bet dalībvalstis nav pietiekamā apmērā uzņēmušās saistības. Tagad ir laiks pārējām dalībvalstīm līdzvērtīgi izpildīt savas saistības.
Pārcelšanas shēmas panākumus vērtēs pēc tā, vai visas personas, kas ir tiesīgas uz pārcelšanu, ir efektīvi pārsūtītas uz citu dalībvalsti, kā paredzēts Padomes lēmumos, un pēc tā, vai visas dalībvalstis aktīvi piedalās šajā shēmā atbilstīgi lojālas sadarbības garam. Ņemot vērā pašreizējos skaitļus Grieķijā un Itālijā, līdz 2017. gada septembrim pārcelt visas personas, kas, kā sagaidāms, būs tiesīgas uz pārcelšanu, ir iespējams un realizējams. Ir pienācis laiks pārvērst valstu vai to valdību vadītāju aicinājumu konkrētā rīcībā.
Komisija mudina Padomes prezidentvalsti Maltu un dalībvalstis ņemt vērā Komisijas ieteikumus un mērķus gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē marta beigās, lai saskaņotā veidā nodrošinātu lielākus pārcelšanas rādītājus pirms 2017. gada septembra.
Ja dalībvalstis drīzumā nepalielinās savus pārcelšanas rādītājus un ja netiks mazināts spiediens uz Grieķiju un Itāliju, Komisija nevilcināsies izmantot savas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Līgumiem.
Nepietiekama pārcelšanas shēmas īstenošana ne tikai nemazinās spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, bet arī negatīvi ietekmēs progresu citos ES visaptverošās reakcijas uz migrācijas un bēgļu krīzi aspektos. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Padomes lēmumiem dalībvalstu juridiskās saistības nebeigsies pēc 2017. gada septembra. Tāpēc dalībvalstīm joprojām ir pieņemamā termiņā pēc tam jāīsteno minētajos lēmumos noteiktā pārcelšanas procedūra attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kas ir tiesīgi uz pārcelšanu.
Vienlaikus dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāpilda savas saistības pārmitināšanas jomā; jo īpaši centieni būtu jāpastiprina tām dalībvalstīm, kuras vēl nevienu personu nav pārmitinājušas, kā arī tām dalībvalstīm, kuras joprojām nav īstenojušas savu mērķi saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem.