EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.3.2017

COM(2017) 139 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle

Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle

SATURS

1.Ievads

2.Patērētāju paļaušanās uz viņiem nodrošinātajām iespējām

2.1.Teritoriālie ierobežojumi

2.2.Pārrobežu darījumu pārredzamība un ar tiem saistītās maksas

2.2.1.Darījumu maksas

2.2.2.Valūtu maiņas kurss

2.3.Pārredzamības uzlabošana un finanšu pakalpojumu sniedzēju vai produktu maiņas atvieglošana

2.4.Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas uzlabošana

2.5.Apdrošināšanas cenu pārredzamība attiecībā uz automobiļu īri/nomu

2.6.Padziļināts un drošāks vienotais tirgus patēriņa kredīta jomā

3.Uzņēmumu darbību ierobežojošie tiesiskie un regulatīvie šķēršļi

3.1.Valstu regulatīvie ierobežojumi

3.2.Pārrobežu kreditēšanas veicināšana

4.Virzība uz inovatīvu digitālo vidi

4.1.Uz tehnoloģijām balstīts vienotais tirgus privātpersonām un maziem uzņēmumiem paredzētiem finanšu pakalpojumiem

4.2.Digitalizētas attiecības ar klientiem

4.2.1.Attālinātā identifikācija

4.2.2.Digitālā tālpārdošana

5.Secinājumi

1.Ievads

ES vienotais tirgus sniedz iespēju garantēt personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti ekonomikā, ik gadu nodrošinot ražošanu aptuveni 15 triljonu EUR apmērā. Tas piedāvā jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem, uzlabojot konkurenci un nodrošinot lielākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus, kā arī zemākas cenas vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju. Viena no Ž. K. Junkera vadītās Komisijas galvenajām prioritātēm ir padziļināta un taisnīgāka vienotā tirgus nodrošināšana, tostarp ar digitālu līdzekļu palīdzību.

Privātpersonām un maziem uzņēmumiem paredzētajiem finanšu pakalpojumiem (retail financial services) ikvienas personas ikdienā ir svarīga nozīme. Šie pakalpojumi ietver bankas kontus, maksājumu kartes, patēriņa un hipotekāro kredītu, apdrošināšanu un ilgtermiņa iekrājumu produktus, jo īpaši ar mērķi sagatavoties pensijai. Šo pakalpojumu tirgi joprojām ir sadrumstaloti, neskatoties uz augsto saskaņošanas līmeni, kas sasniegts pēdējos gados. Tikai 7 % patērētāju ir iegādājušies finanšu pakalpojumu no citas ES dalībvalsts. 1 Piekļuves veicināšana finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs sniegtu vairāk izvēles iespēju. Patērētāji ātrāk gūtu labumu no jauninājumiem, cenas samazinātos, un pakalpojumu kvalitāte uzlabotos. Pat tie, kas finanšu pakalpojumus neiegādājas ārvalstīs, gūtu labumu no patēriņa finanšu pakalpojumu integrētāka tirgus, kurā piedāvātu lielākas izvēles iespējas. Ar inovatīviem tiešsaistes pakalpojumiem mainās tas, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus. Tie arī sniedz nozīmīgu iespēju visiem eiropiešiem nodrošināt finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem integrētāka vienotā tirgus ieguvumus.

Atzīstot, ka pienācis laiks pārmaiņām, Komisija 2015. gada decembrī publiskoja Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, lai īstenotu apspriešanos par šo pakalpojumu integrētāka tirgus potenciālu un šā mērķa sasniegšanai nepieciešamajām darbībām. 2 Šajā rīcības plānā Komisija fiksējusi no apspriešanas izrietējušos secinājumus; tas ir viens no aspektiem, kuru apņēmās īstenot Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei 3 , un tas pievēršas daudziem Eiropas Parlamenta izvirzītajiem jautājumiem ziņojumā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem 4 .

Rīcības plānā noteikti turpmākie soļi virzībā uz patiesu, uz tehnoloģijām balstītu finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem vienoto tirgu, kurā patērētāji vienlaikus var iegūt labākos darījumus un pienācīgu aizsardzību. Ilgtermiņā iekšzemes un pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju nošķiršanai vairs nevajadzētu būt svarīgai. Tas arī ietekmē pakalpojumu sniedzējus, kuri varēs pilnībā izmantot plašā vienotā tirgus potenciālu.

Daudzi inovatīvi uzņēmumi jau “domā eiropeiski”, un digitālo tehnoloģiju izmantošana atvieglotu piekļuvi patērētājiem visās dalībvalstīs. Tomēr tikai ar tehnoloģijām vien nepietiks, lai novērstu visus finanšu pakalpojumu vienotā tirgus šķēršļus.

Komisija ir noteikusi trīs galvenos darba virzienus, kuriem būtu jāpievērš galvenā uzmanība pašreizējo pilnvaru atlikušajos gados, lai virzītos tuvāk iepriekš minētajam redzējumam:

veicināt patērētāju paļaušanos uz viņiem nodrošinātajām iespējām, kad viņi iekšzemē vai citās dalībvalstīs iegādājas pakalpojumus;

samazināt tiesiskos un regulatīvos šķēršļus, kas ietekmē uzņēmumus, kad tie sniedz finanšu pakalpojumus ārvalstīs; kā arī

atbalstīt tādas inovatīvas digitālās vides izveidi, ar kuras starpniecību ir iespējams pārvarēt dažus no esošajiem vienotā tirgus šķēršļiem.

Šajā rīcības plānā noteiktie atsevišķie pasākumi tiks sagatavoti saskaņā ar labāka regulējuma procedūrām, izmantojot arī sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumus. Komisija atturēsies no regulatīvas darbības, ja tirgus dinamika varētu radīt integrētākus un konkurētspējīgākus finanšu pakalpojumu tirgus, taču tā ir gatava piemērot konkurences noteikumus korektīvo pasākumu īstenošanai, ja tādi nepieciešami. Šis rīcības plāns tādējādi ir arī uzaicinājums tirgus dalībniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, lai tie veicinātu finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem padziļināta vienotā tirgus izveidi.

2.Patērētāju paļaušanās uz viņiem nodrošinātajām iespējām

Finanšu pakalpojumu pārrobežu iegādes zemā līmeņa iemesli var būt meklējami gan pieprasījuma, gan piedāvājuma jomā. Daudzi patērētāji ir apmierināti ar iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem. Pat tiem, kuri būtu ieinteresēti saņemt citās dalībvalstīs pieejamos pakalpojumus, joprojām nevar paļauties uz tiem, un viņiem ir bažas saistībā ar šādiem aspektiem:

potenciāli pārmērīgi augstas maksas;

citās valstīs pieejamo produktu veids;

tiesiskās aizsardzības procedūras ārvalstīs;

neskaidri noteikumi (īpaši tad, ja sagatavoti svešvalodā).

ES jau ir veikusi svarīgus pasākumus virzībā uz ES mēroga konkurētspējīgu un drošu finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem tirgu. Tie ietver ES mēroga piekļuves tiesību nodrošināšanu pamata bankas kontiem, apdrošināšanas un hipotekārā kredīta pārrobežu izsniegšanas veicināšanu, patērētāju tiesību aizsardzību patēriņa kredīta līgumos un patērētāju aizsardzības noteikumu uzlabošanu attiecībā uz ieguldījumiem vērtspapīros, hipotekāro kredītu un apdrošināšanu. Tomēr daudzi no šiem juridiskajiem pasākumiem ir ievesti samērā nesen, tādēļ tie vēl nenodrošina pilnu ietekmi. Finanšu pakalpojumu nozarē piemēro arī vispārējos ES noteikumus par patērētāju aizsardzību, kas pastāvīgi nodrošina patērētāju aizsardzības augstu līmeni visās nozarēs, jo īpaši gadījumos, kad nepastāv konkrēti nozarēm piemērojamie noteikumi. Daudzus no šiem noteikumiem pašreiz izvērtē Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) 5 . 

Tomēr ar visaptverošu tiesisko regulējumu vien nepietiek. Tas arī efektīvi jāīsteno. Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), lai pētītu, kā var uzlabot īstenošanas un uzraudzības prakses konsekvenci un efektivitāti visā ES. Komisija arī koordinē Tīkla sadarbībai patērētāju tiesību aizsardzības jomā darbu; šis tīkls jo īpaši veic vispārējās īstenošanas darbības (piem., automobiļu īres/nomas jomā, skatīt turpmāk). Turklāt Komisija ir ieviesusi FIN-NET, tīklu, kas palīdz patērētājiem panākt savu tiesību izpildi, nevēršoties tiesā, bet atrodot kompetentu strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādi. 6 Komisija gatavo kampaņu, kuras mērķis būs veidot izpratni par FIN-NET.

2.1.Teritoriālie ierobežojumi

Komisija saņem daudzas sūdzības no patērētājiem, kuri nespēj iegādāties finanšu pakalpojumus ārvalstīs teritoriālo ierobežojumu dēļ (ģeogrāfiskā bloķēšana, prasības attiecībā uz dzīvesvietu). Daudzās patērētāju atbildēs saistībā ar Zaļo grāmatu šie ierobežojumi tika uzsvērti kā pārrobežu iepirkšanās šķēršļi. Ģeogrāfiskā bloķēšana ir tirgus integrācijas šķērslis. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada 25. maijā pieņemto ģeogrāfiskās bloķēšanas priekšlikumu tirgotāji var turpināt lemt, kur un kad tie piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem. Tomēr ar šo priekšlikumu tirgotājiem uzliek mērķtiecīgus pienākumus konkrētos apstākļos nepieļaut klientu diskrimināciju dzīvesvietas dēļ. Priekšlikums neattiecas uz cenu noteikšanu kā tādu, un tirgotāji var brīvi noteikt savas cenas, ja vien to veic nediskriminējošā veidā.

Tādējādi klientus nedrīkst nepamatoti diskriminēt dzīvesvietas dēļ, jo īpaši tad, ja tas nozīmē, ka patērētājiem jāiegādājas nepievilcīgāks pakalpojumus no tā paša pakalpojumu sniedzēja savā valstī. Ar Maksājumu kontu direktīvu jau tiek novērsta ģeogrāfiskā bloķēšana attiecībā uz maksājumu kontiem. Komisija pārraudzīs šīs direktīvas ietekmi, kā arī ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi citos finanšu pakalpojumos. Ja pastāv pierādījumi par nepamatotu diskrimināciju, Komisija apsvērs atbilstošus pasākumus, ar kuriem būtu jāsasniedz mērķi, nepiemērojot pārmērīgu regulatīvo slogu uzņēmumiem.

2.2.Pārrobežu darījumu pārredzamība un ar tiem saistītās maksas

Atsauksmēs par Zaļo grāmatu tika norādīts, ka neskaidras un potenciāli pārmērīgi augstas maksas kavē pārrobežu darījumus ES, jo īpaši tad, ja ietvertas valūtas, kas nav eiro.

2.2.1.Darījumu maksas

Ar Regulu par pārrobežu maksājumiem 7 vienādotas maksas par pārrobežu un valsts maksājumiem eiro valūtā ES ietvaros. Regula neattiecas uz maksājumiem, kuri veicami ES valūtās, kas nav eiro. Šādu pārrobežu darījumu maksas parasti ir ļoti augstas un ievērojami pārsniedz tādu iekšzemes darījumu maksu līmeni, kas īstenoti valūtās, kuras nav eiro, turklāt minimālās maksas ir ļoti augstas, tādēļ maza apjoma darījumi ir ļoti dārgi. Regulas attiecināšana uz visām ES valūtām samazinātu pārrobežu darījumu izmaksas visās dalībvalstīs.

2.2.2.Valūtu maiņas kurss

Valūtas konvertēšanai izmantotais kurss parasti nav skaidri redzams patērētājiem, kad tie veikalā veic maksājumus ar karti vai mobilo ierīci vai izņem naudu no bankomāta. Šis kurss svārstās atkarībā no ārvalstu valūtas maiņas kursa, un katra banka nosaka, cik lielu iekšējo starpību tā piemēro kursam, kas tiek izmantots, konvertējot valūtas. 

Situācija kļūst arvien nepārredzamāka, jo tirgotāji arvien biežāk patērētājiem piedāvā iespēju maksāt savā iekšzemes valūtā. To dēvē par dinamisko valūtas maiņu. Sniedzot izvēles iespējas patērētājiem, tā varētu veicināt konkurenci valūtas konvertēšanas jomā. Tomēr praksē patērētājiem ir ļoti grūti saprast, kurš valūtas konvertēšanas piedāvājums ir visizdevīgākais.

Lielāka pārredzamība abām valūtas konvertēšanas iespējām (tirgotāja piedāvājums un klientu maksājumu pakalpojumu sniedzēja piedāvājums) ļautu patērētājiem pieņemt pamatotāku izvēli un varētu samazināt izmaksas. Direktīvas par maksājumu pakalpojumiem (1. Direktīva par maksājumu pakalpojumiem 8 , kuru aizstās ar 2. Direktīvu par maksājumu pakalpojumiem 9 ) ietver prasības par informācijas sniegšanu attiecībā uz ārvalstu valūtā veiktiem darījumiem. Papildu vadlīnijas attiecībā uz valstu iestāžu veiktu pārredzamības prasību pienācīgu īstenošanu varētu uzlabot šo maksu pārredzamību.

Pirms lemšanas par turpmāku rīcību Komisija veiks pētījumu, lai nodrošinātu plašāku pierādījumu bāzi un gūtu labāku izpratni par dinamiskās valūtas maiņas praksi un kursu.

2.3.Pārredzamības uzlabošana un finanšu pakalpojumu sniedzēju vai produktu maiņas atvieglošana

Patērētāji reti maina finanšu pakalpojumu sniedzējus, tā iemesls var būt ērtība (administratīvās grūtības), paļaušanās (pieradums) vai neinformētība par labākiem piedāvājumiem. 10 Tie ir šķēršļi ienākšanai tirgū attiecībā uz jauniem tirgus dalībniekiem un uz pārrobežu tirgu attīstību 11 , tādējādi visiem patērētājiem ir mazākas izvēles iespējas, un tie slēdz neizdevīgākus darījumus.

Lai veicinātu maksājumu kontu maiņu, ES ar Maksājumu kontu direktīvu 12 ieviesa patērētāju tiesības mainīt maksājumu kontus 14 dienu laikā, pakalpojumu sniedzējiem risinot darbības aspektus. Turklāt patērētājiem jābūt pieejamai vismaz vienai tīmekļvietnei, kurā salīdzina maksas par maksājumu kontiem valsts līmenī.

Līdzīgas tiesības attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem ES tiesību aktos nav paredzētas. Saistībā ar tiem mainīt pakalpojumu sniedzēju var būt grūti; bieži tā iemesls ir sarežģīti līguma noteikumi, ar ko piemēro augstas maksas maiņas vai atteikšanās gadījumā vai ierobežo patērētāju iespējas paziņot pakalpojuma sniedzējam par līguma pārtraukšanu. Dažreiz patērētāji nevar pat izvēlēties citu produktu, ko piedāvā tas pats pakalpojumu sniedzējs.

Pat tad, ja tiem ir tiesības uz maiņu, patērētāji nereti vienalga neizvēlas izdevīgāku produktu. Tas var būt saistīts ne vien ar uzvedības jautājumiem, bet arī ar objektīvas un ticamas informācijas trūkumu par pieejamajiem finanšu instrumentiem. Salīdzināšanas tīmekļvietnēm, piemēram, tādām, kas paredzētas Maksājumu kontu direktīvā, varētu būt liela nozīme saistībā ar palīdzības sniegšanu patērētājiem, lai tie iegūtu objektīvu informāciju un salīdzinātu izmaksas. Lai uzlabotu salīdzināšanas tīmekļvietņu kvalitāti, Komisijas vadīta vairāku ieinteresēto personu grupa salīdzināšanas rīku jomā ir izstrādājusi “Galvenos salīdzināšanas rīku principus” 13 . Turpmākais darbs būs balstīts uz šiem principiem.

Turklāt saistībā ar Maksājumu kontu direktīvas pārskatīšanu, kas plānota 2019. gadā, Komisija analizēs uzvedības, juridiskos un komerciālos šķēršļus, kas kavē patērētājus mainīt pakalpojumu sniedzējus. 14 Šī analīze aptvers arī citus finanšu pakalpojumus, kas nav maksājumu konti.

2.4.Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas uzlabošana

Ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem pašreiz ir tiesības uz kompensāciju par miesas bojājumiem vai materiāliem zaudējumiem pat tad, ja transportlīdzeklis, kas izraisījis negadījumu, nav apdrošināts vai ja vadītājs aizbraucis no satiksmes negadījuma vietas, neatkarīgi no tā, kur ES negadījums noticis. Tomēr pārrobežu situācijā nav saskaņota kompensācijas mehānisma, ja apdrošinātājs ir maksātnespējīgs. Komisija pēc Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu 15  REFIT novērtējuma pētīs, kā vislabāk nodrošināt kompensāciju negadījumā cietušajiem apdrošinātāju maksātnespējas gadījumā.

Vēl viens ar mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu saistīts aspekts attiecas uz atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesību pārnešanu. Apdrošināšanas polises īpašniekiem ir tiesības par iepriekšējiem pieciem gadiem saņemt pārskatu no apdrošināšanas uzņēmuma par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzībām vai to, ka atlīdzība nepienākas. Labi autovadītāji var iesniegt šos pārskatus jaunam apdrošinātājam, lai iegūtu prēmiju atlaidi, kuras apjoms var būt 50–60 % (bonus-malus sistēma vai atlaide par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesību). Tomēr dažos gadījumos citi apdrošinātāji šādus pārskatus neņem vērā, jo īpaši tad, ja notiek maiņa uz apdrošinātāju, kas ir no citas dalībvalsts. Atlīdzības prasību vēstures pārskatu atzīšanu arī pārskatīs pēc Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu REFIT novērtējuma.

2.5.Apdrošināšanas cenu pārredzamība attiecībā uz automobiļu īri/nomu

Daudzi patērētāji sūdzas, ka ir grūti noskaidrot automobiļa īres/nomas pilnu cenu pirms nonākšanas reģistratūrā (arī tad, ja rezervāciju veic tiešsaistē). Bieži piemērotās papildu izmaksas attiecas uz papildu produktu saistībā ar atteikšanos no bojājumiem; tas attiecas uz bojājumiem, kurus neaptver pamatapdrošināšana, kas iekļauta publicētajā īres/nomas cenā. Šīs papildu izmaksas ir ļoti atšķirīgas (dažādu automobiļu īres/nomas uzņēmumu, starpnieku un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū), un patērētāji varētu ietaupīt naudu, ja saņemtu precīzāku informāciju. Direktīvā par apdrošināšanas izplatīšanu 16 tās piemērošanas un informācijas sniegšanas prasības nav attiecinātas uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, piemēram, automobiļu īres/nomas uzņēmumiem, kurās pārdod apdrošināšanas papildinājumus.

Tīkls sadarbībai patērētāju tiesību aizsardzības jomā Apvienotās Karalistes Patērētāju pārvaldes vadībā un ar Komisijas atbalstu ir ieguvis piecu lielāko automobiļu īres/nomas uzņēmumu (kas aptver 65 % tirgus) apņemšanās uzlabot pārdošanas praksi. 17 Tādējādi šiem uzņēmumiem jāpublisko pilnīga informācija par dažādajām iespējām, kas pieejamas atkarībā no atrašanās vietas, tostarp produktiem saistībā ar atteikšanos no bojājumiem un citiem papildu apdrošināšanas produktiem.

2.6.Padziļināts un drošāks vienotais tirgus patēriņa kredīta jomā

Pēdējos gados patēriņa kredīta tirgus ir strauji attīstījies (arī pārrobežu mērogā), jo īpaši ar tiešsaistes aizdevumu un vienādranga aizdevumu platformu palīdzību. Es tiesību akti (jo īpaši Direktīva par patēriņa kredītu 18 ) tika izstrādāti tradicionālākiem aizdevumu veidiem un var ne vienmēr pienācīgi aptvert šos jaunos aizdevumu veidus, jo īpaši tiešsaistes pārrobežu aizdevumus. Saskaņotu apstiprināšanas un uzraudzības prasību neesība ES mērogā (kas pastāv attiecībā uz daudziem citiem finanšu pakalpojumiem) varētu kavēt arī patēriņa kredīta tirgus attīstību, jo patērētājiem un aizdevējiem nav skaidrs, kuras prasības piemērot un kurš uzraugs (ja tāds ir) pārrauga ar patēriņa kredītu saistītās darbības iekšzemēvai pārrobežu mērogā.

Lai gan patēriņa kredīta lielāka pieejamība un vieglāka piekļuve tam rada komercdarbības iespējas un zemākas izmaksas aizņēmējiem, pastāv arī lielāks bezatbildīgas aizdošanas un aizņemšanās risks, kas rada pārmērīgas parādsaistības. Šis risks jāsamazina.

Direktīvā par patēriņa kredītu un Direktīvā par hipotekāro kredītu 19 paredzētās kredītspējas novērtēšanas mērķis ir novērst bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos. Tomēr pārmērīgas parādsaistības joprojām ir nopietna problēma ES. Saskaņā ar Eurostat (statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, SILC) vidēji aptuveni 10 % Eiropas mājsaimniecību ir pārmērīgas parādsaistības, un tas galvenokārt ir saistīts ar kredītu. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir īpaši neaizsargātas pret ekonomikas satricinājumiem, esot parādsaistībās, jo zemāki ienākumi vai augstākas procentu likmes varētu ātri radīt neilgtspējīgu parādu slogu un ekonomiskas grūtības. 20

Komisijas 2013. gada pētījums apstiprināja, ka parādu jomā sniegtās konsultācijas kopā ar izglītošanu finanšu jomā saistībā ar parādu slogu mazināšanu un pārmērīgu parādu novēršanu ir efektīvas. 21 Tomēr konsultācijas parādu jomā pašreiz ES tiek sniegtas ļoti dažādi. Tās lielā mērā nav pietiekami izstrādātas dažās valstīs un reģionos, un dažos gadījumos tās var būt neefektīvas saistībā ar ierobežotajām zināšanām par to, kā šīs konsultācijas jānodrošina, vai saistībā ar ierobežotu izpratni par šādām konsultācijām patērētāju vidū.

3.Uzņēmumu darbību ierobežojošie tiesiskie un regulatīvie šķēršļi

Uzņēmumi, kas sniedza atbildes par Zaļo grāmatu, uzsvēra, ka nevar veidot ekonomisko pamatojumu pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs saistībā ar pieprasījuma trūkumu un regulatīvo nenoteiktību, t. i., riskiem (un izmaksām) saistībā ar atbilstības nodrošināšanu citas dalībvalsts tiesību aktiem, kas var pārsniegt ES tiesību prasības. Tādēļ nepieciešama ar piedāvājumu saistīta rīcība, lai noteiktu un novērstu dažus valstu regulatīvos ierobežojumus pakalpojumu sniedzējiem.

Viena iespēja samazināt nenoteiktību, kuru izraisa atšķirīgā valstu kārtība, ir papildus esošajai valstu kārtībai izstrādāt atsevišķu Eiropas kārtību konkrētiem instrumentiem. Piemēram, tam atbilstošs ir Komisijas darbs pie vienkārša, efektīva un konkurētspējīga ES privāto pensiju instrumenta (PEPP) izstrādes — tas ir pārvietojams finanšu instruments, kas personām var tikt piemērots arī tad, ja tās dodas uz ārvalstīm ES robežās. PEPP mērķis būs izveidot privāto pensiju instrumentu patiesu vienoto tirgu, veicinot pārrobežu pārdošanu (ko veiks apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji vai aktīvu pārvaldītāji) un pārrobežu pārnešanu noguldītājiem. Vienlaikus tas būtu paraugs iekšzemes trešā pīlāra pensiju instrumentiem dalībvalstīs, kurās tie nav pietiekami attīstīti. Tādējādi tas palīdzētu novērst pensiju atšķirības un nodrošināt jaunus iekrājumus ieguldījumiem.

3.1.Valstu regulatīvie ierobežojumi

Valstu tiesību sistēmu atšķirības, kā arī tendence, īstenojot ES tiesību aktus, papildus ES noteikumiem pievienot valsts noteikumus var kropļot konkurenci, kaitējot jaunienācējiem, kuri saskaras ar augstām atbilstības nodrošināšanas izmaksām. ES tiesību aktu mērķis ir panākt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību un patērētāju un tirgus stabilitātes pietiekamu aizsardzību. Iepriekš minētais un noteikumi par izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts uzraudzības iestāžu pienākumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem ļauj piešķirt atļauju (passporting), t. i., tiesības sniegt konkrētus finanšu pakalpojumus citās dalībvalstīs. ES tiesību akti ļauj dalībvalstīm pielāgot regulējumu savu tirgu īpatnībām. Piemēram, konkrēti patērētāju aizsardzības noteikumi ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr atbildes par Zaļo grāmatu liecina, ka dalībvalstu atšķirības kavē vienotā tirgus pienācīgu darbību.

Taču nepieciešami detalizētāki pierādījumi par konkrētajiem noteikumiem un praksi, kas varētu veidot nepamatotus šķēršļus uzņēmumiem, kuri vēlas piedāvāt savus pakalpojumus ārvalstīs, un kas nav balstīti uz bažām par valsts patērētāju aizsardzību. Jau tiek īstenotas mācības saistībā ar kapitāla brīvas aprites šķēršļu novēršanu kopā ar tādu dalībvalstu ekspertu grupu, kuri nosaka šķēršļus un īsteno labas prakses apmaiņu. Šā darba rezultāti tiks publicēti ziņojumā, kurā noteiks arī tādu darbību pirmo ceļvedi, kuras dalībvalstis tiek aicinātas īstenot līdz 2019. gadam. Nesenā apspriešanā uzmanība tika pievērsta pārrobežu šķēršļiem konkrētajā līdzekļu sadales jomā; Komisija par to sniegs atbildi 2017. gadā. Tomēr joprojām pastāv būtiskas zināšanu nepilnības par valsts patērētāju aizsardzības un uzvedības noteikumiem.

3.2.Pārrobežu kreditēšanas veicināšana

Patēriņa kredīta izsniegšanai piemērojamā galvenā prasība saskaņā ar ES tiesību aktiem ir kredītspējas novērtēšana, kas aizsargā gan aizdevēju, gan aizņēmēju. Kredītspējas izvērtēšana ir arī efektīvs preventīvs pasākums pārmērīgu parādsaistību jomā. Tomēr kredīta izsniedzēji saskaras ar grūtībām, izvērtējot citās dalībvalstīs esošu aizņēmēju kredītspēju, un tas saistāms ar attiecīgo datu zemu pieejamību un salīdzināmību citās valstīs.

Atsauksmes, kas saņemtas no valstu patērētāju aizsardzības iestādēm un ar sūdzībām, liecina, ka šādu izvērtēšanu patēriņa kredīta jomā veic tādā veidā, kas būtiski atšķiras dalībvalstu starpā. Kredītspējas standartizēta un saskaņota izvērtēšana veicinātu pārrobežu aizdevumus, kas savukārt varētu nodrošināt zemākas cenas un lielākas izvēles iespējas patērētājiem. Turklāt tas neļautu neaizsargātiem patērētājiem nonākt “parādu gūstā” un nodrošinātu, ka patērētāji, kas saņem kredītu citās dalībvalstīs, ir tikpat aizsargāti kā tad, ja saņemtu kredītu savā valstī.

Izvērtējot kredīta pieteikumu, aizdevēji parasti paļaujas uz dažādiem iekšējiem un ārējiem datu avotiem, tostarp kredītreģistru datiem. Kredīta izsniedzēji, kas nodrošināja atbildes par Zaļo grāmatu, uzstāja, ka nevar piedāvāt pārrobežu pakalpojumus, jo tiem nav piekļuves attiecīgajiem datiem citās dalībvalstīs. Tādējādi aizņēmēju kredītspējas novērtēšana ir sarežģītāka. Kredītdatu standartizācija varētu atvieglot Eiropas mēroga kredīta izsniegšanu tiešsaistē. Finanšu tehnoloģija (FinTech) 22 un nozīmīgi notikumi datu jomā nodrošinājuši tādu alternatīvu datu elementu un avotu izmantošanu, kas būtu rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz atbilstību ES personas datu aizsardzības tiesību aktiem 23 un to nozīmi saistībā ar aizņēmēja kredītnovērtējuma vai finanšu pakalpojumu cenas noteikšanu.

Efektīvas kredītinformācijas sistēmas var nodrošināt aizdevējiem piekļuvi informācijai, kas papildina no aizņēmējiem saņemtos datus, ļaujot pieņemt pamatotus lēmumus par kredītu (īpaši, ja tie balstīti uz standartizētu kredītspējas novērtēšanu, kā minēts iepriekš), tādējādi nodrošinot labāku kredīta pieejamību kredītspējīgiem aizņēmējiem. Gan ar Direktīvu par hipotekāro kredītu, gan ar Direktīvu par patēriņa kredītu aizdevējiem jau piešķirta vienlīdzīga piekļuve kredītreģistriem citās dalībvalstīs. Tomēr sniegtā informācija atšķiras: dažās dalībvalstīs kredītreģistros ziņo tikai par nokavētajiem maksājumiem (t. i., negatīvā ziņošana); citās ziņo arī par maksājumu regularitāti (t. i., pozitīvā ziņošana). Turklāt kredītdatu apmaiņa parasti notiek tikai abpusēji. Tādējādi kredītreģistri nav sadarbspējīgi, pieejamo datu atbilstība kredītspējas novērtējumiem nav skaidra un informāciju plaši neizmanto pārrobežu mērogā.

Jau tiek īstenots darbs šo problēmu novēršanai. Pastāv uz tirgu vērstas abpusējas informācijas apmaiņas līgumi starp kredītreģistriem dažādās dalībvalstīs, kurās valsts ziņošanas ieradumi ir līdzīgi. Tomēr joprojām ir daudz nepilnību. Eiropas Centrālās bankas darbam AnaCredit (jauna datu kopa, kas ietvers detalizētu informāciju par atsevišķiem eurozonas banku kredītiem) jomā būtu jānodrošina turpmāka datu standartizācija kredītu jomā. Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna ietvaros Komisija pēta veidus, kā uzlabot tādas finanšu informācijas un kredītinformācijas pieejamību (alternatīviem) aizdevējiem un ieguldītājiem, kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ļautu tiem labāk izprast finansējumu meklējošu MVU riska profilu un pieņemt pamatotus lēmumus.

4.Virzība uz inovatīvu digitālo vidi

Personas, kas sniegušas atbildes par Zaļo grāmatu, uzskata, ka finanšu pakalpojumiem ir liels potenciāls inovācijas un tehnoloģijas (FinTech) jomā, kā arī saistībā ar tādu šķēršļu novēršanu, kas attiecas uz finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem pirkšanu un pārdošanu pārrobežu mērogā. Šā rīcības plāna trešais mērķis ir atbalstīt tādas inovatīvas digitālās vides izveidi, kurai būtu jāatvieglo dažu vienotā tirgus esošo šķēršļu novēršana privātajā sektorā, vienlaikus nodrošinot augstu drošības līmeni.

Komisijas uzdevums ir izveidot tādu regulatīvu un uzraudzības vidi visā ES, kas atbalsta digitālo inovāciju. Nozīmīgs solis ir nesen pieņemtā Regula par elektronisko identifikāciju (eIDAS regula) 24 , kas nodrošina valsts pakalpojumu un uzticamības pakalpojumu elektroniskās identifikācijas pārrobežu atzīšanu ES vienotajā tirgū. Elektroniskās identifikācijas sadarbspējīga sistēma arī varētu palīdzēt uzņēmumiem attīstīt digitālās patērētāju attiecības. Ilgākā termiņā Komisijai jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai izmantotu tehnoloģiskās inovācijas iespējas visā finanšu pakalpojumu nozarē, vienlaikus nodrošinot augstus patērētāju un personas datu aizsardzības un drošības standartus, kā arī tirgus stabilitāti.

4.1.Uz tehnoloģijām balstīts vienotais tirgus privātpersonām un maziem uzņēmumiem paredzētiem finanšu pakalpojumiem

Nozīmīgs izaicinājums turpmākajos gados būs izveidot vidi, kurā var stiprināt finanšu jomas inovāciju, kura sniedz labumu patērētājiem. Inovatīvi uzņēmumi regulāri pauž bažas par to, ka ES un dalībvalstu tiesību akti un uzraudzības prakse ierobežo to spēju nodrošināt inovācijas un piedāvāt pakalpojumus pārrobežu mērogā. Tie nav droši par to, kā jaunie pakalpojumi iekļausies esošajos noteikumos, un tie var saskarties ar tādu regulatīvo prasību nesamērīgu, nekonsekventu vai pārāk piesardzīgu piemērošanu, kuras nav atbilstošas šiem inovatīvajiem pakalpojumiem. Vienlaikus iedzīvotāju vidū ir plaši izplatītas bažas par maksājumu drošību un bailes no digitālās krāpniecības. Šīs bažas atbilstoši jānovērš pirms inovācijas attīstīšanas finanšu pakalpojumu jomā. Eiropas Drošības programmā 25 Eiropas Komisija atzina nepieciešamību pārskatīt esošo ES tiesisko regulējumu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem 26 , nepieciešamības gadījumā atjauninot to. Leģislatīvu priekšlikumu plānots iesniegt 2017. gada rudenī.

Inovācija rada jaunus izaicinājumus finanšu pakalpojumu regulatoriem un uzraugiem, kuriem jānodrošina patērētāju aizsardzība un tirgus stabilitātes saglabāšana bez paļaušanās uz agrāko praksi un pieredzi. Vairāki ES finanšu pakalpojumu regulatori ir sākuši darboties aktīvāk, izstrādājot jaunas metodes inovatīvas darbības attīstības atbalstam, vienlaikus mācoties no šiem uzņēmumiem. Šīs iniciatīvas ietver centrus, kas sniedz ieteikumus par piemērojamajiem noteikumiem, un grupas, kas izvērtē tehnoloģijas ietekmi uz politiku. Daži valsts regulatori un uzraugi īpaši cieši sadarbojas ar inovatīviem uzņēmumiem, izmēģinot to pasākumus tā sauktajās “regulatīvajās smilšukastēs”.

Patiesa, uz tehnoloģijām balstīta finanšu pakalpojumu vienotā tirgus veidošanai būs nepieciešama visu ieinteresēto personu (t. i., patērētāju, vēsturisko tirgus dalībnieku, alternatīvo FinTech nodrošinātāju) sadarbība. Komisija atbalsta jaunas regulatīvās un uzraudzības pieejas un pārrobežu sadarbību darbā ar inovatīviem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju pienācīgu aizsardzību.

Komisija arī izveidojusi iekšēju FinTech darba grupu, kas aptver visus attiecīgos dienestus, kuri strādā finanšu regulējuma, tehnoloģiju, datu un konkurences jomā, lai nodrošinātu, ka izvērtējums atspoguļo daudznozaru pieeju, kas nepieciešama FinTech attīstībā. Papildus šim rīcības plānam Komisija uzsāk sabiedrisku apspriešanu, lai saņemtu datus no ieinteresētajām personām ar mērķi plašāk attīstīt Komisijas politikas pieeju attiecībā uz tehnoloģiskajām inovācijām finanšu pakalpojumu jomā. Apspriešana aptver četrus plašus politikas mērķus, kas atspoguļo galvenās iespējas un problēmas, kuras saistītas ar FinTech:

(1)patērētāju un uzņēmumu piekļuves finanšu pakalpojumiem veicināšana;

(2)darbības izmaksu samazināšana un efektivitātes palielināšana nozarē;

(3)vienotā tirgus konkurences palielināšana, mazinot šķēršļus ienākšanai tirgū; kā arī

(4)lielākas datu koplietošanas un pārredzamības līdzsvarošana ar privātuma vajadzībām.

Šim darbam tiks arī piešķirts Eiropas Parlamenta īpašais finansējums, kas paredzēts izmēģinājuma projektam, kura mērķis ir stiprināt valsts regulatoru spējas un tehnisko kompetenci attiecībā uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.

4.2.Digitalizētas attiecības ar klientiem

Viens no galvenajiem FinTech ieguvumiem īstermiņā ir tās potenciāls patērētāju tiešsaistes attiecību veicināšanā. Ļaut uzņēmumiem veidot pilnībā digitālas patērētāju attiecības ir būtiski finanšu pakalpojumu privātpersonām un maziem uzņēmumiem vienota tirgus izveidē, kā 2016. gada novembrī Komisijas organizētajā apaļā galda sanāksmē apstiprināja lielāko Eiropas banku vadītāji. 27 Finanšu pakalpojumu pārrobežu sniegšana netiks uzsākta, kamēr patērētājiem būs jāierodas pakalpojumu sniedzēju birojā, lai pierādītu savu identitāti, saņemtu informācijas sniegšanas dokumentus drukātā veidā un ar roku parakstītu līgumus.

4.2.1.Attālinātā identifikācija

Novatori izstrādā jaunus veidus, kādos identificēt un autentificēt klientus. RegTech 28 varētu mainīt tirgus, ieviešot automātiskas uzņēmumu, personu un personu apliecinošu dokumentu pārbaudes, lai izpildītu principam “pazīsti savu klientu” piemērojamās prasības ar attālinātās identifikācijas palīdzību, kā arī novērstu krāpniecību. 29 Elektroniskās identitātes shēmu izmantošana, kā noteikts eIDAS regulā, ļautu atvērt bankas kontu tiešsaistē, nodrošinot atbilstību stingrām prasībām attiecībā uz klienta identitātes pierādīšanu un verifikāciju atbilstoši principam “pazīsti savu klientu” vai klienta uzticamības pārbaudei. Kvalificētu e-parakstu juridiskā noteiktība un derīgums saskaņā ar eIDAS regulu varētu arī uzlabot elektronisko darījumu drošību. Tas būtu jāpiemēro pārrobežu mērogā un dažādās nozarēs, un tam jābūt tādām pašām tiesiskajām sekām kā tradicionālajām procedūrām, ko veic papīra formātā.

Drīzumā transponējamajā 4. Direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 30 ar ierosinātajiem grozījumiem 31 atzītas šīs jaunās norises un pieņemti elektroniskās identifikācijas līdzekļi saskaņā ar eIDAS regulu kā rīki klientu uzticamības prasību izpildei. Paziņojumi par elektroniskās identitātes shēmām gaidāmi no 2017. gada vidus, un ir būtiski, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka shēmas, kuras tās gatavo paziņošanai, ir sadarbspējīgas un pieejamas izmantošanai arī privātajā sektorā. Komisija turpinās popularizēt elektroniskās identitātes izmantošanu dalībvalstīs un veicināt paziņošanu par to.

4. Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir direktīva, kurā paredzēta minimāla saskaņošana, tādējādi dalībvalstīs to var piemērot atšķirīgi. Lēmumi par to, kā var izmantot inovatīvus digitālos rīkus klientu identifikācijai, jāpieņem dalībvalstīm, kurām arī jānodrošina, ka šie rīki ir droši, ka tie nerada jaunus riskus patērētājiem vai sistēmai un atbilst ES datu aizsardzības jomas tiesību aktiem. Komisija izveidos specializētu ekspertu grupu, lai sīkāk pētītu šos jautājumus un izstrādātu vienotus norādījumus. Grupa ietvers regulatorus, uzraugus, finanšu iestādes un dalībvalstu identitātes ekspertu esošo grupu.

Šajā kontekstā Komisija veic pētījumu, kurā izvērtē pašreizējo normatīvo un uzraudzības regulējumu un paraugpraksi saistībā ar attālināto identifikāciju un klientu uzticamības pārbaudi visā ES. Vienlaikus Komisija tuvākajā laikā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros nodrošinās iespēju pārbaudīt, kā bankas izmanto elektroniskās identifikācijas līdzekļus pārrobežu mērogā. Tā arī izvirzīs īstenošanas plānu un noteiks informācijas sistēmu arhitektūras risinājumus ar mērķi virzīties uz konkrētu e-banku veidošanas elementu, kas atbildīs prasībām, kuras saistītas ar banku klientu attālināto identifikāciju.

4.2.2.Digitālā tālpārdošana

Patērētāju uzvedības maiņa un finanšu pakalpojumu sniedzēju jauni darbības modeļi varētu radīt jaunus patērētāju aizsardzības riskus (piem., tiešsaistes satura problēmas, finansiāla atstumšana, uzraudzības/regulatīvās problēmas šajā tirgū utt.). Šiem riskiem pagaidām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Tādēļ nepieciešams novērtējums, lai pārbaudītu, vai esošie nozares un horizontālie tiesību akti (piem., Direktīva par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu 32 ) joprojām atbilst mērķim.

Piemēram, pirms finanšu pakalpojumu instrumenta iegādes patērētājiem jāsaņem informācija par instrumentu vai nu papīra formātā, vai tiešsaistē, lai tie varētu pieņemt pamatotus lēmumus. Nozares pārstāvju atsauksmes liecina, ka pašreizējās prasības par informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas varētu nebūt piemērotas digitālajai videi. Personas, kas sniedza atbildes par Zaļo grāmatu, ierosināja izmantot interaktīvākas un iesaistošākas platformas, kas piemērotas viedtālruņiem vai planšetdatoriem, lai uzlabotu patērētu izpratni par finanšu instrumentiem.

Informācijas sniegšanas prasības ir iekļautas vairākās direktīvās un regulās, tostarp par hipotekāro kredītu un patēriņa kredītu, par maksājumu kontiem, par finanšu instrumentu tirgiem, komplektētiem privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un pārvedamu vērtspapīru kolektīvajiem ieguldījumiem. Komisija pirms šo tiesību aktu grozījumu ierosināšanas pārraudzīs, kā šīs informācijas sniegšanas prasības piemēros digitālo pakalpojumu sniedzēji. Komisija arī aicina nozares pārstāvjus piedāvāt atbilstošus jaunus risinājumus, kas varētu palīdzēt patērētājiem iegūt labāku izpratni par finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem un pieņemt pamatotus lēmumus.

Komisija arī veic privāto ieguldījumu produktu Eiropas tirgu visaptverošu novērtējumu, pievēršoties izplatīšanas kanāliem un ieguldījumu konsultācijām. Mērķis ir noteikt veidus, kā uzlabot starpniecības kanālu efektivitāti, lai privātie ieguldītāji varētu piekļūt piemērotiem ieguldījumu produktiem rentablā veidā. Rezultāti gaidāmi 2018. gada sākumā.

5.Secinājumi

Neatkarīgi no pašreizējiem iegādes modeļiem visi patērētāji var daudz iegūt no patiesa finanšu pakalpojumu vienotā tirgus. Tomēr joprojām pastāv būtiski šķēršļi integrācijai. Tie jānovērš un pēc tam jāsamazina tirgus sadrumstalotība, lai visi patērētāji varētu iegūt no lielākas izvēles un uzlabotas kvalitātes, kā arī augsta drošības līmeņa. Kad tas tiks sasniegts un kad finanšu pakalpojumu iegāde pārrobežu mērogā kļūs par dzīves realitāti arvien lielākam skaitam eiropiešu, izraisītais konkurences spiediens sniegs labumu visiem patērētājiem, tostarp tiem, kas turpinās finanšu pakalpojumus iegādāties savā valstī.

Komisija ar ES tiesību aktu palīdzību jau ir novērsusi daudzus regulatīvos šķēršļus, un šajā rīcības plānā ir izklāstītas ieceres turpmākam darbam, kas tiks veikts, konsolidējot tiesību aktu kopumu un veicinot inovāciju. FinTech radīs jaunas iespējas dažu atlikušo integrācijas šķēršļu novēršanai un valsts tirgu turpmākai atvēršanai, ja vien tiks veikti arī atbilstoši aizsardzības pasākumi. Tomēr patiesai šā potenciāla izmantošanai nepieciešams regulējums un darba metodes, kas atbilst strauji mainīgajai finanšu pakalpojumu nozarei. Tādēļ Komisija aicina dalībvalstis, valstu kompetentās iestādes, finanšu pakalpojumu sniedzējus un patērētāju organizācijas apvienot spēkus, lai izveidotu patiesu, uz tehnoloģijām balstītu vienoto tirgu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām un maziem uzņēmumiem.

(1)  Īpašais Eirobarometrs 446, 2016. gada jūlijs:  http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/PublicOpinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2108 . Plašāka informācija par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem Eiropas vienotā tirgus pašreizējo stāvokli ir sniegta Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem:
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2015:630:FIN

(2)  Skatīt http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2015:630:FIN  

(3)  Skatīt http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52015DC0468  

(4)  2016/2056(INI), pieņemts 2016. gada 17. oktobrī.

(5)  Skatīt http://ec.europa.eu/consumers/consumer_rights/review  

(6)  Skatīt http://ec.europa.eu/finance/fin-net/index_en.htm  

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001, OV L 266, 9.10.2009., 11.–18. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, OV L 319, 5.12.2007., 1.–36. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK, OV L 337, 23.12.2015., 35.–127. lpp.

(10)  Eirobarometrs 446, kopsavilkuma 12. lappuse un turpmākās lappuses.

(11) Eiropas Komisija, “Pētījums par digitalizācijas un inovācijas lomu finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un apdrošināšanas patiesa vienotā tirgus izveidē”, kopsavilkums, 2016. gada jūlijs, pieejams: https://ec.europa.eu/info/publications/study-impact-digitalisation-eu-single-market-consumer-financial-services_en , (Digitalizācijas pētījums), 5. lappuse.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām, OV L 257, 28.8.2014., 214.–246. lpp.

(13) Skatīt http://ec.europa.eu/consumers/consumer_rights/unfair-trade/comparison-tools/index_en.htm

(14) Pētījuma pamatā būs tāda notiekoša uzvedības pētījuma rezultāti, kurš attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem un kura mērķis cita starpā ir nodrošināt pārliecinošus kvantitatīvus pierādījumus par patērētāju pieredzi apdrošināšanas tirgū, dažādu līgumu elementu ietekmi, informācijas sniegšanas veida ietekmi un apdrošināšanas pārrobežu iegādes šķēršļiem.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, OV L 263, 7.10.2009., 11.–31. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija), OV L 26, 2.2.2016., 19.–59. lpp.

(17)  Skatīt http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-86_lv.htm  

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, OV L 133, 22.5.2008., 66.–92. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

(20)  Eurosistēmas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, Eurosistēmas mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls, 2013. gads, pieejams:  https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/ecbsp2en.pdf?2180f869d12ccc366869c9419b3da32e , 71. lpp.

(21)  Pieejams:  http://ec.europa.eu/consumers/financial_services/reference_studies_documents/docs/part_1_synthesis_of_findings_en.pdf  

(22)  Finanšu tehnoloģija (FinTech) attiecas uz finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas balstās uz tehnoloģiju, ietverot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus, kuri kaut kādā veidā izmanto uz tehnoloģiju balstītas sistēmas, lai sniegtu tiešus finanšu pakalpojumus vai uzlabotu finanšu sistēmas efektivitāti.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī — no 2018. gada 25. maija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK, OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.

(25)   https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/e-library/documents/basic-documents/docs/eu_agenda_on_security_en.pdf  

(26)  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001F0413&from=LV

(27)  Apspriestie jautājumi ietvēra elektronisko identifikāciju un digitālo pievienošanos (digital on-boarding), kiberdrošību, datus un mākoņus, platformas un maksājumus, kā arī ar FinTech saistītās digitālās prasmes.

(28)  RegTech ir regulatīvā tehnoloģija un darbības modelis, kura ietvaros tehnoloģija sniedz iespēju uzņēmumiem nodrošināt labāku atbilstību noteikumiem; RegTech var arī sniegt iespēju valdības iestādēm īstenot, pārraudzīt vai izpildīt noteikumus efektīvākā, lietderīgākā vai lietotājdraudzīgā veidā.

(29)  Imafidon, C., “The spiralling costs of KYC for banks and how FinTech can help” (“Principa “pazīsti savu klientu” svārstīgās izmaksas bankām un iespējamā palīdzība ar FinTech starpniecību”), ITPro Portal, 2016. gada jūnijs, pieejams šādā saitē: http://www.itproportal.com/2016/06/06/the-spiralling-costs-of-kyc-for-banks-and-how-fintech-can-help  

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.

(31)  Skatīt http://ec.europa.eu/justice/criminal/document/files/aml-directive_en.pdf  

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK, OV L 271, 9.10.2002., 16.–24. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.3.2017

COM(2017) 139 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle

1. pielikums. Pasākumu pārskats un indikatīvais laika grafiks