EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.2.2017

COM(2017) 124 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kļūdu pamatcēloņi un veiktie pasākumi (Finanšu regulas 32.panta 5.punkts)

Saturs

I.    Ievads un kopsavilkums    

II.    Vispārīgs pārskats    

1.    Konteksts    

1.1.    ES budžets un tā izpilde    

1.2.    Komisijas pārraudzība ES budžeta izpildē    

1.3.    Eiropas Parlamenta un Padomes prasības 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājumā    

2.    Kļūdu pastāvīgi augstu līmeņu analīzes metodoloģija    

2.1.    Pamatdefinīcijas un kritēriji    9

2.2.    Komisijas un Palātas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai    10

a)    Komisijas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai    10

b)    Palātas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai    10

c)    No Komisijas un Palātas pieejām izrietošo rezultātu salīdzinājums    11

3.    Situācija attiecībā uz ES budžetu kopumā    12

3.1.    Komisijas pastāvīgie centieni samazināt kļūdu vispārējo līmeni    12

3.2.    Komisijas un Palātas noteiktie kļūdu veidi    14

3.3.    Būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu rakstura sekas    14

3.4.    Pārbaužu un vienkāršošanas izmaksas    15

3.5.    Nepieciešamība vēl vairāk uzlabot esošās pārvaldības un kontroles sistēmas, it īpaši pirmā līmeņa pārbaudes dalībvalstīs    16

III.    Situācija attiecībā uz dažādām DFS izdevumu kategorijām    17

1.    Ievads    17

2.    DFS 1.A izdevumu kategorija — konkurētspēja — pētniecība un inovācija (t. i., pētniecības un inovācijas ĢD — RTD — un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD — CNECT)    19

2.1.    Kļūdu līmenis    19

2.2.    Kļūdu pamatcēloņi    20

a)    Politikas mērķi un prioritātes    20

b)    Atbilstība    21

c)    Kļūdu neatklāšanas cēlonis — pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi    21

2.3.    Veiktie korektīvie pasākumi    22

a)    Vienkāršošana    22

b)    Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana    22

c)    Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: turpmāka vienkāršošana, bet arī jomas ar palielinātu risku    23

3.    DFS 1.B izdevumu apakškategorija — kohēzija    23

3.1.    DFS 1.B izdevumu apakškategorija — Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD (REGIO)    25

3.1.1.    Kļūdu līmenis    25

3.1.2.    Kļūdu pamatcēloņi    27

3.1.3.    Veiktie korektīvie pasākumi    28

a)    Vienkāršošana    28

b)    Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana    29

c)    Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: stingrāki kontroles un pārskatatbildības noteikumi    31

3.2.    DFS 1.B izdevumu apakškategorija — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD (EMPL)    32

3.2.1.    Kļūdu līmenis    32

3.2.2.    Kļūdu pamatcēloņi    34

3.2.3.    Veiktie korektīvie pasākumi    35

a)    Vienkāršošana    35

b)    Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana    37

c)    Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: stingrāki kontroles un pārskatatbildības noteikumi    37

4.    DFS 2. kategorija — dabas resursi    38

4.1.    Kļūdu līmeņi    38

4.2.    Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)    40

4.2.1.    Kļūdu pamatcēloņi    40

4.2.2.    Veiktie korektīvie pasākumi    40

4.3.    Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)    41

4.3.1.    Kļūdu pamatcēloņi    41

4.3.2.    Veiktie korektīvie pasākumi    41

a)    Vienkāršošana    41

b)    Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana    42

c)    Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: būtiski uzlabojumi    43

5.    DFS 4. kategorija — globālā Eiropa    43

5.1.    Kļūdu līmeņi    43

5.2.    Starptautiskās sadarbības un attīstības (DEVCO) ĢD    44

5.2.1.    Kļūdu pamatcēloņi    44

5.2.2.    Veiktie korektīvie pasākumi    45

a)    Vienkāršošana    45

b)    Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana    45

c)    Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam    46

5.3.    Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD (NEAR/ELARG)    46

5.3.1.    Kļūdu pamatcēloņi    46

5.3.2.    Veiktie korektīvie pasākumi    46

IV.    Secinājumi    48

1.    Finanšu pārvaldība ir ievērojami uzlabojusies, veicinot kļūdu līmeņa samazināšanos    48

2.    Komisija un Palāta savā novērtējumā ir vienisprātis par kļūdu līmeni un pamatcēloņiem    48

3.    Nepieciešamība apsvērt būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu raksturu    48

4.    Pārvaldības un pārbaužu izmaksas un turpmākas vienkāršošanas nepieciešamība    48

5.    Komisija pastāvīgi īsteno pasākumus, lai novērstu kļūdu pamatcēloņus un finansiālo ietekmi    48

I.Ievads un kopsavilkums

Šajā paziņojumā sniegta rūpīga analīze par kļūdu pamatcēloņiem saistībā ar ES budžeta izpildi un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Finanšu regulas 1 32. panta 5. punktu. Tas atbilst Eiropas Parlamenta 2 un Padomes 3 pieprasījumiem sniegt ziņojumu par „kļūdu pastāvīgi augstajiem līmeņiem un to pamatcēloņiem”. Paziņojums ir balstīts uz Komisijai pieejamo informāciju galvenokārt par maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — „Līgums”) 317. pantu atbilstīga budžeta izlietojuma nodrošināšana ir galvenokārt Komisijas pienākums.

Tā kā Komisija uzņemas galīgo atbildību par ES budžeta izpildi, aptuveni 80 % izdevumu saskaņā ar dalīto pārvaldību faktiski tieši izpilda dalībvalstis. Tas īpaši attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku un strukturāliem un investīciju fondiem. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, tiesiskais regulējums paredz, ka dalībvalstīm jāpilnvaro īstenošanas iestādes (lauksaimniecības jomas maksājumu aģentūras un kohēzijas jomas vadošās iestādes) un ārējās revīzijas struktūras (lauksaimniecības jomas sertifikācijas struktūras un kohēzijas jomas revīzijas iestādes), kas vietējā mērogā gadā veic aptuveni 19 000 revīziju. Atlikušie 20 % ES budžeta tiek izpildīti tiešā vai netiešā pārvaldībā, ar trešo personu, it īpaši Eiropas vai starptautisko finanšu iestāžu, piemēram, Eiropas Investīciju bankas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras, starpniecību.

Pēc ārējo revidentu veiktā darba uzticamības rūpīgas izpētes Komisija piemēro „vienotās revīzijas” koncepciju, saskaņā ar kuru katrs kontroles līmenis balstās uz iepriekšējo līmeni. Piemērojot šo pieeju, kuras mērķis ir novērst kontroles darba dublēšanos un samazināt kontroles un revīzijas kopējās administratīvās izmaksas, kā arī galīgo saņēmēju slogu, dažādas Komisijas struktūrvienības gadā veic aptuveni 250 revīzijas kohēzijas un lauksaimniecības jomā 4 .

Tiešas un netiešas pārvaldības gadījumos Komisijas pārraudzības pamatā ir tās ex post kontroles/revīzijas nodaļas darbs un/vai saskaņā ar līgumu izmantoto ārējo revidentu (piemēram, starptautiskās sadarbības un attīstības, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu jomā) rezultāti.

Eiropas Komisija sagatavo gada ziņojumu par budžeta izpildi jeb Pārvaldības un izpildes gada ziņojumu 5 , kā arī detalizētus dažādu Komisijas dienestu gada darbības pārskatus. Kopā tie sniedz visaptverošu pārskatu, kura pamatā ir Komisijai pieejamā informācija par gada budžeta izpildi un publisko izdevumu ieguldījumu vietējā mēroga rezultātu sasniegšanā. Turklāt šie ziņojumi ietver attiecīgā pārvaldības un kontroles sistēmu darbības ģenerāldirektora novērtējumu, iespējamos trūkumus nosakošas atrunas un detalizētu analīzi, kas norāda uz pareizu finanšu pārvaldību.

Pārvaldības un pārskatatbildības nolūkos Komisijas struktūrvienībām ir precīzākās kļūdu līmeņa aplēses to atbildības jomā, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp statistiski reprezentatīvu paraugu kontroles un revīzijas rezultātus, un izmantojot profesionālu vērtējumu. Šis novērtējums nodrošina Komisijas aplēses par kļūdu līmeni ES budžeta izpildē divos procesa posmos: aplēses par maksāšanas/ziņošanas brīdī riskam pakļautajām summām un aplēses par noslēgumā riskam pakļautajām summām, t. i., tiklīdz ir īstenoti visi korektīvie pasākumi saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām. Turklāt Komisija publicē ikgadējo Paziņojumu par ES budžeta aizsargāšanu 6 , kurā sniegta papildinformācija par preventīviem un korektīviem pasākumiem. Šie divi ziņojumi tagad ir ietverti Integrētajā finanšu pārskatu apkopojumā 7 , tādējādi sniedzot pilnīgu priekšstatu par ES budžeta izpildi pagājušajā gadā.

Saskaņā ar Līguma 287. pantu Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk — „Palāta”) sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējo ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta aplēš kļūdu līmeņus, pamatojoties uz statistiskiem paraugiem un izmantojot iespējamāko kļūdu īpatsvaru, zemāko kļūdu robežu un augstāko kļūdu robežu katrai daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijai un budžeta izdevumiem kopumā. Šīs aplēstās kļūdas atspoguļo neatbilstību tiesību normām un līdz ar to — likumību un pareizību no administratīvo prasību viedokļa, ko nevajadzētu kļūdaini pielīdzināt krāpšanai vai izdevumiem, kas neatbilst faktiski nodrošinātajiem pakalpojumiem vai precēm vai sasniegtajiem rezultātiem 8 .

Pateicoties šai stingrajai dažādu līmeņu kontroles sistēmai, finanšu pārvaldība pēdējās desmitgades laikā ir būtiski uzlabojusies. Eiropas Parlamenta, Padomes un Palātas pastāvīgi veiktās rūpīgās pārbaudes veicināja profesionalitātes pieaugumu visā ES līdzekļu kontroles ķēdē, sākot ar Komisiju, beidzot ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Pēdējos gados Komisijas un Palātas kļūdu aplēšu rezultātā radušies aizvien līdzīgāki secinājumi par kļūdu līmeņiem. Komisijas aplēses par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām un svarīgākajām izdevumu jomām lielākoties ir Palātas diapazonā, ko nosaka augstākā un zemākā kļūdu robeža.

Atbilstīgi uzlabojumiem finanšu pārvaldībā Komisijas un Palātas rezultāti norāda, ka kļūdu līmeņi samazinās (skatīt 2. diagrammu). Šīs gada aplēses dažās politikas jomās (it īpaši „Kohēzija") no divciparu īpatsvara pirms 2009. gada samazinājās līdz pašreizējiem būtiski zemākiem līmeņiem —zem 5 % vairumā politikas jomu un dažās jomās — tuvu vai pat zem 2 %. Turklāt aplēsto kļūdu īpatsvars būtiski atšķiras atkarībā no politikas jomas un atbalsta shēmām 9 .

Neskatoties uz panākto progresu, Palāta līdz šim nav izdevusi pozitīvu ticamības deklarāciju, jo gada aplēsto kļūdu īpatsvars vēl nav samazinājies zem 2 % būtiskuma robežvērtības.

Šiem uzlabojumiem, ko raksturo kļūdu īpatsvara samazinājums, bija nepieciešams ļoti būtisks ieguldījums saistībā ar valsts sektora pārbaudēm. Tā rezultātā dažās jomās ir augstas pārbaužu izmaksas 10 , kas liek šaubīties par revīziju un pārbaužu turpmākas intensifikācijas piemērotību. Turklāt piemērojamie noteikumi bieži vien ir sarežģīti, lai sasniegtu vērienīgus un konkrētus politikas mērķus. Turklāt to mērķis ir risināt visas iespējamās situācijas un nodrošināt pēc iespējas lielāku noteiktību saistībā ar izdevumu likumību un pareizību, lai novērstu ex post korekcijas.

Turklāt, kā parāda Komisijas un Palātas veiktā analīze, politikas jomās, kurās piemērojami mazāk sarežģīti atbilstības noteikumi, ir zemāki kļūdu līmeņi.

Tas izskaidro valsts sektora iestāžu un galīgo saņēmēju pieprasījuma palielināšanos, lai uzlabotu tiesiskā regulējuma un administratīvās sistēmas samērīgumu un izmaksu efektivitāti. Jāveic nevis vairāk, bet kvalitatīvākas pārbaudes. Tuklāt vienkāršošana ir efektīvākais veids, kā samazināt izmaksas, kontroles slogu un kļūdu risku.

Lai panāktu turpmāku progresu šajā jomā, Komisija 2015. gadā uzsāka iniciatīvu „Uz rezultātiem orientēts ES budžets”. Tās galvenais mērķis ir garantēt, lai veiksmīgi izpildīts ES budžets atbilstu noteikumiem un veicinātu vēlamo rezultātu sasniegšanu. Līdz ar snieguma apsvērumu ciešāku integrāciju lēmumu pieņemšanas procesā visā budžeta ciklā šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt sekmīgu finanšu pārvaldību, izmantojot stabilāku pārskatu sistēmu, labāku metodoloģiju kļūdu īpatsvara aprēķināšanai daudzgadu shēmā, vienkāršākus noteikumus, kā arī efektīvākas un samērīgākas pārbaudes, lai maksimāli palielinātu to valsts līdzekļu daļu, kas faktiski veicina pozitīvu rezultātu sasniegšanu vietējā mērogā.

Lai īstenotu konkrētas darbības šajā jomā, tiek veikta visaptveroša kļūdu faktisko pamatcēloņu analīze. Komisija un Palāta kopumā izdarījusi tādus pašus secinājumus par kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu būtību un pamatcēloņiem – pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības, it īpaši dalībvalstīs, trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās/aģentūrās. Šo situāciju vēl vairāk saasina reizēm sarežģītais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiek īstenota ES politika, — to parāda kļūdu īpatsvars, kas režīmos, kuru pamatā ir vienkāršotas izmaksu iespējas 11 , vai „maksājumtiesību” režīmos 12 ir būtiski zemāks nekā shēmās, kuru pamatā ir pilnīga ex post izmaksu atlīdzināšana.

Jāatzīmē, ka kļūdas ne vienmēr nozīmē, ka nepareizi minētās summas tikušas neatbilstoši izmantotas vai ka politikas mērķi nav sasniegti.

Gadu gaitā izplatītāko kļūdu veidi, kas radušies šo faktoru apvienojumā:

a)neatbilstīgi izdevumu posteņi;

b)neatbilstīgi saņēmēji/projekti/īstenošanas periodi;

c)publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu neievērošana;

d)nepietiekama uzticama dokumentācija izdevumu deklarāciju pamatošanai; kā arī

e)nepareiza atbalsttiesīgo platību deklarēšana lauksaimniecības jomā.

Komisija pastāvīgi īsteno preventīvus (piemēram, maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu) un korektīvus (finanšu korekcijas un atgūšanu) pasākumus, lai novērstu pamatcēloņus un kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu ietekmi. Par apstiprinātajām un izpildītajām summām pieejamie dati un nākotnes korekciju aplēses parāda, ka daudzgadu pieeja garantē ar darījumu likumību un pareizību saistīto risku pienācīgu vadību, tādējādi noslēgumā riskam pakļautās summas veido aptuveni 0,8–1,3 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem 13 .

Ģenerāldirektorāti īsteno mērķtiecīgus pasākumus, lai nostiprinātu pārvaldības un kontroles sistēmas valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī 14 ; iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze veicinājusi uzlabojumus turpmāko programmu izstrādē 15 , un 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšana ietver nozīmīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, sākot ar ES budžeta izpildei piemērojamo noteikumu vienkāršošanu 16 .

Turklāt Komisija koordinē dalībvalstu iekšējās kontroles speciālistu tīklu, kas ļauj noteikt labu praksi un dalīties ar to, lai uzlabotu vispārējā valsts sektora pārvaldības sistēmas. Krāpšanas novēršanas un noteikšanas jomā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Komisijas dienesti, kas atbild par dalīto pārvaldību, sadarbojas ar dalībvalstīm darbsemināros, semināros, mācībās un praktisku vadlīniju dokumentu izstrādē. Lai gan nozaru regulas nosaka, ka dalībvalstīm jāievieš efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, Komisija sekmīgi veicina šo pasākumu iekļaušanu visaptverošās valsts stratēģijās krāpšanas apkarošanai.

Šis paziņojums vispirms ietver ES budžeta izpildes (tostarp Komisijas uzraudzības) konteksta vispārīgu aprakstu, lai nodrošinātu izdevumu likumību un pareizību. Pēc tam dažādās DFS izdevumu kategorijas tiek pārbaudītas, ņemot vērā kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu esību, to pamatcēloņus un atbildīgo Komisijas dienestu veiktos korektīvos pasākumus.

II.Vispārīgs pārskats

1.Konteksts

1.1.ES budžets un tā izpilde

ES budžets ir nozīmīgs līdzeklis politikas mērķu sasniegšanai. 2015. gadā kopējie izdevumi bija EUR 145,2 miljardi jeb aptuveni EUR 285 katram iedzīvotājam. Tie veidoja 2,1 % no ES dalībvalstu kopējiem valsts izdevumiem.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 322. pantu DFS kontekstā katru gadu vienojas par ES budžetu. Atbilstīga budžeta izlietojuma nodrošināšana ir galvenokārt Komisijas pienākums. Gandrīz 80 % budžeta izpilda saskaņā ar tā dēvēto „dalīto pārvaldību” — dalībvalstis sadala līdzekļus saņēmēju starpā un pārvalda izdevumus saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem (piemēram, attiecībā uz izdevumiem „Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas" jomā un izdevumiem „Dabas resursu" jomā). Atlikušos 20 % izpilda tiešā (Komisijas dienestu) vai netiešā (trešo valstu/starptautisko organizāciju) pārvaldībā.

Programmas var arī sagrupēt saskaņā ar veidu, kādā tiek noteikti izdevumi:

maksājumtiesību programmas — maksājumu pamatā ir konkrēti nosacījumi, piemēram, studentu un pētnieku sadraudzības (konkurētspējas izdevumi), tiešie maksājumi lauksaimniekiem („Dabas resursi"), tiešais budžeta atbalsts („Globālā Eiropa") vai algas un pensijas („Administrācija");

izmaksu atlīdzināšanas shēmas — ES atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbilstīgām darbībām, piemēram, pētniecības projektiem (izdevumi kategorijā „Konkurētspēja”), investīciju shēmām reģionālajā un lauku attīstībā („Kohēzija” un „Dabas resursi”), mācību shēmām („Kohēzija”) un attīstības projektiem („Globālā Eiropa”). Tomēr jāpiebilst, ka „vienkāršoto izmaksu iespēju" izmantošana „Kohēzijas" politikas jomā, kurā finansējuma pamatā ir sasniedzamie vai sasniegtie rezultāti (piemēram, to cilvēku skaits, kas piedalās arodmācībās ESF programmas ietvaros), būtībā ir līdzīga jēdzienam „maksājumtiesības”, jo to pamatā nav faktiskās izmaksas.

1.2.Komisijas pārraudzība ES budžeta izpildē

Dalītajā pārvaldībā Komisija veic valsts programmas iestāžu darba ciešu pārraudzību, iesaistot savus revidentus un veicot dalībvalstu iesniegtās informācijas rūpīgas pārbaudes. Šai informācijai ir divi veidi.

Pirmās kategorijas informāciju sniedz valsts iestādes (piemēram, lauksaimniecības jomas maksājumu aģentūras vai kohēzijas jomas vadošās iestādes), kas pieprasa un saņem ES līdzekļus no Komisijas un tad izmaksā tos (daļēji caur starpniekstruktūrām) galīgajiem saņēmējiem.

Otra veida informāciju sniedz valsts ārējie revidenti, kas nav atkarīgi no programmas īstenošanas (piemēram, lauksaimniecības jomas sertifikācijas struktūras vai kohēzijas jomas revīzijas iestādes), un tie sniedz garantijas par pārvaldības un kontroles sistēmu un pakārtoto darījumu ticamību.

Gadījumos, kad Komisija pēc rūpīgas pārbaudes secina, ka tā var paļauties uz šo valsts ārējo revidentu veikto kontroles darbu, tā piemēro „vienotās revīzijas” koncepciju. Šī koncepcija saistīta ar iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu, kuras pamatā ir ideja, ka katrs kontroles un revīzijas līmenis balstās uz iepriekšējo līmeni. „Vienotās revīzijas” mērķis ir novērst kontroles un revīzijas darba dublēšanos un samazināt kontroles un revīzijas darbību kopējās izmaksas gan dalībvalstu, gan Komisijas līmenī. Tās mērķis ir arī samazināt revidējamiem administratīvo slogu. Tā kā iestādei ir galīgā atbildība par ES budžeta izpildi, Komisija atrodas „vienotās revīzijas” piramīdas augšgalā.

Tiešas un netiešas pārvaldības gadījumos Komisijas pārraudzības pamatā ir tās ex post kontroles/revīzijas nodaļu darbs un/vai saskaņā ar līgumu izmantoto ārējo revidentu, kas parasti veic ex post kontroles, secinājumi.

1.3.Eiropas Parlamenta un Padomes prasības 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājumā

Nepareizu ES budžeta izdevumu līmeņi ir aktuāli jau daudzus gadus. Tas īpaši attiecas uz jomām ar pastāvīgi augstiem kļūdu līmeņiem un to iespējamiem iemesliem.

Finanšu regulas 32. panta 5. punkts paredz: „Ja īstenošanas gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija identificē kontroles sistēmu trūkumus un analizē iespējamo korekcijas pasākumu izmaksas un ieguvumus, kā arī veic vai ierosina atbilstīgu darbību, piemēram, piemērojamo noteikumu vienkāršošanu, kontroles sistēmu uzlabošanu un programmu vai nodrošināšanas sistēmu pārstrādāšanu”. Ņemot vērā šo prasību, Eiropas Parlaments 17 un Padome 18 aicināja Komisiju 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros iesniegt ziņojumu par „pastāvīgi augstiem kļūdu līmeņiem un to pamatcēloņiem". Ar šo ziņojumu tiek izpildīta minētā prasība.

2.Kļūdu pastāvīgi augstu līmeņu analīzes metodoloģija

2.1.Pamatdefinīcijas un kritēriji

Kļūda rodas, kad darījums netiek veikts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktu noteikumiem, tiesību normām un līgumiskajiem noteikumiem, tādējādi padarot deklarētos (un atlīdzinātos) izdevumus neatbilstīgus 19 .

Šajā saistībā ir svarīgi apsvērt turpmāk norādītos aspektus.

Kļūdas esība nenozīmē, ka līdzekļi ir pazuduši, zaudēti vai iztērēti nelietderīgi.

Neskatoties uz kļūdu esību, līdzekļi kopumā izmantoti to paredzētajiem mērķiem un apstiprinātajiem projektiem. Lai gan projekta īstenošanas gaitā bija nepilnības vai tika konstatēti neattiecināmi izdevumi, ne vienmēr tika ietekmēta projektu kvalitāte vai īstenošana.

Kļūda ne vienmēr nozīmē krāpšanu. Lai gan kļūdas ir saistītas ar noteiktu finansēšanas nosacījumu pārkāpumiem, krāpšana ir ļaunprātīga maldināšana. Svarīgi piebilst, ka konstatētā krāpšana veido maržas procentus 20 . Tomēr, ievērojot Komisijas pilnīgo neiecietību pret krāpšanu un korupciju, visās Komisijas struktūrvienībās tagad ir izstrādāta krāpšanas apkarošanas stratēģija, un tās pašlaik vēl vairāk uzlabo krāpšanas novēršanas un noteikšanas instrumentus.

Tāpēc šī ziņojuma nolūkā Komisija apsvēra šādus pamatkritērijus:

kļūdu līmeņi ir saistīti ar Komisijas, valsts iestāžu un/vai Palātas konstatētiem neatbilstīgiem izdevumiem;

pastāvīgi augsti līmeņi ir tie kļūdu līmeņi, kuru finansiālā ietekme vai riski vairākus gadus pārsniedz būtiskuma robežvērtību (2 %). Attiecībā uz šo ziņojumu ņemti vērā dati par trīs gadiem (2013.–2015. g.);

dati tiek apkopoti, balstoties uz politikas grupām un Komisijas dienestiem, ievērojot 2014.–2020. gada DFS izdevumu kategorijas.

Turpmākajā analīzē galvenokārt apskatīta maksājumu situācija attiecībā uz iepriekšējo plānošanas periodu (2007.–2013. g.). Tas ir tāpēc, ka ar jauno 2014.–2020. gada plānošanas periodu saistītais programmu/projektu īstenošanas līmenis vēl nenodrošina Komisijai pietiekami daudz datu, lai varētu veikt kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu pilnvērtīgu novērtējumu. Tomēr ziņojumā nav izvērtēts, vai 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūtā pieredze ir ņemta vērā, izstrādājot jaunos 2014.–2020. gada perioda juridiskos pamatus. Komisija cieši pārraudzīs, vai jaunās sistēmas un/vai jaunie atbilstības noteikumi efektīvi risina iepriekš atklātās problēmas, veicot šādas darbības:

novēršot kļūdas un/vai

nosakot vai labojot tās.

2.2.Komisijas un Palātas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai

a)Komisijas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai

Kā izskaidrots Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā (PIGZ) par 2015. gadu, Komisija nosaka kļūdu līmeni, lai izvērtētu, vai finanšu operācijas ir īstenotas saskaņā ar piemērojamām tiesību normām un līgumiskajiem noteikumiem. Tas tiek darīts, lai gūtu pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un Komisija varētu apstiprināt tās budžeta izpildi un uzraudzības pienākumus, īstenojot preventīvus un korektīvus pasākumus ikreiz, kad konstatēti nopietni pārkāpumi. Kļūdu līmenis ir definēts kā kredītrīkotāja precīzākā aplēse, ņemot vērā visu pieejamo attiecīgo informāciju un izmantojot profesionālu spriedumu, par izdevumiem vai ieņēmumiem, kas finanšu operāciju apstiprināšanas brīdī pārkāpj piemērojamās tiesību normas un līgumiskos noteikumus.

Kļūdu līmeņa noteikšanai Komisija izmanto trīs rādītājus:

riskam pakļauto summu — absolūtas summas veidā izteiktā kļūdu līmeņa vērtību;

kļūdu īpatsvaru — kļūdu līmeni, kas izteikts kā procenti no izdevumiem;

atlikušo kļūdu īpatsvaru — kļūdu līmeni pēc korektīvo pasākumu īstenošanas, kas izteikts procentos.

Kļūdu līmenis tiek mērīts vai aplēsts dažādos brīžos atkarībā no atsevišķās politikas jomas.

Maksāšanas/ziņošanas brīdī, kad daži korektīvie pasākumi ir īstenoti, bet citi tiks īstenoti nākamajos gados.

Noslēguma revīzijas (gada vai galīgās) laikā, kad ir īstenoti visi korektīvie pasākumi. Daudzgadu programmām tas tiek veikts programmas īstenošanas beigās. Gada izdevumiem vai programmām šie aprēķini tiek veikti daudzgadu perioda beigās, ietverot korektīvo pasākumu īstenošanu atkarībā no politikas jomas vai programmas.

Termins „korektīvie pasākumi” apzīmē dažādus kontroles pasākumus, kas tiek īstenoti pēc maksājuma apstiprināšanas un kuru mērķis ir noteikt un labot kļūdas, veicot finanšu korekcijas un atgūstot līdzekļus 21 .

Šajā vispārējā satvarā katra Komisijas struktūrvienība izmanto pieeju, kas vislabāk piemērota, lai pārvaldības nolūkā nodrošinātu tās atbildībā esošo politikas jomu kļūdu līmeņa reālistisku aplēsi. Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) ģenerāldirektorāts un kohēzijas ģenerāldirektorāti šajā saistībā atsaucas uz apstiprināto kļūdu īpatsvaru, jo īpatsvara aprēķins lielā mērā balstās uz dalībvalstu iestāžu sniegtajiem apstiprinātajiem vai pielāgotajiem datiem, — šīs iestādes veic pārvaldības pārbaudes vai ex post pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz statistiski reprezentatīviem paraugiem. ĢD AGRI un kohēzijas ĢD nosaka, kādā mērā tie var paļauties uz valstu datiem, un jo īpaši balstās arī uz to ex post kontroles/revīzijas nodaļu darbu. Pētniecības un ārējo attiecību ĢD grupas orientē to kļūdu analīzi uz atklāto un/vai atlikušo kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz ex post kontroles revīzijām, ko veic to revidenti un/vai revidenti, ar kuriem noslēgts līgums (papildinformāciju skatīt III iedaļā „Situācija attiecībā uz dažādām DFS izdevumu kategorijām”).

b)Palātas pieeja kļūdu līmeņu novērtēšanai

Palāta ir ES ārējais revidents. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu tai jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei „ārēja” ticamības deklarācija (DAS) par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Palāta aplēš kļūdu līmeni, pamatojoties uz statistiskiem piemēriem, DFS izdevumu kategorijām un kopējiem budžeta izdevumiem izmantojot kļūdu iespējamāko īpatsvaru. Aprēķinā izmanto tikai skaitļos izsakāmās kļūdas. Iespējamākā kļūdu īpatsvara procentuālā daļa ir datu kopas iespējamās kļūdu procentuālās daļas statistiska aplēse. Kļūdas, piemēram, ir skaitļos izsakāma piemērojamo regulu, noteikumu, līgumu un dotāciju nosacījumu pārkāpšana. Palāta arī aplēš kļūdu zemāko robežu un kļūdu augstāko robežu (skatīt 1. diagrammu) 22 .

1. diagramma — Palātas kļūdu līmeņa aplēse

Ietonētās daļas procentuālā daļa zem raksturlīknes norāda iespējamību, ka datu kopas kļūdu līmenis ir starp kļūdu zemāko robežu un kļūdu augstāko robežu.

c)No Komisijas un Palātas pieejām izrietošo rezultātu salīdzinājums

Komisijas struktūrvienības nodrošināja dalībvalstīm norādījumus, seminārus un mācības par statistisko paraugu atlasi, tādējādi ļaujot Komisijai paļauties uz 95 % ieinteresēto personu (piemēram, dalībvalstu revīzijas iestāžu un sertifikācijas struktūru, kas 2015. gadā veica aptuveni 19 000 revīziju) sniegto kontroles datu, kas norāda uz ievērojamu progresu salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākumu. Tomēr situāciju joprojām iespējams uzlabot. Tas nozīmē, ka Komisijai jāizmanto profesionāls spriedums, lai pielāgotu dažus saņemtos datus (papildinformāciju skatīt III iedaļā „Situācija attiecībā uz dažādām DFS izdevumu kategorijām”).

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgo pieeju relatīvo precizitāti un iegūtos rezultātus, Komisijas ĢD gada darbības pārskatos (GDP) ziņotie kļūdu līmeņi, kā arī Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā (PIGZ, iepriekš — „kopsavilkuma ziņojums”) sniegtās aplēses lielākoties atbilst Palātas aplēstajiem 2014. un 2015. gada kļūdu līmeņiem (skatīt 2. diagrammu).

2. diagramma — Komisijas aplēsto maksājumu kļūdu līmeņu amplitūdas un Palātas kopējās kļūdu amplitūdas (2013.–2015. g.)*

* Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Komisijas 2013. un 2014. gada kļūdu līmeņu aplēsēm tika izmantota uz skaidru naudu balstīta informācija (veiktie maksājumi, tostarp priekšfinansējums). Lai izmantotā pieeja būtu konservatīvāka, 2015. gada kļūdu līmeņu aplēsēm izmantotā informācija tika mainīta no informācijas, kuras pamatā ir skaidra nauda, uz informāciju, kas balstīta uz uzkrājumiem (t. i., veiktie maksājumi, izņemot izmaksāto priekšfinansējumu un ietverot dzēsto priekšfinansējumu). Skatīt arī PIGZ par 2015. gadu (49. lpp.).

Avots: Palātas gada pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu. Komisijas kopsavilkuma ziņojums par 2013. un 2014. finanšu gadu un Komisijas PIGZ par 2015. gadu.

Tā kā Komisijas un Palātas rezultāti ir līdzīgi, kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu turpmākās analīzes pamatā ir visi rādītāji, kas iegūti, izmantojot abas iepriekš aprakstītās pieejas. Attiecībā uz šiem rādītājiem izmantotais vispārīgais termins ir „aplēstie kļūdu līmeņi”.

3.Situācija attiecībā uz ES budžetu kopumā

3.1.Komisijas pastāvīgie centieni samazināt kļūdu vispārējo līmeni

Pat tad, ja dažādo Komisijas un Palātas izmantoto pieeju dēļ rezultāti nav tieši salīdzināmi, ir vērts uzsvērt, ka:

abas metodoloģijas ļauj aplēst kļūdu amplitūdu 23 ;

Palātas amplitūda ir lielāka (no 3,3 % līdz 5,4 % 2014. gadā un no 2,7 % līdz 4,8 % 2015. gadā) nekā Komisijas amplitūda (no 2,6 % līdz 3,6 % 2014. gadā un no 2,3 % līdz 3,1 % 2015. gadā); kā arī

abas amplitūdas 2014. un 2015. gadā pārklājas (sarkanā krāsā ietonētā daļa 2. diagrammā — no 3,3 % līdz 3,6 % 2014. gadā un no 2,7 % līdz 3,1 % 2015. gadā).

Lai gan Komisijas un Palātas izmantotās metodes skaidri norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu līmenis samazinās (Komisijas minimālais kļūdu līmenis ir 2,8 % 2013. gadā, 2,6 % 2014. gadā un 2,3 % 2015. gadā; Palātas zemākā kļūdu robeža ir 3,5 % 2013. gadā, 3,3 % 2014. gadā un 2,7 % 2015. gadā), tie arī norāda, ka kļūdu līmenis joprojām pārsniedz būtiskuma robežvērtību — 2 %. Līdz ar to Palāta izdeva negatīvu ticamības deklarāciju. Lai gan šis fakts, šķiet, liecina par pretējo, patiesībā Komisijas atbilstības līmenis juridiskajām prasībām ir būtiski palielinājies. Šie kļūdu līmeņi dažās politikas jomās (it īpaši kohēzijas jomā) no divciparu īpatsvara 2000.–2006. gada plānošanas periodā un pirms tam samazinājās līdz pašreizējiem būtiski zemākiem kļūdu līmeņiem (zem 5 % vairumā politikas jomu un dažās jomās — tuvu vai pat zem 2 %). Eiropas Parlamenta, Padomes un Palātas pastāvīgi veiktās rūpīgās pārbaudes veicināja profesionalitātes pieaugumu visā ES līdzekļu kontroles ķēdē, sākot ar Komisiju, beidzot ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Īpaši svarīgi šo pastāvīgo centienu elementi ir turpmāka Komisijas ex post kontroles/revīzijas nodaļu darba uzlabošana, esošo sistēmu nostiprināšana un/vai jaunu sistēmu ieviešana, kā arī jaunu vienkāršošanas pasākumu izveide.

Komisija arī sekmē dalībvalstu iekšējās kontroles speciālistu tīkla darbību. Šis valsts iekšējās kontroles tīkls ļauj noteikt labu praksi un veikt tās apmaiņu, lai uzlabotu valsts sektora pārvaldības sistēmas. Tīkls ietver visas dalībvalstu iekšējās kontroles sistēmas, un 2017. gada jūnijā paredzētā valsts iekšējās kontroles konference daļēji attieksies uz ES līdzekļu pārvaldības pasākumiem. Lai panāktu turpmāku progresu, Komisijas priekšsēdētāja vietniece K. Georgieva 2015. gadā uzsāka iniciatīvu „Uz rezultātiem orientēts ES budžets”, lai maksimāli palielinātu Savienības budžeta efektivitāti, atbalstot izaugsmi, nodarbinātību un stabilitāti Eiropā, kā arī samazinātu kļūdu līmeņus, ieviešot turpmākus vienkāršošanas pasākumus un nodrošinot sekmīgāku kontroli. Galvenais mērķis ir garantēt, lai veiksmīgi izpildīts ES budžets atbilstu noteikumiem un veicinātu vēlamo rezultātu sasniegšanu. Jāsamazina revīzijas un pārbaužu izmaksas, vienlaikus samazinot kļūdu līmeni izdevumu aspektā un nodrošinot labāku ES budžeta aizsardzību.

Attiecībā uz krāpšanas apkarošanas politiku, ko koordinē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), 2014.–2020. gada DFS ir uzlabota krāpšanas riska novērtējuma, krāpšanas novēršanas un atklāšanas aspektā. Dalītajā pārvaldībā nozaru regulas nosaka, ka dalībvalstīm jāievieš efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, ņemot vērā noteiktos riskus, kā arī jāveic nepieciešamās darbības, lai efektīvi novērstu, atklātu un sodītu krāpšanu un pārkāpumus un atmaksātu kļūdainās summas ES budžetā.

Tomēr, neaprobežojoties ar tūlītējām reglamentējošām prasībām, Komisija mudina dalībvalstis iekļaut šos krāpšanas apkarošanas pasākumus valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijā, lai nodrošinātu ES un dalībvalstu finanšu interesēm kaitējošas krāpšanas apkarošanas labāku pārraudzību, kā arī nodrošinātu vienotu un efektīvu praksi, īpaši gadījumos, kad organizatoriskās struktūras ir decentralizētas.

OLAF un ĢD REGIO, EMPL, MARE, AGRI un HOME vienlaikus sadarbojas ar dalībvalstīm krāpšanas novēršanas un noteikšanas jomā, rīkojot darbseminārus, seminārus un mācības, kā arī izstrādājot praktisku vadlīniju dokumentus.

Iezīmējot turpmāko virzību, Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu kopumu par 2014.–2020. gada DFS vidusposma novērtēšanu/DFS pārskatīšanu. Tā pamatā ir pašreizējās DFS modernizācijas centieni un panāktie uzlabojumi. Šajā saistībā galvenā nozīme būs turpmākai vienkāršošanai.

Komisija vienā tiesību aktā („kopotais akts”) ierosina vispārīgo finanšu noteikumu vērienīgu pārskatīšanu 24 . Šis tiesību akts ietver arī attiecīgās izmaiņas nozaru finanšu noteikumos, kas izklāstīti 15 tiesību aktos par daudzgadu programmām, kas saistītas ar, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem vai lauksaimniecības nozari. Tā vietā, lai atsāktu politikas diskusiju, ierosinātās izmaiņas ir tehniskas nolūkā nodrošināt ātru vienošanos, lai vienkāršošana un palielinātā elastība attiektos uz izdevumiem pašreizējās DFS otrajā puslaikā.

Finanšu regulas un nozares noteikumu kopotajā pārskatīšanā ierosināti šādi uzlabojumi:

noteikumu vienkāršošana ES līdzekļu saņēmējiem;

pāriešana no vairākiem kontroles līmeņiem uz paļaušanos uz citu veikto revīziju, novērtējumu vai atļauju, kā arī ziņošanas prasību saskaņošana;

jauktām darbībām atļauts piemērot tikai vienu noteikumu kopumu, kā arī dažādu instrumentu un pārvaldības veidu lielāka savstarpēja izmantojamība;

efektīvāka finanšu instrumentu izmantošana, pasākumu vai instrumentu apvienošana;

elastīgāka budžeta pārvaldība;

orientēšanās uz rezultātiem un ziņošanas vienkāršošana; kā arī

vienkāršāka un racionālāka ES administrācija.

Pasākumi, kas vērsti uz kļūdu riska samazināšanu, ietver iespēju veikt maksājumus, kas balstīti uz rezultātiem un nosacījumiem, bezpeļņas principa atcelšanu, nekumulatīvās piešķiršanas noteikuma vienkāršošanu un vienkāršoto izmaksu iespēju (fiksētās summas maksājumu, vienības izmaksu un vienoto likmju) plašāku izmantošanu.

Komisijas Paziņojums par vidusposma pārskatīšanu ietvēra arī dažas uz nākamo DFS vērstas norādes: tādus jautājumus kā tās ilgums, kā arī saskaņota izdevumu un finansēšanas reforma.

3.2.Komisijas un Palātas noteiktie kļūdu veidi

Komisija un Palāta ir vienisprātis par izplatītāko kļūdu veidiem, un tie ir šādi:

a)neatbilstīgi izdevumu posteņi;

b)neatbilstīgi saņēmēji/projekti/īstenošanas periodi;

c)publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu neievērošana;

d)nepietiekama uzticama dokumentācija izdevumu deklarāciju pamatošanai; kā arī

e)nepareiza atbalsttiesīgo platību deklarēšana lauksaimniecības jomā.

3. diagramma — Dažādu kļūdu veidu paredzamā ietekme uz aplēstajiem kļūdu līmeņiem (vidējā ietekme no 2013. līdz 2015. gadam) 25

3.3.Būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu rakstura sekas

Saskaņā ar Finanšu regulu (2. panta r) punkts) riski jāpārvalda, izmantojot daudzgadu pieeju:

„..kontrole ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par [.......] krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kā arī turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem, un tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu, lai sasniegtu pirmajā teikumā aprakstītos mērķus; ...”

Ieviešot visaptverošas, detalizētas ex ante pārbaudes visiem (miljoniem) maksājumiem, ko veiks Komisija, dalībvalstis, trešās valstis u. c., lai novērstu kļūdu rašanos jau no paša sākuma, būtu nepieciešams pārāk daudz resursu un laika. Tāpēc visas sistēmas ietver ex post pārbaudes programmu un projektu darbības laikā vai to noslēgumā. Turklāt, konstatējot kļūdas, korektīvo mehānismu (t. i., finanšu korekciju un atgūšanas) izmantošana aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas rodas, pārkāpjot likumus 26 .

Ņemot vērā būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu raksturu, ir acīmredzams, ka galīgo kļūdu līmeni var noteikt tikai programmu noslēgumā, kad piemēroti visi kontroles līmeņi.

Izpildot Eiropas Parlamenta prasību 27 , Komisijas struktūrvienības pirmoreiz saistībā ar 2015. gada PIGZ ir papildinājušas savas precīzākās riskam pakļauto summu aplēses attiecībā uz to atbildībā esošo budžetu ar to korekciju aplēsēm, ko tās plāno veikt nākotnē.

Aplēstās turpmākās korekcijas ir piemērojamās tiesību normas un līgumiskos noteikumus pārkāpjošās izdevumu summas, ko ĢD piesardzīgi novērtē. Šīs summas tiks noteiktas un labotas, veicot ieviestās pārbaudes pēc maksājuma apstiprināšanas, t. i., ne vien ietverot ziņošanas laikā ieviestās korekcijas, bet arī korekcijas, kas tiks veiktas nākamajos gados. ĢD aplēšu pamatā ir vidējais finanšu korekciju apmērs un atgūšana pēdējos gados, un tās nepieciešamības gadījumā tiek koriģētas, lai neitralizētu i) saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu nederīgus elementus un ii) vienreizējus notikumus.

Aplēstās turpmākās korekcijas veido no 1,5 % līdz 1,9 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem. Aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa pēc visu korektīvo pasākumu īstenošanas veido no 0,8 % līdz 1,3 % no kopējiem izdevumiem 2015. gadā. Tādējādi daudzgadu korektīvie mehānismi pienācīgi aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas pārkāpj likumus 28 .

3.4.Pārbaužu un vienkāršošanas izmaksas

Kļūdu neatklāšana ir raksturīgs pārvaldības sistēmas risks. Ir plaši atzīts, ka kļūdu īpatsvara samazināšana līdz nullei radītu nereāli augstas izmaksas gan saņēmējiem, gan iestādēm. Palāta būtiskuma robežu noteikusi 2 % apmērā no revidētajām summām. Tomēr šī robeža nav fiksēta, pamatojoties uz to, ko sagaida ieinteresētās personas, vai analīzi par izmaksām un ieguvumiem no pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu juridisko pienākumu izpildi. Tā vietā 2 % būtiskuma robeža izriet no pārskatu ticamības revīzijai izstrādātās prakses. Tomēr sistēmas, kas nodrošina patiesu un skaidru priekšstatu par finanšu pārskatiem, parasti nav tik sarežģītas un neizmaksā tik daudz kā tās sistēmas, kas jāievieš, lai nodrošinātu pārliecību par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

1. tabulā norādītas kopējās pārbaužu izmaksas (ex ante pārbaužu, ex post pārbaužu un Komisijas/dalībvalstu/trešo valstu/starptautisko organizāciju dienestu novērtējumu izmaksas) saistībā ar darījumu likumību/pareizību, ko ĢD aplēsuši gada darbības pārskatos.

1. tabula — Pārbaužu izmaksas

Komisija atzīmē, ka, neraugoties uz aplēsto kļūdu līmeņu samazināšanos, tas joprojām ir virs 2 % būtiskuma robežas. Tomēr pārbaužu un revīzijas pašreizējo līmeņu palielināšanu nevar uzskatīt par pareizo ceļu. Kā parādīts 1. tabulā, pārbaužu izmaksas (un administratīvais slogs) jau ir augstas. Turklāt saņēmēju starpā izplatīts vispārējs priekšstats, ka viņi tiek pakļauti pārāk daudzām pārbaudēm. Tāpēc kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu samazināšana jāpanāk, nevis palielinot pārbaužu skaitu, bet gan tās uzlabojot. Faktiski esošo dalībvalstu sistēmu galveno pārbaužu nostiprināšana ļautu samazināt kļūdu līmeņus, neizmantojot vairāk resursu.

Turklāt visas ieinteresētās personas atzīst, ka vienkāršošana ir pareizais ceļš, jo tā samazina kļūdu risku un pozitīvi ietekmē pārvaldības un kontroles izmaksas, kā arī slogu 36 . Īstenotie vienkāršošanas pasākumi jo īpaši ir veicinājuši „vienkāršoto izmaksu iespēju” koncepcijas ieviešanu, kas novērš kļūdas jau pašā sākumā, kā arī pārmērīgas reglamentēšanas samazināšanu (papildinformāciju skatīt III iedaļā — „Situācija dažādās DFS izdevumu kategorijās”).

3.5.Nepieciešamība vēl vairāk uzlabot esošās pārvaldības un kontroles sistēmas, it īpaši pirmā līmeņa pārbaudes dalībvalstīs

Komisijas un Palātas analīze sakrīt — dalītās pārvaldības jomā būtisku skaitu kļūdu varēja novērst vai atklāt un izlabot ar dalībvalstu vadības struktūru veikto pirmā līmeņa pārbaužu palīdzību. Kā parāda Palātas gada pārskati pēdējos gados, par gandrīz pusi Palātas atklāto pārkāpumu valsts iestādēm bijusi pietiekama informācija (piemēram, no galīgajiem saņēmējiem, ārējiem revidentiem vai pašu veiktajām pārbaudēm), lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai. Turklāt dažas Palātas ziņotās kļūdas izraisīja pašas valsts iestādes. Ja tiktu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeņi būtu daudz tuvāk 2 % būtiskuma robežai vai pat zem tās.

Līdzīgi trūkumi noteikti arī tiešajā un netiešajā pārvaldībā (skatīt 2. tabulu).

2. tabula — Kļūdu, kuras dalībvalstīm vai trešām valstīm vajadzēja novērst vai atklāt un izlabot pirms izdevumu deklarēšanas Komisijas dienestiem un to veiktās maksājumu izpildes, procentuālā attiecība*

*Avots: Palātas gada pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu.

III.Situācija attiecībā uz dažādām DFS izdevumu kategorijām

1.Ievads

Saskaņā ar pašas Komisijas revīzijas darba rezultātiem un Komisijas gada darbības pārskatos sniegtajiem datiem par 2013.–2015. gada periodu (skatīt turpmākos punktus) jomas ar pastāvīgi augstiem aplēstiem kļūdu līmeņiem bija:

DFS 1.A izdevumu kategorijā — pētniecība un inovācijas politika;

1.B izdevumu kategorijā — reģionālā politika un pilsētpolitika, kā arī nodarbinātības un sociālo lietu politika (tomēr pēdējā no tām — mazākā mērā);

visa 2. izdevumu kategorija — dabas resursi (bet ELGF — tirgus pasākumi un tiešais atbalsts — tas parāda, ka izdevumu galveno daļu ietekmēja būtiskuma robežai tuvs kļūdu līmenis);

visa 4. izdevumu kategorija — globālā Eiropa (bet mazākā mērā nekā visas pārējās izdevumu kategorijas).

Palāta noteica tās pašas jomas, jo tās gada ziņojumā norādītais iespējamākais kļūdu īpatsvars šajās izdevumu kategorijās un jomās nemainīgi saglabājās virs 2 % būtiskuma robežas (skatīt 4. diagrammu) 37 .

4. diagramma — Palātas iespējamākais kļūdu īpatsvars dažādās politikas jomās periodā no 2013. līdz 2015. gadam*

* Palāta pārstāja sniegt konkrētas 2015. gada kļūdu līmeņu aplēses par Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD (REGIO) 1.B izdevumu kategoriju un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD (EMPL) 1.B izdevmu kategoriju.

Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu

Saskaņā ar Palātas sniegto informāciju kļūdu līmeņus dažādās izdevumu jomās ietekmē nevis pārvaldības veidi (dalītā, tiešā un netiešā), bet uz atmaksāšanu balstīto shēmu dažādās riska pakāpes (kurās maksājumi no ES budžeta balstās uz attiecināmām izmaksām par atbilstīgām darbībām) un maksājumtiesības 38 . Tā kā Komisijas revīziju rezultāti ir līdzīgi, turpmākie punkti ietver analīzi attiecībā uz iespējām aizstāt uz attiecināmām izmaksām balstītās atmaksas ar uz maksājumtiesībām balstītiem maksājumiem vai vismaz ieviest vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienkāršotas izmaksu iespējas, vienreizējus maksājumus vai vienotas likmes.

2.DFS 1.A izdevumu kategorija — konkurētspēja — pētniecība un inovācija (t. i., pētniecības un inovācijas ĢD — RTD — un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD — CNECT) 39

2.1.Kļūdu līmenis

Attiecībā uz Septīto pamatprogrammu reprezentatīvais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz kopīgo paraugu, ir 4,47 %. Tā pamatā ir 2015. gada 31. decembrī 298 slēgtas revīzijas par 324 atlasītiem darījumiem.

Saskaņā ar pašas Komisijas veikto revīzijas darbu par Septīto pamatprogrammu un izmantojot 3336 revīzijas rezultātus no 2008. līdz 2015. gadam, kopējais konstatētais kļūdu līmenis 2015. gadā ir no 4,47 % līdz 5 %. Tas atbilst Palātas kopējam diapazonam no 2 % līdz 6,7 % izdevumu kategorijas "Konkurētspēja" analīzē, un iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 4,4 % (skatīt 5. diagrammu). Tomēr jāatzīmē, ka kopējie skaitļi var neatklāt atšķirības Septītās pamatprogrammas konkrētās apakšdaļās. Jo īpaši dotācijas saistībā ar Eiropas Pētniecības padomi (EPP) un Marijas Kirī shēmām ietver vairākus vienkāršotus atbilstības kritērijus, vienības izmaksas un vienotas likmes, kas samazina neattiecināmu izdevumu risku un palīdz panākt, ka kļūdu līmeņi ir zem 2 %, piemēram:

vienotās likmes dažām personāla un netiešajām izmaksām;

vienkāršotas laika reģistrācijas prasības; kā arī

dotācijas, kurām ir viens saņēmējs, ar valsts sektora saņēmēju ierobežotu loku.

Šie vienkāršotie atbilstības kritēriji ir piemēroti, ņemot vērā konkrētos mērķus un konkrētos saņēmējus, uz kuriem vērsti šie pasākumi. Tomēr to izmantošana dažādās jomās neļautu pētniecības dienestiem sasniegt visus dažādos mērķus, kas izvirzīti pētniecības politikai.

Septītās pamatprogrammas atlikušo kļūdu īpatsvars ir daudz tuvāk būtiskuma robežai (RTD ĢD — 2,88 %, CNECT ĢD — 2,58 %). Jāatzīmē, ka Sestās pamatprogrammas galīgā atlikusī kļūda pēc visu pārbaužu un atgūšanas īstenošanas bija ļoti tuvu būtiskuma robežai vai pat zem tās, kas uzsver daudzgadu perspektīvas nozīmību.

Kopējā RTD ĢD 2015. gada izdevumu kopējā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir no EUR 107 līdz 125 miljoniem (2,1 %–2,5 %). Piesardzīgi aplēstās turpmākās korekcijas veido EUR 46 miljonus (0,9 %). Aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa ir no EUR 61 līdz 79 miljoniem (1,2–1,6 %).

Kopējo CNECT ĢD 2015. gada izdevumu kopējā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir no EUR 63 līdz 66 miljoniem (3,7–3,9 %). Piesardzīgi aplēstās turpmākās korekcijas veido EUR 22 miljonus (1,3%). Aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa ir no EUR 40 līdz 44 miljoniem (2,4–2,6 %).

Visā pētniecības, rūpniecības, kosmosa, transporta un enerģētikas politikas jomā kopējā aplēstā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir no EUR 259 līdz 290 miljoniem (2,1–2,3 %), bet aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa ir no EUR 132 līdz 163 miljoniem, kas atbilst 1,1–1,3 % no attiecīgajiem 2015. gada izdevumiem.

5. diagramma — Komisijas aplēstie kļūdu līmeņi Septītajā pamatprogrammā un Palātas kļūdu īpatsvars konkurētspējas/iekšpolitikas jomā no 2013. līdz 2015. gadam*

* Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Gada pārskatā par 2013. finanšu gadu Palāta aplūkoja šo politikas jomu tās 8. nodaļā „Pētniecības un citas iekšpolitikas”.

„Komisijas minimālais kļūdu līmenis” ir punkta aplēse par attiecīgo gadu; „Komisijas maksimālais kļūdu līmenis” ir paredzamais galīgais kļūdu līmenis.

Avots: Palātas gada pārskati, RTD un CNECT ĢD gada darbības pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu

2.2.Kļūdu pamatcēloņi

a)Politikas mērķi un prioritātes

Dažādās pētniecības politikas jomas (dažādi mērķi un dažādi saņēmēji) ietekmē kļūdu īpatsvaru. Pamatprogramma ir izstrādāta, lai piesaistītu lielu skaitu dalībnieku (jau vairāk nekā 50 000 dalībnieku pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”) visā Eiropas Savienībā un pasaulē. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un jaunie dalībnieki tika īpaši mudināti, lai gan ir zināms, ka kļūdu īpatsvars šajās kategorijās ir daudz augstāks (2,5–3 reizes) nekā citiem dalībniekiem. Līdzīgi vairumam projektu ir daudznacionāls raksturs un vairāki saņēmēji, kas ir nepieciešams programmas politikas mērķu sasniegšanai, bet vairāk pakļauts kļūdām nekā projekti ar vienu saņēmēju.

b)Atbilstība

Atbilstības kritēriju neievērošana (neattiecināmi izdevumi) ir vienīgais būtiskais pētniecības programmu kļūdu cēlonis. Šis kļūdas veids rodas visu veidu izdevumos. Vislielāko ieguldījumu kopējā kļūdu līmenī sniedz:

nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas,

neattiecināmas „citas tiešās izmaksas” nepareizi aprēķināta nolietojuma dēļ vai

nepietiekamas pirkumu, ceļa izdevumu u. c. dokumentācijas dēļ;

neattiecināmas netiešās izmaksas, kuru pamatā ir kļūdainas pieskaitāmās likmes; kā arī

ar projektu nesaistītas neattiecināmo izmaksu kategorijas.

Saskaņā ar pašas Komisijas veikto revīzijas darbu šie kļūdu veidi ir vairāk nekā 87 % no atklāto kļūdu īpatsvara. Palāta izdara tādu pašu secinājumu, jo tas norāda, ka 86 % atklāto kļūdu bija saistītas ar saņēmēju deklarēto neattiecināmo personāla un netiešo izmaksu atmaksāšanu.

c)Kļūdu neatklāšanas cēlonis — pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi

Lielākā neatklāto kļūdu daļa atrodama tajos atzinumos par finanšu pārskatiem, ko sniedz ārējie revidenti vai kompetentas un neatkarīgas valsts amatpersonas. Dažādā atzinumu par finanšu pārskatiem kvalitāte ir zināma pētniecības grupas problēma. Neraugoties uz šo trūkumu, pētniecības dienesti aprēķinājuši, ka kļūdu īpatsvars vidēji ir par 50 % mazāks, ja ir atzinums par finanšu pārskatiem. Tomēr tie protams nenovērš visas kļūdas.

2014. gadā Palāta noteica, ka 2,8 % no kopējā 5,6 % kļūdu īpatsvara bija jāatklāj, īstenojot kontroles pasākumus pirms maksājumu veikšanas. 2015. gadā šī kļūda veidoja 0,6 % no 4,4 %. Šajā saistībā tika ieguldīts papildu darbs, lai sniegtu norādījumus un vairotu izpratni, it īpaši revidentiem, kas sniedz atzinumus.

6. diagramma — Komisijas un Palātas novērtējumi par kļūdu pamatcēloņiem

a)Komisija

b)Palāta 40

2.3.Veiktie korektīvie pasākumi

a)Vienkāršošana

Vienkāršoto izmaksu iespējas jau tiek izmantotas vairākās Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” jomās (skatīt turpmāk):

personāla vienības izmaksas saskaņā ar Marijas Sklodovskas-Kirī shēmu, kas no 2011. gada paplašināta līdz MVU īpašniekiem-vadītājiem;

vienotā likme netiešajām izmaksām — izvēles iespēja Septītajā pamatprogrammā, kas parasti tiek piemērota pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; kā arī

vienreizējs maksājums MVU 1. posma shēmā.

Šīs iespējas tiks paplašinātas tur, kur tās varētu noderēt, lai samazinātu kļūdu līmeņus un administratīvo slogu, kā arī īstenotu politikas prioritātes.

Attiecībā uz izmaksu modeli ieinteresēto personu konsultācijās par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” tika prasīts, lai ieinteresētās personas apsver, vai vienreiz izmaksājama (uz rezultātiem balstīta) finansējuma summa būtu atbilstošs veids, kā parasti finansēt pētniecību. Tas nozīmētu maksājumtiesību shēmu, kuras pamatā ir fiksēta, iepriekš norunāta cena par veicamo darbu. Šāda uz rezultātiem balstīta finansējuma sistēma ļautu novērst jebkādas atbilstīguma kļūdas.

Ieinteresētās personas lielākoties neatbalstīja šādu iespēju, dodot priekšroku „atmaksāšanas” metodoloģijas saglabāšanai, it īpaši tāpēc, ka pastāv bažas, ka tas nebūtu labākais veids pētniecības centienu atbalstīšanai visā ES. Bez šaubām, šādai shēmai varētu būt ieguvumi — kļūdu īpatsvara samazināšana finansiālā ziņā, tomēr tai var būt dažādas nevēlamas izmaksas un blakusparādības.

Tomēr, ņemot vērā Palātas apsvērumus par zemākiem kļūdu riskiem maksājumtiesību shēmās, Komisija turpinās izzināt uz rezultātiem balstītā finansējuma shēmu ieviešanas iespējas. 2018. gadā tiek plānots ieviest izmēģinājuma shēmu, kas ļaus labāk novērtēt ar izmaksu modeļa maiņu saistītās izmaksas un ieguvumus.

Kā paskaidrots iepriekš, lai samazinātu kļūdu risku, Komisija jau ir ierosinājusi vairākas izmaiņas vispārējos finanšu noteikumos, tostarp vienkāršoto izmaksu iespēju paplašinātu izmantošanu (skatīt 3.1. punktu).

b)Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana

Pētniecības pārvaldības un kontroles sistēmas tiek pastāvīgi pārskatītas. Kopējā atbalsta centra izveide, kas ietver visus pētniecību īstenojošos dienestus, sniegs priekšrocības — kopīgus IT rīkus un uzņēmējdarbības procesus, kā arī kopējo revīzijas dienestu. Tomēr saskaņā ar rentabilitātes principu ticamības modelis joprojām lielākoties balstīsies uz ex post revīzijām ar ierobežotām, detalizētām ex ante pārbaudēm. Iemesli ir tādi, ka ex ante pārbaudes ir dārgas, it īpaši ņemot vērā finansēto dalībnieku lielo skaitu (jau 50 000 pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”) un faktu, ka tās var nodrošināt tikai daļēju ticamību, ja nav apmeklējuma uz vietas. Lielais detalizēto ex ante pārbaužu skaits rada arī lielu administratīvo slogu saņēmējiem, tāpēc tiesību akti nosaka, ka Komisijai jāsamazina šis slogs līdz minimumam.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” atzinums par finanšu pārskatiem būs nepieciešams tikai projekta beigās, nevis starpposma maksājumu stadijā. Tas nozīmēs, ka atzinumu par finanšu pārskatiem pozitīvā ietekme būs jūtama vēlāk, kas varētu īslaicīgi ietekmēt kļūdu līmeņus. Citiem vārdiem sakot, šīs jomas kļūdu līmeņu turpmākajās analīzēs būs jāņem vērā kontroles sistēmas daudzgadu raksturs.

c)Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: turpmāka vienkāršošana, bet arī jomas ar palielinātu risku

Saglabājot esošos vienkāršojumus, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ieviesti jauninājumi:

vienota finansējuma likme visām dotācijām, kas noteikta uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

vienota likme visu dotāciju netiešajām izmaksām;

paplašināta vienības izmaksu, vienoto likmju un vienreizēju maksājumu izmantošana dažām izmaksām dažās programmās;

vienkāršotas laika reģistrācijas prasības, it īpaši personālam, kas veic pilna laika darbu pie projekta;

vienkāršoti produktīvo stundu aprēķināšanas noteikumi;

vienkāršāki konsultantu izmantošanas noteikumi; kā arī

vienkāršotas apakšlīgumu un trešo personu izmaksu atzīšanas procedūras.

Ierosinātajiem tiesību aktiem pievienotajā finanšu pārskatā aplēsts, ka šie vienkāršojumi samazinātu reprezentatīvo maksimālo kļūdu līmeni no 5 % līdz aptuveni 3,5 %. Atlikušo kļūdu īpatsvara vai noslēgumā riskam pakļautās summas mērķis bija atrasties pēc iespējas tuvāk 2 % robežai, bet ne obligāti zem tās.

Likumdevējs kopumā pieņēma ierosinātos vienkāršojumus. Tomēr tie ietvēra vairākus elementus, kas varētu veicināt kļūdu skaita palielināšanos:

augstāks dalības mērķis maziem un vidējiem uzņēmumiem (zinot, ka MVU rada lielāku risku nekā citi saņēmēji);

iespēja deklarēt lielu pētniecības infrastruktūru izmaksas;

īsāks dotācijas laika periods (līdz ar to arī mazāk laika pārbaužu veikšanai); kā arī

EUR 8000 ierobežojums gadā katram pilna laika ekvivalentam kategorijā „papildatalgojums”.

Turpmāki noteikumu un procesu vienkāršojumi tiks ierosināti pamatprogrammas periodā.

3.DFS 1.B izdevumu apakškategorija — kohēzija

2015. gadā Palāta atteicās no tās pieejas nodaļā „Kohēzija” norādīt atsevišķu kļūdu īpatsvaru diviem struktūrfondu ĢD — Reģionālās politikas un pilsētpolitikas (REGIO) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības (EMPL) ģenerāldirektorātam; tā vietā Palāta norādīja kopējo iespējamāko kļūdu īpatsvaru kohēzijas jomā — 5,2 %. Tas ir samērojams ar struktūrfondu ĢD augstākā kļūdu līmeņa aplēsi — 5,1 % — un apstiprināto kļūdu īpatsvaru — 2,9 % (skatīt 7. diagrammu).

REGIO un EMPL ĢD ziņotās aplēstās turpmākās korekcijas 2015. gadā ir EUR 1435 miljonu apmērā. Šīs ļoti piesardzīgās aplēses rezultātā noslēgumā riskam pakļautās summas (EUR 1267 miljoni jeb 2,3 % no 2015. gada izdevumiem šajā politikas jomā) augstākā vērtība varētu būt pārvērtēta. Turpmāko korekciju faktiskais līmenis tiks noteikts, pamatojoties uz faktisko noslēgumā noteikto risku, lai garantētu, ka atlikušais risks katrā programmā ir zem būtiskuma robežas (2 %).

7. diagramma — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi visā 1.B izdevumu kategorijā no 2013. līdz 2015. gadam*

* Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzīau, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati, REGIO un EMPL ĢD gada darbības pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu.

3.1.DFS 1.B izdevumu apakškategorija — Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD (REGIO)

3.1.1.Kļūdu līmenis

Dalītās pārvaldības jomā REGIO ĢD 2015. gadā norādīja, ka aplēstais vidējais riska īpatsvars saistībā ar 2015. gada maksājumiem ERAF un Kohēzijas fondam (2007.–2013. gada plānošanas periods) gadā bija no 3 % līdz 5,6 %, kas kopumā atbilst Palātas kopējam novērtējumam (visu kohēzijas jomu skatīt 7. diagrammā).

REGIO ĢD analīzes pamatā ir tās revīzijas konstatējumi un valsts revīzijas iestāžu gada kontroles ziņojumos sniegtie dati (par 2014. gadā deklarētajiem izdevumiem tika veiktas aptuveni 7300 darbību revīzijas). Lai pārliecinātos par revīzijas iestāžu uzticamību, REGIO ĢD revidenti veica 58 revīzijas apmeklējumus. Kopš 2009. gada veikti vairāk nekā 300 revīzijas apmeklējumi, un tie ietvēra 51 revīzijas iestādi, kas atbild par 98,5 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda/Kohēzijas fonda programmu pārraudzību. REGIO ĢD revidenti papildus veic revīzijas iestāžu gada kontroles pārskatu un revīzijas atzinuma dokumentu visaptverošu pārbaudi, nepieciešamības gadījumā papildinot to ar faktu vākšanas apmeklējumiem. Turklāt REGIO ĢD no dalībvalstu revīzijas iestādēm saņēma 446 ziņojumus par veiktajām sistēmas revīzijām, ko ĢD rūpīgi izanalizēja (2013. un 2014. gadā REGIO ĢD izskatīja vairāk nekā 540 sistēmas revīzijas ziņojumus).

Attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem „ārējiem” datiem REGIO ĢD atzīmē, ka 95 % revīzijas iestāžu ziņoto kļūdu īpatsvaru tika novērtēti kā uzticams informācijas avots 2015. gada maksājumu riska aprēķināšanai (skatīt 9. diagrammu). Atlikušajiem 5 % REGIO ĢD pārrēķināja revīzijas iestāžu sniegto kļūdu īpatsvaru vai aplēsa risku ar vienotu likmi, jo ziņotais kļūdu īpatsvars tika uzskatīts par neuzticamu vai tika uzskatīts, ka novērtējuma dienā tika iegūta nepietiekama/nepārliecinoša revīzijas informācija, lai varētu pilnībā apstiprināt ziņoto kļūdu īpatsvaru.

8. diagramma — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi reģionālās politikas un pilsētpolitikas (REGIO ĢD) jomā no 2012. līdz 2015. gadam*

* Palāta pārstāja sniegt konkrētas 2015. gada kļūdu līmeņu aplēses par REGIO ĢD. Izņēmums ir 2012. gada aplēses, kas ietvertas, lai sniegtu pilnīgāku pārskatu.

Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati par 2012.–2014. finanšu gadu un REGIO ĢD gada darbības pārskati par 2012.–2015. finanšu gadu.

9. diagramma — Valsts revīzijas iestāžu REGIO ĢD norādītā kļūdu īpatsvara ticamība

3.1.2.Kļūdu pamatcēloņi

2015. gadā REGIO ĢD kā galveno kļūdu pamatcēloni 2007.–2013. gada periodā konstatēja nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās saistībā ar 67 programmām Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē un Eiropas teritoriālās sadarbības programmās, kā atklājusi programmas revīzijas iestāde un/vai Komisija. Šie trūkumi attiecas uz vienu vai vairākiem no šādiem galvenajiem elementiem:

vadības pārbaudes;

publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, projektu, no kuriem gūst ienākumus, un atbilstības noteikumu ievērošana;

darbību atlases procedūras;

augsts kļūdu īpatsvars pēc darbību revīzijas;

sertificēšanas pasākumi;

revīzijas darbs (neuzticams kļūdu īpatsvars nepabeigta darba, pienācīgi nekonstatētu iepirkuma normu pārkāpumu vai ierobežotam darbības programmu skaitam veiktu aprēķinu dēļ).

Publiskais iepirkums, valsts atbalsts un neatbilstība ir bijuši kļūdu trīs pamatcēloņi, kurus Palāta konstatējusi pēdējo gadu laikā.

Tieši šo sistēmas trūkumu dēļ apstiprināto kļūdu īpatsvars ir virs 5 % un/vai kumulatīvais atlikušais risks ir virs 2 %. Sistēmas trūkumi citu faktoru starpā ir radušies tāpēc, ka dažās dalībvalstīs ir sarežģītas pārvaldības struktūras un dažās iestādēs ir liela personāla mainība, kas veicina speciālistu zaudēšanu vai darbinieku nepietiekamu piešķiršanu.

Trūkumus izraisa arī tas, ka programmu īstenošanai piemērojamie valsts vai reģionālie noteikumi, iespējams, ir stingrāki nekā tie noteikumi, kas valsts tiesību aktos paredzēti līdzīgiem valsts finansētiem izdevumiem vai kas nepieciešami, lai ievērotu ES noteikumus (pārmērīga reglamentēšana).

Vadošo iestāžu un to starpniekstruktūru veiktās vadības pārbaudes joprojām ir galvenā problēma saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumiem. Galvenās problēmas ir vadības pārbaužu formālais raksturs, nepietiekamas publiskā iepirkuma procedūru pārbaudes, nepietiekama vadošo iestāžu vai starpniekstruktūru struktūra/organizācija, kā arī mācību un uzraudzības trūkums pienākumu deleģēšanas gadījumā. Tomēr jāatzīmē, ka pastāv būtiska atšķirība starp vadošo iestāžu un revīzijas iestāžu veikto pārvaldības pārbaužu kvalitāti, kas uzskatāmas par uzticamām 95 % gadījumu un kuru darbs ir svarīgs saistībā ar „vienotās revīzijas” koncepciju.

REGIO ĢD konstatētie kļūdu veidi šo sistēmu trūkumu dēļ saskan ar Palātas novērtējumu tās 2015. gada pārskatā (skatīt 10. diagrammu).

10. diagramma — Palātas novērtējums par kļūdu pamatcēloņiem saistībā ar REGIO ĢD 41

3.1.3.Veiktie korektīvie pasākumi

REGIO ĢD stingri pilda savas uzraudzības funkcijas, nodrošinot, ka dalībvalstis novērš to pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumus, veicot šādas darbības:

kopā ar EMPL un MARE ĢD atjauninot tā revīzijas riska novērtējumu, ņemot vērā visus pieejamos apkopotos revīziju rezultātus un informāciju;

nodrošinot to revīziju kvalitātes pastāvīgu pārskatīšanu, ko veic revīzijas iestādes, un pārraugot līdz šim programmām piešķirto vienotās revīzijas statusu; kā arī

laikus pārtraucot maksājumus, tiklīdz tiek konstatēti/ziņoti būtiski trūkumi un ierosinot Komisijai nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par maksājumu apturēšanu un finanšu korekcijām, ja vien dalībvalstis nepiekrīt vispirms veikt nepieciešamās finanšu korekcijas.

REGIO ĢD papildus turpinās īstenot turpmāk norādītās iniciatīvas, lai mazinātu galvenos riskus un konstatētos trūkumus.

a)Vienkāršošana

ES līdzekļu izmantošanas vienkāršošana ir iniciatīvas „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” stūrakmens. 2014.–2020. gada plānošanas perioda regulas sniedz plašu vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas iespēju klāstu. Tās ietver kopīgus noteikumus visiem ESI fondiem, vienkāršoto izmaksu iespēju paplašinātu izmantošanu, īsākus dokumentu saglabāšanas periodus saņēmējiem un virzību uz e-kohēziju.

Publiskā iepirkuma direktīvu kopums, par kuru 2014. gada 15. janvārī balsoja Eiropas Parlaments un kuru 2014. gada 11. februārī pieņēma Padome, palīdzēs turpmāk vienkāršot noteikumus visiem dalībniekiem.

Kopīgie noteikumi ESI fondiem 2014.–2020. gada periodā salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir vienkāršoti. Tie sniedz vienkāršošanas iespēju plašāku klāstu, piemēram, vienkāršoto izmaksu iespējas, vienkāršotus veidus, kā ņemt vērā projektus, no kuriem gūst ieņēmumus, kā arī finanšu instrumentus. Arī virzībai uz e-kohēziju vajadzētu vienkāršot saņēmēju dzīvi.

REGIO ĢD pašlaik novērtē, cik lielā mērā jaunie noteikumi palīdz samazināt saņēmēju administratīvo slogu un īstenot vienkāršošanu. Lai palīdzētu novērtēt vienkāršošanas pasākumu izmantošanu, ir uzsākti vairāki pētījumi. Saņēmējiem papildus ir izveidota Augsta līmeņa grupa vienkāršošanas jautājumos, un tās mērķis ir analizēt vienkāršošanas iespēju īstenošanu dalībvalstīs un reģionos, kā arī sniegt ieteikumus, lai palielinātu vienkāršošanas pasākumu izmantojumu 2014.–2020. gada periodā un laikā pēc 2020. gada. Kopš 2015. gada 20. oktobra Augsta līmeņa grupai vienkāršošanas jautājumos ir bijušas vairākas sanāksmes, lai detalizēti apspriestu dažādus tematus: e-pārvaldību, vienkāršoto izmaksu iespējas, piekļuvi MVU paredzētajam ES finansējumam, kā arī finanšu instrumentus un revīzijas. Tai jau ir pirmie secinājumi un ieteikumi attiecībā uz e-pārvaldību un vienkāršoto izmaksu iespējām.

Pamatojoties uz šiem pirmajiem ieteikumiem, Komisija nesen ir ierosinājusi ESI fondus reglamentējošo noteikumu, proti, Kopīgo noteikumu regulas 42 , turpmāku un vērienīgāku vienkāršošanu, it īpaši, lai ievērojami paplašinātu vienkāršoto izmaksu iespēju jomu un panāktu, ka tās obligāti jāizmanto operācijām zem EUR 100 000. Turklāt, izmantojot Finanšu regulā ierosināto jauno iespēju, tiktu atļauts finansējums, kas balstīts uz tādu nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar īstenošanā gūto progresu, nevis kas balstīts uz darbību izmaksām. Komisija ir ierosinājusi arī mazāk prasību kopīgo rīcības plānu izmantošanai, vienkāršošanas pasākumus darbībām, no kurām gūst ienākumus, un lieliem projektiem, finanšu instrumentiem piemērojamo noteikumu papildu precizēšanu un vairākas citas izmaiņas. Šie priekšlikumi ir ietverti Komisijas 2016. gada septembrī pieņemtajā kopotajā regulā (3.1. punkts iepriekš).

Palāta 2015. gada pārskatā sniedza ieteikumu veikt mērķtiecīgu analīzi par valsts atbilsības noteikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam, un Komisija paredz veikt šādu analīzi par programmām, kurās sistemātiski ir bijis augsts kļūdu līmenis, tādējādi norādot uz vienkāršotāku noteikumu potenciālu iespēju.

b)Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana

2007.–2013. gada plānošanas perioda laikā Komisijas dienesti īstenoja mērķtiecīgus pasākumus dalībvalstu administratīvās spējas uzlabošanai. Tas turpinās arī 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Papildus konkrētajiem katrai programmai noteiktajiem pasākumiem REGIO ĢD īsteno pārnozaru iniciatīvas, lai mazinātu konstatētos galvenos riskus un trūkumus. Jau īstenotie vai pašlaik notiekošie pasākumi īpaši ietver:

vispārēju administratīvās spējas iniciatīvu. 2015. gadā šie pasākumi galvenokārt bija šādi:

Vienādranga zināšanu apmaiņa „Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas (TAIEX) instrumenta REGIO PEER 2 PEER” programmu vadošo iestāžu starpā. Līdz 2016. gada novembrim tika apstiprinātas 109 apmaiņas, un 70 no tām, kurās piedalījās 1142 dalībnieki, tika īstenotas ar pozitīvām atsauksmēm.

Stratēģiska mācību programma vadošajām iestādēm, apliecinātājiestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekstruktūrām par 2014.–2020. gada regulu īstenošanu. Līdz šim aptuveni 540 programmu speciālisti un ierēdņi no visām dalībvalstīm ir piedalījušies četros dažādos mācību moduļos.

Kompetenču sistēma ERAF un Kohēzijas fonda efektīvai pārvaldībai un īstenošanai ar mērķi atbalstīt profesionalitātes pieaugumu fondu pārvaldībā.

Īpaši darbsemināri sadarbībā ar OLAF 15 visvairāk ietekmētajās dalībvalstīs par efektīvu un samērīgu krāpšanas/korupcijas novēršanas pasākumu īstenošanu, lai palielinātu izpratni par riskiem un pārliecību, ka ir iespējams īstenot preventīvus pasākumus. REGIO ĢD Revīzijas direktorāts ciešā sadarbībā ar EMPL ĢD arī aktīvi mudināja attiecīgās valsts iestādes izmantot „Arachne”, Komisijas izstrādātu preventīvu risku noteikšanas rīku.

Integritātes izmēģinājuma pakti sadarbībā ar organizāciju „Transparency International”. 11 dalībvalstīs tiek noslēgti 17 integritātes izmēģinājuma pakti, kas būs spēkā četrus gadus, sākot no 2016. gada.

Saistībā ar publisko iepirkumu REGIO ĢD ciešā sadarbībā ar Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības ĢD un MVU, Konkurences ĢD un citiem ESI fondu ĢD ir izveidojis īpašus rīcības plānus spējas uzlabošanai šajā jomā, un to īstenošana turpinājās 2015. gadā. Komisija apstiprināja rīcības plānus, un tie ietver:

publiskā iepirkuma norādījumus praktizējošiem speciālistiem par kļūdu novēršanu ESI fonda finansētos projektos, kas 2015. gada oktobrī tika publicēti visās ES valodās; norādījumi tiks atjaunināti, lai tie attiektos uz jaunajām publiskā iepirkuma direktīvām, kuru transponēšanas termiņš bija 2016. gada 18. aprīlis;

ar publisko iepirkumu saistīto ex ante nosacījuma rīcības plānu pārraudzību, orientējoties uz tām dalībvalstīm, kas joprojām īsteno rīcības plānus, tostarp nodrošinot pielāgotu atbalstu dalībvalstīm, kas neatbilst ex ante nosacījumam;

plaši izplatītu publiskā iepirkuma novērtēšanas pētījumu, kas ietver vairāk nekā 50 labas prakses piemērus publiskā iepirkuma jomā visā ES. Tas ietver arī 28 valstu profilus ar konkrētiem ieteikumiem;

pārredzamības un atklātu publiskā iepirkuma datu veicināšanu, tostarp, izmantojot iepriekš minēto integritātes izmēģinājuma paktu iniciatīvu.

2015. gada martā tika pieņemts arī valsts atbalsta rīcības plāns, ko REGIO ĢD izstrādāja ciešā sadarbībā ar Konkurences ĢD. Tā mērķis ir palielināt izpratni par šo tēmu, uzlabot sadarbību dažādu dalībnieku starpā, kas iesaistīti valsts atbalsta pārraudzībā dalībvalstīs, un nodrošināt ES dalībvalstīm un reģioniem proaktīvu atbalstu valsts atbalsta noteikumu pareizā piemērošanā. Tas ietver pasākumus šādiem nolūkiem:

esošās labās prakses pārskatīšanai un tās izplatībai;

stratēģiskām mācību programmām, tostarp konkrētiem speciālistiem un valstīm paredzētām mācībām, kas plānotas 2015. gada otrajā pusē un 2016. gada sākumā;

apmaiņām Komisijas un revīzijas iestāžu starpā, lai izplatītu 2014. gada Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšanai pielāgotās revīzijas kontrollapas 43 ;

pielāgotajai palīdzībai dalībvalstīm, kas neatbilst ex ante nosacījumam par valsts atbalstu, lai palīdzētu tām īstenot rīcības plānu.

Attiecībā uz revīzijas iestādēm tiek veiktas regulāras darbības administratīvās spējas uzlabošanai (tehniskās sanāksmes, diskusijas par metodoloģiju, forumi labas prakses piemēru apmaiņai), lai nodrošinātu stingru, vienotu revīzijas regulējumu. Norādījumi dalībvalstīm tiek pastāvīgi uzlaboti un apspriesti ar revīzijas iestādēm, rīkojot tehniskas sanāksmes.

Galvenās specializēto sanāksmju, darbsemināru un mērķtiecīgo pasākumu tēmas ir krāpšanas/korupcijas apkarošana, publiskā iepirkuma vai valsts atbalsta revīzijas metodoloģija, ieteiktās statistisko paraugu atlases metodes pārliecinošu un ticamu revīzijas rezultātu nodrošināšanai un jauno 2014.–2020. gada perioda regulatīvo pasākumu (piemēram, darbības rezultātu rādītāju vai e-kohēzijas revīzijas) efektīva īstenošana.

Pēdējos gados REGIO ĢD ir pārskatījis svarīgāko revīzijas iestāžu darbu, revīzijās uz vietas izskatot 98 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda piešķīrumu, tostarp atkārtoti veicot operāciju revīzijas, lai novērtētu revīzijas iestāžu izdarītos revīzijas secinājumus. Tas pastāvīgi pārrauga gadījumus, kad piešķirts „vienotās revīzijas” statuss. Atkārtota revīziju veikšana uz vietas, ietverot saņēmējus, kas saistīti ar Komisijas dienestu pastāvīgu konsultāciju, revīzijas pamatnostādņu un metodoloģisko rīku jautājumiem, kopš 2009. gada ļauj revīzijas iestādēm visaptveroši palielināt to spējas. Tādējādi tagad vairums revīzijas iestāžu atbilst standartiem un nodrošina REGIO ĢD ticamus revīzijas rezultātus, kā tas redzams informācijā par 2015. gadu (skatīt 9. diagrammu).

REGIO ĢD organizēja forumus, lai apmainītos ar informāciju par revīzijas jautājumiem un spējas uzlabošanas pasākumiem visu revīzijas iestāžu labā, pēc pieprasījuma organizējot mērķtiecīgas mācības par tādiem jautājumiem kā publiskā iepirkuma vai valsts atbalsta revīzija un ieteiktajām paraugu atlases metodēm pārliecinošu un ticamu revīzijas rezultātu nodrošināšanai un veiksmīgai jauno 2014.–2020. gada perioda pasākumu, piemēram, darbības rezultātu rādītāju vai e-kohēzijas, īstenošanai. Revīzijas iestādēm tiks sniegtas pastāvīgas atsauksmes, pamatojoties uz to 2015. gada revīzijas rezultātu novērtējumu, lai radītu labāku izpratni par galvenajiem konstatētajiem trūkumiem un izplatītu labu praksi revīzijas kopienas ietvaros.

REGIO ĢD savās revīzijas procedūrās jau ir ieviesis pārmērīgas reglamentēšanas prakses noteikšanu un ir mudinājis revīzijas iestādes rīkoties līdzīgi. Turklāt tas īstenos Palātas 2015. gada pārskatā sniegto ieteikumu veikt mērķtiecīgu analīzi par valsts atbilstības noteikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

c)Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: stingrāki kontroles un pārskatatbildības noteikumi

Kohēzijas politikas ticamības nodrošināšanas ietvars 2014.–2020. gadam tika būtiski pārstrādāts, un tajā novērsti iepriekšējā tiesiskā regulējuma trūkumi, kurā ticamības līmenis varēja atšķirties atkarībā no pārvaldības un kontroles cikla posma.

Pārstrādātā kontroles sistēma tika pastiprināta, pateicoties jaunieviestajiem elementiem, t. i.:

12 mēnešu uzskaites periodam no n-1 gada 1. jūlija līdz n gada 30. jūnijam;

10 % ieturējumam no katra starpposma maksājuma saistībā ar pārskata gada izdevumiem, lai aizsargātu ES budžetu, līdz būs veikts viss valsts kontroles un verifikācijas darbs un būs iesniegti saistītie pārskati;

katras programmas apstiprināto pārskatu par Komisijai deklarētajiem pārskata perioda izdevumiem un pavaddokumentu iesniegšanai līdz n+1 gada 15. februārim, lai sniegtu pārliecību par pārskatu precizitāti, efektīvu sistēmas darbību, kā arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vadības deklarācija, pārbaužu un revīziju gada kopsavilkums, revīzijas atzinums, pamatojoties uz atlikušo kļūdu īpatsvariem, pēc tam, kad visas korekcijas ņemtas vērā valsts līmenī un kontroles ziņojumos);

gada atlikušās summas apmaksai vai atgūšanai pēc Komisijas veiktās pārskatu pieņemšanas līdz n+1 gada 31. maijam; pārskatiem jāatspoguļo finanšu korekcijas, kas veiktas, lai katrai programmai katrā gadā samazinātu gada atlikušo risku zem 2 % būtiskuma robežas;

obligātai neto finanšu korekciju piemērošanai gadījumos, kad par nopietniem sistēmas trūkumiem liecinošos pārkāpumus joprojām konstatē Komisija (vai Palāta), ja vien tos jau nav konstatējušas vai izlabojušas valsts iestādes.

Komisijas veiktā pārskatu pieņemšana ir viens jauns process, kas ir atsevišķs no likumības un pareizības novērtējuma, kā tas paredzēts regulā (Kopīgo noteikumu regulas 139. pants). Komisijai jāpieņem pārskati līdz katra gada 31. maijam, pamatojoties uz revīzijas iestāžu sniegto revīzijas atzinumu, vai citādi jāinformē dalībvalsts. Kad pārskati ir pieņemti, Komisijai jāaprēķina un pēc tam jāsamaksā vai jāatgūst gada atlikusī summa, ņemot vērā pārskatos apliecināto un ar revīzijas atzinumu apstiprināto izdevumu līmeni, gada avansa maksājumu un starpposma maksājumus, kas veikti, ieturot 10 %.

Tomēr programmas pārskatos ietvertajai izdevumu grupai nevajadzētu ierobežot jebkādu būtisku atlikušo pārkāpumu līmeni. Ja tā nav (saskaņā ar revīzijas iestādes ziņojumu vai ES revīzijās konstatēto), Komisija var pārtraukt atlikušās summas izmaksāšanu un nekavējoties uzsākt finanšu korekciju procedūras. Šīs korekcijas būs neto, ja dalībvalsts nepieņems korekcijas (2007.–2013. gada periodā) vai ja tās norādīs uz nopietniem, iepriekš nekonstatētiem/neizlabotiem vai dalībvalsts neziņotiem trūkumiem (jauna kārtība 2014.–2020. gada periodā).

Pastiprinātajā nodrošinājuma procesā 2014.–2020. gada periodā turpinās ņemt vērā „vienotās revīzijas” koncepciju, saskaņā ar kuru Komisija var galvenokārt paļauties uz iepriekšējām revīzijas iestāžu veiktajām pārbaudēm, pēc pārbaudes, vai tā var uzticēties to revīzijas rezultātiem. Regulā (Kopīgo noteikumu regulas 148. pants) tiek piedāvātas papildu iespējas piemērot „vienotās revīzijas” principu. Noslēguma posmā Komisijas atbilstības revīzijām un nepieciešamības gadījumā — izrietošajām neto finanšu korekcijām — jārada pārliecība, ka atlikušais kļūdu risks pēc visu korekciju piemērošanas katrā programmā gadu no gada ir zem 2 %.

Ex ante nosacījumi ir ESI fondu reformas galvenais elements: to mērķis ir nodrošināt pienācīga tiesiskā un politikas regulējuma izmantošanu un pietiekamu administratīvo spēju pirms ieguldījumu veikšanas, tādējādi uzlabojot ESI fondu atbalstīto ieguldījumu, kā arī citu publisko un privāto ieguldījumu efektivitāti un lietderību. Tie ir priekšnosacījumi, kas nodrošina, ka līdzfinansētie ieguldījumi būs efektīvi un lietderīgi, izmantojot saskaņotas un labi pārdomātas stratēģijas.

Ex ante nosacījumi ietver arī administratīvās spējas, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jautājumus, kas ir kohēzijas politikas kļūdu galvenie cēloņi.

Gadījumos, kad dalībvalstis programmas pieņemšanas brīdī neatbilda ex ante nosacījumiem, par rīcības plāniem tika panākta vienošanās ar Komisiju. REGIO ĢD rūpīgi pārrauga situāciju un palīdz dalībvalstīm pabeigt to rīcības plānus.

3.1.DFS 1.B izdevumu apakškategorija — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD (EMPL)

3.2.1.Kļūdu līmenis

EMPL ĢD aprēķinātais 2015. gada vidējais kļūdu īpatsvars ir no 3,0 līdz 3,6 %, kas kopumā atbilst Palātas kopējam novērtējumam (skatīt 7. diagrammu saistībā ar visu kohēzijas jomu). Kopš EMPL ĢD 2011. gadā pats sāka aplēst kļūdu īpatsvaru, tā aplēses bija ļoti cieši saskaņotas ar Palātas aplēsēm (t. i., EMPL ĢD aplēstais minimālais kļūdu līmenis un Palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars 2011.–2014. gada periodā attiecīgi bija šādi: 2011. gadā: 2,0 % un 2,2 %; 2012. gadā: 2,3 % un 3,2%; 2013. gadā: 2,6 % un 3,1 %; 2014. gadā: 2,8 % un 3,7 %, kas parāda EMPL ĢD ticamības metodoloģijas pamatotību.

EMPL ĢD tāpat kā REGIO ĢD aplēšu pamatā ir tā veiktais revīzijas darbs (51 revīzijas apmeklējums 2015. gadā, ietverot 89 no 92 revīzijas iestādēm, kas atbild par 115 no 118 darbības programmu uzraudzību) un valsts revīzijas iestāžu dati — 2015. gadā tās veica 5114 operāciju revīzijas. EMPL ĢD revīzijas direktorāts rūpīgi pārskatīja revīzijas iestāžu veiktos aprēķinus, lai nodrošinātu atbilstību norādījumiem un reprezentatīvo konsolidēto datu pieejamību. Dati tika uzskatīti par ticamiem 95 % gadījumu (skatīt 12. diagrammu).

11. diagramma — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL ĢD) jomā no 2012. līdz 2015. gadam*

* 2015. gadā Palāta pārstāja sniegt konkrētas kļūdu līmeņu aplēses par EMPL ĢD. Izņēmums ir 2012. gada aplēses, kas ietvertas, lai sniegtu pilnīgāku pārskatu.

Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati par 2012.–2014. finanšu gadu un EMPL ĢD gada darbības pārskati par 2012.–2015. finanšu gadu.

12. diagramma — Valsts revīzijas iestāžu EMPL ĢD nosūtītā kļūdu īpatsvara ticamība

3.2.2.Kļūdu pamatcēloņi

EMPL ĢD tāpat kā REGIO ĢD secināja, ka galvenie kļūdu pamatcēloņi bija tiesiskā regulējuma sarežģītība kohēzijas jomā, kā arī valsts pārvaldes un kontroles sistēmu trūkumi. 2015. gadā EMPL ĢD formulēja atrunu par pārvaldības un kontroles sistēmām 23 konkrētās ESF darbības programmās Beļģijā, Horvātijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Turklāt EMPL ĢD veica īpašu tematisku revīziju saistībā ar dalībvalstu iestāžu vadības pārbaudēm. Šīs tematiskās revīzijas vispārējais mērķis bija izvērtēt, cik efektīvi darbojas ar pārbaudes procesu saistītās pārvaldības un kontroles sistēmas, lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdas un pārkāpumus un pārliecinātos par Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību.

Galvenie šīs revīzijas rezultāti bija šādi:

vairākos gadījumos EMPL ĢD revidenti konstatēja, ka vadības pārbaudes tika veiktas tikai formāli, acīmredzot ievērojot juridiskās prasības, bet kritiski neizvērtējot deklarētos izdevumus;

jānostiprina vadības pārbaudes projektiem, kas (daļu) to pasākumu īsteno, izmantojot publisko iepirkumu. Daudzos gadījumos publiskā iepirkuma procedūru pārkāpumi netika atklāti, veicot vadības pārbaudes, lai gan pārbaudes uz vietas veica vadošās iestādes vai to starpniekstruktūras;

projektu atlases un apstiprināšanas procesā ļoti bieži trūka vadošo iestāžu/starpniekstruktūru pārvaldības spējas kritiska novērtējuma. Bieži vien ievērojams skaits (mazas vērtības) projektu tika apstiprināti, neņemot vērā saņēmējiem nepieciešamos norādījumus un mācības, vadošo iestāžu/starpniekstruktūru veicamo pārbaužu izmaksas, augsta riska projektu identificēšanai nepieciešamo riska pārvaldību un pievienoto vērtību vai ietekmi uz darba tirgu, kas varētu būt šiem mazas vērtības projektiem;

daudzas vadošās iestādes vadības pārbaužu veikšanā bija atkarīgas no to starpniekstruktūrām. Šīm starpniekstruktūrām bieži vien bija lielāka vai labāka pieredze jautājuma darbības aspektā, tāpēc vadošās iestādes lēmums nodot atbildību šīm starpniekstruktūrām bieži vien bija pamatots. Tomēr tika konstatēts, ka šajās starpniekstruktūrās tika nodrošinātas nepietiekamas mācības par procesa administratīvo pusi vai tādu nebija vispār, tāpēc bieži vien trūka kompetences un spējas veikt efektīvas vadības pārbaudes; kā arī

bija situācijas, kurās vadības pārbaudes tika veiktas pēc izdevumu apliecināšanas Komisijai. Daudzos gadījumos šo situāciju izraisīja resursu trūkums vai spiediens izpildīt saistību atcelšanas noteikumus.

EMPL ĢD konstatētie kļūdu veidi šo sistēmas trūkumu dēļ saskan ar kļūdu pamatcēloņiem, ko Palāta atklājusi 2015. gada pārskatā.

13. diagramma — Palātas novērtējums par kļūdu pamatcēloņiem saistībā ar EMPL ĢD 44

3.2.3.Veiktie korektīvie pasākumi

EMPL ĢD stingri pilda savas uzraudzības funkcijas, nodrošinot, ka dalībvalstis novērš to pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumus, veicot šādas darbības:

kopā ar REGIO un MARE ĢD atjauninot tā revīzijas riska novērtējumu, ņemot vērā visus pieejamos apkopotos revīziju rezultātus un informāciju;

pastāvīgi pārskatot revīzijas iestāžu veikto revīziju kvalitāti; kā arī

īstenojot stingru politiku attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu, darbības programmu apturēšanu un finanšu korekcijām, kad vien konstatēti būtiski trūkumi, ja vien dalībvalstis nav vienojušās vispirms piemērot nepieciešamo rīcības plānu un veikt finanšu korekcijas.

EMPL ĢD papildus turpinās īstenot turpmāk norādītās iniciatīvas, lai mazinātu galvenos riskus un konstatētos trūkumus.

a)Vienkāršošana

Kā paskaidrots iepriekš, Palāta norādīja, ka izdevumu atbilstības noteikumu pārkāpumi bija galvenais kļūdu cēlonis saistībā ar ESF. Tas daļēji ir tāpēc, ka saņēmējiem ir pienākums spēt nodrošināt dokumentārus pierādījumus, lai pamatotu visas radušās izmaksas, ko tie lūdz atlīdzināt. Šīs tradicionālās sistēmas alternatīva, kuras pamatā ir faktisko izmaksu atlīdzināšana, ir tā dēvēto vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana. Vienkāršoto izmaksu iespējas ir veids, kā noteikt atbilstīgas izmaksas, nevis pamatojoties uz faktiskajiem tēriņiem (kas jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem), bet pamatojoties uz iepriekš noteiktām summām. Atvieglojot izdevumu pamatošanu, vienkāršoto izmaksu iespējas samazina ne vien birokrātiju, bet arī kļūdu rašanās risku. Palāta to pierādījusi četrus gadus pēc kārtas, jo ESF paraugā, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, darījumu izskatīšanas rezultātā netika atklātas skaitļos izsakāmas kļūdas. Līdz ar to Palāta secināja, ka vienkāršoto izmaksu iespējas ir mazāk pakļautas kļūdām nekā faktiskās izmaksas.

Vienkāršoto izmaksu iespējām ir arī tāda priekšrocība, ka tās tāpat kā faktisko izmaksu sistēma orientē finansējumu nevis uz tēriņiem, bet uz iznākumiem vai sasniegtajiem rezultātiem. Tas atbilst Komisijas mērķim padarīt tās budžeta izpildi vairāk vērstu uz rezultātiem un maksimāli palielināt iztērētās naudas radīto ietekmi.

2014.–2020. gada perioda tiesiskā regulējuma mērķis ir padarīt iepriekšējās vienkāršoto izmaksu iespējas piemērojamas visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem. Turklāt piedāvātās iespējas ir paplašinātas, lai novērstu dažus iepriekšējā plānošanas periodā konstatētos ierobežojumus.

Vienkāršoto izmaksu iespējas, kas pastāv citās sistēmās, nevis ESI fondos, var izmantot atkārtoti, ievērojot nosacījumus:

viens piemērs ir Kopīgo noteikumu regulas 67. panta 5. punkta b) apakšpunkts, kas ļauj piemērot citā Savienības politikā izmantotās vienkāršoto izmaksu iespējas līdzīgu veidu darbībām un saņēmējiem ESF ietvaros. Tas varētu ļaut vienkārši piemērot Erasmus+ noteiktās metodes līdzīgām ESF finansētām darbībām;

arī Kopīgo noteikumu regulas 67. panta 5. punkta c) apakšpunkts ļauj izmantot pilnībā dalībvalsts finansētā shēmā piemērotās vienkāršoto izmaksu iespējas līdzīgu veidu darbībām un saņēmējiem ESF ietvaros.

Šīs divas papildu metodes rada lielisku iespēju gūt labumu no esošajiem vienkāršojumiem: tās ir tieši piemērojamas Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu finansētajām darbībām (ja tā ir līdzīga veida darbība un saņēmējs un shēma joprojām ir spēkā), un vienkāršoto izmaksu iespējas vērtībai nebūs nepieciešams veikt revīziju, kas samazina potenciālās kontroles jomu un izmaksas. Dalībvalstis var bez piepūles piemērot šīs divas metodes, uzņemoties pavisam nelielu kļūdu risku.

Visbeidzot, mazākajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbībām (zem EUR 100 000 valsts atbalsta) vienkāršoto izmaksu iespējas noteikšanai var izmantot budžeta projektu. Šī metode tika ieviesta, lai pildītu ESF projektu ar valsts atbalstu zem EUR 50 000 pienākumu izmantot vienu vienkāršoto izmaksu iespējas veidu, lai segtu vismaz daļu izdevumu (izņemot pilnīgu publisko iepirkumu vai izmantojot valsts atbalsta shēmu).

Jaunais ESF juridiskais pamats (ESF regulas 14. pants) ļauj Komisijai izmantot vienības izmaksu standarta skalas un vienreizējus maksājumus. Tas nodrošina juridisku noteiktību saistībā ar vienkāršoto izmaksu iespēju aprēķināšanas metodi un novērš vienu no galvenajiem dalībvalstu konstatētajiem šķēršļiem, t. i., to bažas, ka vienības izmaksu vai vienreizējā maksājuma aprēķināšanas metodoloģiju varētu apstrīdēt revidenti (valsts vai ES), tādējādi izraisot sistēmisku kļūdu. Komisija ex ante apstiprina metodoloģiju, tādējādi aizsargājot un atzīstot par derīgu dalībvalstu veikto darbu.

Ļaujot dalībvalstīm pieprasīt ES finansējumu, balstoties uz vienkāršoto izmaksu iespējām un vienlaikus atmaksāšanai saņēmējiem izmantojot citu (valsts) sistēmu, jaunais juridiskais pamats arī sniedz iespēju dalībvalstīm izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas, kad parastos apstākļos valsts noteikumi neatļauj izmantot šādas metodes.

Ņemot vērā vienkāršoto izmaksu iespēju pozitīvo ietekmi un vairākas to priekšrocības, kā arī 2014.–2020. gada perioda tiesiskajā regulējumā ieviestās jaunās iespējas, Komisija izvirzīja vērienīgu politisko mērķi līdz 2017. gadam izpildīt 50 % ESF izdevumu, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas. 2015. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtais pārskata ziņojums par vienkāršošanu parādīja, ka dalībvalstu plānotais vienkāršoto izmaksu iespēju īstenošanas līmenis ESF ietvaros 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika aplēsts aptuveni 35 % apmērā, kas ir būtiski augstāks nekā 2007.–2013. gada periodā aplēstie 7 %, bet tomēr nav pietiekami. EMPL ĢD turpinās veicināt to izmantošanu un mudināt dalībvalstis vēl vairāk palielināt to ieviešanu, lai sasniegtu 50 % mērķi.

Mērķis ir impulss būtiski palielināt vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, lai palīdzētu samazināt administratīvo slogu un kļūdu risku, vienlaikus palielinot orientāciju uz rezultātiem. Tas ir pamudinājums visām pusēm — Komisijai, dalībvalstīm un saņēmējiem — maksimāli palielināt to centienus izmantot vienkāršoto izmaksu iespēju potenciālu. Tomēr tas nav jāuztver kā pašmērķis.

Lai veiktu turpmāku vienkāršošanu, Komisija ir ieviesusi kopīgā rīcības plāna (KRP) koncepciju.

KRP ir pilnīgi jauns un potenciāli tālejošs veids, kā īstenot ESI fondus. KRP ir darbība, ko pārvalda, pilnībā balstoties uz iznākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Tas var:

sastāvēt no viena projekta vai projektu grupas;

saņemt atbalstu no viena vai vairākiem prioritārajiem virzieniem vienā vai vairākās programmās; kā arī

saņemt atbalstu no viena vai vairākiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Sociālā fonda, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un/vai Kohēzijas fonda.

Projektiem jānodrošina iznākumi un rezultāti, kas nepieciešami kopīgā rīcības plāna mērķa sasniegšanai. Maksājumi būs tikai vienības izmaksu un/vai vienreizēju maksājumu veidā, kas saistīti ar katra projekta iznākumiem un rezultātiem.

Pamatojoties uz šo vienkāršošanu, Komisija ir ierosinājusi turpmākus uzlabojumus kopotās pārskatīšanas kontekstā (3.1. punkts iepriekš). Dažos gadījumos spēkā esošie noteikumi saskaņā ar ESF regulu tagad tiek atjaunināti un attiecināti uz pārējiem ESI fondiem (vienkāršoto izmaksu iespēju obligāta izmantošana dažos gadījumos, vienotas likmes atsevišķām personāla izmaksām). Priekšlikumus Kopīgo noteikumu regulai (augstākās robežas atcelšana fiksētas summas maksājumu izmantošanai, mazāk prasību KRP izmantošanai, jauna iespēja uz nosacījumiem balstītiem maksājumiem; 3.1.3. punkta a) apakšpunkts iepriekš) papildina attiecīgās izmaiņas ESF regulā un pasākumi, kas paplašina vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulu par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

b)Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana

EMPL ĢD turpinās pielāgot un pārskatīt tā procedūras un norādījumus par dalīto pārvaldību, lai pašreizējā plānošanas periodā nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu darbību dalībvalstīs (skatīt arī REGIO ĢD 3.1.3. punkta b) apakšpunktu).

c)Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: stingrāki kontroles un pārskatatbildības noteikumi

EMPL ĢD tāpat kā REGIO ĢD (skatīt 3.1.3. punkta c) apakšpunktu) gūs labumu no tiem pašiem kohēzijas jomas 2014.–2020. gada plānošanas perioda tiesiskajā regulējumā veiktajiem uzlabojumiem, lai nostiprinātu pārvaldības un kontroles sistēmas.

4.DFS 2. kategorija — dabas resursi

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tiek īstenota, izmantojot divus fondus (pīlārus): Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF, pirmais pīlārs), kas sastāv no tirgus atbalsta pasākumiem un tiešajiem maksājumiem (ELGF); Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA, otrais pīlārs), kas finansē lauku attīstības pasākumus.

KLP darbojas saskaņā ar dalītu pārvaldību ar vairāk nekā 8 miljoniem saņēmēju visā ES, un Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka līdzekļi ir sadalīti atbilstoši ES tiesību aktiem.

4.1.Kļūdu līmeņi

AGRI ĢD tā gada darbības pārskatu ietvaros izskata dalībvalstu iesniegto informāciju par maksājumu aģentūru veikto pārbaužu rezultātiem. Ņemot vērā sertifikācijas struktūru atzinumus, paša AGRI ĢD ex post revīzijas (AGRI ĢD katru gadu veic aptuveni 140 revīzijas apmeklējumu) un Palātas konstatējumus, AGRI ĢD revidenti izmanto savu profesionālo spriedumu, lai aplēstu summas un aprēķinātu piesardzīgi koriģēto izdevumu kļūdu īpatsvaru katram budžeta līdzekļu sadales pa darbības jomām pasākumam katrā maksājumu aģentūrā.

3. tabulā redzams KLP koriģētais kļūdu īpatsvars, kā norādīts AGRI ĢD gada darbības pārskatos, un kļūdu īpatsvars, kas norādīts Palātas gada pārskatos par izdevumiem saistībā ar lauksaimniecību 45 .

3. tabula — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi lauksaimniecības/dabas resursu jomā no 2013. līdz 2015. gadam

Komisijas gada darbības pārskatos un Palātas gada pārskatos norādīto kļūdu līmeņu salīdzinājums parāda, ka abas iestādes izdarījušas līdzīgus secinājumus (skatīt 14.–15. diagrammu).

14. diagramma — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi dabas resursu jomā no 2014. līdz 2015. gadam*

* Kopš 2014. gada Revīzijas palāta vairs nenorāda kļūdu amplitūdas katram fondam. Tā norādīja kļūdu amplitūdas visā dabas resursu politikas jomā.

Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati par 2014. un 2015. finanšu gadu un AGRI ĢD gada darbības pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu.

Visā KLP koriģētais kļūdu īpatsvars ir 2,02 %, kas gandrīz atbilst būtiskuma robežai.

15. diagramma — Komisijas un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi katram fondam (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)) no 2013. līdz 2015. gadam*

* Avoti: Palātas gada pārskati un AGRI ĢD gada darbības pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu.

Pēdējos gados KLP kļūdu līmenis ir samazinājies abos pīlāros un pastāvīgi ir zem ES vidējā līmeņa. Šī pozitīvā tendence ir dalībvalstu īstenoto koriģējošo rīcības plānu rezultāts. Dalībvalstīm tiek piedāvāts vairāk norādījumu par kļūdu novēršanu un atklāšanu. Kad vien nepieciešams, dalībvalstis īsteno rīcības plānus, lai novērstu konkrētus trūkumus to pārvaldības un kontroles sistēmās.

ELGF kļūdu līmeņa samazinājums ir diezgan iespaidīgs, it īpaši saistībā ar tiešajiem maksājumiem, uz kuriem attiecas mazāk sarežģīti atbilstības nosacījumi un kurus reglamentē integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) — zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS). Kā apstiprināja Palāta, IAKS ir piemērots rīks, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, un dalībvalstu veiktie korektīvie pasākumi pastāvīgi uzlabo ZGIS uzticamību 50 .

Lai gan lauku attīstības jomas (ko finansē ELFLA) kļūdu īpatsvaram pēdējos gados ir tendence samazināties, tas saglabājas 4,99 % — ievērojami virs būtiskuma robežas. Tas ir jārisina, un Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm cīnīties ar kļūdu pamatcēloņiem. Ir svarīgi raudzīties pāri skaitļiem un apskatīt kļūdu īpatsvaru vērienīgo politikas mērķu perspektīvā, kas dažreiz veicina sarežģītu pasākumu izstrādi, ko ir grūti pārbaudīt un īstenot.

Šajā saistībā ir svarīgi atzīt, ka Komisija izmanto un piemēro korektīvus mehānismus, kas pienācīgi aizsargā ES budžetu. Neto finanšu korekcijas tiek piemērotas, kad AGRI ĢD revīzijās atklāti pārkāpumi un/vai kontroles sistēmu trūkumi. Salīdzinot Komisijas ex post koriģētspēju ar riska summām, kas noteiktas saņēmējiem veikto maksājumu līmenī, tiek sniegta ticama norāde par ES budžeta atlikušo finanšu risku, ņemot vērā visus korektīvos pasākumus. KLP koriģētspēja tika aplēsta šādos līmeņos: EUR 802,9 miljoni 2013. gadā; EUR 863,49 miljoni 2014. gadā un EUR 1065,7 miljoni 2015. gadā. 2015. gadā KLP koriģētspēja atbilst 1,87 % izdevumu.

Kopējo AGRI ĢD 2015. gada izdevumu kopējā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir EUR 1167 miljoni (2,0 %). Piesardzīgi aplēstās turpmākās korekcijas veido EUR 1066 miljonus (1,8 %). Izrietošā noslēgumā riskam pakļautā summa ir aplēsta EUR 101 miljona vērtībā, kas ir 0,2 % no šīs politikas jomas izdevumiem 2015. gadā. Tas parāda, ka pastāv stabila pārliecība, ka ES budžeta atlikušais risks ir ievērojami zem 2 % būtiskuma robežas.

4.2.Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

4.2.1.Kļūdu pamatcēloņi

ELGF kļūdu pamatcēloņi ir atbilstīgo hektāru skaita pārvērtējums (objektīvs risks) un nepareizi zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) dati (dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi).

4.2.2.Veiktie korektīvie pasākumi

Aptuveni 80 % KLP izdevumu pārvalda ELGF. Tiešiem maksājumiem (90 % ELGF izdevumu) izdevumu pārvaldība un kontrole tiek veikta, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), kas ietver attiecināmās zemes datubāzi (zemes gabalu identifikācijas sistēmu — ZGIS). Tādējādi integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā (un it īpaši ZGIS datubāzē) esošās informācijas ticamība ir svarīga, lai garantētu, ka tiek maksāts tikai par attiecināmu zemi. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis regulāri atjaunināt to ZGIS esošo informāciju. Kad šādi atjauninājumi netiek veikti un tiek konstatēti IAKS/ZGIS trūkumi, Komisija lūdz dalībvalstis izstrādāt un īstenot rīcības plānus šo trūkumu novēršanai. Šie rīcības plāni ir izrādījušies veiksmīgi. 2015. gada pārskatā Palāta apstiprināja, ka „Pateicoties Komisijas un dalībvalstu izveidotajiem rīcības plāniem, ZGIS esošo datu ticamība pēdējos gados pastāvīgi uzlabojas 51 ”.

IAKS uzticamība apvienojumā ar vairākām darbībām saistībā ar uzraudzības un saziņas uzlabojumiem, kā arī Komisijas īstenotie korektīvie pasākumi nozīmē, ka kļūdu līmenis saistībā ar ELGF kopumā ir samērā zems. Saskaņā ar Palātas informāciju tas bija 3,1 % 2013. gadā, 2,2 % 2014. gadā (izņemot savstarpējo atbilstību) un 2,2 % 2015. gadā. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar AGRI ĢD gada darbības pārskatos publicētajiem skaitļiem.

4.3.Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

4.3.1.Kļūdu pamatcēloņi

Aptuveni 20 % KLP izdevumu pārvalda ELFLA, ko līdzfinansē no ES un valstu budžeta. ELFLA pārvaldības pamatā ir valsts vai reģionālās daudzgadu programmas, kurās pasākumus var pielāgot valsts un reģionālā līmenī, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Dalībvalstu maksājumu aģentūras pirms maksājumu veikšanas saņēmējiem pārbauda maksājumu pieprasījumu atbilstību.

AGRI ĢD gada darbības pārskatos kopš 2007. gada (izņemot 2010. gadu) paredz atrunu par lauku attīstības jomas izdevumu daļu vai visiem tās izdevumiem. Tas piekrīt Palātas novērtējumam par galvenajiem kļūdu pamatcēloņiem šajā jomā:

neattiecināmi izdevumi, jo nav ievēroti bieži vien sarežģītie noteikumi un atbilstības nosacījumi, it īpaši attiecībā uz investīciju pasākumiem; kā arī

pašas lauku attīstības politikas sarežģītība, kā arī dalībvalstu nepilnīgās pārvaldības un kontroles sistēmas.

Citi, mazāk riskanti lauku attīstības pasākumi galvenokārt ir saistīti ar jomu vai dzīvnieku skaitu, piemēram, agrovides vai dzīvnieku labturības saistības. Uz tiem attiecas integrētā administrācijas un kontroles sistēma, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes un kļūdu novēršanu (kā izskaidrots iepriekš iedaļā par ELGF).

Augstais kļūdu īpatsvars lauku attīstības jomas izdevumos ne vienmēr nozīmē, ka nepareizi minētās summas tikušas neatbilstoši izmantotas vai ka politikas mērķi nav sasniegti.

4.3.2.Veiktie korektīvie pasākumi

a)Vienkāršošana

Komisija mudina dalībvalstis, kad vien iespējams, izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas, lai novērstu kļūdas un samazinātu riska līmeni. Tāpat kā kohēzijas jomā Palāta atzina, ka šo vienkāršoto izmaksu metožu izmantošana varētu dot labumu visām pusēm, jo tā samazinātu administratīvās formalitātes un varētu ierobežot kļūdu apmēru saistībā ar maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un pārbaudīšanu, pamatojoties uz rēķiniem un maksājumu dokumentiem 52 .

Šajā saistībā jāatzīmē, ka vienkāršošanas pasākumi ir korektīvo pasākumu galvenais princips gan ELGF, gan ELFLA: jau no paša komisāra Hogan mandāta sākuma KLP vienkāršošana ir viena no viņa galvenajām prioritātēm.

2015. gada sākumā komisārs Hogan uzsāka visa lauksaimniecības tiesību aktu kopuma padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu vienkāršošanas potenciālu. Tajā pašā laikā viņš aicināja dalībvalstis, ieinteresētās personas, Eiropas Parlamentu, Padomi, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju iesniegt vienkāršošanas priekšlikumus. 2015. gada 11. maijā Padome pieņēma secinājumus par KLP vienkāršojumiem. Šī procesa rezultātā tika iesniegti vairāk nekā 1500 vienkāršošanas priekšlikumu. Visu izrietošo priekšlikumu izskatīšana saistībā ar to pieņemšanu balstījās uz šādiem trīs principiem:

vienkāršošana galvenokārt jāveic aptuveni 8 miljonu KLP saņēmēju labā;

2013. gada reformas politiskos lēmumus nevajadzētu apšaubīt; kā arī

vienkāršošanai nevajadzētu apdraudēt KLP pareizu finanšu pārvaldību.

Pēc šī uzdevuma Komisija īstenoja četrus vienkāršošanas darbību kopumus, kas aptvēra visu lauksaimniecības politikas spektru, ietverot gan Komisijas regulas, gan saistītās vadlīnijas.

Kopotais priekšlikums (3.1. punkts iepriekš) ietver grozījumus KLP četrās pamatregulās 53 . Tas ietver tehniskas izmaiņas, kas paredz vieglāku piekļuvi ES līdzekļiem un vienkāršošanas pasākumus, kuri nemaina politikas orientāciju. Attiecībā uz lauku attīstību izmaiņas veicina finanšu instrumentu labāku izmaktošanu, lielāku elastību attiecībā uz programmu ienākumu stabilizācijas instrumentiem, ES finansējuma ātrāku pieejamību un vienkāršoto izmaksu iespēju pilnīgu izmantošanu, pieskaņojot ELFLA noteikumus kopīgajiem ESI fondu noteikumiem. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem aktīvo lauksaimnieku režīms kļūtu brīvprātīgs; atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem tiek pastiprināts un būtu iespējams „atsaistīt” brīvprātīgo saistīto atbalstu. Tirgus pasākumu ziņā konsultēšana būtu jauna veida attiecināma darbība krīzes pasākumu ietvaros un valsts finansiālai palīdzībai nebūtu vajadzīga katra konkrētā gadījuma analīze, ko veic Komisija.

b)Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana

Jautājumos par kļūdu īpatsvaru Komisija veic regulāras apmaiņas ar dalībvalstīm, un tā ir nodrošinājusi visaptverošu vadlīniju kopumu par lauku attīstības pasākumiem un citiem attiecīgiem horizontāliem jautājumiem (piemēram, vienkāršoto izmaksu iespējam, publiskā iepirkuma noteikumiem, pasākumu pārbaudāmību un kontrolējamību).

AGRI ĢD turpinās pārraudzīt rīcības plānu īstenošanu gan revīzijas, gan darbības aspektā, organizējot divpusējas sanāksmes, uzraudzības komitejas, ikgadējās pārskata sapulces un specializētus seminārus.

AGRI ĢD turpinās sniegt dalībvalstīm ieteikumus un norādījumus, kā arī izplatīt paraugpraksi, lai uzlabotu kontroles sistēmas, tādējādi novēršot kļūdas. Eiropas Lauku attīstības tīklam jau ir liela loma mācībās un labas prakses izplatīšanā dalībvalstīs.

Turklāt AGRI ĢD laika gaitā ir īstenojis zināmu skaitu pasākumu.

2015. gadā AGRI ĢD stiprināja esošos rīcības plānus, lai pārrunātu 2014. gada darbības pārskata atrunas, balstoties uz uzlabotu sadarbību un analīzi Komisijas dienestos, kā arī intensīvu dialogu ar dalībvalstīm. Izmantojot šo pieeju, visu dalībvalstu valsts vai reģionālajos rīcības plānos kļūdu īpatsvara samazināšanai tika ieviesta uzlabota ziņošanas sistēma. Tas ietver pastiprinātu orientāciju uz revīzijas konstatējumu regulāru turpmāko pasākumu īstenošanu, kā arī uzlabotiem rādītājiem un atskaites punktiem pārraudzības nolūkā. AGRI ĢD 2014. gadā izstrādāja īpašu IT rīku, kas sāka pilnībā darboties 2015. gadā, lai apkopotu un apstrādātu no valsts vai reģionālajiem rīcības plāniem iegūto informāciju efektīvā un konsekventā veidā, sniedzot pārskatu un atvieglojot atbilstošu turpmāko pasākumu īstenošanu. 7.45. punktā Palāta secināja: „Lai arī Palāta uzskata, ka rīcības plāni kopumā ir pareizs līdzeklis kļūdu cēloņu novēršanai, publiskā iepirkuma jomā joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi.” Komisija turpinās stingri uzraudzīt nepieciešamo koriģējošo rīcības plānu īstenošanu attiecībā uz saistītajām dalībvalstīm un apturēt maksājumus, kad šie rīcības plāni nav pienācīgi īstenoti.

Kopš 2013. gada organizēti seši semināri par kļūdu īpatsvaru; viens no tiem notika 2015. gadā. Tie atspoguļo situāciju saistībā ar rīcības plānu īstenošanu, labas prakses piemēru apmaiņu un norādījumu sniegšanu. Šie semināri tiek kopīgi organizēti Lauku attīstības komitejas un Lauksaimniecības fondu komitejas ietvaros, lai nodrošinātu vadošo iestāžu un maksājumu aģentūru iesaisti. Tikmēr ģeogrāfiskās struktūrvienības regulāri pārrauga rīcības plānus un saistībā ar problēmām īsteno turpmākos pasākumus ar dalībvalstīm gada un ad hoc sanāksmēs, uzraudzības komitejās, kā arī nepieciešamības gadījumā — saistībā ar programmu grozījumiem.

Vienlaikus tika pastiprināta AGRI ĢD revīzijas spēja. Revīzijas apmeklējumu skaits kopš 2013. gada ir palielinājies, un revīzijās tiek risināti konkrēti jautājumi saistībā ar kļūdu īpatsvaru.

Visbeidzot, AGRI ĢD veicina starpreģionu sadarbību un mācības par noteiktām tēmām saistībā ar programmu labāku īstenošanu un kļūdu samazināšanu. Kopējais šādu pasākumu mērķis ir atvieglot konstruktīvu un atvērtu dialogu attiecīgo dalībnieku starpā saistībā ar labas prakses piemēru apmaiņu un skaidru norādījumu izstrādi.

c)Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam: būtiski uzlabojumi

Jaunais 2014.–2020. gada perioda KLP tiesiskais regulējums ietver vairākus noteikumus, kas novērš kļūdu pamatcēloņus (piemēram, ierobežots skaits detalizētu prasību, vienreizēji maksājumi, vienotas likmes vai standarta izmaksas). Lauku attīstības programmu ex ante analīze ir pastiprināta, vadošajām iestādēm un maksājumu aģentūrām uzņemoties plānoto pasākumu pārbaudāmības un kontrolējamības ex ante novērtējumu. Turklāt ELFLA nolūkos Komisijai tagad ir ex ante preventīvie rīki, ko tā pilnībā izmanto, piemēram, apturēšana un pārtraukšana, kas efektīvi aizsargā ES budžetu.

Tomēr lauku attīstības jomā, kā uzsvērts šī ziņojuma ievadā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp likumību un pareizību un politikas mērķu sasniegšanu, vienlaikus atceroties piegādes izmaksas, nevar ar jebkādu reālu noteiktību sagaidīt, ka atlikušais finanšu risks zem 2 % būs sasniedzams, pieliekot saprātīgas pūles.

5.DFS 4. kategorija — globālā Eiropa

5.1.Kļūdu līmeņi

Šajā ziņojumā apskatīts Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD (DEVCO) un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD (NEAR/ELARG) , jo tie ir finansiālā ziņā svarīgākie ĢD no ārējo attiecību grupas.

DEVCO ĢD orientē kļūdu analīzi uz atlikušo kļūdu īpatsvaru, kas ir kļūdu līmenis pēc korektīvo pasākumu īstenošanas. DEVCO ĢD sniegtā aplēse atbilst augstākajai un zemākajai kļūdu robežai, ko Palāta atklājusi gada pārskatu nodaļā „Ārējās attiecības/globālā Eiropa” par 2013.–2015. gada periodu (skatīt 16. diagrammu).

DEVCO/NEAR ĢD ex ante un ex post pārbaudes, izmantojot paša pārbaudes spēju vai saskaņā ar līgumu piesaistītos revidentus, 2015. gadā veidoja EUR 2701,98 miljonus.

Kopējo DEVCO ĢD 2015. gada izdevumu kopējā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir EUR 246 miljoni (2,9 % ). Piesardzīgi aplēstās turpmākās korekcijas veido EUR 50 miljonus (0,6 %). Aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa ir EUR 196 miljoni (2,3 %).

Visā ārējo attiecību politikas jomā kopējā aplēstā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir EUR 281 miljons (2,9 %), piesardzīgi aplēstās turpmākās korekcijas ir EUR 62 miljonu apmērā (0,6 %), un aplēstā noslēgumā riskam pakļautā summa ir EUR 219 miljoni (2,3 %).

16. diagramma — Komisijas (DEVCO ĢD atklātais atlikušo kļūdu īpatsvars) un Palātas aplēstie kļūdu līmeņi ārējo attiecību jomā no 2013. līdz 2015. gadam*

* Dažādus kļūdu līmeņus savienojošās līnijas jāuztver nevis kā nepārtraukta attīstība, bet gan kā palīdzība, lai varētu labāk salīdzināt kļūdu amplitūdas.

Avots: Palātas gada pārskati un DEVCO ĢD gada darbības pārskati par 2013.–2015. finanšu gadu.

5.2.Starptautiskās sadarbības un attīstības (DEVCO) ĢD

5.2.1.Kļūdu pamatcēloņi

DEVCO ĢD konstatēja šādus galvenos kļūdu pamatcēloņus:

atbilstības noteikumu neievērošana (57 % konstatēto kļūdu):

   - ārpus projekta perioda radušies izdevumi;

   - izdevumi, kas deklarēti kā tieši, bet jau uzskaitīti kā netiešie izdevumi;

publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana (26 % konstatēto kļūdu);

nepietiekama vai trūkstoša dokumentācija.    

Šis novērtējums kopumā atbilst Palātas konstatējumiem visā nodaļā „Globālā Eiropa” (skatīt 17. diagrammu).

17. diagramma — Palātas novērtējums par kļūdu pamatcēloņiem 2015. gadā saistībā ar 4. izdevumu kategoriju 54

5.2.2.Veiktie korektīvie pasākumi

a)Vienkāršošana

Kļūdu pamatcēloņi ir pārāk detalizētie dotāciju nosacījumi, kas pārsniedz juridiskās prasības, nesniedzot pievienoto vērtību saistībā ar sniegumu un rezultātiem. Praktiskajā rokasgrāmatā jau ir uzsākta šādu nevajadzīgu elementu dzēšana. DEVCO ĢD ir iesaistījies diskusijās ar ieinteresētajām personām, un Finanšu, līgumu slēgšanas un revīzijas nodaļu starpā norisinās regulāras sanāksmes, lai apspriestu izplatītākos kļūdu cēloņus un to novēršanas veidus. Tiek veicināts finanšu pārvaldības metodiskais līdzeklis dotāciju saņēmējiem, kā arī uzsāktas un pielāgotas mācības saistībā ar dotācijām.

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija jau ir ierosinājusi vairākas izmaiņas attiecībā uz dotācijām saskaņā ar vispārējiem finanšu noteikumiem, lai samazinātu kļūdu risku (skatīt 3.1. punktu).

b)Pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšana

Turpmāk norādītās plānotās darbības ir sagrupētas pēc pārvaldības veidiem.

Saistībā ar tiešās pārvaldības dotācijām DEVCO ĢD konstatēja, ka kļūdu pamatcēlonis ir saņēmēju veikto izdevumu pārbaužu nepietiekamā kvalitāte. Paredzētie pasākumi ietver:

saņēmēju īstenoto darba uzdevumu izdevumu pārbaudei un līguma pakalpojumu pārskatīšanu, tostarp kvalitātes novērtēšanas kritēriju piemērošanu ziņojumiem;

revīzijas pamatlīguma izmantošanu, lai pabeigtu saņēmēju veiktas nepietiekamas izdevumu pārbaudes;

pamatojuma dokumentu pieprasīšanu par nejauši izvēlētiem, ar maksājuma pieprasījumiem saistītiem darījumiem un to pārbaudīšanu pirms izdevumu izmaksas un/vai tīrvērtes; kā arī

dotāciju procedūru un līguma nosacījumu vienkāršošanu.

Starptautisko organizāciju un dalībvalstu aģentūru netiešās pārvaldības izdevumu jomā atkārtotu kļūdu pamatcēloņi ir nepietiekama vai trūkstoša dokumentācija, nepietiekamas kvalitātes pārbaudes apmeklējumi un novēlota tīrvērte. Paredzētie pasākumi ietver:

ārkārtas gadījumos — netiešās pārvaldības apturēšanu, ja ir atkārtotas kļūdas vai neatbilstība dokumentācijas iesniegšanas noteikumiem;

pārbaudes apmeklējumu darba uzdevumu pielāgošanu starptautiskām organizācijām, izņemot Pasaules Banku un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

izpratnes veicināšanu un pārraudzību saistībā ar vairāk nekā pirms diviem gadiem (2013. gadā un pirms tam) starptautiskajām organizācijām veiktu priekšfinansējuma maksājumu tīrvērti;

regulāras sanāksmes ar starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu turpmāku sadarbību informācijas sniegšanā Palātas revīziju ietvaros un atlikušo kļūdu īpatsvara pētījumos; kā arī

koordinācijas punkta nodaļas izveidi, lai visos līmeņos koordinētu attiecības ar starptautiskajām organizācijām.

Visi šie pasākumi tiek īstenoti.

c)Tiesiskais regulējums no 2014. līdz 2020. gadam

Dažas nesen veiktās izmaiņas DEVCO ĢD līguma partneriem palīdzēja ievērot noteikumus un tādējādi potenciāli samazināt kļūdu risku.

Iepirkuma procedūras dotāciju ietvaros: 2015. gadā DEVCO ĢD dotāciju līgumu IV pielikums tika vienkāršots, ļaujot dotāciju saņēmējiem izmantot savus uzskaites noteikumus, vienlaikus ievērojot pamatprincipus un piešķiršanas kritērijus.

Pieejamo pamatojuma dokumentu trūkums: 2016. gada DEVCO ĢD dotāciju veidnē tika ieviesta iespēja izdevumu pārbaužu laikā pieņemt pamatojuma dokumentu kopijas. Tas atrisina atkārtoto problēmu, ka dokumentu oriģināli atrodas vairākās valstīs un ne vienmēr ir pieejami, kad revidenti veic izdevumu pārbaudi.

Dotāciju valūtas kurss: kopš 2015. gada saņēmēji uzskaites nolūkā var izmantot savus valūtas kursu noteikumus, ja noteikumi ir atbilstoši dokumentēti.

Kopumā ir nostiprinātas pārvaldības un kontroles sistēmas (izstrāde un darbība), un dažas shēmas izmaksu lietderības apsvērumu dēļ vairs netiek izmantotas.

5.3.Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD (NEAR/ELARG)

5.3.1.Kļūdu pamatcēloņi

Izplatītākās problēmas saistībā ar NEAR ĢD kļūdām

Ar priekšfinansējuma tīrvērti saistītās kļūdas:

   NEAR ĢD konstatētā galvenā problēma ir ar priekšfinansējuma tīrvērti saistītās kļūdas. Palāta kritizē sistēmu saistībā ar priekšfinansējuma tīrvērti, tīrvērtei izmantotajiem pamatojuma dokumentiem un tīrvērtes periodiskumu.

Izdevumu pārbaudes ziņojums:

   Palātas attiecībā uz DEVCO ĢD konstatētais trūkums ir ārējo revidentu sagatavotie izdevumu pārbaudes ziņojumi, uz kuriem Komisija paļaujas, lai pieņemtu noteiktas izmaksas.

Juridisko pienākumu un līgumisko saistību nepildīšana.

5.3.2.Veiktie korektīvie pasākumi

Saistībā ar priekšfinansējuma tīrvērti NEAR ĢD ir veicis vairākas darbības šīs problēmas risināšanai:

2015. gada decembrī tika pieņemta jauna NEAR ĢD grāmatvedības rokasgrāmata, kas izskaidro NEAR ĢD politiku attiecībā uz priekšfinansējuma tīrvērti;

pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem un to personālam tika sniegti norādījumi, izskaidrojot starpposma izmaksu atzīšanas un priekšfinansējuma tīrvērtes noteikumus; kā arī

pirmspievienošanās palīdzības instrumenta II tiesiskajā regulējumā attiecībā uz netiešo pārvaldību ar saņēmējvalstīm tika ieviesta skaidrāka procedūra un noteikti saņēmēju ziņošanas pienākumi saistībā ar radušos izmaksu atzīšanu.

Attiecībā uz izdevumu verifikācijas ziņojumiem NEAR/ELARG ĢD cieši sadarbojās ar DEVCO ĢD: īstenotie mazināšanas pasākumi ietver kvalitātes kontroltabulas izveidi, lai novērtētu izdevumu verifikācijas ziņojumus un pārskatītu darba uzdevumus izdevumu pārbaudei. Turklāt revīzijas pamatlīgumu var izmanot, lai nepieciešamības gadījumā veiktu papildu izdevumu pārbaudes. Visi šie pasākumi tiek īstenoti.

Lai mazinātu kļūdas, kas saistītas ar līgumisko saistību un juridisko pienākumu neizpildi, DEVCO ĢD vadībā ir īstenoti nepārtraukti centieni regulāri pārskatīt rokasgrāmatas un instrukcijas, lai padarītu tās skaidrākas (praktiskās rokasgrāmatas pārskatīšana, Pagoda 2). Turklāt tiek nodrošinātas regulāras mācības, lai garantētu, ka visi attiecīgie dalībnieki piemēros pareizos noteikumus un procedūras.

IV.Secinājumi

1.Finanšu pārvaldība ir ievērojami uzlabojusies, veicinot kļūdu līmeņa samazināšanos

Juridisko prasību atbilstības līmenis ES budžeta izpildē ir būtiski palielinājies pēdējo gadu laikā. Eiropas Parlamenta, Padomes un Palātas pastāvīgi veiktās rūpīgās pārbaudes veicināja profesionalitātes pieaugumu visā ES līdzekļu kontroles ķēdē, sākot ar Komisiju, beidzot ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Tādējādi kļūdu līmeņi dažās politikas jomās (it īpaši kohēzijas jomā) no divciparu īpatsvara 2000.–2006. gada plānošanas periodā un pirms tam samazinājās līdz pašreizējiem būtiski zemākiem līmeņiem (zem 5 % vairumā politikas jomu un dažās jomās — tuvu vai pat zem 2 %).

2.Komisija un Palāta savā novērtējumā ir vienisprātis par kļūdu līmeni un pamatcēloņiem

Komisija un Palāta ir vienisprātis, ka galvenie kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu pamatcēloņi ir pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi, it īpaši dalībvalstīs, trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās/aģentūrās, kā arī sarežģītais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiek īstenota ES politika.

Turklāt, ņemot vērā dažādu izmantoto pieeju un iegūto rezultātu relatīvo precizitāti, Komisijas struktūrvienību gada darbības pārskatos ziņotie kļūdu līmeņi un Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā sniegtās aplēses lielākoties atbilst Palātas aplēstajiem 2014. un 2015. gada kļūdu līmeņiem.

3.Nepieciešamība apsvērt būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu raksturu

Ņemot vērā būtiskas ES izdevumu daļas daudzgadu raksturu, galīgo kļūdu līmeni var noteikt tikai programmu noslēgumā, kad piemēroti visi kontroles līmeņi. Noslēgumā riskam pakļautā aplēstā summa pēc visu korektīvo pasākumu īstenošanas veido no 0,8 % līdz 1,3 % no kopējiem izdevumiem 2015. gadā. Tādējādi daudzgadu korektīvie mehānismi pienācīgi aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas pārkāpj likumus.

4.Pārvaldības un pārbaužu izmaksas un turpmākas vienkāršošanas nepieciešamība

Pašreizējās pārvaldības un pārbaužu izmaksas rada šaubas par revīzijas intensitātes un centienu palielināšanas noderīgumu. Jāveic nevis vairāk, bet kvalitatīvākas pārbaudes. Turklāt vienkāršošana ir efektīvākais veids, kā samazināt izmaksas, kontroles slogu un kļūdu risku. Politikas jomas, uz kurām attiecas sekmīgas pārvaldības un kontroles sistēmas un mazāk sarežģīti atbilstības noteikumi, ir arī mazāk pakļautas kļūdām. Tādējādi turpmāka pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošana visos līmeņos un noteikumu vienkāršošana ir pastāvīgi uzdevumi. Šajā saistībā Komisija 2016. gada septembrī ierosināja Finanšu regulas un vairāku nozares finanšu noteikumu vērienīgu pārskatīšanu, lai panāktu turpmāku vienkāršošanu, elastību un koncentrēšanos uz rezultātiem.

5.Komisija pastāvīgi īsteno pasākumus, lai novērstu kļūdu pamatcēloņus un finansiālo ietekmi

Komisija pastāvīgi īsteno pasākumus, lai novērstu kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu pamatcēloņus un finansiālo ietekmi, — dažas no tām radušās vērienīgu politikas mērķu rezultātā, un praksē var būt nepieciešams ilgāks laika periods rezultātu gūšanai, it īpaši, ja tas saistīts ar sarežģītām valsts prasībām vai izpildes mehānismiem. Lai gan šī analīze ir orientēta uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda maksājumiem, šajā periodā gūtā pieredze jau ir integrēta juridiskajā pamatā, un tās rezultātā uzlabotas pašreizējā 2014.–2020. gada perioda sistēmas (t. i., neto finanšu korekciju īstenošana un pārskati, kas ir jaunums kohēzijas jomā, bet jau ir pašreizējā prakse lauksaimniecības jomā, pastiprinātie valsts revīzijas iestāžu un sertifikācijas struktūru revīzijas atzinumi, jaunās publiskā iepirkuma direktīvas, no ex ante nosacījumiem izrietošās prasības, vienkāršotie atbilstības noteikumi un būtiski uzlabotās iespējas atmaksāšanai izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas, nevis faktiskās izmaksas, kā arī kohēzijas jomas 10 % ieturēšanas mehānisms).

Komisija papildus pieņēmusi tiesību aktu kopumu par 2014.–2020. gada DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu, kas balstās uz modernizācijas centieniem un pašreizējās DFS panāktajiem uzlabojumiem. Iniciatīva „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” sāk radīt jūtamu progresu efektīvākas un vienkāršākas izpildes sistēmas izveidē, kas ne vien nodrošina atbilstību tiesiskajam regulējumam, bet arī sniedz pozitīvus rezultātus vietējā mērogā. Šajā saistībā galvenā nozīme būs turpmākai vienkāršošanai. Turpmāks progress tiks panākts nākamajā DFS.

Visbeidzot, Komisija turpinās aizsargāt ES budžetu no kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu finansiālās ietekmes, īstenojot preventīvos pasākumus (piemēram, maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu) un korektīvos mehānismus (finanšu korekcijas un atgūšanu).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom ) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta ziņojums par ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa (2015/2154(DEC)).

(3)

Padomes ieteikums par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi (Dokuments 5583/16, 02.02.2016.).

(4) Šī kontrole ietvēra padziļinātu pārbaudi (ārējo revīzijas struktūru veiktā darba atkārtotu izpildi) un sistēmu revīzijas (dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu darbības novērtējumu, piemēram, atbilstīguma noskaidrošanas revīzijas).

(5) COM(2016) 446 final.

(6) COM(2016) 486 final.

(7) Integrētais finanšu pārskatu apkopojums ietver Pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, Paziņojumu par ES budžeta aizsardzību, Finanšu pārskatu un ES pārskatus kopā ar Finanšu pārskatu diskusiju un analīzi.

(8) Komisijas ziņojums „Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu”, kas 2015. gadam sagatavots sadarbībā ar dalībvalstīm un pieņemts saskaņā ar Līguma 325. pantu (COM(2016) 472 final), norāda, ka atklātie un paziņotie krāpšanas gadījumi veido aptuveni 0,4 % veikto maksājumu (22. lappuse).

(9) „Kohēzijas" jomā Komisija un Palāta secina, ka kļūdu līmeņi pārsniedz 5 %, savukārt „Dabas resursu" jomā tie ir diapazonā no 2 līdz 2,9 % 2015. gadā. Turklāt „Ieņēmumu" un „Administratīvo izdevumu" jomas neietekmē būtisks kļūdu līmenis, un Palāta ir parakstījusi ES pārskatus. Turklāt Palāta secināja, ka atlīdzināšanas shēmas bija pakļautas riskam vairāk nekā maksājumtiesību shēmas.

(10) Skatīt 1. tabulu.

(11) Palāta neatklāja kļūdu būtisku līmeni Eiropas Sociālā fonda pasākumiem pēdējo 4 gadu laikā, kad tika izmantotas vienkāršotas izmaksu iespējas.

(12) Piemēram, tiešie maksājumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), Eiropas Pētniecības padomes (EPP) dotācijas vai Marijas Kirī (Marie Curie) shēmas. Turklāt Palāta nekonstatēja būtisku kļūdu līmeni Eiropas Sociālā fonda intervencēs pēdējo 4 gadu laikā, kad tika izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas.

(13) Skatīt pārvaldības un izpildes gada ziņojumu par 2015. finanšu gadu.

(14) Skatīt III iedaļu „Kļūdu pastāvīgi augstu līmeņu situācija attiecībā uz dažādām DFS izdevumu kategorijām”.

(15) Kā parāda jaunie pašreizējās 2014.–2020. gada DFS instrumenti un pasākumi, piemēram, ieturēšanas mehānisms „Kohēzijas" jomā, iespējamā neto finanšu korekcijas īstenošana, jaunās valsts iestāžu revīzijas atzinuma/pārvaldības deklarācijas, jauno publiskā iepirkuma direktīvu ietekme, prasība, kas izriet no ex ante nosacījumiem, un vienkāršotie atbilstības noteikumi.

(16) Komisija vienā tiesību aktā ierosina vispārējo finanšu noteikumu vērienīgu pārskatīšanu (COM(2016)605 final, 14.9.2016.). Šis tiesību akts ietver arī attiecīgās izmaiņas nozaru finanšu noteikumos, kas izklāstīti 15 tiesību aktos par daudzgadu programmām, kas saistītas ar, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) vai lauksaimniecības nozari.

(17) Eiropas Parlamenta Ziņojums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa (2015/2154 (DEC)).

(18) Padomes ieteikums par budžeta izpildes apstiprināšanu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi (Dokuments Nr. 5583/16, 02.02.2016.).

(19) Pārkāpuma juridiskā definīcija attiecībā uz ES budžetu ir izklāstīta Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā.

(20) Saskaņā ar Komisijas 2015. gada ziņojumu „Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu” (COM(2016) 472 final) atklātie un paziņotie krāpšanas gadījumi veido aptuveni 0,4 % veikto maksājumu (22. lappuse).

(21) 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma 2. pielikums (COM(2016) 446 final).

(22) Avots: Palātas gada pārskatu par 2013.–2015. finanšu gadu 1. nodaļas 1.1. pielikums.

(23) 2013. gadā Komisija sniedza kļūdu līmeņa punkta aplēsi (2,8 %).

(24) COM(2016) 605 final, 14.9.2016.

(25) Pamatojoties uz Palātas datiem, kas sniegti tās gada pārskatos par 2013.–2015. finanšu gadu, un Komisijas struktūrvienību gada darbības pārskatos sniegto informāciju (ja tie ir pieejami).

(26) Komisijas Paziņojumi par ES budžeta aizsargāšanu ietver detalizētu informāciju par preventīviem un korektīviem pasākumiem, kas aizsargā ES budžetu.

(27) Prasība, ko 2016. gada 23. februārī Budžeta kontroles komitejā Komisijai saistībā ar debašu par 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājumu izteica Martina Dlabajová, 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas referente. Skatīt arī 54. punktu Parlamenta 2014. gada Rezolūcijā par gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES kopbudžets — Eiropas Komisija un izpildaģentūras.

(28) Papildinformāciju skatīt 2015. gada PIGZ 48.–51. lappusē.

(29) AGRI ĢD GDP 2015; 77. lappuse.

(30) REGIO ĢD GDP 2015; 88. lappuse.

(31) EMPL ĢD GDP 2015; 72. lappuse.

(32) RTD ĢD GDP 2015; 90.–91. lappuse.

(33) DEVCO ĢD GDP 2015; 61. lappuse.

(34) NEAR ĢD GDP 2015; 50. lappuse.

(35) CNECT ĢD GDP 2015; 60. lappuse.

(36) Gaidāmais Komisijas ziņojums Eiropas Revīzijas palātai, Padomei un Eiropas Parlamentam par dalībvalstu atbildēm uz Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu sniegs informāciju par atsevišķo dalībvalstu kļūdu pamatcēloņu analīzi.

(37) Tā kā 3. izdevumu kategorija „Drošība un pilsonība” ir samērā maznozīmīga attiecībā uz finanšu apjomu un ietekmi uz kopējo kļūdu līmeni, tā nav ietverta šajā ziņojumā, un Palāta nav sagatavojusi tās revīzijas reprezentatīvu izlasi saistībā ar 2014. un 2015. gada pārskatiem.

(38) Papildinformāciju skatīt Palātas gada pārskata par 2015. finanšu gadu 1.21.–1.33. punktā.

(39) Šī analīze koncentrējas uz izpētes un inovācijas jomu, jo tā veido vairāk nekā 60 % no 1.A izdevumu kategorijas budžeta piešķīrumiem. Turklāt aplēstie kļūdu līmeņi saistībā ar citām iekšpolitikas jomām lielākoties ir zem 2 % būtiskuma robežvērtības.Šī iedaļa, raugoties no finansiālā aspekta, konkrēti izceļ divus svarīgākos pētniecības grupas ĢD ar lielāko aplēsto riskam pakļauto summu maksāšanas brīdī — RTD un CNECT ĢD.

(40) Avots: Palātas gada pārskats par 2015. finanšu gadu, 5.2. attēls par visu 5. nodaļu „Konkurētspēja”.

(41) Palātas gada pārskats par 2015. finanšu gadu, 6.2. attēls, izņemot nodarbinātības un sociālo lietu jomas kopējo kļūdu daļu.

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

(43) Komisijas Regula Nr. 651/2014.

(44) Palātas gada pārskats par 2015. finanšu gadu, 6.2. attēls, izņemot reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomas kopējo kļūdu daļu.

(45) Palāta savā novērtējumā ietver ELGF un ELFLA, kā arī ar vidi, zivsaimniecību un veselību saistītos izdevumus.

(46)  Ietverot savstarpējo atbilstību.

(47) Izņemot savstarpējo atbilstību.

(48)  Izņemot avansa maksājumus, kas iemaksāti kā 2014.–2020. gada perioda DFS priekšfinansējums (4,16 %, ietverot priekšfinansējumu).

(49) Palāta savā gada pārskatā par 2013. finanšu gadu atsevišķi ziņoja par ELGF, lauku attīstību un citām politikas jomām (vidi, zivsaimniecību un veselību).

(50) Skatīt 7.17. un 7.41. punktu Palātas gada pārskatā par 2015. finanšu gadu.

(51) Skatīt Palātas gada pārskata par 2015. finanšu gadu 7.17. punktu.

(52) Skatīt Palātas gada pārskata par 2012. finanšu gadu 6.23. punktu, gada pārskata par 2013. finanšu gadu 6.16. punktu un gada pārskata par 2014. finanšu gadu 6.29. punktu.

(53) Regula (ES) Nr. 1305/2013 par lauku attīstību, Regula (ES) Nr. 1306/2013 par KLP finansēšanu un citiem horizontāliem jautājumiem, Regula (ES) Nr. 1307/2013 par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem un Regula (ES) Nr. 1308/2013 par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO).

(54) Palātas gada pārskata par 2015. finanšu gadu; 8.2. attēls.