Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017AE5168

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm” (COM(2017) 648 final – 2017/0290 (COD))

    EESC 2017/05168

    OV C 262, 25.7.2018, p. 52–57 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    19/04/2018; Balsojuma datums
    Date of vote:
    19/04/2018
    Date lodged:
    29/11/2017
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    EESC_TEN
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    TEN/651, AVIS-SECTION 2017/5168 FIN
    Session:
    534
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    25.7.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 262/52

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm”

    (COM(2017) 648 final – 2017/0290 (COD))

    (2018/C 262/09)

    Ziņotājs:

    Stefan BACK

    Apspriešanās

    Eiropas Parlaments, 29.11.2017.

    Eiropadome, 4.12.2017.

    Juridiskais pamats

    LESD 91. panta 1. punkts

     

     

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    5.4.2018.

    Pieņemts plenārsesijā

    19.4.2018.

    Plenārsesija Nr.

    534

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    159/1/3

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 EESK atbalsta iniciatīvu atjaunināt Direktīvu 92/106/EEK (“direktīva”), lai padarītu kombinētā transporta koncepciju efektīvāku un pievilcīgāku, kā arī lai padarītu transportu ilgtspējīgāku saskaņā ar 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku noteiktajiem mērķiem un saistībām Parīzes nolīguma ietvaros.

    1.2.

    		 EESK atbalsta direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot iekšzemes pārvadājumus, lai vēl vairāk samazinātu autotransportu.

    1.3.

    		 EESK arī atzinīgi vērtē centienus direktīvu vienkāršot, lai šo koncepciju padarītu pievilcīgāku un uzlabotu juridisko noteiktību.

    1.4.

    		 EESK par jo īpaši lietderīgu uzskata autopārvadājumu posmu norobežošanas vienkāršošanu, paredzot dalībvalstīm elastības iespēju, kas ļauj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Tomēr EESK norāda, ka 20 % ierobežojums attālumam starp sākotnējo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu varētu radīt situāciju, kurā autopārvadājumu attālumi krietni pārsniedz 300 kilometrus, sākot no kuriem 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu ir ieteikta pāreja no autotransporta uz citiem transporta veidiem.

    1.5.

    		 Lai atvieglotu piekļuvi informācijai par direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī un atvieglotu kombinēto pārvadājumu plānošanu, EESK ierosina noteikt katrai dalībvalstij pienākumu padarīt visu ar direktīvas īstenošanu saistīto informāciju pieejamu īpašā tīmekļa vietnē.

    1.6.

    		 EESK atbalsta precizēšanu un vienkāršošanu, ko nodrošina izsmeļošais tās dokumentācijas uzskaitījums, kurai būtu jābūt pieejamai atbilstības kontroles nolūkā, kā arī noteikums, ka minētos dokumentus var sagatavot elektroniski. EESK ierosina visos attiecīgajos gadījumos starp sagatavojamajiem dokumentiem iekļaut arī jebkādus valsts lēmumus, ar kuriem atļauj garāku autopārvadājumu posmu.

    1.7.

    		 EESK atzinīgi vērtē ierosināto pienākumu dalībvalstīm attiecībā uz ieguldījumiem pārkraušanas termināļos un jo īpaši pienākumu koordinēt ieguldījumus ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Tomēr EESK pauž šaubas par to, vai mērķis, kas paredz 150 kilometru maksimālo attālumu no jebkuras vietas Eiropas Savienībā līdz tuvākajam terminālim, ir reālistisks, ņemot vērā situāciju apgabalos ar zemu apdzīvotības blīvumu un bez blīviem dzelzceļa un ostu tīkliem, un tāpēc ierosina nodrošināt skaidru elastības iespēju.

    1.8.

    		 Lai palielinātu noteiktību un paātrinātu stimulu ietekmi attiecībā uz šo transportu, pēc EESK domām, atbalsta pasākumi kombinētajam transportam ir jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ja atbalsta apjoms ir mazāks par iepriekš noteiktu augšējo robežvērtību.

    1.9.

    		 EESK apšauba, cik lietderīgs ir 1. panta 2. punkta otrajā daļā ierosinātais nosacījums, kurš izslēdz, ka noteikti iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta posmi tiek ņemti vērā attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem. EESK uzskata, ka minētais priekšlikums ir neskaidrs un pieļauj atšķirīgas interpretācijas, un arī apšauba tā lietderību, jo nekādi līdzīgi atlases kritēriji, kuru pamatā nepārprotami ir ideja izslēgt izvēles, kurām nav nepieciešams atbalsts, nav uzskatīti par vajadzīgiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem.

    1.10.

    		 EESK arī neizprot, kāpēc joprojām nav mainīts direktīvas 4. pantā paredzētais izņēmums attiecībā uz kabotāžu. Transporta politikas kontekstā EESK šajā aspektā vispirms atsaucas uz pašlaik vēl neapstiprinātajiem priekšlikumiem par tirgus piekļuvi starptautiskajos kravas pārvadājumos pa autoceļiem attiecībā uz kabotāžu un uz notiekošajām debatēm par tirgus piekļuvi un konkurenci, tostarp sociālajiem aspektiem. EESK arī norāda uz vispārējo principu, ka pakalpojuma sniegšanai valstī, kas nav pakalpojuma sniedzēja darbības valsts, būtu jābūt īslaicīgai. EESK skatījumā nekas nekavē noteikt, ka kravu autopārvadājumu posmi kombinēto pārvadājumu ietvaros ir atsevišķi pārvadājumi, izņemot gadījumus, kad viss pārvadājums tiek veikts ar vienu kravas automobili vai ar vienu transportlīdzekļu kombināciju, kas ietver vilcēju, un ka Regula (EK) Nr. 1072/2009 ir piemērojama visiem pārvadājumiem. Attiecīgi ir jāgroza direktīvas 4. pants.

    1.11.

    		 EESK pauž izbrīnu par to, ka direktīvas grozījumu priekšlikumos nav iekļauts direktīvas 2. panta noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm kopš 1993. gada 1. jūlija ir jāatbrīvo 1. pantā minētie kombinētie pārvadājumi no visām kvotu sistēmām un atļaujas sistēmām. Pašreizējā versijā un direktīvas paplašinātās darbības jomas kontekstā šo pantu var interpretēt kā tādu, kura ietekme ir plašāka, nekā, iespējams, bija plānots, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tirgum. Tāpēc EESK ierosina mainīt šī panta formulējumu vai pantu svītrot.

    1.12.

    		 EESK norāda, ka direktīvas grozījumu priekšlikumā nekas nav minēts par Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu piemērojamību kombinētajam transportam. EESK pieņem, ka minētā direktīva būs piemērojama arī attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem un ka tas attiecas arī uz Komisijas ierosināto lex specialis par norīkošanu darbā autotransporta nozarē (COM(2017) 278).

    1.13.

    		 EESK arī vēlas uzsvērt digitalizācijas ievērojamo potenciālu kombinētā transporta atvieglošanā un veicināšanā. Daži piemēri iespējamai attīstībai ir minēti iepriekš. Attīstības potenciāls šajā jomā ir ievērojams transportam kopumā, tostarp kombinētajam transportam.

    1.14.

    		 EESK iesaka Komisijai izskatīt iespēju risinājumam saistībā ar transporta izmaksām, kas būtu līdzīgs Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 noteiktajam, arī attiecībā uz Kipru un Maltu.

    2.   Konteksts

    2.1.

    		 Eiropas Komisija 2017. gada 8. novembrī nāca klajā ar otro daļu savam mobilitātes tiesību aktu kopumam, ko ievada tās galvenais paziņojums “Mazemisiju mobilitātes realizācija” (COM(2017) 675).

    2.2.

    		 Tiesību aktu kopuma otrā daļa ietver šādus priekšlikumus:

    —

    priekšlikums par jauniem CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem pēc 2020. gada ar priekšlikumu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 715/2007 ar uzlabotiem emisijas standartiem,

    —

    priekšlikums pārskatīt Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK, lai pastiprinātu noteikumus, ar kuriem veicina šādu transportlīdzekļu publisko iepirkumu,

    —

    priekšlikums grozīt Direktīvu 92/106/EEK par kombinēto transportu, lai vēl vairāk sekmētu šādu transportu nolūkā atbalstīt tādas transporta koncepcijas, kas samazina autotransportu,

    —

    priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, lai vēl vairāk atvērtu šo tirgu un tādējādi veicinātu lētāku sabiedrisko autobusu transportu nolūkā samazināt braucienus ar vieglajiem automobiļiem,

    —

    priekšlikums ietver arī rīcības plānu attiecībā uz alternatīvas degvielas infrastruktūru, lai palielinātu ieguldījumus šādas infrastruktūras veidošanā un tādējādi atvieglotu pārrobežu mobilitāti Eiropas Savienībā, izmantojot šādu degvielu.

    2.3.

    		 Šajā tiesību aktu kopumā ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu vērstu pasākumu kombinācija, ar ko Eiropa virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un stiprinās ES autobūves un mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Tā mērķis ir sniegt lielāku politikas un regulatīvo noteiktību un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

    2.4.

    		 Ar šajā atzinumā aplūkoto priekšlikumu tiek grozīta Direktīva 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm (direktīva) (COM(2017) 648) (priekšlikums). Tas ietver šādus galvenos elementus:

    —

    kombinētajam transportam pēc būtības vairs nav jābūt ar pārrobežu raksturu. Komisija lēš, ka dalībvalstīs ir ievērojams iekšzemes kombinētā transporta potenciāls,

    —

    ir atcelta minimālā attāluma prasība pārvadājumiem, kas nav autopārvadājumi. Taču jauns noteikums paredz, ka jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportu var neņemt vērā, ja nav alternatīvas,

    —

    katru kravas vienību, kas atbilst ISO6346 vai ENI 13044 noteiktajiem kritērijiem, vai autotransporta līdzekli, ko pārvadā pa dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu vai jūras ceļiem, var izmantot kombinētajā transportā,

    —

    pašreizējais noteikums par autopārvadājumu ierobežojumu tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka pirmais un/vai pēdējais autopārvadājumu posms Eiropas Savienībā nepārsniedz 150 km taisnā līnijā vai 20 % attāluma taisnā līnijā starp pirmo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu. Šis ierobežojums neattiecas uz tukšas kravas vienības transportu vai braucienu uz iekraušanas vai piegādes punktu vai prom no tiem,

    —

    dalībvalstis var atļaut garākus attālumus, nekā minēts iepriekšējā punktā, lai ļautu sasniegt tuvāko termināli, kurā ir pietiekams aprīkojums un jauda,

    —

    lai autopārvadājums tiku pieņemts kā daļa no kombinēta pārvadājuma, pārvadātājam ir jāapliecina, ka pārvadājums ir daļa no kombinēta pārvadājuma. Priekšlikumā norādīts, kāda informācija jāsniedz attiecībā uz pārvadājumu kopumā un attiecībā uz tā atšķirīgajām daļām. Papildu informāciju pieprasīt nedrīkst. Informāciju var sniegt ar dažādiem transporta dokumentiem, tostarp elektroniski. Ir jābūt iespējai sagatavot informāciju, veicot pārbaudi uz ceļa,

    —

    pienācīgi pamatotas novirzes no plānotā maršruta ir jāakceptē,

    —

    dalībvalstīm ir pienākums saskaņoti ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu nepieciešamos ieguldījumus pārkraušanas termināļos,

    —

    katrai dalībvalstij ir jānozīmē viena vai vairākas iestādes, kas atbild par direktīvas īstenošanu un darbojas kā kontaktpunkts ar īstenošanu saistītajos jautājumos,

    —

    saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm ir arī jāievēro ziņošanas pienākums attiecībā uz kombinēta transporta attīstību,

    —

    pašreizējais atbrīvojums no kabotāžas noteikumiem paliek spēkā attiecībā uz autopārvadājumiem (autopārvadājumu posmiem), kas ir daļa no pārrobežu autopārvadājumiem starp dalībvalstīm un pilnībā tiek veikti vienas dalībvalsts teritorijā. Komisija pamato šādu atbrīvojumu ar veikto apspriešanos, kas liecina, ka šāds noteikums palīdz veicināt interesi par kombinētā transporta risinājumiem. Komisija arī atsaucas uz Tiesas spriedumu lietā 2/84 (Komisija pret Itāliju), kurā pausts, ka kombinētais transports ir uzskatāms par vienu savstarpēji savienotu starptautisko pārvadājumu,

    —

    priekšlikuma pamatojumā Komisija arī norāda, ka noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami gan iekšzemes kombinētajiem pārvadājumiem, gan kabotāžai. Taču nav nekas skaidri minēts attiecībā uz noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā un starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    		 EESK atbalsta iniciatīvu atjaunināt direktīvu par kombinēto transportu, lai padarītu kombinētā transporta ideju efektīvāku un pievilcīgāku. Tas padarīs transportu ilgtspējīgāku, samazinās autopārvadājumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī palīdzēs sasniegt 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku minētos mērķus un nodrošināt ES un tās dalībvalstu saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

    3.2.

    		 EESK atbalsta centienus paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot iekšzemes pārvadājumus, kuru potenciāls pašlaik nav izmantots, lai attīstītu kombinēto transportu un tādējādi samazinātu autopārvadājumus.

    3.3.

    		 EESK arī atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma vienkāršošanu kombinētajam transportam nolūkā padarīt šo koncepciju pieejamāku un uzlabot juridisko noteiktību, abos gadījumos padarot kombinētā transporta koncepciju pievilcīgāku.

    3.4.

    		 Šajā saistībā skaidrāki kritēriji, kas raksturo autopārvadājumu posmu norobežošanu, ir īpaši lietderīgi – kritēriji ir vienkārši, skaidri un nerada iespējas atšķirīgām interpretācijām. Tomēr EESK secina, ka 20 % ierobežojums attālumam taisnā līnijā starp sākotnējo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu varētu radīt situāciju, kad autopārvadājumu attālumi pārsniedz 300 kilometrus, sākot no kuriem 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu ir ieteikta pāreja no autotransporta uz citiem transporta veidiem, jo īpaši reģionos bez blīviem tīkliem vai ar lieliem attālumiem starp termināļiem. Taču EESK uzskata, ka kopējā ieinteresētība padarīt kombinētā transporta ideju interesantu lietotājiem un pievienotā vērtība, ko rada skaidra un vienkārša definīcija, ir prioritāra, tāpēc EESK apstiprina ierosināto risinājumu.

    3.5.

    		 EESK arī atzinīgi vērtē dalībvalstīm sniegtās elastības elementu, kas ļauj pēc vajadzības paplašināt autopārvadājumu posmus, lai būtu iespējams sasniegt ģeogrāfiski tuvāko transporta termināli ar iekraušanai un izkraušanai vajadzīgo darbības jaudu pārkraušanas iekārtu, termināļa jaudas un attiecīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu ziņā.

    3.5.1.

    		 EESK konstatē, ka lēmums par to, vai šāda atļauja būtu jāpiešķir ar vispārēji piemērojamu noteikumu vai katrā gadījumā atsevišķi, acīmredzot ir atstāts dalībvalstu ziņā. EESK uzsver, ka ir svarīga pārredzamība, un tāpēc uzskata, ka valstu noteikumi šajā jautājumā, kā arī – attiecīgā gadījumā – lēmumi konkrētās situācijās būtu jādara pieejami īpašā tīmekļa vietnē saskaņā ar jaunā 9.a panta otro daļu, uz ko norādīts priekšlikuma 1. panta 7. punktā.

    3.6.

    		 Lai atvieglotu kombinēto pārvadājumu plānošanu un padarītu šo ideju pievilcīgāku, EESK ierosinātu visu attiecīgo informāciju saistībā ar direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī darīt pieejamu īpašā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī un šajā nolūkā priekšlikuma 9.a panta otrajā daļā iekļaut attiecīgu noteikumu.

    3.7.

    		 EESK apstiprina priekšlikuma 3. pantā veikto precizējumu par dokumentiem, kas jāiesniedz atbilstības pārbaudes nolūkā, aizliegumu prasīt papildu dokumentāciju un iespēju vajadzīgos dokumentus iesniegt elektroniski. Šis noteikums atvieglo pārvadājumus un uzlabo juridisko noteiktību. Tomēr EESK jautā, vai gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 1. panta 3. punkta trešo daļu ir atļāvusi garāku autopārvadājuma posmu un šāda atļauja ir sniegta ar īpašu lēmumu, nebūtu jābūt pieejamai arī pieņemtā lēmuma kopijai.

    3.8.

    		 EESK atzinīgi vērtē uzsvaru uz ieguldījumiem pārkraušanas termināļos un pienākumu šādus ieguldījumus koordinēt ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu līdzsvarotu un pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu, jo īpaši TEN-T tīklā, un piešķirt prioritāti tam, lai nodrošinātu, ka neviena vieta Eiropas Savienībā neatrodas vairāk nekā 150 km attālumā no šāda termināļa. Taču EESK pauž šaubas par to, vai šāds mērķis ir reālistisks apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu un bez blīviem dzelzceļa un ostu tīkliem.

    3.9.

    		 Atbalsts kombinētajam transportam ir jāpaziņo Eiropas Komisijai un pirms izmaksāšanas jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Ņemot vērā ilgstošās procedūras, atbalsta saņēmējs vairumā gadījumu saņem atbalstu pēc trijiem gadiem no brīža, kad valsts publiskā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un dažkārt, kad atbalsta shēmas ir jāgroza, saņēmējs riskē zaudēt visus atbalsta maksājumus. Lai mazinātu nenoteiktību un paātrinātu procesu, pēc EESK domām, atbalsts, kurš ir mazāks par noteiktu robežvērtību, piemēram, 35 % no kopējām izmaksām, būtu automātiski jāuzskata par atbilstošu Līgumam un jāatbrīvo no paziņošanas prasības.

    3.10.

    		 EESK arī vēlas vērst uzmanību uz iespējām, ko kombinētā transporta turpmākai attīstībai sniedz digitalizācija. Priekšlikums ir solis šajā virzienā, atļaujot izmantot elektroniskus dokumentus un izveidot īpašas tīmekļa vietnes visās dalībvalstīs.

    4.   Īpašas piezīmes

    4.1.

    		 EESK norāda, ka priekšlikuma 1. panta otrā daļa no kombinētā transporta koncepcijas izslēdz jebkuru iekšzemes ūdensceļu vai jūras transportu, kam nav līdzvērtīgas autotransporta alternatīvas vai ja no tiem nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ. Šis noteikums šķiet saistīts ar minimālā attāluma prasības atcelšanu iekšzemes ūdensceļu un jūras transportam un izpilda preambulas 9. apsvērumā minēto, ka “tādēļ būtu lietderīgi atcelt minēto minimālo attālumu, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz tādiem pārvadājumiem, kuri ietver dziļjūras kuģošanu vai īsu pārcelšanos ar prāmi.” EESK pauž šaubas gan par šī noteikuma saturu, gan formulējumu.

    4.1.1.

    		 Šķiet, ka viena no sekām, ko rada 100 km prasība attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, direktīvas pašreizējā versijā ir izslēgt īsu pārcelšanos ar prāmi un dziļjūras kuģošanu, kas nošķirta no tuvsatiksmes kuģošanas. Tas izriet no tā, ka 100 km prasība ir piemērojama Eiropas Savienības teritorijā veiktajiem pārvadājumiem. Priekšlikums 2. panta otrajā daļā nepārprotami ir ierosināts šajā pašā nolūkā.

    4.1.2.

    		 Taču šķiet, ka pašlaik ierosinātais priekšlikums var radīt nenoteiktību par to, kad tas ir piemērojams, iespējams, pat tādā mērā, ka rodas regulatīvs šķērslis kombinētā transporta projektu īstenošanai.

    Piemēram, līdzvērtīgas transporta alternatīvas neesamības kritērijs nenosaka, vai līdzvērtība būtu jāvērtē pēc vajadzīgā laika, attāluma kilometros vai izmaksām. Tāpat arī kritērijs “nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ” pieļauj plašas interpretācijas iespējas.

    4.1.3.

    		 Tāpēc EESK apšauba ierosinātā noteikuma lietderību, jo īpaši ņemot vērā, ka nekādi līdzīgi atlases kritēriji, kuru pamatā nepārprotami ir ideja izslēgt izvēles, kurām nav nepieciešams atbalsts, nav uzskatīti par vajadzīgiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem.

    4.2.

    		 EESK arī pauž neizpratni, kāpēc joprojām ir palicis nemainīgs direktīvas 4. pantā paredzētais izņēmums attiecībā uz kabotāžu. Transporta politikas kontekstā EESK šajā aspektā vispirms atsauktos uz pašlaik vēl neapstiprinātajiem priekšlikumiem par tirgus piekļuvi starptautiskajos kravas pārvadājumos pa autoceļiem attiecībā uz kabotāžu un pašreizējo koncentrēšanos uz tirgus piekļuvi un konkurenci, tostarp sociālajiem aspektiem. EESK arī neaizmirst vispārējo principu, ka pakalpojuma sniegšanai valstī, kas nav pakalpojuma sniedzēja darbības valsts, būtu jābūt īslaicīgai.

    4.2.1.

    		 EESK ņem vērā abus Komisijas minētos argumentus izvēlētā risinājuma pamatošanai. Viens no tiem ir tāds, ka uzņēmumu sniegtās atbildes apspriešanās laikā liecina, ka pašreizējais risinājums tiek uzskatīts par tādu, kas veicina interesi par kombinēto transportu. Saskaņā ar otru argumentu kombinētie pārvadājumi, atbilstoši pašreizējai direktīvā minētajai definīcijai, ir uzskatāmi par vienotu starptautisko pārvadājumu. Komisija, pamatojot šo argumentu, atsaucas uz ES Tiesas judikatūru, konkrēti uz lietu 2/84 (Komisija pret Itāliju).

    4.2.2.

    		 EESK skatījumā uz Tiesas judikatūru balstītā argumenta pamatā vienkārši ir fakts, ka Tiesai bija saistoša likumdevēja izvēle definēt kombinēto transportu veidā, kas to ļauj uzskatīt par vienu pārvadājumu vai braucienu. Tāpēc jautājums ir tikai par to, vai likumdevējs nolemj uztvert kombinēto pārvadājumu kā vienotu veselumu vai kā vairākus atsevišķus pārvadājumus, kas veikti transporta koncepcijas ietvaros. Jebkurā gadījumā EESK norāda, ka laikā, kad direktīva tika pieņemta, likumdevējs uzskatīja par nepieciešamu nodrošināt pārvadātājiem brīvu piekļuvi tirgum “attiecībā uz sākotnējo un/vai pēdējo autopārvadājuma posmu, kas ir neatņemama kombinētā transporta daļa un var ietvert vai neietvert robežas šķērsošanu”.

    4.2.3.

    		 EESK skatījumā nekas nekavē noteikt, ka kravas autopārvadājumu posmi kombinēto pārvadājumu ietvaros ir atsevišķi pārvadājumi un ka Regula (EK) Nr. 1072/2009 ir piemērojama visiem autopārvadājumiem. Attiecīgi ir jāgroza direktīvas 4. pants.

    4.3.

    		 Šajā kontekstā ir arī pārsteidzoši konstatēt, ka priekšlikumā nav iekļauts direktīvas 2. panta noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm kopš 1993. gada 1. jūlija ir jāatbrīvo 1. pantā minētie kombinētie pārvadājumi no visām kvotu sistēmām un atļaujas sistēmām, jo īpaši ņemot vērā, ka direktīvas darbības jomu ir plānots paplašināt, iekļaujot valstu kombinēto transportu.

    4.3.1.

    		 Paplašinot direktīvas darbības jomu, lai ietvertu iekšzemes kombinētos pārvadājumus, šis noteikums būs piemērojams arī šādiem pārvadājumiem. Noteikuma formulējums ir diezgan plašs un var tikt interpretēts kā tāds, kas atbrīvo kombinēto transportu no Regulas (EK) Nr. 1071/2009 noteikumiem par iespēju veikt profesionālo darbību un no jebkādiem tirgus piekļuves ierobežojumiem, ciktāl tas attiecas uz kombinēto transportu.

    4.3.2.

    		 EESK pieņem, ka šāda ietekme nav plānota, tāpēc iesaka minēto pantu vai nu svītrot, vai pārformulēt, lai skaidri noteiktu, ka atbrīvojums no kvotu sistēmām un atļaujām ir piemērojams, neskarot noteikumus par iespēju veikt profesionālo darbību vai par piekļuvi tirgum, ņemot vērā katru attiecīgo veidu.

    4.4.

    		 EESK arī norāda, ka priekšlikumā nekas nav minēts par direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērojamību kombinētajiem pārvadājumiem, izņemot paskaidrojuma rakstā minēto atsauci uz ierosinātā lex specialis piemērojamību darba ņēmēju norīkošanai darbā autotransporta nozarē. Tas nozīmētu, ka Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami autotransporta nozarē iekšzemes kombinēto pārvadājumu kontekstā.

    4.4.1.

    		 EESK pieņem, ka noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami arī jebkādai citai norīkošanai darbā kombinēto pārvadājumu ietvaros, kas atbilst Direktīvas 96/71/EK 1. pantā un ierosinātajā lex specialis minētajiem kritērijiem, kad un ja tas tiks apstiprināts.

    4.5.

    		 EESK pieņem zināšanai bažas par izmaksām attiecībā uz garajiem jūras savienojumiem ar tādām nomaļām salām kā Kipra un Malta un par to, cik atbilstošs šajā ziņā ir atbalsta režīms, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, lai kompensētu transporta izmaksas saistībā ar lauksaimniecību dažās mazākās Egejas jūras salās, kā norādījusi EESK. EESK ierosina, lai Komisija izskatītu līdzīga risinājuma iespēju arī attiecībā uz Kipru un Maltu.

    Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Luca JAHIER

    Top